Zaudējis spēku - Par sociālajiem pakalpojumiem Ventspils pilsētas pašvaldībā

Ventspils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.4Apstiprināts ar Ventspils pilsētas domes 2009.gada 11.maija lēmumu Nr.78 (prot.Nr.6; 4.§)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta otro un trešo daļu,9.panta pirmo daļu, 17.panta pirmo daļu un Latvijas Republikas Ministru kabineta 21.04.2008.noteikumiem Nr.288 “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība”

1. Noteikumos lietotie termini

1.1. Alternatīvais statuss – statuss, kas Latvijas Republikā tiek piešķirts patvēruma meklētājam, kurš iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Alternatīvo statusu var piešķirt personai, ja ir pamats uzskatīt, ka šai personai tās pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks) draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to vai tās pazemojoša sodīšana vai arī gadījumos, kad ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks).

1.2. Atkarīga persona – šo saistošo noteikumu izpratnē persona, kurai ir spēcīga tieksme un pieradums lietot vienu vai vairākas atkarību izraisošas vielas – alkoholu, narkotikas u.c., kā arī persona, kurai ir izveidojusies atkarība no azartspēlēm vai datoratkarība, par ko saņemts kompetenta speciālista slēdziens.

1.3. Bartela indekss – personas pašaprūpes un mobilitātes spēju izvērtēšanas sistēma.

1.4. Bāriņtiesa – šo saistošo noteikumu izpratnē Ventspils pilsētas bāriņtiesa.

1.5. Bērns – persona līdz 18 gadu vecumam.

1.6. Dienas aprūpes centrs – institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.

1.7. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija – sociālā institūcija, kas nodrošina personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

1.8. Institūcija – šo saistošo noteikumu izpratnē sociālā institūcija, kas nodrošina personai sociālos pakalpojumus atbilstoši personas sociālajām vajadzībām (dienas aprūpes centrs, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, krīzes centrs, naktspatversme).

1.9. Klients (sociālo pakalpojumu saņēmējs) – persona, kas saņem sociālos pakalpojumus.

1.10. Krīze – šo saistošo noteikumu 7.5.punkta izpratnē emocionālā, psihiskā līdzsvara zaudēšana; cilvēka stāvoklis, ko izraisījis ārējs notikums, kuru indivīds uztver kā sev fundamentāli svarīgu zaudējumu vai iespējamu zaudējumu.

1.11. Krīzes centrs – sociāla institūcija, kurā tiek sniegta īslaicīga psiholoģiska un cita veida palīdzība krīzes situācijā nonākušām personām.

1.12. Krīzes situācija sociālajā darbā – situācija, kad kāda ģimene (persona) nav spējīga dzīvot tā, lai nodrošinātu savu pamatvajadzību apmierināšanu.

1.13. Līdzatkarība – ģimenē pastāvošs disfunkcionāls stāvoklis, kurš galvenokārt radies, ģimenes locekļiem adaptējoties ģimenes problēmai (atkarībai).

1.14. Līdzdarbības pienākums – klienta aktīva darbība ar mērķi attīstīt sociālo problēmu risināšanas prasmes, lai uzlabotu patstāvīgas funkcionēšanas spējas un veicinātu personas iekļaušanos sabiedrībā.

1.15. Mazaizsargātas sociālās grupas – cilvēku kopums, kas bez sabiedrības atbalsta nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.

1.16. Naktspatversme – sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas.

1.17. Pamatvajadzības – ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība.

1.18. Personas deklarētā dzīvesvieta – jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

1.19. Sociālais darbs – profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt un atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus.

1.20. Sociālā funkcionēšana sociālajā darbā – indivīda sociālās darbības un sociālo vajadzību realizācijas izpausme.

1.21. Sociālā riska ģimene – ģimene, kurā netiek nodrošināta bērna attīstībai labvēlīga vide, tajā skaitā emocionālās vajadzības, kā arī netiek apmierinātas bērna pamatvajadzības. Tā ir ģimene, kurā ir kāds no sociāliem riskiem, piemēram, vardarbība, atkarības problēmas, antisociāla uzvedība, nelabvēlīgi bērnu audzināšanas apstākļi, bērna izglītības un veselības pamešana novārtā.

1.22. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi – pasākumu kopums, ko veic profesionāļu komanda, kas vērsts uz sociālo prasmju atjaunošanu un uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

1.23. Sociālo pakalpojumu sniedzējs – persona, kas sniedz sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus.

1.24. Sociālie pakalpojumi – sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija, profesionālā rehabilitācija un sociālais darbs, kas atbilst personas vajadzībām, dod iespēju pašpalīdzībai un veicina personas iesaistīšanos sabiedrības dzīvē.

2. Vispārīgie nosacījumi

2.1. Šie saistošie noteikumi nosaka Ventspils pilsētas pašvaldībā (turpmāk – pašvaldībā) nodrošinātos sociālo pakalpojumu veidus, sociālo pakalpojumu saņēmēju un sociālo pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus, kā arī sociālo pakalpojumu saņemšanas, samaksas un lēmumu par sociālo pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2.2. Sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

2.3. Sociālo pakalpojumu uzdevums ir nodrošināt personai tiesības dzīvot pēc iespējas neatkarīgi sev ierastajā vidē, sniegt sociālo atbalstu atbilstoši personas funkcionēšanas spēju līmenim un veicināt personas atbildību par savu dzīvi.

2.4. Tiesības saņemt pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai vai tās likumīgajam pārstāvim, ja tā atbilst sekojošiem nosacījumiem:

2.4.1. persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā (arī Ventspils naktspatversmes adresē) un ir sasniedzama Ventspilī deklarētajā adresē;

2.4.2. personai saskaņā ar sociālā darbinieka veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu nepieciešams noteikta veida sociālais pakalpojums.

2.5. Naktspatversmes, sociālā darbinieka informatīvos un konsultatīvos pakalpojumus ir tiesības saņemt personām, kuru dzīvesvieta nav konstatējama (ja persona atrodas Ventspils pilsētas pašvaldības teritorijā), kā arī personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, un to ģimenes locekļiem.

2.6. Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas ieguvuši alternatīvo statusu, ir tiesības saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus.

2.7. Persona vai tās likumīgais pārstāvis Ventspils pilsētas domes Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests) iesniedz dokumentus sociālo pakalpojumu saņemšanai saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību.

2.8. Sociālā dienesta sociālais darbinieks (turpmāk – sociālais darbinieks) apmeklē personu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

2.9. Persona, kurai ir pārvietošanās grūtības, iesniegumu par pakalpojuma nepieciešamību var pieteikt:

2.9.1. ar pasta starpniecību;

2.9.2. iesūtot ar elektroniskā pasta vai faksa starpniecību;

2.9.3. informējot Sociālo dienestu pa tālruni.

2.10. Lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu pieņem sociālais darbinieks atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām un šiem saistošajiem noteikumiem.

3. Sociālo pakalpojumu saņēmēja tiesības

3.1. Bez maksas saņemt informāciju par pašvaldības nodrošinātajiem sociālajiem pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību.

3.2. Bez maksas saņemt no sociālā darbinieka konsultāciju par sociālo problēmu risināšanu.

3.3. Izvēlēties sociālā pakalpojuma sniedzēju, ja nepieciešamo sociālo pakalpojumu sniedz vairāki sociālo pakalpojumu sniedzēji.

3.4. Saņemt pamatotu rakstveida atteikumu gadījumā, kad pieņemts lēmums par sociālā pakalpojuma atteikšanu.

3.5. Līdzdarboties ar sociālā pakalpojuma saņemšanu saistītā lēmuma pieņemšanas procesā.

3.6. Iesniegt priekšlikumus un sūdzības par sociālo pakalpojumu kvalitāti un klienta tiesību neievērošanu.

3.7. Šajos saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā pārsūdzēt lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu.

4. Sociālo pakalpojumu saņēmēja pienākumi

4.1. Aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus.

4.2. Sniegt patiesas ziņas par sevi un savu sociālo situāciju.

4.3. Izmantot iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja sociālo pakalpojumu saņēmējam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas.

4.4. Noslēgt līgumu, ja tas nepieciešams sociālā pakalpojuma saņemšanai.

4.5. Ievērot sociālā pakalpojuma sniedzēja noteikto sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību un iekšējās kārtības noteikumus.

4.6. Maksāt par sociālo pakalpojumu normatīvajos aktos un līgumā par sociālā pakalpojuma saņemšanu noteiktajā kārtībā.

4.7. Sociālā pakalpojuma saņemšanas brīdī neatrasties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

5. Sociālo pakalpojumu sniedzēja tiesības

5.1. Pieprasīt sociālā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo informāciju par klientu.

5.2. Pieprasīt klientam ievērot sociālā pakalpojuma sniedzēja līguma nosacījumus un iekšējās kārtības noteikumus.

5.3. Lauzt līgumu ar klientu, ja tas neievēro līguma nosacījumus, par līguma laušanu informējot iestādi, kas pieņēmusi lēmumu par sociālā pakalpojuma sniegšanu.

5.4. Noteikt klientam līdzdarbības pienākumus.

5.5. Pārtraukt vai izbeigt sociālā pakalpojuma sniegšanu, ja klients atsakās pildīt vai nepilda līdzdarbības pienākumus savas situācijas uzlabošanai, līdz šo pienākumu izpildīšanas brīdim.

5.6. Izvērtēt sociālā pakalpojuma kvalitāti.

5.7. Izstrādāt priekšlikumus jaunu sociālo pakalpojumu ieviešanai.

6. Sociālo pakalpojumu sniedzēja pienākumi

6.1. Reģistrēties sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

6.2. Nodrošināt klientu ar sociālajiem pakalpojumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

6.3. Sniegt personai informāciju par tiesībām saņemt sociālos pakalpojumus un to saņemšanas kārtību.

6.4. Noslēgt līgumu ar klientu un /vai viņa apgādnieku(-iem), ja tas nepieciešams sociālā pakalpojuma saņemšanai.

6.5. Iepazīstināt klientu ar ugunsdrošības un iekšējās kārtības noteikumiem institūcijā.

6.6. Nodrošināt klientu datu aizsardzību.

6.7. Saskaņā ar līgumu sniegt Sociālajam dienestam rakstveida pārskatu par sociālā pakalpojuma sniegšanu.

6.8. Sadarboties ar valsts, pašvaldību un citām institūcijām klientu pamatvajadzību risināšanā.

7. Sociālo pakalpojumu veidi

Pašvaldības sniegtie vai nodrošinātie sociālie pakalpojumi:

7.1. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

7.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

7.3. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

7.4. pakalpojums “Drošības poga”;

7.5. krīzes centra pakalpojums;

7.6. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem un pusaudžiem;

7.7. naktspatversmes pakalpojums pilngadīgām personām;

7.8. speciālā transporta pakalpojums;

7.9. sociālās rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā vai bērnu aprūpes iestādē bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām;

7.10. sociālā darba pakalpojums.

7.1. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

7.1.1. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām un personām ar invaliditāti (turpmāk – pakalpojums) nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

7.1.2. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti (izņemot 18 gadu vecumu sasniegušas personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem), ja nepieciešamais sociālais aprūpes pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes institūcijā noteikto apjomu, kā arī gadījumos, kad šis sociālais pakalpojums personas vajadzībām konkrētajā situācijā ir atbilstošākais.

7.1.3. Lai saņemtu pakalpojumu, persona iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu, un:

7.1.3.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

7.1.3.2. iesniedz invaliditāti apliecinoša dokumenta vai pensijas apliecības kopiju;

7.1.3.3. iesniedz ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

7.1.3.4. iesniedz psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

7.1.4. Ja personai ir Latvijas Republikas Civillikumā noteiktie likumīgie apgādnieki, Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvērtē likumīgo apgādnieku ienākumus un materiālo stāvokli.

7.1.5. Sociālais darbinieks 10 darbdienu laikā pēc 7.1.3.punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas veic šādas darbības:

7.1.5.1. novērtē personas pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto funkcionālo traucējumu smaguma pakāpi atbilstoši Bartela indeksam;

7.1.5.2. aizpilda personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti.

7.1.6. Ja sociālais darbinieks pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, personai tiek izsniegts norīkojums uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju.

7.1.7. Ilgstošai sociālai aprūpei un sociālai rehabilitācijai ievietoto klientu dzīvesvieta tiek deklarēta institūcijā.

7.1.8. Lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs sekojošos gadījumos:

7.1.8.1. pamatojoties uz klienta rakstisku iesniegumu;

7.1.8.2. ja klients saskaņā ar Latvijas Republikā pastāvošajām normatīvo aktu normām nedrīkst atrasties attiecīgā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Šādos gadījumos personu pārvieto uz sociālās aprūpes iestādi vai specializētu ārstniecības iestādi;

7.1.8.3. ja klients regulāri pārkāpj iekšējās kārtības noteikumus vai apdraud citu personu veselību vai dzīvību (rīkojumu saskaņo ar Sociālo dienestu);

7.1.8.4. klients atrodas ilgstošā neattaisnotā prombūtnē;

7.1.8.5. klienta nāves gadījumā.

7.1.9. Maksājumi par uzturēšanos pieaugušo aprūpes institūcijā veicami saskaņā ar Ventspils pilsētas domes 10.09.2007. lēmumu Nr.295 apstiprinātiem saistošajiem noteikumiem Nr.10 “Par uzturēšanās maksājumiem Ventspils pilsētas domes Sociālās aprūpes pārvaldes pansionātā un bērnu namā “Selga””.

7.2. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem

7.2.1. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (turpmāk bērnu aprūpes institūcija) ir pakalpojums, kas nodrošina mājokli, aprūpi, audzināšanu un sociālo rehabilitāciju (turpmāk – pakalpojums).

7.2.2. Tiesības saņemt pakalpojumu bērnu aprūpes institūcijā ir:

7.2.2.1. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa;

7.2.2.2. bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, sasniedzot pilngadību, līdz dzīvojamās telpas saņemšanai, ja viņš sekmīgi mācās (iegūst pamatizglītību vai profesionālo izglītību) un ievēro institūcijas iekšējās kārtības noteikumus.

7.2.3. Lēmumu par bērnu aprūpes institūcijas pakalpojuma piešķiršanu bērnam pieņem, pamatojoties uz Bāriņtiesas priekšsēdētāja vai Bāriņtiesas koleģiālu lēmumu un bērnu aprūpes institūcijas direktora rīkojumu.

7.2.4. Bērnu aprūpes institūcijā uzņem bērnus bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus no divu gadu vecuma. Izņēmuma gadījumos pieļaujama bērna uzņemšana pirms divu gadu vecuma, bet ne jaunāku par viena gada vecumu.

7.2.5. Bērnu uzņemšanai bērnu aprūpes institūcijā nepieciešami sekojoši dokumenti:

7.2.5.1. Bāriņtiesas lēmums par bērna ievietošanu bērnu namā;

7.2.5.2. bērna dzimšanas apliecība;

7.2.5.3. dokuments, kas raksturo bērna juridisko stāvokli (izziņa par vecāku nāvi, tiesas lēmums par aizgādības tiesību atņemšanu, Bāriņtiesas lēmums par aprūpes tiesību atņemšanu vai iesniegums no vecākiem par bērna ievietošanu bērnu namā sociālo apstākļu dēļ);

7.2.5.4. izziņa par bērna mantisko stāvokli;

7.2.5.5. izziņa par tuvākajiem radiniekiem;

7.2.5.6. bērna medicīniskie dokumenti (medicīniskā karte, profilaktiskā potēšanas karte, slimokases dalībnieka karte).

7.2.6. Gadījumos, ja bērnu uzņem bez kāda no šo saistošo noteikumu 7.2.5.punktā noteiktajiem dokumentiem, bērnu aprūpes institūcijas vadītājs sadarbībā ar Bāriņtiesu dokumentus noformē divu mēnešu laikā.

7.2.7. Bērnu bāreni un bez vecāku gādības palikušu bērnu var uzņemt īslaicīgai aprūpei bērnu aprūpes institūcijā uz laiku līdz trim mēnešiem, pamatojoties uz Bāriņtiesas priekšsēdētāja vienpersonisku lēmumu, pēc policijas rīkojuma vai Sociālā dienesta atzinuma un bērnu aprūpes institūcijas direktora rīkojuma.

7.2.8. Bērnu no bērnu aprūpes institūcijas izraksta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pamatojoties uz Bāriņtiesas koleģiālu lēmumu par bērna aprūpes izbeigšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs, uz tiesas spriedumu par bērna adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanos un bērnu aprūpes institūcijas direktora rīkojumu, sekojošos gadījumos:

7.2.8.1. saskaņā ar Bāriņtiesas lēmumu, bērns tiek pārvests uz citu sociālās aprūpes iestādi, ja tas ir bērna interesēs (veselības stāvokļa dēļ nepieciešama speciāla aprūpe). Pārvedot bērnu, vienlaikus sociālās aprūpes iestādei nodod bērna personas lietu un medicīniskos dokumentus;

7.2.8.2. bērns sasniedzis 18 gadu vecumu;

7.2.8.3. bērns atgriežas bioloģiskajā ģimenē, pamatojoties uz tiesas spriedumu par aizgādības tiesību atjaunošanu vai Bāriņtiesas lēmumu par aprūpes tiesību atjaunošanu;

7.2.8.4. ja bērnu nodod audzināšanā jaunā ģimenē (adopcijā, aizbilnībā) saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu;

7.2.8.5. bērna nāves gadījumā.