Zaudējis spēku - Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam

Ministru kabineta noteikumi Nr.867Rīgā 2012.gada 11.decembrī (prot. Nr.70 61.§)

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetuun finanšu vadību 16.2 panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķina maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm (turpmāk – ministrija) vidējam termiņam.

2. Šo noteikumu izpratnē n gads ir kārtējais saimnieciskais gads, kurā plāno vidēja termiņa budžeta ietvara likumu nākamajiem trim gadiem – n+1, n+2 un n+3 gadam.

3. Maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms vidējam termiņam (turpmāk – maksimāli pieļaujamais izdevumu kopapjoms) šo noteikumu izpratnē ir maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu, un to veido valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopējie izdevumi saimnieciskajā gadā, no kuriem tiek izslēgti savstarpējie pārskaitījumi starp šiem budžetiem.

4. Maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai vidējam termiņam (turpmāk – maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms ministrijai) šo noteikumu izpratnē ir maksimāli pieļaujamais valsts pamatbudžeta izdevumu kopējais apjoms sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu un maksimāli pieļaujamais valsts speciālā budžeta izdevumu kopējais apjoms sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu katrai ministrijai. Finanšu ministrija maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu un maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijām saskaņā ar šajos noteikumos minētajām prasībām aprēķina katru gadu budžeta sagatavošanas grafikā noteiktajā termiņā.

5. Maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu Finanšu ministrija aprēķina, pamatojoties uz vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, prognozēm par makroekonomisko attīstību, kā arī ievērojot valstī noteiktos fiskālos nosacījumus, ja tādi tiek pieņemti normatīvajos aktos vidēja termiņa budžeta plānošanas vai fiskālās disciplīnas jomā.

6. Finanšu ministrija, sagatavojot maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai:

6.1. n+1 un n+2 gadam, aprēķinos ievēro pārmantojamības principu – piemēro vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprināto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai attiecīgajam gadam, ko precizē atbilstoši šajos noteikumos paredzētajai kārtībai;

6.2. n+3 gadam, veic šajos noteikumos paredzētās korekcijas, aprēķinos pamatojoties uz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā iepriekšējam gadam ministrijai apstiprināto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu.

7. Maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu Saeimai sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu norāda Saeimas noteiktajā apjomā.

II. Maksimāli pieļaujamā izdevumu kopapjoma noteikšana

8. Maksimāli pieļaujamais izdevumu kopapjoms valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta daļām valsts pamatfunkciju īstenošanai un Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai ietver:

8.1. valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumus, kas nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī;

8.2. valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta izdevumus prioritārajiem pasākumiem.

9. (Svītrots ar MK 03.05.2017. noteikumiem Nr. 246)

III. Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes noteikšana

10. Ministrijas, izmantojot Finanšu ministrijas sniegto informāciju, sagatavo un līdz Finanšu ministrijas noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijā informāciju pamatbudžeta bāzes projekta sagatavošanai n+1, n+2 un n+3 gadam, ņemot vērā izmaiņas:

10.1. valsts budžeta ilgtermiņa saistībās normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā noteiktajos gadījumos, tai skaitā valsts budžeta ilgtermiņa saistībās procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības, klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļu finansēto vai līdzfinansēto apstiprināto projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši precizētajiem darba grafikiem un naudas plūsmām;

10.2. ieņēmumos no maksas pakalpojumiem un citos pašu ieņēmumos, to atlikumos un tiem atbilstošajos izdevumos;

10.3. šādās prognozēs:

10.3.1. valsts sociālo pabalstu saņēmēju skaits;

10.3.2. izdienas pensiju un piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām vidējais apmērs un saņēmēju skaits;

10.3.3. bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, pabalstu saņēmēju skaits;

10.3.4. personas ar invaliditāti (skaits), kuras saņem asistenta pakalpojumu;

10.3.5. to personu skaits, kas saņem uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda;

10.3.6. to cietušo skaits, kas saņem kompensācijas saskaņā ar likumu "Par valsts kompensāciju cietušajiem";

10.3.7. brīvpusdienu saņēmēju skaits;

10.3.8. transferta pārskaitījumi no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu saistībā ar atsevišķās dzīves situācijās noteiktam personu lokam valsts sniegtā atbalsta vidējo apmēru un saņēmēju skaitu;

10.3.9. izglītojamo skaits, atbilstoši kam tiek nodrošināts finansējuma apmērs pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un mācību līdzekļu un mācību grāmatu iegādei;

10.4. izdevumos pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanai, ja projekts vai tā posms ir pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā un par to ir veikts galīgā norēķina maksājums, un tas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem (nav attiecināms uz augstākās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm, izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes). Datiem par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu uzturēšanas izdevumiem pievieno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu;

10.5. izdevumos pabeigto no valsts budžeta finansēto kapitālo ieguldījumu uzturēšanai, ja finansējums kapitālo ieguldījumu veikšanai tika piešķirts kā finansējums prioritārajam pasākumam un ir terminēts;

10.6. aprēķinos par valsts budžeta finansējumu politiskajām organizācijām (partijām) saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu;

10.7. n+3 gadam – izdevumu palielinājumā, lai nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes 6. un 101. pantā, Saeimas vēlēšanu likumā, Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 71. panta pirmās daļas 11. punktā paredzēto pasākumu finansēšanu, ievērojot šo noteikumu 8.1. apakšpunktu;

10.8. atlīdzības aprēķinos atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā par Saeimas ievēlēto, apstiprināto un iecelto amatpersonu (izņemot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku) mēnešalgām noteiktajam un Fiskālās disciplīnas likumā par Fiskālās disciplīnas padomes locekļu atlīdzību noteiktajam, kā arī ikmēneša pensijas aprēķinos atbilstoši likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu" noteiktajam.

11. (Svītrots ar MK 22.10.2019. noteikumiem Nr. 487)

12. Ministrija, kura ir budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) un (vai) budžeta resora "64. Dotācija pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) izpildītāja, līdz Finanšu ministrijas noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijā attiecīgo pamatbudžeta bāzes projektu n+1, n+2 un n+3 gadam.

13. Ministrija var iesniegt Finanšu ministrijā pamatotus priekšlikumus izmaiņām starp budžeta programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot nosacījumu, ka nav pieļaujama pārdale:

13.1. no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai, procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskajai sadarbībai, izdevumiem klimata pārmaiņu finanšu instrumentam un emisijas kvotu izsolīšanas instrumentam uz citiem izdevumiem, izņemot gadījumus, ja ir pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums;

13.2. no citiem izdevumiem uz izdevumiem atlīdzībai valsts pamatbudžeta daļā valsts pamatfunkciju īstenošanai, izņemot gadījumus, ja nemainās pasākuma mērķis vai ir pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums;

13.3. Labklājības ministrijas valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu;

13.4. no valsts pamatbudžeta izdevumiem valsts sociālajiem pabalstiem uz citiem izdevumiem, izņemot gadījumus, ja mainās izdevumu kods atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, bet saglabājas pasākuma mērķis;

13.5. citiem mērķiem no prioritārajiem pasākumiem piešķirtā finansējuma, par kura piešķiršanu pieņemts lēmums n–2 vai n–1 gadā, izņemot gadījumus, ja ir pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums.

13.1 Finanšu ministrija aprēķina valsts pamatbudžeta bāzi (izdevumus, resursus izdevumu segšanai un finansēšanas daļu) ministrijai n+1, n+2 un n+3 gadam, ievērojot šo noteikumu 6. punktā minētos nosacījumus, izvērtējot šo noteikumu 10., 12. un 13. punktā minētos priekšlikumus un ņemot vērā:

13.1 1. izmaiņas n+3 gadam – izdevumu samazinājumā, kuri n+2 gadā paredzēti vienreizējo pasākumu veikšanai, par kuru īstenošanu vidējā termiņā vai ilgtermiņā nav pieņemts Ministru kabineta lēmums;

13.1 2. izmaiņas n+3 gadam – izdevumu palielinājumā, kuriem n+2 gadā paredzēts finansējums nepilnam gadam, bet kuri turpmāk jāfinansē pilnā apjomā visu gadu;

13.1 3. Ministru kabineta pieņemtos lēmumus par valsts pamatbudžeta bāzi.

14. Finanšu ministrija valsts pamatbudžeta bāzes projektu sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu un informāciju par bāzes izdevumos neiekļautajiem pasākumiem nosūta ministrijai līdz n gada 1. jūlijam. Finanšu ministrija atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai valsts pamatbudžeta bāzes projektu, pievienojot bāzes izdevumos neiekļauto pasākumu sarakstu.

15. Finanšu ministrija nosūta Labklājības ministrijai veidlapas valsts speciālā budžeta bāzes projekta sagatavošanai n+1, n+2 un n+3 gadam, kā arī prognozes n+1, n+2 un n+3 gadam par:

15.1. valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām sadalījumā pa mēnešiem;

15.2. tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu euro, tās pieaugumu faktiskajās un salīdzināmajās cenās procentos salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu;

15.3. darba tirgus rādītājiem (nodarbinātību, darba meklētāju īpatsvaru procentos no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, reģistrēto bezdarba līmeni procentos no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem);

15.4. patēriņa cenu indeksu pa mēnešiem, norādot patēriņa cenu indeksu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenu indeksu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi un patēriņa cenu indeksu par gadu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

16. Labklājības ministrija, sagatavojot priekšlikumus par valsts speciālā budžeta bāzi (izdevumi un ieņēmumi to segšanai) n + 1, n + 2 un n + 3 gadam, ievēro Ministru kabineta pieņemtos lēmumus par valsts speciālā budžeta bāzi un šo noteikumu 6. punktā minētos nosacījumus un ņem vērā:

16.1. šo noteikumu 15.punktā minētās prognozes;

16.2. aizņēmumus no valsts pamatbudžeta un to atmaksu;

16.3. speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumu (uz n+1, n+2 un n+3 gada 1.janvāri);

16.4. izmaiņas valsts budžeta ilgtermiņa saistībās normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā noteiktajos gadījumos, tai skaitā valsts budžeta ilgtermiņa saistībās procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansēto vai līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši precizētajiem darba grafikiem un naudas plūsmām;

16.5. izmaiņas ieņēmumos no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstošajos izdevumos;

16.6. izmaiņas nenodokļu ieņēmumos un valsts speciālā budžeta saņemtajos transfertos no valsts pamatbudžeta un tiem atbilstošajos izdevumos;

16.7. izmaiņas izdevumos saistībā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējā apmēra prognozēm;

16.8. izdevumu palielinājumu uzturēšanas izdevumiem, kas rodas no veiktajiem kapitālajiem ieguldījumiem (tai skaitā no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros veiktajām investīcijām) un kas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem vai aprēķiniem;

16.9. izmaiņas starp izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:

16.9.1. nav pieļaujama pārdale no procentu izdevumiem, izdevumiem starptautiskajai sadarbībai un izdevumiem sociālajiem pabalstiem uz citiem izdevumiem;

16.9.2. nav pieļaujama pārdale uz izdevumiem atlīdzībai valsts speciālā budžeta daļā valsts pamatfunkciju īstenošanai, izņemot gadījumus, ja pirms valsts speciālā budžeta bāzes aprēķinu veikšanas ir ticis pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums;

16.10. n+3 gadam – to izdevumu samazinājumu, kuri n+2 gadā paredzēti vienreizējo pasākumu veikšanai, par kuru īstenošanu vidējā termiņā vai ilgtermiņā nav pieņemts Ministru kabineta lēmums;

16.11. n+3 gadam – izdevumu palielinājumu pasākumiem, kuriem n+2 gadā paredzēts finansējums nepilnam gadam, bet kuri turpmāk jāfinansē pilnā apjomā visu gadu.

17. Labklājības ministrija Finanšu ministrijas noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par trijām nedēļām no šo noteikumu 15. punktā minēto veidlapu un prognožu saņemšanas, iesniedz Finanšu ministrijā:

17.1. priekšlikumus valsts speciālā budžeta bāzes projektam sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu katrai budžeta apakšprogrammai;

17.2. priekšlikumus valsts speciālā budžeta bāzes projekta izmaiņām ministrijai kopā un sadalījumā pa budžeta programmām un apakšprogrammām;

17.3. valsts pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu izdevumu aprēķinu n+1, n+2 un n+3 gadam;

17.4. informāciju par plānotajiem izdevumiem pensiju indeksācijām sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu.

18. Finanšu ministrija divu nedēļu laikā pēc priekšlikumu valsts speciālā budžeta bāzes projektam saņemšanas no Labklājības ministrijas izvērtē atbilstoši šo noteikumu 17. punktam iesniegtos priekšlikumus un aprēķinus valsts speciālā budžeta bāzes projektam. Finanšu ministrija valsts speciālā budžeta bāzes projektu sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu un informāciju par bāzes izdevumos neiekļautajiem pasākumiem nosūta Labklājības ministrijai. Finanšu ministrija atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai valsts speciālā budžeta bāzes projektu, pievienojot bāzes izdevumos neiekļauto pasākumu sarakstu.

19. Ministru kabinets, izskatot budžeta bāzes projektu, uzklausa Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Konkurences padomes, Datu valsts inspekcijas un Ģenerālprokuratūras viedokli.

19.1 Pēc valsts budžeta bāzes apstiprināšanas Ministru kabinetā Finanšu ministrija sadarbībā ar ministrijām līdz brīdim, kad noteikts maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms ministrijai, var precizēt valsts budžeta bāzes izdevumus:

19.1 1. ievērojot šo noteikumu 13. punktu;

19.1 2. atbilstoši ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības un budžeta izpildes procesā veicamajiem transfertiem, nepasliktinot valsts budžeta finansiālo bilanci;

19.1 3. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības un emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto vai līdzfinansēto apstiprināto projektu un pasākumu īstenošanai, veicot līdzekļu pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai" (turpmāk – 80.00.00 programma) plānotā finansējuma uz attiecīgās ministrijas budžetu, kā arī no ministrijas budžeta uz 80.00.00 programmu;

19.1 4. ņemot vērā Ministru kabineta pieņemtos lēmumus.

IV. Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes pārskatīšana

20. Ja atbilstoši šo noteikumu III nodaļai aprēķinātā un Ministru kabinetā apstiprinātā valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāze nenodrošina valstī noteiktos fiskālos nosacījumus, Ministru kabinets lemj par valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes optimizācijas pasākumiem.

21. Ministrija atbilstoši šo noteikumu 20.punktā minētajam lēmumam iesniedz Finanšu ministrijā precizēto valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu.

V. Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta izdevumu prioritārajiem pasākumiem noteikšana

22. Ministru kabinets, izskatot Latvijas Stabilitātes programmas projektu, definē prioritāro pasākumu iesniegšanas nosacījumus.

23. Finanšu ministrija savā tīmekļvietnē publicē šo noteikumu 1. un 2. pielikumā norādītās veidlapas. Ministrijas, sagatavojot līdzekļu pieprasījumu prioritārajiem pasākumiem, izmanto Finanšu ministrijas tīmekļvietnē publicētās veidlapas MS Excel formātā, neveicot izmaiņas veidlapas struktūrā.

24. Ministrija iesniedz Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā pieteikumus prioritārajiem pasākumiem (1. pielikums) un prioritāro pasākumu sarakstu nozīmīguma secībā (2. pielikums), nosūtot tos attiecīgi uz Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra oficiālo elektroniskā pasta adresi.

24.1 Ja prioritārais pasākums ietver jaunu amata vietu izveidi vai papildu finansējuma atlīdzībai pieprasījumu, ministrija pieteikumus prioritārajiem pasākumiem (1. pielikums) nosūta arī uz Valsts kancelejas oficiālo elektroniskā pasta adresi.

25. Ministrija, kura plāno prioritāro pasākumu, kas saistīts ar operatīvo darbību, iesniedzot prioritārā pasākuma pieteikumu, vienlaikus sevišķajā lietvedībā iesniedz prioritārā pasākuma pieteikumu, kurā papildus ietverta slepenā informācija.

26. Aizpildot pieteikumus prioritārajiem pasākumiem, ministrija katram prioritārajam pasākumam piešķir kodu xx_xx_x_x, kas sastāv no četrām daļām, un to veido, ievērojot šādus principus:

26.1. koda pirmā daļa (koda pirmā un otrā zīme) ir attiecīgā budžeta resora numurs atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta likumam;

26.2. koda otrā daļa (koda trešā un ceturtā zīme) ir prioritārā pasākuma vieta ministrijas iesniegtajā prioritāro pasākumu sarakstā (pirmajiem deviņiem prioritārajiem pasākumiem koda trešā zīme ir 0);

26.3. koda trešā daļa (koda piektā zīme) norāda prioritārā pasākuma veidu (koda piektā zīme "P" – vienas ministrijas ietvaros īstenotais prioritārais pasākums; koda piektā zīme "H" – starpnozaru prioritārais pasākums;