Zaudējis spēku - Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem

Ministru kabineta noteikumi Nr.281Rīgā 2013.gada 21.maijā (prot. Nr.30 47.§)

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktuun Vispārējās izglītības likuma 4.panta 11.punktu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, kas nosaka vispārējās vidējās izglītības programmu (turpmāk – izglītības programma) galvenos mērķus un uzdevumus, vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu un izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību;

1.2. vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus, kas nosaka mācību priekšmetu galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmetu apguvi un mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus;

1.3. valsts vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus atbilstoši izglītības programmu virzieniem, izglītības ieguves formām un izglītības programmu veidiem (tai skaitā speciālās izglītības programmām).

II. Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenie mērķi un uzdevumi

2. Izglītības programmu galvenie mērķi ir:

2.1. nodrošināt izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai;

2.2. veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību un izkopt veselīga dzīvesveida paradumus;

2.3. sekmēt izglītojamā sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī pilnveidot izpratni par Latvijas Republikas Satversmē un citos tiesību aktos ietvertajiem cilvēktiesību pamatprincipiem;

2.4. izkopt izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivēt mūžizglītībai un apzinātai karjeras izvēlei.

3. Lai nodrošinātu izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai, galvenie uzdevumi ir šādi:

3.1. sniegt attiecīgas zināšanas, attīstīt izglītojamā spējas un prasmes izvēlētajā vispārējās vidējās izglītības virzienā;

3.2. radīt izpratni par sabiedrībā notiekošajiem procesiem un vēlmi līdzatbildīgi iesaistīties ilgtspējīgas sabiedrības attīstībā;

3.3. veicināt radošo un intelektuālo spēju attīstību;

3.4. pilnveidot moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas prasmes;

3.5. veicināt izglītojamā konkurētspēju turpmākās izglītības apguvē.

4. Lai veicinātu izglītojamā pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību un izkoptu veselīga dzīvesveida paradumus, galvenie uzdevumi ir šādi:

4.1. pilnveidot izpratni par veselīgu dzīvesveidu, apzināties nepieciešamību rūpēties par savu fizisko attīstību, veselību un drošību;

4.2. sekmēt dažādu kultūru iepazīšanu, kultūras vērtību un nacionālās identitātes apzināšanos;

4.3. pilnveidojot radošās darbības pieredzi, sekmēt izglītojamā emocionālo un radošo spēju attīstību.

5. Lai sekmētu izglītojamā sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī pilnveidotu izpratni par Latvijas Republikas Satversmē un citos tiesību aktos ietvertajiem cilvēktiesību pamatprincipiem, galvenie uzdevumi ir šādi:

5.1. padziļināt izpratni par latviešu valodas lomu daudzkultūru sabiedrībā;

5.2. pilnveidot latviešu valodas, mazākumtautību valodas un svešvalodu kompetences kā personības garīgās, intelektuālās attīstības un pašrealizācijas līdzekli daudzkultūru sabiedrībā;

5.3. pilnveidot izpratni par kultūras daudzveidību Latvijas un pasaules kultūras vērtību kontekstā;

5.4. veicināt ieinteresētību un izpratni par savu vietu sabiedrībā, Latvijas un pasaules kultūras mantojumu, atbildīgu iekļaušanos kultūrvides veidošanā, pamatojoties uz demokrātijas principiem un humānām vērtībām;

5.5. pilnveidot izpratni par sabiedrības veidošanās sociālekonomiskajām likumsakarībām un tās struktūras daudzveidību.

6. Lai izkoptu izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivētu mūžizglītībai un apzinātai karjeras izvēlei, galvenie uzdevumi ir šādi:

6.1. pilnveidot praktiskā un patstāvīgā darba prasmes;

6.2. izmantot mācību darbā atbilstošus un daudzveidīgus mācīšanās paņēmienus un tehnoloģijas;

6.3. radīt motivāciju karjeras izvēlei.

7. (Svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364)

8. (Svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364)

III. Vispārējās vidējās izglītības programmu obligātais saturs

9. Izglītības programmu saturs ietver šādas izglītības jomas, kuras veido atbilstošie mācību priekšmeti:

9.1. valodu joma:

9.1.1. latviešu valoda;

9.1.2. svešvalodas;

9.1.3. mazākumtautību valoda un literatūra;

9.2. matemātikas un datorikas joma:

9.2.1. matemātika;

9.2.2. informātika;

9.2.3. programmēšanas pamati;

9.2.4. tehniskā grafika;

9.3. sporta un veselības joma:

9.3.1. sports;

9.3.2. veselības mācība;

9.4. dabaszinātņu joma:

9.4.1. fizika;

9.4.2. ķīmija;

9.4.3. bioloģija;

9.4.4. dabaszinības;

9.5. sociālo zinātņu joma:

9.5.1. Latvijas un pasaules vēsture;

9.5.2. ekonomika;

9.5.3. filozofija;

9.5.4. ģeogrāfija;

9.5.5. psiholoģija;

9.5.6. politika un tiesības;

9.5.7. mājsaimniecība;

9.5.8. ētika;

9.5.9. kulturoloģija;

9.6. mākslas joma:

9.6.1. literatūra;

9.6.2. mūzika;

9.6.3. vizuālā māksla.

10. Izglītības programmu obligāto saturu veido:

10.1. vispārizglītojošajā virzienā:

10.1.1. latviešu valoda;

10.1.2. pirmā svešvaloda;

10.1.3. otrā svešvaloda vai mazākumtautību valoda un literatūra;

10.1.4. matemātika;

10.1.5. informātika;

10.1.6. sports;

10.1.7. Latvijas un pasaules vēsture;

10.1.8. vismaz trīs no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9. apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;

10.1.9. fizika;

10.1.10. ķīmija;

10.1.11. bioloģija;

10.1.12. literatūra;

10.1.13. mūzika vai vizuālā māksla;

10.2. humanitārajā un sociālajā virzienā:

10.2.1. latviešu valoda;

10.2.2. pirmā svešvaloda;

10.2.3. otrā svešvaloda;

10.2.4. trešā svešvaloda vai mazākumtautību valoda un literatūra;

10.2.5. matemātika;

10.2.6. informātika;

10.2.7. sports;

10.2.8. Latvijas un pasaules vēsture;

10.2.9. vismaz trīs no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9. apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;

10.2.10. dabaszinības;

10.2.11. literatūra;

10.2.12. mūzika;

10.2.13. vizuālā māksla;

10.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā:

10.3.1. latviešu valoda;

10.3.2. pirmā svešvaloda;

10.3.3. otrā svešvaloda vai mazākumtautību valoda un literatūra;

10.3.4. matemātika;

10.3.5. informātika;

10.3.6. sports;

10.3.7. Latvijas un pasaules vēsture;

10.3.8. vismaz divi no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9. apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;

10.3.9. fizika;

10.3.10. ķīmija;

10.3.11. bioloģija;

10.3.12. literatūra;

10.3.13. mūzika vai vizuālā māksla;

10.4. profesionālajā virzienā:

10.4.1. latviešu valoda;

10.4.2. pirmā svešvaloda;

10.4.3. otrā svešvaloda vai mazākumtautību valoda un literatūra;

10.4.4. matemātika;

10.4.5. informātika;

10.4.6. sports;

10.4.7. Latvijas un pasaules vēsture;

10.4.8. vismaz divi no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9. apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;

10.4.9. dabaszinības;

10.4.10. literatūra;

10.4.11. mūzika vai vizuālā māksla;

10.4.12. mācību priekšmeti ar praktisku ievirzi.

11. Vakara (maiņu), neklātienes un tālmācības izglītības programmās (jauniešiem un pieaugušajiem) atbilstoši izglītības iestādes izvēlētajam izglītības programmu virzienam var neiekļaut šo noteikumu 10.1.3., 10.1.6., 10.2.4., 10.2.7., 10.3.3., 10.3.6., 10.4.3. un 10.4.6. apakšpunktā minētos mācību priekšmetus.

12. Vispārējās vidējās izglītības izlīdzinošās programmas saturu atbilstoši izglītības iestādes izvēlētajam izglītības programmu virzienam veido šo noteikumu 10.1., 10.2., 10.3. vai 10.4. apakšpunktā minētie mācību priekšmeti.

13. Izglītības iestādes izglītības programmā var iekļaut šo noteikumu 9.punktā minētos mācību priekšmetus, kas paplašina izglītības programmas virzienam raksturīgās izglītības jomas, kā arī mākslinieciskās pašdarbības nodarbības.

14. Izglītības iestāde izglītības programmā var iekļaut šo noteikumu 9.punktā neminētus mācību priekšmetus, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā izglītības programmām noteikto mācību stundu slodzi un skaitu dienā. Izglītības iestādes šādu mācību priekšmetu standartus izstrādā patstāvīgi un saskaņo ar Valsts izglītības satura centru.

15. Izglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti:

15.1. Latviešu valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (1.pielikums);

15.2. Svešvaloda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (2.pielikums);

15.3. Mazākumtautību valoda un literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (3.pielikums);

15.4. Matemātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (4.pielikums);

15.5. Informātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (5.pielikums);

15.6. Programmēšanas pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (6.pielikums);

15.7. Tehniskā grafika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (7.pielikums);

15.8. Sports. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (8.pielikums);

15.9. Veselības mācība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (9.pielikums);

15.10. Fizika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (10.pielikums);

15.11. Ķīmija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (11.pielikums);

15.12. Bioloģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (12.pielikums);

15.13. Dabaszinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (13.pielikums);

15.14. Latvijas un pasaules vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (14.pielikums);

15.15. Ekonomika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (15.pielikums);

15.16. Filozofija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (16.pielikums);

15.17. Ģeogrāfija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (17.pielikums);

15.18. Psiholoģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (18.pielikums);

15.19. Politika un tiesības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (19.pielikums);

15.20. Mājsaimniecība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (20.pielikums);

15.21. Ētika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (21.pielikums);

15.22. Kulturoloģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (22.pielikums);

15.23. Literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (23.pielikums);

15.24. Mūzika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (24.pielikums);

15.25. Vizuālā māksla. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (25.pielikums).

IV. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība

16. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

16.1. prasību atklātības un skaidrības princips – mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs un prasības izglītojamā sasniegumiem;

16.2. sasniegumu summēšanas princips – iegūtā vispārējā vidējā izglītība tiek vērtēta, summējot sasniegumus obligātā mācību satura apguvē;

16.3. vērtējuma atbilstības princips – noslēguma pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un attieksmes visiem izziņas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;

16.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips – mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, praktiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus;

16.5. vērtēšanas regularitātes princips – mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai pārliecinātos par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, attieksmēm un pilnveidotu turpmāko izglītības procesu;

16.6. vērtējuma obligātuma princips – izglītojamam nepieciešams iegūt vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots.

17. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir ne mazāk kā četri:

17.1. centralizētais eksāmens latviešu valodā;

17.2. centralizētais eksāmens vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles;

17.3. centralizētais eksāmens matemātikā;

17.4. vismaz viens eksāmens pēc izglītojamā izvēles, kurš atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

17.4.1. mācību priekšmetā, kurā eksāmenu (izņemot šo noteikumu 17.1., 17.2. un 17.3.apakšpunktā minētos) organizē Valsts izglītības satura centrs;

17.4.2. mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un kurā eksāmenu organizē pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde.

18. Izglītojamā iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas organizētājs un vērtētājs ir:

18.1. pedagogs;

18.2. izglītības iestādes administrācija;

18.3. Valsts izglītības satura centrs.

19. Valsts pārbaudes darbu materiālu saturs ir latviešu valodā (izņemot svešvalodu eksāmenus un eksāmenu mazākumtautību valodā un literatūrā).

20. Valsts izglītības satura centrs var pielīdzināt citu institūciju organizēto eksāmenu rezultātus centralizēto eksāmenu procentuālajam novērtējumam, ja pastāv vienošanās ar institūciju, kas ir konkrētā eksāmena īstenotāja. Salīdzināšanas algoritms tiek noteikts ar ekspertu atzinumu, ka pielīdzināmā eksāmena programma un saturs atbilst vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajām prasībām konkrētajā mācību priekšmetā.

V. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni

21. Izglītojamā sasniegumus vērtē atbilstoši iegūtās valsts vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipiem un kārtībai.

22. Mācību sasniegumu vērtēšana var tikt organizēta mutiskā, rakstiskā, praktiskā vai kombinētā formā.

23. Vērtēšana ir integratīva mācību procesa sastāvdaļa izglītojamā zināšanu, prasmju, attieksmju noteikšanai, kā arī izglītības procesa pilnveidošanai.

24. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidi ir šādi:

24.1. ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamo apgūto zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko mācību procesu;

24.2. kārtējā vērtēšana, nosakot izglītojamo sasniegumus, lai uzlabotu tos mācību procesa laikā, saskaņotu mācību procesa norisi, mācību mērķa un izmantoto mācību metožu savstarpējo atbilstību, veicinātu izglītojamo pašnovērtēšanas prasmes un atbildību;

24.3. noslēguma vērtēšana, nosakot izglītojamo zināšanu un prasmju apguves līmeni temata vai loģiskas temata daļas, semestra, mācību gada, kursa, izglītības pakāpes noslēgumā.

25. Mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto daudzveidīgus metodiskos paņēmienus atbilstoši mācību procesā izmantotajām mācību metodēm:

25.1. ievadvērtēšanā – novērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana vai tamlīdzīgs metodiskais paņēmiens;

25.2. kārtējā vērtēšanā – novērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana, darbs ar tekstu, laboratorijas darbs, eksperiments, demonstrējums, vizualizēšana, individuāls vai grupas projekts, eseja, referāts, diskusija, darbu mape, mājas darbs vai tamlīdzīgs metodiskais paņēmiens;

25.3. nobeiguma vērtēšanā – rakstisks vai kombinēts pārbaudes darbs, laboratorijas darbs, pētniecisks darbs, domraksts, individuāls vai grupas projekts, darbu mape, ieskaite, eksāmens vai tamlīdzīgs metodiskais paņēmiens.

26. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē 10 ballu skalā (26.pielikums).

27. Centralizētajos eksāmenos izglītojamo mācību sasniegumus izsaka procentuālā novērtējumā. Iegūto novērtējumu ieraksta vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai. Izglītojamiem, kuru sniegums svešvalodas centralizētajā eksāmenā atbilst šo noteikumu 2.pielikuma 10.punktā noteiktajam valodas prasmes B1, B2 vai C1 līmenim, iegūto valodas prasmes līmeni ieraksta sertifikātā.

28. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidus, formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas veicējs šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto izglītības programmu.

29. Ja saskaņā ar šo noteikumu 26.punktu nav iespējams novērtēt izglītojamā mācību sasniegumus, mācību sasniegumu vērtētājs izglītības iestādes obligātajā dokumentācijā lieto apzīmējumu "n/v" (nav vērtējuma). Gadījumus, kādos mācību sasniegumu vērtētājs ir tiesīgs lietot apzīmējumu "n/v", nosaka izglītības iestāde iekšējos normatīvajos aktos.

30. Vērtējumu mācību priekšmetā gadā nosaka:

30.1. ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu, kā arī mācību gada nobeiguma pārbaudes darba vērtējumu;

30.2. eksternim, ņemot vērā nokārtoto eksāmenu vērtējumus.

VI. Vispārējās vidējās izglītības programmu paraugi

31. Šo noteikumu 27.pielikums nosaka izglītības programmas paraugu šādām izglītības programmām atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai:

31.1. izglītības ieguvei klātienes formā:

31.1.1. Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmai (izglītības programmas kods 31011011);

31.1.2. Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmai (izglītības programmas kods 31012011);

31.1.3. Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmai (izglītības programmas kods 31013011);

31.1.4. Vispārējās vidējās izglītības profesionālā virziena programmai (izglītības programmas kods 31014011);

31.1.5. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);

31.1.6. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);

31.1.7. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);

31.1.8. (svītrots ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 364);

31.2. izglītības ieguvei vakara (maiņu) formā:

31.2.1. Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena vakara (maiņu) programmai (izglītības programmas kods 31011012);

31.2.2. Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena vakara (maiņu) programmai (izglītības programmas kods 31012012);

31.2.3. Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena vakara (maiņu) programmai (izglītības programmas kods 31013012);