Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.1245Rīgā 2013.gada 5.novembrī (prot. Nr.58 27.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām"7.panta ceturto daļu un 18.1 panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa šo noteikumu 8.punktā minēto nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un to ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi (turpmāk – starptautiskie līgumi).

2. Informācijas apmaiņu veic kompetentās iestādes, saņemot un sniedzot tādu informāciju par šo noteikumu 8.punktā minētajiem nodokļiem, kura ir:

2.1. paredzami svarīga vai svarīga Eiropas Savienības tiesību aktos vai starptautiskajos līgumos minēto prasību izpildei;

2.2. nepieciešama iekšzemes normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos minēto prasību izpildei.

3. Kompetentās iestādes var savstarpēji sazināties tieši, kā arī vienoties, ka noteiktos gadījumos tieši var sazināties arī to pilnvarotas iestādes.

4. Informācijas apmaiņa starp Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm pēc iespējas notiek elektroniski, izmantojot kopējo sakaru tīklu CCN, kuru Eiropas Savienība izveidojusi, lai nodrošinātu visas informācijas elektronisku apmaiņu starp kompetentajām muitas un nodokļu iestādēm.

5. Latvijas Republikas kompetentā iestāde ir Valsts ieņēmumu dienests.

6. Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes (nosaukuma rakstības oriģinālforma dalībvalstu tiesību aktos) minētas šo noteikumu 1.pielikumā.

7. Kompetentās iestādes ārvalstīs, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, ir attiecīgajos starptautiskajos līgumos norādītās iestādes.

8. Šos noteikumus piemēro šādiem nodokļiem:

8.1. Eiropas Savienības dalībvalstīs – tiešajiem nodokļiem, ko iekasē Eiropas Savienības dalībvalsts, tās teritoriālās vai administratīvās vienības vai pašvaldības, vai nodokļiem, ko iekasē minēto valstu, vienību vai pašvaldību labā. Šos noteikumus nepiemēro pievienotās vērtības nodoklim un muitas nodokļiem, kā arī akcīzes nodokļiem, uz kuriem attiecas citi Eiropas Savienības tiesību akti par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju administratīvo sadarbību. Šos noteikumus nepiemēro arī Eiropas Savienības dalībvalstu sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un maksām par pakalpojumiem;

8.2. ārvalstīs, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, – attiecīgajos starptautiskajos līgumos norādītajiem nodokļiem;

8.3. šo noteikumu 8.1. un 8.2.apakšpunktā minētajiem nodokļiem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kuri, tos papildinot vai aizstājot, pēc šo noteikumu spēkā stāšanās tiks ieviesti citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai ārvalstīs, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus. Kompetentās iestādes informē cita citu par jebkuru šādu nodokļu normatīvo aktu spēkā stāšanās datumiem.

II. Informācijas apmaiņas veidi

9. Valsts ieņēmumu dienests veic informācijas apmaiņu šādos veidos:

9.1. automātiski – bez iepriekšēja pieprasījuma regulāri saņem vai nosūta šo noteikumu 10., 11.1, 14.6 un 14.7 punktā minēto informāciju, kura ir tā rīcībā saskaņā ar nodokļu normatīvajiem aktiem;

9.2. pēc pieprasījuma – nosūta informācijas pieprasījumu par noteiktiem jautājumiem konkrētā pārbaudes lietā par konkrētu nodokļu maksātāju vai citu ar to saistītu personu un tās veiktajiem darījumiem, kam var būt ietekme uz konkrētā nodokļu maksātāja nodokļu apmēra noteikšanu, vai, atbildot uz informācijas pieprasījumu, sniedz informāciju par noteiktiem jautājumiem konkrētā pārbaudes lietā par konkrētu nodokļu maksātāju vai citu ar to saistītu personu un tās veiktajiem darījumiem, kam var būt ietekme uz konkrētā nodokļu maksātāja nodokļu apmēra noteikšanu;

9.3. pēc savas iniciatīvas – bez iepriekšēja pieprasījuma nosūta tā rīcībā esošo informāciju, kura attiecas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai ārvalsti, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu, ja uzskata, ka šī informācija varētu būt lietderīga attiecīgās valsts nodokļu aprēķināšanā.

III. Automātiskā informācijas apmaiņa

10. Valsts ieņēmumu dienests automātiski (bez iepriekšēja pieprasījuma) sniedz Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un to ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, informāciju par šo valstu rezidentu Latvijā gūtajiem ienākumiem, kas saņemta no Latvijas nodokļu maksātājiem saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un citu nodokļu administrēšanas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju tiešo nodokļu jomā.

11. Valsts ieņēmumu dienests apkopo šo noteikumu 10. punktā minēto informāciju sadalījumā pa valstīm, norādot par katru ienākuma saņēmēju šādu informāciju:

11.1. nerezidenta – ienākuma saņēmēja nosaukums (fiziskajām personām – vārds, uzvārds);

11.2. nerezidenta – ienākuma saņēmēja nodokļu maksātāja kods rezidences valstī;

11.3. nerezidenta – ienākuma saņēmēja adrese rezidences valstī (iela, mājas numurs, pilsēta, apdzīvota vieta, pasta indekss);

11.4. nerezidenta – ienākuma saņēmēja rezidences valsts kods (ISO);

11.5. nerezidenta – ienākuma saņēmēja veida kods (01 – fiziskā persona, 02 – kapitālsabiedrība, 03 – personālsabiedrība, 04 – uzņēmējdarbības forma, kas nav ne kapitālsabiedrība, ne personālsabiedrība, 05 – valdības vai starptautiska institūcija, 06 – cits, 07 – nav zināms);

11.6. ienākuma izmaksātāja nosaukums (fiziskajām personām – vārds, uzvārds);

11.7. ienākuma izmaksātāja nodokļu maksātāja kods;

11.8. ienākuma izmaksātāja adrese (iela, mājas numurs, pilsēta, apdzīvota vieta, pasta indekss);

11.9. ienākuma izmaksātāja veida kods (01 – fiziskā persona, 02 – kapitālsabiedrība, 03 – personālsabiedrība, 04 – uzņēmējdarbības forma, kas nav ne kapitālsabiedrība, ne personālsabiedrība, 05 – valdības vai starptautiska institūcija, 06 – cits, 07 – nav zināms);

11.10. izmaksātā ienākuma veida kods (6 – ienākums no nekustamā īpašuma, 7 – ienākums no uzņēmējdarbības (ieskaitot atlīdzību par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem), 10 – dividendes, 11 – procenti, 12 – ienākums no intelektuālā īpašuma vai ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas, 13 – ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (ieskaitot Latvijas Republikā esošu nekustamo īpašumu), 14 – ienākums par neatkarīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu, 15 – ienākums no algota darba, 16 – direktoru atalgojums, 17 – mākslinieku un sportistu ienākumi, 18 – pensijas, uzturlīdzekļi (alimenti), 21 – citi ienākumi);

11.11. ienākuma izmaksas datums;

11.12. izmaksātā ienākuma summa;

11.13. nodokļa likme, ar kuru saskaņā ieturēts nodoklis;

11.14. ieturētā nodokļa summa.

11.1 Valsts ieņēmumu dienests sniedz Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm informāciju par šādiem attiecīgas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentu Latvijā gūtajiem ienākumu veidiem un kapitāla kategorijām:

11.1 1. ienākumi no algota darba;

11.1 2. direktoru atalgojums;

11.13. ar dzīvības apdrošināšanu saistītie ienākumi. Ar šādiem ienākumiem saprot apdrošināšanas līgumus likuma "Par nodokļiem un nodevām" 92.1 panta izpratnē, saskaņā ar kuriem apdrošinājuma devējs uzņemas saistības maksāt noteiktu summu polises turētāja nāves gadījumā, bet neietver apdrošināšanas līgumus ar līdzekļu uzkrāšanu likuma "Par nodokļiem un nodevām" 93. panta izpratnē;

11.1 4. pensijas;

11.1 5. īpašumtiesības un ienākumi no nekustamā īpašuma;

11.16. samaksa par intelektuālo īpašumu;

11.17. dividenžu ienākumi no nefiduciāriem kontiem. Ar dividenžu ienākumiem no nefiduciāriem kontiem saprot dividendes vai citus ienākumus, ko maksātāja dalībvalstī uzskata par dividendēm un ko maksā vai kreditē kontā, kas nav finanšu instrumentu konts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 90. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē. Dividenžu ienākumi no nefiduciāriem kontiem neietver ienākumus no dividendēm, kurus maksā vienā Eiropas Savienības dalībvalstī esošas meitas komercsabiedrība citā Eiropas Savienības dalībvalstī esošai mātes komercsabiedrībai un kuri ir atbrīvoti no uzņēmuma ienākuma nodokļa.

11.2 Valsts ieņēmumu dienests šo noteikumu 11.1 punktā minēto informāciju Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm nosūta elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Automātisko informācijas apmaiņas sistēmu. Informāciju iesniedz līdz attiecīgajam taksācijas gadam sekojošā gada 1. oktobrim.

11.3 Ja Valsts ieņēmumu dienesta un citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestāžu noslēgtās vienošanās par savstarpējo administratīvo palīdzību un automātisko informācijas apmaiņu, pamatojoties uz starptautiskajiem līgumiem, nosaka plašāku sniedzamās informācijas apjomu, nekā norādīts šo noteikumu 11.1 punktā, Valsts ieņēmumu dienests sniedz informāciju Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Automātisko informācijas apmaiņas sistēmu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) standarta formātus automātiskajai informācijas apmaiņai.

11.4 Veicot šo noteikumu 11.1 punktā minēto informācijas apmaiņu, Valsts ieņēmumu dienests norāda arī nodokļu maksātājam tā rezidences Eiropas Savienības dalībvalsts piešķirto nodokļu maksātāja identifikācijas numuru (ja ir pieejams).

12. Valsts ieņēmumu dienests šo noteikumu 11. punktā minēto informāciju citu ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, nosūta elektroniski, izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) standarta formātus automātiskajai informācijas apmaiņai. Informāciju iesniedz līdz attiecīgajam taksācijas gadam sekojošā gada 1. oktobrim.

13. Valsts ieņēmumu dienests var lūgt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi sniegt atsauksmi par nosūtīto informāciju.

14. Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, sniedzot informāciju, lūdz Valsts ieņēmumu dienestu sniegt atsauksmi par nosūtīto informāciju, tas sniedz atsauksmi reizi kalendāra gada laikā.

III1. Automātiskā informācijas apmaiņa ar Eiropas Savienības kompetentajām iestādēm par iepriekšēju pārrobežu nolēmumu un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu

14.1 Šo noteikumu izpratnē iepriekšējs pārrobežu nolēmums (turpmāk šajā nodaļā arī – nolēmums) ir jebkura vienošanās, paziņojums vai jebkurš cits instruments vai rīcība ar līdzīgu ietekmi (tostarp izdota, grozīta vai ar pagarinātu darbības termiņu), kas atbilst visām šādām prasībām:

14.1 1. nolēmumu izdod, groza vai tā darbības termiņu pagarina Valsts ieņēmumu dienests – neatkarīgi no tā, vai nolēmumu faktiski izmanto;

14.1 2. nolēmums ir izdots, grozīts vai tā darbības termiņš ir pagarināts konkrētai personai vai personu grupai, un minētā persona vai personu grupa ir tiesīga paļauties uz nolēmumā norādīto;

14.1 3. nolēmumā sniegta ar nodokļiem saistīta tiesību akta interpretācija vai atspoguļoti šāda tiesību akta piemērošanas jautājumi;

14.14. nolēmums ir saistīts ar pārrobežu darījumu vai ar jautājumu par to, vai darbības, ko veic vai neveic persona citā valstī vai teritorijā, rada pastāvīgo pārstāvniecību, vai ar jautājumu par to, vai fiziska persona ir nodokļu rezidents. Pārrobežu darījums var ietvert (bet ne tikai) ieguldījumu veikšanu, preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, finansējuma nodrošināšanu vai materiālo vai nemateriālo aktīvu izmantošanu, un tajā nav noteikti jābūt tieši iesaistītai personai, kas saņem iepriekšējo pārrobežu nolēmumu;

14.1 5. nolēmums ir izdots, pirms tiek veikti tie darījumi vai darbības citā valstī vai teritorijā, kas potenciāli rada pastāvīgo pārstāvniecību, vai pirms tiek iesniegta nodokļu deklarācija par laikposmu, kurā notika darījums vai darījumu virkne, vai darbības.

14.2 Šo noteikumu izpratnē iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu (turpmāk šajā nodaļā arī – vienošanās) ir jebkura vienošanās, paziņojums vai jebkurš cits instruments vai rīcība ar līdzīgu ietekmi (tostarp izdota, grozīta vai ar pagarinātu darbības termiņu), kas atbilst visām šādām prasībām:

14.2 1. vienošanos izdod, groza vai tās darbības termiņu pagarina Valsts ieņēmumu dienests pats vai sadarbībā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrāciju – neatkarīgi no tā, vai šo vienošanos faktiski izmanto;

14.2 2. vienošanās ir izdota, grozīta vai tās darbības termiņš ir pagarināts konkrētai personai vai personu grupai, un minētā persona vai personu grupa uz šo vienošanos ir tiesīga paļauties;

14.2 3. pirms pārrobežu darījumu veikšanas starp saistītiem uzņēmumiem ar vienošanos nosaka pienācīgu kritēriju kopumu saistībā ar transfertcenu noteikšanu minētajiem darījumiem vai nosaka peļņas attiecināšanu uz pastāvīgo pārstāvniecību.

14.3 Piemērojot šo noteikumu 14.1 punktu, ar pārrobežu darījumu saprot darījumu vai darījumu virkni, ja izpildās vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

14.3 1. ne visas darījuma vai darījumu virknes puses ir nodokļu rezidenti Latvijā;

14.3 2. darījuma vai darījumu virknes jebkura puse vienlaikus ir nodokļu rezidents Latvijā un citā valstī vai teritorijā;

14.3 3. viena no darījuma vai darījumu virknes pusēm veic saimniecisko darbību citā valstī vai teritorijā, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, un darījums vai darījumu virkne veido visu pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību vai daļu no tās. Pārrobežu darījumā vai darījumu virknē ir ietvertas arī vienošanās, ko persona ir noslēgusi citā valstī vai teritorijā attiecībā uz tādu saimniecisko darbību, kuru minētā persona veic ar pastāvīgās pārstāvniecības starpniecību;

14.3 4. šādiem darījumiem vai darījumu virknēm ir pārrobežu ietekme.

14.4 Piemērojot šo noteikumu 14.2 punktu, ar pārrobežu darījumu saprot darījumu vai darījumu virkni, kurā iesaistīti saistītie uzņēmumi, no kuriem ne visi ir rezidenti nodokļu vajadzībām vienā valstī vai teritorijā, vai darījumam vai darījumu virknēm ir pārrobežu ietekme.

14.5 Piemērojot šo noteikumu 14.2 3. apakšpunktu un 14.4 punktu, ar terminu "uzņēmums" saprot jebkāda veida saimnieciskas darbības veikšanu.

14.6 Ja iepriekšējs pārrobežu nolēmums vai iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu ir izdota, grozīta vai tās izdošanas termiņš ir pagarināts pēc 2016. gada 31. decembra, Valsts ieņēmumu dienests veic automātisku informācijas apmaiņu, izmantojot Eiropas Komisijas izveidoto drošu centrālo direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, un par to informē visu pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes un Eiropas Komisiju, ievērojot šo noteikumu 14.15 punktā minētos ierobežojumus.

14.7 Valsts ieņēmumu dienests veic informācijas apmaiņu, izmantojot Eiropas Komisijas izveidoto drošu centrālo direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, un informē visu pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes un Eiropas Komisiju, ievērojot šo noteikumu 14.15 punktā minētos ierobežojumus, par tādu iepriekšēju pārrobežu nolēmumu un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, kura izdota, grozīta vai kuras termiņš pagarināts laikposmā, kas sākas piecus gadus pirms 2017. gada 1. janvāra.

14.8 Ja iepriekšējs pārrobežu nolēmums un iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu ir izdota, grozīta vai tās darbības termiņš ir pagarināts laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, šo noteikumu 14.7 punktā minētā informācijas paziņošana notiek tad, ja minētais nolēmums vai vienošanās joprojām bija spēkā 2014. gada 1. janvārī.

14.9 Ja iepriekšējs pārrobežu nolēmums un iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu ir izdota, grozīta vai tās darbības termiņš ir pagarināts laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim, informācijas apmaiņa par minēto nolēmumu vai vienošanos notiek neatkarīgi no tā, vai tie vēl ir spēkā.

14.10 Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības no paziņojamās informācijas izslēgt informāciju par iepriekšēju pārrobežu nolēmumu un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, kas pirms 2016. gada 1. aprīļa izdota, grozīta vai kuras darbības termiņš pagarināts, konkrētai personai vai personu grupai (izņemot tās, kas veic galvenokārt finanšu vai ieguldījumu darbības), kurai grupas kopējais gada neto apgrozījums (atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 41. panta pirmajai daļai) ir mazāks par 40 000 000 euro (vai pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ekvivalentu summu jebkurā citā valūtā) tajā pārskata gadā, kas ir pirms gada, kad iepriekšējs pārrobežu nolēmums un iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu ir izdota, grozīta vai tās darbības termiņš ir pagarināts.

14.11 Divpusēja vai daudzpusēja iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu ar trešajām valstīm ir izslēgta no automātiskas informācijas apmaiņas, ja starptautiskais līgums, saskaņā ar kuru ir noslēgta iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu, par to neļauj atklāt informāciju trešajām personām. Ar informāciju par šādu divpusēju vai daudzpusēju iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu apmainās saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu, ja starptautiskais līgums, saskaņā ar kuru ir noslēgta iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu, ļauj par to atklāt informāciju un trešās valsts kompetentā iestāde dod atļauju atklāt informāciju. Tomēr, ja divpusēja vai daudzpusēja iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu tiek izslēgta no automātiskās informācijas apmaiņas saskaņā ar šo punktu, tad ar šo noteikumu 14.14 punktā minēto informāciju, kas norādīta iesniegumā, kura rezultātā ir izdota šāda divpusēja vai daudzpusēja iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu, apmainās saskaņā ar šo noteikumu 14.6 un 14.7 punktu.

14.12 Šo noteikumu 14.6 un 14.7 punktu nepiemēro, ja iepriekšējs pārrobežu nolēmums attiecas tikai uz jautājumiem, kas saistīti ar vienas vai vairāku fizisku personu nodokļiem, izņemot gadījumus, kad:

14.121. iepriekšēja pārrobežu nolēmuma darījuma vai darījumu virknes apjoms pārsniedz 1 500 000 euro (vai pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ekvivalentu summu jebkurā citā valūtā), ja šāds apjoms ir norādīts iepriekšējā pārrobežu nolēmumā. Ja iepriekšējs pārrobežu nolēmums attiecas uz darījumu virkni, kas saistīta ar dažādām precēm, pakalpojumiem vai aktīviem, iepriekšējā pārrobežu nolēmumā minēto apjomu veido to kopsumma. Ja darījumi attiecībā uz vienām un tām pašām precēm, pakalpojumiem vai aktīviem tiek veikti vairākkārt, iepriekšējā pārrobežu nolēmumā minēto apjomu nesummē;

14.122. ar iepriekšēju pārrobežu nolēmumu ir noteikts, ka persona ir vai nav nodokļu rezidents Latvijā, izņemot nolēmumus par nodokļa uzlikšanu ienākumu gūšanas vietā attiecībā uz nerezidentu ienākumiem no algota darba, direktoru atalgojumiem vai pensijām.

14.13 Informācijas apmaiņa notiek:

14.131. attiecībā uz informāciju, ar ko apmainās, ievērojot šo noteikumu 14.6 punktu, – iespējami ātrāk pēc iepriekšēja pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu izdošanas, grozīšanas vai darbības termiņa pagarināšanas, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tā kalendāra gada puses beigām, kurā ir izdoti vai grozīti minētie iepriekšēji pārrobežu nolēmumi vai iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu vai ir pagarināts to darbības termiņš;

14.13 2. attiecībā uz informāciju, ar ko apmainās, ievērojot šo noteikumu 14.7 punktu, – pirms 2018. gada 1. janvāra.

14.14 Informācijā, ko Valsts ieņēmumu dienests paziņo, ievērojot šo noteikumu 14.6, 14.7, 14.8, 14.9 un 14.10 punktu, ietver šādus datus: