Zaudējis spēku - Noteikumi par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību

Ministru kabineta noteikumi Nr.52Rīgā 2013.gada 22.janvārī (prot. Nr.5 25.§)

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 4.punktu un 24.2 pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja reģistrācijas un tās anulēšanas kārtību;

1.2. prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem;

1.3. kārtību, kādā par izmēģinājuma projektu atbildīgajai personai izsniedz izmēģinājuma projekta atļauju un anulē to;

1.4. kārtību, kādā izsniedz, groza, atjauno un anulē izmēģinājuma projekta atļauju;

1.5. labturības prasības izmēģinājumu dzīvnieka iegūšanai, apzīmēšanai, audzēšanai, turēšanai, kopšanai, piegādei, izmantošanai;

1.6. to dzīvnieku sarakstu, kurus audzē izmantošanai procedūrās;

1.7. izmēģinājuma projekta izvērtēšanas kārtību;

1.8. prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja telpām, iekārtām, inventāram, aprīkojumam;

1.9. prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja darbiniekiem;

1.10. prasības dzīvnieku labturības struktūrai un struktūras uzdevumus;

1.11. izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodes;

1.12. kārtību, kādā iesniedzami dokumenti izmēģinājuma projekta atļaujas saņemšanai dzīvnieka izmantošanai procedūrā;

1.13. prasības procedūru smaguma klasifikācijai;

1.14. prasības atkārtotai izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanai procedūrā;

1.15. informācijas reģistrēšanas, apkopošanas un pārskatu iesniegšanas, kā arī dokumentācijas glabāšanas kārtību;

1.16. kārtību, kādā savvaļā sagūstītos dzīvniekus, primātus, kas nav cilvēku ģints primāti, un apdraudēto dzīvnieku sugu dzīvniekus izmanto procedūrās.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. uzņēmums – stacionāras vai pārvietojamas iekārtas, ēkas, ēku grupas vai citas telpas, arī vieta, kas nav pilnībā norobežota vai nosegta;

2.2. pašuzturoša kolonija – primāti, kas nav cilvēku ģints primāti, kurus audzē kolonijā vai saņem no citām kolonijām un kuri tiek turēti tā, lai pieradinātu pie cilvēkiem, nevis savvaļā sagūstīti dzīvnieki;

2.3. lauka pētījumi – pētījumi, kas tiek veikti izmēģinājuma projekta laikā ārpus uzņēmuma telpām;

2.4. dzīvnieku labturības struktūra – konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sniegt izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam ieteikumus izmēģinājumu dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā.

3. Noteikumus piemēro gadījumos, kad dzīvniekus izmanto vai paredz izmantot procedūrās (tostarp sāpju, ciešanu vai ilgstoša kaitējuma novēršanai, izmantojot anestēziju, atsāpināšanu vai citas metodes) vai kad tos īpaši audzē, lai to orgānus vai audus varētu izmantot zinātniskiem mērķiem, līdz tos nogalina, izmitina jaunā mājvietā, palaiž brīvībā piemērotā dzīvotnē vai atdod atpakaļ sugai atbilstošā audzēšanas sistēmā.

4. Noteikumi attiecas uz:

4.1. dzīviem mugurkaulniekiem, kas nav cilvēki, tostarp:

4.1.1. kāpurveidīgām formām, kas barojas patstāvīgi;

4.1.2. zīdītāju augļa formām to normālas attīstības pēdējā trešdaļā;

4.2. dzīviem galvkājiem;

4.3. tādu izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanu procedūrā, kuri vēl nav sasnieguši šo noteikumu 4.1.1. vai 4.1.2.apakšpunktā minēto attīstības stadiju, ja dzīvniekam ļauj nodzīvot ilgāk par šo attīstības stadiju un veikto procedūru dēļ dzīvnieks var just sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kad tas sasniedzis minēto attīstības stadiju.

5. Noteikumi neattiecas uz:

5.1. neeksperimentālo lauksaimniecību;

5.2. neeksperimentālo veterinārmedicīnisko praksi;

5.3. veterināro zāļu klīnisko izpēti, kas nepieciešama veterināro zāļu reģistrācijai;

5.4. atzītām lopkopības darbībām;

5.5. praktiskām darbībām, kuru galvenais mērķis ir dzīvnieku identifikācija;

5.6. praktiskām darbībām, kas neizraisa sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kurš līdzvērtīgs vismaz adatas ievadīšanai atbilstoši labai veterinārmedicīniskai praksei.

6. Dzīvniekus, kas pieder pie apdraudētajām sugām, kuras minētas Padomes 1996.gada 9.decembra Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (turpmāk – Regula Nr. 338/97), A pielikumā un uz kuriem neattiecas šīs regulas 7.panta 1.punktā noteiktais, Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) var atļaut izmantot procedūrās, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

6.1. procedūrai ir viens no šādiem mērķiem:

6.1.1. praktisks vai lietišķs pētījums, kura nolūks ir nepieļaut, novērst, diagnosticēt vai ārstēt cilvēku un dzīvnieku vai augu slimības, veselības traucējumus vai citas anomālijas vai to izraisīto ietekmi;

6.1.2. praktisks vai lietišķs pētījums, kura nolūks ir zāļu, pārtikas, barības un citu vielu vai produktu izstrāde, ražošana vai kvalitātes, efektivitātes un drošības pārbaude;

6.1.3. pētījums dzīvnieku sugas saglabāšanai;

6.2. ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot sugas, kas nav minētas Regulas Nr. 338/97 A pielikumā.

7. Primātus, kas nav cilvēku ģints primāti (izņemot šo noteikumu 8.punktā minētos), dienests var atļaut izmantot procedūrās, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

7.1. procedūrai ir viens no šādiem mērķiem:

7.1.1. praktisks vai lietišķs pētījums, kura nolūks ir nepieļaut, novērst, diagnosticēt vai ārstēt cilvēku un dzīvnieku vai augu slimības, veselības traucējumus vai citas anomālijas vai to izraisīto ietekmi, un šo procedūru veic novājinošu vai potenciāli dzīvību apdraudošu cilvēka slimību novēršanai, profilaksei, diagnosticēšanai vai ārstēšanai;

7.1.2. praktisks vai lietišķs pētījums, kura nolūks ir zāļu, pārtikas, barības un citu vielu vai produktu izstrāde, ražošana vai kvalitātes, efektivitātes un drošības pārbaude, un šo procedūru veic novājinošu vai potenciāli dzīvību apdraudošu cilvēka slimību novēršanai, profilaksei, diagnosticēšanai vai ārstēšanai;

7.1.3. pamatpētījums;

7.1.4. pētījums dzīvnieku sugas saglabāšanai;

7.2. ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot citas sugas, nevis primātus, kas nav cilvēku ģints primāti.

8. Primātus, kuri nav cilvēku ģints primāti, kuri ir minēti Regulas Nr. 338/97 A pielikumā un uz kuriem neattiecas šīs regulas 7.panta 1.punktā noteiktais, dienests var atļaut izmantot procedūrās, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

8.1. procedūrai ir viens no šādiem mērķiem:

8.1.1. praktisks vai lietišķs pētījums, kura nolūks ir nepieļaut, novērst, diagnosticēt vai ārstēt cilvēku un dzīvnieku vai augu slimības, veselības traucējumus vai citas anomālijas vai to izraisīto ietekmi, un šo procedūru veic novājinošu vai potenciāli dzīvību apdraudošu cilvēka slimību novēršanai, profilaksei, diagnosticēšanai vai ārstēšanai;

8.1.2. praktisks vai lietišķs pētījums, kura nolūks ir zāļu, pārtikas, barības un citu vielu vai produktu izstrāde, ražošana vai kvalitātes, efektivitātes un drošības pārbaude, un šo procedūru veic novājinošu vai potenciāli dzīvību apdraudošu cilvēka slimību novēršanai, profilaksei, diagnosticēšanai vai ārstēšanai;

8.1.3. pētījums dzīvnieku sugas saglabāšanai;

8.2. ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot citas sugas, nevis primātus, kas nav cilvēku ģints primāti, un sugas, kas nav minētas Regulas Nr. 338/97 A pielikumā.

9. Dzīvniekus, kas sagūstīti savvaļā, dienests var atļaut izmantot procedūrās, ja ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nevar sasniegt, izmantojot tādus dzīvniekus, kas audzēti izmantošanai procedūrā.

10. Dienests var atļaut izmantot procedūrās cilvēkveidīgos pērtiķus, ja dienestam ir zinātniski pamatots iemesls uzskatīt, ka ir būtiski primātus, kas nav cilvēku ģints primāti, izmantot šo noteikumu 7.1.1.apakšpunktā minētajam mērķim attiecībā uz cilvēkiem, bet, ja šādas izmantošanas nolūks nav novājinošu vai potenciāli dzīvību apdraudošu cilvēka slimību novēršana, profilakse, diagnosticēšana vai ārstēšana, dienests atļauj šādu izmantošanu, ja attiecīgo mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot citas sugas, nevis primātus, kas nav cilvēku ģints primāti.

11. Ja dienestam ir pietiekams pamats uzskatīt, ka manipulācijai ir būtiska nozīme sugas saglabāšanā vai saistībā ar neparedzētu dzīvību apdraudošas vai novājinošas cilvēka slimības uzliesmojumu, dienests atļauj cilvēkveidīgos pērtiķus izmantot procedūrās, kuru mērķis ir noteikts Dzīvnieku aizsardzības likuma 25.panta 2.punkta "a" apakšpunktā, kā arī 3. un 5.punktā, ja procedūras mērķi nevar sasniegt, izmantojot citas sugas, kas nav cilvēkveidīgie pērtiķi, vai alternatīvas metodes. Atsauce uz Dzīvnieku aizsardzības likuma 25.panta 2.punkta "a" apakšpunktu neietver atsauci uz dzīvniekiem un augiem.

12. Ja ir zinātniski pamatots iemesls tam, ka nepieciešams veikt procedūru, kura saistīta ar stiprām sāpēm, ciešanām vai diskomfortu, kas var būt ilgstošs un nevar tikt samazināts, dienests izņēmuma kārtā var atļaut šādu procedūru. Dienests var izlemt neļaut šādā procedūrā izmantot primātus, kas nav cilvēku ģints primāti.

13. Procedūras drīkst veikt ar:

13.1. izmēģinājumu dzīvniekiem, kas iegūti no reģistrēta izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja un piegādātāja;

13.2. šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem dzīvniekiem, ja to audzēšanas mērķis ir izmantošana procedūrā;

13.3. šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem primātiem, kas nav cilvēku ģints primāti, ja tie ir nebrīvē audzētu primātu pēcteči vai ja tos ņem no pašuzturošām kolonijām, sākot ar šo noteikumu 2.pielikumā noteikto datumu.

14. Dienests atļauj izmēģinājuma projektā izmantot dzīvniekus, kas nav minēti šo noteikumu 13.2. un 13.3.apakšpunktā, ja tam ir zinātnisks pamatojums.

15. Dienests paziņo Eiropas Komisijai par procedūru, kura tiek plānota atbilstoši šo noteikumu 7. un 8.punktā minētajām prasībām un kura saistīta ar stiprām sāpēm, ciešanām vai diskomfortu, kas var būt ilgstošs un nevar tikt samazināts.

16. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, kas audzē primātus, kuri nav cilvēku ģints primāti, ir izstrādāta stratēģija, lai palielinātu to dzīvnieku proporciju, kas ir nebrīvē audzētu primātu, kuri nav cilvēku ģints primāti, pēcteči.

17. Procedūras drīkst veikt tikai izmēģinājumu dzīvnieka lietotāja uzņēmumā.

18. Procedūras drīkst veikt tikai saistībā ar izmēģinājuma projektu.

19. Dienests uzraudzības objektu reģistrā izveido un uztur izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju sarakstu (turpmāk – saraksts).

20. Sarakstā iekļauj šo noteikumu 21.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādīto informāciju un nodrošina saraksta publisku pieejamību saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajām prasībām.

II. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja reģistrācijas un tās anulēšanas kārtība

21. Pirms sākt izmēģinājumu dzīvnieku audzēšanu, piegādāšanu un lietošanu, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs dienestā iesniedz:

21.1. iesniegumu izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja reģistrācijai (3.pielikums);

21.2. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam vai lietotājam paredzētās telpas vai teritorijas nomas līguma kopiju un apsaimniekotāja rakstisku atļauju darbībām ar izmēģinājumu dzīvniekiem, ja telpa vai teritorija nav izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja īpašums.

22. Dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 21.punktā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas pārbauda izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja atbilstību šo noteikumu III nodaļas prasībām, pēc pārbaudes pieņemot vienu no šādiem lēmumiem:

22.1. reģistrēt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju vai lietotāju;

22.2. atteikt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja reģistrāciju.

23. Dienests triju darbdienu laikā pēc pārbaudes pieņemto lēmumu rakstiski paziņo izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam vai lietotājam.

24. Ja pieņemts lēmums reģistrēt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju vai lietotāju, dienests to iekļauj sarakstā triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

25. Ja izmēģinājumu dzīvnieku lietotājs savās telpās audzē izmēģinājumu dzīvniekus izmantošanai procedūrās, tas nodrošina arī izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam šo noteikumu III nodaļā noteikto prasību izpildi, bet dienests to reģistrē tikai kā izmēģinājumu dzīvnieku lietotāju.

26. Ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja darbībā notiek izmaiņas, tas 10 darbdienu laikā pēc izmaiņu rašanās rakstiski iesniedz dienestā iesniegumu, kurā norāda informāciju:

26.1. par šo noteikumu 21.1.apakšpunktā minētā iesnieguma 1., 2., 3., 4. vai 5.punktā norādītās informācijas maiņu;

26.2. par tādām būtiskām izmaiņām uzņēmumā vai darbībā, kas varētu negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību;

26.3. par izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja darbības pārtraukšanu, reorganizāciju vai pārreģistrāciju.

27. Dienests 10 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 26.punktā minēto iesniegumu, pārbauda, vai izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs atbilst šo noteikumu III nodaļas prasībām, un:

27.1. pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

27.1.2. izdarīt nepieciešamās izmaiņas sarakstā;

27.1.3. anulēt izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja reģistrāciju;

27.2. triju darbdienu laikā rakstiski paziņo izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam pieņemto lēmumu un izdara attiecīgās izmaiņas sarakstā.

28. Ja dienests konstatē, ka izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs neatbilst šo noteikumu III nodaļas prasībām, tas nosaka termiņu neatbilstību novēršanai Veterinārmedicīnas likuma XII nodaļā noteiktajā kārtībā.

29. Dienests pieņem lēmumu par izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja reģistrācijas anulēšanu, ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs nav novērsis neatbilstības dienesta noteiktajā termiņā.

30. Dienests triju darbdienu laikā rakstiski paziņo izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam pieņemto lēmumu par reģistrācijas anulēšanu un izslēdz izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju no saraksta.

31. Ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja reģistrācija tiek anulēta, nav pieļaujama uzņēmumā mītošo izmēģinājumu dzīvnieku labturības pasliktināšanās. Dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs ar izmēģinājumu dzīvniekiem rīkojas atbilstoši dienesta norādījumiem.

III. Prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam, prasības telpām, izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības, kā arī prasības darbiniekiem

32. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam ir pienākums nodrošināt:

32.1. izmēģinājumu dzīvniekam mitekli, vidi, barību, ūdeni un kopšanu, kas ir piemērota izmēģinājumu dzīvnieka veselībai un labsajūtai;

32.2. izmēģinājumu dzīvnieka fizioloģisko un etoloģisko vajadzību minimālu apmierināšanu, nepieļaujot dzīvnieku nekontrolētu vairošanos, ja vien tas nav paredzēts izmēģinājuma projektā.

33. Izmēģinājumu dzīvnieka audzēšanas, turēšanas vai izmantošanas vides apstākļus atbilstoši šo noteikumu 4.pielikuma II nodaļas prasībām izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja atbildīgais darbinieks pārbauda katru dienu un iegūtos datus reģistrē.

34. Šo noteikumu 33.punktā minētos datus glabā vismaz piecus gadus un pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

35. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja atbildīgais darbinieks pēc iespējas drīz novērš konstatētos trūkumus vai izmēģinājumu dzīvniekam konstatētās sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, no kura iespējams izvairīties.

36. Izmēģinājumu dzīvnieku transportē atbilstoši prasībām, kas noteiktas Padomes 2004.gada 22.decembra Regulā Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97.

37. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam ir pienākums nodrošināt telpas, iekārtas, aprīkojumu un labturības prasības izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai, izmantošanai, aprūpei atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā minētajām prasībām.

38. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja iekārtas un aprīkojums ir piemērots izmēģinājumu dzīvnieka sugai un procedūrai. To plānojums, konstrukcija un darbība nodrošina efektīvu procedūras veikšanu, lai iegūtu konsekventus rezultātus, procedūrā izmantojot minimālu dzīvnieku skaitu un pēc iespējas samazinot tiem nodarītās sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu.

39. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam ir darbinieki, kuri ir apmācīti veikt šādas darbības:

39.1. procedūras ar izmēģinājumu dzīvniekiem;

39.2. procedūru un izmēģinājumu projektu plānošanu;

39.3. izmēģinājumu dzīvnieku kopšanu;

39.4. izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanu.

40. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs norīko atbildīgo personu, kas:

40.1. pārrauga audzējamo, turamo vai izmantojamo izmēģinājumu dzīvnieku labturību un kopšanu;

40.2. nodrošina, ka darbiniekiem, kas nodarbojas ar izmēģinājumu dzīvniekiem, ir pieejama informācija par izmitināto dzīvnieku sugu;

40.3. nodrošina, ka darbinieki ir atbilstoši izglītoti, kompetenti un nepārtraukti apmācīti, un tos uzrauga, līdz tie ir pierādījuši, ka viņiem ir nepieciešamā kompetence.

41. Par izmēģinājuma projektu atbildīgā persona ir tiesīga pildīt šo noteikumu 40.punktā minētos pienākumus, ja tā ir saņēmusi atļauju šo noteikumu IX nodaļā minētajā kārtībā.

42. Šo noteikumu 39.punktā minētie darbinieki ir apguvuši izmēģinājumu dzīvnieku labturības minimālās prasības šādās jomās:

42.1. normatīvie akti par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību, tai skaitā par to iegādi, audzēšanu, kopšanu un izmantošanu zinātniskiem mērķiem;

42.2. cilvēku un dzīvnieku attiecību ētika, dzīvības vērtība un argumenti par labu vai par sliktu dzīvnieku izmantošanai zinātniskiem mērķiem;

42.3. bioloģijas pamatelementi un konkrētām sugām raksturīgie bioloģijas elementi saistībā ar anatomiju, fizioloģiskajām īpatnībām, vaislu, ģenētiku un gēnu pārveidi;

42.4. dzīvnieku uzvedība, audzēšana un vides dažādošana;

42.5. attiecīgos gadījumos – izturēšanās metodes un procedūras, kas pielāgotas konkrētai sugai;

42.6. dzīvnieku veselības pārvaldība un higiēna;

42.7. izpratne par konkrētām laboratorijas dzīvnieku sugām raksturīgu diskomfortu, sāpēm un ciešanām;

42.8. anestēzija, sāpju mazināšanas metodes un izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšana;

42.9. humānu mērķa parametru izmantošana;

42.10. aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasības;

42.11. attiecīgos gadījumos – procedūru un izmēģinājumu projektu plānošana.

43. Šo noteikumu 39.punktā minētie darbinieki ar parakstu apliecina, ka ir apguvuši šo noteikumu 42.punktā noteiktās minimālās izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasības atbilstošajās jomās.

44. Par visa izmēģinājuma projekta īstenošanu atbildīgā persona atbilstoši dienesta izsniegtajai izmēģinājuma projekta atļaujai dzīvnieka izmantošanai procedūrā nodrošina, ka:

44.1. tiek apturētas nevajadzīgas sāpes, ciešanas, diskomforts vai ilgstošs kaitējums, ko izmēģinājumu dzīvniekam sagādā jebkura procedūra;

44.2. izmēģinājuma projektu īsteno tikai saskaņā ar izsniegto izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā un, ja netiek ievēroti nosacījumi, veic un dokumentē attiecīgus pasākumus atbilstības nodrošināšanai.

45. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs nodarbina praktizējošu veterinārārstu, kam ir profesionāla pieredze darbā ar laboratorijas dzīvniekiem.

46. Dzīvniekus savvaļā sagūsta vienīgi kompetentas personas, izmantojot metodes, kas dzīvniekiem nesagādā sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, no kura iespējams izvairīties. Ja gūstīšanas laikā vai pēc tam atklājas, ka savvaļas dzīvnieks ir savainots vai nevesels, to izmeklē praktizējošs veterinārārsts vai cita kompetenta persona, un tiek veikti pasākumi, lai mazinātu dzīvnieka ciešanas.

IV. Procedūras un to smaguma klasifikācija

47. Par izmēģinājuma projektu atbildīgā persona vai cita tās uzraudzībā esoša persona procedūras veic:

47.1. izmēģinājumu dzīvnieka lietotāja uzņēmuma telpās;

47.2. ārpus izmēģinājumu dzīvnieka lietotāja uzņēmuma telpām, ja tam ir zinātnisks pamatojums.

48. Procedūras drīkst veikt tikai saistībā ar izmēģinājuma projektu, un tās klasificē pēc to smaguma pakāpes šādās grupās:

48.1. neatgriezeniskas;

48.2. vieglas;

48.3. mērenas;

48.4. smagas.

49. Procedūru pēc tās smaguma klasificē atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem kritērijiem.

50. Ja procedūra saistīta ar nopietniem ievainojumiem un var izraisīt stipras sāpes, izmēģinājumu dzīvniekam nodrošina anestēziju.

51. Procedūrās izmēģinājumu dzīvniekam nodrošina vispārējo vai vietējo anestēziju, izmantojot pretsāpju līdzekļus vai citu piemērotu metodi un nodrošinot, ka izmēģinājumu dzīvniekam sāpes, ciešanas un diskomforts tiek samazināti līdz minimumam, ja:

51.1. anestēzija izmēģinājumu dzīvnieku netraumē vairāk kā procedūra;

51.2. anestēzija nav pretrunā ar izmēģinājuma mērķi.

52. Ja nav veikta pietiekama anestēzija vai atsāpināšana, izmēģinājumu dzīvniekam nedod zāles, kas tam neļauj vai traucē izrādīt sāpes. Lietotājs sniedz dienestam zinātnisku pamatojumu un datus par anestēzijas vai atsāpināšanas režīmu.

53. Dzīvniekam, kas var just sāpes pēc anestēzijas iedarbības beigām, lieto profilaktisku vai pēcoperācijas atsāpināšanu vai izmanto citu piemērotu sāpju mazināšanas metodi, ja vien tas ir savienojams ar procedūras mērķi.

54. Tiklīdz ir sasniegts procedūras mērķis, tiek veiktas attiecīgas darbības, lai samazinātu dzīvnieka ciešanas.

55. Pēc iespējas izvairās no nāves kā procedūras mērķa parametra. To aizstāj ar agrīniem un humāniem mērķa parametriem, bet, ja procedūras mērķis ir nāve un nav iespējams izvairīties no nāves kā mērķa parametra, procedūru plāno tā, lai:

55.1. nobeigtos pēc iespējas mazāk dzīvnieku;

55.2. pēc iespējas samazinātu dzīvnieka ciešanu ilgumu, intensitāti un pēc iespējas nodrošinātu nesāpīgu nāvi.

V. Prasības atkārtotai izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanai procedūrā

56. Procedūrā izmanto izmēģinājumu dzīvnieku, ar kuru iepriekš nav veiktas procedūras.

57. Izmēģinājumu dzīvnieku, ar kuru iepriekš veiktas procedūras, jaunā procedūrā atļauts izmantot tikai tad, ja:

57.1. iepriekšējās procedūras faktiskais smagums bija klasificēts kā viegls vai mērens;

57.2. ir pierādīts, ka izmēģinājumu dzīvnieka vispārējais veselības un labsajūtas stāvoklis ir pilnībā atjaunojies;

57.3. nākamā procedūra ir klasificēta kā viegla, mērena vai neatgriezeniska;

57.4. par to lēmumu ir pieņēmis praktizējošs veterinārārsts ar īpašām zināšanām laboratorijas dzīvnieku medicīnā (turpmāk – veterinārārsts), ņemot vērā katra izmēģinājumu dzīvnieka iepriekšējo procedūru pieredzi.

58. Pēc tam kad veterinārārsts ir izmeklējis izmēģinājumu dzīvnieku, dienests var atļaut izmēģinājumu dzīvnieka lietotājam atkārtoti izmantot šo izmēģinājumu dzīvnieku procedūrā, neņemot vērā šo noteikumu 57.1.apakšpunktā minētos kritērijus, ja dzīvnieks pēc procedūras, kas rada ievērojamas sāpes, diskomfortu vai līdzīgas ciešanas, nav izmantots vairāk kā vienu reizi.

59. Procedūru uzskata par pabeigtu, kad vairs nav jāveic nekādi novērojumi par šo procedūru vai – attiecībā uz jaunām ģenētiski modificētu dzīvnieku līnijām – kad pēcnācējiem vairs netiek novērotas sāpes, ciešanas, diskomforts vai ilgstošs kaitējums vai tiem vairs nevajadzētu just sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kurš līdzinās tam, ko izraisa adatas ievadīšana, vai ir stiprāks par to.

60. Procedūras beigās veterinārārsts lemj par to, vai izmēģinājumu dzīvnieks ir atstājams dzīvs. Izmēģinājumu dzīvnieku nogalina, ja uzskata, ka tas varētu turpināt just mērenas vai stipras sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu.

61. Ja izmēģinājumu dzīvnieku atstāj dzīvu, tas saņem veselības stāvoklim atbilstošu kopšanu un izmitināšanu.

VI. Izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodes

62. Izmēģinājumu dzīvniekus nogalina izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja vai lietotāja uzņēmumā praktizējošs veterinārārsts vai darbinieks, kas ir apmācīts veikt šo noteikumu 39.4.apakšpunktā minēto darbību.

63. Lauka pētījumos izmēģinājumu dzīvnieku var nogalināt ārpus uzņēmuma praktizējošs veterinārārsts vai atbilstoši apmācīts darbinieks.

64. Šo noteikumu 6.pielikumā minēto izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanai izmanto šajā pielikumā noteiktu atbilstošu nogalināšanas metodi, izņemot šādos gadījumos:

64.1. ja zinātnisks pamatojums apliecina, ka nogalināšanas metode, ko izvēlējies izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs, uzskatāma par vismaz tikpat humānu kā konkrētajam izmēģinājumu dzīvniekam noteiktā nogalināšanas metode;

64.2. ja zinātnisks pamatojums apliecina, ka procedūras mērķi nevar sasniegt, izmantojot konkrētajam izmēģinājumu dzīvniekam noteikto nogalināšanas metodi.

65. Šo noteikumu 62., 63. un 64.punktu nepiemēro, ja izmēģinājumu dzīvnieks nogalināms ārkārtas apstākļos dzīvnieka labturības, sabiedrības veselības un sabiedrības drošības aizsardzības, dzīvnieku veselības vai ar vides apsvērumiem saistītu iemeslu dēļ.

66. Nogalinātos izmēģinājumu dzīvniekus iznīcina atbilstoši normatīvajiem aktiem par tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apriti, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.

67. Procedūrā izmantoto izmēģinājumu dzīvnieku vai tādu izmēģinājumu dzīvnieku, kas paredzēts izmantošanai procedūrā, bet nav tajā izmantots, var:

67.1. izmitināt jaunā mājvietā;

67.2. savvaļas dzīvnieku palaist brīvībā tam piemērotā dzīvotnē pēc iespējas tuvāk vietai, kur tas tika noķerts;

67.3. atdot atpakaļ sugai atbilstošā audzēšanas sistēmā.

68. Šo noteikumu 67.punktā minētos nosacījumus piemēro, ja:

68.1. to atļauj izmēģinājumu dzīvnieka veselības stāvoklis;

68.2. izmēģinājumu dzīvnieks neapdraud cilvēku vai citu dzīvnieku veselību, kā arī vidi;

68.3. ir veikti piemēroti pasākumi, lai sargātu dzīvnieka labsajūtu.

69. Ja tiek īstenotas šo noteikumu 67.1.apakšpunktā minētās prasības, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs to dara atbilstoši izstrādātajai jaunu mājvietu programmai, kas nodrošina izmitinātā dzīvnieka socializāciju.

70. Ja savvaļas dzīvnieku plānots palaist brīvībā savā dzīvotnē, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs, ja nepieciešams, pirms tam īsteno izmēģinājumu dzīvnieka rehabilitācijas programmu.

71. Izmēģinājumā izmantoto izmēģinājumu dzīvnieku aizliegts lietot pārtikā, izņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra Regulas (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām 3.panta 2.punktā minētajā gadījumā.

VII. Prasības dzīvnieku labturības struktūrai un struktūras uzdevumi

72. Katrs izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs izveido dzīvnieku labturības struktūru.

73. Dzīvnieku labturības struktūrā darbojas persona, kas atbild par izmēģinājumu dzīvnieku labturību un kopšanu. Izmēģinājumu dzīvnieku lietotājam tas ir zinātniskā personāla pārstāvis. Dzīvnieku labturības struktūrā darbojas arī praktizējošs veterinārārsts, kam ir profesionāla pieredze darbā ar laboratorijas dzīvniekiem.

74. Ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētāja, piegādātāja un lietotāja darbības apjoms ir mazs, dzīvnieku labturības struktūras uzdevumu izpildi nodrošina, izmantojot citu izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju izveidoto dzīvnieku labturības struktūru.

75. Dzīvnieku labturības struktūrā iekļauj šādus uzdevumus:

75.1. konsultēt darbiniekus, kas nodarbojas ar izmēģinājumu dzīvniekiem, par jautājumiem, kas ir saistīti ar šo dzīvnieku ieguvi, izmitināšanu, kopšanu un izmantošanu;

75.2. konsultēt darbiniekus par izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanas aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidi un pastāvīgi viņus informēt par tehnikas un zinātnes atziņām saistībā ar minēto prasību piemērošanu;

75.3. konsultēt par jaunas mājvietas atrašanas programmām, arī par jaunā mājvietā izmitināmo izmēģinājumu dzīvnieku pienācīgu socializāciju, un nodrošināt informācijas apmaiņu ar citiem izmēģinājumu dzīvnieku lietotājiem un audzētājiem šajā jomā;

75.4. ieviest un pārskatīt iekšējos darbības procesus attiecībā uz uzraudzību, ziņošanu un pēckontroli saistībā ar uzņēmumā izmitinātā vai izmantotā izmēģinājumu dzīvnieka labturību;

75.5. kontrolēt izmēģinājumu projektu attīstību un rezultātus, ņemot vērā ietekmi uz izmantotajiem izmēģinājumu dzīvniekiem, nosakot elementus, kas veicina dzīvnieku izmantošanas aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidi, un konsultēt par šiem elementiem;

75.6. izmēģinājumu dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā konsultēties ar Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi;

75.7. vismaz trīs gadus saglabāt dokumentāciju par dzīvnieku labturības daļas sniegtajām konsultācijām un lēmumiem saistībā ar šīm konsultācijām.

76. Šo noteikumu 75.7.apakšpunktā noteikto dokumentāciju pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

VIII. Informācijas reģistrēšanas un apkopošanas, pārskatu iesniegšanas un dokumentācijas glabāšanas kārtība

77. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs glabā dokumentāciju par:

77.1. audzēto, iegūto, piegādāto, procedūrās izmantoto, procedūrās atkārtoti izmantoto, brīvībā palaisto vai jaunā mājvietā izmitināto izmēģinājumu dzīvnieku skaitu un sugu;

77.2. dzīvnieku izcelsmi (vai tie ir audzēti izmantošanai procedūrās);

77.3. dienu, kad dzīvnieki iegūti, piegādāti, palaisti brīvībā vai izmitināti jaunā mājvietā;

77.4. vietu, kur dzīvnieki ir iegūti;

77.5. dzīvnieku saņēmēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

77.6. katrā uzņēmumā nobeigušos un nogalināto izmēģinājumu dzīvnieku skaitu un sugu. Attiecībā uz izmēģinājumu dzīvniekiem, kas nobeigušies, norāda nāves cēloni, ja tas ir zināms;

77.7. izmēģinājumu dzīvnieku lietotāji – par izmēģinājumu projektiem, kuros izmēģinājumu dzīvnieki ir izmantoti.

78. Šo noteikumu 77.punktā minēto dokumentāciju glabā vismaz piecus gadus un pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

79. Par katru suni, kaķi un primātu, kas nav cilvēku ģints primāts, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs glabā šādus datus:

79.1. identitāte;

79.2. dzimšanas vieta un laiks (ja zināms);

79.3. vai dzīvnieks ir audzēts izmantošanai procedūrās;

79.4. par primātiem, kas nav cilvēku ģints primāti, – vai dzīvnieks ir nebrīvē audzētu primātu pēctecis.

80. Katram sunim, kaķim un primātam, kas nav cilvēku ģints primāts, izveido individuālu biogrāfiskās uzskaites kartīti, ko aizpilda, kamēr dzīvnieks tiek turēts Dzīvnieku aizsardzības likuma 25.pantā noteiktajiem mērķiem.

81. Biogrāfiskās uzskaites kartīti izveido dzimšanas brīdī vai iespējami drīz pēc tam, un tajā iekļauj būtiskas ziņas par konkrētā dzīvnieka vairošanos, veterināro aprūpi un socializāciju, kā arī par izmēģinājumu projektiem, kuros tas ticis izmantots.

82. Šo noteikumu 79. un 81.punktā minētos datus glabā vismaz trīs gadus pēc dzīvnieka nāves vai izmitināšanas jaunā mājvietā un pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

83. Ja dzīvnieks tiek izmitināts jaunā mājvietā, kopā ar dzīvnieku nosūta attiecīgo veterinārās aprūpes kartīti, sociālo informāciju no individuālās biogrāfiskās uzskaites kartītes un mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.

84. Suni, kaķi vai primātu, kas nav cilvēku ģints primāts, izmantojot pēc iespējas nesāpīgāku paņēmienu, apzīmē ar pastāvīgu individuālu pazīšanas zīmi. Iezīmēšanu izdara līdz dzīvnieka atšķiršanai no mātes.

85. Ja suni, kaķi vai primātu, kas nav cilvēku ģints primāts, pirms atšķiršanas no mātes pārved no viena audzētāja, piegādātāja un lietotāja pie cita un ja nav lietderīgi to iepriekš iezīmēt, saņēmējs glabā dokumentāciju, kurā ir norādīta dzīvnieka māte, līdz dzīvnieks tiek attiecīgi iezīmēts.

86. Ja izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs saņem no mātes atšķirtu suni, kaķi vai primātu, kas nav cilvēku ģints primāts, dzīvnieku, cik drīz vien iespējams, apzīmē ar pastāvīgu pazīšanas zīmi, izmantojot pēc iespējas nesāpīgāku paņēmienu.

87. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs pēc kompetentās iestādes pieprasījuma paziņo iemeslus, kādēļ dzīvnieks nav apzīmēts.

88. Izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs visu dokumentāciju, tai skaitā izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā un izmēģinājuma projekta izvērtēšanas iznākumu, glabā vismaz trīs gadus pēc izmēģinājuma projekta atļaujas beigu datuma dzīvnieka izmantošanai procedūrā vai pēc šo noteikumu 105. vai 106.punktā minētā termiņa beigām un pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

89. Papildus šo noteikumu 88.punktā minētajām prasībām dokumentāciju par izmēģinājuma projektiem, kuriem veicama retrospektīva izvērtēšana, dienests glabā līdz attiecīgās retrospektīvās izvērtēšanas pabeigšanai.

89.1 Izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs, kas ir saņēmis izmēģinājuma projekta atļauju dzīvnieka izmantošanai procedūrā, un izmēģinājumu dzīvnieka audzētājs, kas audzē ģenētiski pārveidotus dzīvniekus, kuriem ir tīši veidots un izpaužas kaitīgs fenotips, dienestā līdz kārtējā gada 1. martam elektroniski iesniedz pārskatu par izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanu procedūrā iepriekšējā gadā saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumu.

IX. Kārtība, kādā par izmēģinājuma projektu atbildīgajai personai izsniedz izmēģinājuma projekta atļauju un anulē to

90. Lai saņemtu izmēģinājuma projekta atļauju, par izmēģinājuma projektu atbildīgā persona dienestā iesniedz:

90.1. iesniegumu, kurā norāda fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru;

90.2. izglītības dokumenta kopiju par vismaz akadēmisko grādu ar izmēģinājuma projektu saistītā jomā;

90.3. Eiropas Laboratorijas dzīvnieku zinātnes asociāciju federācijas dokumenta kopiju, kas apliecina C kategorijas apmācības kursa apgūšanu par izmēģinājumu dzīvnieku labturības prasību ievērošanu.

91. Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 90.punktā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem: