Zaudējis spēku - Saistošie noteikumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Carnikavas novadā

Carnikavas novada domes saistošie noteikumi Nr.CND/SN/2011/23Carnikavā 2011.gada 19.oktobrī

APSTIPRINĀTSar Carnikavas novada domes2012.gada 6.marta lēmumu (prot. Nr.5, 6.§)Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"15.panta pirmās daļas 1.punktu, 21.panta pirmās daļas14.punkta "e" apakšpunktu un 16.punktu, 43.panta trešo daļu,Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu

I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka atkritumu apsaimniekošanas kārtību Carnikavas novada (turpmāk – novads) administratīvajā teritorijā, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, nodrošinātu atkritumu dalītu savākšanu un reģenerāciju, kā arī veicinātu dabas resursu efektīvu izmantošanu un apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu, tajā skaitā:

1.1. novada administratīvās teritorijas atkritumu apsaimniekošanas zonu, atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas kārtību;

1.2. atkritumu radītāja tiesības un pienākumus;

1.3. atkritumu apsaimniekotāja tiesības un pienākumus;

1.4. aizliegumus un prasības atkritumu savākšanai, tajā skaitā prasības sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanai, atkritumu dalītai savākšanai un šķirošanai, kā arī prasības minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam;

1.5. kārtību, kādā veicami maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu;

1.6. administratīvo atbildību par noteikumu pārkāpšanu;

1.7. pārejas periodu noteikumu piemērošanai.

2. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana novadā tiek veikta atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam, novadam saistošajam Pierīgas reģionālajam atkritumu apsaimniekošanas plānam un normatīvo aktu prasībām.

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. pašvaldība – šo saistošo noteikumu izpratnē Carnikavas novada pašvaldība;

3.2. aģentūra – pašvaldības aģentūra "Carnikavas Komunālserviss", kas saskaņā ar nolikumu un pārvaldes līgumu realizē pašvaldības funkcijas atkritumu apsaimniekošanā;

3.3. atkritumi – jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties;

3.4. bīstamie atkritumi – atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus;

3.5. sadzīves atkritumi – mājsaimniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanas procesā vai citur radušies atkritumi, ja tie īpašību ziņā ir pielīdzināmi mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem;

3.6. ražošanas atkritumi – atkritumi, kas radušies ražošanas procesā vai būvniecībā;

3.7. mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi – elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, kuri radušies mājsaimniecībā vai citur, ja tie īpašību un daudzuma ziņā pielīdzināmi mājsaimniecībā radītajiem elektriskajiem un elektroniskajiem atkritumiem;

3.8. sadzīvē radušies bīstamie atkritumi – bīstamo atkritumu veidi, kas radušies mājsaimniecībās, piemēram, sadzīves ķīmija un iepakojums, dzīvsudraba termometri, dienas gaismas lampas, dzīvsudraba spuldzes, nolietotās baterijas un akumulatori, mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, transportlīdzekļu apkopes atkritumi – atstrādāta motoreļļa, eļļas filtri, riepas, kā arī nederīgie medikamenti, laku, krāsu, organisko šķīdinātāju, augu aizsardzības līdzekļu un insekticīdu, fotoķimikāliju atkritumi un citi;

3.9. bioloģiskie atkritumi – bioloģiski noārdāmi dārzu vai parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un mazumtirdzniecības, pārtikas un virtuves atkritumi un citi tiem pielīdzināmi pārtikas ražošanas atkritumi;

3.10. konteiners – savākto atkritumu novietošanai piemērots kustams priekšmets, kura minimālais tilpums ir 240 litri;

3.11. lielgabarīta atkritumi – atkritumi, kurus to izmēru dēļ nevar un nedrīkst ievietot konteineros, tai skaitā mēbeles;

3.12. trafarēts maiss – savākto atkritumu novietošanai paredzēts priekšapmaksas speciāls trafarēts maiss, kura minimālais tilpums ir 60 litri;

3.13. atkritumu urna – atkritumu novietošanai piemērots ar nekustamā īpašuma daļu (ēkas, būves vai zemes daļu) savienots priekšmets;

3.14. atkritumu radītājs – ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada atkritumus (sākotnējais atkritumu radītājs) vai kura veic atkritumu priekšapstrādi, sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs vai īpašības;

3.15. individuālā māja – ģimenes dzīvojamā māja vai savrupmāja, kuras izmantošana ietver ģimenes dzīvošanu (mājsaimniecību), vai viensēta (zemnieku sēta);

3.16. pavasara un vasaras sezona – laika periods no 1.maija līdz 15.oktobrim;

3.17. vasarnieks – vasarnīcas, dārza mājas (tajā skaitā, atbilstoši normatīvajiem aktiem reģistrētā dārzkopības sabiedrībā esošā dārza māja) vai citas īslaicīgas apmešanās dzīvojamās ēkas īpašnieks, valdītājs, lietotājs (tajā skaitā īrnieks) vai viņa pilnvarotā persona, kas ir atkritumu radītāja pavasara un vasaras sezonā;

3.18. pasākuma organizators – fiziska vai juridiska persona vai arī valsts vai pašvaldības iestāde, kas plāno un organizē publisku pasākumu publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības;

3.19. atkritumu apsaimniekošana – atkritumu savākšana, uzglabāšana, pārvadāšana, reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, atkritumu apglabāšanas vietu sakopšana pēc to slēgšanas, kā arī tirdzniecība ar atkritumiem un starpniecība atkritumu apsaimniekošanā;

3.20. atkritumu apsaimniekotājs – komersants, arī atkritumu tirgotājs un atkritumu apsaimniekošanas starpnieks, kurš ir saņēmis attiecīgu atļauju atkritumu apsaimniekošanai normatīvajos aktos par piesārņojumu noteiktajā kārtībā;

3.21. atkritumu apsaimniekošanas zona – novada administratīvā teritorija, kurā atbilstoši līgumam ar pašvaldību, atkritumu apsaimniekotājs veic līgumā paredzētās darbības;

3.22. atkritumu savākšana – atkritumu vākšana, arī atkritumu iepriekšēja šķirošana un glabāšana, lai tos nogādātu uz atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtām, vai tādām iekārtām, kurās tiek veikta atkritumu sagatavošana reģenerācijai vai apglabāšanai;

3.23. atkritumu dalītā savākšana – atkritumu savākšana, atsevišķi nodalot atkritumus pēc to veida un īpašībām, lai veicinātu atkritumu sagatavošanu reģenerācijai vai apglabāšanai, kā arī reģenerāciju vai apglabāšanu;

3.24. bioloģiski noārdāmu sadzīves atkritumu kompostēšana – bioloģiski noārdāmo atkritumu aeroba apstrāde atmosfēras skābekļa klātbūtnē kontrolētos apstākļos, izmantojot mikroorganismus;

3.25. sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkts – speciāli aprīkota vieta dažādu veidu atkritumu dalītai savākšanai un īslaicīgai uzglabāšanai konteineros ne ilgāk kā 1 (vienu) nedēļu bioloģiski noārdāmiem atkritumiem un 6 (sešas) nedēļas – pārējiem sadzīves atkritumiem pirms to pārvadāšanas. Sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktā nodrošina ne mazāk kā 2 (divu) veidu atkritumu dalītu savākšanu;

3.26. šķiroto atkritumu savākšanas laukums – speciāli aprīkota norobežota vieta dažādu veidu atkritumu savākšanai un uzglabāšanai konteineros ne ilgāk kā 2 (divas) nedēļas bioloģiski noārdāmiem atkritumiem un 3 (trīs) mēnešus – pārējiem sadzīves atkritumiem pirms to apglabāšanas vai pārstrādes. Videi kaitīgo preču atkritumus, bīstamos sadzīves atkritumus, mēbeļu atkritumus un būvniecības atkritumus šķiroto atkritumu laukumā drīkst uzglabāt ne ilgāk par 1 (vienu) gadu no to savākšanas dienas;

3.27. atkritumu poligons – tāda speciāli ierīkota un aprīkota vieta atkritumu apglabāšanai uz zemes vai zemē, kur nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi;

3.28. specializēts transportlīdzeklis – transportlīdzeklis, kas paredzēts noteikta veida sadzīves atkritumu konteineru mehanizētai izvešanai un nogādāšanai uz apglabāšanas vai pārkraušanas vietu;

3.29. maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu – noteikumos apstiprinātajā kārtībā noteiktā un ar domes lēmumu apstiprinātā maksa atkritumu radītājiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

3.30. PET pudeles – pudeles, kuras izgatavotas no polietilēnteraftalāta.

4. Atkritumu apsaimniekošana novada administratīvajā teritorijā nedrīkst negatīvi ietekmēt novada vidi, tajā skaitā:

4.1. radīt apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, kā arī augiem un dzīvniekiem;

4.2. radīt traucējošus trokšņus vai smakas;

4.3. nelabvēlīgi ietekmēt ainavas un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas;

4.4. piesārņot un piegružot vidi.

5. Noteikumi attiecas uz visiem atkritumu radītājiem, kas pastāvīgi dzīvo vai īslaicīgi uzturas savā, valdījumā vai lietojumā esošajā nekustamajā īpašumā un/vai strādā, tajā skaitā nodarbojas ar komercdarbību novada administratīvajā teritorijā. Noteikumus nepiemēro, ja citos normatīvajos aktos atkritumu apsaimniekošanai atsevišķā nozarē vai jomā ir noteikta cita kārtība.

II. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS ORGANIZĒŠANA

6. Visa novada administratīvā teritorija veido vienu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonu (turpmāk – atkritumu apsaimniekošanas zona).

7. Atkritumu apsaimniekošanas zonā pašvaldība organizē pasākumu kopumu, kas nodrošina apsaimniekojamo sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanu, tajā skaitā:

7.1. novērš atkritumu izmešanu mežos, grāvjos un tamlīdzīgi;

7.2. attīsta atkritumu dalītu savākšanu, uzlabo atkritumu radītāju prettiesisko darbību novēršanas mehānismu;

7.3. ietver bioloģiski noārdāmu sadzīves atkritumu kompostēšanas izplatību starp atkritumu radītājiem individuālās mājās, vasarnieku apdzīvotajās mājās un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo vai piesaistīto zemesgabalu;

7.4. iesaista sabiedrību un veic tās izglītošanu jautājumos, kas saistīti ar atkritumu šķirošanu.

8. Atkritumu apsaimniekošanas zonā sadzīves atkritumus apsaimnieko 1 (viens) atkritumu apsaimniekotājs.

9. Atkritumu savākšanai novada administratīvajā teritorijā tiek izmantoti atkritumu konteineri vai šim nolūkam paredzēti trafarēti maisi.

10. Atkritumu savākšanas sistēmu novada administratīvajā teritorijā veido:

10.1. Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgtais līgums starp aģentūru un atkritumu apsaimniekotāju, tas ir komersantu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu novada administratīvajā teritorijā;

10.2. atkritumu radītāja noslēgtais līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves un/vai dalīto atkritumu savākšanu;

10.3. sadzīves atkritumu savākšana (tajā skaitā arī atkritumu dalītā savākšana), atkritumu nogādāšana speciāli izveidotajos dalīto atkritumu savākšanas punktos vai laukumos, sadzīves atkritumu pārvadāšana, pārkraušana, uzglabāšana un savākto sadzīves atkritumu apglabāšana atkritumu poligonā;

10.4. citu ar atkritumu apsaimniekošanu saistītu funkciju izpilde atbilstoši noteikumiem un atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

11. Novada atkritumu dalītās savākšanas sistēmas izveide ietver:

11.1. 1 (viena) liela šķiroto atkritumu savākšanas laukuma ierīkošanu atkritumu savākšanai no novada atkritumu radītajiem;

11.2. ne mazāk kā 30 (trīsdesmit) koplietošanas sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu ierīkošanu, paredzot 1 (vienu) šādu punktu uz 300 (trīs simti) iedzīvotājiem;

11.3. atkritumu frakciju savākšanu: papīrs/kartons; stikls; PET pudeles; plastmasas; metāls, bioloģiskie atkritumi un atlikusī atkritumu frakcija;

11.4. novada sabiedrības izglītošanu un aktīvu iesaistīšanu atkritumu dalītā savākšanā.

12. Novada teritorijā radušies sadzīves atkritumi tiek apglabāti poligonā "Getliņi", Rumbulā, Stopiņu novadā.

13. Atkritumu savākšana, pārkraušana, šķirošana, uzglabāšana, reģenerācija vai apglabāšana ir atļauta tikai tam paredzētajās vietās.

14. Aģentūra organizē un kontrolē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu novada administratīvajā teritorijā saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, novadam saistošo Pierīgas reģionālajam atkritumu apsaimniekošanas plānu un normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā:

14.1. publisko iepirkumu reglamentējošos aktos noteiktajā kārtībā, izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, kas veiks sadzīves atkritumu apsaimniekošanu novada administratīvajā teritorijā, un slēdz iepirkuma līgumu ar to par attiecīgajiem pakalpojumiem;

14.2. organizē dažādu atkritumu grupu atsevišķas savākšanas plūsmu, tajā skaitā, trafarēto maisu izmantošanu individuālo māju īpašniekiem vai valdītājiem vai lietotājiem (tajā skaitā īrniekiem) vai viņa pilnvarotajām personām un vasarniekiem;

14.3. atkritumu dalītas savākšanas maksā neiekļauj sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprināto tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu reģionālajā atkritumu poligonā;

14.4. organizē liela šķiroto atkritumu savākšanas laukuma kā lielgabarīta atkritumu, mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un būvniecības atkritumu pieņemšanas punkta izveidošanu un darbību.

III. ATKRITUMU RADĪTĀJA TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

15. Atkritumu radītāju pienākumi ir:

15.1. piedalīties un iekļauties pašvaldības noteiktajā atkritumu savākšanas sistēmā atbilstoši noteikumu prasībām, atkritumu apsaimniekošanas zonā atbildot par atkritumu savākšanu vai atkritumu dalītu savākšanu no īpašumā vai valdījumā vai lietojumā esošā nekustamā īpašuma, un nogādāt tos nekustamā īpašuma īpašnieka vai atkritumu apsaimniekotāja noteiktajā vietā atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

15.2. slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju (kurš noslēdzis līgumu ar aģentūru par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu) par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu;

15.3. samaksāt noteikumos paredzētos ar atkritumu apsaimniekošanu saistītos maksājumus, tajā skaitā:

15.3.1. sadzīves atkritumu radītājs, kas atkritumu savākšanai izmanto konteineru, norēķinās ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu izvešanu priekšapmaksas veidā, ko samaksā ne retāk kā 1 (vienu) reizi ceturksnī, saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

15.3.2. sadzīves atkritumu radītājs, kas atkritumu savākšanai izmanto trafarētos maisus, norēķinās ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu izvešanu priekšapmaksas veidā, 1(vienu) reizi ceturksnī (tas ir – ik pēc trim mēnešiem) iegādājoties trafarētos maisus, saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kas zaudē spēku, ja atkritumu radītājs nepilda minētos nosacījumus;

15.4. izmantot atkritumu savākšanai un uzglabāšanai tikai noteiktajam atkritumu veidam paredzētās iekārtas, noteikumos definētos, standartam (tilpumam) atbilstošos konteinerus vai trafarētos maisus;

15.5. nodrošināt atsevišķu atkritumu veidu (piemēram, lielgabarīta atkritumu) nogādāšanu pārstrādes vai apglabāšanas vietās – ar savu transportu vai izmantojot atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus;

15.6. izvest sadzīves atkritumus saskaņā ar sadzīves atkritumu izvešanas laika grafiku, ne retāk kā:

15.6.1. 1 (vienu) reizi mēnesī, ja izmanto konteineru ar tilpumu 240 l,

15.6.2. 2 (divas) reizes mēnesī, ja izmanto trafarētos maisus ar tilpumu 60 l;

15.7. nodrošināt konteinera novietošanu, ja atkritumu savākšanai izmanto konteineri, vai trafarēto maisu novietošanu, ja atkritumu savākšanai izmanto trafarētos maisus, to aizvešanai ar atkritumu apsaimniekotāju vai aģentūru saskaņotā vietā, kā arī nodrošināt specializētā transportlīdzekļa brīvu piekļuvi konteinerim vai trafarētiem maisiem. Ja to nevar ievērot, tad atkritumu apsaimniekotājs, kurš noslēdzis līgumu ar Aģentūru par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, līgumā ar sadzīves atkritumu radītāju nosaka citus atkritumu savākšanas paņēmienus.

16. Papildus noteikumu 15.punktā minētajiem pienākumiem:

16.1. individuālās mājas īpašnieks, valdītājs, lietotājs (tajā skaitā īrnieks) vai viņa pilnvarota persona kā sadzīves atkritumu radītājs:

16.1.1. sadzīves atkritumu izvešanai pēc savas izvēles izmanto konteineru vai trafarētos maisus;

16.1.2. līgumā ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, atbilstoši konkrētajiem atkritumu apsaimniekošanas apstākļiem, situācijai un sadzīves atkritumu daudzumam, nosaka sadzīves atkritumu savākšanai nepieciešamo konteineru skaitu un tilpumu vai trafarēto maisu skaitu un tilpumu, konteineru iztukšošanas vai trafarēto maisu izvešanas biežumu, to saskaņošanas kārtību;

16.1.3. pieprasa atkritumu apsaimniekotājam atkritumu savākšanai nepieciešamo konteineru vai trafarēto maisu skaitu, atbilstoši faktiski radīto atkritumu daudzumam;

16.1.4. būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus savāc atsevišķi no citiem sadzīves atkritumiem teritorijā, kurā notiek būvdarbi;

16.1.5. piedalās pašvaldības veidotajā atkritumu dalītās savākšanas sistēmā, atdalot norādīto atkritumu veidus un novietojot tos sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktos vai šķiroto atkritumu savākšanas laukumos vai šķiroto atkritumu savākšanai paredzētos trafarētos maisos;

16.1.6. kompostē bioloģiskos atkritumus sava īpašuma, valdījuma vai lietojuma teritorijā, ja tas nerada draudus cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai;

16.1.7. nodrošina, ka katru konteineru tā iztukšošanas, vai trafarēto maisu tā izvešanas dienās no nekustamā īpašuma privātā slēgtā pagalma pārvieto specializētajam transportlīdzeklim pieejamā vietā, kur tas netraucē gājēju un citu transportlīdzekļu kustību, un ka pēc atkritumu izvešanas katru konteineru novieto atpakaļ to pastāvīgajā atrašanās vietā;

16.1.8. uztur nekustamajā īpašumā katru esošo konteineru tīru un lietošanai derīgā kārtībā;

16.2. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldītājs (ar kuru dzīvokļu īpašnieku kopība noslēgusi attiecīgu līgumu) kā sadzīves atkritumu radītājs:

16.2.1. ievieto sadzīves atkritumus konkrētajai mājai paredzētajā konteinerā;

16.2.2. nosaka sadzīves atkritumu savākšanai nepieciešamo konteineru skaitu un tilpumu, to saskaņošanas kārtību, ņemot vērā sadzīves atkritumu daudzumu, konteineru iztukšošanas biežumu un atkritumu izvešanas laika grafiku līgumā ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, atbilstoši konkrētajiem atkritumu apsaimniekošanas apstākļiem un situācijai;

16.2.3. nodrošina ēkās, kur sadzīves atkritumu savākšanai izmanto atkritumu vadus, minēto atkritumu vadu regulāru apkopi un konteineru telpu tīrību;

16.3. nekustamā īpašuma īpašnieks nodrošina, ka pie iestāžu, biroju, viesnīcu un tām līdzīga pielietojuma ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku ieejām vai to tuvumā, tirdzniecības vietās, parkos un skvēros, autobusu pieturās un citās sabiedriskās vietās un pie daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ieejām vai to tuvumā ierīko atkritumu urnas un uztur tās kārtībā. Atkritumu urnu dizainu (forma, krāsojums) un uzstādīšanu saskaņo pašvaldības būvvaldē. Atkritumu urnas iztukšo pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā 2 (divas) reizes nedēļā;

16.4. pasākumu organizators aprīko pasākuma vietu ar atkritumu konteineriem vai atkritumu urnām pasākuma laikā, kā arī nodrošina attiecīgās teritorijas sakopšanu 5 (piecu) stundu laikā pēc pasākuma noslēguma. Vietās, kur notiek intensīva gājēju un satiksmes kustība, pasākuma organizators nodrošina attiecīgās novada teritorijas sakopšanu 1 (vienas) stundas laikā no pasākuma noslēguma (nakts laikā attiecīgās novada teritorijas sakopšanu nodrošina līdz nākamās dienas plkst. 08.00).