Fiskālās disciplīnas likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt tādus fiskālās politikas principus un nosacījumus, kas nodrošina ekonomikas ciklā sabalansētu budžetu, un tādējādi sekmēt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt ārējo faktoru negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums nosaka fiskālās politikas principus, tās plānošanas un īstenošanas instrumentus, fiskālās disciplīnas ievērošanas uzraudzību, kā arī paredz fiskālos nosacījumus, kas ievērojami likuma par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru (turpmāk — valsts budžeta likums) un tā grozījumu sagatavošanā un izpildē.

(2) Likums attiecas uz Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajām budžeta iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām. Ar šo likumu noteiktie fiskālās politikas principi attiecināmi arī uz citām vispārējās valdības sektorā [Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā A pielikuma izpratnē] iekļaujamām institucionālajām vienībām.

3.pants. Fiskālā politika

Fiskālā politika ir principu un lēmumu kopums, kas nosaka valsts funkcijas ienākumu un izdevumu pārdalē.

4.pants. Fiskālās politikas principi

Fiskālās politikas īstenošanā tiek ievēroti šādi principi:

1) taupības princips — pieejamie resursi izmantojami lietderīgi un efektīvi;

2) uzkrājuma veidošanas princips — ja to ļauj ekonomiskā situācija, budžets tiek plānots un izpildīts ar pārpalikumu, kas savukārt ļauj segt nākotnes saistības ekonomiskās situācijas pasliktināšanās vai budžeta neizpildes gadījumā;

3) pretcikliskas fiskālās politikas princips — tāda fiskālā politika, kas darbojas pretēji ekonomikas cikla tendencēm, proti, ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiek realizēta ierobežojoša, bet lejupslīdes fāzē — stimulējoša fiskālā politika;

4) stabilitātes princips — finanšu politika ir paredzama un pēctecīga, un tādējādi tā veicina ekonomikas attīstību un finanšu stabilitāti;

5) ilgtspējīgas fiskālās politikas princips — fiskālās politikas mērķis ir nodrošināt, lai vispārējās valdības parāda (Līguma par Eiropas Savienības darbību 12.protokola 2.panta izpratnē) apjoms neuzliek nesamērīgu slogu ekonomikai, bet veicina tās attīstību ilgtermiņā;

6) paaudžu savstarpējās atbildības princips — fiskālajā politikā tiek ņemta vērā tās finansiālā ietekme uz sabiedrību gan šobrīd, gan nākamajās paaudzēs;

7) atklātuma princips — tiek nodrošināta publiski pieejama informācija par fiskālās politikas mērķiem, to sasniegšanas metodēm un rezultātiem;

8) solidaritātes princips — vispārējās valdības sektorā iekļautās institucionālās vienības solidāri ievēro šajā likumā noteiktos un uz vispārējās valdības sektoru attiecināmos fiskālos nosacījumus.

II nodaļaFiskālie nosacījumi likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanai, šā likuma izpildei un tā grozījumu sagatavošanai

5.pants. Fiskālie nosacījumi likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanai

(1) Likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru (turpmāk — valsts budžeta likumprojekts) sagatavo četru gadu periodam, un tajā maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms (turpmāk — ietvara maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi) attiecīgi perioda pirmajam, otrajam un trešajam gadam tiek noteikts ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomā, kādi iepriekšējā perioda valsts budžeta likumā bija noteikti attiecīgi otrajam, trešajam un ceturtajam gadam, precizējot šo apjomu, ja izmaiņas ir šādās pozīcijās:

1) pamatbudžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju kontingenta prognozēm, kā arī ar prognozētajām izdienas pensiju vidējā apmēra izmaiņām;

2) speciālā budžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta, kā arī pensiju un pabalstu vidējā apmēra prognozēm;

3) izdevumos, kuri izriet no prognozēto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu izmaiņām, kā arī no kārtējā gada sākumā fiksētās maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu atlikuma summas;

4) to izdevumu palielināšana, kuri nepieciešami Satversmes 62.pantā minētā apdraudējuma novēršanai, kā arī dabas katastrofu, avāriju un citu dabas vai sociālo procesu izraisītu materiālo zaudējumu novēršanai, — ievērojot šā likuma 12.panta otrās daļas nosacījumu;

5) to izdevumu palielināšana, kuri nepieciešami, lai izpildītu starptautisko tiesu un Satversmes tiesas spriedumus;

6) izdevumos saistībā ar Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansētiem projektiem un pasākumiem;

7) izdevumos tās valsts parāda daļas apkalpošanai, kura ietilpst Valsts kases kompetencē;

8) kārtējos maksājumos Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai;

9) šā likuma 16.panta piektajā daļā neminētu fiskālo risku izraisīto izdevumu palielināšana šā likuma 17.panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos, — ievērojot šo daļu nosacījumus;

10) to izdevumu palielināšana, kuri izriet no normatīvā akta pieņemšanas saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ja atbilstoši tā nosacījumiem pieņemts normatīvais akts, kas paredz palielināt valsts budžeta ieņēmumus, lai segtu attiecīgo izdevumu palielinājumu, vai izdevumu samazināšana apjomā, kas kompensē valsts budžeta ieņēmumu kritumu, ja tiek pieņemts normatīvais akts, kas paredz samazināt valsts budžeta ieņēmumus.

(2) Ja saskaņā ar šā likuma 15.pantu noteiktais ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjoms, no kura atskaitīta attiecīgā gada fiskālā nodrošinājuma rezerve, salīdzinājumā ar to izdevumu apjomu, kurš noteikts saskaņā ar šā panta pirmo daļu un no kura atskaitīta iepriekšējā valsts budžeta likumā attiecīgajam gadam noteiktā fiskālā nodrošinājuma rezerve, atšķiras vairāk nekā par 0,1 procentu no iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās), valsts budžeta likumprojektā attiecīgajam gadam tiek iekļauts saskaņā ar šā likuma 15.pantu noteiktais ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjoms.

(3) Valsts budžeta likumā katram perioda gadam nosakāmi šādi rādītāji:

1) prognozētais iekšzemes kopprodukts salīdzināmajās un faktiskajās cenās;

2) prognozētais potenciālais iekšzemes kopprodukts, prognozētais potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma temps un prognozētais potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma temps diviem gadiem, kas seko perioda ceturtajam gadam;

3) plānotā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance, kas izteikta procentos no iekšzemes kopprodukta un noteikta saskaņā ar šā likuma 10.pantu. Termins "vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance" šajā likumā lietots tādā pašā nozīmē kā termins "strukturālā bilance" Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa regulā (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1466/97 (turpmāk — Regula 2024/1263);

4) plānotais vispārējās valdības sektorā iekļauto institūciju budžetu kopējais deficīts vai pārpalikums (turpmāk — vispārējās valdības budžeta bilance) procentos no iekšzemes kopprodukta;

5) prognozētie valsts budžeta ieņēmumi;

6) (izslēgts ar 03.12.2025. likumu);

7) ietvara maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi;

8) fiskālā nodrošinājuma rezerve (17.pants);

9) citi Likumā par budžetu un finanšu vadību paredzētie rādītāji.

(4) Valsts budžeta likumprojektam pievienojami paskaidrojumi, kas ietver informāciju par:

1) prognozēto makroekonomisko attīstību, tās vidēja termiņa risku izvērtējumu, kā arī salīdzinājumu ar iepriekšējā gada valsts budžeta likumā noteiktajām vidēja termiņa makroekonomiskajām prognozēm;

2) fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem, to sasniegšanai īstenojamiem pasākumiem, tai skaitā reformām un investīcijām, kā arī to salīdzinājumu ar iepriekšējā valsts budžeta likumā noteiktajiem fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem. Ja attiecināms — informācija par pasākumiem ietver prognozēto ietekmi uz fiskālajiem rādītājiem, prognozēto ietekmi uz ilgtspējīgo un iekļaujošo izaugsmi vidējā termiņā un ilgtermiņā un publisko finanšu ilgtspēju, kā arī to, kā pasākumi nodrošina fiskālās politikas vidēja termiņa mērķu sasniegšanu;

3) ieņēmumu prognozi vidējam termiņam, kā arī tās salīdzinājumu ar iepriekšējā valsts budžeta likumā vidējam termiņam noteikto ieņēmumu prognozi;

4) vispārējās valdības parāda vidēja termiņa attīstības tendencēm;

5) to, kā aprēķināti šā panta trešajā daļā noteiktie rādītāji;

6) bilances koriģēšanu, ja tā veikta (11.pants);

7) uzkrāto bilanču starpībām (11.panta ceturtā daļa);

71) institucionālajām vienībām, kas nav budžeta iestādes, bet ir daļa no vispārējās valdības sektora, sadalījumā pa vispārējās valdības apakšsektoriem, kā arī informāciju par šo institūciju kopējo ietekmi uz vispārējās valdības bilanci un parādu;

8) citiem rādītājiem, ja tas paredzēts Likumā par budžetu un finanšu vadību.

(5) Papildus šā panta ceturtajā daļā noteiktajiem paskaidrojumiem valsts budžeta likumprojektam pievieno fiskālo risku deklarāciju (16.pants) un Fiskālās disciplīnas padomes sagatavotu fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu (29.pants).

6.pants. Fiskālie nosacījumi valsts budžeta likuma grozījumu sagatavošanai

Sagatavojot valsts budžeta likuma grozījumus, ievēro tos pašus fiskālos nosacījumus, kas attiecas uz valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu.

7. pants. Fiskālie nosacījumi valsts budžeta projekta kārtējam gadam sagatavošanai un valsts budžeta likuma izpildei

(1) Sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam, valsts budžeta izdevumus nosaka mazākus par valsts budžeta likumprojektā attiecīgajam gadam noteiktajiem ietvara maksimāli pieļaujamiem valsts budžeta izdevumiem. Šī starpība ir fiskālā nodrošinājuma rezerve (17. pants).

(2) Izpildot valsts budžeta likumu, nedrīkst pārsniegt valsts budžeta likumā attiecīgajam gadam noteikto ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu, no kura atskaitīta fiskālā nodrošinājuma rezerve, izņemot šā likuma 5. panta pirmajā daļā minētos gadījumus.

8.pants. Fiskālie nosacījumi gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu sagatavošanai

9.pants. Budžetu ietekmējošo normatīvo aktu pieņemšana

(1) Ja Ministru kabinets iesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas izraisa valsts budžeta likumā noteikto ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu pārsniegumu, kurš nav saistīts ar šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, vai kas izraisa valsts budžeta likumā plānoto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, Ministru kabinets vienlaikus iesniedz Saeimai arī likumprojektu vai likumprojektus, kas paredz izdevumu pieauguma vai ieņēmumu samazinājuma kompensēšanu. Kompensēšana notiek, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.

(2) Ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas izraisa valsts budžeta likumā noteikto ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu pārsniegumu, kurš nav saistīts ar šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, vai kas izraisa valsts budžeta likumā plānoto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, Ministru kabinets nodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā arī tāds normatīvais akts vai tādi normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu. Kompensēšana notiek, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.

(3) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie izdevumus palielinošie vai ieņēmumus samazinošie normatīvie akti pasliktina arī vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci, Ministru kabinets nodrošina, ka Saeimai iesniegtais kompensējošais normatīvais akts vai kompensējošie normatīvie akti (šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā), vai Ministru kabineta pieņemtais normatīvais akts vai normatīvie akti (šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā) garantē vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances izlīdzināšanos.

10.pants. Bilances nosacījums

Vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci valsts budžeta likumprojektā katram perioda gadam nedrīkst noteikt mazāku par -1,0 procentu no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta (turpmāk — minimālā plānojamā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance).

11.pants. Minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances koriģēšana

(1) Izstrādājot valsts budžeta likumprojektu, minimālā plānojamā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance tiek koriģēta šajā pantā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu to, ka iepriekšējo gadu faktiskās novirzes no bilances nosacījuma neietekmē budžeta sabalansētību.

(2) Katram saimnieciskajam gadam Finanšu ministrija līdz nākamā gada 1.decembrim aprēķina faktiskās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances un minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances starpību.

(3) Ja Finanšu ministrija faktisko vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci iepriekšējos saimnieciskajos gados ir pārrēķinājusi, tā, veicot aprēķinu, attiecīgi pārrēķina arī bilanču starpību.

(4) Finanšu ministrija visu gadu bilanču starpību summu uzskaita nacionālajā valūtā. Minimālo plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci koriģē, ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas gadā uzkrāto bilanču starpību summa, atskaitot iepriekšējos trijos gados jau piemēroto vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances palielinājumu (šā panta piektā daļa), ir negatīva un tās absolūtā vērtība ir vismaz 0,5 procenti no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta. Koriģēšana veicama saskaņā ar šā panta piekto daļu un ievērojot šā panta sestās un septītās daļas nosacījumus.

(5) Valsts budžeta likumprojektā ceturtajam gadam minimālo plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci nosaka par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta lielāku, nekā noteikts šā likuma 10.pantā.

(6) Koriģēšanu neveic, ja prognozētā iekšzemes kopprodukta un potenciālā iekšzemes kopprodukta starpība salīdzināmajās cenās ir negatīva. Koriģēšanu veic tajā gadā, kad minētā starpība ir pozitīva.

(7) Ja, sagatavojot valsts budžeta likumprojektu, attiecībā uz tā perioda pirmo, otro vai trešo gadu bija paredzēta minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances koriģēšana, bet šā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas laikā uzkrāto bilanču starpību negatīvā vērtība kļuvusi mazāka par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, koriģēšanu neveic.

12.pants. Atkāpe no bilances nosacījuma

(1) Sagatavojot valsts budžeta likumprojektu, var atkāpties no šā likuma 10.panta nosacījuma šādos gadījumos:

1) īstenojami dabas katastrofu, avāriju un citu dabas vai sociālo procesu izraisītu materiālo zaudējumu novēršanas pasākumi, kuru prognozētās izmaksas vienā saimnieciskajā gadā pārsniedz 0,1 procentu no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta;

2) novēršams Satversmes 62.pantā minētais apdraudējums;

3) Regulas 2024/1263 25. un 26. pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos atkāpes apjoms nedrīkst pārsniegt nepieciešamo izmaksu apjomu.

(3) Šā panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajā gadījumā atkāpe ir pieļaujama, ievērojot saskaņā ar Regulas 2024/1263 25. vai 26. pantu pieņemtā Padomes lēmuma nosacījumus.

13. pants. Izdevumu pieauguma nosacījums

Valsts budžeta likumprojekts izstrādājams, ievērojot izdevumu pieauguma nosacījumu, kas tiek piemērots neto izdevumu virzības noteikšanā un uzraudzībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa regulu (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1466/97. No izdevumu pieauguma nosacījuma var atkāpties Regulas 2024/1263 25. un 26. pantā noteiktajos gadījumos.

14.pants. Parāda nosacījums

(1) Valsts budžeta likumprojekts izstrādājams, ievērojot nosacījumu, ka vispārējās valdības parāds saimnieciskā gada beigās nedrīkst pārsniegt 60 procentus no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās.

(2) Vispārējās valdības parādu aprēķina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā noteikto vispārējās valdības parāda aprēķināšanas metodoloģiju.

15.pants. Ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu noteikšana

Izstrādājot valsts budžeta likumprojektu, ietvara maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus attiecīgajam gadam nosaka tā, lai vienlaikus tiktu ievērots bilances nosacījums un izdevumu pieauguma nosacījums.

16.pants. Fiskālo risku vispārējā vadība

(1) Ministru kabinets nodrošina fiskālo risku vispārējo vadību. Fiskālo risku vispārējās vadības mērķis ir nodrošināt šā likuma 5.panta trešās daļas 1., 3., 4., 5. un 7.punktā noteikto rādītāju (turpmāk — fiskālie rādītāji) stabilitāti vidējā termiņā neatkarīgi no ārējo faktoru izraisītām izmaiņām, kā arī mazināt ārējo faktoru izraisītu izmaiņu ietekmi uz fiskālajiem rādītājiem katrā valsts budžeta likuma perioda gadā.

(2) Fiskālo risku vispārējā vadība ietver ikgadēju fiskālo risku identificēšanu, to iestāšanās varbūtības un fiskālās ietekmes novērtēšanu, kā arī fiskālo risku novēršanai vai mazināšanai nepieciešamo pasākumu izstrādi. Fiskālo risku vispārējā vadība ietver arī mehānismu, atbilstoši kuram vispārējās valdības sektorā ietilpstošās institūcijas sadarbojas iepriekš minēto funkciju veikšanā.

(3) Ministru kabinets izstrādā kārtību, kādā tiek īstenota fiskālo risku vispārējā vadība.

(4) Valsts budžeta likumprojektā noteikto fiskālo rādītāju stabilitātes nodrošināšanai nepieciešamie pasākumi tiek noteikti fiskālo risku deklarācijā, kuru apstiprina Ministru kabinets. Fiskālo risku deklarācijā ietver:

1) fiskālo risku vispārējās vadības apraksta kopsavilkumu, veiktos un plānotos uzraudzības pasākumus, priekšlikumus risku vadības sistēmas pilnveidošanai un to ieviešanā panāktā progresa vērtējumu, kā arī minētās informācijas salīdzinājumu ar iepriekšējā fiskālo risku deklarācijā sniegto informāciju;

2) fiskālo risku klasifikāciju;

3) fiskālo risku ietekmes un iestāšanās varbūtības novērtēšanas metodes;

4) fiskālo risku, kuru iestāšanās varbūtība un fiskālā ietekme ir novērtēta (turpmāk — kvantificējamie fiskālie riski), detalizētu izklāstu (riska avota apraksts, uzņemto saistību apjoms, fiskālā ietekme, iestāšanās varbūtība, riska vadības mehānisms, lietotais riska notikuma seku novēršanas mehānisms, izmaiņas minētajā informācijā salīdzinājumā ar iepriekšējo fiskālo risku deklarāciju);

5) fiskālo risku, kuru iestāšanās varbūtība vai fiskālā ietekme nav novērtēta (turpmāk — nekvantificējamie fiskālie riski), izklāstu, tajā pēc iespējas ietverot arī šīs daļas 4.punktā minēto informāciju;

6) fiskālā nodrošinājuma rezerves (17.pants) aprēķinu, ieskaitot fiskālā nodrošinājuma aprēķinu attiecībā uz katru fiskālo risku deklarācijā iekļauto fiskālo risku, kuram tiek aprēķināta rezerve;