Tīkla kodekss elektroenerģijas nozarē

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.1/4Rīgā 2013.gada 26.jūnijā (prot. Nr.24, 2.p.

Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 4.panta otro daļu, 13.panta pirmo un piekto daļu, 13.1panta trešo daļu, 25.panta ceturto daļu, 36.panta ceturto daļu, 37.panta pirmo un ceturto daļu un Enerģētikas likuma 85.panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Tīkla kodekss nosaka:

1.1. elektroenerģijas sistēmas (turpmāk arī – sistēma) vadības un lietošanas kārtību un elektroenerģijas sistēmas un elektroenerģijas tirgus dalībnieku (turpmāk – tirgus dalībnieki) darbības;

1.2. pārvades sistēmas operatora darbības, ja sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija;

1.3. kārtību, kādā pārvades sistēmas operators sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus un nodrošina balansēšanu un stabilitāti elektroenerģijas sistēmā;

1.4. kārtību, kādā pārvades sistēmas operators reģistrē, ierobežo vai atsaka paredzētos tirdzniecības darījumus, ja citādi nav iespējams novērst pārvades ierobežojumus vai pārvades sistēmas pārslodzi un ir apdraudēta savstarpēji savienotās sistēmas stabilitāte;

1.5. starpvalstu savienojumu sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas nosacījumus;

1.6. tehniskās prasības atsevišķa nekustamā īpašuma iekšējās līnijas pieslēgumam sadales sistēmai;

1.7. tirgus dalībnieku, balansēšanas pakalpojumu sniedzēju un pārvades sistēmas operatora tiesības un pienākumus, sniedzot balansēšanas pakalpojumu;

1.8. kārtību, kādā pārvades sistēmas operators veic balansēšanas aprēķinus;

1.9. kritērijus un kārtību, kādā elektroenerģijas sistēmas operators (turpmāk – sistēmas operators) var pieprasīt garantijas no elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem (turpmāk – sistēmas dalībnieki), lai nodrošinātu maksājumus par balansēšanas pakalpojumu;

1.10. kārtību, kādā testē pārvades sistēmas operatora, sadales sistēmas operatora, aizsardzības pakalpojuma sniedzēja un atjaunošanas pakalpojuma sniedzēja spējas pildīt elektroenerģijas sistēmas aizsardzības plānā un elektroenerģijas sistēmas atjaunošanas plānā noteiktās darbības.

2. Tīkla kodeksā lietoti šādi termini:

2.1. aizsardzības pakalpojums – pakalpojums, ar kuru tiek nodrošināta jaudas rezerve sistēmas drošumam vai elektroietaišu automātiku darbības uzturēšana elektroenerģijas sistēmas drošumam;

2.2. aizsardzības plāns – plāns, kurā ir noteikti visi nepieciešamie tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai atjaunotu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbības režīmu pēc tehnoloģiska traucējuma;

2.3. atbilstības simulācija – elektroiekārtas pārbaude, kuru veic ar matemātiskā aprēķina palīdzību;

2.4. atjaunošanas pakalpojums – pakalpojums, ar kuru tiek nodrošināta ģeneratora palaišana bez ārējā sprieguma saņemšanas nodzisuma stāvoklī esošas elektroenerģijas sistēmas darbības atjaunošanai;

2.5. atjaunošanas plāns – plāns, kurā ir noteikti nepieciešamie tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai atjaunotu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbības režīmu no nodzisuma stāvokļa;

2.5.1 attiecīgais sistēmas operators – sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgts vai tiks pieslēgts elektroenerģijas ražošanas modulis, pieprasījumietaise, sadales sistēma vai augstsprieguma līdzstrāvas sistēma;

2.6. automātika – iekārtu kopums, kas iedarbojas uz elektroiekārtām noteiktā secībā bez cilvēka līdzdalības, iestājoties iepriekš noteiktiem nosacījumiem elektroenerģijas sistēmā;

2.7. ārkārtas situācija elektroenerģijas sistēmā – situācija, ko izraisījis incidents, dabas stihija vai citi apstākļi, kas radījuši sistēmas operatora vai elektroenerģijas ražotāja funkciju izpildes piespiedu daļēju ierobežojumu vai pārtraukumu, kas apdraud Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto uzdevumu izpildi;

2.8. balansēšanas pakalpojuma saņēmējs – šā kodeksa izpratnē tirgus dalībnieks, kurš saņem balansēšanas pakalpojumu no pārvades sistēmas operatora;

2.9. (svītrots ar SPRK padomes 03.10.2024. lēmumu Nr. 1/9);

2.10. dispečervadība – process, kurā sistēmas operators saskaņā ar sistēmas operatora dispečeru vadības personāla dispečervadības instrukcijām nodod rīkojumu sistēmas dalībniekam ģenerētājvienību, slodžu un tīkla elementu operatīvo stāvokļu un enerģētisko parametru izmaiņai;

2.11. dispečervadības grafika ģenerētājvienība (turpmāk – DVGĢ) – atsevišķi komutējams elektrostacijas ģenerators ar uzstādīto jaudu, ne mazāku par 15MW, kas pievada attiecīgā sistēmas operatora tīklam elektroenerģiju atbilstoši dispečervadības grafikā noteiktiem termiņiem un elektroenerģijas apjomam, vai atsevišķi komutējamas elektrostacijas ar uzstādīto jaudu, mazāku par 15MW, kas tieši pieslēgtas pārvades sistēmai vai kas pieslēgtas sadales sistēmai, ja sistēmas operators, pamatojoties uz elektroenerģijas sistēmas stabilitātes aprēķiniem, var pierādīt, ka to ir nepieciešams iekļaut dispečervadības grafikā, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbības režīmu;

2.12. dispečervadības instrukcija – sistēmas operatora izdots dokuments, kurā ir noteiktas darbības un to secība, kas jāveic sistēmas dalībniekam, kura elektroietaises pieslēgtas attiecīgā sistēmas operatora tīklam, un kurš ir neatņemama sistēmas pakalpojumu līguma sastāvdaļa;

2.13. dispečervadības rīkojums – sistēmas operatora norādījums sistēmas dalībniekam, kura elektroietaises pieslēgtas attiecīgā sistēmas operatora tīklam;

2.14. elektroiekārtas pārbaude – elektroiekārtas raksturlielumu mērīšana un novērtēšana, atbilstības tests vai simulācija, lai noteiktu elektroiekārtas atbilstību tehniskajām prasībām, kā arī lai pārbaudītu elektroiekārtu darbības spējas pēc uzstādīšanas, remonta vai arī tās atbilstību izgatavotāja prasībām vai rekomendācijām, elektroiekārtu pieslēdzot sistēmas operatora elektrotīklam un visā elektroiekārtas darbības cikla laikā;

2.15. galapozīcija – balansēšanas pakalpojuma saņēmēja paziņotais un pārvades sistēmas operatora apstiprinātais balansēšanas pakalpojuma saņēmēja plānotais elektroenerģijas daudzums par katru nebalansa norēķinu periodu, kas ietver korekcijas atbilstoši nebalansa norēķinu periodā nebalansa apgabalā veiktajiem palīgpakalpojumiem un ko izmanto nebalansa aprēķināšanai;

2.16. ģenerētājvienība – atsevišķi komutējams elektrostacijas ģenerators un tā palīgiekārtas;

2.17. ģenerētājvienības rīcības jauda – maksimālā jauda, izteikta MW, ko ģenerators spēj nodot sistēmā noteiktā laika momentā, ņemot vērā ģenerētājvienības ierobežojumus vai ārējos apstākļus;

2.18. kontrolēta dispečervadība – dispečervadības process, kura mērķis ir elektroenerģijas sistēmas atgriešana normālā optimizētā darbības režīmā;

2.19. kontroluzskaites mēraparāts – mērīšanas līdzeklis vai mērīšanas līdzekļu sistēma elektroenerģijas daudzuma un pakalpojumu uzskaitei, kuru izmanto, lai iegūtu datus par elektroenerģijas patēriņu, ja ar elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu šādus datus nav iespējams iegūt;

2.20. koordinētais balansēšanas apgabals – pārvades sistēmas operatoru, kuri ir vienojušies par savstarpēju sadarbību regulēšanas pakalpojumu apmaiņai un vienota balansēšanas tirgus organizēšanu, licences darbības zonas;

2.21. kV – kilovolti;

2.22. MW – megavati;

2.23. n-1 – kritērijs elektroenerģijas sistēmas drošuma plānošanai, kur "n" ir pārvades sistēmas iekārtu (tai skaitā līniju, transformatoru, šunta reaktoru, kondensatoru bateriju u.c.) un ģenerētājvienību, ne mazāku par 15MW, skaits, kas pieļauj vienas minētās iekārtas atslēgšanās iespēju, rodoties tehnoloģiskam traucējumam, tādējādi neapdraudot elektroenerģijas sistēmas stabilu darbības režīmu;

2.24. nebalansa apgabals – elektroenerģijas lietotāju un ražotāju elektroenerģijas komercuzskaites vietas, kuras ņem vērā balansēšanas pakalpojuma saņēmēja radītā nebalansa aprēķināšanai;

2.25. nebalansa norēķinu periods – laika periods, par kuru aprēķina nebalansu;

2.26. nebalansa norēķini – finanšu norēķinu kārtība, saskaņā ar kuru pārvades sistēmas operators no balansēšanas pakalpojuma saņēmēja pērk vai pārdod elektroenerģiju, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas balansētu darbību;

2.27. nebalansa norēķinu administrēšana – pārvades sistēmas operatora veiktās darbības nebalansa norēķinu nodrošināšanai;

2.28. norēķinu periods – laika periods, par kuru veic norēķinus par balansēšanas vai regulēšanas pakalpojuma saņemšanu; norēķinu periods ir viens kalendāra mēnesis;

2.29. nebalanss – elektroenerģijas daudzums konkrētā nebalansa norēķinu periodā, kas aprēķināts balansēšanas pakalpojuma saņēmējam un kas atbilst starpībai starp piešķirto elektroenerģijas daudzumu, ko attiecina uz šo balansēšanas pakalpojuma saņēmēju, un šā balansēšanas pakalpojuma saņēmēja galapozīciju;

2.30. palīgpakalpojumu līgums – līgums, kuru sistēmas operators slēdz ar sistēmas dalībnieku par pakalpojumu, kas nepieciešams elektroenerģijas pārvades sistēmas balansētas darbības nodrošināšanai;

2.31. piešķirtais elektroenerģijas daudzums – pārvades sistēmā faktiski ievadītais vai no tās patērētais elektroenerģijas daudzums, kuru attiecina uz balansēšanas pakalpojuma saņēmēju tā nebalansa apgabalā radītā nebalansa aprēķināšanai;

2.32. pozīcija – balansēšanas pakalpojuma saņēmēja paziņotais plānotais elektroenerģijas daudzums par katru nebalansa norēķinu periodu;

2.33. regulēšanas pakalpojums – palīgpakalpojums, kura ietvaros balansēšanas tirgus dalībnieki līgumā noteiktā kārtībā palielina vai samazina elektroenerģijas ražošanu to pārziņā esošajās elektroenerģijas ražošanas iekārtās, piegādā uzkrāto elektroenerģiju sistēmai, uzņem elektroenerģiju no sistēmas, sniedz pieprasījuma reakcijas pakalpojumu vai nodrošina regulēšanas jaudu;

2.33.1 regulēšanas produkts – pārvades sistēmas operatora sadarbībā ar citas valsts pārvades sistēmas operatoru definēts regulēšanas pakalpojuma veids balansēšanas enerģijas apmaiņai frekvences atjaunošanas rezervēm ar automātisku vai manuālu aktivizāciju;

2.34. regulēšanas pakalpojuma sniedzējs – tirgus dalībnieks, kurš ar pārvades sistēmas operatoru ir noslēdzis palīgpakalpojuma līgumu par regulēšanas pakalpojuma sniegšanu;

2.35. spriegums – sprieguma efektīvā vērtība, kuru sistēmas operators uztur sistēmas dalībnieka elektroietaišu pieslēguma vietā;

2.36. tehnoloģiskais traucējums – elektroiekārtas bojājums, automātiska atslēgšanās vai piespiedu atslēgumi, elektroenerģijas sistēmas dalībnieka neplānoti atslēgumi vai netiek izpildītas elektroenerģijas kvalitātes prasības;

2.37. telemērīšana – attālināta datu iegūšana no elektroenerģijas sistēmai pieslēgtām iekārtām;

2.38. telesignalizācija – attālināta informācijas iegūšana par komutācijas iekārtu stāvokli;

2.39. televadība – attālināta elektroiekārtas stāvokļa maiņa;

2.39.1 balansēšanas tirgus laika vienība – laika periods, kurā tiek savstarpēji savienoti regulēšanas produkta solījumi vai regulēšanas jaudas produkta solījumi un pārvades sistēmas operatora pieprasījumi;

2.40. uzskaites pakalpojuma sniedzējs – sistēmas operators vai tā pilnvarota juridiska vai fiziska persona, kura uzstāda un uztur uzskaites mēraparātus.

2. Pieslēgums elektroenerģijas sistēmai

2.1. Sistēmas dalībnieku vispārējie pienākumi

3. Sistēmas operatoram ir šādi pienākumi:

3.1. veikt savstarpējas pārrunas ar sistēmas dalībnieku par elektroenerģijas sistēmas pieslēguma noteikumiem un nosacījumiem, kuru laikā sistēmas operators sniedz informāciju, kas dod iespēju sistēmas dalībniekam novērtēt sistēmas operatora piedāvāto tehnisko prasību būtību, bet sistēmas dalībnieks sistēmas operatoram sniedz vispusīgu informāciju par savu paredzēto darbību;

3.2. nodrošināt informācijas sistēmu risinājumu komunikācijai starp sistēmas operatora dispečervadības sistēmu un sistēmas dalībnieka apakšstacijas vai elektrostacijas komunikācijas iekārtu, ja sistēmas operators un sistēmas dalībnieks nav vienojušies citādi;

3.3. izveidot un uzturēt savā licences darbības zonā esošo sistēmas elektroiekārtu datu bāzi, kuru izmanto sistēmas pieslēgumu projektēšanai un ierīkošanai elektroenerģijas sistēmā;

3.4. pēc sistēmas dalībnieka pieprasījuma sniegt nepieciešamo informāciju statistiskās un dinamiskās stabilitātes aprēķinu veikšanai saistībā ar jauna sistēmas pieslēguma projektēšanu un ierīkošanu;

3.5. dispečervadības instrukcijā noteiktajā termiņā informēt sistēmas dalībnieku par tehniskajām izmaiņām elektroenerģijas sistēmā, kas var ietekmēt sistēmas dalībnieka elektroiekārtu darbību;

3.6. nodrošināt sistēmas dalībnieka dispečervadību;

3.7. sadales sistēmas operatoram, saskaņot ar pārvades sistēmas operatoru izstrādātos tehniskos noteikumus DVGĢ elektroenerģijas sistēmas pieslēgumam pie sadales sistēmas;

3.8. sadales sistēmas operatoram pieslēgt sadales sistēmai atsevišķā nekustamā īpašuma iekšējo līniju, kas atrodas sadales sistēmas operatora licences darbības zonā, ja:

3.8.1. tā ierīkota saskaņā ar būvprojektu, kas izstrādāts atbilstoši vispārīgo būvnoteikumu, speciālo būvnoteikumu, Latvijas būvnormatīvu un standartu prasībām;

3.8.2. tās izolācija atbilst spēkā esošām tiesību aktu prasībām;

3.8.3. tās ierīkošanā ir ievērotas tiesību aktos noteiktās līnijas aizsargjoslas.

3.1 Sistēmas operators, saņemot elektroenerģijas ražošanas ietaišu īpašnieka vai paredzamā īpašnieka pieprasījumu piešķirt atkāpi no viena vai vairākiem Eiropas Komisijas 2016.gada 14.aprīļa Regulas (ES) 2016/631, ar ko izveido tīkla kodeksu par ģeneratoriem piemērojamajām tīkla pieslēguma prasībām (turpmāk – Regula Nr. 2016/631), noteikumiem attiecībā uz ģenerējošo iekārtu pieslēgumu, sagatavo šā pieprasījuma novērtējumu, izvērtējot, vai atkāpes piešķiršana atbilst visiem šādiem kritērijiem:

3.11. nerada diskriminējošus apstākļus citiem sistēmas lietotājiem attiecībā uz pieeju pārvades vai sadales sistēmai;

3.12. neveido konkurences priekšrocības ģenerējošās iekārtas īpašniekam salīdzinājumā ar citiem ģenerējošo iekārtu īpašniekiem;

3.13. neietekmē sistēmas pakalpojumu izmaksas;

3.14. nerada riskus attiecīgā sistēmas operatora tīkla stabila darbības režīma nodrošināšanai;

3.15. nerada riskus attiecīgā sistēmas operatora tīklam noteikto tehnisko prasību izpildei, tostarp traucējumus un bojājumus citu lietotāju iekārtās un ierīcēs, kas pieslēgtas tīklam;

3.16. neierobežo vai būtiski neietekmē elektroenerģijas sistēmas jaudu;

3.17. negatīvi neietekmē pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecību;

3.18. izmantojot saprātīgus tehniskos risinājumus, nav iespējams izpildīt Regulas Nr. 2016/631 noteikumus;

3.19. rada ieguvumus saskaņā ar sistēmas lietotāja iesniegto pamatojumu un veikto izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši Regulas Nr. 2016/631 39.panta prasībām.

3.2 Sistēmas operators pieprasījumā regulatoram piešķirt atkāpi no viena vai vairākiem Regulas Nr. 2016/631 noteikumiem attiecībā uz ģenerējošo iekārtu pieslēgumu, iekļauj novērtējumu, izvērtējot šā kodeksa 3.1 punktā noteiktos atkāpes piešķiršana kritērijus.

3.3 Sistēmas operators, saņemot pārvades vai sadales sistēmai pieslēgtas elektroenerģiju patērējošas ietaises, kuru izmanto pieprasījuma reakcijas pakalpojuma sniegšanā, īpašnieka vai paredzamā īpašnieka, vai pārvades vai sadales sistēmai pieslēgta sadales sistēmas operatora pieprasījumu piešķirt atkāpi no viena vai vairākiem Eiropas Komisijas 2016.gada 17.augusta Regulas (ES) 2016/1388, ar ko izveido tīkla kodeksu par pieprasījuma pieslēgumu (turpmāk – Regula Nr. 2016/1388) noteikumiem attiecībā uz elektroenerģiju patērējošas ietaises, pārvades sistēmai pieslēgtas sadales ietaises vai sadales sistēmas pieslēgumu, sagatavo šā pieprasījuma novērtējumu, izvērtējot, vai atkāpes piešķiršana atbilst visiem šādiem kritērijiem:

3.31. nerada diskriminējošus apstākļus citiem sistēmas lietotājiem attiecībā uz pieeju pārvades vai sadales sistēmai;

3.32. neveido konkurences priekšrocības elektroenerģiju patērējošas ietaises, kuru izmanto pieprasījuma reakcijas pakalpojuma sniegšanā, īpašniekam salīdzinājumā ar citiem elektroenerģiju patērējošu ietaišu, kuras izmanto pieprasījuma reakcijas pakalpojuma sniegšanā, īpašniekiem vai sadales sistēmas operatoram salīdzinājumā ar citiem sadales sistēmas operatoriem;

3.33. neietekmē sistēmas pakalpojumu izmaksas;

3.34. nerada riskus attiecīgā sistēmas operatora tīkla stabila darbības režīma nodrošināšanai;

3.35. nerada riskus attiecīgā sistēmas operatora tīklam noteikto tehnisko prasību izpildei, tostarp traucējumus un bojājumus citu lietotāju iekārtās un ierīcēs, kas pieslēgtas tīklam;

3.36. neierobežo vai būtiski neietekmē elektroenerģijas sistēmas jaudu;

3.37. negatīvi neietekmē pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecību;

3.38. izmantojot saprātīgus tehniskos risinājumus, nav iespējams izpildīt Regulas Nr. 2016/1388 noteikumus;

3.39. rada ieguvumus saskaņā ar sistēmas lietotāja iesniegto pamatojumu un veikto izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši Regulas Nr. 2016/1388 49.panta prasībām.

3.4 Sistēmas operators pieprasījumā regulatoram piešķirt atkāpi no viena vai vairākiem Regulas Nr. 2016/1388 noteikumiem attiecībā uz elektroenerģiju patērējošas ietaises, kuru izmanto pieprasījuma reakcijas pakalpojuma sniegšanā, pārvades sistēmai pieslēgtas sadales ietaises vai sadales sistēmas pieslēgumu iekļauj novērtējumu, izvērtējot šā kodeksa 3.3punktā noteiktos atkāpes piešķiršanas kritērijus.

3.5 Sistēmas operators, saņemot augstsprieguma līdzstrāvas sistēmas vai līdzstrāvas sistēmai pieslēgta elektroenerģijas parka moduļa īpašnieka vai paredzamā īpašnieka pieprasījumu piešķirt atkāpi no viena vai vairākiem Eiropas Komisijas 2016.gada 26.augusta Regulas (ES) 2016/1447, ar ko izveido tīkla kodeksu par tīkla pieslēguma prasībām, kuras piemērojamas augstsprieguma līdzstrāvas sistēmām un līdzstrāvas sistēmai pieslēgtiem elektroenerģijas parka moduļiem (turpmāk – Regula Nr. 2016/1447) noteikumiem attiecībā uz augstsprieguma līdzstrāvas sistēmas vai līdzstrāvas sistēmai pieslēgta elektroenerģijas parka moduļa pieslēgumu, sagatavo šā pieprasījuma novērtējumu, izvērtējot, vai atkāpes piešķiršana atbilst visiem šādiem kritērijiem:

3.51. nerada diskriminējošus apstākļus citiem sistēmas lietotājiem attiecībā uz pieeju pārvades vai sadales sistēmai;

3.52. neveido konkurences priekšrocības augstsprieguma līdzstrāvas sistēmas un līdzstrāvas sistēmai pieslēgta elektroenerģijas parka moduļa īpašniekam salīdzinājumā ar citiem augstsprieguma līdzstrāvas sistēmu un līdzstrāvas sistēmai pieslēgtu elektroenerģijas parka moduļa īpašniekiem;

3.53. neietekmē sistēmas pakalpojumu izmaksas;

3.54. nerada riskus attiecīgā sistēmas operatora tīkla stabila darbības režīma nodrošināšanai;

3.55. nerada riskus attiecīgā sistēmas operatora tīklam noteikto tehnisko prasību izpildei, tostarp traucējumus un bojājumus citu lietotāju iekārtās un ierīcēs, kas pieslēgtas tīklam;

3.56. neierobežo vai būtiski neietekmē elektroenerģijas sistēmas jaudu;

3.57. negatīvi neietekmē pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecību;

3.58. izmantojot saprātīgus tehniskos risinājumus, nav iespējams izpildīt Regulas Nr. 2016/1447 noteikumus;

3.59. rada ieguvumus saskaņā ar sistēmas lietotāja iesniegto pamatojumu un veikto izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši Regulas Nr. 2016/1447 66.panta prasībām.

3.6 Sistēmas operators pieprasījumā regulatoram piešķirt atkāpi no viena vai vairākiem Regulas Nr. 2016/1447 noteikumiem attiecībā uz augstsprieguma līdzstrāvas sistēmas vai līdzstrāvas sistēmai pieslēgta elektroenerģijas parka moduļa pieslēgumu iekļauj novērtējumu, izvērtējot šā kodeksa 3.5 punktā noteiktos atkāpes piešķiršanas kritērijus.