Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.518Rīgā 2012.gada 24.jūlijā (prot. Nr.41 48.§)

Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 11.1 panta pirmās daļas 3. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas (turpmāk – šķirnes novērtēšana) prasības, kārtību un izcenojumus.

2. Šķirni atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem rādītājiem novērtē, lai noskaidrotu:

2.1. šķirnes piemērotību konvencionālajā lauksaimniecībā;

2.2. šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā.

3. Šķirnes novērtēšana ir šķirnes audzēšanas, izmantošanas un no tās iegūtā produkta kvalitātes salīdzināšana ar standartšķirni. Sugai var būt noteiktas vairākas novērtēšanas grupas, un katrā no tām var būt viena vai vairākas standartšķirnes. Standartšķirņu sarakstu atbilstoši noteiktajām novērtēšanas grupām pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma izveido un aktualizē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

4. Standartšķirnes izvēles prasības ir šādas:

4.1. šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk – katalogs), vai, ja katalogā nav iekļauta piemērota šķirne, to izvēlas no Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā kataloga;

4.2. šķirni izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanā;

4.3. šķirnei ir nodrošināts sēklas materiāls.

5. Ja katalogā nav iekļauta neviena no attiecīgās sugas šķirnēm, novērtējamo šķirni salīdzina ar attiecīgās sugas šķirni, kurai ir labākie rādītāji.

6. Ja šķirnes novērtēšanā ir vairāk par 15 šķirnēm, standartšķirni sēj atkārtoti. Vērtējot šķirni, tās rādītājus salīdzina ar standartšķirnes vidējiem rādītājiem.

7. Ja sugai standartšķirne nav noteikta, novērtē šķirnes faktiskos rādītājus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem rādītājiem.

8. Šķirnes novērtēšanas ilgums šķirnes iekļaušanai katalogā:

8.1. labībai, eļļas augiem un šķiedraugiem:

8.1.1. šķirnēm, kurām vērtē ziemcietību, – trīs gadi;

8.1.2. šķirnēm, kurām nevērtē ziemcietību, – divi gadi;

8.2. lopbarības augiem:

8.2.1. viengadīgo lopbarības augu šķirnēm, kurām vērtē ziemcietību (piemēram, smilts vīķu, lauka pupu un sējas zirņu ziemāju formām), – trīs gadi;

8.2.2. viengadīgo lopbarības augu šķirnēm, kurām nevērtē ziemcietību, – divi gadi;

8.2.3. daudzgadīgo lopbarības augu šķirnēm – četri gadi divos izmēģinājuma ciklos. Daudzgadīgos lopbarības augus šķirņu izmēģinājumiem sēj divas reizes – pirmajā un otrajā izmēģinājuma ciklā. Uzskaiti un novērojumus veic:

8.2.3.1. pirmajā izmēģinājuma ciklā sējas gadā, kā arī pirmajā un otrajā izmantošanas gadā;

8.2.3.2. otrajā izmēģinājuma ciklā sējas gadā, kā arī pirmajā un otrajā izmantošanas gadā;

8.3. kartupeļiem – divi gadi.

8.1 Viens izmēģinājuma gads ietver sējuma ierīkošanu, sēju, kopšanu un novērojumus veģetācijas periodā, ražas novākšanu, uzskaiti un ražas kvalitātes rādītāju noteikšanu.

9. Ja šo noteikumu 13.punktā minētais iesniedzējs ir iepriekš pieteicis šķirnes novērtēšanu citiem mērķiem atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem rādītājiem un saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību un iesniedz iesniegumu par novērtētās šķirnes iekļaušanu katalogā, iegūtos rezultātus izmanto šķirnes izvērtēšanā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas augu šķirņu katalogu.

10. Ja šķirne novērtēta iekļaušanai katalogā, tad pārtraukumi šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas laikā nav ilgāki par vienu novērtēšanas gadu.

11. Šķirnes novērtēšanu nodrošina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

12. Šķirnes novērtēšanai nepieciešami:

12.1. lauku izmēģinājumu dati;

12.2. kvalitātes rādītāju dati.

12.1 Zemkopības ministrija iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu 7.1 un 7.6 pielikumā noteikto prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti). Nacionālā standartizācijas institūcija savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē sarakstu ar piemērojamiem standartiem, kas adaptēti nacionālo standartu statusā un ko var piemērot šo noteikumu 7.1 un 7.6 pielikumā noteikto prasību izpildei.

12.2 Šķirnes novērtēšanai izmanto tādas metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu prasībām, tās uzskatāmas par atbilstošām šajos noteikumos minēto prasību izpildei.

II. Iesniegums šķirnes novērtēšanai

13. Iesniegumu par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanu (turpmāk – iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē var iesniegt viena no šādām personām (turpmāk – iesniedzējs):

13.1. selekcionārs;

13.2. selekcionāra tiesību īpašnieks – fiziska vai juridiska persona, kas ieguvusi selekcionāra tiesības;

13.3. šķirnes uzturētājs – fiziska vai juridiska persona, kas nodrošina šķirnes uzturēšanu;

13.4. selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis (turpmāk – pilnvarotais pārstāvis).

13.1 Ja iesniedzējs vēlas šķirni iekļaut arī katalogā, iesniedzējs iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā (turpmāk – dienests) iesniegumu šķirnes iekļaušanai katalogā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas augu šķirņu kataloga nolikumu.

14. Iesniegumu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē iesniedz:

14.1. par vasarāju labību, lopbarības augiem, eļļas augiem, izņemot ziemāju formas, šķiedraugiem, kartupeļiem un biešu šķirnēm – līdz 1. martam;

14.2. par ziemas rapsi un ziemas ripsi – līdz 10. jūlijam;

14.3. par ziemāju labību – līdz 1. augustam.

15. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte saņemto iesniegumu reģistrē šķirņu novērtēšanas iesniegumu reģistrācijas žurnālā. Ja iesniegums aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu un norādīta visa nepieciešamā informācija, divu nedēļu laikā iesniedzējam paziņo par pieteiktās šķirnes iekļaušanu šķirņu lauku izmēģinājumu plānā. Iesniedzēju var informēt, nosūtot minēto informāciju uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi.

16. Ja iesniegums nav aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte pieteikto šķirni neiekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā un lūdz iesniedzēju 20 darbdienu laikā iesniegt precizētu iesniegumu. Minēto informāciju var paziņot iesniedzējam, nosūtot to uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi.

17. Ja iesniegums par vasarāju labību, lopbarības augu, eļļas augu, izņemot ziemāju formas, šķiedraugu, kartupeļu un biešu šķirņu novērtēšanu ir iesniegts pēc 20.marta, par ziemas rapša vai ziemas ripša šķirnes novērtēšanu – pēc 1.augusta, bet par ziemāju labību šķirnes novērtēšanu – pēc 20.augusta, šķirnes novērtēšanu veic nākamajā gadā.

III. Šķirnes novērtēšanas secība

18. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam nodrošina šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu vietas.

19. Pēc iesnieguma reģistrēšanas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte nodrošina šķirnes novērtēšanu šādā kārtībā:

19.1. noslēdz ar iesniedzēju līgumu par šķirnes novērtēšanu, tajā norādot:

19.1.1. sugu;

19.1.2. šķirni;

19.1.3. šķirnes lauku izmēģinājumu vietas;

19.1.4. nepieciešamo sēklas materiāla daudzumu;

19.1.5. sēklu piegādes kārtību un laiku;

19.1.6. novērtēšanas rezultātu iesniegšanas kārtību un termiņus;

19.1.7. maksāšanas kārtību par šķirnes novērtēšanu;

19.2. šķirni iekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā, kurā norāda sugu, šķirni, laiku, kad sākta šķirnes novērtēšana, šķirnes lauku izmēģinājumu vietas, šķirnes novērtēšanas gadus, iesniedzēju, selekcionāru un valsti, kurā šķirne izveidota.

20. Augu šķirņu novērtēšanas izcenojumi norādīti šo noteikumu 4.pielikumā.

21. Sugu sēklas materiāla kvalitāte atbilst bāzes sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību. Sēklas materiālu piegādā saskaņā ar normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktajām prasībām.

21.1 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte no sēklu paraugu iesniedzēja saņem rapša un ripša sēklas, kas kodinātas ar Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu augu aizsardzības līdzekli sēklu apstrādei (turpmāk – kodne), un nekodinātas pārējo sugu sēklas. Lauka izmēģinājumu veicēji tās kodina ar kodni, kas reģistrēta Latvijā un saskaņota ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti.

22. Šķirni novērtē atbilstoši šo noteikumu 4.1 pielikumā norādītajām sugai atbilstošajām novērtēšanas grupām. Katrai norādītajai grupai ir noteikta atbilstoša standartšķirne (viena vai vairākas). Iesniedzējs, iesniedzot iesniegumu, norāda, kurā sugai atbilstošā grupā attiecīgā šķirne pārbaudāma.

22.1 Ja šķirnes novērtēšanai attiecīgajā grupā izmanto vairākas standartšķirnes, vērtējamo šķirni salīdzina ar visu attiecīgās grupas standartšķirņu vidējo novērtējumu.

IV. Prasības lauku izmēģinājumu veikšanai

23. Izmēģinājumus veic saskaņā ar izmēģinājumu shēmu, kurā ir ne mazāk kā četri atkārtojumi, labībai – ne mazāk kā seši atkārtojumi, tai skaitā divi labības slimību izturības novērtēšanai. Shēmās norāda šķirņu secību. Šķirnes atkārtojumus izvieto randomizēti.

23.1 Šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā pārbauda bioloģiskās ražošanas apstākļos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulas (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (turpmāk – regula 2018/848), noteikumiem, tostarp tās 5. panta "d", "e", "f" un "g" punktā noteiktajiem vispārīgajiem principiem un 12. pantā ietvertajiem augkopības noteikumiem, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli.

23.2 Bioloģiskā šķirne ir bioloģiskajai ražošanai piemērota lauksaimniecības augu sugu – miežu, kukurūzas, rudzu un kviešu – bioloģiska šķirne regulas 2018/848 3. panta 19. punkta izpratnē (turpmāk – bioloģiska šķirne). Gan konvencionālās augu šķirnes, kuras iesniedzējs ir pieteicis pārbaudei bioloģiskajos audzēšanas apstākļos, gan bioloģiskās šķirnes novērtē pēc vienādiem kritērijiem.

23.3 Ja iesniedzējs ir iesniedzis iesniegumu pārbaudīt tikai labības šķirnes piemērotību bioloģiskajiem audzēšanas apstākļiem, konkrēto šķirni pārbauda tikai bioloģiskajos audzēšanas apstākļos.

24. Izmēģinājumu apstākļu noteikšanas prasības ir šādas:

24.1. vienīgās atšķirības princips nodrošina, ka:

24.1.1. izmēģinājumā visām šķirnēm ir vienādi apstākļi;

24.1.2. konkrētā lauka izmēģinājuma vietā drīkst atšķirties tikai šķirnes, bet izsēto dīgstošo sēklu skaits, kodne, mēslojums, priekšaugs un augsnes apstrādei, sējumu un stādījumu kopšanai un novākšanai lietotā tehnoloģija ir vienveidīga. Rapsim un ripsim konkrētā lauka izmēģinājuma vietā drīkst atšķirties ne tikai šķirne, bet arī kodne;

24.1.3. šķirnēm ar dažādu veģetācijas perioda garumu novākšanas termiņi atšķiras;

24.2. precizitāte nodrošina visu darbu precīzu izpildi saskaņā ar labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem un šo noteikumu prasībām;

24.3. attālums no izmēģinājumu lauciņiem līdz mežiem, birztalām, automaģistrālēm, ūdenskrātuvēm, ēkām un būvēm, atsevišķiem kokiem, braucamajiem ceļiem, novadgrāvjiem un lauka malām neietekmē izmēģinājumu rezultātus;

24.4. lauka izmēģinājumu novērtējumus un mērījumus vienā izmēģinājumā vienai pazīmei veic viens un tas pats speciālists.

25. Izmēģinājumus veic laukā, kas atbilst šādām prasībām:

25.1. lauka vēsturē vismaz par četriem iepriekšējiem gadiem ir reģistrēti dati par sugām, izsētajām sēklām, mēslojumu, augu aizsardzības līdzekļiem un ražu;

25.2. daudzgadīgo nezāļu klātbūtne laukā nedrīkst ietekmēt izmēģinājumu rezultātus;

25.3. augiem viegli izmantojamā fosfora un kālija saturs augsnē atkarībā no augsnes reakcijas un granulometriskā sastāva ir augsts vai vidējs;

25.4. pirms izmēģinājumu iekārtošanas tam paredzētajā platībā laukā vismaz vienu gadu ir ierīkots izlīdzinošais sējums, kurā netiek veikti izmēģinājumi;

25.5. izmēģinājumu šķirnes piemērotībai bioloģiskajā lauksaimniecībā veic laukā, kas sertificēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli.

26. Audzēšanas procesa prasības ir šādas:

26.1. attiecīgās augu sugas atkārtoti vienā un tajā pašā laukā drīkst audzēt ar starplaiku, kas nav īsāks par četriem gadiem, bet attiecīgās labības sugas – ar triju gadu starplaiku;

26.2. katrai sugai izvēlas priekšaugu saskaņā ar labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem;

26.3. visus darbus lauka izmēģinājumos veic atbilstoši vērtējamās sugas audzēšanas labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot darbu savlaicīgai, vienveidīgai un kvalitatīvai izpildei;

26.4. izmēģinājuma sēju vai stādīšanu veic, ievērojot ieteicamās izsējas normas saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu.

27. Mēslošanas prasības ir šādas:

27.1. aprēķinot nepieciešamās kopējās mēslojuma devas, ņem vērā:

27.1.1. augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātus, kas nav vecāki par pieciem gadiem;

27.1.2. barības vielu iznesi;

27.1.3. priekšauga ietekmi;

27.1.4. citus mēslojuma devu lielumu un mēslošanas laiku ietekmējošus faktorus;

27.2. bioloģiskajā lauksaimniecībā augu nodrošināšanai ar barības vielām augsekā lieto vienu vai vairākus no šādiem paņēmieniem:

27.2.1. audzē tauriņziežus;

27.2.2. audzē zaļmēslojuma augus;

27.2.3. audzē zaļmēslojuma augus kā starpkultūru;

27.2.4. iestrādā augsnē augu atliekas – salmus, daudzgadīgo zālaugu atliekas, kartupeļu lakstus vai citas augu atliekas;

27.2.5. lieto kompostu, kūtsmēslus vai citu organisko masu;

27.2.6. veic augsnes papildu apstrādi, kas veicina intensīvu mikroorganismu darbību (piemēram, augsnes atkārtotu apvēršanu, kas palielina augiem pieejamo kālija un fosfora daudzumu);

27.2.7. ja nepieciešams, lieto mēslošanas līdzekļus, kuri atļauti Komisijas 2021. gada 15. jūlija Īstenošanas regulas (ES) 2021/1165, ar ko atļauj bioloģiskajā ražošanā izmantot noteiktus produktus un vielas un izveido to sarakstus, II pielikumā.

28. Izmēģinājumu lauciņu izvietošanas prasības ir šādas:

28.1. lauciņus izvieto perpendikulāri aršanas virzienam;

28.2. vienā izmēģinājumā lauciņu uzskaites platība un lauciņu izmēri ir vienādi. Lauciņu uzskaites platība ir ne mazāka par šo noteikumu 6.pielikumā minēto;

28.3. atkārtojumus (izmēģinājumu platības daļu, kas iekļauj visas šķirnes) izvieto vienā līdz četrās slejās, nesadalot atkārtojumus, starp kuriem ir joslas, kas katru šķirni ļauj novākt atsevišķi.

29. Sējumu un stādījumu kopšanas prasības ir šādas:

29.1. kopšanu katrā izmēģinājumā visām attiecīgās sugas šķirnēm veic vienos un tajos pašos termiņos;

29.2. kopšanai lieto tikai tos augu aizsardzības līdzekļus, kas ir atļauti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu aizsardzību;

29.3. nodrošina apgriešanās joslu uzturēšanu kārtībā un variantu un atkārtojumu iezīmēšanu. Pie katra lauciņa izvieto marķējumu un nodrošina tā saglabāšanu visu veģetācijas periodu. Marķējumā norāda šķirnes numuru vai kodu, šķirnes nosaukumu un atkārtojumu.

V. Lauku izmēģinājumos veiktie novērojumi un to uzskaite

30. Katras sugas novērojumus, uzskaiti un novērtēšanas datu apstrādi nodrošina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

31. Veģetācijas periodā veic kultūraugu šķirņu fenoloģiskos novērojumus, atzīmējot datumus, kad augi sasnieguši attiecīgo attīstības fāzi. Par fāzes sākumu uzskata brīdi, kad 10–15 procentu augu ir sasnieguši attiecīgo attīstības fāzi. Par pilnu fāzi uzskata brīdi, kad 75 procenti augu ir attiecīgajā fāzē.

32. Veicot fenoloģiskos novērtējumus, tiek atzīmētas šādas augšanas (augu attīstības) fāzes:

32.1. labībai:

32.1.1. visām sugām, izņemot šo noteikumu 32.1.2., 32.1.3. un 32.1.4. apakšpunktā minētās sugas, – pilna dīgstu fāze, vārpošanas vai skarošanās sākums, ziedēšanas pilna fāze (tikai rudziem) un nogatavošanās pilna fāze;

32.1.2. griķiem – pilna dīgstu fāze, ziedkopu parādīšanās fāzes sākums un nogatavošanās pilna fāze;

32.1.3. auzām zaļmasas ieguvei – ziedēšanas vidus;

32.1.4. kukurūzai (zaļmasas ieguvei) – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas fāzes sākums un piengatavība;

32.2. lopbarības augiem:

32.2.1. sējas zirņiem, lauka pupām, vīķiem, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai, dzeltenajai lupīnai sēklu ieguvei – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un novākšanas gatavība;

32.2.2. stiebrzālēm – pilna dīgstu fāze un vārpošanas/skarošanās sākums;

32.2.3. tauriņziežiem (zaļmasas ieguvei), eļļas rutkiem, facēlijai – pilna dīgstu fāze un ziedēšanas sākums;

32.3. eļļas augiem un šķiedraugiem:

32.3.1. rapsim, ripsim, eļļas liniem, eļļas kaņepēm – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un novākšanas gatavība;

32.3.2. šķiedras liniem – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un agrā dzeltengatavība;

32.3.3. šķiedras kaņepēm – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un pilna ziedēšanas fāze;

32.3.4. baltajām sinepēm (zaļmasai) – pilna dīgstu fāze un ziedēšanas fāzes sākums;

32.3.5. sojai – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākums un novākšanas gatavība;

32.4. kartupeļiem – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākums un veģetācijas perioda beigas (tikai agrīnajām šķirnēm).

33. Lauka izmēģinājumos šķirni novērtē atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem rādītājiem, kā arī veic uzskaiti un mērījumus (izņemot kvalitātes analīzes) saskaņā ar šo noteikumu 7., 7.1, 7.2, 7.3, 7.4, 7.5​​​​​​​, 7.7​​​​​​​ un 7.8 pielikumā minētajām metodēm. Mērījumiem un svērumiem izmanto iekārtas, kas vismaz vienu reizi kalendāra gadā ir verificētas.

34. Ja slimību vai kaitēkļu parādīšanos konstatē uz vienas vai vairākām šķirnēm, uzskaites žurnālā norāda datumu un šķirnes attīstības fāzi un lieto augu aizsardzības līdzekļus visam izmēģinājumam, izņemot atkārtojumus, kuros nosaka šķirnes izturību pret slimībām.

35. Ja augi šķirnes novērtēšanas izmēģinājumā daļēji vai pilnībā ir gājuši bojā, sagatavo aktu. Aktā norāda bojāejas iemeslus un tās platības lielumu, par kuru samazina uzskaites platību. Akta sagatavošanai izveido komisiju triju cilvēku sastāvā. Šķirnes novērtēšanas izdevumu atmaksas kārtību nosaka, savstarpēji vienojoties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei un iesniedzējam.

36. Lai atsevišķas izmēģinājumu lauciņu uzskaites platības atzītu par novērojumiem nederīgām, sastāda aktu. Samazinot izmēģinājumu lauciņu uzskaites platību, ievēro šādus nosacījumus:

36.1. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā līdz 50 procentiem no lauciņa uzskaites platības, ņem vērā faktisko uzskaites platību;

36.2. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā vairāk nekā 50 procentos no lauciņa uzskaites platības, lauciņu atzīst par novērojumiem nederīgu;

36.3. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā vairāk nekā 50 procentos no atkārtojuma uzskaites platības, atkārtojumu atzīst par novērojumiem nederīgu;

36.4. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā vairāk nekā 50 procentos no izmēģinājuma uzskaites platības, izmēģinājumu noraksta.

37. Ja novērojumi un uzskaite par kādu šķirnes īpašību krasi atšķiras no šķirnes raksturojošajiem rādītājiem, kas iesniegti saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, apstākļus un rezultātus analizē. Šīs atšķirības nevar būt par iemeslu rezultātu atzīšanai par nederīgiem. Nedrīkst atzīt par novērojumiem nederīgiem lauciņus, pamatojoties uz ražības starpību pa atkārtojumiem, ja nav noskaidroti konkrēti atšķirību iemesli.