Zaudējis spēku - Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu
Ministru kabineta noteikumi Nr.341Rīgā 2012.gada 15.maijā (prot. Nr.27 20.§)
Izdoti saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma5. panta trešās daļas 4. punktu, 11.panta pirmo un otro daļu,12.panta trešo daļu un 16.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:
1.1. Autotransporta direkcija nodrošina sabiedriskajam transportam no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu un piešķiršanu;
1.2. nosaka un aprēķina pārvadātāja zaudējumus, kompensē pārvadātājam ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un kontrolē šo līdzekļu izmantošanas tiesiskumu un pareizību;
1.3. pašvaldībām nosaka un aprēķina finansējumu no valsts budžeta pārvadātāja zaudējumu kompensēšanai, piešķir finansējumu no valsts budžeta, lai pašvaldības varētu kompensēt pārvadātājam ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus, kā arī kontrolē šo līdzekļu izmantošanas tiesiskumu un pareizību;
1.4. nosaka, aprēķina un kompensē pārvadātājam ar valsts noteikto minimālo kvalitātes prasību ieviešanu saistītos izdevumus un piešķir pašvaldībām finansējumu no valsts budžeta, lai tās varētu kompensēt pārvadātājam ar valsts noteikto minimālo kvalitātes prasību ieviešanu saistītos izdevumus, kā arī kontrolē šo līdzekļu izmantošanas tiesiskumu un pareizību;
1.5. nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu;
1.6. nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistīto pārvadātājam kompensējamo zaudējumu apmēru.
2. Pārvadātājam kompensē šādus zaudējumus, kas saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma izpildi:
2.1. zaudējumus, kas radušies, ja ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma izpildi saistītās nepieciešamās izmaksas pārsniedz gūtos ieņēmumus;
2.2. zaudējumus, kas radušies, ievērojot pasūtītāja noteiktos tarifus;
2.3. nesaņemtos ieņēmumus par tādu kategoriju pasažieru pārvadāšanu, kurām pasūtītājs noteicis braukšanas maksas atvieglojumus;
2.4. nesaņemtos ieņēmumus par tādu pasažieru pārvadāšanu, kuriem noteikti braukšanas maksas atvieglojumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus.
3. Šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minētās izmaksas reģionālajos starppilsētu nozīmes un reģionālajos vietējās nozīmes autobusu maršrutos nedrīkst pārsniegt maksimālās kompensējamās izmaksas, kas noteiktas saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.
4. Maksimālās kompensējamās izmaksas reģionālajos starppilsētu un reģionālajos vietējās nozīmes autobusu maršrutos Autotransporta direkcija aprēķina, veicot gala norēķinu par pārskata (kalendāra) gadu, kā arī reizi ceturksnī, izmantojot iepriekšējā ceturkšņa datus, kurus pārvadātājs Autotransporta direkcijā iesniedz saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu 30 dienu laikā pēc pārskata perioda beigām, lai koriģētu turpmāko avansā izmaksājamo zaudējumu kompensācijas apmēru.
4.1 (Svītrots ar MK 13.05.2014. noteikumiem Nr.245)
5. Šo noteikumu 3. un 4.punktā minētā kārtība, kādā aprēķināmas ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma izpildi saistītās nepieciešamās kompensējamās izmaksas, netiek piemērota, ja kompensācijas apmēru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 47.1 punktā minēto kārtību.
6. Pārvadātājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pasūtītājs kompensē izdevumus, kas pārvadātājam radušies, ieviešot pasūtītāja noteiktās vai normatīvajos aktos par sabiedriskā transporta pakalpojumiem noteiktās minimālās kvalitātes prasības pēc tam, kad ir uzsākta sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana, ja minēto prasību ieviešana pārsniedz ar iepriekš noteikto kvalitātes prasību nodrošināšanu saistītos izdevumus.
II. Finansēšana
7. No valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem pārvadātājam kompensē:
7.1. šo noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētos zaudējumus, ja tie saistīti ar pārvadājumiem reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu un reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīklā;
7.2. šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētos zaudējumus, ja tie saistīti ar pārvadājumiem pilsētas nozīmes maršrutu tīklā Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 7. pantā noteiktajā gadījumā, – radušos zaudējumus par maršruta (reisa) daļu, kas ir ārpus pilsētas administratīvās teritorijas, ja šī maršruta (reisa) daļa ir vairāk nekā 30 % no kopējā maršruta garuma;
7.3. šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minētos nesaņemtos ieņēmumus par tādu pasažieru pārvadāšanu, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus, noteikti braukšanas maksas atvieglojumi pilsētas nozīmes maršrutos, reģionālajos starppilsētu un reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos;
7.4. šo noteikumu 6.punktā minētos izdevumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteikto kvalitātes prasību ieviešanu reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu, reģionālo vietējās nozīmes maršrutu vai pilsētas nozīmes maršrutu pārvadājumos.
8. Šo noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētos zaudējumus, kas radušies pilsētas nozīmes maršrutu tīklā, finansē no pasūtītāja budžeta.
9. Šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētos nesaņemtos ieņēmumus par to kategoriju pasažieru pārvadāšanu, kam ir tiesības izmantot sabiedrisko transportu ar braukšanas maksas atvieglojumiem, kurus ir noteicis pasūtītājs, iekļauj kopējos zaudējumos un finansē no pasūtītāja budžeta. Minētos zaudējumus uzskaita atsevišķi, un, nosakot kompensācijas apmēru, par tiem pasūtītājs un pārvadātājs norēķinās atsevišķi.
10. Nesaņemtos ieņēmumus, kas saistīti ar Ministru kabineta noteikto kategoriju pasažieru pārvadāšanu, kam ir tiesības izmantot sabiedrisko transportu ar braukšanas maksas atvieglojumiem, iekļauj kopējos zaudējumos, nosakot kopējo zaudējumu apmēru saskaņā ar šo noteikumu 2.1.apakšpunktu. Minētos nesaņemtos ieņēmumus uzskaita atsevišķi.
11. Šo noteikumu 6.punktā minētos izdevumus, kas saistīti ar pasūtītāja noteikto kvalitātes prasību ieviešanu pēc tam, kad ir uzsākta sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana, un kas pārsniedz ar iepriekš noteikto kvalitātes prasību nodrošināšanu saistītos izdevumus, finansē no pasūtītāja budžeta.
12. Organizējot eksperimentālos pārvadājumus, pasūtītājs un pārvadātājs slēdz sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto līgumu par eksperimentālo pārvadājumu veikšanu, vienojoties par finansēšanas kārtību un finansēšanas avotu.
13. Līdzekļi šo noteikumu 7. punktā minēto kompensāciju izmaksai paredzēti Satiksmes ministrijas valsts budžeta programmā "Sabiedriskais transports". Saskaņā ar Sabiedriskā transporta padomes priekšlikumiem Satiksmes ministrija valsts budžeta programmā "Sabiedriskais transports" piešķirtos līdzekļus sadala starp:
13.1. pārvadātājiem, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos ar autobusiem;
13.2. pārvadātājiem, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos pa dzelzceļu;
13.3. pārvadātājiem, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos;
13.4. republikas pilsētu pašvaldībām, lai kompensētu pārvadātājiem radušos zaudējumus pilsētas nozīmes maršrutos.
14. Lai nodrošinātu šo noteikumu 7. punktā minēto kompensāciju aprēķināšanu un izmaksu, republikas pilsētu pašvaldības un pārvadātāji katru gadu Autotransporta direkcijā pēc tās pieprasījuma iesniedz šo noteikumu 34. punktā minētos aprēķinus, pārskatus un informāciju:
14.1. pārvadātāji – par šo noteikumu 7.1. un 7.3. apakšpunktā minēto kompensāciju (zaudējumu) apmēru nākamajā kalendāra gadā reģionālajam maršrutu tīklam;
14.2. republikas pilsētas pašvaldība – par šo noteikumu 7.2. un 7.3.apakšpunktā minēto kompensāciju (zaudējumu) apmēru nākamajā kalendāra gadā pilsētas nozīmes maršrutu tīklam.
15. Veicot šo noteikumu 14.punktā minētos aprēķinus, republikas pilsētas pašvaldība ievēro šo noteikumu 8. un 9.punktā minētos nosacījumus.
16. Šo noteikumu 14.punktā minētajiem aprēķiniem republikas pilsētas pašvaldība pievieno piemērojamo kompensāciju izmaksāšanas kārtību.
17. Autotransporta direkcija mēneša laikā pēc šo noteikumu 14., 16. un 34. punktā minēto aprēķinu un informācijas saņemšanas izvērtē to un sniedz Sabiedriskā transporta padomei informāciju par republikas pilsētu pašvaldībām un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem reģionālajā maršrutu tīklā nepieciešamā finansējuma apmēru nākamajā kalendāra gadā un vidējā termiņā.
17.1 Sabiedriskā transporta padome mēneša laikā izskata valsts budžeta pieprasījumu sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai, izvērtējot tā pamatotību, un sniedz Satiksmes ministrijai priekšlikumus par nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu apmēru nākamajā kalendāra gadā un vidējā termiņā.
18. Ja sociālo un ekonomisko izmaiņu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas apjoms pilsētas nozīmes maršrutos jāgroza par vairāk nekā 10 % no kopējā nobraukuma, republikas pilsētas pašvaldība Autotransporta direkcijā iesniedz šo noteikumu 14. punktā minēto aprēķinu un izmaiņu pamatojumu.
19. Autotransporta direkcija divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 18. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē tos un informē Sabiedriskā transporta padomi. Sabiedriskā transporta padome mēneša laikā sniedz Satiksmes ministrijai priekšlikumus par nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pārdali vai nepieciešamajiem papildu finanšu līdzekļiem.
20. Ja republikas pilsētas pašvaldība vai Autotransporta direkcija pēc kompensāciju izmaksas par pārskata periodu (ceturksni, kalendāra gadu) ir ietaupījusi no valsts budžeta piešķirto finansējumu, republikas pilsētas pašvaldība vai Autotransporta direkcija minētos līdzekļus novirza zaudējumu segšanai nākamajos pārskata periodos (ceturksnī, kalendāra gadā).
21. Ja republikas pilsētas pašvaldība piešķirto valsts budžeta finansējumu neizlieto, pēc zaudējumu kompensācijas izmaksāšanas par pārskata periodu (kalendāra gadu):
21.1. Satiksmes ministrija precizē un samazina nākamajā kalendāra gadā piešķiramo valsts budžeta līdzekļu summu;
21.2. republikas pilsētas pašvaldība atmaksā valsts budžetā pārmaksātos līdzekļus, ja saskaņā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem līdzekļi no valsts budžeta vairs netiek piešķirti.
22. Ja valsts budžeta programmā "Sabiedriskais transports" nepietiek līdzekļu, lai pilnībā kompensētu zaudējumus un izdevumus, par nepieciešamā finansējuma apmēru un finansējuma avotu lemj Ministru kabinets.
III. Zaudējumu un izdevumu noteikšana (aprēķināšana) atsevišķā uzskaitē
23. Ja pārvadātājs ne tikai sniedz pakalpojumus, uz kuriem attiecas sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgums, bet veic arī citu saimniecisko darbību, pārvadātājs nodrošina ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma izpildi saistītās saimnieciskās darbības atsevišķu uzskaiti. To veic tāpat kā tad, ja sabiedriskā transporta pakalpojumus sniegtu atsevišķs, patstāvīgs komersants.
24. Pārvadātājs atsevišķo uzskaiti veic pa pārvadājumu veidiem (reģionālie starppilsētu nozīmes maršruti, reģionālie vietējās nozīmes maršruti vai pilsētas nozīmes maršruti) un pa maršrutiem attiecīgajā pārvadājumu veidā, autobusiem un trolejbusiem uzskaitot nobraukto kilometru skaitu, sliežu transportam – vagonu vai sastāva nobraukto kilometru skaitu. Ja pārvadātājs ir noslēdzis vairākus sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumus, pārvadātājs veic iepriekš minēto atsevišķo uzskaiti par katru līgumu atsevišķi.
25. Pārvadātājs nodrošina kopējo ieņēmumu un kopējo izmaksu aprēķinu par katru sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu, pārvadājumu veidu un par katru maršrutu atsevišķi.
26. Pārvadātājs nosaka viena kilometra pašizmaksu:
26.1. pilsētas nozīmes maršrutu tīklā – par maršrutu tīklu kopā;
26.2. reģionālo vietējās nozīmes maršrutu un reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā, veicot pārvadājumus ar autobusiem, – par pārvadājumu veidu;
26.3. veicot pārvadājumus ar vilcieniem, – par pārvadājumu veidu un par katru maršrutu atsevišķi.
27. Viena kilometra pašizmaksu noteiktā pārvadājumu veidā aprēķina, dalot kopējās izmaksas (euro) ar kopējo nobraukumu (kilometros) attiecīgajā pārvadājumu veidā. Viena kilometra pašizmaksu noteiktā maršrutā aprēķina, dalot uz maršrutu attiecināmās kopējās izmaksas (euro) ar attiecīgajā maršrutā veikto nobraukumu (kilometros).
28. Ja pārskata periodā no pārvadātāja neatkarīgu iemeslu dēļ pārvadātāja kopējās izmaksas ir mainījušās par vairāk nekā 5 % (piemēram, krasas degvielas (elektroenerģijas) cenu izmaiņas, nozīmīgas pasažieru pārvadājumu apjoma izmaiņas), pārvadātājs iesniedz pasūtītājam precizētu viena kilometra pašizmaksas aprēķinu kopā ar attiecīgu pamatojumu.
29. Pēc šo noteikumu 28.punktā minēto aprēķinu izvērtēšanas pasūtītājs var pārskatīt sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma nosacījumus.
30. Pārvadātājs grāmatvedību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajos grāmatvedības organizācijas dokumentos papildus rakstiski norāda:
30.1. degvielas (energoresursu) patēriņa normas, ko pārvadātājs aprēķina, ievērojot šajos noteikumos noteikto degvielas (energoresursu) patēriņa aprēķina metodiku (3.pielikums);
30.2. riepu norakstīšanas kārtību;
30.3. izmaksu sadales metodiku (procentuālo sadalījumu un izmaksu attiecināšanas veidu), ievērojot šādus nosacījumus:
30.3.1. autobusiem un trolejbusiem tiešās izmaksas noteiktā pārvadājumu veidā attiecina pret nobrauktajiem kilometriem, sliežu transportam – pret vagonu vai sastāva nobrauktajiem kilometriem, neietverot tehnisko nobraukumu;
30.3.2. netiešās izmaksas sadala starp saimnieciskās darbības veidiem (virzieniem), attiecinot pret tajos gūtajiem ieņēmumiem, un netiešo izmaksu daļu, kas noteikta sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā, attiecina pret nobrauktajiem kilometriem (sliežu transportam – pret vagonu vai sastāva nobrauktajiem kilometriem) pilsētas nozīmes, reģionālajos vietējās nozīmes vai reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos, neietverot tehnisko nobraukumu.
30.1 Saskaņojot ar pasūtītāju, pārvadātājs grāmatvedības organizācijas dokumentos var noteikt citu tiešo un netiešo izmaksu sadales metodiku, nekā noteikts šo noteikumu 30.3.1. un 30.3.2. apakšpunktā, ja tā ļauj precīzāk nodalīt izmaksas.
31. Nosakot izmaksu apmēru, pārvadātājs pieņem, ka sabiedrisko transportlīdzekļu nolietojumu un vērtību pārskata (kalendāra) gadā noraksta saskaņā ar lineāro metodi, ievērojot šādu lietderīgās lietošanas laiku sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, kas noteikti sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumā:
31.1. autotransportam (autobusiem):
31.1.1. M2 kategorijas autobusiem, kuru pilna masa nepārsniedz piecas tonnas un kuru vecums no pirmās reģistrācijas dienas līdz dienai, kad uzsākta autobusa ekspluatācija pārvadātāja uzņēmumā, ir:
31.1.1.1. līdz diviem gadiem, – ne mazāk kā pieci gadi;
31.1.1.2. divi gadi un vairāk, – ne mazāk kā trīs gadi;
31.1.2. M3 kategorijas autobusiem, kuru pilna masa pārsniedz piecas tonnas un kuru vecums no pirmās reģistrācijas dienas līdz dienai, kad uzsākta autobusa ekspluatācija pārvadātāja uzņēmumā, ir:
31.1.2.1. līdz diviem gadiem, – ne mazāk kā 10 gadu;
31.1.2.2. no diviem līdz pieciem gadiem, – ne mazāk kā 12 gadu mīnus autobusa vecums;
31.1.2.3. no pieciem līdz astoņiem gadiem, – ne mazāk kā 13 gadu mīnus autobusa vecums;
31.1.2.4. no astoņiem līdz 12 gadiem, – ne mazāk kā 14 gadu mīnus autobusa vecums;
31.1.2.5. 12 gadu un vairāk, – ne mazāk kā trīs gadi;
31.2. sliežu transportam (vilcieniem un tramvajiem) – 20 gadu;
31.3. pilsētas elektrotransportam (trolejbusiem) – 12 gadu.
32. Ja īpašu sabiedriskā transportlīdzekļa ekspluatācijas apstākļu dēļ sabiedriskā transportlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks ir mazāks par šo noteikumu 31.punktā minēto lietderīgās lietošanas laiku, pārvadātājs, iepriekš rakstiski saskaņojot ar pasūtītāju, var noteikt citu sabiedriskā transportlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiku.
33. Ja pārvadātājs jaunu sabiedrisko transportlīdzekļu iegādei un atjaunošanai izmanto Eiropas Savienības struktūrfondu, valsts vai pašvaldības, starptautisko organizāciju vai citu juridisko vai fizisko personu līdzekļus (finanšu palīdzību), pasūtītājs zaudējumus attiecībā uz amortizācijas atskaitījumiem aprēķina un kompensē tikai par pārvadātāja līdzfinansējuma daļu.
34. Lai noteiktu pārvadātāja prognozēto zaudējumu apmēru un pasūtītājs varētu aprēķināt izmaksājamās kompensācijas apmēru, pārvadātājs iesniedz pasūtītājam:
34.1. izmaksu un tarifu (braukšanas maksas) aprēķinu (4.pielikums);
34.2. pārskatu par sabiedriskā transporta pakalpojumu peļņu vai zaudējumiem (5.pielikums);
34.3. informāciju par pasažieru pārvadāšanu un braukšanas maksas atvieglojumiem (6.pielikums);
34.4. informāciju par zaudējumiem maršrutos (reisos), kuriem vairāk nekā 30 % no kopējā maršruta (reisa) garuma ir ārpus pilsētas administratīvās teritorijas (7. pielikums).
35. Ja nākamajā kalendāra gadā ir plānots izmaksu pieaugums par vairāk nekā 5 %, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, pārvadātājs vienlaikus ar šo noteikumu 34.2.apakšpunktā minēto pārskatu iesniedz pasūtītājam izmaksu pieauguma pamatojumu pa pārskata posteņiem.
36. Šo noteikumu 34.punktā minēto aprēķinu, pārskatu un informāciju pārvadātājs iesniedz šādos gadījumos un termiņos:
36.1. nosakot prognozētos zaudējumus:
36.1.1. par pārskata periodu (kalendāra gadu) – pēc pasūtītāja pieprasījuma;
36.1.2. ja jāprecizē kalendāra gada aprēķini sakarā ar maršrutu tīkla kopējā nobraukuma, tarifa vai pašizmaksas izmaiņām atbilstoši šo noteikumu 28. un 83.punktam, – ne vēlāk kā divus mēnešus pirms attiecīgo izmaiņu ieviešanas;
36.2. aprēķinot faktiskos zaudējumus, šo noteikumu 34.2.apakšpunktā minēto pārskatu un 34.4.apakšpunktā minēto informāciju iesniedz:
36.2.1. par ceturksni – 30 dienu laikā pēc pārskata perioda (ceturkšņa) beigām;
36.2.2. par pārskata (kalendāra) gadu – saskaņā ar Gada pārskatu likumā noteiktajiem gada pārskatu iesniegšanas termiņiem kopā ar detalizētu atšifrējumu pa pārskata posteņiem un saimniecisko darījumu pamatojumu, tai skaitā aprēķinu par izmaksu sadalījumu pa saimnieciskās darbības veidiem (norādot kopējos uzņēmuma ieņēmumus pārējos saimnieciskās darbības veidos, kopējās uzņēmuma izmaksas pa pārskata posteņiem, nobraukumu komercpārvadājumos (ja tādi tiek veikti) un citus kritērijus, ja saskaņā ar uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentiem tādi tiek piemēroti izdevumu sadalē);
36.3. aprēķinot faktiskos zaudējumus, šo noteikumu 34.3.apakšpunktā minēto informāciju par mēnesi iesniedz 10 dienu laikā pēc pārskata perioda beigām.
37. Šo noteikumu 34.2.apakšpunktā minēto pārskatu, ja nepieciešams, pasūtītājs pārvadātājam var pieprasīt arī par kalendāra mēnesi, kā arī pieprasīt paskaidrojumus par pārskatā iekļauto izmaksu pamatotību.
38. Lai aprēķinātu izmaksājamās kompensācijas apmēru, republikas pilsētas pašvaldība Autotransporta direkcijā iesniedz:
38.1. šo noteikumu 34.2. un 34.4.apakšpunktā minētos ceturkšņu pārskatus un informāciju – 10 dienu laikā pēc pārskatu saņemšanas, vienlaikus iesniedzot arī informāciju par iepriekšējā ceturksnī katram pārvadātājam izmaksātās zaudējumu kompensācijas apmēru;
38.2. šo noteikumu 34.3.apakšpunktā minēto informāciju par mēnesi – 15 dienu laikā pēc pārskata perioda beigām.
39. Šo noteikumu 34.2.apakšpunktā minēto pārskatu aizpilda atsevišķi:
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.