Zaudējis spēku - Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode

Veids Noteikumi
Publicēts 2013-06-25
Statuss Zaudējis spēku
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API

174. Primāro enerģijas patēriņa rādītāju aprēķina no piegādātās enerģijas un eksportētās enerģijas katram energonesējam (primārās enerģijas faktorus neatjaunojamo energoresursu daļai pieņem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 3. punktu), izmantojot šādu formulu:

, kur (65)

175. Novērtējot oglekļa dioksīda emisiju, emitēto oglekļa dioksīda (CO2) masu aprēķina no piegādātās un eksportētās enerģijas katram energonesējam (oglekļa dioksīda (CO2) emisijas faktorus nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 4.punktu), izmantojot šādu formulu:

, kur (66)

8. Plānoto energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu enerģijas ietaupījuma novērtējums

176. Lai novērtētu ar plānotajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem iegūtos enerģijas ietaupījumus, izmanto to pašu ēkas aprēķina modeli, kas izmantots, novērtējot aprēķināto energoefektivitāti.

177. Ja izmērītās enerģijas novērtējumu lieto ēkas aprēķina modeļa un sākuma datu validācijai, aprēķinu ceļā iegūtās vērtības salīdzina ar izmērītajām vērtībām un pārbauda ēkas aprēķina modeļa precizitāti. Tas palielina ticamību, ka ar plānotajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem iegūto enerģijas ietaupījumu aprēķins ir precīzs un ka plānotie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi praksē dos sagaidāmos rezultātus.

178. Ja ēku plānots izmantot līdzīgi kā iepriekš, plānoto energoefektivitātes pasākumu ieguvumu novērtēšanai izmanto konkrētus klimatiskos un apdzīvotības datus. Tas ļauj novērtēt arī ēkas apsaimniekošanas prakses un iedzīvotāju uzvedības izmaiņu ietekmi.

179. Identificējot nepieciešamos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, sagatavo vienu vai vairākus ēkas energoefektivitātes uzlabošanas scenārijus, kuros noteikti konkrēti un savstarpēji saskaņoti energoefektivitātes pasākumi. Ņemot vērā, ka atsevišķi pasākumi var savstarpēji mijiedarboties (piemēram, palielināta termiskā izolācija vai pasīvie saules siltuma ieguvumi var pazemināt apkures katla efektivitāti), katra atsevišķā pasākuma īstenošanas gaitā iegūtos efektus nedrīkst saskaitīt. Kombinētie pasākumi jāaprēķina, ņemot vērā savstarpējo mijiedarbību.

180. Katram piedāvātajam scenārijam (ietver konkrētus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus) sākuma datus izmaina atbilstoši plānotajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un veic aprēķinu no jauna. Starpība starp novērtējumu, kas iegūts pirms energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, un novērtējumu, kas iegūts pēc tiem, ir attiecīgo pasākumu iespaids uz enerģijas patēriņu.

181. Pēc nepieciešamo energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu identificēšanas aprēķina modernizētās ēkas normatīvās energoefektivitātes novērtējumu. Šim nolūkam izmanto ēkas aprēķina modeli ar izejas (sākuma) datu kopu, ņemot vērā energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu ietekmi un normatīvi noteikto sākuma datu kopu. Plānoto energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu faktiskā efektivitāte ir atkarīga no tā, kā ēka faktiski tiks izmantota.

182. Apkures un citu enerģiju piegādājošu vai patērējošu sistēmu ekonomisko izvērtēšanu veic saskaņā ar standartu LVS EN 15459:2008 "Ēku energoefektivitāte. Ēku energosistēmu ekonomiskā izvērtēšana".

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti.

Ministru prezidents Valdis DombrovskisEkonomikas ministrs Daniels Pavļuts

1.pielikumsMinistru kabineta2013.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.348

Kurināmo siltumspējas vērtības, primārās enerģijas faktori un oglekļa dioksīda (CO2) emisijas faktori

Nr.p. k. Kurināmais Konversijas koeficients no zemākās siltumspējas uz augstāko siltumspēju
1. Dīzeļdegviela 1,06
2. Dabas gāze 1,11
3. Sašķidrinātā naftas gāze 1,09
4. Akmeņogles (antracīts) 1,04
5. Brūnogles (lignīts) 1,07
6. Koksne 1,08
7. Citi kurināmie 1,10
Nr.p.k. Energonesējs vai enerģijas avots Energonesējs vai enerģijas avots
--- --- ---
1. Kurināmie dīzeļdegviela
2. Kurināmie dabas gāze
3. Kurināmie sašķidrinātā naftas gāze
4. Kurināmie akmeņogles (antracīts)
5. Kurināmie brūnogles (lignīts)
6. Kurināmie biogāze
7. Kurināmie koksne
8. Siltumenerģija no katlumājām, saražota koģenerācijā* Siltumenerģija no katlumājām, saražota koģenerācijā*
9. Siltumenerģija no katlumājām, saražota koģenerācijā* Siltumenerģija no katlumājām, saražota koģenerācijā*
10. Siltumenerģija no katlumājām (bez koģenerācijas) Siltumenerģija no katlumājām (bez koģenerācijas)
11. Siltumenerģija no katlumājām (bez koģenerācijas) Siltumenerģija no katlumājām (bez koģenerācijas)
12. Elektroenerģija no elektrotīkliem
13. Elektroenerģija no fosilajiem resursiem
14. Elektroenerģija no atjaunojamiem energoresursiem, kas saražota ēkas inženiertehnisko sistēmu robežās
15. Vēja, saules, aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā un jūras enerģija, hidroenerģija Vēja, saules, aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā un jūras enerģija, hidroenerģija
Nr.p. k. Energonesējs vai enerģijas avots Energonesējs vai enerģijas avots
--- --- ---
1. Kurināmie* dīzeļdegviela (gāzeļļa/dīzeļeļļa)
2. Kurināmie* degvieleļļa (kurināmais mazuts)
3. Kurināmie* dabas gāze
4. Kurināmie* sašķidrinātā naftas gāze
5. Kurināmie* akmeņogles (antracīts)
6. Kurināmie* brūnogles (lignīts)
7. Kurināmie* koksne
8. Kurināmie* citi kurināmie*
9. Elektroenerģija no elektrotīkliem
10. Elektroenerģija no atjaunojamiem energoresursiem
11. Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas
12. Aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā enerģija, saules siltumenerģija Aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā enerģija, saules siltumenerģija

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts

2.pielikumsMinistru kabineta2013.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.348

Energoefektivitātes novērtējuma robežas un enerģijas plūsmu attēlojums

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts

3.pielikumsMinistru kabineta2013.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.348

Sistēmu robežu attēlojums primārās enerģijas patēriņa rādītāju aprēķinam

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts

4.pielikumsMinistru kabineta2013.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.348

Iekšējie siltuma ieguvumi

Nr.p.k. Nedēļas dienas Diennakts stundas Dzīvojamā istaba + virtuve (Φiek,iedz+ Φiek,ier)/Aapr (W/m2) Citas kondicionētās platības (piemēram, guļamistaba) (Φiek,iedz+ Φiek,ier)/Aapr (W/m2)
1. Pirmdiena–piektdiena 07.00–17.00 8,0 1,0
1. Pirmdiena–piektdiena 17.00–23.00 20,0 1,0
1. Pirmdiena–piektdiena 23.00–07.00 2,0 6,0
1. Pirmdiena–piektdiena Vidēji 9,0 2,67
2. Sestdiena un svētdiena 07.00–17.00 8,0 2,0
2. Sestdiena un svētdiena 17.00–23.00 20,0 4,0
2. Sestdiena un svētdiena 23.00–07.00 2,0 6,0
2. Sestdiena un svētdiena Vidēji 9,0 3,83
3. Vidēji 24 h 9,0 3,0
Nr.p.k. Nedēļas dienas Diennakts stundas Biroja telpas (60 % no lietderīgās grīdas platības) (Φiek,iedz+ Φiek,ier)/Aapr (W/m2) Citas telpas (piemēram, foajē, vestibils, koridori) (40 % no lietderīgās grīdas platības) (Φiek,iedz+ Φiek,ier)/Aapr (W/m2)
--- --- --- --- ---
1. Pirmdiena–piektdiena 07.00–17.00 20,0 8,0
1. Pirmdiena–piektdiena 17.00–23.00 2,0 1,0
1. Pirmdiena–piektdiena 23.00–07.00 2,0 1,0
1. Pirmdiena–piektdiena Vidēji 9,50 3,92
2. Sestdiena un svētdiena 07.00–17.00 2,0 1,0
2. Sestdiena un svētdiena 17.00–23.00 2,0 1,0
2. Sestdiena un svētdiena 23.00–07.00 2,0 1,0
2. Sestdiena un svētdiena Vidēji 2,0 1,0
3. Vidēji 24 h 7,4 3,1
Nr.p.k. Iedzīvotāju blīvuma līmenis Lietderīgā platība uz personu (m2) Siltuma plūsmas daļa no iedzīvotājiem Φiek,iedz/Aapr (W/m2)
--- --- --- ---
1. I 1,0 15
2. II 2,5 10
3. III 5,5 5
4. IV 14 3
5. V 20 2
Nr. p. k. Ēkas zonas izmantošanas veids Saražotā siltuma plūsma iekārtas darbības laikāΦiek,ier/Aapr (W/m2) Darbības laika daļafiek Vidējā siltuma plūsma no iekārtasΦiek,ier/Aapr (W/m2)
--- --- --- --- ---
1. Birojs 15 0,20 3
2. Apmācība 5 0,15 1
3. Veselības aprūpe (stacionāra) 8 0,50 4
4. Veselības aprūpe (ambulatora) 15 0,20 3
5. Sabiedriskā ēdināšana 10 0,25 3
6. Tirdzniecība 10 0,25 3
7. Publiskas sanāksmes un pasākumi 5 0,20 1
8. Izmitināšana 4 0,50 2
9. Ieslodzījuma vieta 4 0,50 2
10. Sporta nodarbes un pasākumi 4 0,25 1

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts

5.pielikumsMinistru kabineta2013.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.348

Kopējā elementa caurspīdīgās daļas saules enerģijas caurlaidības vērtības un samazināšanas faktori

Nr.p.k. Stiklojuma veids Kopējā elementa caurspīdīgās daļas saules enerģijas caurlaidība gg
1. Vienkārtas stiklojums 0,85
2. Dubultais stiklojums 0,75
3. Dubultais stiklojums ar selektīvo pārklājumu 0,67
4. Trīskāršais stiklojums 0,7
5. Trīskāršais stiklojums ar diviem selektīviem pārklājumiem 0,5
6. Dubultais logs 0,75
Nr.p.k. Aizsega veids Aizsega optiskās īpašības
--- --- ---
Nr.p.k. Aizsega veids absorbcija
1. Baltas paceļamas un nolaižamas žalūzijas 0,1
2. Balti aizkari 0,1
3. Krāsaini auduma aizkari 0,3
4. Alumīnija pārklāja aizsegi 0,2
Periods Ziemeļi Austrumi
--- --- ---
Janvāris 0,0 0,1
Februāris 0,0 0,3
Marts 0,0 0,5
Aprīlis 0,0 0,5
Maijs 0,0 0,5
Jūnijs 0,0 0,6
Jūlijs 0,0 0,6
Augusts 0,0 0,5
Septembris 0,0 0,4
Oktobris 0,0 0,3
Novembris 0,0 0,1
Decembris 0,0 0,0
Apkures sezona 0,0 0,3
Nr.p. k. Virsmas raksturojums Saules starojuma absorbcijaskoeficients αs,c
--- --- ---
1. Sienu virsmas:
1.1. gaišs krāsojums 0,4
1.2. jauktu toņu krāsojums 0,6
1.3. tumšs krāsojums 0,8
1.4. klinkera ķieģeļu siena 0,8
1.5. gaišu ķieģeļu siena 0,6
2. Jumtu virsmas (raksturlielumi):
2.1. ķieģeļu sarkans 0,6
2.2. tumšas virsmas 0,8
2.3. metāla (gaišs) 0,2
2.4. smilšu krāsas bitumena dakstiņi 0,6

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts

6.pielikumsMinistru kabineta2013.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.348

Ēnojuma redukcijas koeficienti apkures sezonai

Nr.p. k. Horizonta leņķis α D R/A Z
1. 0o 1,00 1,00 1,00
2. 10o 0,92 0,91 0,99
3. 20o 0,66 0,73 0,95
4. 30o 0,47 0,60 0,92
5. 40o 0,38 0,54 0,88
Nr.p. k. Pārkares leņķis α D R/A Z
--- --- --- --- ---
1. 0o 1,00 1,00 1,00
2. 30o 0,93 0,91 0,91
3. 45o 0,81 0,79 0,80
4. 60o 0,61 0,61 0,65
Nr.p. k. Barjeras leņķis β D R/A Z
--- --- --- --- ---
1. 0o 1,00 1,00 1,00
2. 30o 0,94 0,91 0,99
3. 45o 0,86 0,83 0,99
4. 60o 0,74 0,75 0,99

7.pielikumsMinistru kabineta2013.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.348

Dinamiskās parametru vērtības

Nr.p.k. Ēku konstrukciju klasifikācija Galvenais konstrukciju materiāls* Cm (Wh/K)
1. Ļoti viegla Stikls, minerālvate, putupolistirols 16,7 Aapr
2. Viegla Koks un koka būvmateriāli 23,1 Aapr
3. Vidēja Gāzbetons, dobtais keramikas ķieģelis, keramzītbetons, skaidbetons 34,4 Aapr
4. Smaga Pilnķieģelis, dobtais dzelzsbetona panelis 54,2 Aapr
5. Ļoti smaga Betons, dzelzsbetons, akmens mūris 77,2 Aapr

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)