Zaudējis spēku - Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem

Ministru kabineta noteikumi Nr.711Rīgā 2012.gada 16.oktobrī (prot. Nr.58 21.§)

Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma7.panta pirmās daļas 4. un 5.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. novada vai republikas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas, teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un to grozījumu, detālplānojuma un tematiskā plānojuma – saturu un to izstrādes kārtību;

1.2. kārtību, kādā organizē sabiedrības līdzdalību pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā;

1.3. nosacījumus, kas iekļaujami līgumā par lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādi un finansēšanu;

1.4. prasības pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādātājiem.

2. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi organizē un vada ar pašvaldības domes lēmumu apstiprināts izstrādes vadītājs – pašvaldības amatpersona vai darbinieks. Izstrādes vadītāja pienākums ir nodrošināt sadarbību ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē iesaistītajām valsts un pašvaldības institūcijām, nepieciešamās informācijas, nosacījumu un atzinumu saņemšanu, attiecīgās informācijas pieejamību sabiedrībai, kā arī sagatavot un iesniegt pašvaldībai izskatīšanai teritorijas attīstības plānošanas dokumentu materiālus.

3. Pašvaldība lēmumus, kas saistīti ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, triju darbdienu laikā ievieto Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (turpmāk – TAPIS), pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī divu nedēļu laikā izziņo citos sabiedrībai pieejamos veidos.

4. Pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma grafisko daļu sagatavo vienā no minētajiem vektordatu datņu formātiem:

4.1. ģeogrāfiskās iezīmēšanas valodas (GML) datņu formātā;

4.2. Autodesk datorizētās projektēšanas (DWG) datņu formātā;

4.3. Autodesk datorizētās projektēšanas datu apmaiņas (DXF) datņu formātā;

4.4. Bentley Systems datorizētās projektēšanas (DGN) datņu formātā;

4.5. ESRI ģeotelpisko vektordatu (SHP) datņu formātā.

5. Apstiprinātos teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un ar to izstrādi saistītos dokumentus noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu noformēšanu, norādot šo dokumentu izstrādātājus (konkrētās fiziskās personas), atbilstoši normatīvo aktu prasībām ievieto TAPIS un pašvaldības tīmekļa vietnē un nodrošina to pieejamību pašvaldībā. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu grafiskās daļas pašvaldības tīmekļa vietnē ievieto portatīvā dokumenta (PDF) formātā vai digitāli saspiesta un kodēta attēla (JPEG un PNG) formātā.

6. Pašvaldība ar attiecīgā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes procesu saistītos dokumentus apkopo atsevišķā sējumā, nodrošinot tā elektronisku glabāšanu un pieejamību pašvaldībā.

7. Pašvaldība ikvienai personai nodrošina iespēju iepazīties ar tās teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

8. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei par informatīvu materiālu izmanto pastāvīgi aktualizējamu pašreizējās situācijas raksturojumu. Visus situācijas raksturojuma materiālus datē un apkopo atsevišķā sējumā. Ja teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes laikā tiek publiskoti tādi pētījumi vai situāciju raksturojoši dati, kuri būtiski ietekmē pašreizējās situācijas raksturojumu, pašvaldība izvērtē nepieciešamību grozīt teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes darba uzdevumu.

2. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturs

2.1. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas saturs

9. Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādā, ievērojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un attiecīgā plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktos ilgtermiņa attīstības mērķus un prioritātes.

10. Ilgtspējīgas attīstības stratēģija sastāv no:

10.1. stratēģiskās daļas, kurā ietverts ilgtermiņa attīstības redzējums (vīzija), mērķi, prioritātes un teritorijas specializācija;

10.2. telpiskās attīstības perspektīvas.

11. Telpiskās attīstības perspektīvā apraksta un brīvi izvēlētā veidā grafiski attēlo vēlamo teritorijas telpisko struktūru, ietverot:

11.1. nozīmīgākos esošos telpiskās struktūras elementus un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas, galvenās funkcionālās telpas;

11.2. apdzīvojuma struktūru un publisko pakalpojumu klāstu;

11.3. galvenos transporta koridorus un infrastruktūru (piemēram, valsts galvenos un reģionālos autoceļus, dzelzceļus, ostas, lidostas), kā arī maģistrālos inženierkomunikāciju tīklus un objektus;

11.4. dabas teritoriju telpisko struktūru, tai skaitā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklu;

11.5. kultūrvēsturiski nozīmīgās teritorijas;

11.6. ainaviski vērtīgās un citas īpašas teritorijas;

11.7. prioritāri attīstāmās teritorijas.

12. Pašvaldība nodrošina ilgtspējīgas attīstības stratēģijas uzraudzību, regulāri novērtējot īstenošanas rezultātus.

2.2. Attīstības programmas saturs

13. Attīstības programmu izstrādā, ievērojot pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktos mērķus un prioritātes un izvērtējot nacionālā līmeņa, attiecīgā plānošanas reģiona un apkārtējo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

14. Attīstības programmā ietilpst:

14.1. stratēģiskā daļa, kurā ietvertas vidēja termiņa attīstības prioritātes un rīcības virzieni (pasākumu kopums);

14.2. rīcības un investīciju plāns;

14.3. īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas kārtība, kurā noteikti rezultatīvie rādītāji un uzraudzības pārskatu sniegšanas biežums un saturs.

15. Rīcības un investīciju plānu izstrādā ne mazāk kā triju gadu periodam, ietverot:

15.1. plānotās darbības un to izpildes termiņus;

15.2. investīciju projektus, to finansējuma apjomu un avotus;

15.3. plānoto darbību rezultātus;

15.4. īstenošanas periodu;

15.5. atbildīgos par rīcības un investīciju plāna īstenošanu.

16. Rīcības un investīciju plānu aktualizē ne retāk kā reizi gadā, ievērojot pašvaldības budžetu kārtējam gadam.

17. Uzraudzības pārskatu par attīstības programmas īstenošanas rezultātiem pašvaldība izstrādā ne vēlāk kā pusgadu pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Tajā ietver informāciju par veiktajām aktivitātēm, rezultatīvo rādītāju izmaiņas, secinājumus un ieteikumus turpmākajai rīcībai, kā arī informāciju par atbilstību ilgtspējīgas attīstības stratēģijā izvirzītajiem mērķiem.

2.3. Teritorijas plānojuma saturs

18. Teritorijas plānojumu izstrādā, ievērojot pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un izvērtējot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, attiecīgā plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un nacionālā un reģionālā līmeņa tematiskajos plānojumos noteikto. Teritorijas plānojumu izstrādā visai pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļām – novada pagastiem, novada pilsētām un ciemiem vai lauku teritorijai, lietojot atšķirīgus mērogus ar atbilstošu detalizācijas pakāpi. Republikas pilsētas pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā visai pašvaldības administratīvajai teritorijai.

19. Teritorijas plānojumā ietilpst:

19.1. paskaidrojuma raksts;

19.2. grafiskā daļa;

19.3. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

20. Teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā ietver spēkā esošā teritorijas plānojuma, lokālplānojumu un detālplānojumu izvērtējumu, teritorijas plānojuma projekta risinājumu aprakstu un tā atbilstību ilgtspējīgas attīstības stratēģijai.

21. Grafisko daļu sagatavo uz LKS-92-TM koordinātu sistēmā izstrādātas topogrāfiskās kartes pamatnes, kura nav vecāka par pieciem gadiem, ar mēroga noteiktību no 1:2000 līdz 1:10 000. Grafiskās daļas izdrukas mērogu izvēlas pēc nepieciešamības.

22. Grafisko daļu veido teritorijas funkcionālā zonējuma karte un, ja nepieciešams, tematiskās kartoshēmas.

23. Grafiskajā daļā attēlo:

23.1. republikas pilsētu, novada pilsētu, novada pagastu un ciemu robežas;

23.2. teritorijas funkcionālo zonējumu;

23.3. esošo un plānoto publisko infrastruktūru;

23.4. valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu teritorijas;

23.5. nacionālo interešu objektus;

23.6. apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem nosaka aizsargjoslas (ja attiecīgās aizsargjoslas iespējams attēlot izvēlētajā kartes mērogā);

23.7. ja nepieciešams, citas teritorijas un objektus.

24. Ja teritorijas plānojumā paredzēta pilsētas vai ciema paplašināšana, jaunas pilsētas vai ciema izveide vai to statusa atcelšana, paskaidrojuma rakstā papildus šo noteikumu 20.punktā noteiktajam ietver šādas nepieciešamības pamatojumu.

25. Grafisko daļu noformē, ievērojot normatīvajos aktos par dokumentu noformēšanu noteiktās prasības, norādot koordinātu sistēmu, koordinātu tīklu, kartes nosaukumu, kartes pamatnes mēroga un izdrukas mēroga noteiktību (ja tas atšķiras no kartes pamatnes mēroga), lietotos apzīmējumus ar skaidrojumiem un grafiskās daļas izstrādātāju.

26. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ietver spēkā esošo lokālplānojumu un detālplānojumu sarakstu un nosaka:

26.1. konkrētas prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā;

26.2. teritorijas plānojuma īstenošanas kārtību;

26.3. citas prasības, aprobežojumus un nosacījumus, ņemot vērā ainavu izvērtējumu, teritorijas īpatnības un specifiku.

2.4. Lokālplānojuma saturs

27. Lokālplānojumā ietilpst:

27.1. paskaidrojuma raksts;

27.2. grafiskā daļa;

27.3. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

28. Ja lokālplānojumu izstrādā teritorijas plānojuma detalizēšanai, paskaidrojuma rakstā ietver detalizācijas pamatojumu.

29. Ja lokālplānojums tiek izstrādāts, lai mainītu teritorijas plānojumā noteikto teritorijas izmantošanu, paskaidrojuma rakstā pamato teritorijas plānojuma grozījumu nepieciešamību un ietver lokālplānojuma risinājumu aprakstu un pamatojumu.

30. Lokālplānojuma grafiskajā daļā:

30.1. detalizē teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo zonējumu teritorijas plānojuma atļautās izmantošanas ietvaros vai nosaka funkcionālo zonējumu, ievērojot pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un normatīvajos aktos par teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteiktās prasības;

30.2. precizē teritorijas plānojuma funkcionālā zonējuma robežas, ja tās mēroga noteiktības dēļ teritorijas plānojumā nav noteiktas precīzi;

30.3. ja nepieciešams, nosaka vai precizē novada pilsētu, novada pagastu, un ciemu robežas;

30.4. nosaka īpašās teritorijas un objektus;

30.5. nosaka un precizē transporta infrastruktūras risinājumus;

30.6. nosaka un precizē galvenās inženierkomunikācijas un galvenos inženiertīklu apgādes un meliorācijas risinājumus;

30.7. attēlo zemes vienības un, ja nepieciešams, zemes vienības daļas robežas;

30.8. precizē apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem tiek noteiktas aizsargjoslas, kā arī nosaka ielu sarkanās līnijas.

31. Lokālplānojuma grafisko daļu sagatavo uz LKS-92 TM koordinātu sistēmā izstrādātas topogrāfiskās kartes pamatnes, kura nav vecāka par pieciem gadiem, ar mēroga noteiktību no 1:2000 līdz 1:10 000. Grafiskās daļas izdrukas mērogu izvēlas pēc nepieciešamības.

32. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos precizē vai nosaka teritorijas izmantošanas nosacījumus un apbūves parametrus, kā arī nosaka citas prasības, aprobežojumus un nosacījumus, ņemot vērā ainavu izvērtējumu, teritorijas īpatnības, specifiku un lokālplānojuma izstrādes uzdevumus.

2.5. Detālplānojuma saturs

33. Detālplānojumu izstrādā, lai īstenotu konkrētu attīstības priekšlikumu, detalizējot teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktās prasības.

34. Pilsētās un ciemos detālplānojumu izstrādā:

34.1. teritorijas plānojumā paredzētajos gadījumos;

34.2. zemes vienībām, kurās paredzēta teritorijas kompleksa apbūve, – plānošanas uzdevumā noteikts ar tehnoloģiskiem procesiem saistīts ēku, būvju, ielu vai ceļu un inženierkomunikāciju kopums, kuru plānots izbūvēt noteiktā secībā vai īstenot pa kārtām;

34.3. pirms jaunas būvniecības uzsākšanas, izņemot šādus gadījumus:

34.3.1. ja plānotās apbūves funkcija iederas attiecīgajā apbūves kvartālā un atbilst esošās apbūves parametriem un apbūves noteikumu prasībām un nav nepieciešama satiksmes infrastruktūras pārkārtošana, kas ietekmētu piegulošās teritorijas un publisko piekļuvi tām;

34.3.2. esošo ražošanas objektu paplašināšanai (tajā pašā zemes vienībā), ja netiek projektētas aizsargjoslas, kas apgrūtinātu blakus esošos nekustamos īpašumus, un nav nepieciešama satiksmes infrastruktūras pārkārtošana;

34.3.3. inženiertehnisko un aizsardzības būvju izbūvei, lai aizsargātu esošo apbūvi pret paliem vai plūdiem, kā arī aizturētu un savāktu dažādu veidu piesārņojumu;

34.3.4. tehniskās novērošanas punktu, laivu garāžu (eliņu), laivu, motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestātņu, krasta stiprinājumu un molu būvniecībai, peldvietu ierīkošanai un to uzturēšanai nepieciešamās infrastruktūras un labiekārtojuma būvēm.

35. Lauku teritorijā (teritorijā ārpus pilsētām un ciemiem) detālplānojumu izstrādā:

35.1. teritorijas plānojumā paredzētajos gadījumos;

35.2. ja plānotā zemes vienību sadalīšana vai apbūve rada nepieciešamību pēc kompleksiem transporta infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūves risinājumiem.

36. Ja pašvaldības teritorijā blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tādu objektu būvniecība, kuri rada specifisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuriem nav piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, pašvaldība iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai organizē publisko apspriešanu atbilstoši pašvaldības nolikumā noteiktajai kārtībai. Pašvaldība, izvērtējot ierosinātā objekta būvniecības ieceri, ņem vērā pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un publiskās apspriešanas rezultātus. Ja pašvaldība atbalsta būvniecības ieceri, tā pieņem lēmumu par detālplānojuma izstrādi, ja tāds ir nepieciešams saskaņā ar šo noteikumu 34. vai 35.punktu, vai būvniecības ieceri virza atbilstoši būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

37. Detālplānojumu izstrādā teritoriāli vienotai teritorijas daļai, par pamatu izmantojot zemes robežu plānu un ievērojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) reģistrēto informāciju par zemes vienības un zemes vienības daļas robežām.

38. Detālplānojuma izstrādi var apvienot ar būvprojekta izstrādi, iekļaujot tā sastāvā skiču projektu.

39. Detālplānojumā ietilpst:

39.1. paskaidrojuma raksts;

39.2. grafiskā daļa;

39.3. teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumi;

39.4. skiču projekts, ja tas paredzēts darba uzdevumā.

40. Paskaidrojuma rakstā ietver detālplānojuma risinājuma aprakstu un pamatojumu.

41. Detālplānojuma grafisko daļu izstrādā Latvijas 1992.gada ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS-92 TM uz augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas plāna pamatnes.

42. Grafisko daļu noformē, norādot koordinātu sistēmu, koordinātu tīkla krustpunktus, kartogrāfiskās pamatnes mērogu un izdrukas mērogu (ja tas atšķiras no kartes pamatnes mēroga), lietotos apzīmējumus ar skaidrojumiem un grafiskās daļas izstrādātāju.

43. Grafiskajā daļā nosaka un attēlo:

43.1. zemes vienības un zemes vienības daļas robežas un to kadastra apzīmējumus, kā arī plānotās zemes vienības robežas, paredzot piekļūšanas iespējas pie katras zemes vienības;

43.2. zemes vienību atļauto izmantošanu, tai skaitā:

43.2.1. plānotās apbūves, satiksmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju izvietojumu shēmu;

43.2.2. ielu un ceļu profilu shēmu un sarkanās līnijas;

43.2.3. apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem nosaka aizsargjoslas;

43.2.4. publiskās ārtelpas teritorijas un piekļuvi tām;

43.3. adresācijas priekšlikumus;

43.4. ja nepieciešams, citu informāciju atbilstoši darba uzdevumam.

44. Ja detālplānojuma izstrādē piedalās zemes ierīcības darbos sertificēta persona, tad sertificētā persona ar parakstu detālplānojuma grafiskajā daļā apliecina, ka detālplānojuma izstrādē paredzētie zemes ierīcības darbi atbilst normatīvo aktu prasībām, kas regulē zemes ierīcības projekta izstrādi.

45. Ja detālplānojumu izstrādā kopā ar būvprojektu, būvprojekta sadaļu izstrādā būvniecības jomā sertificēta persona, kurai ir patstāvīgas prakses tiesības projektēšanā.

46. Detālplānojuma grafiskajā daļā esošās zemes vienības un zemes vienības daļas robežas attēlo, ievērojot specifikācijas prasības, kas noteiktas zemes ierīcību regulējošajos normatīvajos aktos.

47. Detālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumos ietver:

47.1. detalizētus teritorijas izmantošanas nosacījumus un apbūves parametrus;

47.2. vides pieejamības nosacījumus;

47.3. labiekārtojuma nosacījumus;

47.4. prasības inženiertehniskajam nodrošinājumam;

47.5. ja nepieciešams, prasības arhitektoniskiem risinājumiem, ievērojot ainavu izvērtējumu un citas prasības atbilstoši darba uzdevumam.

2.6. Tematiskā plānojuma saturs

48. Ja nepieciešams, pašvaldība izstrādā tematiskos plānojumus.

49. Tematiskajā plānojumā ietilpst:

49.1. paskaidrojuma raksts;

49.2. grafiskā daļa (kartes, shēmas, zīmējumi vai rasējumi).

50. Tematiskā plānojuma saturu pašvaldība nosaka darba uzdevumā.

3. Institūciju sadarbība teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē

51. Valsts un pašvaldības institūcijas (turpmāk – institūcijas) piedalās teritorijas attīstības plānošanā, konsultējot, sniedzot teksta un grafisko informāciju un saskaņojot attīstības plānošanas risinājumus par institūciju kompetencē esošajiem jautājumiem.

52. Pašvaldība, izmantojot TAPIS, par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes uzsākšanu informē institūcijas un pašvaldības, kuras var ietekmēt teritorijas attīstības plānošanas dokumentā ietvertie risinājumi, kā arī lūdz norādīt kontaktpersonu, lai varētu koordinēt datu izsniegšanu un nodrošināt institūciju līdzdalību.

53. Institūcija, saņemot informāciju par attiecīgā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes uzsākšanu, četru nedēļu laikā pašvaldībai:

53.1. izsniedz tās rīcībā esošos grafiskos un teksta datus vai norāda kārtību, kādā datus var saņemt;

53.2. sniedz nosacījumus teritorijas plānojuma, lokālplānojuma, to grozījumu vai detālplānojuma izstrādei, norādot konkrētās prasības teritorijai, kurai tiek izstrādāts attiecīgais teritorijas attīstības plānošanas dokuments, un informē par attiecīgās institūcijas darbības plāniem un interesēm, ja tās skar konkrēto pašvaldību.

54. Teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to grozījumu darba uzdevumā norāda to izstrādē iesaistāmās institūcijas, ietverot vismaz:

54.1. Valsts vides dienestu;

54.2. Dabas aizsardzības pārvaldi;

54.3. valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts ceļi";

54.4. Valsts meža dienestu;

54.5. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru.

55. Teritorijas plānojuma, lokālplānojuma, to grozījumu vai detālplānojuma izstrādātājs, iekļaujot attiecīgajā teritorijas attīstības plānošanas dokumentā citu institūciju sniegtos datus, nodrošina, lai tie netiktu mainīti. Ja nepieciešams, izmaiņas datos izstrādātājs saskaņo ar institūciju, kura ir izsniegusi datus.