Zaudējis spēku - Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi

70. Ja studiju virziens iepriekš ticis akreditēts uz diviem gadiem, studiju virziena kārtējās akreditācijas gadījumā studiju akreditācijas komisija izveido studiju virziena novērtēšanas komisiju piecu ekspertu sastāvā atbilstoši šo noteikumu 42.punktam un turpmākā studiju virziena akreditācijas norise notiek saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļā minēto kārtību.

VI. Studiju virziena ārpuskārtas akreditācija

71. Ja izglītības un zinātnes ministrs pieņem lēmumu par studiju virziena ārpuskārtas akreditāciju, tā notiek saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļā minēto kārtību.

72. Studiju akreditācijas komisija studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas ietvaros pieņem vienu no Augstskolu likuma 55.3 panta astotajā daļā noteiktajiem lēmumiem.

73. Ja pieņem lēmumu par atteikumu akreditēt studiju virzienu un tas kļuvis neapstrīdams vai stājies spēkā Izglītības un zinātnes ministrijas kā augstākas iestādes lēmums, Studiju akreditācijas komisija par to informē studiju programmu licencēšanas komisiju un ierosina anulēt attiecīgajam studiju virzienam atbilstošo studiju programmu licences.

VII. Akreditācijas finansēšana

74. Augstskolas vai koledžas, kā arī studiju virziena akreditācijas izdevumus sedz no attiecīgās augstskolas vai koledžas budžeta līdzekļiem.

VIII. Noslēguma jautājumi

75. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumus Nr.821 "Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 160.nr.; 2009, 99.nr.).

76. Šo noteikumu prasības attiecībā uz 4.pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. un 12.punktā minēto studiju virzienu akreditāciju piemēro ar 2012.gada 1.septembri. To studiju programmu akreditācijā, kas atbilst minētajiem studiju virzieniem un kas līdz 2011.gada 1.augustam nav akreditētas, bet akreditācijas iesniegums iesniegts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, piemēro Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumus Nr.821 "Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar Augstskolu likumu.

77. Šo noteikumu prasības attiecībā uz 4.pielikuma 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21. un 22.punktā minēto studiju virzienu akreditāciju piemēro ar 2012.gada 15.novembri. To studiju programmu akreditācijā, kas atbilst minētajiem studiju virzieniem un kas līdz 2011.gada 1.augustam nav akreditētas, bet akreditācijas iesniegums iesniegts līdz 2012.gada 15.novembrim, piemēro Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumus Nr.821 "Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar Augstskolu likumu.

78. Šo noteikumu prasības attiecībā uz 4.pielikuma 23., 24., 25., 26., 27., 28. un 29.punktā minēto studiju virzienu akreditāciju piemēro ar 2012.gada 31.decembri. To studiju programmu akreditācijā, kas atbilst minētajiem studiju virzieniem un kas līdz 2011.gada 1.augustam nav akreditētas, bet akreditācijas iesniegums iesniegts līdz 2012.gada 31.decembrim, piemēro Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumus Nr.821 "Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar Augstskolu likumu.

79. Studiju virzienam atbilstošās studiju programmas nosaka ar Studiju akreditācijas komisijas lēmumu, pirms tam izvērtējot attiecīgās augstskolas vai koledžas priekšlikumus.

80. Augstskolu likuma pārejas noteikumu 32.punktā noteiktās studiju virzienu akreditācijas gadījumā attiecībā uz studiju virzieniem, kas ir novērtēti Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" (Vienošanās Nr.-2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/011) (turpmāk – fonda projekts) ietvaros, augstskola vai koledža iesniedz šo noteikumu 33.punktā minēto akreditācijas iesniegumu. Akreditācijas iesniegumā neiekļauj šo noteikumu 35.10.apakšpunktā minēto informāciju. Šo studiju virzienu akreditācija notiek saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļā minēto procedūru, izņemot šo noteikumu 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50. un 51.punktu, un augstskolām un koledžām ir bez maksas. Lēmumu par šāda augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai par atteikumu akreditēt attiecīgu augstskolas vai koledžas studiju virzienu Studiju akreditācijas komisija pieņem pēc augstskolas vai koledžas pārstāvju uzklausīšanas, pamatojoties uz fonda projekta ekspertu atzinumu par studiju virzienu valstī, atzinumu par studiju virzienu attiecīgajā augstskolā vai koledžā un atzinumā (anketā) par attiecīgo studiju programmu izteiktajiem vērtējumiem par kvalitāti, resursiem, ilgtspēju un sadarbību/pārklāšanos un rekomendācijām, kā arī pēc papildu informācijas saņemšanas (ja nepieciešams).

81. Tā studiju virziena akreditācija, kas nav ticis iesniegts vērtēšanai fonda projekta ekspertiem vai kurā nav novērtētas visas studiju virzienam pašlaik atbilstošās studiju programmas, notiek atbilstoši šo noteikumu IV nodaļā minētajai kārtībai Augstskolu likuma pārejas noteikumu 32.punktā noteiktajos termiņos.

82. Pēc augstskolas vai koledžas papildu informācijas iesniegšanas, kas apliecina fonda projekta ekspertu atzinumā minēto trūkumu un nepilnību novēršanu, Studiju akreditācijas komisija pieņem lēmumu par vienu līdz trīs ekspertu noteikšanu atbilstoši šo noteikumu 42.punktam, kuri pārbauda un izvērtē augstskolas vai koledžas iesniegto informāciju. Ekspertu darba izmaksas sedz augstskolas vai koledžas no saviem līdzekļiem.

83. Attiecībā uz šo noteikumu 80.punktā minētajiem studiju virzieniem, kas ir novērtēti fonda projekta ietvaros, šo noteikumu 63.punktā minētie nosacījumi stājas spēkā 2013.gada 1.septembrī.

Ministru prezidents V.DombrovskisIzglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

1.pielikumsMinistru kabineta2012.gada 25.septembra noteikumiem Nr.668

Augstskolas vai koledžas pašnovērtējums

1. Augstskolas vai koledžas mērķi un uzdevumi.

2. Augstskolas vai koledžas darbība un tās perspektīvas:

2.1. ilgtermiņa attīstības koncepcija, kas ietver ziņas par plānotajām augstskolas vai koledžas struktūras izmaiņām, attīstības iespējām, finansējuma apmēru, pamatojumu un avotiem, kā arī darbības iekšējo un ārējo faktoru ietekmes analīzi;

2.2. augstskolas vai koledžas infrastruktūras attīstības plāns vismaz nākamajiem sešiem gadiem;

2.3. augstskolas vai koledžas absolventu perspektīvas darba tirgū nākamajiem sešiem gadiem.

3. Ziņas par augstskolas vai koledžas, tās filiāļu studiju, informatīvās bāzes kvantitātes un kvalitātes atbilstību studiju virzieniem augstskolā vai koledžā, tiem atbilstošajām īstenotajām studiju programmām un ar tiem saistītajai pētniecībai vismaz nākamajiem sešiem gadiem:

3.1. ziņas par studiju programmu īstenošanas prasībām atbilstošu mācību un zinātnisko literatūru, datubāzēm, tai skaitā lietošanai ārpus augstskolas vai koledžas telpām, laboratorijām, nepieciešamajām iekārtām, kā arī materiāltehnisko nodrošinājumu;

3.2. ziņas par nodrošinājumu ar kvalificētu mācību palīgpersonālu;

3.3. ziņas par iekšējiem kvalitātes nodrošināšanas mehānismiem un par informācijas sistēmām un informācijas apmaiņas iespējamību valsts un starptautiskajos informācijas tīklos;

3.4. ziņas par studiju, atpūtas un sadzīves apstākļiem un par studiju maksas sistēmu, kā arī informācija par augstskolas vai koledžas sniegto finansiālo un informatīvo atbalstu studējošajiem, kas tieši saistīts ar viņu studijām un iespējamo karjeru.

4. Augstskolas vai koledžas, augstskolas vai koledžas filiāļu raksturojošie kvantitatīvie rādītāji par pēdējiem trijiem gadiem:

4.1. studiju virzieni, studiju virzieniem atbilstošās studiju programmas un studējošo skaits (imatrikulēto un eksmatrikulēto studējošo skaits pa gadiem);

4.2. akadēmiskā personāla raksturojums (kopējais skaits, to personu skaits, kurām ir doktora zinātniskais grāds un kurām ir maģistra grāds, profesoru skaits);

4.3. studiju finansējums (valsts budžeta finansējums, ieņēmumi no studiju maksas, zinātnes finansējums, cits finansējums);

4.4. infrastruktūras nodrošinājums (studiju materiāltehniskā un informatīvā bāze);

4.5. starptautiskā sadarbība (ar citu valstu augstskolām vai koledžām noslēgtie savstarpējie līgumi, apmaiņa ar akadēmisko personālu, starptautiskā studējošo apmaiņa);

4.6. augstskolas vai koledžas filiāles, to materiālā bāze, studējošo skaits, akadēmiskā personāla skaits, norādot, cik akadēmiskā personāla pārstāvjiem ir doktora zinātniskais grāds vai maģistra grāds, administratīvā un mācību palīgpersonāla skaits;

4.7. pārstāvniecības, to vispārējā personāla skaits.

5. Informācija par augstskolas vai koledžas vadības struktūru un iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

6. Informācija par studējošo imatrikulācijas kritērijiem.

7. Augstskolā vai koledžā izmantotie ārvalstīs apgūtas augstākās izglītības daļas, ārvalstīs iegūto kredītpunktu un izglītību apliecinošo dokumentu izvērtēšanas un atzīšanas kritēriji un procedūras, kā arī to atbilstība Eiropas Padomes 1997.gada 11.aprīlī pieņemtajai Konvencijai par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību.

8. Akadēmiskā personāla saraksts, norādot vārdu un uzvārdu, akadēmisko amatu un grādu.

9. Informācija, kas apliecina, ka vismaz 50 procentu no kopējā akadēmiskā darba apjoma izpildi, neietverot studiju programmas brīvās izvēles daļas, prakšu un gala pārbaudījumu īstenošanu, nodrošina akadēmiskais personāls, kura ievēlēšanas vieta ir attiecīgā augstskola vai koledža.

10. Informācija, kas apliecina, ka augstskola, akadēmija vai universitāte nodrošina Augstskolu likuma 3.panta pirmajā daļā un trešās daļas 2.punktā noteiktās prasības par akadēmiskajos amatos ievēlēto personu īpatsvaru ar doktora grādu.

11. Papildinformācija par akreditējamo augstskolu vai koledžu, kura ir, pēc iesniedzēja uzskatiem, svarīga. Papildinformāciju var pievienot kā augstskolu vai koledžu raksturojošus dokumentus.

Piezīme. Pašnovērtējuma ziņojuma apjoms nepārsniedz 70000 zīmes.

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

2.pielikumsMinistru kabineta2012.gada 25.septembra noteikumiem Nr.668

Augstskolas un koledžas vērtēšanas kritēriji

1. Augstskolas vai koledžas mērķi un uzdevumi, to skaidrība, sasniedzamība, saistība ar nacionālajiem uzdevumiem, zinātnes prasībām, augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla mērķiem un uzdevumiem, studējošo interesēm un vajadzībām.

2. Studiju organizācija un vadība:

2.1. studiju, atpūtas un sadzīves apstākļi visiem imatrikulētajiem studējošajiem, palīdzība un konsultācijas studējošajiem, studēšanas motivācija, iespējas apgūt zināšanas un prasmes ārpus studiju programmas;

2.2. studējošo zinātniskās pētniecības darbība kā studiju procesa sastāvdaļa, studējošo zinātniskās biedrības, studējošo zinātnisko darbu konkursi, apbalvojumi, prēmijas, speciālās stipendijas;

2.3. starptautiskā sadarbība, apmaiņas programmu un vieslektoru izmantošana, augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla un studējošo apmaiņas programmu ar citām augstskolām vai koledžām īstenošana, studējošo prakses iespējas Latvijā un ārvalstīs.

3. Augstskolas vai koledžas akadēmiskais personāls:

3.1. augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība normatīvajos aktos augstākās izglītības jomā noteiktajām prasībām un īstenojamajiem studiju kursiem;

3.2. zinātniskā darba tematikas aktualitāte, zinātniskā darba un radošo aktivitāšu koordinācija un sadarbība ar zinātniskajām institūcijām Latvijā un ārvalstīs, augstskolas vai koledžas zinātnisko darbinieku iesaistīšana studiju procesā.

4. Augstskolas vai koledžas darbības vadība un nodrošinājums:

4.1. augstskolas vai koledžas autonomijas un demokrātijas principu īstenošana, studējošo iesaistīšana augstskolas vai koledžas dzīves organizēšanā, akadēmiskā personāla darba kvalitātes iekšējā kontroles sistēma, augstskolas vai koledžas personāla – akadēmiskā un vispārējā – ievēlēšanas un kvalifikācijas paaugstināšanas sistēma;

4.2. augstākās izglītības īstenošanas prasībām atbilstošas informācijas sistēmas, kā arī materiāltehniskais nodrošinājums un nodrošinājums ar kvalificētu mācību palīgpersonālu;

4.3. augstskolas vai koledžas uzdevumu izpildei un ilgtermiņa attīstības plānu īstenošanai nepieciešamo finanšu līdzekļu esība.

5. Kvalitātes nodrošināšana:

5.1. iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbība augstskolā vai koledžā;

5.2. iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pilnveide, ilgtermiņa attīstības plānu regulāra veidošana un apspriešana;

5.3. augstskolas vai koledžas absolventu perspektīvas darba tirgū;

5.4. studiju turpināšanas iespējas un finansiālās garantijas, ja studiju programma tiek likvidēta, reorganizēta vai notiek citas izmaiņas.

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

3.pielikumsMinistru kabineta2012.gada 25.septembra noteikumiem Nr.668

	Nr.____
	(akreditācijas lapas reģistrācijas numurs)
Izglītības un zinātnes ministrs	(vārds, uzvārds)
---	---
	_..______.
	(datums)

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

4.pielikumsMinistru kabineta2012.gada 25.septembra noteikumiem Nr.668

Studiju virzieni augstākajā izglītībā

1. Izglītība, pedagoģija un sports.

2. Mākslas.

3. Reliģija un teoloģija.

4. Vēsture un filozofija.

5. Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas.

6. Tulkošana.

7. Psiholoģija.

8. Socioloģija, politoloģija un antropoloģija.

9. Ekonomika.

10. Informācijas un komunikācijas zinātnes.

11. Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība.

12. Tiesību zinātne.

13. Dzīvās dabas zinātnes.

14. Ģeogrāfijas un zemes zinātnes.

15. Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoģija.

16. Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika.

17. Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne.

18. Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības.

19. Enerģētika, elektrotehnika un elektrotehnoloģijas.

20. Ražošana un pārstrāde.

21. Arhitektūra un būvniecība.

22. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, veterinārmedicīna un pārtikas higiēna.

23. Veselības aprūpe.

24. Sociālā labklājība.

25. Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija.

26. Transporta pakalpojumi.

27. Vides aizsardzība.

28. Iekšējā drošība un civilā aizsardzība.

29. Militārā aizsardzība.

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

5.pielikumsMinistru kabineta2012.gada 25.septembra noteikumiem Nr.668

Studiju virziena pašnovērtējums

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

6.pielikumsMinistru kabineta2012.gada 25.septembra noteikumiem Nr.668

Studiju virziena vērtēšanas kritēriji

1. Studiju virzienam atbilstošo studiju programmu mērķi un uzdevumi, to skaidrība, sasniedzamība un pārbaudāmība.

2. Studiju virziena vadība:

2.1. demokrātijas principu ievērošana studiju virziena un studiju programmu vadīšanā, skaidri noteiktas administratīvā personāla, akadēmiskā personāla un studējošo savstarpējās attiecības;

2.2. sadarbība ar citām augstskolām vai koledžām, zinātniskajām institūcijām, starptautiskajām organizācijām, akadēmiskā personāla un studējošo apmaiņa ar citām augstskolām vai koledžām ārzemēs un Latvijā.

3. Studiju saturs un organizācija:

3.1. studiju satura atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Studiju satura atbilstība iegūstamajam grādam, grādam un profesionālajai kvalifikācijai vai profesionālajai kvalifikācijai, kvalifikāciju ietvarstruktūras un profesiju reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;

3.2. studiju virzienam atbilstošo studiju programmu un to atsevišķo daļu saskaņotība ar Latvijas un Eiropas kopējās izglītības telpas veidošanas prasībām, tai skaitā ikvienas studiju virzienam atbilstošās studiju programmas salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām.

4. Studijas un zināšanu novērtēšana:

4.1. modernas studiju programmas īstenošanas metodes, studijās sagaidāmo rezultātu skaidrs izklāsts, problēmu risināšana, datoru, multimediju un interneta izmantošana;

4.2. palīdzība studējošajiem, akadēmiskā personāla konsultācijas, akadēmiskā vadība un studēšanas motivācijas paaugstināšana;

4.3. zināšanu, prasmju un kompetences novērtēšanas metožu objektivitāte un izmantošana studiju procesa pilnveidošanai;

4.4. zināšanu, prasmju un kompetences novērtēšanas metožu un kritēriju atbilstība profesiju reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

5. Augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla un studējošo zinātniskās pētniecības (radošais) darbs:

5.1. akadēmiskā personāla iesaistīšanās zinātniskās pētniecības (radošajā) darbā, zinātniskās pētniecības darbu tematikas aktualitāte un saistība ar studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu saturu, pētniecības darbu publicēšana starptautiski pieejamos un recenzējamos izdevumos (piemēram, izstādēs, skatēs, uzvedumos) vai praktiskā izmantošana, iekļaušanās inovatīvā darbībā. Doktora studiju programmu (ja tiek īstenotas) sasaiste ar atbilstošiem grantiem un (vai) projektiem;

5.2. studējošo iesaistīšanās zinātniskās pētniecības (radošajā) darbā, zinātniskās pētniecības darbu tematikas saistība ar studiju mērķiem un sagaidāmajiem studiju rezultātiem, studējošo iesaistīšanās nacionālos un starptautiskos pētnieciskos un radošos (mākslinieciskos) projektos.

6. Studiju virziena resursi un nodrošinājums:

6.1. finanšu resursi studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanas un studējošo pašpārvaldes darbības nodrošināšanai, kā arī akadēmiskā personāla pētnieciskās (radošās) darbības nodrošināšanai. Finanšu resursu izmantošanas kontrole;

6.2. studiju virzienā iesaistītā augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla kvalifikācija un profesionalitāte, to atbilstība studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanai;

6.3. studiju virziena metodiskais, informatīvais (tai skaitā bibliotēkas resursu) un materiāltehniskais nodrošinājums, tā atbilstība attiecīgās profesijas reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

7. Kvalitātes nodrošinājums un garantijas:

7.1. ikgadēja studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu pozitīvo un negatīvo iezīmju, izmaiņu, attīstības iespēju un plānu apspriešana, iekšējās pašnovērtēšanas un kvalitātes pilnveidošanas sistēmas nepārtraukta darbība;

7.2. iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilstība prasībām, kas noteiktas Standartos un vadlīnijās kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā, ko izstrādājusi Eiropas asociācija kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā;

7.3. studiju turpināšanas iespējas un finansiālās garantijas gadījumā, ja likvidē vai reorganizē kādu no studiju virzienam atbilstošajām studiju programmām vai notiek citas izmaiņas.

8. Iepriekšējā studiju virziena akreditācijā (ja tāda ir bijusi) saņemto ieteikumu ieviešana.

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

7.pielikumsMinistru kabineta2012.gada 25.septembra noteikumiem Nr.668

Novērtēšanas komisijas eksperta atzinums vai novērtēšanas komisijas kopējais atzinums par studiju virziena vērtēšanu

Vērtējums (punkti)	Studiju virziena vērtējuma skaidrojums
4 (teicami)	Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju virziens ir teicamā līmenī. Sniegumu raksturo teicams vērtējums visos attiecīgajam kritērijam pakārtotajos jautājumos. Arī šajā, visaugstākajā, vērtējuma līmenī kontekstā ar novērtējamo kritēriju varētu būt novērojamas dažas maznozīmīgas nepilnības, kuru novēršanai nav nepieciešami lieli uzlabojumi
3 (labi)	Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju virziens ir labā līmenī, atbilst visām prasībām. Stiprās puses ir izteiktā pārsvarā, un būtiskas nepilnības nav vērojamas. Konstatētās nepilnības ir viegli novēršamas
2 (apmierinoši)	Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju virziens ir apmierinošā līmenī, atbilst minimālajām prasībām. Sniegumu raksturo relatīvi augsts nepilnību īpatsvars un būtiski trūkumi attiecīgā rādītājā, kaut gan kopumā stiprās puses ir pārsvarā. Trūkumu novēršanai nepieciešama rūpīgi plānota ilglaicīga darbība, kā arī ieinteresēto pušu atbalsts un papildu resursi
1 (neapmierinoši)	Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju virziens nav apmierinošā līmenī, izteiktā pārsvarā ir būtiskas nepilnības. Nepieciešami tūlītēji uzlabojumi, piesaistot arī citas ieinteresētās puses un papildu resursus
Piezīme.	Ja novērtējums ir 1, 2 vai 3, vērtējuma pamatojums (skaidrojums) ir obligāts. Sniedzot vērtējumu, jāņem vērā Izglītības un zinātnes ministrijas un Izglītības kvalitātes valsts dienesta datubāzēs ietvertie dati.
Eksperta vai ekspertu (ja ir novērtēšanas komisijas kopējais atzinums) vārds, uzvārds
---	---
Augstskolas vai koledžas nosaukums
---	---
Studiju virziena nosaukums
---	---
Studiju virzienam atbilstošās studiju programmas
---	---
Eksperta vai ekspertu (ja ir novērtēšanas komisijaskopējais atzinums) ārējās novērtēšanas vizītes datums
---	---
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums

(studiju virziena nosaukums) (studiju virzienam atbilstošās studiju programmas nosaukums un kods)

Vērtējums (punkti)	Studiju programmas vērtējuma skaidrojums
4 (teicami)	Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju programma ir teicamā līmenī. Sniegumu raksturo teicams vērtējums visos attiecīgajam kritērijam pakārtotajos jautājumos. Arī šajā, visaugstākajā, vērtējuma līmenī kontekstā ar novērtējamo kritēriju varētu būt novērojamas dažas maznozīmīgas nepilnības, kuru novēršanai nav nepieciešami lieli uzlabojumi
3 (labi)	Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju programma ir labā līmenī, atbilst visām prasībām. Stiprās puses ir izteiktā pārsvarā un būtiskas nepilnības nav vērojamas. Konstatētās nepilnības ir viegli novēršamas
2 (apmierinoši)	Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju programma ir apmierinošā līmenī, atbilst minimālajām prasībām. Sniegumu raksturo relatīvi augsts nepilnību īpatsvars un būtiski trūkumi attiecīgā rādītājā, kaut gan kopumā stiprās puses ir pārsvarā. Trūkumu novēršanai nepieciešama rūpīgi plānota ilglaicīga darbība, kā arī ieinteresēto pušu atbalsts un papildu resursi
1 (neapmierinoši)	Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju programma nav apmierinošā līmenī, izteiktā pārsvarā ir būtiskas nepilnības. Nepieciešami tūlītēji uzlabojumi, piesaistot arī citas ieinteresētās puses un papildu resursus
Piezīme.	Vērtējuma pamatojums (skaidrojums) aspektos, kas novērtēti ar 1, 2 un 3 ir obligāts. Rekomendējama diferencēta pieeja dažādu līmeņu studiju programmu vērtēšanā. Sniedzot vērtējumu, jāņem vērā Izglītības un zinātnes ministrijas un Izglītības kvalitātes valsts dienesta datubāzēs ietvertie dati.
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
Novērtējums
---	---
Pamatojums
---	---
(vieta, datums)

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

8.pielikumsMinistru kabineta2012.gada 25.septembra noteikumiem Nr.668

Nr.____ (akreditācijas lapas reģistrācijas numurs)

Izglītības un zinātnes ministrs	(vārds, uzvārds)
	_..______
	(datums)
Pielikums	Pielikums
---	---
studiju virziena
	(studiju virziena nosaukums nominatīvā)
Nr. p.k.	Studiju programmas
---	---
Nr. p.k.	nosaukums
Izglītības un zinātnes ministrs	(vārds, uzvārds)
---	---
	.__.______.
	(datums)

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis