Būvniecības likums

23.pants. Būvkomersantu klasifikācija

(1) Lai pretendētu uz tādu būvdarbu veikšanu, kuri pilnībā vai daļēji tiek finansēti no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, būvkomersantam nepieciešams saņemt klasifikācijas dokumentu.

(2) Būvkomersantus klasificē, izvērtējot to finansiāli ekonomiskos rādītājus (tai skaitā būvkomersantu reģistrā iekļautos komersantu raksturojošos datus), tehniskos kritērijus, kā arī profesionālo pieredzi.

(3) Būvkomersants ir tiesīgs pretendēt uz vienreizēju vai pagaidu klasifikācijas dokumentu.

(4) Informācija par būvkomersantu klasifikāciju ir iekļaujama būvniecības informācijas sistēmā un publiski pieejama.

24.pants. Būvniecības informācijas sistēma

(1) Būvniecības informācijas sistēma ir valsts sistēma, kas ietver būvniecības procesam un tā kontrolei nepieciešamos datus, un tās mērķis ir nodrošināt datu uzglabāšanu un apriti starp publiskās pārvaldes institūcijām, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā. Būvniecības informācijas sistēmas pārzinis un turētājs ir birojs.

(2) Būvniecības informācijas sistēma ietver:

1) būvniecības uzsākšanai nepieciešamos datus;

2) datus par paredzēto būvniecību, saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem un to spēkā stāšanos;

3) datus par būvatļaujas nosacījumiem un to izpildi apliecinošo dokumentu uzskaitījumu;

4) datus par būvniecības procesa uzraudzību;

5) būves pieņemšanai ekspluatācijā nepieciešamos datus;

6) datus par būvniecības dalībniekiem un to profesionālās darbības pārkāpumiem;

7) šajā likumā un citos likumos par būvniecību, mājokļu un ēku energoefektivitāti paredzētos reģistrus;

8) citus šā likuma izpildei nepieciešamos datus.

(3) Būvniecības informācijas sistēmas dati ir publiski pieejami bez maksas, tajā strukturētos datus publicē atvērto datu veidā, izņemot datus, kuru publiskā pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai normatīvajos aktos ir paredzēta samaksa.

(31) Būvniecības informācijas sistēmā datu apriti nodrošina elektronisko dokumentu un strukturētu datu veidā.

(4) (Izslēgta ar 14.02.2019. likumu)

(5) Būvniecības ierosinātājs, izmantojot noteiktu būvniecības informācijas sistēmā šim mērķim izveidotu elektronisko pakalpojumu, var pilnvarot citu personu vest būvniecības administratīvā procesa lietu Administratīvā procesa likuma 39. panta pirmās daļas izpratnē, tai skaitā šā likuma 14. panta 1.4 daļā noteikto darbību veikšanu, un atsaukt būvniecības informācijas sistēmā izdoto pilnvarojumu. Būvniecības ierosinātājs pilnvaru paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai lieto elektroniskajā pakalpojumā pieejamos elektroniskās identifikācijas un parakstīšanas rīkus.

(6) Būvniecības ierosinātājs var izdot pilnvaru vest būvniecības administratīvā procesa lietu, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu (mutvārdos būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, u. tml.). Būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc personas pieprasījuma reģistrē pilnvaru būvniecības informācijas sistēmā un atspoguļo pilnvarojuma apjomu. Reģistrējot pilnvaru, būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, to augšupielādē būvniecības informācijas sistēmā.

(61) Šā panta piektajā daļā noteiktās pilnvaras izdod un šā panta sestajā daļā noteiktās pilnvaras reģistrē būvniecības informācijas sistēmā strukturētu datu veidā.

(62) Būvniecības ierosinātājs vai tā pilnvarotā persona, kurai būvniecības informācijas sistēmā izdota vai reģistrēta pilnvara, var būvniecības informācijas sistēmā ierosināt būves un telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu un datu reģistrāciju vai aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, izmantojot noteiktu būvniecības informācijas sistēmā šim mērķim izveidotu elektronisko pakalpojumu, iesniegumu parakstot ar drošu elektronisko parakstu vai būvniecības informācijas sistēmā pieejamiem parakstīšanas rīkiem.

(63) Persona iesniegumus vai datus saistībā ar būvspeciālistu sertifikāciju, būvkomersantu vai būvinspektoru reģistrāciju iesniedz atbilstošajai institūcijai vai reģistrē būvniecības informācijas sistēmā, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu.

(7) Būvniecības informācijas sistēmā izdotos administratīvos aktus, lēmumus, dokumentus un informāciju adresātam paziņo vai nosūta, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu, vienlaikus par to nosūtot paziņojumu uz adresāta oficiālo elektronisko adresi, ja tā ir aktivizēta. Ja fiziskā persona kā būvniecības ierosinātājs būvniecības informācijas sistēmā ir norādījusi, ka vēlas saņemt būvvaldes vai institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, administratīvos aktus, lēmumus, dokumentus un informāciju, izmantojot pasta pakalpojumus, attiecīgie dokumenti un informācija ir paziņojama šai personai, izmantojot pasta pakalpojumus.

(8) Būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, adresātam nelabvēlīgu lēmumu (piemēram, atteikumu izdot būvatļauju, akceptēt būvniecības ieceri un izdarīt atzīmi būvniecības informācijas sistēmā par projektēšanas nosacījumu izpildi) būvniecības informācijas sistēmā paraksta ar drošu elektronisko parakstu. Citus lēmumus, atzinumus un atzīmes būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā izdod un izdara strukturētu datu veidā un paraksta ar būvniecības informācijas sistēmas elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku.

(9) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, persona ar būvniecības informācijas sistēmas elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku paraksta strukturētus datus un veic citas darbības būvniecības informācijas sistēmā, tai skaitā apstiprina datu atbilstību dokumenta oriģinālam.

(10) Personas parakstītie strukturētie dati un veiktās darbības būvniecības informācijas sistēmā ir saistošas personai, kura tās ir veikusi, kā arī citām personām, kuras ir saistītas ar būvniecības procesu, un tās var izmantot tiesību īstenošanai un likumisko interešu aizstāvībai, tai skaitā Valsts zemes dienestā un tiesā.

(11) Birojs nodrošina bezmaksas konsultācijas par būvniecības informācijas sistēmas izmantojamību.

(12) Būvniecības ieceres dokumentus vai datnes, kas satur informāciju dienesta vajadzībām vai valsts noslēpumu, kā arī informāciju, kas ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības informācija, kura apzīmēta attiecīgi kā "LIMITE", "NATO UNCLASSIFIED", "NATO RESTRICTED" vai "EU RESTRICTED", būvniecības ierosinātājs var iesniegt būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu.

(13) Būvspeciālistiem viņu patstāvīgās prakses veikšanai ir tiesības būvniecības informācijas sistēmā piekļūt būves ekspluatācijas lietas datiem.

(14) Personu identificējošos datus (fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu; juridiskajai personai — nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru), kā arī datus par personai piederošo nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma domājamām daļām būvniecības ieceres vai tās izmaiņu saskaņošanai būvniecības informācijas sistēmā nodrošina bez maksas, izmantojot valsts informācijas sistēmas.

25. pants. Administratīvā atbildība par patvaļīgu būvniecību

(1) Par būvdarbiem, kas uzsākti vai veikti uz zemes gabala, būvē vai tās daļā:

1) ja paskaidrojuma rakstā nav izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecpadsmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz divdesmit naudas soda vienībām;

2) ja apliecinājuma kartē nav izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divdesmit piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz trīsdesmit piecām naudas soda vienībām;

3) ja būvatļaujā nav izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecdesmit piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz sešdesmit piecām naudas soda vienībām;

4) ja būvatļaujā nav izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz piecsimt naudas soda vienībām;

5) bez paskaidrojuma raksta, bez apliecinājuma kartes vai bez būvatļaujas gadījumos, kad tā ir nepieciešama, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.

(2) Par būvdarbu veikšanu ar atkāpēm no būvprojekta, ja izmaiņas būvprojektā nav saskaņotas šajā likumā noteiktajā kārtībā un konstatētas atkāpes no:

1) paskaidrojuma raksta, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divdesmit piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz trīsdesmit piecām naudas soda vienībām;

2) apliecinājuma kartes, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecdesmit piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz sešdesmit piecām naudas soda vienībām;

3) būvprojekta, kura realizācijai ir nepieciešama būvatļauja, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz piecsimt naudas soda vienībām.

(3) Par būves vai tās daļas ekspluatāciju neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, ja tā ir:

1) pirmās grupas būve vai tās daļa, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz piecpadsmit naudas soda vienībām;

2) otrās grupas būve vai tās daļa, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz tūkstoš naudas soda vienībām;

3) trešās grupas būve vai tās daļa, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz divtūkstoš naudas soda vienībām.

26. pants. Administratīvā atbildība par normatīvajos aktos noteikto būves konservācijas vai norobežošanas prasību neievērošanu

Par būves konservācijas vai norobežošanas neveikšanu, veikšanu bez normatīvajos aktos noteiktās dokumentācijas vai ar atkāpēm no tās piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

27. pants. Administratīvā atbildība par būvniecības pakalpojumu sniegšanu bez civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas

Par būvniecības pakalpojumu sniegšanu bez atbilstošas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divpadsmit līdz divdesmit piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divpadsmit līdz divsimt piecdesmit naudas soda vienībām.

28. pants. Administratīvā atbildība būvju ekspluatācijas jomā

(1) Par publiskas ēkas tehniskās apsekošanas neveikšanu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divdesmit piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz simt naudas soda vienībām.

(2) Par būves vai tās daļas izmantošanu līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, ja tā ir:

1) pirmās grupas būve vai tās daļa, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecpadsmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz divdesmit piecām naudas soda vienībām;

2) otrās grupas būve vai tās daļa, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām;

3) trešās grupas būve vai tās daļa, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par būves vai tās daļas lietošanu vai pieļaušanu lietot, ja būve vai tās daļa ir tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.

29. pants. Administratīvā atbildība būvizstrādājumu jomā

(1) Par tādu būvizstrādājumu laišanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu, kuri nav nodrošināti ar normatīvajos aktos noteikto atbilstību apliecinošu dokumentāciju vai kuri ir nodrošināti ar atbilstību apliecinošu dokumentāciju, bet tās saturs neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no simt līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt līdz trīstūkstoš naudas soda vienībām.

(2) Par tādu būvizstrādājumu laišanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu, kuri nav novērtēti atbilstoši saskaņotajām tehniskajām specifikācijām vai piemērojamiem standartiem, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no simt četrdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.

(3) Par tādu būvizstrādājumu laišanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu, kuru faktiskās ekspluatācijas īpašības neatbilst deklarētajām, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no simt četrdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.

(4) Par tādu būvizstrādājumu izmantošanu būvdarbu procesā, kuriem nav atbilstību apliecinošas dokumentācijas, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.

30. pants. Administratīvā atbildība par būvniecības pakalpojumu sniegšanu bez reģistrācijas būvkomersantu reģistrā

Par būvniecības pakalpojumu sniegšanu bez reģistrācijas būvkomersantu reģistrā piemēro naudas sodu juridiskajai personai līdz tūkstoš naudas soda vienībām.

31. pants. Administratīvā atbildība par tehnisko noteikumu, atļauju, saskaņojumu vai atteikumu neizdošanu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai noteiktajā veidā

Par tehnisko noteikumu, atļauju, saskaņojumu (tai skaitā atzinumu) vai atteikumu neizdošanu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai noteiktajā veidā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajai personai līdz trīssimt naudas soda vienībām.

32. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 25., 26., 27. un 28. pantā, 29. panta ceturtajā daļā un 30. pantā minētajiem pārkāpumiem veic būvvalde, birojs, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai Valsts vides dienests.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 25., 26., 27. un 28. pantā, 29. panta ceturtajā daļā un 30. pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic būvvalde. Administratīvā pārkāpuma lietu par šā likuma 25., 26., 27. un 28. pantā, 29. panta ceturtajā daļā un 30. pantā minētajiem pārkāpumiem izskata pašvaldības administratīvā komisija vai būvvalde.

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 29. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

(4) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 31. pantā minētajiem pārkāpumiem veic birojs.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Būvniecības likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 7., 22.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 6., 8.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 7., 13.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 205.nr.; 2012, 195.nr.; 2013, 87., 124.nr.).

2. Līdz attiecīgos Ministru kabineta noteikumus aizvietojošo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 1.jūlijam piemērojami šādi Latvijas būvnormatīvi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika";

2) LBN 003-01 "Būvklimatoloģija";

3) LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā";

4) LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm";

5) LBN 016-11 "Būvakustika";

6) LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība";

7) LBN 202-01 "Būvprojekta saturs un noformēšana";

8) LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas";

9) LBN 205-97 "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas";

10) LBN 206-99 "Koka konstrukciju projektēšanas normas";

11) LBN 207-01 "Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes";

12) LBN 208-08 "Publiskas ēkas un būves";

13) LBN 209-09 "Mazstāvu dzīvojamās mājas";

14) LBN 211-08 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami";

15) LBN 214-03 "Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes";

16) LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija";

17) LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves";

18) LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves";

19) LBN 224-05 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves";

20) LBN 229-06 "Hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves";

21) LBN 231-03 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija";

22) LBN 241-03 "Iekšējās gāzesvadu sistēmas un gāzes iekārtas";

23) LBN 242-02 "Gāzes sadales un lietotāju ārējie tīkli";

24) LBN 261-07 "Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve";

25) LBN 262-05 "Elektronisko sakaru tīkli";

26) LBN 501-06 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība";

27) LBN 305-01 "Ģeodēziskie darbi būvniecībā";

28) LBN 310-05 "Darbu veikšanas projekts";

29) LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana".

3. Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvtehniķa profesijā, bet nav ieguvušas šā likuma 13. pantā noteikto izglītību, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi būvdarbu vadīšanā vai būvuzraudzībā bez laika ierobežojuma, bet projektēšanā vai būvekspertīzē — ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim. Ja šā likuma spēkā stāšanās dienā šajā punktā minētajai personai līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk, tai atļauts turpināt patstāvīgu praksi šajā punktā minētajās jomās līdz pensijas vecuma sasniegšanai, neievērojot šā likuma 13. pantā būvspeciālistiem noteiktās izglītības prasības. Ja šajā punktā minētā persona vēlas turpināt patstāvīgo praksi projektēšanā vai būvekspertīzē pēc pensijas vecuma sasniegšanas, tai jāatbilst šā likuma 13. panta prasībām.

4. (Izslēgts ar 15.12.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

4.1 No šā likuma 18.panta pirmās daļas izrietošā prasība, ka pašvaldībā nodarbinātam būvinspektoram ir nepieciešama vismaz pirmā līmeņa augstākā izglītība, kas iegūta arhitekta vai būvinženiera studiju programmā, un prasība par būvspeciālista sertifikāta nepieciešamību neattiecas uz būvinspektoriem, kuri darba tiesiskās attiecības ar būvvaldi uzsākuši līdz 2014.gada 1.novembrim.

5. Būvniecības procesi, kuri iesākti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, pabeidzami vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.

6. (Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2014.)

7. Līdz grozījumu izdarīšanai normatīvajos aktos šajā likumā lietotie jēdzieni "pārbūve" un "lietošanas veida maiņa" atbilst jēdzienam "rekonstrukcija", bet jēdziens "atjaunošana" — jēdzienam "renovācija".

7.1 Līdz grozījumu izdarīšanai normatīvajos aktos šajā likumā lietotais jēdziens "būvprojekts" atbilst jēdzienam "būvniecības ieceres dokumentācija" un jēdzienam "būvniecības ieceres dokumenti", bet jēdziens "ārtelpas labiekārtojuma elements" — jēdzienam "atsevišķs labiekārtojuma elements".

8. Šā likuma 5.panta pirmās daļas 12.punkts un 23.pants stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. Šā likuma 23.panta pirmajā daļā ietvertais priekšnoteikums pretendēšanai uz būvdarbu veikšanu piemērojams ar dienu, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi Publisko iepirkumu likumā un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā, bet ne agrāk par 2016.gada 1.janvāri.

9. Būvspeciālisti, kas saņēmuši arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir tiesīgi turpināt patstāvīgu praksi pēc sertifikātā norādītā derīguma termiņa beigām, ja tie atbilst šā likuma prasībām un sniedz būvspeciālistu reģistrā iekļaujamās ziņas Ministru kabineta noteiktajā apjomā, termiņā un kārtībā.

10. Šā likuma 6.1 panta pirmās daļas 2.punkts stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī, bet 6.1 panta ceturtā daļa — 2016.gada 1.janvārī.

10.1 Šā likuma 6.1 panta pirmās daļas 1.punkts stājas spēkā 2015.gada 1.jūlijā, un tajā noteiktā kompetence ir izpildāma tām būvniecības iecerēm, par kuru realizāciju būvatļaujas izdotas, sākot no 2014.gada 1.oktobra. Būvdarbus, kas tiek veikti, pamatojoties uz būvatļauju, kas izdota līdz 2014.gada 30.septembrim, kontrolē un būvi ekspluatācijā pieņem iestāde, kas izsniegusi attiecīgo būvatļauju.

11. Līdz 2016.gada 30.jūnijam ekspertīzes veikšanas tiesības ir fiziskajām personām, ja tās saņēmušas sertifikātu attiecīgajiem projektēšanas vai būvdarbu veidiem, kā arī būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētām juridiskajām personām, kuras nodarbina sertificētu speciālistu attiecīgajā jomā.

12. Šā likuma 14.panta 6.1 daļa piemērojama ar dienu, kad būvniecības informācijas sistēma nodrošina būvniecības dokumentu elektronisku apriti, bet ne agrāk kā 2015.gada 1.oktobrī.

13. Ministru kabinets šā likuma 5.panta pirmās daļas 14.punktā minētos noteikumus izdod līdz 2018.gada 1.janvārim.

14. (Izslēgts ar 14.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.03.2019.)

15. Līdz šā likuma 5. panta pirmās daļas 4. punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim piemērojami Ministru kabineta 2014. gada 7. oktobra noteikumi Nr. 610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 203. nr.; 2016, 13., 246. nr.), ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

16. (Izslēgts ar 14.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.03.2019.)

17. Šā likuma grozījumi par tā papildināšanu ar 6.1 panta pirmās daļas 1.1 punktu un pirmās daļas 2. punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2017. gada 1. oktobrī.

18. Ja būvvalde ir izdevusi būvatļauju līdz dienai, kad stājušies spēkā grozījumi šā likuma 6.1 panta pirmās daļas 1.1 punktā un būvatļaujā izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, šā objekta būvdarbu kontroli, tai skaitā pieņemšanu ekspluatācijā, veic būvvalde. Būvniecības ieceres, kuras iesniegtas būvvaldei un par kurām lēmums nav pieņemts līdz 2017. gada 30. septembrim, nododamas lēmuma pieņemšanai birojam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

18.1 Ja būvvalde būvatļauju publiskas ēkas atjaunošanai ir izdevusi līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā, un būvatļaujā ir izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, šā objekta būvdarbu kontroli (tai skaitā pieņemšanu ekspluatācijā) veic būvvalde.

19. Birojs pilda šā likuma 12. pantā noteiktās būvvaldes funkcijas attiecībā uz tādu elektropārvades līniju būvniecības ieceri, kurai atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumā paredzētajam noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Pildot šīs funkcijas, birojs piemēro likumā noteiktos lēmumu pieņemšanas un strīdu izskatīšanas termiņus, nodrošina likumā noteikto būvniecības ieceres paziņošanas un apspriešanas kārtību, kā arī informācijas pieejamību būvniecības informācijas sistēmā. Šajā pārejas noteikumu punktā noteikto funkciju īstenošanu birojs var deleģēt vietējai pašvaldībai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Būvniecības ieceres, kuras iesniegtas būvvaldei un par kurām lēmums nav pieņemts līdz 2017. gada 9. jūlijam, nododamas lēmuma pieņemšanai birojam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

20. Pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, nosakot termiņu 2019. gadā, no kura būvprojekts vai citi būvniecības dokumenti attiecīgās pašvaldības būvvaldē iesniedzami tikai būvniecības informācijas sistēmā.

21. Ar 2020. gada 1. janvāri būvniecības administratīvais process uzsākams elektroniski būvniecības informācijas sistēmā.

22. Ja būvniecības ierosinātājs līdz šo pārejas noteikumu 21. punktā noteiktajam termiņam vai 20. punktā noteiktajā gadījumā līdz atbilstošos saistošajos noteikumos norādītajam termiņam iesniedz būvprojektu vai citus būvniecības dokumentus rakstveidā, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, vai ja būvniecības administratīvo procesu turpina rakstveidā, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieņem šā likuma 14. panta trešajā daļā noteiktos lēmumus un veic atzīmes būvniecības administratīvā procesa ietvaros, ievērojot šajā likumā noteiktos termiņus lēmumu pieņemšanai un atzīmju veikšanai. Attiecīgie termiņi skaitāmi no dienas, kad būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegta būvprojekta vai dokumenti, kas apliecina visu lēmumos iekļauto nosacījumu izpildi.

23. Šo pārejas noteikumu 22. punktā noteiktajos gadījumos būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, par būvniecības ieceri būvniecības informācijas sistēmā norāda šā likuma 14. panta otrajā, sestajā un 6.3 daļā noteikto informāciju.

24. Šo pārejas noteikumu 22. punktā minētajos gadījumos likumā noteiktās atzīmes būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā tiek veiktas rakstveidā, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, un tās pielīdzināmas būvniecības informācijas sistēmā veiktajām atzīmēm.

25. Šā likuma 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31. un 32. pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

26. Šā likuma 6.1 panta 1.1 daļa stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

27. Šā likuma grozījumi par 12. panta ceturtās un piektās daļas izslēgšanu, 14. panta papildināšanu ar 1.3 daļu un šā likuma papildināšanu ar 14.1 pantu stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.

28. Līdz šā likuma 6.1 panta pirmās daļas 1.1 punkta "c" apakšpunkta spēkā stāšanās dienai ierosinātās būvniecības tiesiskuma kontroli veic attiecīgā būvvalde. Valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas būvniecības ieceru tiesiskuma kontroli īsteno Būvniecības valsts kontroles birojs.

29. Šā likuma grozījumi par 5. panta pirmās daļas papildināšanu ar 4.1 punktu, grozījums par 13. panta trešās daļas 4. punkta izslēgšanu un grozījums ceturtās un piektās daļas ievaddaļā, kā arī 9.1 daļas izteikšanu jaunā redakcijā, paredzot, ka būvspeciālista patstāvīgas prakses uzraudzība tiek veikta, pamatojoties uz risku analīzi, stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

30. Personām, kuras līdz 2023. gada 31. decembrim ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā reglamentētā profesijā būvuzraudzības specialitātē, kompetences pārbaudes iestādes bez kompetences novērtēšanas piešķir patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā reglamentētā profesijā būvdarbu vadīšanas specialitātē atbilstošā jomā un tām ir tiesības veikt patstāvīgo praksi šā likuma 13. panta trešās daļas 3. punktā minētajā specialitātē ar piešķirto sertifikātu līdz dienai, kad tām tiek piešķirts jauns sertifikāts būvniecības jomā reglamentētā profesijā būvdarbu vadīšanas specialitātē atbilstošā jomā.

31. Šā likuma grozījumi par 5. panta pirmās daļas papildināšanu ar 3.1 un 3.2 punktu stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

32. Personas, kuras līdz 2025. gada 31. oktobrim ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības inženierizpētes specialitātē, bet nav ieguvušas šā likuma 13. panta 5.1 daļā noteikto izglītību ģeotehniskās izpētes specialitātē, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi ģeotehniskās izpētes specialitātē ar tām piešķirto sertifikātu inženierizpētes specialitātē.

33. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos ar tajos lietoto terminu "inženierizpētes specialitāte" saprot terminu "ģeotehniskās izpētes specialitāte".

34. Šā likuma 14.2 pantā ietvertais regulējums neattiecas uz tiem tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem, kuri ir izdoti līdz 2025. gada 31. oktobrim.

35. Līdz šā likuma 14.3 pantā minēto pašvaldības saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. oktobrim ir piemērojami pašvaldību saistošie noteikumi, kas tika izdoti, pamatojoties uz šā likuma 14. panta piekto daļu.

36. Grozījumi par šā likuma 13. panta papildināšanu ar četrpadsmito daļu stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.

37. Šā likuma 15. panta 5.2 daļa, 19.2 panta desmitā un vienpadsmitā daļa, 19.4 pants, kā arī grozījumi šā likuma 16. panta otrajā daļā stājas spēkā 2026. gada 1. aprīlī.

38. Attiecībā uz ārējiem inženiertīkliem, par kuriem izpildmērījumu plāns ir sagatavots līdz 2012. gada 26. aprīlim, aktuālo pazemes ārējā inženiertīkla atrašanās vietas datu iegūšanu no 2026. gada 1. aprīļa apmaksā būvniecības ierosinātājs. Šajā gadījumā pazemes ārējo inženiertīklu īpašniekam vai valdītājam ir pienākums piedalīties pazemes ārējā inženiertīkla novietojuma precizēšanā apvidū.

39. Ja būvniecības iecere ir ierosināta līdz 2026. gada 5. janvārim, bet līdz minētajam datumam nav ierosināta vai apstiprināta būves pieņemšana ekspluatācijā, būvniecības ierosinātājs Būvniecības informācijas sistēmā var lūgt būvniecības iecerei piemērot šā likuma 14. panta 1.4, 1.5 un 1.6 daļā noteikto kārtību, ja tas izpilda visas normatīvajos aktos noteiktās prasības šā likuma 14. panta 1.4, 1.5 un 1.6 daļas piemērošanai.

40. Šā likuma 14. panta 1.7 daļa stājas spēkā 2026. gada 1. aprīlī.

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.oktobrī.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 9.jūlijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 30.jūlijā