Kārtība, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus cūkām

Ministru kabineta noteikumi Nr.63Rīgā 2013.gada 29.janvārī (prot. Nr.6 14.§)

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 4.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka brucelozes ierosinātāja Brucella suis (turpmāk – bruceloze) profilakses un apkarošanas kārtību cūku sugas dzīvniekiem (turpmāk – dzīvnieks) (izņemot dzīvniekus, kas dzīvo savvaļā).

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aizdomas par inficēšanos ar brucelozi – dzīvnieks bijis kontaktā ar dzīvnieku, kas slims ar brucelozi, vai ar iespējamu brucelozes izcelsmes avotu (piemēram, ar abortētu augli, augļūdeņiem, placentu, nedzīvi dzimuša vai jaundzimuša dzīvnieka līķi, kontaminētu barību vai priekšmetu);

2.2. aizdomas par saslimšanu ar brucelozi – dzīvniekam novēro brucelozei raksturīgās klīniski patoloģiskās pārmaiņas vai, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju attiecīgajam dzīvniekam ņemtajā asins seruma paraugā, laboratoriski atkārtoti ir iegūts pozitīvs seroloģisko izmeklējumu rezultāts ar Roz-Bengala reakciju (turpmāk – RBR metode) un komplementa saistīšanas reakciju (turpmāk – KSR metode);

2.3. ar brucelozi slims dzīvnieks – dzīvnieks, kam apstiprināta brucelozes diagnoze;

2.4. brucelozes diagnoze – diagnoze, ko apstiprina, ja dzīvniekam novēro brucelozei raksturīgās klīniski patoloģiskās pārmaiņas un bakterioloģiskajos izmeklējumos laboratoriski ir iegūts brucelozes ierosinātājs vai dzīvniekam novēro brucelozei raksturīgās klīniski patoloģiskās pārmaiņas, kā arī laboratoriski ir iegūts pozitīvs seroloģisko izmeklējumu rezultāts, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju ar divām metodēm, no kurām viena ir KSR metode, bet otra ir RBR metode vai aglutinācijas reakcija (turpmāk – AR metode);

2.5. pilnvarotais veterinārārsts – praktizējošs veterinārārsts, ko Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) pilnvarojis īstenot brucelozes apkarošanas pasākumus;

2.6. skartais punkts – vieta (teritorija), kurā turētajam dzīvniekam apstiprināta brucelozes diagnoze un kurā veic brucelozes apkarošanas pasākumus;

2.7. novietne – telpa, celtne, teritorija vai tās daļa vai iežogota platība (izņemot kautuvi), kura ir reģistrēta Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā un kurā audzē vai tur dzīvniekus;

2.8. kontroles paraugs – asins seruma paraugs, kas paņemts no dzīvnieka profilakses pasākumu laikā, lai laboratorijā to izmeklētu seroloģiski, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju;

2.9. klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugs – audu paraugi, kas paņemti brucelozes apkarošanas pasākumu laikā no dzīvnieka vai tā līķa, – asins serums, abortētais auglis, augļūdeņi, placenta, nedzīvi dzimušā vai jaundzimušā dzīvnieka līķis, dzimumorgāni;

2.10. no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss – statuss, ko dienests piešķir un saglabā novietnei, ja tajā esošajiem dzīvniekiem deviņus mēnešus nav novērotas brucelozes klīniskās pazīmes un tajā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus;

2.11. vaislas jauncūka – dzimumgatavību sasniegusi sieviešu vai vīriešu kārtas cūka pirms pirmās lecināšanas;

2.12. uzmeklētājs kuilis – kuilis, ko izmanto, lai noteiktu sieviešu kārtas cūkas, kuras meklējas.

3. Latvijas Republikā ir aizliegta:

3.1. dzīvnieku profilaktiskā vakcinācija un hiperimūno serumu lietošana pret brucelozi;

3.2. brucelozes terapeitiskā ārstēšana dzīvniekiem;

3.3. tādu dzīvnieku ievešana, kuri ir vakcinēti pret brucelozi.

4. Dienests:

4.1. izstrādā brucelozes uzraudzības un apkarošanas programmu;

4.2. Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu:

4.2.1. piešķirt, atjaunot vai saglabāt novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir veicis šo noteikumu 17., 18., 19., 19.1, 19.2, 19.3, 23., 36., 37. vai 52.punktā minētos pasākumus;

4.2.2. apturēt vai atcelt novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu saskaņā ar šo noteikumu 27. vai 36.punktu.

5. Ja novietnei nav no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusa, tad dzīvnieku īpašniekam vai turētājam no tādas novietnes ir aizliegta dzīvnieku:

5.1. pārvietošana, izņemot:

5.1.1. dzīvnieku pārvietošanu uz kautuvi, ja dzīvnieku izcelsmes produktus paredzēts lietot savā uzturā;

5.1.2. šo noteikumu 18.4. apakšpunktā un 19. punktā minētajā gadījumā;

5.2. izmantošana lecināšanai un spermas iegūšanai.

5.1 Ja kautuvē nokauj dzīvnieku no novietnes, kurai nav no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusa, tad no tāda dzīvnieka ņem kontroles paraugu seroloģiskai izmeklēšanai.

6. Kontroles paraugus ņem un laboratoriskai izmeklēšanai uz valsts zinātnisko institūtu "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) nosūta praktizējošais veterinārārsts vai kautuvē pilnvarotais veterinārārsts, kas veic veterināro ekspertīzi.

7. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sedz izdevumus par kontroles paraugu ņemšanu, nosūtīšanu uz institūtu un laboratorisko izmeklēšanu.

8. Klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugus ņem un uz institūtu nosūta praktizējošais veterinārārsts, kas noslēdzis līgumu ar dienestu par klīniskā vai patoloģiskā materiāla parauga ņemšanu, vai dienesta inspektors, vai pilnvarotais veterinārārsts.

9. Institūts veic:

9.1. seroloģiskos izmeklējumus, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju. Izmeklējumus veic, izmantojot šādas metodes (1.pielikums):

9.1.1. RBR metode asins seruma paraugā;

9.1.2. KSR metode asins seruma paraugā;

9.1.3. AR metode asins seruma paraugā;

9.2. bakterioloģiskos izmeklējumus, nosakot brucelozes ierosinātāju klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugā.

10. Ja institūts veic seroloģiskos izmeklējumus dzīvnieka asins seruma paraugā ar RBR metodi vai AR metodi un konstatē specifisko antivielu klātbūtni pret brucelozes ierosinātāju, paraugu izmeklē ar KSR metodi.

11. Institūts, veicot seroloģiskos izmeklējumus dzīvnieka asins seruma paraugā, izmeklējumu rezultātu uzskata par pozitīvu, ja ar:

11.1. RBR metodi dzīvnieka asins seruma paraugā konstatē specifisko antivielu klātbūtni pret brucelozes ierosinātāju;

11.2. AR metodi dzīvnieka asins seruma parauga vienā mililitrā konstatē vismaz 30 starptautisko specifisko antivielu vienību pret brucelozes ierosinātāju;

11.3. KSR metodi dzīvnieka asins seruma parauga vienā mililitrā konstatē vismaz 20 starptautisko specifisko antivielu vienību pret brucelozes ierosinātāju.

12. Institūts pēc parauga laboratoriskās izmeklēšanas nosūta izmeklējumu rezultātus:

12.1. Lauku atbalsta dienestam – elektroniski;

12.2. personai, kas iesūtījusi paraugu, – elektroniski vai papīra formā;

12.3. dienestam un tā attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai saskaņā ar normatīvo aktu par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam, – elektroniski, ja iegūts pozitīvs rezultāts.

13. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs un institūts brucelozes laboratorisko izmeklējumu rezultātus glabā elektroniski vai papīra formā vismaz trīs gadus pēc to saņemšanas, bet institūts izolēto brucelozes ierosinātāju no tā izolēšanas brīža uzglabā tā, lai brucelozes ierosinātājs vismaz sešus mēnešus saglabātu bioloģiskās īpašības.

14. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, kas nav veicis šo noteikumu 2.nodaļā minētos profilakses pasākumus, sedz visus ar brucelozes apkarošanas pasākumiem saistītos izdevumus (pilnvarotā veterinārārsta, dienesta, institūta un to personu izdevumus, kuras ir iesaistītas tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu savākšanā, pārstrādē un likvidēšanā, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam (turpmāk – blakusprodukti)), ja tiek konstatēts viens no šādiem gadījumiem:

14.1. ir apstiprināta brucelozes diagnoze;

14.2. ir aizdomas par saslimšanu ar brucelozi;

14.3. ir aizdomas par inficēšanos ar brucelozi.

15. Ja ir aizdomas par inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi vai ir apstiprināta brucelozes diagnoze un dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir veicis šo noteikumu 2.nodaļā minētos profilakses pasākumus, Zemkopības ministrija no kārtējā gada budžetā piešķirtā finansējuma epidemioloģiskās izmeklēšanas nodrošināšanai sedz šādas brucelozes apkarošanas pasākumu izmaksas:

15.1. pilnvarotajam veterinārārstam:

15.1.1. transporta izdevumus;

15.1.2. darba samaksu (par veterinārārsta vizīti un dokumentu noformēšanu, par dzīvnieka līķa vai abortēta augļa daļēju sekciju, klīniskā vai patoloģiskā materiāla parauga ņemšanu un iesaiņošanu, dzīvnieka klīnisko izmeklēšanu un dezinfekciju);

15.1.3. izlietoto dezinfekcijas līdzekļu iegādes izdevumus;

15.2. institūtam – izmaksas, kas saistītas ar laboratoriskajiem izmeklējumiem (seroloģiskajiem (RBR metode, KSR metode, AR metode) un bakterioloģiskajiem izmeklējumiem).

16. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs savāc, izmanto, pārstrādā vai likvidē blakusproduktus saskaņā ar dienesta lēmumu, kas pieņemts Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, piemērojot pārstrādes metodes un nosacījumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulā (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1774/2002 (turpmāk – Regula Nr. 1069/2009), un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulā (EK) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – Regula Nr. 142/2011).

2. Brucelozes profilakses pasākumi

2.1. Pasākumi, kas veicami, lai novietnei piešķirtu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu

17. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs piesakās dienestā, rakstveidā iesniedzot iesniegumu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusa piešķiršanai (2. pielikums). Iesniegumam pievieno testēšanas pārskatu kopijas par pēdējo divu gadu laikā novietnē veiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem brucelozes noteikšanai, ja:

17.1. dienestam elektroniski nav pieejami nepieciešamie testēšanas pārskati;

17.2. dzīvniekiem pēdējo deviņu mēnešu laikā nav novērotas brucelozes klīniskās pazīmes;

17.3. ir izpildīti šo noteikumu 18., 19., 19.1, 19.2 vai 19.3 punktā minētie nosacījumi.

17.1 Novietnei, kurā atrodas vairāku dzīvnieku īpašnieku vai turētāju dzīvnieki, piešķir no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja visi novietnē esošo dzīvnieku īpašnieki vai turētāji ir izpildījuši šo noteikumu 17.2. un 17.3. apakšpunktā minētās prasības.

18. Novietne, kurā tur vaislas vai uzmeklētāju kuili, sivēnmāti vai vaislas jauncūku un nobarojamo cūku, atbilst šādām prasībām:

18.1. vaislas kuilis vienu reizi gadā ir seroloģiski izmeklēts ar šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētajām metodēm un atbilstoši šo noteikumu 10. punkta nosacījumiem, un izmeklējumu rezultāts ir negatīvs (turpmāk – seroloģiski izmeklēts);

18.2. uzmeklētājs kuilis un sivēnmāte vienu reizi divos gados ir seroloģiski izmeklēti;

18.3. vaislas jauncūka pirms pirmās lecināšanas ir seroloģiski izmeklēta;

18.4. nobarojamās cūkas ievestas no novietnes, kurai ir piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss;

18.5. (zaudējis spēku ar 01.01.2015.; sk. 59. punktu).

19. Novietnē, kurā audzē tikai nobarojamās cūkas, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs tās ieved no novietnes, kurai:

19.1. ir piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss;

19.2. (zaudējis spēku ar 01.01.2015.; sk. 59. punktu).

19.1 Novietnē, kurā iežogotā platībā tur mežacūkas, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina seroloģiskos izmeklējumus vienam procentam no ganāmpulka dzīvniekiem, bet ne mazāk kā vienu kontroles paraugu gadā.

19.2 Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnē ieved:

19.21. no citas Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – dalībvalsts) vai trešās valsts:

19.21.1. dzīvniekus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei un veterinārajām prasībām to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli, un saskaņā ar šo noteikumu 19.22. vai 19.23. apakšpunktu;

19.21.2. nobarojamās cūkas, kuras pirms ievietošanas novietnē pie pārējiem dzīvniekiem izolē un no kurām piecus procentus četru mēnešu laikā seroloģiski izmeklē, un, ja iegūti negatīvi rezultāti, ievieto novietnē pie pārējiem dzīvniekiem;

19.2 1.3. seroloģiski izmeklētu vaislas kuili, sivēnmāti un vaislas jauncūku, ko ievieto novietnē pie pārējiem dzīvniekiem. Ja vaislas kuilis, sivēnmāte un vaislas jauncūka nav seroloģiski izmeklēti, tos izolē, seroloģiski izmeklē un, ja iegūti negatīvi rezultāti, ievieto pie pārējiem dzīvniekiem. Izņēmums ir šo noteikumu 19.3 punktā minētajā gadījumā;

19.22. no dalībvalsts dzīvniekus atbilstoši:

19.22.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ("Dzīvnieku veselības tiesību akts") (turpmāk – regula 2016/429) 127. pantā noteiktajām prasībām;

19.22.2. Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētās regulas (ES) 2020/688, ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (turpmāk – regula 2020/688), 19. panta 1. punktā noteiktajām prasībām;

19.22.3. Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētās regulas (ES) 2020/686, ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (turpmāk – regula 2020/686), 24. panta "a" punkta "ii" apakšpunktā noteiktajām prasībām;

19.23. no trešās valsts dzīvniekus atbilstoši:

19.23.1. regulas 2016/429 229. pantā noteiktajām prasībām;

19.23.2. Komisijas 2020. gada 30. janvāra Deleģētās regulas (ES) 2020/692, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (turpmāk – regula 2020/692), 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktam.

19.3 Novietnē, kas ir atzīta par kuiļu spermas sagatavošanas centru saskaņā ar normatīvo aktu par veterinārajām prasībām cūku sugas dzīvnieku spermas tirdzniecībai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ievešanai no trešajām valstīm, kā arī mājas cūku sugas dzīvnieku spermas sagatavošanas centra reģistrācijas kārtību (turpmāk – spermas sagatavošanas centrs), dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina dzīvnieku ievešanu un laboratorisko izmeklēšanu, ievērojot regulas 2020/686 24. panta "a" punkta "ii" apakšpunktā noteiktās prasības.

20. Dienests izvērtē novietnes atbilstību šo noteikumu 17., 17.1, 18., 19., 19.1, 19.2 un 19.3 punktā minētajiem kritērijiem un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

20.1. piešķirt novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, lēmumu rakstveidā paziņojot dzīvnieku īpašniekam vai turētājam;

20.2. nepiešķirt novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, lēmumu rakstveidā paziņojot dzīvnieku īpašniekam vai turētājam.

21. Ja dienests pieņem lēmumu novietnei piešķirt no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, piešķirto statusu reģistrē Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā.

22. Lauku atbalsta dienests savā tīmekļvietnē uztur aktuālu to novietņu sarakstu, kurām piešķirts un saglabāts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss.

2.2. Pasākumi, kas veicami, lai novietnei saglabātu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu

23. Dienests novietnei saglabā no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja:

23.1. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina novietnē turētajiem dzīvniekiem kontroles paraugu izmeklējumus atbilstoši šo noteikumu 24.punktā minētajām prasībām;

23.2. novietnē dzīvniekus ievieto saskaņā ar šo noteikumu 25. un 26.punktā minēto kārtību.

24. Lai dienests novietnei saglabātu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka:

24.1. novietnē, kurā tur pamatganāmpulka dzīvniekus:

24.1.1. vaislas kuiļa asins seruma paraugs vienu reizi gadā ir seroloģiski izmeklēts;

24.1.2. sivēnmātes asins seruma paraugs vienu reizi gadā ir seroloģiski izmeklēts atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajām prasībām;

24.2. spermas sagatavošanas centrā esošie dzīvnieki ir izmeklēti saskaņā ar regulas 2020/686 24. panta "a" punkta "ii" apakšpunktā noteiktajām prasībām;

24.3. novietnē, kurā iežogotā platībā tur mežacūkas, seroloģiski izmeklēts ir viens procents ganāmpulka dzīvnieku, bet ne mazāk kā viens kontroles paraugs gadā.

25. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnē, kurai piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, drīkst ievietot:

25.1. dzīvniekus no tāda paša statusa novietnes;

25.2. (zaudējis spēku ar 01.01.2017.; sk. 60. punktu).

26. Novietnē, kurai piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ieved:

26.1. no dalībvalsts vai trešās valsts:

26.1.1. dzīvniekus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei un veterinārajām prasībām to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli, un saskaņā ar šo noteikumu 26.2. vai 26.3. apakšpunktu;

26.1.2. nobarojamās cūkas, kuras pirms ievietošanas novietnē pie pārējiem dzīvniekiem izolē un no kurām piecus procentus četru mēnešu laikā seroloģiski izmeklē, un, ja iegūti negatīvi rezultāti, ievieto novietnē pie pārējiem dzīvniekiem;

26.1.3. seroloģiski izmeklētu vaislas kuili, sivēnmāti un vaislas jauncūku, ko ievieto novietnē pie pārējiem dzīvniekiem. Ja vaislas kuilis, sivēnmāte un vaislas jauncūka nav seroloģiski izmeklēti, tos izolē, seroloģiski izmeklē un, ja iegūti negatīvi rezultāti, ievieto pie pārējiem dzīvniekiem. Izņēmums ir šo noteikumu 19.3 punktā minētajā gadījumā;

26.2. no dalībvalsts dzīvniekus atbilstoši:

26.2.1. regulas 2016/429 127. pantā noteiktajām prasībām;

26.2.2. regulas 2020/688 19. panta 1. punktā noteiktajām prasībām;

26.2.3. regulas 2020/686 24. panta "a" punkta "ii" apakšpunktā noteiktajām prasībām;

26.3. no trešās valsts dzīvniekus atbilstoši:

26.3.1. regulas 2016/429 229. pantā noteiktajām prasībām;

26.3.2. regulas 2020/692 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktam.

26.1 Novietnē, kas ir atzīta par spermas sagatavošanas centru, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina dzīvnieku ievešanu un laboratorisko izmeklēšanu, ievērojot regulas 2020/686 24. panta "a" punkta "ii" apakšpunktā noteiktās prasības.

27. Dienests atceļ novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu triju darbdienu laikā pēc tam, kad konstatēts viens no šādiem gadījumiem: