Zaudējis spēku - Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros

Ministru kabineta noteikumi Nr.139Rīgā 2013.gada 12.martā (prot. Nr.14 31.§)

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma5.panta ceturto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros saskaņā ar Padomes 2009.gada 19.janvāra Regulu Nr. 73/2009 (EK), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (turpmāk – regula Nr. 73/2009).

2. Valsts un Eiropas Savienības atbalsta veidi ir šādi:

2.1. vienotais platības maksājums;

2.2. (svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.147);

2.2.1 īpašais atbalsts par liellopiem;

2.3. īpašais atbalsts par pienu;

2.4. īpašais atbalsts cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai;

2.5. īpašais atbalsts lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai;

2.6. pārejas posma valsts atbalsts:

2.6.1. par zīdītājgovīm;

2.6.2. par aitu mātēm;

2.7. atdalītais pārejas posma valsts atbalsts:

2.7.1. par platībām;

2.7.2. par laukaugu platībām;

2.7.3. par kartupeļu cieti;

2.7.4. par pienu;

2.7.5. par liellopiem;

2.7.6. par nokautiem vai eksportētiem liellopiem;

2.7.7. īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem.

3. Atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas atbilst regulas Nr. 73/2009 2.panta "a" apakšpunkta prasībām un veic lauksaimniecisko darbību saskaņā ar minētās regulas 2.panta "c" apakšpunkta prasībām.

4. Ievērojot regulas Nr. 73/2009 31.pantu, Lauku atbalsta dienests pieļauj atkāpes no šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem šādos nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos (turpmāk – ārkārtas apstākļi):

4.1. lauksaimnieka ilgstoša darbnespēja;

4.2. lauksaimnieka nāve;

4.3. lielas saimniecības daļas piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedrības vajadzībām, ja lauksaimnieks to nevarēja paredzēt saistību uzņemšanās dienā;

4.4. stihiska dabas nelaime vai ugunsgrēks, kas būtiski ietekmē lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamo zemi un ēkas, kuras izmanto lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai;

4.5. epizootija, kas skārusi visus lauksaimnieka lauksaimniecības dzīvniekus vai daļu no tiem.

5. Ja iestājušies šo noteikumu 4.punktā minētie ārkārtas apstākļi, lauksaimnieks vai viņa pilnvarotā persona 10 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, iesniedz attiecīgajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā reģistrēts maksājumu iesniegums:

5.1. detalizētu aprakstu par ārkārtas apstākļu iestāšanos;

5.2. ārkārtas apstākļus apliecinošus dokumentus.

6. Šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minēto atbalstu nepiešķir regulas Nr. 73/2009 28.panta 1.punkta "b" apakšpunktā noteiktajā gadījumā.

7. Šo noteikumu 2.2.1, 2.3., 2.4. un 2.5.apakšpunktā minēto atbalstu nepiešķir regulas Nr. 73/2009 28.panta 1.punkta "a" apakšpunktā noteiktajā gadījumā.

8. Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par šo noteikumu 2.punktā minēto atbalsta veidu piešķiršanu un nodrošina attiecīgo atbalstu pilnīgu izmaksu atbilstoši regulas Nr. 73/2009 29.panta 2.punkta nosacījumiem.

9. Lauku atbalsta dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē:

9.1. šo noteikumu 70., 73., 77., 80., 85., 87. un 89. punktā minētās atdalītā pārejas posma valsts atbalsta likmes un šo noteikumu 46. un 47. punktā minēto samazinājuma koeficientu – līdz kārtējā gada 1. novembrim;

9.2. šo noteikumu 54.punktā minēto samazinājuma koeficientu – līdz nākamā gada 15.aprīlim;

9.3. šo noteikumu 57. un 58.punktā minēto samazinājuma koeficientu – līdz nākamā gada 10.jūnijam.

10. Vismaz trīs nedēļas pirms attiecīgā atbalsta veida iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām:

10.1. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde nodrošina šo noteikumu 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.pielikumā minētās veidlapas izsniegšanu un lauku bloku kartes izsniegšanu;

10.2. Valsts augu aizsardzības dienests nodrošina šo noteikumu 9.pielikumā minētās veidlapas pieejamību.

11. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde vismaz trīs nedēļas pirms attiecīgā atbalsta veida iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām, ievērojot regulas Nr. 73/2009 19.panta 2.punkta nosacījumus, nodrošina šo noteikumu 2.pielikumā minēto veidlapu pieejamību elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, kurā norādītas iepriekšējā gadā noteiktās platības, kā arī lauku bloku karte. Lauksaimnieks reģistrējas Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, lai iegūtu pieeju elektroniskajā pieteikšanās sistēmā esošajām veidlapām un lauku bloku kartēm.

12. Platību maksājumu iesniegumu (2.pielikums) un citus atbalsta saņemšanai nepieciešamos dokumentus atbilstoši šo noteikumu prasībām lauksaimnieks vai viņa pilnvarotā persona Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz personīgi, elektroniski vai nosūta pa pastu.

13. Vienu šo noteikumu 2.pielikumā minēto iesniegumu saskaņā ar Komisijas 2009.gada 30.novembra Regulas Nr. 1122/2009 (EK), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (turpmāk – regula Nr. 1122/2009), 10.pantu lauksaimnieks iesniedz, piesakoties uz:

13.1. šo noteikumu 2.1., 2.2.1, 2.3. un 2.7.apakšpunktā minētajiem atbalsta maksājumiem;

13.2. Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumiem "Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas", "Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK un noteikti saskaņā ar regulas Nr. 1698/2005 38.pantu" (turpmāk – LIZ platība Natura 2000 teritorijā), "Agrovides maksājumi" un "Natura 2000 maksājumi mežu īpašniekiem" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai.

14. Ja lauksaimnieks iesniegumu par attiecīgo atbalsta veidu neiesniedz noteiktajā termiņā (izņemot ārkārtas apstākļu dēļ), atbalsta summu, ko lauksaimnieks būtu varējis saņemt, samazina atbilstoši regulas Nr. 1122/2009 23.panta 1.punkta nosacījumiem šādos gadījumos:

14.1. ja lauksaimnieks šo noteikumu 31.1. apakšpunktā, 42.4 punktā, 43.2. un 61.2.apakšpunktā minēto iesniegumu iesniedz pēc kārtējā gada 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc minētā termiņa;

14.2. ja lauksaimnieks šo noteikumu 49.3.apakšpunktā minēto iesniegumu iesniedz pēc kārtējā gada 15.jūlija, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc minētā termiņa;

14.3. ja lauksaimnieks šo noteikumu 55.2.apakšpunktā minēto iesniegumu iesniedz pēc kārtējā gada 1.augusta, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc minētā termiņa.

2. Savstarpējā atbilstība

2.1. Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi

15. Atbilstoši regulas Nr. 73/2009 6.panta prasībām lauksaimnieks ievēro šādus lauksaimniecībā izmantojamās zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

15.1. lauksaimniecībā izmantojamo zemi apstrādā ar augsnes mitruma režīmam atbilstošu lauksaimniecības tehniku, nodrošinot, ka lauksaimniecības tehnikas riteņu nospiedumu dziļums nepārsniedz 30 centimetru un garums vienlaidus nepārsniedz 40 metru;

15.2. lauksaimniecībā izmantojamā zemē tiek kopta lauksaimnieka atbildībā esošā meliorācijas sistēma, nodrošinot tās darbību, saglabāšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu;

15.3. rugaini vai sauso zāli aizliegts dedzināt uz lauka;

15.4. pastāvīgās pļavas un ganības, kā arī aramzemē sētos zālājus nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi nopļauj, zāli novāc vai sasmalcina un izkliedē līdz kārtējā gada 15.augustam, bet, ja platību izmanto biškopībā nektāra vākšanai vai tā ir iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā (Natura 2000) saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", – līdz kārtējā gada 15.septembrim;

15.5. platību, kuru izmanto enerģijas kultūraugu – klūdziņu prosas, miežubrāļa – audzēšanai un kurā enerģijas kultūraugi ziedēšanas fāzi ir sasnieguši iepriekšējā gadā, nopļauj un novāc līdz kārtējā gada 1.maijam;

15.6. zāli, kas aug platībā, kuru neizmanto kultūraugu audzēšanai vai kurā ir augļu dārzi vai ilggadīgie stādījumi, nopļauj līdz kārtējā gada 15.augustam;

15.7. lauksaimniecībā izmantojamās zemes daļu, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metru un slīpums ir lielāks par 10 grādiem, no kārtējā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 31.martam nodrošina vismaz ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini;

15.8. saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju – iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tie aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu;

15.9. ārpus īpaši jutīgajām teritorijām, kuras noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, nelieto mēslošanas līdzekļus 10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru;

15.10. ir saņemta ūdens resursu lietošanas atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanas atļauju, ja, veicot lauksaimnieciskas darbības, apūdeņošanā izmanto vairāk nekā 10 kubikmetru virszemes vai pazemes ūdeņu diennaktī;

15.11. lauksaimniecībā izmantojamo zemi kopj un kultūraugus tajā audzē, izmantojot sugai atbilstošu sējas un kopšanas agrotehniku, kā arī nezāļu ierobežošanas pasākumus;

15.12. nodrošina minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu – vismaz 0,2 liellopu vienības uz vienu pastāvīgo pļavu un ganību, aramzemē sēto zālāju un nektāraugu hektāru –, ja pēc atbilstības nosacījumu pārbaudes saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 20.pantu noteiktā lauksaimniecības zemes platība ir vismaz 30 hektāru un pastāvīgo pļavu un ganību, aramzemē sēto zālāju un nektāraugu hektāru īpatsvars ir vismaz 30 procentu;

15.13. neievada piesārņojošās vielas (arī prioritārās vielas un bīstamās vielas) pazemes ūdeņos, ja nav saņemta atbilstoša atļauja saskaņā ar kārtību, kādā tiek noteikta piesārņojošo vielu emisija ūdenī.

16. Šo noteikumu 15.12.apakšpunktā minēto lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 10.pielikumam, izmantojot Lauksaimniecības datu centra datus par lauksaimnieka īpašumā esošo lauksaimniecības dzīvnieku skaitu pēc stāvokļa kārtējā gada 1.jūlijā. Atbalsta pretendents, kas ir bišu saimju īpašnieks un līdz kārtējā gada 1.jūlijam ir reģistrējies Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā kā biškopības produktu primārais ražotājs vai medus iepakošanas uzņēmums:

16.1. nodrošina, ka bišu stropi ir marķēti ar Lauksaimniecības datu centra piešķirto ganāmpulka numuru;

16.2. līdz kārtējā gada 30.septembrim nesamazina bišu saimju skaitu, par kuru ziņots Lauksaimniecības datu centram pēc stāvokļa 1.jūlijā.

17. Šo noteikumu 15.12.apakšpunktā minēto prasību nepiemēro hektāru skaitam:

17.1. par kuriem atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā līdz nākamā gada 1.jūnijam iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam lauksaimnieciskās darbības ieņēmumi ir vismaz 100 latu no hektāra (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu), ja lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1.jūnijam ir reģistrējies Lauksaimniecības datu centrā kā dzīvnieku barības primārais ražotājs. Lai operatīvāk izvērtētu šajā punktā minēto nosacījumu piemērošanu, lauksaimnieks Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē var iesniegt gada ienākumu deklarāciju (kopiju) vai uzņēmuma gada pārskatu (kopiju), kas iesniegta Valsts ieņēmumu dienestā;

17.2. par kuriem lauksaimnieks pretendē uz atbalstu pasākumā "LIZ platība Natura 2000 teritorijā" vai "Agrovides maksājumi" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai;

17.3. kuri tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un kuri līdz kārtējā gada 1.jūnijam ir pieteikti Valsts augu aizsardzības dienestā lauku apskatei, ja lauksaimnieks ir reģistrējies Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā;

17.4. kuros 2014. gadā izveidoti zālāju sēklaudzēšanas sējumi, ko audzē bez virsauga, un kuri līdz 2015. gada 1. jūnijam ir pieteikti Valsts augu aizsardzības dienestā lauku apskatei, ja lauksaimnieks ir reģistrējies Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.

18. Ja lauksaimnieks vienlaikus par konkrēto platību pretendē uz šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minēto atbalsta maksājumu un atbalstu pasākumā "Agrovides maksājumi" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai, tas:

18.1. papildus šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem platībā, kas pieteikta atbalstam apakšpasākumā "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos", kopj meliorācijas sistēmas vai tās daļas vai izņem tās no meliorācijas kadastra informācijas sistēmas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meliorācijas kadastru;

18.2. neņemot vērā šo noteikumu 15.4.apakšpunktā minētos nosacījumus, pastāvīgās pļavas un ganības, kā arī aramzemē sētos zālājus:

18.2.1. vismaz vienu reizi gadā nopļauj un zāli novāc vai sasmalcina (laikposmā no kārtējā gada 1.augusta līdz kārtējā gada 15.septembrim) vai nogana un appļauj, ja lauksaimnieks pretendē uz atbalstu apakšpasākumā "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" vai apakšpasākumā "Buferjoslu ierīkošana";

18.2.2. nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi gadā nopļauj un zāli novāc vai sasmalcina (līdz kārtējā gada 15.augustam), ja lauksaimnieks pretendē uz atbalstu apakšpasākumā "Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība".

19. Ja lauksaimnieks neievēro kādu no šo noteikumu 15. un 18.punktā minētajiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem, šo noteikumu 2.punktā (izņemot šo noteikumu 2.6.apakšpunktu) minētā atbalsta apmēru samazina saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 70., 71. un 72.pantu.

2.2. Pastāvīgo pļavu un ganību saglabāšanas un pārveidošanas nosacījumi

20. Lauku atbalsta dienests katru gadu līdz 15.augustam atbilstoši regulas Nr. 1122/2009 3.pantam aprēķina pastāvīgo pļavu un ganību un kopējās lauksaimniecības zemes platības attiecību valstī (procentos) kārtējā gadā, izmantojot šādu formulu:

A =	∑PG	%, kur
A =	∑LIZ	%, kur

21. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 20.augustam publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par šo noteikumu 20.punktā minētās attiecības izmaiņām salīdzinājumā ar 2005.gadu.

22. Saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 4.panta 1.punktu, ja šo noteikumu 21.punktā minētā attiecība ir samazinājusies, lauksaimniekam, kas pieprasa šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minēto atbalstu, ir pienākums nepārveidot pastāvīgajām pļavām un ganībām izmantotu zemi citām vajadzībām, ja nav saņemta Lauku atbalsta dienesta atļauja šo noteikumu 25.punktā minētajā kārtībā.

23. Ja šo noteikumu 20.punktā minētās attiecības samazinājums ir lielāks par 10 procentiem, lauksaimniekam, kas pārveidojis pastāvīgās pļavas un ganības par zemi citām vajadzībām, ir pienākums atbilstoši regulas Nr. 1122/2009 4.panta 2.punkta otrās un trešās daļas prasībām tās pārveidot atpakaļ par pastāvīgajām pļavām un ganībām izmantojamu zemi līdz nākamā gada platību maksājuma iesnieguma iesniegšanas dienai.

24. Šo noteikumu 23.punktu nepiemēro lauksaimniekam, kas pilnībā pārstrukturē saimniecību, pārveidojot to par augkopības saimniecību, likvidējot vai būtiski samazinot lopu ganāmpulku, ja ir saņemts Lauku atbalsta dienesta lēmums par atļauju pārveidot pastāvīgās pļavas un ganības par zemi citām vajadzībām.

25. Lauku atbalsta dienests pieņem šo noteikumu 24.punktā minēto lēmumu un nosūta to lauksaimniekam pa pastu mēneša laikā pēc dienas, kad lauksaimnieks Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē ir iesniedzis iesniegumu (1.pielikums) un darījumu apliecinošu dokumentu par lopu ganāmpulka vai tā būtiskas daļas (vismaz 51 procenta) pārdošanu.

2.3. Obligātās pārvaldības prasības

26. Obligātās pārvaldības prasības saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 5.pantu noteiktas šo noteikumu 11.pielikumā.

27. Ja lauksaimnieks neievēro šo noteikumu 11.pielikumā minētās obligātās pārvaldības prasības, šo noteikumu 2.punktā (izņemot šo noteikumu 2.6. un 2.7.apakšpunktu) minētā atbalsta apmēru samazina saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 70., 71. un 72.panta nosacījumiem.

3. Vienotais platības maksājums

28. Vienoto platības maksājumu var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā tiek audzēta kāda no šo noteikumu 12. pielikumā minētajām atbalsttiesīgajām lauksaimniecības kultūrām, ja zeme ir uzturēta labā lauksaimniecības stāvoklī un:

28.1. tajā nav invazīvo latvāņu ģints augu sugu;

28.2. tajā, rēķinot uz vienu hektāru, nav vairāk par 50 atsevišķi augošiem kokiem, kā arī nav koku vai krūmu puduru, kas aizņem vairāk nekā 0,01 hektāru lielu platību;

28.3. tajā nav vilkvālīšu vai tā nav mitrzeme, kura laikposmā no 15.maija līdz 15.septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas un kura nav piemērota kultūraugu audzēšanai, lopbarības ieguvei, zāles pļaušanai un lopu ganīšanai;

28.4. tā ir lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskā valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15.jūnijā saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 124.panta 2.punkta otrās rindkopas nosacījumiem;

28.5. tās minimālā kopējā atbalsttiesīgā platība ir vismaz viens hektārs, bet katra lauka (vienlaidu zemesgabals, kurā audzē vienu lauksaimniecības kultūru) platība ir vismaz 0,3 hektāri.

29. Saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 124.panta 2.punktu vienoto platības maksājumu var saņemt par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.), kārklu (Salix spp.) vai baltalksni (Alnus incana) – ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku, kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011.gada 1.jūlijā nav reģistrētas meliorācijas sistēmas un kurā pēc 2011.gada 1.jūlija nav no jauna izveidotas meliorācijas sistēmas.

30. Lauku atbalsta dienests, piešķirot vienoto platības maksājumu, aprēķina vienotā platības maksājuma likmi un piemēro samazinājuma koeficientu saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 123.panta 2.punktu.

31. Pretendējot uz vienoto platības maksājumu, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē šādus dokumentus:

31.1. iesniegumu (2.pielikums);

31.2. Lauku atbalsta dienesta sagatavoto lauku bloku karti, kurā atzīmēta šo noteikumu 31.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā deklarētā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība;

31.3. īscirtmeta atvasāju sugu stādu izcelsmes apliecinājumu (kopiju), ja lauksaimnieks atbalstam ir pieteicis šo noteikumu 29.punktā minētās īscirtmeta atvasāju sugas;

31.4. atbalsta pretendenta deklarāciju par lauksaimniecības kultūraugu audzēšanu biogāzei (3.pielikums), ja lauksaimniecībā izmantojamajā zemē audzē kultūraugus, kurus paredzēts izmantot biogāzes ražošanai;

31.5. ar bišu saimes īpašnieku noslēgtu līgumu (kopiju) par platības izmantošanu nektāra vākšanai biškopības vajadzībām, ja lauksaimnieks apsaimnieko pastāvīgās pļavas un ganības vai aramzemē sētos zālājus, ko biškopis izmanto nektāra vākšanai biškopības vajadzībām.

32. Ja šo noteikumu 31.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā nepieciešami labojumi vai papildinājumi, lauksaimnieks precizēto iesniegumu iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz kārtējā gada 15.jūnijam.

33. Ja kārtējā gada platību maksājumu iesniegums Lauku atbalsta dienestā iesniegts elektroniski, izmantojot elektronisko pieteikšanās sistēmu, iesnieguma iesniedzējs darbības, kas saistītas ar šo noteikumu 32.punktā minētās informācijas iesniegšanu, veic elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.

34. Saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 55.panta 1.punktu samazinājumu piemēro, ja starpība starp lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatību un šo noteikumu 31.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā deklarēto platību ir:

34.1. lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 30 procentu (ieskaitot), piemēro samazinājumu par vienu procentu;

34.2. lielāka par 30, bet nepārsniedz 50 procentu (ieskaitot), piemēro samazinājumu par diviem procentiem;

34.3. lielāka par 50 procentiem, piemēro samazinājumu par trim procentiem.

34.1 Ja vienā lauku blokā starpība starp tā platību un lauku platību kopsummu, ko šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minētajā iesniegumā deklarējis viens vai vairāki lauksaimnieki, nepārsniedz 0,1 hektāru, bet ne vairāk kā vienu procentu no lauku bloka platības, lauku platību proporcionāli samazina. Atbalsttiesīgās platības aprēķinā par pamatu ņem faktisko platības lielumu.

4. Papildu nosacījumi vienotā platības maksājuma piešķiršanai par kaņepju platībām

35. Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, ja tā saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 39.pantu ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (turpmāk – THC) monitoringā.

36. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ar vienlaidu platību, kas nav mazāka par 0,3 hektāriem, iesniegumā (2.pielikums) deklarējama ar atbilstošu kaņepju kultūras kodu (12.pielikums) un norādāma kā viens lauks, kurā iesētas vienas atbalsttiesīgas kaņepju šķirnes sertificētas sēklas, kas atbilst eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām saskaņā ar Komisijas 2009.gada 29.oktobra Regulas (EK) Nr. 1120/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienotā maksājuma shēmu, kura paredzēta III sadaļā Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, 10.pantu.

37. Lauksaimnieks, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību:

37.1. papildus šo noteikumu 31.1. un 31.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

37.1.1. deklarāciju (4.pielikums), kurā norāda informāciju par kaņepju sējplatību, iesēto kaņepju šķirnēm un izsēto sēklu apjomu (kg/ha);

37.1.2. katras iesētās kaņepju sēklas šķirnes iepakojuma oficiālās etiķetes oriģinālu, kurā norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā (4.pielikums) minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha);

37.2. līdz kārtējā gada 15.jūnijam iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā personīgi, elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūta pa pastu iesniegumu platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā (9.pielikums);

37.3. ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 30.jūnijam par platību iekļaušanu kaņepju THC monitoringā samaksā saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi atbilstoši Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtajam rēķinam, ieskaitot naudu rēķinā norādītajā kontā.

38. Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā kārtējā gadā, neatmaksājot samaksu par platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ja šo noteikumu 37.2.apakšpunktā minētajā iesniegumā ir sniegta nepatiesa informācija par kaņepju platībām vai nav veikts maksājums par visu kārtējā gadā platību maksājumu iesniegumā norādīto kaņepju platību.

5. Atsevišķais maksājums par cukuru

39. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.147)

40. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.147)

41. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.147)

42. (Svītrots ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.147)

5.1 Īpašais atbalsts par liellopiem

42.1 Īpašo atbalstu par liellopiem var saņemt lauksaimnieks, kas reģistrē un apzīmē sev piederošos dzīvniekus un regulāri sniedz informāciju normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu noteiktajā kārtībā.

42.2 Īpašo atbalstu piešķir par šādiem liellopiem:

42.2 1. teli – sieviešu kārtas liellopu, kas vēl nav atnesies, pieder gaļas šķirnei vai iegūts krustojumā ar gaļas šķirnes dzīvnieku, ja šķirne nav minēta Komisijas 2009. gada 29. oktobra Regulas (EK) Nr. 1121/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV un V sadaļā paredzēto noteikumu piemērošanai atbalsta shēmām lauksaimniekiem, 4. pielikumā;

42.2 2. bulli – nekastrētu vīriešu kārtas liellopu;

42.2 3. vērsi – kastrētu vīriešu kārtas liellopu.

42.3 Īpašo atbalstu par šo noteikumu 42.2 punktā minētajiem liellopiem var saņemt, ja tie ir reģistrēti vai bijuši reģistrēti pirms izvešanas no novietnes un atbalsta saņēmēja ganāmpulkā:

42.3 1. atradušies vismaz sešus mēnešus laikposmā no dzimšanas līdz 2014. gada 31. decembrim;

42.3 2. 2014. gadā sasnieguši 16 mēnešu vecumu.

42.4 Atbalstu par liellopiem var saņemt lauksaimnieks, ja tas līdz kārtējā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (2. pielikums).

42.5 Īpašo atbalstu par katru liellopu piešķir ne vairāk kā vienu reizi.

42.6 Īpašā atbalsta par liellopiem likmi attiecīgajā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina, dalot kopējo atbalsta apmēru EUR 2 599 000 ar atbalsttiesīgo dzīvnieku skaitu.

42.7 Lauku atbalsta dienests īpašo atbalstu par liellopiem aprēķina, izmantojot Lauksaimniecības datu centra 2014. gada 31. decembrī apkopotos datus par 42.1, 42.2 un 42.3 punktā minēto un lauksaimnieka īpašumā esošo dzīvnieku skaitu. Normatīvajos aktos noteiktie dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas nosacījumu pārkāpumi uzskatāmi par atbalsta piešķiršanas nosacījumu pārkāpumiem.

42.8 Regulas Nr. 1122/2009 65. panta nosacījumus attiecina uz liellopiem, par kuriem konstatēts, ka tie ir nepareizi identificēti vai reģistrēti lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā.

6. Īpašais atbalsts par pienu

43. Īpašo atbalstu par pienu var saņemt lauksaimnieks par iepriekšējā kvotas gadā (laikposmā no iepriekšējā gada 1.aprīļa līdz kārtējā gada 31.martam) atbilstoši pieejamai tiešās tirdzniecības un piegādes piena kvotai realizēto piena tonnu, ja:

43.1. iepriekšējā kvotas gadā tam pieejamā piena kvota bijusi vismaz 30 tonnu un tas ir realizējis vismaz 30 tonnu piena (piegādes kvotas apjomu vērtē pirms pielāgošanas);

43.2. tas līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (2.pielikums).

44. Pieejamā piena kvota ir noteikta, ievērojot Padomes 2007.gada 22.oktobra Regulas (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula), 65.panta "k" apakšpunkta nosacījumus.

45. Īpašā atbalsta par pienu maksimālā likme ir:

45.1. EUR 10,80 par tonnu piena, ja lauksaimnieks ir realizējis vismaz 80 tonnu piena;

45.2. EUR 12 par tonnu piena, ja lauksaimnieks ir realizējis vismaz 30, bet mazāk par 80 tonnām piena.

46. Ja šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētais atbalsta apmērs pārsniedz kopējo pieejamo atbalsta apmēru EUR 6 976 000, atbalsta likmi samazina proporcionāli, to reizinot ar samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 16.oktobrim aprēķina samazinājuma koeficientu saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 78.panta 2.punkta "d" apakšpunkta nosacījumiem, dalot kopējo pieejamo atbalsta apmēru – EUR 6 976 000 – ar to atbalsta apmēru, kas atbilst īpašā atbalsta par pienu piešķiršanas nosacījumiem.

47. Ja atbalsttiesīgās piena tonnas, par kurām var saņemt īpašo atbalstu par pienu, valstī pārsniedz atbalstam pieejamo apjomu – 673 933 tonnas gadā –, atbalsttiesīgo tonnu skaitu samazina proporcionāli, reizinot to ar samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 16.oktobrim aprēķina samazinājuma koeficientu, dalot atbalstam pieejamo piena tonnu apjomu – 673 933 tonnas – ar kopējo piena apjomu tonnās, kas atbilst īpašā atbalsta par pienu piešķiršanas nosacījumiem.

48. Lauku atbalsta dienests īpašo atbalstu par pienu aprēķina, izmantojot Lauksaimniecības datu centra datus par lauksaimnieka realizēto pienu iepriekšējā kvotas gadā atbilstoši pieejamajai piena kvotai (pēc stāvokļa kārtējā gada 1.jūlijā, piegādes kvotas apjomu vērtē pirms pielāgošanas).

7. Īpašais atbalsts cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai

49. Īpašo atbalstu cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai var saņemt par kartupeļu cietes tonnu, kas iegūta no kartupeļu cietes ražotājam piegādātajiem kartupeļiem, ja:

49.1. cietes kartupeļi tiek audzēti un to kvalitāte atbilst nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanu, darbību, uzraudzību un kontroles kārtību, nodrošinot vismaz 15 procentu lielu cietes saturu kartupeļos;

49.2. lauksaimnieks ir noslēdzis kartupeļu audzēšanas līgumu ar cietes ražotāju par noteikta kartupeļu daudzuma piegādi;

49.3. lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (5.pielikums).

50. Īpašā atbalsta cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai maksimālā likme ir EUR 81,50 par kartupeļu cietes tonnu.

51. Šo noteikumu 49.punktā minēto kartupeļu cietes daudzumu tonnās nosaka Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz kartupeļu kravas kopējo tīrsvaru un kartupeļu zemūdens svaru, kas paziņots saskaņā ar šo noteikumu 53.punktu. Kartupeļu cietes daudzumu tonnās par katru piegādāto kravu aprēķina, dalot kartupeļu tīrsvaru (kilogramos) ar Komisijas 2003.gada 23.decembra Regulas (EK) Nr. 2235/2003, ar ko nosaka kopīgus noteikumus Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 1868/94 piemērošanai attiecībā uz kartupeļu cieti, II pielikumā norādīto zemūdens svaram atbilstošo kartupeļu daudzumu, kas nepieciešams vienas tonnas kartupeļu cietes iegūšanai.

52. Šo noteikumu 51.punktā minētos datus, kas nepieciešami kartupeļu cietes tonnas aprēķināšanai, piegādes laikā nosaka cietes ražotājs saskaņā ar šo noteikumu 13.pielikumu. Cietes ražotājs norāda šo noteikumu 14.pielikumā sniegto informāciju par piegādātajām kartupeļu kravām un kartupeļu kvalitātes rādītājiem.

53. Cietes ražotājs un kartupeļu piegādātājs paraksta kartupeļu pieņemšanas apliecinājuma dokumentu, tajā norādot šo noteikumu 14.pielikumā sniegto informāciju. Cietes ražotājs līdz kārtējā gada 1.decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā kartupeļu pieņemšanas apliecinājuma dokumenta oriģinālu un tā kopiju – kartupeļu audzētājam –, tajā norādot šo noteikumu 14.pielikumā minēto informāciju.

54. Ja šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minētā atbalsta apmērs pārsniedz kopējo pieejamo atbalsta apmēru EUR 200 000 gadā, atbalsta likmi samazina, to reizinot ar samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz nākamā gada 31.martam pēc iesnieguma iesniegšanas aprēķina samazinājuma koeficientu saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 78.panta 2.punkta "d" apakšpunkta nosacījumiem, dalot kopējo pieejamo atbalsta apmēru – EUR 200 000 – ar atbalsta apmēru, kas atbilst šo noteikumu 49.punktā minētajiem nosacījumiem.

8. Īpašais atbalsts lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai

55. Īpašo atbalstu lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai var saņemt par pirmsbāzes, bāzes un sertificēto sēklu daudzumu, kas ievākts kārtējā gada laikā un sertificēts līdz nākamā gada 30.aprīlim, ja lauksaimnieks:

55.1. izpilda sertifikācijas nosacījumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem attiecībā uz lopbarības augu sēklām vai normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumiem attiecībā uz sēklas kartupeļiem;

55.2. līdz kārtējā gada 1.augustam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (6.pielikums).

56. Šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētās atbalsta likmes un attiecīgās sēklu sugas ir norādītas šo noteikumu 15.pielikumā.

57. Ja šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētais atbalsta apmērs par lopbarības augu sēklām pārsniedz kopējo pieejamo atbalsta apmēru EUR 261 000 gadā, atbalsta apmēru par lopbarības augu sēklām samazina katram lauksaimniekam, piemērojot samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz nākamajā gada 5.jūnijam pēc iesnieguma iesniegšanas aprēķina samazinājuma koeficientu saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 78.panta 2.punkta "d" apakšpunkta nosacījumiem, dalot kopējo kārtējā gadā pieejamo atbalsta apmēru – EUR 261 000 – ar atbalsta apmēru, kas atbilst šo noteikumu 55.punktā minētajiem nosacījumiem.

58. Ja šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētais atbalsta apmērs par sēklas kartupeļiem pārsniedz EUR 122 000, atbalsta apmēru par sēklas kartupeļiem katram lauksaimniekam samazina, piemērojot samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz nākamajā gada 5.jūnijam pēc iesnieguma iesniegšanas aprēķina samazinājuma koeficientu saskaņā ar regulas Nr. 1122/2009 78.panta 2.punkta "d" apakšpunkta nosacījumiem, dalot kopējo pieejamo atbalsta apmēru – EUR 122 000 – ar atbalsta apmēru, kas atbilst šo noteikumu 55.punktā minētajiem nosacījumiem.

59. Lauku atbalsta dienests īpašo atbalstu lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai aprēķina, izmantojot Valsts augu aizsardzības dienesta datus par lauksaimnieka iepriekšējā gadā ievākto un līdz kārtējā gada 30.aprīlim sertificēto sēklu apjomu pa sugām.

9. Pārejas posma valsts atbalsts un atdalītais pārejas posma valsts atbalsts 2014.gadā

9.1. Vispārīgie nosacījumi

60. Šo noteikumu 2.6.apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas reģistrē tam piederošos dzīvniekus un regulāri sniedz informāciju normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu noteiktajā kārtībā, kā arī saskaņā ar regulas Nr. 73/2009 117.panta prasībām.

61. Šo noteikumu 2.7.apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, ja tas 2014.gadā:

61.1. atbilst šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minētā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

61.2. līdz 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (2.pielikums).