Zaudējis spēku - Par valsts budžetu 2013.gadam
Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2013.gadam ieņēmumos 4 682 365 764 latu apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.
2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2013.gadam izdevumos 4 816 847 525 latu apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5.pielikumu.
3.pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 216 351 428 latu apmērā, tajā skaitā:
1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 153 339 958 latu apmērā saskaņā ar 6. un 7.pielikumu;
2) pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 48 909 477 latu apmērā saskaņā ar 8.pielikumu;
3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 13 128 869 latu apmērā saskaņā ar 9.pielikumu;
4) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 491 396 latu apmērā saskaņā ar 10.pielikumu;
5) mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem 481 728 latu apmērā saskaņā ar 13.pielikumu.
(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.
(3) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Kultūras ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajā pielikumā noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.
4.pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 21 069 630 latu apmērā, tajā skaitā:
1) likuma "Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu" normu izpildei 15 491 371 lata apmērā:
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 8 478 360 latu apmērā,
pašvaldībām par bērniem bērnunamos (par vienu bērnu 6000 latu) un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 3000 latu), kuri tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim, 1 074 000 latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā,
pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, 5 939 011 latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
2) novadu pašvaldībām 5 578 259 latu apmērā vērtēto ieņēmumu nodrošināšanai pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas finanšu nepieciešamības neizlīdzināmās apakšējās robežas 97 procentu līmenī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
5.pants. Finanšu ministrija, veicot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu atbilstoši likumam "Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu", izmanto nekustamā īpašuma nodokļa prognozi (zemei ar 25 procentu pieauguma ierobežojumu), ko pašvaldības ir aprēķinājušas un iesniegušas Finanšu ministrijai, pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 24.augusta noteikumiem Nr.802 "Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi".
6.pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar 11.pielikumu.
7.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 15 985 500 000 latu apmērā.
8.pants. Noteikt, ka vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis nominālajā izteiksmē atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas (EKS’95) metodoloģijai 2013.gadā ir 1,4 procenti no iekšzemes kopprodukta.
9.pants. Noteikt maksimālo valsts parādu gada beigās pēc nomināla 6 900 000 000 latu apmērā.
10.pants. Noteikt, ka finanšu ministrs 2013.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 28 728 000 latu apmērā saskaņā ar 12.pielikumu, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs var Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā valsts vārdā sniegt galvojumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 7.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.
11.pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 132 000 000 latu apmērā, kas neietver šā likuma 14.pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no Valsts kases, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs var Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 36.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā sniegt aizdevumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 7.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.
12.pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu aizņēmēju atbalstam valsts galvoto aizņēmumu saistību izpildes nodrošināšanai 2013.gadā 5 223 628 latu apmērā. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2013.gadā, ir novērtētas 102 652 665 latu apmērā, tajā skaitā 89 000 000 latu par valsts galvojumu, kas sniegts par valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" saistībām.
13.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2013.gadā dzēst valsts aizdevumus 836 400 latu apmērā likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām.
14.pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 40 000 000 latu apmērā Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.
(2) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 500 000 latu apmērā pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai tām pašvaldībām, kurās tiek uzsākts finanšu stabilizācijas process atbilstoši likumam "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību", un Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.
(3) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 20 000 000 latu apmērā tiem infrastruktūras projektiem, kuros pašvaldības faktiskais ieguldījums nav mazāks par 75 procentiem no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 25 procentiem no kopējām izmaksām līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā 2013.gadā, izglītības iestāžu, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu, sociālo programmu investīciju projektiem, pašvaldību katlu māju (ar jaudu līdz 3 MW) energoefektivitātes uzlabošanas investīciju projektiem un investīcijām ārkārtas (avārijas) seku neatliekamai novēršanai.
(4) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 500 000 latu apmērā kurināmā iegādei.
(5) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 5 000 000 latu apmērā pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā transporta iegādei, pirmpirkuma tiesību izmantošanai un investīciju veikšanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos.
(6) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 10 000 000 latu apmērā Rīgas domes Dienvidu tilta 3.kārtas būvniecības pabeigšanai.
(7) Noteikt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu 40 000 000 latu apmērā par tām parāda saistībām, kuras uzņemas kapitālsabiedrības Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, un par tām parāda saistībām, kuras uzņemas studējošie studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes, kā arī apkures sezonas nodrošināšanai, kurināmā iegādei un investīcijām ārkārtas (avārijas) situāciju novēršanai.
(8) Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22.pantam, izņemot saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras projektu pabeigšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra atļauju, pakalpojumiem līdz trim gadiem, kas nepieciešami saimnieciskās darbības nodrošināšanai un Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.
(9) Lai neaizkavētu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanu, atļaut finanšu ministram piešķirt aizņēmumu vai sniegt galvojumu pašvaldībai arī gadījumos, kad pašvaldības saistības (aizņēmumi, galvojumi, citas ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20 procentus no pašvaldības saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksāšanas termiņš.
(10) Finanšu ministram ir tiesības mainīt šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minēto aizņēmumu palielinājumu, nepārsniedzot pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu.
(11) Pēc 2013.gada trijos mēnešos atbalstīto pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu kopējo apmēru izvērtēšanas atļaut finanšu ministram piešķirt pašvaldībām aizņēmumus pašvaldību prioritāro investīciju projektu īstenošanai ar maksimālo pašvaldības aizņēmumu summu 100 000 latu, ar nosacījumu, ka netiek pārsniegts pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums.
(12) Noteikt, ka pašvaldībām ir tiesības sniegt aizņēmuma pieprasījumu Finanšu ministrijā tikai pēc tam, kad atbilstoši publisko iepirkumu normatīvajam regulējumam ir noslēgusies iepirkuma procedūra un izraudzīts piegādātājs ar tiesībām veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus, ja nepieciešams, paredzot iespēju slēgt līgumu ar piegādātāju tikai pēc aizņēmuma pieprasījuma atbalstīšanas.
15.pants. Noteikt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai 1 021 114 latu apmērā.
16.pants. (1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā — 79,93 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 18,36 procenti; nodarbinātības speciālajā budžetā — 0,50 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā — 1,21 procents.
(2) Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmajā daļā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvarus, ja:
1) stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem;
2) gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz katrā no speciālajiem budžetiem plānotais apropriācijas apmērs, — nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru.
17.pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem — 80 procentu apmērā un valsts budžetam — 20 procentu apmērā; iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 24 procenti, maksātāja mēneša neapliekamais minimums — 45 lati un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošu personu līdz 2013.gada 30.jūnijam ir 70 latu mēnesī un no 2013.gada 1.jūlija ir 80 latu mēnesī.
18.pants. Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 698 291 574 lati.
19.pants. (1) Noteikt, ka prognozētā Valsts kases iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu budžeta sadales kontā ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa ir 433 809 043 lati.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek noteikts šādā apmērā: I ceturksnī — 20 procentu, II ceturksnī — 24 procenti, III ceturksnī — 27 procenti, IV ceturksnī — 29 procenti.
(3) Finanšu ministrija izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam procentuālajam sadalījumam (viena trešā daļa no ceturkšņa prognozes). Ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde (no gada sākuma), tad, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze tiek pārpildīta, Finanšu ministrijai ir tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un pārskaitīt to valsts budžetā.
(4) Noteikt, ka 2013.gadā pašvaldības veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atbilstoši Ministru kabineta noteikumos par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2013.gadā noteiktajam procentam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu faktiskās izpildes. Dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņem atbilstoši minētajos noteikumos noteiktajam procentam no pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksātās summas.
20.pants. Noteikt, ka Finanšu ministrijas programmas 42.00.00 "Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana" izpildītājs ir Valsts kase un ka tā nodrošina šīs programmas uzskaiti valsts budžeta finanšu bilances ietvaros.
21.pants. Noteikt, ka 62.resora "Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 01.00.00 "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem", programmas 05.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" un programmas 10.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija un tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.
22.pants. Noteikt, ka 62.resora "Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 02.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Kultūras ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.
23.pants. Noteikt, ka 64.resora "Dotācija pašvaldībām" programmas 01.00.00 "Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam" izpildītājs ir Finanšu ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.
24.pants. Noteikt, ka 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerve", programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", programmas 03.00.00 "Latvijas Nacionālā euro ieviešanas plāna pasākumi" un programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" izpildītājs ir Finanšu ministrija un tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.
25.pants. Budžeta izpildītāji normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastāda un apstiprina valsts budžeta iestāžu, valsts budžeta programmu un apakšprogrammu, kā arī pasākumu tāmes. Budžeta izpildītāji piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošina valsts budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstoši tāmēs plānotajam, lai nodrošinātu attiecīgo valsts funkciju izpildi.
26.pants. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotajā apjomā saskaņā ar 2.pielikumu.
27.pants. Finanšu ministram gadījumos, kad Eiropas Savienības iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus, atļauts līdz grozījumu izdarīšanai šajā likumā veikt nepieciešamos maksājumus.
28.pants. Ja pēc šā likuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos tiek veikta līdzekļu pārdale starp ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām vai tiek palielināta apropriācija, Finanšu ministrija katru mēnesi līdz nākamā mēneša 10.datumam atbilstoši veiktajām izmaiņām precizē valsts budžeta kopsavilkuma datus un elektroniski iesniedz Valsts kasei.
29.pants. Naudas līdzekļi, kas ieskaitāmi valsts budžetā saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", ieskaitāmi budžeta kontā Latvijas Bankā un novirzāmi valsts budžeta finansiālā deficīta segšanai.
30.pants. Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" paredzētos līdzekļus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
31.pants. Finanšu ministram ir tiesības Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
32.pants. Finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:
1) kopējais pārdales apjoms starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) nedrīkst izraisīt katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu, kas būtu lielāks par 5 procentiem no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma;
2) ir pieļaujama tikai tāda apropriācijas pārdale no kapitālajiem izdevumiem uz kārtējiem izdevumiem, kas neietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei nākamajiem periodiem noteiktos maksimāli pieļaujamos izdevumu apjomus;
3) pārskaitījumi pašvaldībām, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un no budžeta nefinansētām iestādēm tiek nodrošināti tikai ar transfertu starpniecību;
4) nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei nākamajiem periodiem noteikto atlīdzībai paredzēto izdevumu maksimāli pieļaujamo apjomu un kopējo izdevumu apjomu;
5) nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām) uz citiem izdevumiem;
⋯
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.