Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu

Ministru kabineta noteikumi Nr.890Rīgā 2013.gada 17.septembrī (prot. Nr.49 85.§)

Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma38.1 panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka higiēnas prasības valsts un pašvaldību iestādēm, juridiskajām vai fiziskajām personām, kuras sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumu ārpus bērna dzīvesvietas, un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs).

2. Bērnu uzraudzības pakalpojumus iedala īslaicīgos pakalpojumos un pilna laika pakalpojumos atbilstoši normatīvajiem aktiem par bērnu uzraudzības pakalpojumu un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanas kārtību.

2.1 Ārtelpu pakalpojums ir pakalpojums, ko pakalpojuma sniedzējs īsteno pārsvarā ārtelpās vai tikai ārtelpās, organizējot dienas režīmu bērniem no triju gadu vecuma. Ja ārtelpu pakalpojumu sniedz izglītības iestāde, ārtelpu pakalpojuma formā var tikt īstenots izglītības process atbilstoši licencētajai izglītības programmai.

3. Šo noteikumu I nodaļā, 12., 13., 15., 15.1, 18., 22., 23., 24., 30., 32. punktā, VII un VIII nodaļā un 52., 53., 54., 55. un 57. punktā minētās prasības piemēro arī īslaicīga pakalpojuma sniedzējam. Ja īslaicīga pakalpojuma sniedzējs nodrošina bērniem aktivitātes ārā, tad uz viņu attiecas arī šo noteikumu 9., 16., 16.1, 16.2 un 17. punktā minētās prasības.

3.1 Šo noteikumu 20., 31., 33., 35., 37., 40. un 41. punktā minētās prasības, 42. punktā minētās prasības attiecībā uz gatavās produkcijas ražošanu, uzglabāšanu un realizēšanu saskaņā ar ēdināšanas tehnoloģisko dokumentāciju un 43. punktā minētās prasības neattiecina uz fizisku personu, kura sniedz pilna laika bērnu uzraudzības pakalpojumu savā dzīvesvietā.

3.2 Šo noteikumu I un II nodaļā, 16.1, 16.2, 18. punktā, 20.3.2., 20.3.3., 20.3.4., 20.3.5. apakšpunktā, 22., 23., 24., 27., 28., 29., 30., 32., 36. punktā, VI, VII un VIII nodaļā, 52.,​​​​​​​ 53., 54., ​​​​​​​55. un 57. punktā minētās prasības piemēro arī ārtelpu pakalpojuma sniedzējam.

4. Par noteikumu ievērošanu ir atbildīgs pakalpojuma sniedzējs.

5. Higiēnas prasību ievērošanu kontrolē Veselības inspekcija.

6. Pārtikas aprites prasību ievērošanu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

7. Pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs, lai darbiniekiem būtu nepieciešamās zināšanas un prasmes higiēnas prasībām atbilstošu un drošu pakalpojumu sniegšanai.

II. Minimālās higiēnas prasības dienas režīma ievērošanai

8. Dienas režīmu nosaka atbilstoši bērnu vecumam un attīstībai, paredzot arī fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā.

9. Ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 10 °C, pastaigas svaigā gaisā netiek organizētas bērniem, kas jaunāki par trim gadiem.

10. Pēc pusdienām bērniem nodrošina atpūtu.

11. Starp ēdienreizēm ievēro trīs līdz četru stundu intervālu.

12. Elektronisko saziņas līdzekļu (piemēram, televizora, datora) lietošana bērniem pieļaujama ne ilgāk par 15 minūtēm un ne biežāk kā divreiz dienā.

13. Pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā neuzņem bērnus ar:

13.1. infekcijas slimību pazīmēm, izņemot gadījumus, ja:

13.1.1. tiek pieskatīts viens bērns vai vienas ģimenes bērni;

13.1.2. pakalpojuma sniedzējam ir iespējas nodrošināt slimā bērna izolāciju atsevišķā telpā ar nepārtrauktu ārstniecības personas uzraudzību;

13.2. pedikulozi.

14. Ja bērns nav apmeklējis pakalpojuma sniegšanas vietu infekcijas slimību pazīmju dēļ vai arī ja bērns ir slimojis ar infekcijas slimību, ģimenes ārsts izsniedz izziņu vecākiem pakalpojuma sniedzēja informēšanai par bērna veselības stāvokli un, ja nepieciešams, rekomendācijām turpmākai bērna aprūpei pakalpojuma laikā.

15. Pakalpojuma sniedzēji, izņemot fiziskās personas, izstrādā iekšējās kārtības noteikumus, kuros noteikts, kā pakalpojuma sniedzējs un bērna vecāki rīkojas bērna infekcijas slimību gadījumos, un laikus iepazīstina ar tiem bērna vecākus.

15.1 Fiziskas personas laikus informē vecākus par infekcijas slimību pazīmēm – caureju, vemšanu, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelti, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, infekciozas izcelsmes izsitumiem (izsitumi kopā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un izmaiņām bērna uzvedībā – miegainība, atteikšanās ēst, dzert, raudulība, paātrināta elpošana) –, ar kādām bērns netiks uzņemts pakalpojuma sniegšanas vietā.

III. Teritorija un ēka

16. Ja pakalpojuma sniedzēja valdījumā ir teritorija, viņš nodrošina tās piemērotību bērnu aktivitātēm un tās atbilstību bērnu drošībai. Teritorijā ierīko rotaļu un sporta zonu un saimniecības zonu.

16.1 Teritorija, kurā uzturas bērni, atbilst šādām prasībām:

16.1 1. tā ir iežogota un sakopta;

16.1 2. ja teritorijā ir ūdenstilpes, tās ir iežogotas vai norobežotas;

16.1 3. teritorijas apzaļumošanai nav izmantoti augi, kas ir bīstami cilvēka veselībai, kā arī augi ar dzelkšņiem un indīgām daļām;

16.1 4. tajā nodrošina pirmsskolas vecuma bērniem atbilstošu un drošu spēļu laukumu vai sporta aprīkojumu un segumu, kā arī var ierīkot smilšu kasti, kuru pārklāj laikā, kad bērni to nelieto. Smiltis kastē nomaina reizi gadā – pavasarī.

16.2 Saimniecības zonā ierīko blīva seguma laukumu sadzīves atkritumu konteineru novietošanai. Atkritumus uzglabā slēgtos konteineros.

17. Ja pakalpojuma sniedzēja valdījumā nav teritorijas, tas nodrošina bērniem aktivitātes ārā citā sakoptā, bērniem drošā un pieejamā teritorijā.

18. Pakalpojuma sniedzējs ievēro šādas prasības ēkai, kurā tiek sniegts pakalpojums:

18.1. pakalpojums tiek sniegts atbilstoši pakalpojuma sniedzēja darbībai projektētā ēkā. Pakalpojumu var sniegt pielāgotā ēkā vai citas publiskas ēkas vai dzīvojamās ēkas daļā, par kuru saņemts Veselības inspekcijas novērtējums par higiēnas prasību ievērošanu. Pielāgojot ēkas daļu vai telpu grupu pakalpojuma sniegšanai, ievēro būvniecības normatīvajos aktos noteikto kārtību un prasības;

18.2. grupas vai rotaļu telpas un guļamtelpas aizliegts ierīkot puspagraba (cokola) vai pagraba stāvā;

18.3. ēkā, kurā tiek sniegts pakalpojums, var atrasties citas institūcijas, ja attiecīgo institūciju darbība neapdraud bērnu drošību un nerada kaitējumu bērnu veselībai;

18.4. ja ēkā, kurā tiek sniegts pakalpojums, atrodas uzņēmums, kura saimnieciskā darbība ir saistīta ar preču iekraušanu un izkraušanu, ēkas saimniecības zonai ir atsevišķa ieeja.

IV. Telpas

19. Pakalpojuma sniedzējs ievēro šādu minimālo telpu platību (ja guļamtelpa apvienota ar grupas telpu, tad platību grupas telpā vienam bērnam aprēķina, atskaitot no telpas kopējās platības gultu aizņemto platību saliktā veidā. Jaukta vecuma bērnu grupām platību nosaka atbilstoši vecākajai bērnu grupai) vienam bērnam:

19.1. jaunākam par trim gadiem – grupas telpa 2,5 m2, guļamtelpa 1,8 m2;

19.2. vecākam par trim gadiem – grupas telpa 3,0 m2, guļamtelpa 2,0 m2.

20. Pakalpojuma sniegšanas vietā ierīko šādas telpas:

20.1. vietu vai telpu bērnu ratiņu novietošanai;

20.2. katrai bērnu grupai, ievērojot bērnu vecumu:

20.2.1. ģērbtuvi (ja nav iespējams nodrošināt ģērbtuvi katrai grupai, pieļaujama ģērbtuvju apvienošana);

20.2.2. grupas telpu;

20.2.3. guļamtelpu vai guļamtelpai pielāgojamu grupas telpu;

20.2.4. tualeti. Ja tualeti nav iespējams ierīkot, bērniem, kas vecāki par trim gadiem, nodrošina tās pieejamību citā ēkas daļā;

20.3. darbinieku un saimniecības telpu blokā:

20.3.1. (svītrots ar MK 14.07.2015. noteikumiem Nr.404);

20.3.2. ēdināšanas bloku vai vietu ēdiena sagatavošanai, sadalei, uzglabāšanai, trauku mazgāšanai un uzglabāšanai, ja pakalpojuma sniedzējs piedāvā ēdināšanu;

20.3.3. veļas uzglabāšanas vietu;

20.3.4. veļas mazgāšanas un gludināšanas telpu vai vietu (ja iestādē mazgā un gludina veļu);

20.3.5. darbinieku garderobes telpu/vietu un tualetes telpas;

20.4. telpu bērnu īslaicīgai izolācijai infekcijas slimību gadījumos pakalpojuma sniegšanas vietās, kur bērni uzturas visu diennakti. Telpu nodrošina ar atsevišķu tualeti, biotualeti vai sēdpodu;

20.5. telpu vai vietu, kas ir pielāgota bērnu kultūras un izklaides pasākumu, mūzikas un sporta nodarbību rīkošanai.

20.1 Fiziska persona, kura sniedz pilna laika bērnu uzraudzības pakalpojumu savā dzīvesvietā, pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina:

20.1 1. vietu bērnu ratiņu novietošanai (ja nepieciešams);

20.1 2. vietu virsdrēbju novietošanai un žāvēšanai katram bērnam;

20.1 3. rotaļu un nodarbību telpu;

20.1 4. guļamtelpu (var būt apvienota ar rotaļu un nodarbību telpu);

20.1 5. tualeti un roku mazgātni;

20.1 6. telpu vai vietu ēdiena sagatavošanai, sadalei, uzglabāšanai, trauku mazgāšanai un uzglabāšanai;

20.1 7. veļas mazgāšanas un gludināšanas telpu vai vietu, ja pakalpojuma sniedzējs mazgā un gludina veļu;

20.1 8. veļas uzglabāšanas vietu;

20.1 9. telpu vai vietu, kas ir pielāgota bērnu kultūras un izklaides pasākumu, mūzikas un sporta nodarbību rīkošanai.

21. Īslaicīga pakalpojuma sniegšanas vietā bērniem nodrošina vietu virsdrēbju novietošanai, rotaļu telpu un tualeti.

V. Telpu iekārtojums

22. Telpu apdarei un to aprīkojumam izmanto viegli tīrāmus, dezinficējamus un telpu funkcijai atbilstošus materiālus.

23. Grīdas segumam izmanto materiāla pārklājumu, kas nav slidens.

24. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina tīras, bērnu vecumam un rotaļlietu drošuma noteikumu prasībām atbilstošas rotaļlietas.

25. Bērnu guldināšanai diennakts grupās izmanto gultas. Nodrošinot bērniem atpūtu pēc pusdienām, pieļaujams arī cits alternatīvs guldināšanas veids, ja izvēlētais veids nepasliktina bērnu labsajūtu.

26. (Svītrots no 01.01.2018. ar MK 14.07.2015. noteikumiem Nr.404, sk. grozījumu 3.punktu)

27. Ja pakalpojuma sniedzējs nodrošina guldināšanu un piedāvā gultas veļu, tad katram bērnam nodrošina individuālu tīru gultas veļas komplektu.

28. Katram bērnam nodrošina tīrus dvieļus (atsevišķi roku un kāju slaucīšanai) ar individuālu marķējumu un pakaramo. Pieļaujama arī vienreizējās lietošanas dvieļu izmantošana.

29. Gultas veļu un dvieļus maina ne retāk kā reizi 10 darbdienās, bet, ja nepieciešams, arī biežāk. Diennakts grupās gultas veļu un dvieļus maina reizi nedēļā.

30. Tualetē ir tualetes papīrs vai salvetes, kā arī šķidrās ziepes un roku nosusināšanas līdzekļi.

31. Ģērbtuvē ierīko individuālus skapjus vai plauktus katra bērna apģērba un apavu glabāšanai, kā arī vietu bērnu apģērba un apavu žāvēšanai.

32. Pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina bērnu lietošanai drošas un no veselībai nekaitīga materiāla izgatavotas mēbeles, kas ir piemērotas bērna ķermeņa īpatnībām, ņemot vērā ergonomikas prasības un principus.

33. Bērnu grupu telpu tualetēs nodrošina vienu mazgātni uz astoņiem bērniem un vienu mazgātni personālam.

34. Tualetē, kas paredzēta bērniem, jaunākiem par trim gadiem, nodrošina:

34.1. ja nepieciešams, nelielus paliktņus kājām;

34.2. (svītrots ar MK 14.07.2015. noteikumiem Nr.404);

34.3. katram bērnam sēdpodu ar marķējumu.

35. Tualetē, kas paredzēta bērniem, vecākiem par trim gadiem, nodrošina vienu klozetpodu uz astoņiem bērniem, ja iespējams, ierīkojot atsevišķas kabīnes meitenēm un zēniem.

36. Pakalpojuma sniedzējs uzrauga, lai bērniem tiktu nodrošināti individuālie mutes higiēnas piederumi (zobu suka un neplīstoša materiāla glāze).

VI. Ēdināšana

37. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina bērnu ēdināšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas aprites uzraudzību un normatīvajiem aktiem par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem.

37.1 Fiziska persona, kura sniedz pilna laika bērnu uzraudzības pakalpojumu savā dzīvesvietā, nodrošina bērnu ēdināšanu, ņemot vērā veselīga uztura pamatprincipus.

38. Bērnu ēdināšanai izmanto pārtikas produktus, ievērojot to derīguma termiņu, uzglabāšanas režīmu un pagatavošanas noteikumus.

39. Trauki, galda piederumi un virtuves inventārs atbilst obligātajām nekaitīguma prasībām, kas noteiktas materiāliem un priekšmetiem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku. Aizliegts lietot alumīnija galda piederumus un alumīnija traukus ēdiena pagatavošanai. Trauku, galda piederumu, virtuves trauku un inventāra mazgāšanai izmanto atbilstošus mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, ievērojot to lietošanas instrukciju.

40. Atbildīgā persona pēc saskaņošanas ar iestādes vadītāju vai iestādes vadītājs izstrādā ēdienkarti vienai līdz divām nedēļām. Ēdienkarti izstrādā atbilstoši normatīvajiem aktiem par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem, ņemot vērā veselīga uztura principus.

41. Pirms ēdiena sadales bērniem iestādes vadītājs, ēdināšanas bloka vadītājs vai viņa pilnvarota persona paņem pagatavoto ēdienu paraugus. Ēdiena paraugus marķē, norādot parauga ņemšanas laiku (stundu, minūti). Paraugus uzglabā ledusskapī 24 stundas 2–6 °C temperatūrā, pēc tam tos iznīcina.

42. Gatavā produkcija tiek ražota, uzglabāta un realizēta saskaņā ar ēdināšanas tehnoloģisko dokumentāciju. Bērniem pagatavotais ēdiens nav paredzēts atkārtotai uzsildīšanai nākamajā dienā.

43. Ēdināšanas blokā drīkst strādāt darbinieki, kas ir apmācīti higiēnas jautājumos atbilstoši prasībām par pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasībām.

44. Darbinieki ievēro personīgās higiēnas noteikumus, izmanto un maina darba apģērbu atbilstoši veicamā darba specifikai. Darba apģērbu uzglabā atsevišķi no personīgā apģērba.

45. Darbinieki ēdienu sadala tikai šim nolūkam paredzētā darba apģērbā.

46. (Svītrots no 01.01.2016. ar MK 14.07.2015. noteikumiem Nr.404, sk. grozījumu 2.punktu)

VII. Ūdensapgāde un kanalizācija

47. Pakalpojuma sniegšanas vietā dzeramais ūdens atbilst dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām un bērniem ir brīvi pieejams. Ja pakalpojuma sniegšanas vietā nevar nodrošināt dzeramā ūdens atbilstību obligātajām nekaitīguma prasībām, pakalpojuma sniedzējs nodrošina bērniem slāpju remdēšanai fasēto dzeramo ūdeni. Bērniem slāpju remdēšanai nodrošina individuālus vai vienreizējās lietošanas traukus.

48. Ēkā ir aukstā un karstā ūdens apgāde, kanalizācijas sistēma.

VIII. Apkure, ventilācija, apgaismojums

49. Pieļaujamā minimālā gaisa temperatūra telpās, kurās uzturas bērni:

49.1. kas ir jaunāki par trim gadiem, – vismaz 20 °C;

49.2. kas ir vecāki par trim gadiem, – vismaz 18 °C.

50. Gaisa apmaiņu telpās nodrošina, tās regulāri vēdinot vai izmantojot gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas iekārtas. Pakalpojuma sniedzējs katru dienu nodrošina regulāru telpu vēdināšanu, tajā skaitā pirms bērnu ierašanās un pēc bērnu došanās prom no pakalpojuma sniegšanas vietas, kā arī pakalpojuma sniegšanas laikā, kad bērni neatrodas telpās.

51. Telpās nodrošina dabisko un mākslīgo apgaismojumu. Mākslīgā apgaismojuma līmenis grupas vai rotaļu telpā ir 300 luksu (Lx).

IX. Telpu, iekārtu un inventāra uzturēšanas kārtība

52. Telpu mitro uzkopšanu veic atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izstrādātam telpu un aprīkojuma uzkopšanas un dezinfekcijas plānam. Ģērbtuves, grupas vai rotaļu telpu un tualetes mitro uzkopšanu veic ne retāk kā divas reizes dienā.

53. Dezinfekcijas līdzekļus izmanto atbilstoši to lietošanas instrukcijai un uzglabā speciāli paredzētā bērniem nepieejamā vietā.

54. Sēdpodus mazgā pēc katras lietošanas reizes ar mazgāšanas līdzekli un dezinficē pēc nepieciešamības, ievērojot higiēnas un drošības prasības, lai novērstu apkārtējās vides piesārņojumu. Klozetpodus dezinficē pēc vajadzības, bet ne retāk kā divas reizes dienā.

55. Bērnu klātbūtnē aizliegts veikt telpu dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju, kā arī telpu remontdarbus.

56. Mazgājamās rotaļlietas mazgā ar mazgāšanas līdzekli un skalo siltā tekošā ūdenī pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi nedēļā. Īslaicīga pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina lietoto mazgājamo rotaļlietu mazgāšanu katru dienu.

57. Katrai telpu grupai lieto atsevišķu attiecīgi marķētu uzkopšanas inventāru.

58. Lietoto veļu savāc un līdz mazgāšanai uzglabā atsevišķos maisos vai tvertnēs ar vāku. Veļu mazgā pakalpojuma sniedzēja veļas mazgātavā. Pieļaujama veļas mazgāšana citās veļas mazgātavās, nodrošinot bērnu veļas mazgāšanu atsevišķi.

IX1. Higiēnas prasības ārtelpu pakalpojumam

58.1 Ārtelpu pakalpojuma sniedzēja valdījumā esošajā teritorijā vai teritorijā, par kuru pakalpojuma sniedzējam ir noslēgts līgums par šādas teritorijas izmantošanu, pakalpojuma sniedzējs nodrošina teritorijas piemērotību bērnu aktivitātēm un tās atbilstību bērnu drošībai. Teritorijā ierīko rotaļu un sporta zonu, kā arī saimniecības zonu.

58.2 Ārtelpu pakalpojuma ierīkošana un sniegšana iespējama teritorijās, kurās nelabvēlīgi ķīmiski (piemēram, gaisa piesārņojums) un fizikāli vides faktori (piemēram, troksnis, elektromagnētiskie lauki, vibrācija) nerada risku bērnu veselībai.

58.3 Ārtelpu pakalpojuma ierīkošanai nepieciešams saņemt Veselības inspekcijas novērtējumu par higiēnas prasību ievērošanu.

58.4 Ārtelpu pakalpojuma sniedzējs, izņemot fiziskās personas, izstrādā iekšējās kārtības noteikumus, kuros nosaka prasības darbiniekiem un bērnu vecākiem, un laikus iepazīstina darbiniekus un bērnu vecākus ar šiem noteikumiem. Iekšējās kārtības noteikumos nosaka vismaz šādas prasības:

58.41. rīcība pakalpojuma sniegšanai meteoroloģiski nepiemērotos un bīstamos laikapstākļos;

58.42. kārtība, kādā tiek organizētas bērnu aktivitātes ūdenstilpju tuvumā un uz ūdens, kā arī kārtība, kādā tiek izvēlēta piemērota vieta aktivitātēm uz ūdens un īstenoti drošības pasākumi;

58.43. ugunsdrošības kārtība un prasības malkas krāsniņu izmantošanai, ugunskuru kurināšanai, lukturu un sveču drošai izmantošanai ārtelpās, iekštelpās un nojumēs;

58.44. prasības darbiniekiem un vecākiem, lai nodrošinātu bērnu aizsardzību no saules ietekmes, ilgstoši uzturoties ārā (attiecīgs apģērbs, aizsargkrēms, dzeramais ūdens), no odiem un citiem insektiem gulēšanas laikā, kā arī aizsardzību no ērču pārnēsātajām infekcijām (piemēram, bērna ķermeņa apskate dienas laikā, pirms došanās mājās, informācija par vakcināciju pret ērču encefalītu, teritorijas sakopšana);

58.45. prasības darbiniekiem un bērniem, kuras jāievēro saskarē ar dzīvniekiem un pēc tās;

58.46. izstrādā rotaļlietu mazgāšanas plānu, nosakot, kuras rotaļlietas nepieciešams mazgāt katru dienu un kuras ne retāk kā reizi nedēļā;

58.47. ja faktiskā atrašanās vieta tiek regulāri atstāta un notiek aktivitātes lauku vai mežu teritorijās, iekšējās kārtības noteikumos iekļauj iepriekš sagatavotu aktivitāšu atrašanās vietas plānu.

58.5 Ārtelpu pakalpojuma teritorijā nodrošina šādu prasību izpildi:

58.51. āra teritorijas dabīgais segums neveido dubļus un nav slidens (piemēram, šķelda, akmentiņi);

58.52. ir iespēja patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem (vēja, nokrišņiem) un tiešiem saules stariem (piemēram, telts, nojumes);

58.53. ir vieta vai telpa ar viegli kopjamu grīdas segumu, kur var organizēt bērnu guldināšanu, kur bērni var sasildīties aukstajā laikā, novietot virsdrēbes un izžāvēt apģērbu un apavus. Minimālā telpas platība vienam bērnam ir 2 m2, un minimālā gaisa temperatūra ir 18 °C;

58.54. pietiekams āra apgaismojums dienas tumšajā laikā, tai skaitā mācību procesa organizēšanai;