Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.554Rīgā 2012.gada 14.augustā (prot. Nr.45 22.§)

Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma2.panta 1.punkta "a" apakšpunktu un 17.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību, kā arī institūciju, kas kontrolē biešu sēklu ievešanu no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk – trešās valstis). Noteikumi attiecas uz cukurbietēm un lopbarības bietēm (Beta vulgaris L.) (turpmāk – bietes), kuras paredzētas lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

2. Biešu sēklas ir:

2.1. viendīgsta sēklas, kurām vismaz 90 procentu no uzdīgušajiem kamoliņiem dod vienu dīgstu. Kamoliņu daudzums, kas dod trīs un vairāk dīgstu, nav lielāks par pieciem procentiem no uzdīgušajiem kamoliņiem;

2.2. precīzās izsējas sēklas, kuras paredzētas izmantošanai precīzās izsējas aparātos un:

2.2.1. cukurbiešu sēklām vismaz 70 procentu no uzdīgušajiem kamoliņiem dod vienu dīgstu;

2.2.2. lopbarības biešu sēklām, kuru diploiditāte pārsniedz 85 procentus, vismaz 58 procenti no uzdīgušajiem kamoliņiem dod vienu dīgstu. Pārējām sēklām vismaz 63 procenti no uzdīgušajiem kamoliņiem dod vienu dīgstu. Kamoliņu daudzums, kas dod trīs un vairāk dīgstu, nav lielāks par pieciem procentiem no uzdīgušajiem kamoliņiem;

2.3. daudzdīgstu sēklas, kuru diploiditāte pārsniedz 85 procentus.

3. Noteikumi neattiecas uz sēklām, kas paredzētas izvešanai (eksportam) uz trešajām valstīm.

II. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācija

4. (Svītrots ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 513)

5. Lai reģistrētos Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – reģistrs), persona iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā (turpmāk – dienests) iesniegumu tās iekļaušanai reģistrā saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu un iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

5.1. sēklaudzētājs – sēklaudzēšanai paredzēto lauku plānu, norādot platību (hektāros) un informāciju par lauku vēstures kārtošanu;

5.2. sēklu tirgotājs – informāciju par tirdzniecībai paredzēto sēklu izcelsmi, norādot sadarbības partnerus.

6. Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 5. punktā minēto dokumentu saņemšanas nosūta personai paziņojumu par iesnieguma saņemšanu un tā izskatīšanas termiņu. Ja persona iesniedz visus šo noteikumu 5. punktā minētos dokumentus un tie atbilst šo noteikumu prasībām, personu reģistrē reģistrā. Ja persona neiesniedz visus 5. punktā minētos dokumentus vai tajos norādītā informācija neatbilst šo noteikumu prasībām, personu nereģistrē.

6.1 Ja dienests mēneša laikā pēc visu šo noteikumu 5. punktā minēto dokumentu saņemšanas nav informējis personu par tās reģistrāciju vai par atteikumu to reģistrēt, uzskata, ka persona reģistrā ir reģistrēta, piemērojot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā paredzēto noklusējumu.

7. Dienests:

7.1. (svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 142);

7.2. (svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 142);

7.3. katrai reģistrētajai personai piešķir reģistrācijas kodu. Tā pirmās divas zīmes norāda personas adresi (pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes – reģistrācijas kārtas numuru;

7.4. reģistrā norāda šādu informāciju par reģistrēto personu:

7.4.1. reģistrācijas kodu;

7.4.2. juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu;

7.4.3. juridiskai personai – juridisko adresi, fiziskai personai – dzīvesvietas adresi;

7.4.4. darbības veidu;

7.4.5. biešu sugu, ar kuru tiek veiktas darbības;

7.4.6. kontaktinformāciju (piemēram, tālruņa numuru, e-pasta adresi);

7.5. ievieto savā tīmekļvietnē ​​Sēklu un šķirņu aprites likuma 4. panta piektajā daļā noteikto informāciju par reģistrētajām personām;

7.6. pieņem lēmumu par personas reģistrācijas anulēšanu saskaņā ar ​​Sēklu un šķirņu aprites likuma 4. panta trešo daļu vai attiecīgu lēmumu, ja atkārtoti konstatēta šo noteikumu ​​VII, ​​VIII, ​​IX, ​​X, ​​XI vai ​​XII nodaļā minēto prasību neievērošana un par to ir sagatavots akts;

7.7. piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par reģistrācijas anulēšanu rakstiski to paziņo adresātam.

7.1 Dienests pēc personas pieprasījuma elektroniska vai papīra dokumenta formā paziņo lēmumu par personas reģistrāciju reģistrā.

8. (Svītrots ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 513)

9. (Svītrots ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 513)

10. Reģistra datubāzē informācija par reģistrēto personu glabājas līdz reģistrācijas anulēšanai saskaņā ar šo noteikumu 7.6. apakšpunktu. Dienests informāciju par personu saglabā reģistra arhīva datubāzē sešus gadus pēc personas reģistrācijas anulēšanas.

11. Lai izdarītu izmaiņas reģistrā, reģistrētā persona iesniedz dienestā šo noteikumu 1.pielikumā minēto iesniegumu, norādot, kādas izmaiņas ir nepieciešamas.

12. Ja izmaiņas reģistrā saistītas ar reģistrētās personas darbības veida maiņu, šo noteikumu 11.punktā minētajam iesniegumam pievieno šo noteikumu 5.1. vai 5.2.apakšpunktā minētos dokumentus.

13. Dienests triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 11. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izdara izmaiņas reģistrā.

13.1 Dienests apstrādā personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi), lai identificētu personu un reģistrētu šo noteikumu 5. punktā minētajā reģistrā, kā arī nodrošinātu sēklu sertifikāciju un paziņotu par reģistrācijas anulēšanu. Personas datus pēc iesnieguma iesniegšanas glabā pastāvīgi. Ja pieņemts lēmums par personas reģistrācijas anulēšanu, datus dzēš pēc sešiem gadiem no lēmuma pieņemšanas dienas.

III. Sēklu kategorijas

14. Sēklām ir šādas kategorijas:

14.1. izlases sēklas (IS);

14.2. pirmsbāzes sēklas (PB);

14.3. bāzes sēklas (B);

14.4. sertificētas sēklas (C).

15. Izlases sēklas (IS) ir sēklu daudzums, kas iegūts, pabeidzot šķirnes uzturēšanas shēmā norādīto vienu ciklu, un nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Selekcionārs vai šķirnes uzturētājs iegūst šīs sēklas, ievērojot šķirnes uzturēšanas shēmu. Pēc selekcionāra vai šķirnes uzturētāja rakstiska pieprasījuma dienests veic izlases sēklu (IS) lauku apskati saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu un novērtē sēklu kvalitāti, lai noteiktu sēklu faktisko kvalitāti atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem sēklu kvalitātes rādītājiem.

16. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

16.1. izaudzētas tieši no izlases sēklām (IS) selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto šķirnes uzturēšanas praksi;

16.2. paredzētas bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

16.3. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklām (B) noteiktajām šķirnes tīrības prasībām un šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem sēklu kvalitātes rādītājiem;

16.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

17. Bāzes sēklas (B) ir sēklas, kas:

17.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām vai tieši no izlases sēklām;

17.2. audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemtu šķirnes uzturēšanas praksi;

17.3. paredzētas sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

17.4. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklām (B) noteiktajām šķirnes tīrības prasībām un šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem sēklu kvalitātes rādītājiem;

17.5. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

18. Sertificētas sēklas (C) ir sēklas, kas:

18.1. iegūtas tieši no bāzes sēklām (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja vai, ja nav selekcionāra, pēc šķirnes uzturētāja vēlmes – arī no pirmsbāzes vai izlases kategorijas sēklām);

18.2. paredzētas biešu ražošanai;

18.3. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām sertificētām sēklām (C) noteiktajām šķirnes tīrības prasībām un šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem sēklu kvalitātes rādītājiem;

18.4. visā audzēšanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

IV. Sēklaudzēšanai noteiktās prasības

19. Ja sēklaudzētājs audzē vienas vai vairāku sugu vai šķirņu, vai kategoriju biešu sēklas, tas nodrošina, ka dažādu sugu vai šķirņu, vai kategoriju sēklas nesajaucas.

20. Sēklaudzētājs kārto lauku vēsturi, norādot lauku izvietojuma shēmu, augu maiņu pa gadiem, informāciju par konkrētajā laukā lietoto sēklu.

21. Sēklaudzēšanas laukus izvieto tikai pēc priekšaugiem, kas nodrošina šķirņu un sugu nesajaukšanos. Atkārtota biešu audzēšana vienā un tajā pašā laukā ir pieļaujama, ja ievērots vismaz triju gadu intervāls.

22. (Svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 142)

23. Atklātā laukā sēklaudzēšanas sējumus un stādījumus (turpmāk – sējumi) izvieto tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 4.pielikumā minēto minimālo attālumu starp sējumiem, starp kuriem iespējama nevēlama svešappute.

24. Ja ir nodrošināta aizsardzība pret nevēlamu svešapputi, nav jāievēro prasības par minimālo attālumu starp sējumiem, starp kuriem iespējama nevēlama svešappute.

25. Sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais inficēto un kaitēkļu invadēto augu skaits norādīts šo noteikumu 5.pielikumā. Sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujama vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis) klātbūtne.

V. Lauku apskate

26. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārīgo stāvokli un to atbilstību šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, kā arī noteiktu sugas un šķirnes tīrību saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumā minētajām prasībām, dienesta inspektors veic lauku apskati.

27. Sēklaudzētājs līdz sēklu ieguves gada 25. maijam iesniedz dienestā lauku apskates iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu ​7. pielikumu.

28. Dienesta inspektors, pieņemot lauku apskates iesniegumu, pārbauda, vai:

28.1. lauku apskates iesniegumā ir norādīta visa šo noteikumu 7.pielikumā minētā informācija;

28.2. šķirne atbilst Sēklu un šķirņu aprites likumā minētajām prasībām par sēklu sertifikāciju;

28.3. sēklaudzētājam ir saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likumu reģistrēta licence par attiecīgās aizsargātās šķirnes izmantošanas tiesībām;

28.4. (svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 142).

29. Pirms lauka apskates dienesta inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēsturē.

30. Ja nav ievērotas šo noteikumu 28.punktā minētās prasības, dienesta inspektors triju darbdienu laikā pēc konstatēšanas par to rakstiski informē sēklaudzētāju, norādot trūkumus, un pieprasa tos novērst septiņu darbdienu laikā.

31. Izsēto sēklu kvalitāti apliecina:

31.1. Latvijā sertificētai sēklai:

31.1.1. ja sēkla iegūta un paredzēta sējai tajā pašā sēklaudzēšanas saimniecībā, – sēklu testēšanas pārskats ar norādi, ka sēklu partija atbilst šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām;

31.1.2. ja sēkla iegādāta no cita sēklaudzētāja, – dienesta izsniegta sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti", kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

31.2. izsētajām izlases sēklām, ko šķirnes uzturētājs izsējis turpmākai pavairošanai, – selekcionāra pilnvarojums un šķirnes uzturēšanas shēma;

31.3. citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē un Norvēģijā sertificētajām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

31.4. Šveicē un Lihtenšteinā sertificētajām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu.

32. Dienesta inspektors pieņem lēmumu par atteikumu veikt lauku apskati un sējumu vai stādījumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu jau pirms lauku apskates un triju darbdienu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas rakstiski informē par to sēklaudzētāju, ja:

32.1. šo noteikumu 30.punktā minētie trūkumi nav novērsti noteiktajā termiņā;

32.2. nav izsēto sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu vai tie neatbilst šo noteikumu 31.punktā minētajiem nosacījumiem;

32.3. pārbaudot ierakstus lauku vēsturē, ir konstatēti šo noteikumu 21.punktā minētie pārkāpumi vai neatbilstība lauku apskates iesniegumā norādītajai informācijai;

32.4. nav lauku vēstures;

32.5. lauku apskates iesniegums ir iesniegts pēc šo noteikumu 27.punktā minētā termiņa un augi ir sasnieguši tādas fenoloģiskās attīstības fāzes, kad vairs nav iespējams konstatēt šķirņu atšķirīgās morfoloģiskās pazīmes;

32.6. šķirne neatbilst Sēklu un šķirņu aprites likumā minētajiem nosacījumiem par sēklu sertifikāciju.

33. Lauka apskati veic vismaz reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu fenoloģiskās attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās pazīmes, ir iespējams noteikt šķirnes tīrību un konstatēt ar slimībām inficētos augus:

33.1. bāzes sēklām (B) lauka apskati veic divas reizes – pirmajā veģetācijas gadā sakņu saimnieciskās gatavības fāzē un otrajā veģetācijas gadā pirms ziedēšanas vai ziedēšanas fāzes pašā sākumā, kad nosaka minimālo attālumu ievērošanu, augu viendabību pēc morfoloģiskajām pazīmēm un novērtē faktisko mātes augu stāvokli;

33.2. sertificētām sēklām (C) lauka apskati veic tikai otrajā veģetācijas gadā pirms ziedēšanas vai ziedēšanas fāzes pašā sākumā, kad nosaka minimālo attālumu ievērošanu, augu viendabību pēc morfoloģiskajām pazīmēm un novērtē faktisko mātes augu stāvokli.

34. Lauka apskates laiku un reižu skaitu nosaka dienesta inspektors un pirms lauku apskates paziņo par to sēklaudzētājam. To augu skaitu, kuru sēklas sagatavošanas procesā ir grūti nošķirojamas, var vērtēt atsevišķā lauku apskates reizē.

35. Otrajā veģetācijas gadā, sākot lauka apskati, dienesta inspektors pārbauda minimālos attālumus starp atsevišķu sugu un šķirņu sējumiem un:

35.1. ja nav ievēroti šo noteikumu 4.pielikumā minētie minimālie attālumi starp sējumiem, brīdina sēklaudzētāju par neatbilstību, kā arī nosaka termiņu minimālo attālumu nodrošināšanai. Sēklaudzētājs pēc trūkumu novēršanas var atkārtoti pieteikt lauka apskati;

35.2. ja minimālo attālumu nav iespējams nodrošināt, platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamām.

36. Lauku apskates laikā dienesta inspektors pārliecinās par sējumā esošas šķirnes identitāti (atbilstību oficiālajam šķirnes aprakstam). Ja šķirnes identitāte neatbilst pieteiktajam šķirnes nosaukumam, dienesta inspektors sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu.

36.1 Ja pēc šajā nodaļā noteikto lauku apskates prasību izpildes joprojām pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, dienests identitātes pārbaudei var izmantot starptautiski atzītu un reproducējamu bioķīmisku vai molekulāru paņēmienu saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem standartiem.

37. Analizējamais augu skaits sēklaudzēšanas sējumos vai stādījumos un augu skaits paraugā ir norādīts šo noteikumu 8.pielikumā.

38. Paraugu vietas nosaka, ejot laukam pa diagonāli un ievērojot vienmērīgus attālumus.

39. Ja, veicot lauka apskati, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai sējuma neatbilstību attiecīgajai sēklu kategorijai, dienesta inspektors sēklu kategoriju pazemina līdz atbilstošai kategorijai, ņemot vērā šajos noteikumos minēto sēklas kategoriju iegūšanas kārtību. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc dienesta inspektora norādījumu izpildes lauka apskati veic atkārtoti, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās apskates.

40. Ja sējums neatbilst šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, kā arī sugas un šķirnes tīrības prasībām, dienests sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu un iegūto ražu neiekļauj sēklu novērtēšanā.

41. Ja tiek konstatēts, ka nav ievēroti šo noteikumu 4.pielikumā minētie minimālie attālumi, dienesta inspektors pirms lauku apskates protokola izsniegšanas pārliecinās, vai platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, ir novāktas atsevišķi. Par minēto pārbaudi izdara ierakstu biešu sēklaudzēšanas lauku apskates protokolā saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumu.

42. Triju darbdienu laikā pēc pēdējās lauka apskates vai šo noteikumu ​​36.1 punktā minētās sēklu šķirnes identitātes pārbaudes dienesta inspektors, pamatojoties uz lauka apskates vai laboratorijas analīžu rezultātiem, pieņem lēmumu par šķirnes sējumu atbilstību sēklu iegūšanai, kā arī sagatavo un izsniedz sēklaudzētājam biešu sēklaudzēšanas lauku apskates protokolu.

VI. Sēklu kvalitātes novērtēšana

43. Reģistrētā persona iesniedz dienestā iesniegumu par vidējā sēklu parauga ņemšanu, analīžu veikšanu un oficiālo etiķešu izgatavošanu saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumu.

44. Sēklu paraugus ņem dienesta inspektors, kas ir ieguvis dienesta sēklu paraugu ņēmēja kvalifikāciju vai Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sēklu paraugu ņēmēja kvalifikāciju.

45. Dienesta inspektors ņem paraugus no katras sagatavotās viendabīgas sēklu partijas.

46. Par sēklu partijas neviendabīgumu liecina:

46.1. atšķirīgs sēklu partijas iesaiņojuma materiāls vai veids;

46.2. dažāds iesaiņojumu lielums sēklu partijā;

46.3. atšķirīgs marķējums un etiķetes vai atšķirīga informācija etiķetēs;

46.4. dažādu veidu zīmogojumi;

46.5. dažādu veidu sēklu apstrāde iesaiņojumos;

46.6. sēklu vizuālās atšķirības dažādos iesaiņojumos;

46.7. atšķirīgi piemaisījumi dažādos iesaiņojumos.

47. Ja konstatēta kāda no šo noteikumu 46.1., 46.2., 46.3., 46.4. vai 46.5.apakšpunktā minētajām pazīmēm, dienesta inspektors paraugu ņem pēc tam, kad reģistrētā persona nodala atšķirīgos iesaiņojumus atsevišķā partijā.

48. Ja konstatēta šo noteikumu 46.6. vai 46.7.apakšpunktā minētā pazīme, reģistrētajai personai ir tiesības veikt vienu no šādām darbībām:

48.1. sēklu partiju sadalīt vairākās atsevišķās partijās pēc kādas atšķirīgas sēklu pazīmes (ja tas ir iespējams);

48.2. iesniegt dienestā iesniegumu par nepieciešamību veikt sēklu partijas neviendabīguma analīzi attiecībā uz tīrību, dīgtspēju un citu augu sēklu saturu atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem (informācija par metodēm un procedūrām pieejama dienesta tīmekļvietnē);

48.3. atsaukt iesniegumu par vidējā sēklu parauga ņemšanu, analīžu veikšanu un etiķešu izgatavošanu, lai īstenotu pasākumus (piemēram, sēklu partijas samaisīšanu) pārbaudāmās sēklu partijas neviendabīguma novēršanai.

49. Ja, veicot šo noteikumu ​​48.2. apakšpunktā minēto analīzi, konstatē, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, dienesta inspektors sēklu partiju nevērtē.

50. Sēklu partijas masa, no kuras tiek ņemts paraugs, nav lielāka par 20 000 kg. Noteikto maksimālo sēklu partijas masas lielumu nedrīkst pārsniegt vairāk kā par pieciem procentiem.

51. Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 50.punktā minēto lielumu vairāk nekā par pieciem procentiem, to sadala vairākās sēklu partijās.

52. No sēklu partijas ņem vidējo paraugu sēklu kvalitātes novērtēšanai un pēcpārbaudei. Sēklu parauga minimālā masa ir 1050 gramu.

53. Vidējais paraugs sastāv no šādām daļām:

53.1. paraugs sēklu kvalitātes īpašību noteikšanai – 500 gramu;

53.2. paraugs sēklu pēcpārbaudei – 500 gramu;