Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža

Veids Noteikumi
Publicēts 2012-05-02
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta noteikumi Nr.309Rīgā 2012.gada 2.maijā (prot. Nr.24 26.§)

Izdoti saskaņā ar Meža likuma 8.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību koku ciršanai ārpus meža;

1.2. kārtību, kādā izsniedz atļauju koku ciršanai ārpus meža;

1.3. metodiku zaudējumu aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā;

1.4. gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība netiek noteikta.

2. Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē pašvaldība, Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Valsts vides dienests.

II. Koku ciršana ārpus meža

3. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot šo noteikumu 4. un 9.punktā minētos gadījumus.
4. Attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža, ja kokus cērt:

4.1. pilsētas un ciema teritorijā;

4.2. īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot aizsargājamo ainavu apvidus, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālo zonu;

4.3. teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā;

4.4. parkā;

4.5. kapsētā;

4.6. alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā);

4.7. gar valsts un pašvaldību ceļiem;

4.8. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, izņemot mākslīga ūdensobjekta aizsargjoslu, ja kokus cērt ne tālāk kā 50 metru joslā gar virszemes ūdensobjektu vai visā palienes platumā gar ūdensobjektu ar izteiktu periodiski applūstošu palieni;

4.9. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

4.10. pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajā ainaviski vērtīgajā teritorijā;

4.11. kad tie 1,3 metru augstumā no sakņu kakla sasnieguši apkārtmēru atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

5. Šo noteikumu 4.punktā minētajās teritorijās, izņemot šo noteikumu 4.11.apakšpunktā minēto gadījumu, bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:

5.1. augļu kokus;

5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;

5.3. kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;

5.4. kokus ārkārtējā situācijā, kas izsludināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo drošību;

5.5. kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;

5.6. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam – dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai garantētu dzelzceļa infrastruktūras objektu drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību.

6. Šo noteikumu 5.5.apakšpunktā minētajā gadījumā nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas (paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs). Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.
7. Ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai un būvprojekta minimālajā sastāvā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, būvvaldes izsniegtā būvatļauja uzskatāma arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju, izņemot šo noteikumu 9. punktā minētos gadījumus. Koku ciršanu atļauts uzsākt, ja būvatļaujā ir izdarīta atzīme par tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi.
8. Ja koku ciršana nepieciešama derīgo izrakteņu ieguves īstenošanai un derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā ir minēta koku nociršana, zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja ir uzskatāma arī par derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju.
9. Aizsargājama koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos un aizsargājamo aleju teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamās augu sugas koka nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzību.
10. Ja šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minētajā gadījumā koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā, koku ciršanu var uzsākt pēc šo noteikumu 23.punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanas.
11. Par koku ciršanu mežā ietilpstošos pārplūstošos klajumos un laucēs, kā arī mežam piegulošos un tajā ietilpstošos meža infrastruktūras objektos un purvos zemes īpašnieks katru gadu, pirms sākt koku ciršanu, paziņo Valsts meža dienestam. Paziņojumā norāda zemes vienības kadastra apzīmējumu un plānoto ciršanas apjomu.
12. Lai saņemtu atļauju koku ciršanai ārpus meža, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz pašvaldībā iesniegumu par koku ciršanu, izņemot šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minēto gadījumu.
13. Pašvaldība izvērtē koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī koku ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmīgumu, koku nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā un antropogēnās negatīvās ietekmes samazināšanā uz virszemes ūdensobjektiem un koku atbilstību ēku ekspluatācijas un cilvēku dzīves vietas un drošības apstākļiem un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju:

13.1. 20 darbdienu laikā – ja lēmuma pieņemšanai nepieciešami ekspertu vai institūciju atzinumi;

13.2. 10 darbdienu laikā – pārējos gadījumos.

14. Pašvaldība lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju paziņo zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.
15. Pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc šo noteikumu 23.punktā minētās zaudējumu atlīdzības samaksas.
16. Veicot šo noteikumu 13.punktā minēto izvērtējumu, pašvaldība, ja nepieciešams, pieaicina sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu, kokkopi (arboristu) vai citas atbilstošas nozares ekspertu vai izveido attiecīgu komisiju.
17. Pirms šo noteikumu 13. punktā minētā lēmuma pieņemšanas pašvaldība rīko publisko apspriešanu, ja koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā esošā publiski pieejamā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā objektā vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā sabiedrībai nozīmīgā gadījumā. Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par koku ciršanu pilsētas vai ciema teritorijā. Publiskā apspriešana nav nepieciešana, ja paredzēts nocirst koku, kura augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi. Koki, kuru augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, nosakāmi atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīviem aktiem.
18. Šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētajā gadījumā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinuma saņemšanas. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas.
19. Šo noteikumu 4.2. un 4.11.apakšpunktā minētajā gadījumā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas.
20. Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot šo noteikumu 5.punktā minēto gadījumu vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu.
21. Šo noteikumu 3.punktā minētajā gadījumā ārpus meža nocirstās koksnes izcelsmi zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var apliecināt, aizpildot veidlapu atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.
22. Pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību un publiskās apspriešanas procedūras kārtību, kā arī sabiedrībai nozīmīgus gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu.

III. Zaudējumu atlīdzība par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā

23. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā (turpmāk – zaudējumu atlīdzība).
24. Zaudējumu atlīdzība tiek aprēķināta kā šo noteikumu 3.pielikumā minēto koeficientu reizinājums. Iegūtais rezultāts ir zaudējumu atlīdzības apmērs naudas izteiksmē (euro).
25. Zaudējumu atlīdzība netiek noteikta:

25.1. ja koku ciršanu pilnā apmērā finansē valsts vai pašvaldība;

25.2. cērtot nokaltušu koku;

25.3. cērtot koku, kuru pašvaldība atzinusi par bīstamu, kā arī šo noteikumu 5.5.apakšpunktā minētajā gadījumā, ja koka bīstamība ir pamatota;

25.4. šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4.apakšpunktā minētajā gadījumā;

25.5. ja kokus cērt īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājama biotopa uzturēšanai vai atjaunošanai saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu;

25.6. ja kokus cērt dabas pieminekļu uzturēšanai vai atjaunošanai.

IV. Noslēguma jautājumi

26. Vietējās pašvaldības dome līdz 2012.gada 31.decembrim izdod šo noteikumu 22.punktā minētos saistošos noteikumus. Līdz minēto pašvaldības saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim ir piemērojami spēkā esošie pašvaldību saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža zemes, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.
27. Skaidras naudas maksājumiem, kuri Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajā vienlaicīgas apgrozības periodā veikti latos, piemēro šo noteikumu 24.punkta un 3.pielikuma redakciju, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

Ministru prezidents V.DombrovskisZemkopības ministre L.Straujuma

1.pielikumsMinistru kabineta2012.gada 2.maija noteikumiem Nr.309

Koki, kuru nociršanai ārpus meža nepieciešama pašvaldības atļauja

Nr.p.k. Nosaukums latviešu valodā Nosaukums latīņu valodā Koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla (metros)
I. Vietējās sugas I. Vietējās sugas I. Vietējās sugas I. Vietējās sugas
1. Parastā kļava Acer platanoides 2,1
2. Melnalksnis Alnus glutinosa 1,5
3. Baltalksnis Alnus incana 1,0
4. Hibrīdais alksnis Alnus x pubescens 0,9
5. Āra bērzs (kārpainais bērzs) Betula pendula (Betula verrucosa) 1,8
6. Purva bērzs (pūkainais bērzs) Betula pubescens (Betula alba) 1,8
7. Eiropas segliņš Euonymus europaeus 0,6
8. Parastais osis Fraxinus excelsior 2,1
9. Parastais kadiķis Juniperus communis 0,5
10. Meža ābele Malus sylvestris 0,9
11. Parastā ieva Padus avium 1,1
12. Parastā egle Picea abies 1,8
13. Parastā priede Pinus sylvestris 1,5
14. Parastā apse Populus tremula 2,1
15. Meža bumbiere Pyrus pyraster 0,9
16. Parastais ozols Quercus robur 2,4
17. Blīgzna (pūpolvītols) Salix caprea 1,2
18. Trauslais vītols Salix fragilis 2,4
19. Šķetra Salix pentandra 1,0
20. Parastais pīlādzis Sorbus aucuparia 0,9
21. Parastā liepa Tilia cordata 2,1
22. Parastā goba Ulmus glabra 2,4
23. Parastā vīksna Ulmus laevis 2,4
II. Citzemju sugas II. Citzemju sugas II. Citzemju sugas II. Citzemju sugas
24. Eiropas baltegle Abies alba 1,6
25. Balzama baltegle Abies balsamea 0,9
26. Vienkrāsas baltegle Abies concolor 1,0
27. Sibīrijas baltegle Abies sibirica 1,1
28. Lauku kļava Acer campestre 0,9
29. Kalnu kļava Acer pseudoplatanus 1,3
30. Sudraba kļava Acer saccharinum 1,9
31. Parastā zirgkastaņa Aesculus hippocastanum 1,8
32. Saldais ķirsis Cerasus avium 1,0
33. Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica 2,3
34. Pensilvānijas osis Fraxinus pennsylvanica 1,2
35. Pelēkais riekstkoks Juglans cinerea 1,7
36. Mandžūrijas riekstkoks Juglans mandshurica 1,0
37. Eiropas lapegle Larix decidua 1,9
38. Lēdebūra lapegle Larix ledebourii 1,8
39. Eiropas ciedrupriede Pinus cembra 1,0
40. Melnā priede Pinus nigra 1,2
41. Sibīrijas ciedrupriede Pinus sibirica 1,2
42. Veimuta priede Pinus strobus 1,6
43. Papele Populus spp. 3,0
44. Menzīsa duglāzija Pseudotsuga menziesii 1,5
45. Sarkanais ozols Quercus rubra 1,2
46. Baltā robīnija Robinia pseudoacacia 1,2
47. Baltais vītols Salix alba 2,7
48. Sarkstošais vītols Salix x rubens 2,0
49. Rietumu tūja Thuja occidentalis 0,9
50. Krimas liepa Tilia x euchlora 1,2
51. Holandes liepa Tilia x europaea 1,7
52. Platlapu liepa Tilia platyphyllos 1,9

Zemkopības ministre L.Straujuma

2.pielikumsMinistru kabineta2012.gada 2.maija noteikumiem Nr.309

Ārpus meža nocirstās koksnes izcelsmes apliecinājums

Vārds, uzvārds/juridiskās personas nosaukums Personas kods/reģistrācijas numurs attiecīgajā reģistrā Deklarētā dzīvesvieta/juridiskā adrese
--- ---
Saimniecības nosaukums
Administratīvā teritorija
Zemes vienības kadastra apzīmējums Zemes lietošanas veids Nocirstās koksnes apjoms
--- --- ---
Datums Paraksts Vārds, uzvārds
--- --- ---

Zemkopības ministre L.Straujuma

3.pielikumsMinistru kabineta2012.gada 2.maija noteikumiem Nr.309

Koeficienti zaudējumu atlīdzības aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.