Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.317Rīgā 2012.gada 2.maijā (prot. Nr.24 18.§)

Izdoti saskaņā ar Gaujas nacionālā parka likuma 2.pantaotro un trešo daļu un likuma "Par īpaši aizsargājamāmdabas teritorijām" 13.panta otro daļu un 14.panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. Gaujas nacionālā parka (turpmāk – nacionālais parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. nacionālā parka funkcionālo zonu platības un robežu aprakstus;

1.3. nacionālā parka teritorijas apzīmēšanai lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.4. nacionālā parka teritorijā esošos dabas pieminekļus un to aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Nacionālā parka funkcionālo zonu shēma ir noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu robežu apraksts – šo noteikumu 2.pielikumā.

3. Visā nacionālā parka teritorijā valsts autoceļi un dzelzceļi to nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.

4. Nacionālā parka robežas un dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi, kuras paraugs, izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

5. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par nacionālajā parkā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

6. Šajos noteikumos noteiktā Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja saskaņā ar meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem Valsts meža dienests izsniedz koku ciršanas apliecinājumu. Šādā gadījumā Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.

2. Vispārīgie aprobežojumi nacionālā parka teritorijā

7. Nacionālā parka teritorijā jāievēro izliktās aizlieguma un brīdinājuma zīmes, kā arī pārvietošanās ierobežojumi vietās, kur to neatļauj aizlieguma zīmes un nožogojumi, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, vai cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem.

8. Nacionālā parka teritorijā atļauta autoceļu, dzelzceļu, elektrisko tīklu, gāzesvadu un citu komunikāciju un infrastruktūras objektu uzturēšana un aizsardzības darbu veikšana atbilstoši to aizsardzību, ekspluatāciju un drošību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

9. Nacionālā parka teritorijā aizliegts:

9.1. mežaudzēs lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus (izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai);

9.2. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

9.3. iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;

9.4. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot, apbūvējot, ieaudzējot mežu vai aizaudzējot ar krūmiem) palieņu un terašu pļavas;

9.5. reģistrēt plantāciju mežu. Aizliegums neattiecas uz neitrālo zonu;

9.6. ierīkot atkritumu poligonus, atkritumu izkraušanas, šķirošanas un īslaicīgas uzglabāšanas vietas, kā arī meža zemēs ierīkot bioloģisko atkritumu kompostēšanas vietas. Aizliegums neattiecas uz pilsētu un ciemu teritorijām un neitrālo zonu;

9.7. izveidot kalnu slēpošanas, snovborda, tramplīnu, bobsleja, kamaniņu un divriteņu nobraucienu bāzes (teritorija, kas ir speciāli labiekārtota un aprīkota ar stacionāriem pacēlājiem un paredzēta kalnu slēpošanai, snovbordam, tramplīnu, bobsleja, kamaniņu un divriteņu nobraucieniem) un ierīkot kalnu slēpošanas, snovborda, tramplīnu, bobsleja un kamaniņu trases, kā arī divriteņu nobraucienu trases ārpus esošajām bāzēm, izņemot:

9.7.1. bāzes un trases neitrālajā zonā;

9.7.2. pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas:

9.7.2.1. bāzes un trases pilsētās;

9.7.2.2. esošo bāzu savienošanu, ja savienojošās trases platums nepārsniedz 20 metru;

9.8. uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu, izņemot vēja elektrostacijas neitrālajā zonā, kur pieļaujamo vēja elektrostaciju augstumu nosaka pašvaldības teritorijas plānojumā;

9.9. zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot nacionālā parka apmeklētāju pārvietošanos pa Gauju un tās pietekām, kā arī takām, kas norādītas šo noteikumu 1.pielikumā un paredzētas nacionālā parka un tajā esošo infrastruktūras objektu apskatei;

9.10. dabiskās un mākslīgi veidotās dolomīta un smilšakmens alās (izņemot pagrabalas, kuras tiek saimnieciski izmantotas) kurināt ugunskurus un ienest jebkādus degošus priekšmetus, tai skaitā sveces, lāpas, cigaretes, kas rada dūmus vai siltumu;

9.11. rakstīt, zīmēt un gravēt uz iežu atsegumiem (arī uz alu sienām);

9.12. pārvietoties pa iežu atsegumiem, ūdens un ledus kritumiem, kā arī izmantot tos atpūtas, sporta un citu pasākumu rīkošanai;

9.13. pārvietoties ar transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem, velosipēdiem, dzīvnieku pajūgiem, kā arī pārvietoties ar dzīvniekiem mežā ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm. Aizliegums neattiecas uz pārvietošanos ar velosipēdiem pa takām un gadījumiem, ja pārvietošanās notiek pa šo noteikumu 10.2.apakšpunktā noteiktā kārtībā izveidotiem maršrutiem atbilstoši to izveidošanas mērķim vai pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

9.14. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, pa aizsalušām dabiskām ūdenstecēm un ūdenstilpēm. Aizliegums neattiecas uz gadījumiem, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

9.15. meža zemēs ierīkot un paplašināt esošas iežogotas platības dzīvnieku audzēšanai un turēšanai nebrīvē, izņemot šo noteikumu 10.3.apakšpunktā minēto gadījumu;

9.16. uzturēt meža zemēs sietveida nožogojumus, kuri redzamības palielināšanai nav apzīmēti, izmantojot dzīvniekiem pamanāmus materiālus (piemēram, zarus vai lentes);

9.17. piebarot savvaļas sugu dzīvniekus un meža zemēs novietot lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot no 1.decembra līdz 31.martam pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamos biotopus un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes;

9.18. meža zemēs ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

9.19. organizēt medības ar dzinējiem vai medības ar traucēšanu biežāk nekā divas reizes kalendāra mēnesī vienā un tajā pašā platībā, izņemot gadījumus, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi;

9.20. lai nodrošinātu lašveidīgo zivju sugu aizsardzību, no 1.oktobra līdz 31.decembrim:

9.20.1. makšķerēt Amatā – no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz ūdenskrātuves aizsprostam Kārļos, Amatas baseina upē Kumadā, Braslā – no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Braslas HES aizsprostam, Lenčupē, Lojā, Strīķupē, Līgatnē, Raunā, Raunas baseina upēs – Raunī un Vaivē – no ietekas Raunā augšup pret straumi līdz Vaives dzirnavu aizsprostam;

9.20.2. makšķerēt Gaujā ar mākslīgo ēsmu un ēsmas zivtiņām;

9.20.3. atrasties ar makšķerēšanai un zvejai sagatavotiem makšķerēšanas un zvejas rīkiem uz tiltiem pār Gauju, ūdenī vai krastā tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas 100 metru augšpus (pret straumi) un 100 metrus lejpus (pa straumi) šiem tiltiem, kā arī zem tiltu konstrukcijām un ūdenī;

9.21. dabiskajās ūdenstecēs un ūdenstilpēs nodarboties ar zemūdens medībām un atrasties ar zemūdens medību rīkiem ūdenī vai krastā tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas (izņemot ūdenstilpes, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas – kārtību ir izstrādāts licencētās makšķerēšanas nolikums un tajā ir paredzētas zemūdens medības);

9.22. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē un galvenajā cirtē pēc galvenās cirtes caurmēra;

9.23. bojāt augošus kokus:

9.23.1. cērtot kokus un transportējot kokmateriālus;

9.23.2. ierīkojot un uzturot atpūtas, sporta un cita veida teritorijas, tai skaitā piedzīvojumu un atrakciju parkus;

9.24. atsveķot kokus;

9.25. veidot mežā kokmateriālu treilēšanas un pievešanas ceļus taisnās līnijās;

9.26. veikt mežsaimniecisko darbību (izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi) šādās vietās:

9.26.1. valsts un pašvaldību valdījumā esošajās mežaudzēs, kurās valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

9.26.1.1. priedei un lapeglei – 140 gadu;

9.26.1.2. eglei – 120 gadu;

9.26.1.3. bērzam – 100 gadu;

9.26.1.4. melnalksnim un apsei – 80 gadu;

9.26.2. ozolu, ošu, liepu, kļavu, vīksnu, gobu un vītolu tīraudzēs un mistrotās mežaudzēs, ja šo koku sugu kopējais sastāvs ir vairāk par 40 procentiem un to vecums lielāks par 60 gadiem;

9.26.3. dumbrāja un liekņas meža tipos;

9.26.4. upju un ezeru palienēs, izņemot palieņu pļavu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumu veikšanu;

9.26.5. upju un ezeru krastos, senkrastos un gravās, kur nogāzes slīpums pārsniedz 25 grādus;

9.26.6. īpaši aizsargājamos biotopos un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs, kam noteikti mikroliegumi vai kas norādīti meža apsaimniekošanas plānā;

9.27. mežaudzēs cirst šādus augošus kokus (izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus), nocirstos kokus pēc iespējas atstājot mežaudzē), kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz:

9.27.1. ozoliem – 50 centimetru;

9.27.2. priedēm – 65 centimetrus;

9.27.3. eglēm un lapeglēm – 70 centimetru;

9.27.4. ošiem, gobām un vīksnām – 60 centimetru;

9.27.5. liepām – 30 centimetru;

9.27.6. melnalkšņiem – 45 centimetrus;

9.27.7. vītoliem – 60 centimetru;

9.27.8. bērziem – 60 centimetru;

9.27.9. apsēm – 65 centimetrus;

9.28. mežaudzēs cirst sausus kokus, izņemot bīstamos kokus (nocirstos kokus pēc iespējas atstājot mežaudzē), kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 50 centimetru;

9.29. mežaudzēs izvākt kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 50 centimetru.

10. Nacionālā parka teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas aizliegts:

10.1. veikt būvniecību neapbūvētā zemesgabalā (izņemot ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas);

10.2. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektus (takas, maršrutus, skatu torņus, skatu platformas, telšu vietas, atpūtas vietas, ugunskuru vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus) un cita veida teritorijas, tai skaitā publisko pasākumu vietas, piedzīvojumu un atrakciju parkus, golfa laukumus (izņemot neitrālo zonu);

10.3. meža zemēs ganīt lauksaimniecības dzīvniekus.

11. Šo noteikumu 9.26.apakšpunktā minētajās vietās atļauts cirst kokus šādos gadījumos:

11.1. bīstamo koku ciršanai un novākšanai;

11.2. meža ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumu veikšanai;

11.3. ārkārtējās situācijās;

11.4. pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas:

11.4.1. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai un saglabāšanai;

11.4.2. palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai;

11.4.3. infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai;

11.4.4. ainavas elementu (tai skaitā skatu punktu) saskatāmības un pieejamības nodrošināšanai;

11.4.5. savvaļas sugu dzīvnieku barības bāzes papildināšanai.

12. Nacionālā parka teritorijā, cērtot kokus kopšanas cirtē un galvenajā cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 10 augtspējīgus ekoloģiskos kokus, vispirms izvēloties šo noteikumu 9.26.apakšpunktā minētos kokus.

13. Nacionālā parka teritorijā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumam koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai galvenajā cirtē papildus citiem meža apsaimniekošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem pievieno informāciju par dabā iezīmētiem ekoloģiskajiem kokiem (redzamas, noturīgas atzīmes izdarīšana uz ekoloģiskā koka stumbra un koka caurmēra noteikšana 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla) atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam. Pēc galvenās cirtes veikšanas jābūt saglabātiem ekoloģiskajiem kokiem atbilstoši Valsts meža dienestā iesniegtajai informācijai par dabā iezīmētiem ekoloģiskajiem kokiem.

14. Ja nacionālā parka teritorijā galvenajā cirtē, kuru izpilda vairākos paņēmienos, cirtes izpildes laikā mežaudzes kopējais šķērslaukums ir vienāds ar kritisko šķērslaukumu vai lielāks par to, bet atsevišķās mežaudzes daļās, kas nav lielākas par 0,1 hektāru, šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu, izcirsto mežaudzes daļu neuzskata par kailcirti.

15. Nacionālā parka teritorijā meža atjaunošanā un ieaudzēšanā atļauts izmantot vienīgi vietējās koku sugas, kuras minētas šo noteikumu 5.pielikumā.

16. Lai pēc iespējas saglabātu meža zemsedzi un meža dabisko vidi tajā mītošajām sugām, kā arī lai nodrošinātu trūdošo koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām, nacionālā parka teritorijā nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē.

17. Nacionālā parka teritorijā, izņemot dabas rezervāta (stingrā režīma) zonu, atļauts medīt šādus medījamos dzīvniekus:

17.1. aļņus Alces alces, staltbriežus Cervus elaphus, stirnas Capreolus capreolus un mežacūkas Sus scrofa;

17.2. vilkus Canis lupus un lūšus Lynx lynx – epizootiju uzliesmojuma vai draudu gadījumā vai ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem un savvaļas sugu dzīvniekiem. Šādā gadījumā Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas;

17.3. lapsas Vulpes vulpes, bebrus Castor fiber, meža caunas Martes martes, seskus Mustela putorius, jenotsuņus Nyctereutes procyonoides, Amerikas ūdeles Mustela vison un ondatras Ondatra zibethicus;

17.4. mājas baložus Columba livia, pelēkās vārnas Corvus corone un žagatas Pica pica;

17.5. medījamos ūdensputnus mākslīgās ūdenstilpēs ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā, ja tiek lietoti šāviņi, kas nesatur svinu;

17.6. klaiņojošus suņus un kaķus.

18. Nacionālā parka teritorijā var noteikt aizliegumus un ierobežojumus ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti.

3. Dabas rezervāta (stingrā režīma) zona

19. Gaisa telpā virs dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas aizliegts veikt lidojumus (arī gaisa balonu un bezpilota gaisa kuģu lidojumus) zemāk par 300 metriem. Aizliegums neattiecas uz lidojumiem fotografēšanai, filmēšanai, attālai novērošanai un datu iegūšanai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas, kā arī lidojumiem ārkārtējās situācijās, gaisa kuģu avārijas gadījumos un veicot glābšanas un meklēšanas darbus.

4. Dabas lieguma zona

20. Dabas lieguma zonā aizliegts:

20.1. lai samazinātu savvaļas sugu dzīvnieku bojāeju, – pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu;

20.2. pārveidot dabisko ūdensteču un ūdenstilpju gultnes (tai skaitā paplašināt, tīrīt un padziļināt Gaujas atteku un vecupju gultnes) un krasta līniju. Aizliegums neattiecas uz minēto darbību veikšanu pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas:

20.2.1. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai un saglabāšanai;

20.2.2. upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;

20.3. būvēt hidrotehniskas būves uz dabiskām ūdenstecēm un ūdenstilpēm un ierīkot meliorācijas sistēmas, kā arī veikt to pārbūvi (rekonstrukciju) un atjaunošanu (renovāciju). Aizliegums neattiecas uz minēto darbību veikšanu ekspluatācijas un drošības aizsargjoslās vai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas:

20.3.1. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai;

20.3.2. upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;

20.3.3. lai novērstu teritoriju applūšanu;

20.3.4. zivju migrācijas ceļu atjaunošanai;

20.3.5. dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai;

20.4. nosusināt mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;

20.5. ierīkot purvos kultūraugu plantācijas (izņemot purva kultūraugu plantāciju ierīkošanu izstrādātos purvos);

20.6. mežā veikt būvniecību un ierīkot lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Aizliegums neattiecas uz minēto darbību veikšanu pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas:

20.6.1. dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu, ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju būvniecībai, pārbūvei (rekonstrukcijai) vai atjaunošanai (renovācijai), kā arī šo noteikumu 9.7.apakšpunktā minētajos gadījumos;

20.6.2. upju dabiskā tecējuma atjaunošanai;

20.6.3. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai;

20.6.4. pilsētu un ciemu teritorijās;

20.7. būvēt rūpnīcas, rūpnieciskās pārstrādes uzņēmumus, kā arī citus rūpnieciskās ražošanas un tās infrastruktūras objektus (izņemot mājražošanas un amatniecības uzņēmumus);

20.8. būvēt rindu mājas un daudzstāvu (trīs un vairāk stāvu) ēkas (izņemot pārbūvi (rekonstrukciju) un atjaunošanu (renovāciju));

20.9. ierīkot zooloģiskos dārzus;

20.10. ierīkot un paplašināt dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijai izmantojamo savvaļas sugu dzīvnieku audzētavas (izņemot audzētavas pagalmos un dārzos);

20.11. ierīkot autotrases, mototrases un kartinga trases;

20.12. celt teltis un ierīkot atpūtas vietas ārpus speciāli ierīkotām vietām, pagalmiem un publiskiem pasākumiem paredzētām vietām;

20.13. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos (izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem);

20.14. lai nodrošinātu īpaši aizsargājamā biotopa "Mīkstūdens ezeri ar ezereņu Isoetes un/vai lobēliju Lobelia un krasteņu Littorella audzēm" aizsardzību, Ungura ezerā aizliegts pārvietoties ar motorlaivām, ūdensmotocikliem un cita veida kuģošanas līdzekļiem, kuru dzinēja jauda ir lielāka par 3,7 kW, izņemot pārvietošanos teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontrolei un cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem;