Parādu ārpustiesas atgūšanas likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizņēmējs — juridiskā vai fiziskā persona, kas noslēgusi kreditēšanas līgumu ar kredītiestādi, uz kuru ir attiecināmas šā likuma prasības par ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu;

2) ārpakalpojuma sniedzējs — parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja piesaistīta juridiskā persona, kura parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja vārdā veic vienu vai vairākas ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības;

3) ienākumus nenesošs kreditēšanas līgums — kreditēšanas līgums, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 47.a pantu klasificēts kā ienākumus nenesošs riska darījums;

4) kreditors — persona, kura ir tiesiskās attiecībās ar parādnieku un kurai, pamatojoties uz tiesisku darījumu vai tiesību aktu, ir tiesības prasīt maksājuma saistību izpildi;

5) kredītu pārdevējs — kredītiestāde, kas piešķīrusi kredītu fiziskajai vai juridiskajai personai, uz kuru ir attiecināmas šā likuma prasības par ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu;

6) kredītu pircējs — juridiskā persona, izņemot kredītiestādi, kura savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros iegādājas prasījuma tiesības, kas izriet no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma;

7) parāda atgūšana — ārpustiesas darbību kopums, ko kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izmanto, aicinot parādnieku labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības;

8) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs — persona, kura savas komercdarbības vai profesionālās darbības ietvaros atgūst parādu kreditora vārdā vai uzdevumā;

9) parādnieks — fiziskā persona, kura tiesiskā darījumā vai tiesību aktā noteiktajā termiņā vai kārtībā nav izpildījusi maksājuma saistības, ko uzņēmusies ar tiesisku darījumu vai kas noteiktas tiesību aktos, un kura darbojas ārpus savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvariem;

10) parāds — maksājuma saistības, kas nav izpildītas tiesiskā darījumā vai tiesību aktā noteiktajā termiņā;

11) piederības dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā atrodas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kredītu pircēja vai tā pārstāvja juridiskā adrese vai tā galvenais uzņēmums;

12) uzņemošā dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir izveidojis filiāli vai veic kredītu apkalpošanas darbības, kā arī dalībvalsts, kurā ir aizņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese, vai tā galvenais uzņēmums.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir:

1) reglamentēt kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā;

2) parāda atgūšanas procesā nodrošināt taisnīgumu, samērīgumu un saprātīgumu;

3) veicināt parāda labprātīgu samaksu;

4) sekmēt trešo personu iespēju novērtēt fiziskās personas maksājuma saistību izpildi;

5) reglamentēt kredītu pārdevēja, kredītu pircēja, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kā arī ārpakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus attiecībā uz ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums reglamentē parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbību un nosaka prasības kreditoram un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam attiecībā uz parāda atgūšanu un parādvēstures datubāzes izveidošanu.

(2) Šā likuma normas nav piemērojamas parāda atgūšanai, ko publisko tiesību jomā veic valsts vai pašvaldības iestāde.

(3) Likums neskar kreditora, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja vai parādnieka tiesības vērsties tiesā vai šķīrējtiesā. Civiltiesiskus strīdus, kas izriet no šā likuma, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā izskata tiesa vai šķīrējtiesa.

(4) Šā likuma normas par kreditora atgādinājumu piemērojamas tiktāl, ciktāl Civillikumā nav noteikts citādi.

(5) Šā likuma III nodaļā noteiktās kreditora tiesības un pienākumi piemērojami, ja kreditors ir saimnieciskās vai profesionālās darbības veicējs.

(6) Ja parāda atgūšana tiek vērsta pret galvinieku, kas ir fiziskā persona un darbojas ārpus savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvariem, piemērojamas šā likuma normas, kuras reglamentē parāda atgūšanu no parādnieka.

(7) Parāda atgūšanu cesionārs veic, ievērojot šajā likumā paredzētās kreditora tiesības un pienākumus. Ja cesionārs prasījuma tiesības uz cesijas pamata ieguvis savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros, uz cesionāru attiecināmas šajā likumā paredzētās parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi.

(8) Šā likuma VI, VII un VIII nodaļa piemērojama gadījumos, kad parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs apkalpo ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu.

3.1 pants. Ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas izņēmumi

Prasības tikt licencētam atbilstoši šā likuma 5. panta pirmajai daļai attiecībā uz ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu nav piemērojamas gadījumos, kad:

1) to veic Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde;

2) to veic alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks, pārvaldītājsabiedrība vai ieguldījumu pārvaldības sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju vai reģistrēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem direktīvā 2003/41/EK, direktīvā 2009/65/EK, regulā (EK) Nr. 1060/2009 un regulā (ES) Nr. 1095/2010, vai pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), ja ieguldījumu sabiedrība saskaņā ar minēto direktīvu nav izraudzījusies pārvaldības sabiedrību tā fonda vārdā, kuru tā pārvalda;

3) to veic kapitālsabiedrība, kas saņēmusi speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 1.1 daļu;

4) kreditēšanas līgumu nav slēgusi Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde, izņemot tad, ja sākotnējo kreditēšanas līgumu ir aizstājis šādas kredītiestādes noslēgts kreditēšanas līgums;

5) Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde iegūst no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietošas kreditora tiesības vai pašu ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu.

4.pants. Uzraudzības iestādes

(1) Šā likuma ievērošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību), Datu valsts inspekcija (attiecībā uz fizisko personu datu aizsardzību), kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes.

(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, uzraugot šā likuma ievērošanu, ir tiesīgs pieprasīt no parādnieka, kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kredītu pārdevēja, kredītu pircēja vai ārpakalpojuma sniedzēja savu funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un noteikt tās iesniegšanas termiņu.

(3) Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatē, ka šā likuma neievērošana radījusi vai var radīt kaitējumu patērētāju grupas interesēm (patērētāju kolektīvajām interesēm), tas ir tiesīgs pieņemt lēmumu, ar kuru kreditoram vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, kredītu pārdevējam, kredītu pircējam vai ārpakalpojuma sniedzējam uzdod izbeigt šā likuma pārkāpumu vai novērst pieļauto pārkāpumu un noteikt tam nepieciešamo darbību izpildes termiņu. Kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņem lēmumus, un šo lēmumu pārsūdzēšanas kārtību nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības likums un Negodīgas komercprakses aizlieguma likums.

II nodaļaParāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbība

5.pants. Speciālā atļauja (licence) parāda atgūšanai

(1) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs kreditora vārdā vai uzdevumā atgūt parādu, kā arī kredītu pircēja vārdā vai uzdevumā īstenot ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības, ja ir reģistrējies kā komersants vai profesionālās darbības veicējs un ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanai (turpmāk — speciālā atļauja (licence)).

(2) Speciālo atļauju (licenci) izsniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā prasība nav attiecināma uz zvērinātiem advokātiem, pārvaldnieku atbilstoši Segto obligāciju likumā noteiktajam un parādus apkalpojošo sabiedrību, ja tā ir iniciators atbilstoši Vērtspapīrošanas likumā noteiktajam.

(4) Ministru kabinets nosaka nepieciešamās prasības, lai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs saņemtu speciālo atļauju (licenci), kā arī minētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas, izmantošanas un darbības apturēšanas un anulēšanas kārtību.

(5) Par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbības uzraudzību parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs maksā valsts nodevu. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

6.pants. Parāda atgūšanas izdevumu atlīdzināšana

(1) Parādniekam vai aizņēmējam (fiziskajai personai — patērētājam) ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.

(2) Parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram (izņemot tos izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par neatlīdzināmiem).

(3) Parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, nosaka Ministru kabinets.

III nodaļaParāda atgūšanā, kā arī ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanā īstenojamā saskarsme

7.pants. Patiesas un pilnīgas informācijas sniegšanas pienākums

(1) Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam vai aizņēmējam par parāda esamību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības. Šajā paziņojumā sniedzama šāda informācija:

1) par kreditoru — juridisko personu — firma (nosaukums), reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, telefona numurs, elektroniskā pasta adrese un cita kontaktinformācija; par kreditoru — fizisko personu — vārds, uzvārds, personas kods, adrese, telefona numurs, elektroniskā pasta adrese un cita kontaktinformācija;

2) par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju — juridisko personu — firma (nosaukums), reģistrācijas numurs, speciālās atļaujas (licences) numurs, juridiskā adrese, telefona numurs, elektroniskā pasta adrese un cita kontaktinformācija; par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju — fizisko personu — vārds, uzvārds, personas kods, speciālās atļaujas (licences) numurs, adrese, telefona numurs, elektroniskā pasta adrese un cita kontaktinformācija;

3) uz kāda tiesiska pamata parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ieguvis tiesības atgūt parādu — darījuma veids un darījuma noslēgšanas datums;

4) kreditora prasījuma rašanās tiesiskais pamats — kreditora un parādnieka vai aizņēmēja noslēgtā darījuma veids, darījuma noslēgšanas datums un darījuma priekšmets;

5) parāda apmērs, tai skaitā pamatparāda apmērs, procenti par naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu, pielīgtie vai likumiskie procenti un līgumsoda apmērs;

6) parāda atgūšanas izdevumi (ja tādi ir);

7) parāda atmaksas kārtība un termiņš;

8) informācija par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esamību, tā apmēru un samaksas termiņu, paredzot, ka iebildumu izteikšanai tiek atvēlēta ne mazāk kā 21 diena no paziņojuma saņemšanas dienas.

(11) Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs un kredītu pircējs ir viena un tā pati persona, tad pēc ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzēto kreditora prasījumu tiesību iegūšanas aizņēmējam adresētajā paziņojumā papildus šā likuma 7. panta pirmajā daļā norādītajai informācijai iekļauj arī šā likuma 20. panta pirmajā daļā minēto informāciju.

(2) Ja kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs rakstveida paziņojumu vai parādnieks vai aizņēmējs — rakstveida iebildumus nosūta pa pastu, uzskatāms, ka informācija saņemta septītajā dienā pēc tās nodošanas pastā, arī tad, ja adresāts sūtījumu faktiski saņēmis agrāk.

(3) Parādnieka vai aizņēmēja iebildumu izteikšanai noteiktajā termiņā kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nedrīkst veikt parāda atgūšanas darbības (iekļaut parādvēstures datubāzē informāciju par parādnieku vai aizņēmēju un tā parādu, veikt darbības, kas palielina parāda atgūšanas izdevumus, u.c.), kas parādniekam vai aizņēmējam var radīt nelabvēlīgas sekas.

8.pants. Sadarbošanās pienākums un iebildumu izteikšana par parādu

(1) Parādniekam vai aizņēmējam ir pienākums sadarboties ar kreditoru, kredītu pircēju un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju.

(2) Ja parādnieks vai aizņēmējs atzīst parādu pilnībā vai daļēji, bet nespēj to atmaksāt kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja noteiktajā kārtībā vai termiņā, parādnieks vai aizņēmējs, pamatojot, kādēļ maksājuma saistību izpilde nav iespējama, ir tiesīgs piedāvāt savu maksājuma saistību nokārtošanas kārtību un termiņu.

(3) Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izskata šā panta otrajā daļā minēto parādnieka vai aizņēmēja priekšlikumu maksājuma saistību nokārtošanai un sniedz parādniekam vai aizņēmējam atbildi.

(4) Saņēmis parādnieka vai aizņēmēja iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru, kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs rakstveidā pamato parāda esamību un tā apmēru un, ja parādnieks vai aizņēmējs pieprasa, izsniedz parāda esamību un tā apmēru pamatojošu dokumentu kopijas.

9.pants. Saskarsme ar trešajām personām

(1) Saskarsmē ar trešajām personām kreditors, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, kredītu pircējs, kredītu pārdevējs un ārpakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust informāciju par parādnieku.

(2) Saskarsmē ar trešajām personām kreditors, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, kredītu pircējs, kredītu pārdevējs un ārpakalpojuma sniedzējs parāda atgūšanas procesā ir tiesīgs par sevi sniegt vienīgi šādu informāciju:

1) tās personas vārds un uzvārds, kura īsteno saskarsmi;

2) kreditora, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kredītu pircēja, kredītu pārdevēja vai ārpakalpojuma sniedzēja nosaukums (firma) vai vārds un uzvārds;

3) kreditora, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kredītu pircēja, kredītu pārdevēja vai ārpakalpojuma sniedzēja kontaktinformācija.

10.pants. Saskarsmes kultūra

(1) Saskarsmē ar parādnieku vai aizņēmēju ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas gadījumā ir aizliegts:

1) izmantot agresīvas saskarsmes formas (tai skaitā izteikt draudus un veikt darbības, kas aizskar dzimuma, vecuma, rases vai etnisko piederību un drošību, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, invaliditāti, sociālo izcelsmi un mantisko vai ģimenes stāvokli, kā arī seksuālo orientāciju);

2) sazināties ar parādnieku vai aizņēmēju viņa cieņu un godu aizskarošā formā;

3) apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, darbu veikšanas vietā vai dzīvesvietā bez parādnieka vai aizņēmēja (fiziskās personas — patērētāja) iepriekšējas piekrišanas;

4) sniegt nepatiesu vai maldinošu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām.

(2) Saziņā ar parādnieku vai aizņēmēju kreditoram, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, kredītu pircējam, kredītu pārdevējam un ārpakalpojuma sniedzējam ir pienākums ievērot samērīgumu.

(3) Saziņa ir uzskatāma par nesamērīgu, ja tā:

1) notiek svētdienās vai likumā noteiktajās svētku dienās;

2) notiek laikā no pulksten 21.00 līdz 8.00 vai bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas laikā no pulksten 21.00 līdz 23.00;

3) apgrūtina parādnieka vai aizņēmēja spēju izmantot ikdienas saziņai attiecīgus elektronisko sakaru līdzekļus.

11.pants. Saziņas līdzekļi

(1) Ja likumā nav noteikts citādi, ar parādnieku vai aizņēmēju (fizisko personu — patērētāju) sazinās, izmantojot tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas norādīta noslēgtajā tiesiskajā darījumā.

(2) Ja parādnieks vai aizņēmējs (fiziskā persona — patērētājs) nav sasniedzams, izmantojot šā panta pirmajā daļā minētos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, vai ja to ir lūdzis pats parādnieks vai aizņēmējs (fiziskā persona — patērētājs), kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs izmantot kontaktinformāciju, kas tam ir kļuvusi zināma vai iepriekšējās sadarbības laikā izmantota saziņai ar parādnieku vai aizņēmēju (fizisko personu — patērētāju).

(3) Ja parādnieks vai aizņēmējs (fiziskā persona — patērētājs) nav sasniedzams, izmantojot šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, saziņu īsteno rakstveidā, nosūtot nepieciešamo informāciju uz parādnieka vai aizņēmēja (fiziskās personas — patērētāja) deklarētās dzīvesvietas adresi.

IV nodaļaParādvēstures datubāze un informācijas iekļaušana tajā

12.pants. Parādvēstures datubāze

(1) Parādvēstures datubāze ir datu kopums par parādnieku vai aizņēmēju (fizisko personu — patērētāju) un tā parādu, kuru kreditora vārdā vai uzdevumā atgūst vai ir atguvis parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs.

(2) Parādvēstures datubāzes turētājs ir parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs.

(3) Parādvēstures datubāzes mērķis ir sniegt informāciju trešajai personai, lai tā varētu novērtēt fiziskās personas spēju izpildīt maksājuma saistības.

(4) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs veidot parādvēstures datubāzi, iekļaujot tajā informāciju par parādnieku vai aizņēmēju (fizisko personu — patērētāju) un tā parādu, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

1) parādnieks vai aizņēmējs (fiziskā persona — patērētājs) nav rakstveidā izteicis iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru;

2) parādnieks vai aizņēmējs (fiziskā persona — patērētājs) ir rakstveidā izteicis iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru, bet tiesa vai šķīrējtiesa ir atzinusi par pamatotu kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja prasību par parāda saistību izpildi un spriedums stājies likumīgā spēkā;

3) parādnieks vai aizņēmējs ir rakstveidā izteicis pamatotus iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru, bet parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir nosūtījis parādniekam vai aizņēmējam motivētu atbildi un izsniedzis parāda esamības un tā apmēru pamatojošu dokumentu kopijas, informējot parādnieku vai aizņēmēju, ka ziņas par parādu tiks iekļautas parādvēstures datubāzē ar norādi, ka ir saņemti parādnieka vai aizņēmēja rakstveida iebildumi pret parāda esamību vai tā apmēru un lietā pastāv strīds par parāda pamatotību.

13.pants. Informācijas iekļaušana parādvēstures datubāzē

(1) Informāciju par parādnieku vai aizņēmēju (fizisko personu — patērētāju) un tā parādu iekļauj parādvēstures datubāzē, ja ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) darījumā vai tiesību aktā noteiktais maksājuma saistību izpildes kavējums ir ilgāks par 60 dienām;

2) ir iestājies parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja paziņojumā noteiktais parādnieka vai aizņēmēja (fiziskās personas — patērētāja) iebildumu izteikšanas termiņš un parādnieks vai aizņēmējs (fiziskā persona — patērētājs) šajā termiņā nav samaksājis parādu.