Zaudējis spēku - Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvie noteikumi

24.4. izstrādā un dokumentē darbinieku atalgojuma sistēmu, nodrošinot, ka tā nav atkarīga tikai no īstermiņa mērķu sasniegšanas (t.sk. īstermiņa peļņas gūšanas) un neveicina tādu risku uzņemšanos, kurus iestāde nevar efektīvi pārvaldīt. Iestāde saskaņā ar Komisijas 02.07.2014. normatīvajiem noteikumiem Nr. 126 "Normatīvie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem" (tālāk tekstā – atalgojuma noteikumi) nodrošina atalgojuma politikas izstrādi.

25. Iestāde nodrošina, ka gan padomei, gan valdei kolektīvi ir pietiekama pieredze un zināšanas par visiem būtiskajiem iestādes darbības veidiem un riskiem. Iestāde arī nodrošina, ka gan padomei, gan valdei kolektīvi ir pietiekama pieredze un zināšanas (vai nepieciešamības gadījumā iespēja saņemt konsultāciju) vismaz tādās jomās kā finanses, grāmatvedība un revīzija, aizdevumu izsniegšana, maksājumu sistēmas, stratēģiskā plānošana, pārvaldība, risku pārvaldīšana, iekšējās kontroles funkcijas un atbilstības likumi, noteikumi un standarti. Iestāde veic padomes un valdes locekļu piemērotības novērtēšanu atbilstoši Komisijas 27.11.2019. normatīvo noteikumu Nr. 186 "Valdes un padomes locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – piemērotības novērtēšanas noteikumi) prasībām.

26. Lai nodrošinātu, ka katram padomes un valdes loceklim ir pietiekama kompetence un prasmes, lai veiktu amata pienākumus gan padomes vai valdes, gan to komiteju (ja tādas ir izveidotas) darbā, iestāde nodrošina, ka nepieciešamības gadījumā katram padomes un valdes loceklim ir iespēja saņemt atbilstošu iekšēju vai ārēju apmācību vai konsultāciju (piemēram, par iestādes būtiskajiem, jaunajiem vai plānotajiem finanšu pakalpojumiem, par darbības veidiem un to riska profilu vai par normatīvajiem aktiem valstīs, kurās iestāde veic savu darbību).

26.1 Ja iestāde ir izveidojusi risku vai izvirzīšanas komiteju, tā nodrošina, ka komiteju locekļiem individuāli un kolektīvi ir pietiekama pieredze un zināšanas, lai nodrošinātu to funkciju izpildi. Iestāde, kura nav izveidojusi šādas komitejas, nodrošina, ka padome pilnā sastāvā ir ar pietiekamu kolektīvo pieredzi un zināšanām, lai nodrošinātu attiecīgo komiteju funkciju izpildi.

26.2 Iestāde izvērtē nepieciešamību nodrošināt iestādes padomē vismaz vienu neatkarīgu padomes locekli (independent member), kas atbilst piemērotības novērtēšanas noteikumos minētajiem neatkarības statusa noteikšanas kritērijiem, un dokumentē minēto izvērtējumu.

27. Padomes un valdes locekļi velta pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei (arī komiteju ietvaros), t.sk. valdes locekļi velta pietiekamu laiku risku pārvaldīšanas nodrošināšanai iestādē, bet padomes locekļi tās uzraudzīšanai, saskaņā ar piemērotības novērtēšanas noteikumos minētajiem principiem.

IV sadaļaIestādes darbības risku identificēšana un pārvaldīšana

28. Iestāde izstrādā, dokumentē un īsteno atbilstošas politikas un procedūras visu iestādes darbībai piemītošo būtisko risku identificēšanai un pārvaldīšanai, t.sk. mērīšanai, novērtēšanai, kontrolei un risku pārskatu sniegšanai. Šīs politikas un procedūras aptver visus iestādes darbības virzienus, risku identificēšanā un pārvaldīšanā iesaistīto darbinieku, amatpersonu un atbildīgo struktūrvienību lomu un pienākumus, kā arī grupas, kurā ietilpst iestāde, kopējās organizatoriskās struktūras īpašības prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti.

Iestādei piemītošo būtisko risku identificēšana, pārvaldīšana un kontrole

29. Veicot iestādes darbībai piemītošo būtisko risku identificēšanu, iestāde regulāri novērtē, kādi riski var nelabvēlīgi ietekmēt tās darbības mērķu sasniegšanu, t.sk. plānoto finanšu rezultātu sasniegšanu. Iestāde nodrošina, ka būtisko risku identificēšanai tiek izmantoti atbilstoši kvantitatīvie un kvalitatīvie kritēriji, t.sk. stresa testēšana, novērtējuma rezultāti un secinājumi ir pamatoti un dokumentēti un novērtējumā atbilstoši iestādes darbības specifikai tiek izvērtēti vismaz šādi riski:

29.1. kredītrisks;

29.2. tirgus riski;

29.3. operacionālais risks;

29.3.1 darbības atbilstības risks;

29.3.2 noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks un sankciju risks;

29.3.3 informācijas tehnoloģiju risks;

29.4. procentu likmju risks netirdzniecības portfelī;

29.5. likviditātes risks;

29.6. riski, kas rodas no riska darījumu koncentrācijas;

29.7. atlikušais risks (residual risk) – risks, ka iestādes lietotās kredītriska mazināšanas metodes izrādās mazāk efektīvas, nekā sākotnēji paredzēts;

29.8. riski, kas rodas vērtspapīrošanas darījumu rezultātā, ja iestāde šajos darījumos piedalās kā ieguldītājs, sākotnējais aizdevējs, iniciators vai sponsors;

29.8.1 pārmērīgas sviras risks;

29.8.2 modeļa risks – risks, ka ir pieļautas kļūdas operacionālās darbības rezultātā vai modeļa specifikas ierobežojumi, izstrādājot, ieviešot vai izmantojot iekšējo modeli riska darījumu vērtības noteikšanai vai pašu kapitāla prasību aprēķinam, un lēmumi, kas pieņemti, balstoties uz šāda iekšējā modeļa rezultātiem, var radīt zaudējumus iestādei;

29.9. pārējie iestādes darbību ietekmējošie riski (piemēram, valsts risks, reputācijas risks, stratēģijas risks).

29.1 Iestāde nodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska un sankciju riska integrēšanu iestādes risku pārvaldības sistēmā, kā arī nodrošina to pārvaldīšanu atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kā arī Komisijas normatīvajos noteikumos, kas nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska pārvaldīšanu un sankciju riska pārvaldīšanu, noteiktajām prasībām.

30. Riskiem, kurus iestāde identificējusi kā tās darbībai būtiskus, iestāde izstrādā, dokumentē un īsteno atbilstošas risku pārvaldīšanas politikas un kontroles procedūras, kurās nosaka:

30.1. risku mērīšanas (riskiem, kurus iespējams kvantitatīvi izmērīt, piemēram, kredītriskam, tirgus riskiem) un novērtēšanas (kvantitatīvi nenosakāmiem riskiem, piemēram, reputācijas riskam, stratēģijas riskam) metodes un regularitāti;

30.2. piemērotas risku kontroles procedūras, t.sk. saskaņā ar iestādes risku stratēģiju nosaka maksimāli pieļaujamā risku apmēra ierobežojumus un limitus, risku ierobežošanas metodes, kontroles procedūras, lai mazinātu kvantitatīvi nenosakāmus riskus, kurās tiek ņemti vērā iestādes darbības virzieni, finansiālais stāvoklis, kapitāla bāze, iestādes stratēģiskie mērķi un citi iestādei būtiski faktori;

30.3. kārtību, kādā iestādes padome, risku komiteja, valde, risku direktors un struktūrvienību vadītāji regulāri saņem informāciju par iestādes darbībai piemītošajiem riskiem, to apmēru un tendencēm, risku ietekmi uz iestādes kapitāla apmēru un pietiekamību, kā arī citu lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju;

30.4. risku pārvaldīšanas politiku un kontroles procedūru, t.sk. noteikto ierobežojumu un limitu, ievērošanas kontroles kārtību;

30.5. pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu risku pārvaldīšanā, t.sk. struktūrvienību, kas veic biznesa funkcijas, pienākumu identificēt un pārvaldīt riskus, kas rodas to darbības rezultātā (pirmā aizsardzības līnija (first line of defence)), risku kontroles funkcijas un darbības atbilstības kontroles funkcijas pienākumu veikt turpmāku padziļinātu, neatkarīgu un visaptverošu attiecīgo risku identificēšanu, mērīšanu, novērtēšanu, analīzi un uzraudzību, regulāri ziņot iestādes padomei vai attiecīgajām padomes līmeņa komitejām (vienlaikus nodrošinot, ka par būtiskākajiem aspektiem iestādes padome vienmēr ir informēta) par novērtējuma rezultātiem un veikt attiecīgo risku pārvaldi funkciju ietvaros (otrā aizsardzības līnija (second line of defence)), kā arī iekšējā audita funkcijas pienākumu neatkarīgi uzraudzīt minēto iestādes struktūrvienību rīcību risku pārvaldīšanā (trešā aizsardzības līnija (third line of defence)).

31. Veicot iestādes darbībai piemītošo būtisko risku mērīšanu, novērtēšanu un pārraudzību, iestāde piemēro tās darbības specifikai un sarežģītībai atbilstošas analītiskās metodes, t.sk. stresa testēšanu, ko iestāde izmanto gan būtisko risku, gan risku savstarpējās mijiedarbības izvērtēšanai. Iestāde dokumentē un regulāri pārskata izmantojamo analītisko metožu izvēli un būtību, kā arī tajās izmantotos pieņēmumus un aplēses. Iestāde, vērtējot riskus, nedrīkst pārmērīgi paļauties uz kvantitatīvajām metodēm, t.sk. stresa testēšanā gūtajām atziņām, un kvantitatīvo risku mērīšanu vienmēr papildina ar kvalitatīvo novērtējumu, piemēram, kritisku kvantitatīvo rezultātu analīzi, ekspertu vērtējumiem un makroekonomiskās vides analīzi valstīs, kurās iestāde veic būtisku darbību.

31.1 Veicot stresa testēšanu, iestāde ievēro Eiropas Banku iestādes "Pamatnostādnēs par iestāžu spriedzes testiem" (EBA/GL/2018/04) noteiktās prasības.

32. Iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata un pilnveido risku identificēšanas un pārvaldīšanas politikas un procedūras atbilstoši pārmaiņām iestādes darbībā un iestādes darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos. Iestāde izvērtē tās darbības atbilstību risku identificēšanas un pārvaldīšanas politikās un procedūrās noteiktajam, šo politiku un procedūru piemērotību un efektivitāti, kā arī to pasākumu piemērotību un efektivitāti, kurus iestāde veikusi, lai novērstu šajās politikās un procedūrās atklātos trūkumus.

32.1 Iestāde dokumentē nepieciešamās izmaiņas iestādes risku stratēģijā, ņemot vērā risku identificēšanas un pārvaldības procesā gūtās atziņas un secinājumus.

Jaunu finanšu pakalpojumu vai būtisku izmaiņu esošajos finanšu pakalpojumos ieviešanas politika

33. Iestāde izstrādā, dokumentē un īsteno jaunu finanšu pakalpojumu vai būtisku izmaiņu esošajos finanšu pakalpojumos ieviešanas politiku, kurā nosaka:

33.1. kārtību un prasības, kas jāievēro, ieviešot jaunus finanšu pakalpojumus, sākot piedāvāt esošos finanšu pakalpojumus jaunos tirgos vai veicot būtiskas izmaiņas esošo finanšu pakalpojumu sniegšanas kārtībā;

33.2. iestādes doto jauna finanšu pakalpojuma un stratēģiskās darbības virziena (new business) definīciju;

33.2.1 definīciju vai aprakstu, kas klasificē būtiskas izmaiņas esošo finanšu pakalpojumu sniegšanas kārtībā;

33.3. risku kontroles funkcijas un risku direktora lomu, izvērtējot jaunus finanšu pakalpojumus vai veicot būtiskas izmaiņas esošajos finanšu pakalpojumos, izvērtējot to atbilstību iestādes risku stratēģijai un ietekmi uz iestādes kopējo riska profilu;

33.3.1 kārtību, kādā tiek izvērtēta dažādu scenāriju ietekme uz iestādes kopējo riska profilu, likviditāti un kapitāla pietiekamību;

33.4. risku kontroles funkcijas un risku direktora lomu, izvērtējot iestādes politiku, procedūru, ierobežojumu un limitu, risku ierobežošanas metožu, iestādes darbinieku sagatavotības un iestādei pieejamo resursu un zināšanu pietiekamību un atbilstību jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanai vai būtisku izmaiņu esošajos finanšu pakalpojumos veikšanai;

33.5. darbības atbilstības funkcijas lomu un uzdevumus, novērtējot, vai iestāde, ieviešot jaunus finanšu pakalpojumus vai veicot būtiskas izmaiņas esošajos finanšu pakalpojumos, ievēros atbilstības likumus, noteikumus un standartus, ņemot vērā risku kontroles funkcijas un citu atbilstošo struktūrvienību izteiktos secinājumus.

33.1 Iestāde nodrošina, ka šo noteikumu 33.3., 33.4. un 33.5. punktā minētie pasākumi tiek veikti pirms jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanas vai pirms esošo finanšu pakalpojumu piedāvāšanas jaunos tirgos vai būtiskām izmaiņām esošo finanšu pakalpojumu sniegšanas kārtībā.

33.2 Iestāde, īstenojot jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanas politiku, papildus ņem vērā Eiropas Banku iestādes "Pamatnostādnēs par atalgojuma politiku un praksi saistībā ar banku mazumtirdzniecības produktu pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu" (EBA/GL/2016/06) un "Pamatnostādnēs par produktu pārraudzības un pārvaldības pasākumiem banku mazumtirdzniecības produktiem" (EBA/GL/2015/18) ietvertos vispārējos principus, ja tie piemēroti iestādes darbības specifikai un sarežģītībai, kā arī attiecīgo jauno finanšu pakalpojumu specifikai.

Risku direktors

34. Iestāde uzsāk darba attiecības ar risku direktoru vai ieceļ to amatā, nodrošinot tiešus kontaktus ar padomi (ziņošanas kanāls). Risku direktora pienākumos nedrīkst būt iekļauti pienākumi, kas saistīti ar kontrolējamās darbības, t.sk. biznesa funkciju, veikšanu. Risku direktoram ir jābūt pietiekamai pieredzei, zināšanām un prasmēm savu amata pienākumu veikšanai.

35. Iestāde izstrādā un dokumentē kārtību darba attiecību uzsākšanai ar risku direktoru vai viņa iecelšanai amatā un darba attiecību izbeigšanai ar risku direktoru vai viņa atsaukšanai no amata. Iestāde nodrošina, lai informācija par darba attiecību uzsākšanu ar risku direktoru vai viņa iecelšanu amatā un par darba attiecību izbeigšanu ar risku direktoru vai viņa amata atstāšanu tiek publiskota iestādes mājaslapā internetā.

35.1 Iestāde sniedz Komisijai informāciju par darba attiecību izbeigšanas ar risku direktoru vai viņa atsaukšanas no amata iemesliem ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no darba attiecību izbeigšanas ar risku direktoru vai viņa amata atstāšanas dienas.

35.2 Iestāde nodrošina, ka darba attiecību uzsākšana ar risku direktoru vai viņa iecelšana amatā un darba attiecību izbeigšana ar risku direktoru vai viņa atsaukšana no amata notiek ar iestādes padomes rakstveida apstiprinājumu.

36. Risku direktora pienākumos iekļauj:

36.1. visaptverošas risku kontroles funkcijas vadīšanu;

36.2. iestādes risku pārvaldīšanas sistēmas izveidi, uzraudzīšanu un tās pilnveidošanas nodrošināšanu;

36.3. iestādes stratēģijas (t.sk. darbības veidu), atsevišķu pakalpojumu (t.sk. jaunu pakalpojumu izstrādes vai izmaiņu veikšanas iestādes piedāvātajos pakalpojumos), struktūras, kopējā riska profila, kā arī noteikto ierobežojumu un limitu atbilstības iestādes risku stratēģijai regulāru novērtēšanu un neatbilstību gadījumā ziņošanu par tām iestādes padomei, risku komitejai (ja tāda ir izveidota), valdei un atbilstošo struktūrvienību vadītājiem;

36.4. visaptverošas un skaidras informācijas par iestādes kopējo riska profilu, visiem būtiskajiem iestādes riskiem un to atbilstību risku stratēģijai regulāras sniegšanas padomei, risku komitejai (ja tāda ir izveidota), valdei un atbilstošo struktūrvienību vadītājiem nodrošināšanu;

36.5. iestādes padomes, kā arī risku komitejas (ja tāda ir izveidota) un valdes konsultēšanu un atbalsta sniegšanu iestādes stratēģijas (t.sk. risku stratēģijas) izstrādē, kā arī citu ar iestādes riskiem saistītu lēmumu pieņemšanā.

37. Iestāde nodrošina, ka risku direktoram ir efektīvai tā pienākumu veikšanai nepieciešamā neatkarība, t.sk. no biznesa funkcijām, un autoritāte, atbilstoša vieta iestādes organizatoriskajā struktūrā un iespēja piedalīties un paust savu viedokli savas kompetences ietvaros iestādes darbībai būtisku lēmumu pieņemšanā.

37.1 Iestāde dokumentē risku direktora lomu un dalību iestādē izveidoto komiteju sastāvā, nodrošinot šo noteikumu 37. punktā minēto risku direktora neatkarības un autoritātes statusu.

37.2 Iestāde dokumentē ikvienu iestādē izveidoto komiteju pieņemto lēmumu, kuru risku direktors nav atbalstījis, protokolā norādot galvenos šāda lēmuma iemeslus, kā arī nodrošina, ka šis lēmums tiek virzīts tālāk izskatīšanai augstāka līmeņa lēmējinstitūcijā (iestādes padomē vai valdē).

Risku komiteja

38. Iestāde, kura ir nozīmīga pēc tās darbības apjoma, veida, sarežģītības un specifikas vai kurai ir sarežģīta organizatoriskā iekšējā vai grupas struktūra, izveido risku komiteju. Risku komiteja ir atbildīga par:

38.1. padomes konsultēšanu un atbalsta sniegšanu saistībā ar iestādes esošo un nākotnes risku stratēģiju, t.sk. izmaiņām tajā, ņemot vērā iestādes darbības veida izmaiņas un ārējo faktoru izmaiņas, un palīdz padomei uzraudzīt tās īstenošanu;

38.2. pārbaudes veikšanu par to, vai atalgojuma sistēmā noteiktajās motivējošajās shēmās tiek ņemti vērā apsvērumi par risku, kapitālu, likviditāti un peļņas gūšanas iespējamību, neskarot atalgojuma komitejas pienākumus;

38.3. pārbaudes veikšanu par to, vai, nosakot iestādes klientiem piedāvāto finanšu pakalpojumu un produktu cenas un tarifus, ir ņemti vērā visi saistītie riski, iestādes darbības specifika un risku stratēģijā noteiktie mērķi;

38.4. korekcijas plāna sagatavošanu un nodošanu izskatīšanai iestādes padomei, ja, veicot šo noteikumu 38.3. punktā noteikto pārbaudi, tiek konstatētas neatbilstības;

38.5. padomes konsultēšanu saistībā ar ārējo ekspertu piesaisti ar risku pārvaldi saistītajos jautājumos;

38.6. dalību dažādu scenāriju izstrādes un analīzes procesā, lai novērtētu, kā dažādi iekšējie un ārējie notikumi ietekmē iestādes riska profilu;

38.7. izvērtējuma veikšanu par iekšējo auditoru un zvērinātu revidentu sniegto novērtējumu un rekomendācijām attiecībā uz risku pārvaldīšanu iestādē, kā arī, ja nepieciešams, korektīvo pasākumu izstrādi un īstenošanas uzraudzību.

38.1 Iestāde, ņemot vērā tās padomes locekļu skaitu un iestādes darbības apjomu, veidu, sarežģītību un specifiku, kā arī organizatorisko struktūru, var neveidot risku komiteju, ja tiek nodrošināts, ka risku komitejas pienākumus veic padome pilnā sastāvā.

38.2 Neatkarīgi no tā, vai iestādē ir vai nav izveidota risku komiteja, par risku pārvaldīšanas uzraudzību iestādē atbild padome pilnā sastāvā.

39. Par risku komitejas locekļiem drīkst iecelt tikai iestādes padomes locekļus. Iestāde nodrošina, ka risku komitejas locekļiem ir iestādes risku stratēģijas pārzināšanai un tās īstenošanas uzraudzībai pietiekama pieredze un zināšanas.

39.1 Iestāde nodrošina, ka risku komitejas priekšsēdētājs vienlaikus nav kādas citas komitejas priekšsēdētājs vai padomes priekšsēdētājs.

39.2 Iestāde nodrošina, ka risku komiteja sastāv no vismaz trim locekļiem.

40. Risku komiteja nosaka ziņojumu, kurus tā saņem, saturu, apjomu, formātu un biežumu.

40.1 Iestāde, kura nav nozīmīga pēc tās darbības apjoma, veidiem, sarežģītības un specifikas, kā arī organizatoriskās struktūras, var apvienot risku komiteju un revīzijas komiteju, ja tāda ir izveidota, izpildot šādus nosacījumus:

40.11. ir saņemta atbilstoša Komisijas atļauja;

40.12. apvienotās komitejas locekļiem gan individuāli, gan kolektīvi ir pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze gan ar risku komiteju, gan ar revīzijas komiteju saistīto pienākumu veikšanai.

Izvirzīšanas komiteja

40.2 Iestāde, kura ir nozīmīga pēc tās darbības apjoma, veidiem, sarežģītības un specifikas, kā arī organizatoriskās struktūras, izveido izvirzīšanas komiteju. Izvirzīšanas komitejas pienākumos iekļauj:

40.21. padomes un valdes locekļa amata kandidātu atlases veikšanu un to ieteikšanu apstiprināšanai iestādes padomē vai akcionāru sapulcē, atlases gaitā ņemot vērā attiecīgi padomes un valdes kolektīvās zināšanas, prasmes, pieredzi un dažādību;

40.22. veicot 40.21. punktā noteikto atlasi, konkrēta amata uzdevumu un nepieciešamo kvalifikāciju apraksta sagatavošanu un tā pienākumu veikšanai veltāmā laika apmēra izvērtēšanu;

40.23. lemšanu par mērķi, kas sasniedzams nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvībā iestādes valdē un padomē un politikas šā mērķa sasniegšanai izstrādi, kā arī mērķa, politikas un informācijas par tās īstenošanu publiskošanas nodrošināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 435. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

40.24. periodisku (vismaz reizi gadā) padomes un valdes organizatoriskās struktūras, lieluma, sastāva un darbības efektivitātes izvērtējuma veikšanu, tā rezultātu paziņošanu iestādes padomei un valdes informēšanu par to izvērtējuma daļu, kas attiecas uz valdi;

40.25. padomes un valdes locekļu individuālā un kolektīvā novērtējuma veikšanu saskaņā ar piemērotības novērtēšanas noteikumos noteikto kārtību, periodisku (vismaz reizi gadā) padomes un valdes locekļu kolektīvo zināšanu, prasmju un pieredzes izvērtējuma veikšanu, ņemot vērā šo noteikumu 25. punktā minēto kolektīvo atbilstību, kā arī iestādes padomes informēšanu par iegūtajiem rezultātiem;

40.26. periodisku augstākās vadības atlases un amatā iecelšanas politikas pārskatīšanu un ziņošanu padomei par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

40.3 Iestāde, ņemot vērā tās padomes locekļu skaitu un iestādes darbības apjomu, veidu, sarežģītību un specifiku, kā arī organizatorisko struktūru, var neveidot izvirzīšanas komiteju, ja tiek nodrošināts, ka izvirzīšanas komitejas pienākumus veic padome pilnā sastāvā.

40.4 Izvirzīšanas komiteja, veicot savus pienākumus, ņem vērā nepieciešamību, ciktāl tas iespējams, pastāvīgi nodrošināt, lai padomes un valdes lēmumu pieņemšanā nedominētu kāda atsevišķa persona vai neliela personu grupa tā, ka tas kaitētu iestādes interesēm kopumā.

40.5 Par izvirzīšanas komitejas locekļiem drīkst iecelt tikai iestādes padomes locekļus. Iestāde nodrošina izvirzīšanas komitejai pietiekamus resursus tās funkciju veikšanai.

40.6 Iestāde nodrošina, ka izvirzīšanas komiteja sastāv no vismaz trim locekļiem.

40.7 Iestāde var apvienot izvirzīšanas komiteju un atalgojuma komiteju, ja tāda ir izveidota, izpildot šādus nosacījumus:

40.71. apvienotās komitejas locekļi spēj pilnībā nodrošināt šajos noteikumos minētās izvirzīšanas komitejas funkcijas, kā arī atalgojuma noteikumos minētās atalgojuma komitejas funkcijas;

40.72. apvienotās komitejas locekļiem kolektīvi ir pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze gan atalgojuma komitejas, gan izvirzīšanas komitejas pienākumu veikšanai.

40.8 Iestāde nodrošina, ka gan risku komitejai, gan izvirzīšanas komitejai vai iestādes padomei, ja attiecīgās komitejas nav izveidotas:

40.81. ir pieejama visa to darbībai nepieciešamā informācija;

40.82. regulāri vai pēc to pieprasījuma iestādes darbinieki un amatpersonas sniedz pārskatus un informāciju, kas nepieciešama to funkciju nodrošināšanai;

40.83. pēc nepieciešamības ir iespēja piesaistīt iekšējās kontroles funkciju veicējus, kā arī citus ekspertus, piemēram, personāldaļas vadītāju vai ārējo ekspertu, lai veicinātu viedokļu apmaiņu, konsultēšanu un atbalsta sniegšanu attiecīgās komitejas locekļiem.

40.9 Iestāde, ņemot vērā tās padomes locekļu skaitu, pēc iespējas nodrošina, ka risku komiteju, izvirzīšanas komiteju un atalgojuma komiteju neveido vieni un tie paši iestādes padomes locekļi.

40.10 Iestāde izvērtē iespējas nodrošināt neatkarīga iestādes padomes locekļa dalību risku komitejā un izvirzīšanas komitejā.

40.11 Iestāde, kura ir nozīmīga pēc tās darbības apjoma, veidiem, sarežģītības un specifikas, kā arī organizatoriskās struktūras, papildus šo noteikumu 40.10 punktā minētajam izvērtē iespējas nodrošināt neatkarīga padomes locekļa dalību risku komitejā un izvirzīšanas komitejā kā šo komiteju priekšsēdētājam.

V sadaļaKapitāla pietiekamības novērtēšanas process

41. Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa mērķis ir nodrošināt, ka iestādes kapitāls apmēra, elementu un to īpatsvara ziņā ir pietiekams iestādes pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai. Kapitāla pietiekamības novērtēšanas process ietver iestādes pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošo būtisko risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanu, kapitāla plānošanu un risku segšanai pietiekama kapitāla apmēra pastāvīgu uzturēšanu.

42. Iestāde izstrādā, dokumentē un īsteno efektīvu un pamatotu kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa politiku un procedūras, kurās nosaka:

42.1. kapitāla definīciju, t.sk. kapitāla elementus, struktūru un apmēra aprēķināšanas kārtību, atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

42.2. metodes, ko iestāde izmanto, lai noteiktu katra būtiskā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru un kopējo kapitāla apmēru, kas nepieciešams visu būtisko risku segšanai iestādē kopumā, (tālāk tekstā – kopējais nepieciešamā kapitāla apmērs);

42.3. metodes, ko iestāde izmanto, lai pastāvīgi uzturētu risku segšanai pietiekamu kapitāla apmēru un ievērotu iestādes kapitāla pietiekamības uzturēšanas stratēģijā noteiktos kapitāla pietiekamības mērķus;

42.4. scenāriju analīzes un stresa testu veikšanas kārtību, regularitāti un izmantotos pieņēmumus, kā arī risku komitejas lomu un pienākumus attiecīgo pasākumu īstenošanā;

42.5. pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa veikšanā;

42.6. pārskatu par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātiem sniegšanas kārtību, kas nodrošina, ka iestādes padome un valde regulāri saņem informāciju, kas ļauj novērtēt iestādes kapitāla pietiekamību, kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izmantoto galveno pieņēmumu pamatotību un ietekmi uz kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātiem, pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī citu lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju;

42.7. kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa regularitāti.

43. Iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata un pilnveido kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa politiku un procedūras atbilstoši pārmaiņām iestādes darbībā un iestādes darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos.

44. (Svītrots ar FKTK 27.11.2019. noteikumiem Nr. 187)

45. Iestāde regulāri nosaka tās pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošo būtisko risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, novērtējot ar šiem riskiem saistīto iespējamo zaudējumu apmēru. Iestāde nodrošina, ka nepieciešamā kapitāla apmēra novērtējuma rezultāti un secinājumi ir pamatoti un dokumentēti.

46. Nosakot risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, iestāde novērtē visus tās darbībai piemītošos būtiskos riskus, t.sk. riskus, kuriem noteiktas pašu kapitāla prasības saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, (kredītrisku, tirgus riskus, kredīta vērtības korekcijas risku un operacionālo risku) un riskus, kuriem nav noteiktas pašu kapitāla prasības saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, (piemēram, procentu likmju risku netirdzniecības portfelī, reputācijas risku), un novērtē ārējo apstākļu iespējamo ietekmi uz iestādes darbību.

47. Risku, kuriem noteiktas pašu kapitāla prasības saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai iestāde izvērtē, vai attiecīgo pašu kapitāla prasību ievērošana nodrošina, ka iestādes kapitāls ir pietiekams ar šiem riskiem saistīto iespējamo zaudējumu segšanai. Šim nolūkam iestāde atbilstoši tās darbības specifikai novērtē:

47.1. kredītrisku, t.sk. analizē, kā kredītriska lielumu ietekmē:

47.1.1. riska darījumu koncentrācija (šim nolūkam iestāde, piemēram, analizē prasības pret vienu klientu, t.sk. pret centrālajiem darījumu partneriem, prasības pret vienu savstarpēji saistītu klientu grupu, prasības pret klientiem, kuru darbība saistīta ar vienu nozari vai tiek veikta vienā reģionā, prasības, kas nodrošinātas ar vienveidīgu nodrošinājumu, u.c. iespējamās koncentrācijas);

47.1.2. atlikušais risks kredītrisku mazinošo metožu lietošanas gadījumos (šim nolūkam iestāde, piemēram, analizē šādas situācijas – iestādes nespēja savlaicīgi pārņemt vai realizēt ieķīlāto nodrošinājumu; gadījumos, kad darījuma kredītriska mazināšana izriet no trešās puses apņemšanās nomaksāt parādu aizņēmēja saistību nepildīšanas gadījumā, šīs trešās puses atteikšanās vai nespēja pildīt savas saistības; citas iespējamās situācijas, kuru rezultātā iestādes lietotās kredītriska mazināšanas metodes var izrādīties mazāk efektīvas, nekā sākotnēji paredzēts);

47.1.3. ar vērtspapīrošanas darījumiem saistītie riski, ja iestāde vērtspapīrošanas darījumos piedalās kā ieguldītājs, iniciators, sākotnējais aizdevējs vai sponsors (šim nolūkam iestāde, piemēram, analizē riskus, kas rodas nepilnīgas kredītriska nodošanas gadījumā, un riskus, kas rodas atjaunojamo riska darījumu vērtspapīrošanā, kas ietver priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu);

47.1.1 kredīta vērtības korekcijas risku (tālāk tekstā – CVA risks), t.sk. analizē, piemēram, vērtspapīru finansēšanas darījumu būtiskumu tās portfelī, ārpusbiržas atvasināto instrumentu (tālāk tekstā – OTC atvasinātie instrumenti), kas netiek iekļauti CVA riska pašu kapitāla prasības aprēķinā saskaņā ar ES regulā Nr. 575/2013 noteiktajiem atbrīvojumiem, būtiskumu iestādes OTC atvasināto instrumentu portfelī;

47.2. tirgus riskus, t.sk. analizē, kā tirgus risku lielumu ietekmē riska darījumu koncentrācija un kā iestādes tirgus risku lielumu var ietekmēt izmaiņas finanšu instrumentu tirgus likviditātē ārkārtas tirgus situācijās;

47.3. operacionālo risku, t.sk. izvērtē, vai iestādes aprēķinātās operacionālā riska pašu kapitāla prasības objektīvi atspoguļo iestādes operacionālā riska apmēru (šim nolūkam var izmantot, piemēram, salīdzinājumu ar citām pēc lieluma un darbības veidiem līdzīgām iestādēm);

47.4. citus iespējamos riska faktorus, piemēram, ja iestāde kapitāla prasību aprēķināšanai lieto iekšējos modeļus, tā analizē stresa testēšanas rezultātus, šo modeļu ierobežojumus un modeļos izmantoto pieņēmumu ietekmi uz kapitāla prasību aprēķina rezultātiem.

48. Risku, kuriem nav noteiktas pašu kapitāla prasības saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai iestāde nosaka iespējamos zaudējumus, kas var rasties šādu tās darbībai būtisko risku rezultātā, t.sk. novērtē iespējamos zaudējumus no kvantitatīvi nenosakāmiem riskiem. Šim nolūkam iestāde atbilstoši tās darbības specifikai analizē:

48.1. procentu likmju risku netirdzniecības portfelī, t.sk. saskaņā ar Komisijas 07.03.2008. normatīvajos noteikumos Nr. 34 "Procentu likmju riska pārvaldīšanas, ekonomiskās vērtības samazinājuma aprēķināšanas un procentu likmju riska termiņstruktūras pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi" noteikto kārtību;

48.2. citus iestādes darbībai būtiskos riskus (piemēram, valsts risku, likviditātes risku, pārmērīgas sviras risku, modeļa risku, reputācijas risku, stratēģijas risku).

49. Lai noteiktu kapitāla apmēru, kas nepieciešams, lai segtu iespējamos iestādes zaudējumus, kas var rasties ārējo apstākļu ietekmē, iestāde atbilstoši tās darbības specifikai analizē iespējamās izmaiņas atbilstības likumos, noteikumos un standartos, politiskajos, ekonomiskajos un citos apstākļos valstīs, kurās iestāde veic vai plāno veikt savu darbību, iestādes darbību ietekmējošajās nozarēs, tehnoloģiskos sasniegumus, konkurentu darbības un citus ārējos faktorus, kas var radīt iestādei zaudējumus.

50. Lai noteiktu kapitāla apmēru, kas nepieciešams iestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai, papildus pašu kapitāla prasībām saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 iestāde var izmantot scenāriju analīzi, t.sk. stresa testēšanu, kas ļauj identificēt tādus iespējamos notikumus vai iespējamās izmaiņas tirgus nosacījumos, kurām var būt negatīva ietekme uz iestādes kapitāla apmēru."

51. Lai noteiktu kopējo nepieciešamā kapitāla apmēru, iestāde apkopo atsevišķo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanas rezultātus. Ja iestāde dažādu risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķināšanā izmanto atšķirīgus pieņēmumus (piemēram, atšķirīgus ticamības intervālus, atšķirīgus turēšanas periodus), iestāde, aprēķinot kopējā nepieciešamā kapitāla apmēru, nodrošina iegūto rezultātu salīdzināmību. Iestāde nodrošina kopējā nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanas rezultātu dokumentēšanu.

52. Iestāde nosaka kopējo nepieciešamā kapitāla apmēru, izvērtējot tās pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamo kapitālu un nosakot kapitāla pietiekamības uzturēšanas plānu, un nodrošina, ka tās rīcībā esošā kapitāla apmērs vienmēr ir vienāds ar vai lielāks par tās noteikto kopējo nepieciešamā kapitāla apmēru.

VI sadaļaGrāmatvedības organizācija

53. Iestāde veido grāmatvedības sistēmu, ievērojot iestādes grāmatvedības organizāciju regulējošos likumus un citus tiesību aktus, izstrādājot un dokumentējot grāmatvedības politiku (norādot, kā grāmatvedībā atspoguļo dažādus darījumus) un uzskaites, kontroles, novērtēšanas un pārskatu sagatavošanas procedūras.

54. Iestāde nodrošina, ka katru dienu tiek apstrādāti visi darījumi un katras darba dienas beigās tiek sagatavota bilance.

VII sadaļaVadības informācijas sistēma

55. Iestāde izstrādā vadības informācijas sistēmu, kura dod iespēju izprast un savlaicīgi novērtēt iestādes finansiālo stāvokli, efektīvi pieņemt lēmumus un novērtēt to sekas, kā arī laicīgi atklāt kontroles procedūru neievērošanu. Iestādes padomei, valdei, komitejām, struktūrvienību vadītājiem un atbildīgajiem darbiniekiem jābūt laicīgi pieejamai precīzai, pilnīgai, ticamai un atbilstošai informācijai, kura nepieciešama to amata pienākumu izpildei un lēmumu pieņemšanai gan normālos darbības apstākļos, gan krīzes situācijā.

56. Vadības informācija aptver vismaz:

56.1. iestādes pašreizējo stāvokli un darbības rezultātus salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem un darbības plāna rādītājiem;

56.2. aktīvu, pasīvu un ārpusbilances posteņu analīzi, norādot, kā tie ir novērtēti;

56.3. ienākumu un izdevumu analīzi, t.sk. to atkarību no dažādām aktīvu, pasīvu un ārpusbilances posteņu kategorijām;

56.4. faktisko kvantitatīvo risku lieluma atbilstību iestādes risku stratēģijai un salīdzinājumu ar noteiktajiem ierobežojumiem un limitiem;

56.5. pieņemto politiku un procedūru neievērošanas gadījumu uzskaitījumu un analīzi.

57. Informācijas sistēma nodrošina laicīgu, precīzu, pilnīgu, ticamu un atbilstošu informācijas sniegšanu ārējiem lietotājiem (Komisijai, Latvijas Bankai u.c.) atbilstoši spēkā esošo tiesību aktu prasībām gan normālos darbības apstākļos, gan krīzes situācijā tiesību aktos paredzētajā termiņā un pēc pieprasījuma.

57.1 Iestāde nodrošina pietiekamus resursus ar risku pārvaldību saistītās informācijas apkopošanai un vadības informācijas un informācijas ārējiem lietotājiem sagatavošanai un sniegšanai.

VIII sadaļaAktīvu un informācijas sistēmu aizsardzība

58. Iestāde izstrādā un dokumentē aizsardzības procedūras, kuras:

58.1. nodrošina iestādes materiālo un finanšu aktīvu saglabāšanu;

58.2. nodrošina to materiālo un finanšu aktīvu saglabāšanu, kas tiek turēti klientu uzdevumā;

58.3. novērš trešo personu nesankcionētu tiešu un netiešu (ar dokumentu starpniecību) piekļūšanu iestādes aktīviem, grāmatvedības, elektroniskās sakaru sistēmas un citiem datiem;

58.4. nodrošina informācijas sistēmu drošu un stabilu funkcionēšanu un informācijas saglabāšanu (t.sk. informācijas atjaunošanu ārkārtas situācijās).

IX sadaļaIestādes padomes funkcijas iekšējās kontroles sistēmas jomā

59. Iestādes padome uzrauga, kā iestādes valde nodrošina iekšējās kontroles sistēmas izveidi un efektīvu funkcionēšanu. Veicot iekšējās kontroles sistēmas uzraudzību, iestādes padome:

59.1. nosaka pienākumu sadali starp padomes locekļiem un komitejām, ja tādas ir izveidotas, un informācijas apmaiņas kārtību starp padomi un valdi, t.sk. kritiski izvērtē valdes sniegtās informācijas saturu;

59.1.1 nodrošina, ka padomes līmeņa komiteju, ja tādas ir izveidotas, darba kārtība un būtiskākie jautājumi un secinājumi tiek dokumentēti;

59.2. nosaka valdes locekļu pienākumus, atalgojumu un valdes individuālo un kolektīvo darbības rezultātu novērtēšanas kārtību;

59.3. nosaka iestādes attīstības stratēģiju, t.sk. darbības mērķus, risku stratēģiju un kapitāla pietiekamības uzturēšanas stratēģiju, kā arī uzrauga šo stratēģiju īstenošanu;

59.3.1 uzrauga iestādes organizatoriskās struktūras izveidi un atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, kā arī atbilstību iestādes darbības specifikai un risku stratēģijai;

59.3.2 apstiprina iestādes ārpakalpojumu izmantošanas politiku un uzrauga tās īstenošanu, kā arī vismaz reizi gadā pārskata to atbilstoši izmaiņām iestādes darbībā un ārējos apstākļos;

59.4. nosaka iestādes korporatīvās vērtības un profesionālās rīcības un ētikas standartus, apstiprina interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politiku un politiku dažādības nodrošināšanai iestādes padomes un valdes sastāvā;

59.4.1 uzrauga iestādes risku kultūras nodrošināšanu atbilstoši šo noteikumu 23. punktam;

59.5. uzrauga risku pārvaldīšanu iestādē, t.sk. apstiprina risku identificēšanas un pārvaldīšanas politikas, pieprasa un saņem informāciju par iestādes darbībai piemītošo būtisko risku lielumu un pārvaldīšanu (t.sk. risku, kuri saistīti ar makroekonomiskajiem faktoriem un ekonomisko ciklu), nodrošina, ka iestāde piešķir pietiekamus resursus risku pārvaldīšanai, kā arī vismaz reizi gadā novērtē risku pārvaldīšanas efektivitāti;

59.6. uzrauga ar iestādes darbībai piemītošajiem būtiskajiem riskiem saistīto aktīvu vērtēšanu, kredītreitinga aģentūru piešķirto reitingu pielietošanu un iekšējo modeļu izmantošanu;

59.7. nosaka kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa pamatnostādnes, izmantojamās metodes un mērķus, apstiprina kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa politiku;

59.8. uzrauga darbības atbilstības riska pārvaldīšanu iestādē, t.sk. apstiprina darbības atbilstības riska pārvaldīšanas politiku, un vismaz reizi gadā novērtē darbības atbilstības riska pārvaldīšanas efektivitāti;

59.9. uzrauga efektīvas vadības informācijas sistēmas funkcionēšanu, informācijas atklāšanu un komunikāciju;

59.10. uzrauga, vai risku kontroles funkcija, darbības atbilstības kontroles funkcija un iekšējā audita funkcija ir skaidri noteikta, vai šīm funkcijām ir piemērota vieta iestādes organizatoriskajā struktūrā un noteikta loma iestādes pārvaldīšanas procesā, vai tās ir nodrošinātas ar kvalificētu personālu un darbojas efektīvi;

59.11. uzrauga iekšējās kontroles sistēmas periodisku pilnveidošanu atbilstoši pārmaiņām iestādes darbībā un iestādes darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos;

59.12. izskata iekšējā audita funkcijas, zvērinātu revidentu, kā arī Komisijas un citu institūciju atzinumus un ieteikumus iestādes darbības uzlabošanai un kontrolē atklāto trūkumu novēršanu;

59.13. apstiprina jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanas politiku;

59.14. nosaka ziņojumu, kurus tā saņem, saturu, apjomu, formātu un biežumu, kā arī kritiski izvērtē un vajadzības gadījumā apstrīd šīs informācijas patiesumu;

59.15. nodrošina, ka regulāri, izmantojot iekšējos vai ārējos resursus, tiek veikts padomes darbības novērtējums, kurā tiek vērtēta padomes kolektīvās un tās locekļu individuālās darbības efektivitāte, izveidoto komiteju darbība, kā arī padomes un valdes iekšējā kārtība un procedūras;

59.16. nodrošina, ka, balstoties uz padomes darbības novērtējuma rezultātiem, tiek identificētas nepilnības padomes darbā un veikti atbilstoši pasākumi to novēršanai;

59.17. pilnā sastāvā veic risku komitejas, izvirzīšanas komitejas un atalgojuma komitejas pienākumus, ja šādas komitejas nav izveidotas, ņemot vērā šajos noteikumos un atalgojuma noteikumos noteiktās prasības attiecībā uz šo komiteju izveidi;

59.18. ne retāk kā reizi gadā nosaka un apstiprina iekšējā audita funkcijas darbības plānu saskaņā ar šo noteikumu 78. punktā noteikto, nodrošinot, ka risku komiteja un revīzijas komiteja, ja tādas ir izveidotas, ir iesaistīta šā plāna izstrādē.