Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums

Ministru kabineta noteikumi Nr.559Rīgā 2012.gada 14.augustā (prot. Nr.45 20.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas dalībuKioto protokola elastīgajos mehānismos"10.panta trešās daļas 1. un 2.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" (turpmāk – konkurss) nolikumu, tai skaitā vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas, kā arī finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

2. Konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, nodrošinot pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, uzlabojot komersantu ražošanas tehnoloģiskās iekārtas vai nomainot tās ar jaunām ražošanas tehnoloģiskām iekārtām un uzlabojot ēku energoefektivitāti.

3. Projekta iesnieguma iesniedzējs (turpmāk – projekta iesniedzējs):

3.1. konkursa pirmajā kārtā – Latvijas Republikā reģistrēts komersants;

3.2. konkursa otrajā kārtā – komersants vai Latvijas Republikā reģistrēta valsts, pašvaldību vai citu juridisku vai fizisku personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kurai izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem (turpmāk – izglītības iestāde);

3.3. konkursa trešajā un turpmākajās kārtās, ja tādas tiek īstenotas:

3.3.1. komersants, tai skaitā ārstniecības iestāde, kura nesniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;

3.3.2. izglītības iestāde, tai skaitā valsts dibinātās militārās profesionālās izglītības iestādes, vai izglītības iestādes dibinātājs;

3.3.3. ārstniecības iestāde, kura sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;

3.3.4. kultūras institūcija, kura finansē kultūras aktivitātes un kuras darbības pamatmērķis ir kultūras vērtību radīšana, izplatīšana vai saglabāšana (turpmāk – kultūras institūcija).

4. Konkursu īsteno vairākās kārtās. Konkursa kārtas izsludina katru mēnesi, ja to īstenošanai ir pieejams pietiekams finansējums. Konkursa kārtās pieejamais finanšu instrumenta finansējuma apjoms tiek noteikts paziņojumā par konkursā pieejamo finansējumu, ko publicē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde) šo noteikumu 26.punktā noteiktajā kārtībā. Atbildīgā iestāde var noteikt ierobežojumu pieejamam finansējumam viena atjaunojamo energoresursu izmantojošu tehnoloģiju veida atbalstam.

4.1 Konkursa trešajā un turpmākajās kārtās, ja tādas tiek īstenotas, pieejamo finansējumu sadala šādā kārtībā:

4.1 1. komersantiem – 50 % no attiecīgajā konkursa kārtā pieejamā finansējuma, ievērojot šādus nosacījumus:

4.1 1.1. konkursa kārtas ietvaros prioritāri atbalsta un finansējumu piešķir tādiem komersantu projektu iesniegumiem, kuros aktivitātes plānots īstenot ražošanas ēkās;

4.1 1.2. ja konkursa kārtas ietvaros tādiem komersantu projektiem, kuros aktivitātes plānots īstenot ražošanas ēkās, piešķirts mazāks finansējuma apjoms, nekā noteikts šo noteikumu 4.1 1.apakšpunktā, finansējuma atlikumu var piešķirt tādiem komersantu projektu iesniegumiem, kuros plānots īstenot aktivitātes vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības ēkās un citās ēkās, kurās komersants veic šo noteikumu 12.4.apakšpunktā minēto saimniecisko darbību, vai uzņēmumu teritorijās, kurās atrodas projekta iesniedzēja ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un tehnoloģijas, ko plānots uzlabot vai nomainīt projekta īstenošanas laikā;

4.1 2. izglītības iestādēm un kultūras institūcijām – 25 % no attiecīgajā konkursa kārtā pieejamā finansējuma;

4.1 3. ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, – 25 % no attiecīgajā konkursa kārtā pieejamā finansējuma;

4.1 4. ja konkursa kārtas ietvaros komersantu projektu iesniegumos pieprasīts mazāks finansējums, nekā noteikts šo noteikumu 4.1 1.apakšpunktā, finansējuma atlikumu proporcionāli var piešķirt attiecīgajā konkursa kārtā iesniegto izglītības iestāžu, kultūras institūciju vai ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, projektu īstenošanai. Izglītības iestāžu un kultūras institūciju projektu īstenošanai piešķir 50 % no finansējuma atlikuma, bet ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, projektu īstenošanai – 50 % no finansējuma atlikuma;

4.1 5. ja konkursa kārtas ietvaros izglītības iestāžu un kultūras institūciju projektu iesniegumos pieprasīts mazāks finansējuma apjoms, nekā noteikts šo noteikumu 4.1 2.apakšpunktā, finansējuma atlikumu proporcionāli var piešķirt attiecīgajā konkursa kārtā iesniegto komersantu un ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, projektu īstenošanai. Komersantu iesniegto projektu īstenošanai piešķir 67 % no finansējuma atlikuma, bet ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, projektu īstenošanai – 33 % no finansējuma atlikuma;

4.1 6. ja konkursa kārtas ietvaros ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, projektu iesniegumos pieprasīts mazāks finansējums, nekā noteikts šo noteikumu 4.1 3.apakšpunktā, finansējuma atlikumu proporcionāli var piešķirt attiecīgajā konkursa kārtā iesniegto izglītības iestāžu, kultūras institūciju vai komersantu projektu īstenošanai. Komersantu iesniegto projektu īstenošanai piešķir 67 % no finansējuma atlikuma, bet izglītības iestāžu un kultūras institūciju projektu īstenošanai – 33 % no finansējuma atlikuma.

4.2 Finansējuma atlikumu atbildīgā iestāde var izmantot citu finanšu instrumenta atklāto konkursu ietvaros īstenojamo projektu finansēšanai atbilstoši šo konkursu nolikumos ietvertajiem nosacījumiem.

5. Ja konkursā pieejamo finansējumu palielina vai ja finansējums ir izmantots, atbildīgā iestāde publicē attiecīgu paziņojumu par konkursā pieejamo finansējumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv) un Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē (www.lvif.gov.lv).

6. Finansējumu konkursa ietvaros komersantam piešķir saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 9.augusts, Nr. L 214/3) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 800/2008), izņemot gadījumu, ja atbalsta saņēmējs ir:

6.1. juridisku vai fizisku personu dibināta izglītības iestāde, kura izpilda šajos noteikumos noteiktās prasības, kas attiecināmas uz izglītības iestādēm;

6.2. ārstniecības iestāde–komersants, kurš izpilda šo noteikumu prasības, kas attiecināmas uz ārstniecības iestādēm, kuras nesniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

6.1 Ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, finansējumu konkursa ietvaros piešķir, ja ir noslēgts līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" un līgumā ir ietverta:

6.1 1. valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas pienākumu būtība un ilgums, kas nepārsniedz 10 gadu darbības termiņu;

6.1 2. atsauce uz Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmumu 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

6.2 Ārstniecības iestādēm, kuras ir valsts budžeta iestādes un sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, finansējumu konkursa ietvaros piešķir, ja tām atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir deleģēta ārstniecības funkciju veikšana.

7. Konkursa pirmās kārtas ietvaros apstiprinātā projekta aktivitātes īsteno līdz 2013.gada 30.aprīlim. Konkursa otrās kārtas ietvaros apstiprinātā projekta aktivitātes īsteno līdz 2013.gada 31.oktobrim. Konkursa trešās kārtas ietvaros apstiprinātā projekta aktivitātes īsteno līdz 2014.gada 30.jūnijam. Konkursa turpmāko kārtu ietvaros apstiprināto projektu aktivitāšu īstenošanas laiku atbildīgā iestāde nosaka, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv) un Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē (www.lvif.gov.lv).

7.1 Šo noteikumu 7. punktā minētajā kārtībā noteikto konkursa ceturtās un turpmāko kārtu ietvaros apstiprināto projektu aktivitāšu īstenošanas laiku atbildīgā iestāde var pagarināt, ievietojot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv) un Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē (www.lvif.gov.lv).

8. Finansējumu piešķir projektu īstenošanai, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot:

8.1. ēkās, kurās komersants veic šo noteikumu 12.4.apakšpunktā minēto saimniecisko darbību un kurās vismaz divos pēdējos noslēgtajos kalendāra gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā (piemēram, 2011. un 2012.gadā, ja projekta iesniegums tiek iesniegts 2013.gadā) ir veikta jebkāda saimnieciskā darbība, vai teritorijās, kurās atrodas projekta iesniedzēja ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un tehnoloģijas, ko plānots uzlabot vai nomainīt projekta īstenošanas laikā, un kurās vismaz divos pēdējos noslēgtajos kalendāra gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir veikta jebkāda saimnieciskā darbība;

8.2. ēkās un teritorijās, kuras izmanto izglītības iestāžu vajadzībām (piemēram, izglītības iestādes ēkas, sporta telpas vai dienesta viesnīcu ēkas);

8.3. ēkās un teritorijās, kuras izmanto ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, vajadzībām;

8.4. ēkās un teritorijās plašizklaides pasākumiem, muzejos un bibliotēkās un citās kultūras institūciju ēkās.

9. Oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (turpmāk – efektivitātes rādītājs), kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projekta iesniegumā norādīto finanšu instrumenta finansējumu, nedrīkst būt mazāks par 0,42 kgCO2/euro gadā. Ja projekta iesniegumā plānotas aktivitātes vairākās ēkās, efektivitātes rādītājs nedrīkst būt mazāks par 0,42 kgCO2/euro gadā katrā ēkā. Oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam un norāda ēkas energoauditā. Projekta iesniegumā un energoaudita pārskatā oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu norāda kilogramos (kgCO2), skaitļus nenoapaļo un norāda ar divām zīmēm aiz komata.

10. Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.

II. Prasības projekta iesniedzējam

11. Projekta iesniedzējam katras konkursa kārtas ietvaros ir tiesības iesniegt vienu vai vairākus projekta iesniegumus, bet par vienu un to pašu ēku vai teritoriju ir tiesības iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu. Projekts var ietvert vienu aktivitāti vai vairākas šo noteikumu 19.punktā minētās aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vienā vai vairākās ēkās vai teritorijās.

11.1 Ja projekta iesniegums ir noraidīts nepietiekama finansējuma dēļ, projekta iesniedzējam ir tiesības vērsties atbildīgajā iestādē ar iesniegumu par konkursa pirmajā kārtā iesniegtā projekta iesnieguma atzīšanu par iesniegtu konkursa otrajā vai turpmākajās kārtās.

12. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

12.1. projekta iesniegums Vides investīciju fondā ir iesniegts noteiktajā termiņā;

12.2. projekta iesniedzējs ir komersants, kurš atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta definīcijai, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.pielikuma 2.pantā, vai lielā komersanta definīcijai, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 8.punktā (ja attiecināms);

12.3. ir ievērotas Komisijas regulas Nr. 800/2008 8.pantā noteiktās prasības (ja attiecināms);

12.4. projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība ietver aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodiem 10–33, 35.3, 45–47.99, 85.1–85.6, 86.1–86.9, 87.2 un 90–91.04, un projekta iesniedzējs saimniecisko darbību veic ēkā vai teritorijā, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes, vai plāno veikt minētajā ēkā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas (ja attiecināms);

12.5. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot uz zemes vai ēkās, kas ir projekta iesniedzēja īpašumā, ir nodotas projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā, vai arī projekta iesniedzējs ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu. Īpašumtiesības, valdījuma vai lietojuma, vai nomas tiesības ir nostiprinātas vai līdz projekta līguma noslēgšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas;

12.6. projekta iesniegumā plānotās attiecināmās izmaksas netiek un nav tikušas finansētas no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

12.7. normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktajā kārtībā aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš uz apkurināmo telpu platību apkurei pēc projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas:

12.7.1. ēkām, kurās komersants veic šo noteikumu 12.4.apakšpunktā minēto saimniecisko darbību un kurās plānots veikt projekta aktivitāti, nepārsniedz 80 kWh/m2. Ja telpas augstums pārsniedz 3,5 metrus, energoauditors pārrēķina siltumenerģijas patēriņu apkurei atbilstoši apkurināmo telpu platībai (ja attiecināms);

12.7.2. kultūras institūciju ēkām, izglītības iestāžu ēkām vai ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ēkām nepārsniedz 90 kWh/m2. Ja telpas augstums pārsniedz 3,5 metrus, energoauditors pārrēķina siltumenerģijas patēriņu apkurei atbilstoši apkurināmo telpu platībai (ja attiecināms);

12.7.3. ēkām, kurās komersants veic šo noteikumu 12.4.apakšpunktā minēto saimniecisko darbību, kā arī kultūras institūciju ēkām, izglītības iestāžu ēkām vai ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ēkām nepārsniedz 120 kWh/m2, ja tajās tiek īstenotas aktivitātes, kas nav saistītas ar siltumenerģijas samazināšanu apkurei vai arī ir saistītas ar siltumenerģijas samazināšanu apkurei, bet tiek finansētas no projekta iesniedzēja līdzekļiem. Ja telpas augstums pārsniedz 3,5 metrus, energoauditors pārrēķina siltumenerģijas patēriņu apkurei atbilstoši apkurināmo telpu platībai (ja attiecināms);

12.8. primāro energoresursu ietaupījums, ražojot enerģiju koģenerācijā, salīdzinot ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu atsevišķi, koģenerācijas stacijām ar elektroenerģijas ražošanas jaudu līdz 1 MW ir lielāks par 1 % un koģenerācijas stacijām ar elektroenerģijas ražošanas jaudu, lielāku par 1 MW, ir vismaz 10 % (ja attiecināms). To aprēķina, izmantojot šādas formulas:

12.8.1. primāro energoresursu ietaupījumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ηelCHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu elektriskās lietderības koeficients noteiktā laikposmā, ko aprēķina, izmantojot šo noteikumu 12.8.2.apakšpunktā minēto formulu;

ηthCHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu siltuma lietderības koeficients noteiktā laikposmā, ko aprēķina, izmantojot šo noteikumu 12.8.3.apakšpunktā minēto formulu;

ηthref – references lietderības koeficients atsevišķai siltumenerģijas ražo­šanai atkarībā no izmantotā siltumenerģijas izmantošanas veida un kurināmā veida (ja siltumenerģiju izmanto tvaika vai karsta ūdens veidā, koksnes biomasai – 0,86, pārējai biomasai un bioloģiski noārdāmiem atkritumiem – 0,80; ja siltumenerģiju tieši izmanto dūmgāzu veidā, koksnes biomasai – 0,78, pārējai biomasai un bioloģiski noārdāmiem atkritumiem – 0,72);

ηelref – references lietderības koeficients atsevišķai elektroenerģijas ražo­šanai atkarībā no izmantotā kurināmā veida (koksnes biomasai – 0,339, pārējai biomasai un bioloģiski noārdāmiem atkritumiem – 0,259);

12.8.2. koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu elektriskās lietderības koeficientu noteiktā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ECHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu saražotais elektroenerģijas daudzums attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh);

B – kopējais kurināmā daudzums, kas patērēts elektroenerģijas un liet­derīgās siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh);

12.8.3. koģenerācijas stacijas uzstādīto koģenerācijas iekārtu siltuma lietderības koeficientu noteiktā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

QCHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu saražotais lietderīgās siltumenerģijas daudzums attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh);

B – kopējais kurināmā daudzums, kas patērēts elektroenerģijas un lietde­rīgās siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh);

12.9. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kurā vismaz 85 % no ēkas platības nodrošina izglītības funkciju īstenošanu un, ja izglītības iestāde gūst ieņēmumus no saimnieciskās darbības veikšanas (piemēram, dienesta vies­nīcas nodrošināšana, ēdināšanas pakalpojumi), ieņēmumi tiek ieguldīti izglītības iestādes pamatdarbības nodrošināšanā (ja attiecināms);

12.10. projekta iesniedzējs ir kultūras institūcija atbilstoši Eiropas Komisijas lēmuma lietā SA.34462 (2012/N) par atbalsta programmu "Kultūra" ietvertajiem nosacījumiem.

13. Uz finansējumu projekta īstenošanai nevar pretendēt, ja:

13.1. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot iekārtās, kas ir iesaistītas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu";

13.2. projekta iesniedzējs ir komersants, kas ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju un plāno ražot enerģiju no lauksaimnieciskas vai mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas, paredzot pārdot biogāzi izmantojošajās koģenerācijas iekārtās saražoto elektroenerģiju;

13.3. projekta iesniedzējs ir kapitālsabiedrība, kuras dalībnieks ir juridiska persona, kas ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju, vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstības kritērijiem ir atzīta par atbilstīgu lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību un kuras biedri ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju, un kura plāno ražot enerģiju no lauksaimnieciskas vai mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas, paredzot pārdot biogāzi izmantojošajās koģenerācijas iekārtās saražoto elektroenerģiju;

13.4. projekta iesniedzēja interesēs fiziska persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;