Zaudējis spēku - Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.202Rīgā 2013.gada 15.janvārī (prot. Nr.103, 4.§)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma3.panta otro daļu, 33.panta otro daļu, 35.panta trešo, ceturtoun piekto daļu, likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"14.panta sesto daļu, likuma "Par pašvaldībām" 43.panta trešo daļu,Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumu Nr.75"Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarbasamazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumuīstenotāju izvēles principiem" 141.6punktu, Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnijanoteikumu Nr.550 "Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalstsgarantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību"6., 13., 15.punktu un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.913"Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. (svītrots ar Rīgas domes 09.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 26);

1.2. maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanas kārtību;

1.3. Rīgas pilsētas pašvaldības sociālo pabalstu (turpmāk – pabalsti) veidus un apmēru;

1.4. personas, kurām ir tiesības saņemt pabalstus;

1.5. pabalstu pieprasīšanas, piešķiršanas un saņemšanas kārtību;

1.6. algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos prioritāri iesaistāmo bezdarbnieku kategorijas;

1.7. lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. (svītrots ar Rīgas domes 09.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 26);

2.2. izdevumus apliecinoši dokumenti – kases čeka, stingrās uzskaites kvīts vai faktūrrēķina oriģināls vai internetbankas izdruka (apstiprināta bankā, ja dokuments nav apstiprināts ar elektronisko parakstu), kurā norādīts klienta vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis, samaksas summa un samaksas datums;

2.3. klients – Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējusi un faktiski dzīvojoša ģimene, kas sastāv no laulātajiem vai personām, kuras mitinās vienā mājoklī un kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai, vai atsevišķi dzīvojoša persona (turpmāk – ģimene (persona)), kas vēršas Rīgas Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests) ar lūgumu izvērtēt atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un piešķirt pabalstu.

II. Ienākumu un materiālo resursu novērtēšana

3. Lai izvērtētu ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam vai tiesībām saņemt pabalstu, klients vai tā pilnvarotais pārstāvis vēršas Sociālajā dienestā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, un:

3.1. iesniedz iesniegumu, kuru parakstījušas ģimenes pilngadīgās personas, tādējādi dodot Sociālajam dienestam atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par sevi un ģimenes locekļiem un pilnvarojot vienu iesniedzēju veikt nepieciešamās darbības ģimenes materiālās situācijas novērtēšanai;

3.2. aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu.

4. Izvērtējot klienta materiālo resursu atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un tiesībām saņemt pabalstu, papildus normatīvajā aktā par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, noteiktajam par īpašumu netiek uzskatīts viens nekustamais īpašums vai tā daļa, kas pieder klientam un kur dzīvesvietu deklarējuši klienta pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums.

5. Pieprasot 19.6. vai 19.7.apakšpunktā minēto pabalstu, ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis netiek vērtēts.

6. Maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu un saistošo noteikumu 19.2., 19.3., 19.4.apakšpunktā minēto pabalstu nepiešķir, ja klients sešu mēnešu periodā pirms 3.punktā minētā iesnieguma iesniegšanas ir uzdāvinājis nekustamo īpašumu citai personai.

(Izsakot II nodaļu jaunā redakcijā, veidojas numerācijas pārrāvums - 6. punktam seko 13. punkts)

III. Ģimenes (personas) atzīšana par maznodrošinātu

13. (Svītrots ar Rīgas domes 09.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 26)

14. Ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona darbspējīgā vecumā atzīstama par maznodrošinātu, ja vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim (personai) mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 320 euro, izņemot gadījumus, kad dzīvoklī dzīvo viens vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs, kurš atzīstams par maznodrošinātu, ja viņa vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 400 euro un ir ievēroti pārējie šo saistošo noteikumu nosacījumi.

15. Ja persona, kura atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē, rakstveidā ir izteikusi vēlēšanos pārtraukt minētā pakalpojuma saņemšanu un Sociālajā dienestā lūdz izsniegt maznodrošinātas personas statusu apliecinošu izziņu, lai reģistrētos palīdzības reģistrā pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā, Sociālais dienests, sazinoties ar ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādi, izvērtē personas ienākumus un materiālos resursus un lemj par personas atbilstību vai neatbilstību maznodrošinātas personas statusam.

16. Maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes (personas) statuss ģimenei, kurā ir kaut viena persona darbspējīgā vecumā, vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā tiek piešķirts uz trim mēnešiem, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam vai arī ģimenei, kurā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā, tiek piešķirts uz sešiem mēnešiem.

17. (Svītrots ar Rīgas domes 09.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 26)

17.1 Ģimene (persona) tiek atzīta par maznodrošinātu, sākot ar to mēnesi, kurā pieņemts lēmums par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu. Ja ģimene (persona) atbilst maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, Sociālais dienests izsniedz rakstveida izziņu par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam.

17.2 Ja ģimenes (personas) ienākumi nepārsniedz saistošo noteikumu 14.punktā minēto ienākumu līmeni, bet nav ievēroti citi saistošo noteikumu nosacījumi, Sociālais dienests var pieņemt lēmumu par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam uz laiku – vienu kalendāro mēnesi. Šajā gadījumā ģimene (persona) nodrošina visu nosacījumu izpildi viena mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas.

IV. Pabalstu veidi

18. Pabalsti ir pašvaldības materiāls atbalsts naudas izteiksmē vai samaksa par pakalpojumu ģimenei (personai) situācijās, kad ģimene (persona) objektīvu iemeslu dēļ nespēj gūt ienākumus, lai nodrošinātu pamatvajadzības.

19. Rīgas pilsētas pašvaldība piešķir:

19.1. pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai;

19.2. dzīvokļa pabalstu;

19.3. pabalstu veselības aprūpei;

19.4. pabalstu izglītības ieguves atbalstam;

19.5. pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai;

19.6. pabalstu krīzes situācijā;

19.7. apbedīšanas pabalstu;

19.8. (svītrots ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 130);

19.9. pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā pilngadīgām personām izbeigšanas.

V. Personu tiesības uz pabalstiem

20. Šo saistošo noteikumu 19.1.apakšpunktā minēto pabalstu ģimenei (personai) piešķir saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību.

21. Tiesības saņemt šo saistošo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto pabalstu ir personām, kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 320 euro katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā mēnesī, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam nepārsniedz 400 euro mēnesī, ja ir ievēroti pārējie šo saistošo noteikumu nosacījumi.

22. Tiesības saņemt saistošo noteikumu 19.3. un 19.4.apakšpunktā minēto pabalstu ir ģimenei (personai), kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 221 euro katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā mēnesī, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam nepārsniedz 270 euro mēnesī, ja ir ievēroti pārējie saistošo noteikumu nosacījumi.

22.1 Tiesības saņemt saistošo noteikumu 19.5. un 19.9. apakšpunktā minēto pabalstu ir personām (ģimenēm), kurām pēdējo trīs mēnešu laikā vidējie ienākumi mēnesī katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai nepārsniedz saistošo noteikumu 14.punktā minēto ienākumu līmeni.

23. Tiesības saņemt 19.6.apakšpunktā minēto pabalstu ir ģimenei (personai), kura krīzes situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības.

24. Tiesības saņemt šo saistošo noteikumu 19.7.apakšpunktā minēto pabalstu ir mirušās personas, kuras pēdējā deklarētā pamata dzīvesvieta bija Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, tuviniekam vai, ja mirušajai personai nav tuvinieku, kuri ir spējīgi mirušo apbedīt, personai, kura ģimenes vārdā uzņēmusies apbedīšanu.

24.1 Tiesības saņemt saistošo noteikumu 19.9.apakšpunktā minēto pabalstu ir personai, kura atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

24.11. personai rehabilitācijas rezultātā vairs nav nepieciešami ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumi un institūcijas vadītājs ir pieņēmis lēmumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izbeigšanu;

24.12. persona ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām saņēma, pamatojoties uz Sociālā dienesta pieņemto lēmumu;

24.13. par personu Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija ir pieņēmusi lēmumu par pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu personai pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izbeigšanas.

25. Saistošo noteikumu 19.1., 19.2., 19.3., 19.4., 19.5. apakšpunktā minētos pabalstus klientam nepiešķir, ja:

25.1. tam pieder naudas līdzekļu uzkrājumi vai īpašums, izņemot saistošo noteikumu 4.punktā un normatīvajā aktā par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, minētos īpašumus;

25.2. tas ir noslēdzis uztura līgumu;

25.3. tas saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai atrodas ieslodzījuma vietā;

25.4. persona darbspējīgā vecumā nav reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta pirmajā daļā minētos gadījumus;

25.5. persona darbspējīgā vecumā atsakās slēgt ar sociālo darbinieku vienošanos par līdzdarbību, nepilda noslēgtās vienošanās par līdzdarbību noteiktos pienākumus;

25.6. tas nepiekrīt dzīvesvietas apsekošanai vai nav noskaidrojama ģimenes (personas) patiesā dzīvesvieta un/vai ģimenes sastāvs;

25.7. ienākumi un materiālie resursi neatbilst normatīvajos aktos minētajam ienākumu un materiālā stāvokļa līmenim.

25.1 Izvērtējot ģimenes ar bērnu ar invaliditāti, pilngadīgas personas ar invaliditāti vai ar garīga rakstura traucējumiem atbilstību tiesībām saņemt saistošo noteikumu 19.5.apakšpunktā minēto pabalstu, netiek ņemti vērā ģimenei (personai) piederošie naudas līdzekļu uzkrājumi un īpašumi.

26. Saistošo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto pabalstu personai (ģimenei) nepiešķir, ja bez saistošo noteikumu 25.punktā minētajiem kritērijiem ir stājies spēkā tiesas spriedums par klienta izlikšanu no dzīvokļa, izņemot gadījumus, kad klients iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka, zvērināta tiesu izpildītāja vai apsaimniekotāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku.

VI. Klienta pienākumi un atbildība

27. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists nosaka klienta līdzdarbības pienākumus un par šo pienākumu veikšanu noslēdz vienošanos.

28. Papildus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 7.pantā noteiktajam klientam ir šādi pienākumi:

28.1. sniegt patiesas un pilnīgas ziņas par sevi un ģimenes locekļiem;

28.2. nekavējoties ziņot par izmaiņām apstākļos, kuri nosaka ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un/vai pabalsta saņemšanu un apmēru;

28.3. vienoties ar sociālo darbinieku par līdzdarbības pasākumiem savu sociālo problēmu risināšanai un mazināšanai, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

28.4. personai darbspējīgā vecumā:

28.4.1. kura ir bezdarbnieks vai persona, kura nestrādā pilnu darba slodzi un ar saviem ienākumiem nespēj nodrošināt pamatvajadzības:

28.4.1.1. piedalīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos un pašvaldības organizētajos darbos, t.sk. sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos un darbos pašvaldības administratīvajā teritorijā, slēdzot darba līgumu uz noteiktu laiku;

28.4.1.2. iesniegt Sociālajā dienestā pierādījumus par darba meklēšanas aktivitātēm;

28.4.2. ierasties Sociālajā dienestā, lai novērtētu līdzdarbības pienākumu izpildi;

28.5. pakļauties ārstēšanai un atveseļošanas pasākumiem, ja persona vēlas saņemt pabalstu sakarā ar slimību vai invaliditāti un ja paredzams, ka tas uzlabos minētās personas veselības stāvokli vai novērsīs tā pasliktināšanos;

28.6. iesaistīties individuālā sociālā rehabilitācijas plāna izpildē.

29. Sociālais dienests prioritāri algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaista bezdarbniekus, kuri saņem šo saistošo noteikumu 19.1. un/vai 19.2.apakšpunktā minētos pabalstus un kuriem ir tiesības piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos.

30. Sociālais dienests ar motivētu lēmumu klientam samazina pabalstu par tai personai piešķirto daļu (bet atsevišķi dzīvojošai personai izbeidz izmaksu), kura Nodarbinātības valsts aģentūrā ir ieguvusi bezdarbnieka statusu, bet nav izmantojusi Nodarbinātības valsts aģentūras vai pašvaldības piedāvātos nodarbinātību veicinošos pasākumus (iespēju strādāt subsidētajās darba vietās, algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, pašvaldības organizētajos darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos u.c.); bez attaisnojoša iemesla nepilda vienošanās par līdzdarbību pienākumus; nav ieradusies Sociālajā dienestā, lai novērtētu vienošanās par līdzdarbību pienākumu izpildi; atrodas prombūtnē ilgāk par vienu kalendāra mēnesi un saņem sociālo vai ārstniecības pakalpojumu, kura ietvaros tiek nodrošinātas personas pamatvajadzības, atrodas ieslodzījuma vietā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai citu pamatotu iemeslu dēļ nav iekļaujama ģimenes sastāvā.

31. Ja klients, aizpildot deklarāciju, ir sniedzis nepatiesas ziņas vai piešķirto pabalstu nav izmantojis atbilstoši paredzētajam mērķim, Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārtrauc pabalsta izmaksu.

VII. Pabalstu piešķiršanas kārtība

32. Pabalstus klientam piešķir pēc ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas.

33. Pieprasot saistošo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto pabalstu, klients papildus saistošo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem uzrāda:

33.1. ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu maksājumu kvīšu oriģinālus (iesniedzot kopijas) par iepriekšējo vai kārtējo mēnesi;

33.2. īres līguma oriģinālu (iesniedzot kopiju);

33.3. apsaimniekošanas līguma, ja tāds ir noslēgts, oriģinālu (iesniedzot kopiju);

33.4. grupu mājas (dzīvokļa), pansijas vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma saņēmēji uzrāda līguma par sociālā pakalpojuma saņemšanu oriģinālu.

34. Pieprasot saistošo noteikumu 19.3. un 19.9.apakšpunktā minētos pabalstus, papildus šo saistošo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem klients iesniedz izdevumus apliecinošus dokumentus. Izdevumus apliecinoši dokumenti Sociālajā dienestā iesniedzami ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no izdevumu rašanās brīža. Ja dokumentu iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, Sociālais dienests izvērtē personas tiesības saņemt pabalstu.

35. Pieprasot saistošo noteikumu 19.7.apakšpunktā minēto pabalstu, klients Sociālajā dienestā iesniedz:

35.1. iesniegumu;

35.2. personas miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

35.3. ja personas miršanas fakts reģistrēts citā valstī, – attiecīgās valsts izsniegta apliecinājuma par personas miršanas faktu kopiju (uzrādot oriģinālu) un likumā noteiktajā kārtībā apliecinātu šī dokumenta tulkojumu valsts valodā;

35.4. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegtu lēmuma kopiju (uzrādot oriģinālu) vai izziņu no citas institūcijas par to, vai par mirušo personu ir izmaksāts apbedīšanas pabalsts, kā arī par izmaksāto summu;

35.5. apbedīšanas pakalpojumu izdevumus apliecinošu dokumentu oriģinālus. Izdevumus apliecinoši dokumenti Sociālajā dienestā iesniedzami ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no izdevumu rašanās brīža. Ja dokumentu iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, Sociālais dienests izvērtē personas tiesības saņemt pabalstu.

36. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists pirms lēmuma pieņemšanas pārbauda klienta deklarācijā sniegtās ziņas, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju vai pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privātpersonām un, ja nepieciešams, pieprasot arī ziņas apliecinošus dokumentus.

37. Ja klients Sociālajā dienestā vēršas pirmo reizi vai ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai, sociālā darba speciālists pirms lēmuma pieņemšanas papildus saistošo noteikumu 36.punktā minētajam novērtē arī klienta dzīves apstākļus, apsekojot klientu dzīvesvietā, un aizpilda normatīvajos aktos noteikto veidlapu par apsekošanu dzīvesvietā, ko paraksta abas puses.

38. (Svītrots ar Rīgas domes 09.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 26)

39. Pabalstu piešķir ar to mēnesi, kurā pieņemts Sociālā dienesta lēmums par pabalsta piešķiršanu.

40. Ja Sociālais dienests pieņem lēmumu piešķirt klientam šo saistošo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto pabalstu, ikmēneša pabalsta summu pārskaita pakalpojumu sniedzējiem (mājokļa īpašniekam, nama apsaimniekotājam, komunālo pakalpojumu sniedzējiem u.c.). Ja objektīvu apstākļu dēļ tas nav iespējams, pabalstu pārskaita klienta norādītajā norēķinu kontā vai izmaksā klientam skaidrā naudā, klienta lietā norādot izmaksas veida pamatojumu.

41. Sociālais dienests klientam par kārtējo mēnesi piešķirto pabalstu izmaksu veic ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 10.datumam.

42. Ja klientam ir mainījies ģimenes sastāvs un/vai mainījusies materiālā vai sociālā situācija, Sociālais dienests, pamatojoties uz klienta no jauna iesniegto deklarāciju, izvērtē ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusamun/vai pabalstu saņemšanas nosacījumiem un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību/neatbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un/vai par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

VIII. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai