Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt nacionālo drošību valsts apdraudējuma gadījumā.

2.pants. Likuma darbība

Likums nosaka kārtību, kādā izsludina un atceļ īpašu tiesisko režīmu — ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli —, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības, to ierobežojumus, īpašos pienākumus un tiesiskuma nodrošināšanu šo tiesisko režīmu spēkā esamības laikā.

3.pants. Īpašā tiesiskā režīma spēks laikā un tā tiesiskās sekas

(1) Visi lēmumi un rīkojumi, kas pieņemti ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanai, zaudē spēku vienlaikus ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanu vai šiem īpašajiem tiesiskajiem režīmiem noteiktā termiņa beigām.

(2) Valsts institūcijām nav tiesību noraidīt personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu, ja tādi rodas saistībā ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanu, pamatojot noraidījumu ar īpašā tiesiskā režīma apstākļiem.

II nodaļaĀrkārtējā situācija

4.pants. Ārkārtējā situācija un tās izsludināšana

(1) Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

(2) Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar krīzi vai katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

5.pants. Ministru kabineta tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju

(1) Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem.

(2) Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu (turpmāk — lēmums par ārkārtējo situāciju) Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas Prezidijam.

(3) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

6.pants. Pieprasījums izsludināt ārkārtējo situāciju

(1) Ārkārtējās situācijas izsludināšanu var pieprasīt:

1) Valsts kancelejas Krīzes vadības centrs;

2) par nozari atbildīgā ministrija;

3) pašvaldības dome.

(2) Par lēmumu pieprasīt ārkārtējās situācijas izsludināšanu šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām ir pienākums informēt:

1) pašvaldību, kuras teritorijā plānots izsludināt ārkārtējo situāciju;

2) ministriju, kuras kompetencē ir attiecīgi ar ārkārtējo situāciju saistīti pasākumi.

7.pants. Teritorija, kurā izsludināma ārkārtējā situācija

Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma ārkārtējo situāciju Ministru kabinets var izsludināt:

1) visā valstī;

2) valsts daļā;

3) administratīvās teritorijas daļā.

8.pants. Ministru kabineta tiesības, izsludinot ārkārtējo situāciju

(1) Izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam ir tiesības noteikt:

1) īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību vai pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus;

2) īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai šīs kustības ierobežojumus;

3) īpašu saimnieciskās darbības kārtību vai šīs darbības ierobežojumus;

4) īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai;

5) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības pieņemt lēmumu par iedzīvotāju un viņu kustamā īpašuma evakuāciju, kā arī, ja nepieciešams, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi ar piespiedu pārvietošanu;

6) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā;

7) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonām papildu tiesības aizturēt un nodot tiesībaizsardzības institūciju amatpersonām lēmuma pieņemšanai personas, kuras nepakļaujas amatpersonu likumīgajām prasībām vai izdara citus pārkāpumus;

8) valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām tiesības noteikt aizliegumu personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem;

9) valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kuras sagatavo un izplata oficiālu informāciju par ārkārtējo situāciju;

10) starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildes pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja to izpilde var negatīvi ietekmēt valsts apdraudējuma novēršanas vai pārvarēšanas spējas.

(2) Izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām ir tiesības noteikt konkrētajā ārkārtējā situācijā nepieciešamus pasākumus, kas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai vai pārvarēšanai paredzēti likumos, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā.

9.pants. Lēmums par ārkārtējo situāciju

(1) Lēmumā par ārkārtējo situāciju norāda:

1) ārkārtējās situācijas izsludināšanas iemeslu;

2) laiku, uz kuru to izsludina;

3) teritoriju, kurā ārkārtējā situācija tiek izsludināta;

4) atbildīgo amatpersonu vai institūciju un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī to īpašās pilnvaras;

5) izmantojamos resursus;

6) fizisko un juridisko personu tiesību ierobežojumus;

7) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īpašos pienākumus, uzdevumus un tiesības;

8) lēmuma par ārkārtējo situāciju izplatīšanas kārtību;

9) citu informāciju atbilstoši valsts apdraudējuma veidam, intensitātei un raksturam, kā arī apdraudētās teritorijas lielumam.

(2) Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par ārkārtējo situāciju, var noteikt starptautiskās organizācijas un valstis, kuras informējamas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un tās iemesliem, teritoriju, kurā izsludināta ārkārtējā situācija, un laiku, uz kuru tā izsludināta.

(3) Lēmumu par ārkārtējo situāciju vai grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.

(4) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi bez maksas izziņo lēmumu par ārkārtējo situāciju, kā arī sniedz citu informāciju par ārkārtējo situāciju un ieteikumus iedzīvotāju rīcībai, ievērojot Ministru kabineta un atbildīgās institūcijas nosacījumus par informācijas sniegšanas kārtību un steidzamību.

(5) Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par ārkārtējo situāciju vai par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu, nosaka termiņu, kādā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas vai tai noteiktā termiņa beigām veicams visaptverošs ārkārtējās situācijas izvērtējums, un minētā izvērtējuma veicēju.

10.pants. Saeimas kompetence lemt par ārkārtējās situācijas pamatotību

(1) Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējo situāciju vai par tādiem grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, kuri nosaka papildu teritoriālos vai tiesību ierobežojumus, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

(2) Ja, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

III nodaļaIzņēmuma stāvoklis

11.pants. Izņēmuma stāvokļa izsludināšanas nosacījumi

(1) Izņēmuma stāvoklis ir īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināms, ja:

1) valsti apdraud ārējais ienaidnieks;

2) valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud demokrātisko valsts iekārtu.

(2) Izņēmuma stāvoklis ļauj likumā noteiktajā apjomā un kārtībā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

(3) Izņēmuma stāvokli izsludina Ministru kabinets.

12.pants. Izņēmuma stāvokļa izsludināšana

(1) Izņēmuma stāvokli var izsludināt visā valstī vai tās daļā.

(2) Izņēmuma stāvokli izsludina uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem.

(3) Lēmumu par izņēmuma stāvokli vai grozījumiem lēmumā par izņēmuma stāvokli, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātā izņēmuma stāvokļa pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.

(4) Ministru kabinetam ir pienākums atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma izmaiņām izdarīt grozījumus lēmumā par izņēmuma stāvokli.

(5) Ministru kabinets atceļ lēmumu par izņēmuma stāvokli pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts.

(6) Ministru kabinetam ir tiesības izsludināto izņēmuma stāvokli pagarināt — ik reizi uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.

(7) Ministru kabineta sēdē piedalās tiesībsargs vai viņa pilnvarota amatpersona, kas izsaka viedokli par izskatāmo lēmumu.

13.pants. Lēmums par izņēmuma stāvokli

(1) Lēmumā par izņēmuma stāvokli norāda:

1) izņēmuma stāvokļa izsludināšanas iemeslu;

2) izņēmuma stāvokļa spēkā stāšanās brīdi un laiku, uz kuru to izsludina;

3) teritoriju, kurā izņēmuma stāvoklis tiek izsludināts;

4) pasākumu kopumu, ko paredzēts īstenot izņēmuma stāvokļa laikā, lai novērstu vai pārvarētu valsts apdraudējumu un nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību;

5) fizisko un juridisko personu tiesību un brīvību ierobežojumus vai papildu pienākumus;

6) par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgo valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju pilnvaras un uzdevumus;

7) kārtību, kādā informācija par valsts apdraudējuma pārvarēšanas gaitu sniedzama Valsts prezidentam, Saeimai un ģenerālprokuroram;

8) valsts tiešās pārvaldes iestāžu un atvasinātu publisku personu institucionālo padotību (ja to nepieciešams mainīt).

(2) Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par izņēmuma stāvokli, var noteikt starptautiskās organizācijas un valstis, kuras informējamas par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tās iemesliem, teritoriju, kurā izsludināts izņēmuma stāvoklis, un laiku, uz kuru tas izsludināts.

14.pants. Saeimas kompetence lemt par izņēmuma stāvokļa pamatotību

(1) Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par izņēmuma stāvokli vai par tādiem grozījumiem lēmumā par izņēmuma stāvokli, kuri nosaka papildu teritoriālos vai tiesību ierobežojumus, kā arī par izsludinātā izņēmuma stāvokļa pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

(2) Ja, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

15.pants. Iedzīvotāju informēšana par izņēmuma stāvokli

(1) Lēmumu par izņēmuma stāvokli vai grozījumiem lēmumā par izņēmuma stāvokli, kā arī par izņēmuma stāvokļa pagarināšanu vai atcelšanu nekavējoties nosūta izziņošanai elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, publicē pašvaldību mājaslapās internetā un izvieto redzamās vietās pie valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju ēkām, kā arī nodrošina oficiālo elektronisko publikāciju tiešsaistē internetā.

(2) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi bez maksas izziņo lēmumu par izņēmuma stāvokli, kā arī sniedz citu informāciju par izņēmuma stāvokli un ieteikumus iedzīvotāju rīcībai, ievērojot Ministru kabineta un atbildīgās institūcijas nosacījumus par informācijas sniegšanas kārtību un steidzamību.

16.pants. Valsts pārvaldes padotība izņēmuma stāvokļa laikā

(1) Ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai, izņēmuma stāvokļa laikā Ministru kabinets var grozīt valsts tiešās pārvaldes iestāžu un atvasinātu publisku personu padotības formu, mainīt valsts tiešās pārvaldes iestāžu padotību konkrētam Ministru kabineta loceklim, tai skaitā aizstāt pārraudzību ar pakļautību.

(2) Ministru kabineta loceklis viņa padotībā esošo un izņēmuma stāvokļa laikā nodoto institūciju uzraudzību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību.

17.pants. Ministru kabineta tiesības izņēmuma stāvokļa laikā

(1) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura Ministru kabinets var noteikt:

1) īpašu režīmu iebraukšanai Latvijā un izbraukšanai no tās, kā arī pārvietošanās un uzturēšanās ierobežojumus;

2) aizliegumu personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem, kā arī pastāvīgas personu dokumentu pārbaudes;

3) īpašu kārtību vai ierobežojumus sapulču, gājienu un piketu, kā arī citu masu pasākumu organizēšanai vai aizliegumu tos organizēt;

4) ierobežojumus streiku rīkošanai vai aizliegumu tos rīkot;

5) ierobežojumus personu, transportlīdzekļu un kravu kustībai pāri valsts robežai vai šādas kustības aizliegumu, kā arī robežkontroles atjaunošanu uz iekšējām valsts robežām;

6) īpašu kārtību pārtikas preču, pirmās nepieciešamības preču, medikamentu un medicīnas preču, alkoholisko dzērienu, degvielas un energoresursu, kā arī pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai, tai skaitā iedzīvotāju normētu apgādi ar pārtiku, pirmās nepieciešamības precēm un medicīnas precēm;

7) īpašu kārtību vai ierobežojumus ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu, noteiktu bīstamu ķīmisko, bioloģisko un radioaktīvo vielu apritei, tai skaitā personu īpašumā esošu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu, noteiktu bīstamu ķīmisko, bioloģisko un radioaktīvo vielu izņemšanu;

8) stratēģiski svarīgu izejvielu un preču rezervju veidošanu, kā arī aizliegumu noteiktu kategoriju preces un izejvielas izvest no valsts;

9) valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kuras sagatavo un izplata oficiālu informāciju par izņēmuma stāvokli;

10) pastiprinātus sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pasākumus un atsevišķu objektu apsardzību;

11) valsts apdraudējuma pārvarēšanā iesaistīto valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un mobilizēto civilās aizsardzības formējumu nodrošināšanu ar energoresursiem;

12) starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildes pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja to izpilde var negatīvi ietekmēt valsts apdraudējuma novēršanas vai pārvarēšanas spējas;

13) plašsaziņas līdzekļu darbības nodrošināšanu;

14) uzņemošās valsts atbalsta funkciju nodrošināšanu, uzņemot Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības bruņotos spēkus, kā arī vides, būvniecības un citu normatīvo aktu prasību nepiemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar minēto bruņoto spēku uzņemšanu, izvietošanu un sagatavošanos valsts aizsardzībai nepieciešamā atbalsta sniegšanai;

15) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju darba režīmu;

16) īpašu kārtību valsts iestāžu informācijas apritei;

17) iedzīvotāju iesaistīšanu brīvprātīgajos darbos, kas nepieciešami iekšēju nemieru vai ārēju militāru draudu izraisīto katastrofu un to seku likvidēšanai;

18) finanšu ministram pilnvarojumu mainīt likumā par gadskārtējo valsts budžetu noteikto apropriāciju, ja apropriācijas izmaiņas nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta nominālo bilanci atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, informējot par to Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju;

19) finanšu ministram pilnvarojumu mainīt likumā par gadskārtējo valsts budžetu noteikto apropriāciju, kā arī nodrošināt finanšu resursus un maksājumu veikšanu atbilstoši Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumam, kas ir pieņemts 24 stundu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas brīža, ja apropriācijas izmaiņas pārsniedz gadskārtējā valsts budžeta ietvaru vai apropriācijas izmaiņām ir negatīva ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta nominālo bilanci atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai;

20) Ministru prezidentam un finanšu ministram pilnvarojumu kopīgi pieņemt lēmumu par gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņām, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 24 stundu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav izskatījusi apropriācijas izmaiņas;

21) īpašu atlīdzības regulējumu no valsts un pašvaldību budžeta finansētu iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, ja nepieciešams, paredzot kompensējošus mehānismus;

22) īpašu regulējumu izdienas pensiju, valsts sociālo pabalstu, sociālās apdrošināšanas pensiju, speciālo valsts pensiju, pabalstu un atlīdzību izmaksu veikšanai (apmēra ierobežojumus un īpašu izmaksas kārtību), kā arī sociālās palīdzības nodrošināšanai, ja nepieciešams, paredzot kompensējošus mehānismus;

23) lai īstenotu valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus un nodrošinātu kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību izņēmuma stāvokļa laikā, aizliegumu publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumos vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību, izbeigt civildienesta attiecības vai uzteikt darba līgumu, kā arī pārtraukt tiešo darba pienākumu pildīšanu (izņemot gadījumus, kad tas apdraud personas dzīvību);

24) aizliegumu juridiskajām personām pārtraukt kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbību;

25) karatiesu darbības uzsākšanu;

26) īpašu kārtību un termiņus valsts drošības iestāžu operatīvo un kriminālprocesuālo darbību veikšanai, lai nodrošinātu nacionālo drošību valsts apdraudējuma gadījumā;

27) ārlietu ministram pilnvarojumu ierosināt starptautiskajām organizācijām, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika, un Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīm pieņemt lēmumu par visaptverošām starptautiskajām vai ārvalstu nacionālajām sankcijām pret ārējo ienaidnieku vai valsti, kura ir atbildīga par valsts apdraudējuma izraisīšanu, kā arī pret ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kas iesaistītas darbībās pret Latvijas valsti;

28) īpašu nodokļu maksāšanas un pārmaksāto nodokļu atmaksāšanas veidu un kārtību.

(2) Izsludinot izņēmuma stāvokli, Ministru kabinetam papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām ir tiesības noteikt konkrētajā izņēmuma stāvoklī nepieciešamus pasākumus, kas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai vai pārvarēšanai paredzēti likumos, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā.

(3) Finanšu ministram valsts aizsardzības plānošanas dokumentos noteiktajos gadījumos ir tiesības pilnvarot citas amatpersonas finanšu resursu un maksājumu veikšanas nodrošināšanai.

18.pants. Par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgo valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības izņēmuma stāvokļa laikā

Lai īstenotu šā likuma 13.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktā noteikto, par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura ir tiesīgas: