Zaudējis spēku - Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem

Ministru kabineta noteikumi Nr.530Rīgā 2013.gada 6.augustā (prot. Nr.42 65.§)

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktuun Vispārējās izglītības likuma 4.panta 11.punktu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. valsts standartu pamatizglītībā, kas nosaka pamatizglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, pamatizglītības obligāto saturu, izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību;

1.2. pamatizglītības mācību priekšmetu standartus, kas nosaka mācību priekšmetu galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmetu apguvi, mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus;

1.3. pamatizglītības programmu paraugus atbilstoši izglītības ieguves formām un izglītības programmu īpašajiem veidiem.

II. Pamatizglītības programmu galvenie mērķi un uzdevumi

2. Pamatizglītības programmu galvenie mērķi ir šādi:

2.1. nodrošināt izglītojamo ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamajām pamatzināšanām un pamatprasmēm;

2.2. radīt pamatu izglītojamā turpmākajai izglītībai;

2.3. veicināt izglītojamā harmonisku veidošanos un attīstību;

2.4. sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, sabiedrību, vidi un valsti.

3. Pamatizglītības programmu galvenie uzdevumi ir šādi:

3.1. veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas, sociālajiem un ilgtspējīgas attīstības procesiem, morāles un ētikas vērtībām;

3.2. nodrošināt valodas un matemātikas pamatzināšanu un pamatprasmju apguves iespēju;

3.3. nodrošināt iespēju apgūt mācīšanās pamatprasmes un informācijas tehnoloģiju izmantošanas pamatiemaņas;

3.4. nodrošināt iespēju izglītojamiem apgūt nepieciešamās zināšanas un demokrātijas vērtības;

3.5. nodrošināt iespēju gūt radošās darbības pieredzi;

3.6. veidot pamatpriekšstatu par Latvijas, Eiropas un pasaules kultūras mantojumu;

3.7. izkopt saskarsmes un sadarbības spējas;

3.8. iemācīt apzināties savu un citu atbildību par veselību.

III. Pamatizglītības obligātais saturs

4. Pamatizglītības obligāto saturu veido šādas izglītības jomas:

4.1. valoda;

4.2. tehnoloģiju un zinātņu pamati;

4.3. cilvēks un sabiedrība;

4.4. māksla.

5. Izglītības jomām raksturīgie mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs noteikts šo noteikumu 1.pielikumā.

6. Pamatizglītības programmu saturs tiek īstenots šādos mācību priekšmetos:

6.1. latviešu valoda latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs;

6.2. latviešu valoda un literatūra mazākumtautību pamatizglītības programmā;

6.3. mazākumtautības valoda mazākumtautību pamatizglītības programmā;

6.4. svešvaloda;

6.5. matemātika;

6.6. informātika;

6.7. dabaszinības;

6.8. bioloģija;

6.9. fizika;

6.10. ķīmija;

6.11. ģeogrāfija;

6.12. literatūra;

6.13. mūzika;

6.14. vizuālā māksla;

6.15. pasaules vēsture;

6.16. Latvijas vēsture;

6.17. sociālās zinības;

6.18. mājturība un tehnoloģijas;

6.19. sports;

6.20. ētika;

6.21. kristīgā mācība.

7. Pamatizglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti:

7.1. Latviešu valoda. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (2.pielikums);

7.2. Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību izglītības programmās. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (3.pielikums);

7.3. Mazākumtautības valoda. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (4.pielikums);

7.4. Svešvaloda. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (5.pielikums);

7.5. Matemātika. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (6.pielikums);

7.6. Informātika. Mācību priekšmeta standarts 5.–7.klasei (7.pielikums);

7.7. Dabaszinības. Mācību priekšmeta standarts 1.–6.klasei (8.pielikums);

7.8. Bioloģija. Mācību priekšmeta standarts 7.–9.klasei (9.pielikums);

7.9. Fizika. Mācību priekšmeta standarts 8.–9.klasei (10.pielikums);

7.10. Ķīmija. Mācību priekšmeta standarts 8.–9.klasei (11.pielikums);

7.11. Ģeogrāfija. Mācību priekšmeta standarts 7.–9.klasei (12.pielikums);

7.12. Literatūra. Mācību priekšmeta standarts 4.–9.klasei (13.pielikums);

7.13. Mūzika. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (14.pielikums);

7.14. Vizuālā māksla. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (15.pielikums);

7.15. Pasaules vēsture. Mācību priekšmeta standarts 6.–9.klasei (16.pielikums);

7.16. Latvijas vēsture. Mācību priekšmeta standarts 6.–9.klasei (17.pielikums);

7.17. Sociālās zinības. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (18.pielikums);

7.18. Mājturība un tehnoloģijas. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (19.pielikums);

7.19. Sports. Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei (20.pielikums);

7.20. Ētika. Mācību priekšmeta standarts 1.–3.klasei (21.pielikums);

7.21. Kristīgā mācība. Mācību priekšmeta standarts 1.–3.klasei (22.pielikums).

8. Latviešu valodas un mazākumtautību mācību valodas lietojumu mazākumtautību pamatizglītības programmās nosaka šajos noteikumos ietvertie mazākumtautību pamatizglītības programmu paraugi.

9. Pamatizglītības programmās 1.–3.klasē pēc vecāku (personas, kas īsteno aizgādību) (turpmāk – vecāki) izvēles izglītojamie apgūst ētiku vai kristīgo mācību.

10. Nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā pamatizglītības programmām noteikto mācību stundu skaitu dienā un slodzi, izglītības iestāde pamatizglītības programmas ietvaros var īstenot mācību priekšmetus, kas nav minēti šo noteikumu 6.punktā. Šādu mācību priekšmetu standartus izglītības iestāde izstrādā patstāvīgi un saskaņo tos ar Valsts izglītības satura centru.

11. Izglītības programmās, kuras īsteno vakara (maiņu) vai neklātienes (tai skaitā tālmācības) formā, kā arī izglītības programmās, kuras īsteno ieslodzījuma vietās, var neiekļaut šo noteikumu 6.18. un 6.19.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus.

12. Speciālajās pamatizglītības programmās izglītības iestāde šajos noteikumos minētās prasības īsteno atbilstoši izglītojamā attīstības traucējuma veidam, viņa spējām un veselības stāvoklim:

12.1. speciālajās pamatizglītības programmās izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem var neiekļaut šo noteikumu 6.8., 6.9. un 6.10.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus, atsevišķus šo mācību priekšmetu tematus integrēti iekļaujot šo noteikumu 6.7., 6.17. un 6.18.apakšpunktā minēto mācību priekšmetu saturā;

12.2. speciālajās pamatizglītības programmās izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem var neiekļaut šo noteikumu 6.20. un 6.21.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus, atsevišķus šo mācību priekšmetu tematus integrēti iekļaujot šo noteikumu 6.17.apakšpunktā minētā mācību priekšmeta saturā, kā arī šo noteikumu 6.8., 6.9., 6.10., 6.11., 6.4., 6.12., 6.15. un 6.16.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus.

13. Visās pamatizglītības programmās iekļauj šādas tēmas: vide, drošība un veselība.

IV. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība

14. Standartā noteiktās pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmeta apguvi noteiktas atbilstoši optimālajam izglītojamo zināšanu un prasmju līmenim.

15. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

15.1. prasību atklātības un skaidrības princips. Mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs un pamatprasības izglītojamā sasniegumiem;

15.2. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips. Iegūtā pamatizglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī;

15.3. vērtējuma atbilstības princips. Noslēguma pārbaudes darbā tiek piedāvāta iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;

15.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips. Mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus;

15.5. vērtēšanas regularitātes princips. Mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai pārliecinātos par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku;

15.6. vērtējuma obligātuma princips. Izglītojamam nepieciešams iegūt vērtējumu visos pamatizglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots.

16. Izglītojamā mācību sasniegumus 1.klasē vērtē aprakstoši. Tas ir īss mutisks un rakstisks vērtējums par izglītojamā mācību darbību, mācīšanās stilu, saskarsmes un sadarbības prasmēm, attieksmi pret mācībām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku.

17. Izglītojamā mācību sasniegumus 2. un 3.klasē šo noteikumu 6.1., 6.2., 6.3. un 6.5.apakšpunktā minētajos mācību priekšmetos vērtē 10 ballu skalā (23.pielikums), pārējos mācību priekšmetos izglītojamā mācību sasniegumus vērtē aprakstoši.

18. Izglītojamā mācību sasniegumus 4.–9.klasē vērtē 10 ballu skalā.

19. Centralizētajā eksāmenā izglītojamo mācību sasniegumus izsaka procentuālajā novērtējumā. Iegūto novērtējumu ieraksta pamatizglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai.

20. Izglītojamiem centralizētajā eksāmenā latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās pamatizglītības sertifikātā papildus norāda valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi atbilstoši normatīvajam aktam par valsts valodas zināšanu apjomu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai.

21. Valsts pārbaudījumi, beidzot 3.klasi, ir šādi:

21.1. diagnosticējošais darbs ar kombinētu mācību saturu;

21.2. diagnosticējošais darbs latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās.

22. Valsts pārbaudījumi, beidzot 6.klasi, ir šādi:

22.1. diagnosticējošais darbs latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās;

22.2. diagnosticējošais darbs latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās;

22.3. diagnosticējošais darbs matemātikā;

22.4. diagnosticējošais darbs dabaszinībās;

22.5. diagnosticējošais darbs mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās.

23. Valsts pārbaudījumi, beidzot 9.klasi, ir šādi:

23.1. eksāmens latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās;

23.2. centralizētais eksāmens latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās;

23.3. eksāmens matemātikā;

23.4. eksāmens Latvijas vēsturē;

23.5. eksāmens mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās;

23.6. eksāmens svešvalodā.

V. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni

24. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē atbilstoši izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipiem un kārtībai.

25. Ir šādas mācību sasniegumu vērtēšanas formas:

25.1. mutiskā;

25.2. rakstiskā;

25.3. praktiskā;

25.4. kombinētā.

26. Mācību sasniegumu vērtēšana ir integrēta mācību procesa sastāvdaļa izglītojamā zināšanu, prasmju, attieksmju, kā arī mācību sasniegumu attīstības dinamikas noteikšanai.

27. Mācību sasniegumus vērtē:

27.1. pedagogs;

27.2. izglītojamais, patstāvīgi novērtējot savus sasniegumus;

27.3. izglītojamie, savstarpēji novērtējot viens otra sasniegumus;

27.4. izglītības iestādes administrācija;

27.5. izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības speciālists;

27.6. Valsts izglītības satura centrs.

28. Mācību sasniegumu vērtēšanas metodiskie paņēmieni ir šādi:

28.1. ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko mācību procesu;

28.2. kārtējā vērtēšana mācību procesa laikā, nosakot izglītojamā mācību sasniegumus, lai tos uzlabotu un saskaņotu mācību procesa norises, mācību mērķa un izmantoto mācību metožu savstarpējo atbilstību, kā arī veicinot izglītojamā pašnovērtēšanas prasmes un atbildību;

28.3. nobeiguma vērtēšana, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, kā arī izglītojamā produktīvās darbības prasmes temata vai loģiskas temata daļas, semestra, mācību gada, kursa vai izglītības pakāpes nobeigumā.

29. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtētājs, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto pamatizglītības programmu.

30. Vērtējumu mācību priekšmetā gadā, ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu, izliek visās klasēs, izņemot šo noteikumu 6.4., 6.7., 6.13., 6.14., 6.19., 6.20. un 6.21.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus 1.klasē un 2.–3.klasē.

31. Mācību sasniegumu vērtētājs izglītības iestādes obligātajā dokumentācijā lieto apzīmējumu "n/v" (nav vērtējuma), ja saskaņā ar šo noteikumu 29.punktu nav iespējams novērtēt izglītojamā mācību sasniegumus. Izglītības iestāde iekšējos normatīvajos aktos nosaka gadījumus, kad mācību sasniegumu vērtētājs ir tiesīgs lietot apzīmējumu "n/v".

VI. Pamatizglītības programmu paraugi

32. Šo noteikumu 24.pielikums atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai nosaka paraugu pamatizglītības programmai (izglītības programmas kods 21011111), kas ietver:

32.1. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) programmu (izglītības programmas kods 11011111);

32.2. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 11011112);

32.3. pamatizglītības vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 21011112);

32.4. pamatizglītības neklātienes programmu (izglītības programmas kods 21011113);

32.5. pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena programmu (izglītības programmas kods 21012111);

32.6. pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu (izglītības programmas kods 21013111);

32.7. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena programmu (izglītības programmas kods 21014111);

32.8. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) programmu (izglītības programmas kods 23011111);

32.9. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 23011112);

32.10. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) neklātienes programmu (izglītības programmas kods 230111113).

33. Šo noteikumu 25.pielikums atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai nosaka paraugu mazākumtautību pamatizglītības programmai (izglītības programmas kods 21011121), kas ietver:

33.1. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 11011121);

33.2. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 11011122);

33.3. pamatizglītības mazākumtautību vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 21011122);

33.4. pamatizglītības mazākumtautību neklātienes programmu (izglītības programmas kods 21011123);

33.5. pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21012121);

33.6. pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21013121);

33.7. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21014121);

33.8. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 23011121);

33.9. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 23011122);

33.10. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) mazākumtautību neklātienes programmu (izglītības programmas kods 23011123).

34. Šo noteikumu 26.pielikums atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai nosaka paraugu pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programmai (izglītības programmas kods 21011811), kas ietver:

34.1. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) pedagoģiskās korekcijas programmu (izglītības programmas kods 11011811);

34.2. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 11011821);

34.3. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 11011812);

34.4. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 11011822);

34.5. pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21011821);

34.6. pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 21011812);

34.7. pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21011822);

34.8. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena pedagoģiskās korekcijas programmu (izglītības programmas kods 21014811);

34.9. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21014821);

34.10. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 21014812);

34.11. pamatizglītības profesionāli orientētā virziena pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 21014822);

34.12. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) pedagoģiskās korekcijas programmu (izglītības programmas kods 23011811);

34.13. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 23011821);

34.14. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) programmu (izglītības programmas kods 23011812);

34.15. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību programmu (izglītības programmas kods 23011822);

34.16. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) pedagoģiskās korekcijas neklātienes programmu (izglītības programmas kods 23011813);

34.17. pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību neklātienes programmu (izglītības programmas kods 23011823).

35. Šo noteikumu 27.pielikums atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai nosaka paraugu pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmai (izglītības programmas kods 21011911), kas ietver:

35.1. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) sociālās korekcijas izglītības programmu (izglītības programmas kods 11011911);

35.2. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) sociālās korekcijas mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 11011921);

35.3. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) sociālās korekcijas vakara (maiņu) izglītības programmu (izglītības programmas kods 11011912);

35.4. pamatizglītības pirmā posma (1.–6.klase) sociālās korekcijas vakara (maiņu) mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 11011922);

35.5. pamatizglītības sociālās korekcijas mazākumtautību izglītības programmu (izglītības programmas kods 21011921);