Zaudējis spēku - Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālie pakalpojumi

Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.42Daugavpilī 2013.gada 14.novembrī (prot. Nr.26 5.§)(precizēts 2013.gada 12.decembrī, prot. Nr.29 18.§)

Apstiprinātiar Daugavpils pilsētas domes2013.gada 14.novembra sēdes lēmumu Nr.489,ar 2013.gada 12.decembra sēdes lēmumu Nr.605 precizētsIzdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43.panta trešo daļu,Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma3.panta otro un trešo daļu un Ministru kabineta2003.gada 27.maija noteikumu Nr.275 "Sociālās aprūpes un sociālāsrehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādāpakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Daugavpils pilsētas pašvaldībā (turpmāk – Pašvaldība) pieejamo sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumu veidus, to piešķiršanas un saņemšanas kārtību.

2. Sociālos pakalpojumus Daugavpils pilsētas domes (turpmāk – Dome) Sociālo lietu pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) var pieprasīt persona vai viņas likumiskais pārstāvis, ja persona savu pamatdzīvesvietu ir deklarējusi Pašvaldībā, izņemot personas, kurām nepieciešami sociālie pakalpojumi Nakts patversmē.

3. Pārvalde normatīvajos aktos noteiktajā kārībā izvērtē personas vajadzības, pieņem lēmumu par atbilstoša sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikšanu, pagarināšanu vai pārtraukšanu un organizē sociālo pakalpojumu saņemšanu.

4. Sociālos pakalpojumus var saņemt personas no citām pašvaldībām, ja attiecīgā pašvaldība, pati persona vai tās likumiskais pārstāvis par saņemtajiem pakalpojumiem veic apmaksu pilnā apmērā un, ja Pašvaldībai ir iespējas nodrošināt attiecīgu sociālo pakalpojumu. Līgumu ar attiecīgo pašvaldību un pakalpojuma saņēmēju slēdz Pārvalde.

5. Ja Pašvaldībai nav iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu, tad Pārvalde slēdz līgumu ar citu sociālo pakalpojumu sniedzēju savā administratīvā teritorijā vai ar citu pašvaldību par sociālā pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

6. Ja persona pieprasa valsts finansētu sociālo pakalpojumu, Pārvalde izvērtē personas atbilstību pakalpojuma saņemšanai, pieņem lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību un informē personu par to. Ja pieņemts lēmums par pakalpojuma piešķiršanas nepieciešamību, lēmumu un personas iesniegtos dokumentus nosūta par konkrētu sociālo pakalpojumu koordinēšanu atbildīgajai valsts institūcijai.

II. Sociālo pakalpojumu veidi un lietotie termini

7. Pašvaldība nodrošina šādus sociālo pakalpojumu veidus (turpmāk – sociālie pakalpojumi):

7.1. aprūpe mājās;

7.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

7.3. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

7.4. sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas dienas centrā;

7.5. sociālās aprūpe un sociālā rehabilitācija Dienas aprūpes centrā personām ar garīga rakstura traucējumiem;

7.6. Krīzes centra pakalpojumi;

7.7. Grupu dzīvokļu pakalpojumi;

7.8. Nakts patversmes pakalpojumi;

7.9. Sociālās patversmes pakalpojumi;

7.10. psihologa pakalpojumi;

7.11. specializētā autotransporta pakalpojumi;

7.11.1 Sociālā taksometra pakalpojumi;

7.12. higiēnas pakalpojumi;

7.13. "Drošības poga" pakalpojumi.

8. Saistošajos noteikumos ir lietoti šādi termini:

8.1. Vientuļa persona šo noteikumu izpratnē ir persona, kurai nav Civillikumā noteiktu likumīgu apgādnieku un kura dzīvo viena;

8.2. Klients – persona, kas patstāvīgi, ar likumiskā pārstāvja vai pilnvarotas personas palīdzību vēršas pēc sociālā pakalpojuma vai saņem sociālo pakalpojumu.

III. Aprūpe mājās

9. Sociālās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā (turpmāk – aprūpes mājās pakalpojums) nodrošina Pārvaldes Aprūpes mājās birojs.

10. Aprūpes mājās pakalpojumu dienas laikā nodrošina pensijas vecuma personām, personām, kurām noteikta invaliditāte vai citām personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus pamatvajadzību apmierināšanai vai veikt savu personisko aprūpi.

11. Klients var saņemt minimāli nepieciešamās vai paplašinātās aprūpes mājās pakalpojumus.

12. Minimāli nepieciešamās aprūpes mājās pakalpojums ir:

12.1. personiskā aprūpe;

12.2. ikdienas mājas darbi.

13. Paplašinātās aprūpes mājās pakalpojums papildus ietver arī pagalma uzkopšanu, personīgo rēķinu apmaksu, produktu piegādi, zāliena pļaušanu, sniega tīrīšanu, sauso lapu grābšanu, malkas sagādi un citus pakalpojumus saskaņā ar noslēgto līgumu.

14. Lai klients saņemtu viņa individuālajām vajadzībām atbilstošu aprūpes mājās pakalpojumu, tiek izdalīti četri aprūpes līmeņi:

14.1. pirmā līmeņa aprūpe ir 1–2 reizes nedēļā līdz 16 stundām mēnesī;

14.2. otrā līmeņa aprūpe ir 2 reizes nedēļā līdz 24 stundām mēnesī;

14.3. trešā līmeņa aprūpe ir 2 reizes nedēļā līdz 32 stundām mēnesī;

14.4. ceturtā līmeņa aprūpe ir 5 reizes nedēļā līdz 48 stundām mēnesī.

15. Aprūpes mājās pakalpojums tiek sniegts par maksu. Klients vai viņa apgādnieks par aprūpes mājās pakalpojumu maksā saskaņā ar Domes apstiprinātiem maksas pakalpojumiem.

16. Bezmaksas aprūpes mājās pakalpojumu (izņemot šo noteikumu 20.punktā noteikto gadījumu) ir tiesīgas saņemt:

16.1. vientuļas pensijas vecuma personas un vientuļas personas ar invaliditāti, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus pamatvajadzību apmierināšanai vai veikt savu personisko aprūpi, ja to ienākums mēnesī nepārsniedz valstī noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru ieskaitot pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana;

16.2. pensijas vecuma personas un personas ar invaliditāti, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus pamatvajadzību apmierināšanai vai veikt savu personisko aprūpi, kuras dzīvo vienas vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai kopā dzīvojošas citas personas veselības stāvokļa dēļ nevar nodrošināt minētajām personām nepieciešamo aprūpi un kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu, ir piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss.

17. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, Klients vēršas Pārvaldē pie sociālā darbinieka un uzrādot personu apliecinošu dokumentu, papildus dokumentiem, kas noteikti normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību, iesniedz šādu dokumentu kopijas:

17.1. pensionāra apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), ja personai piešķirta vecuma pensija;

17.2. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja Pārvalde tos nevar saņemt pati.

18. Sociālā darba speciālists pēc šo noteikumu 17.punktā minēto dokumentu saņemšanas, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā apmeklē personu dzīvesvietā (ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai) un izvērtē:

18.1. personas vajadzības pēc aprūpes mājās pakalpojuma, iekļaujot personas vajadzību novērtēšanas kartē informāciju atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

18.2. iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu aprūpes mājās pakalpojumu, kā arī viņa ģimenes locekļu vai apgādnieku (ja personai tādi ir) līdzdarbības iespējas;

18.3. atbilstoši klienta vajadzībām sastāda sociālās aprūpes vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu;

18.4. sagatavo lēmuma projektu par aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanu vai pamatotu rakstveida atteikumu;

18.5. sastāda līguma projektu par aprūpes mājās pakalpojumu sniegšanu.

19. Aprūpes mājās pakalpojumu nepiešķir vai vajadzības gadījumā pārtrauc personām:

19.1. kuras neatbilst šo noteikumu vai citu normatīvo aktu par aprūpes mājās saņemšanu nosacījumiem;

19.2. kurām nepieciešama diennakts aprūpe;

19.3. kuras slimo ar tuberkulozi atklātā formā;

19.4. kuras slimo ar akūtām infekcijas slimībām;

19.5. kuras slimo ar seksuāli transmisīvām slimībām.

20. Bezmaksas aprūpes mājās pakalpojumu nepiešķir vai pārtrauc, ja persona neatbilst šo noteikumu 16. punkta nosacījumiem.

21. Aprūpes mājās pakalpojumu var pārtraukt uz laiku, pamatojoties uz klienta iesniegumu, kurā norādīts sociālā pakalpojuma pārtraukšanas iemesls, pamatojums un laika periods.

22. Aprūpes mājās pakalpojumu pārtrauc ar Pārvaldes lēmumu, ja:

22.1. saņemts klienta rakstisks iesniegums par atteikšanos no pakalpojuma;

22.2. klients maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

22.3. klients ir atguvis pašaprūpes spējas un aprūpe mājās nav nepieciešama;

22.4. klients nepilda vai pārkāpj aprūpes mājās pakalpojuma līguma saistības;

22.5. klients tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

22.6. klients ir miris;

22.7. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

IV. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

23. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – Sociālā institūcija), sniedz pensijas vecuma personām vai pilngadīgām personām, kurām noteikta invaliditāte (izņemot personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nav spējīgas sevi aprūpēt patstāvīgi, nodrošinot pamatvajadzību apmierināšanu, mājokli, pilnu aprūpi, sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu.

24. Sociālajā institūcijā Klienti tiek uzņemti uz noteiktu vai uz pastāvīgu laiku.

25. Lai saņemtu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Sociālajā institūcijā Klients vēršas Pārvaldē, un papildus dokumentiem, kas noteikti normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību, iesniedz šādu dokumentu kopijas:

25.1. pensionāra apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), ja personai piešķirta vecuma pensija;

25.2. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja Pārvalde tos nevar saņemt pati.

26. Izvērtējot iesniegtos dokumentus, personas individuālās vajadzības pēc sociālā pakalpojuma Sociālajā institūcijā, kā arī viņa ģimenes locekļu vai apgādnieku (ja personai tādi ir) līdzdarbības iespējas, Pārvaldes sociālā darba speciālisti normatīvajos aktos noteiktajā termiņā:

26.1. iekļauj personas vajadzību novērtēšanas kartē informāciju atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

26.2. sagatavo lēmuma projektu par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā piešķiršanu vai pamatotu rakstveida atteikumu;

26.3. lemj par lietderību piešķirt konkrētajai personai pakalpojumu uz atvieglotiem apmaksas nosacījumiem.

27. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma samaksa tiek veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtību un kārtību, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta.

28. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu uz atvieglotiem apmaksas nosacījumiem, konkrētai personai, izvērtējot personas un tās apgādnieku materiālos resursus, pieņem Pārvalde atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtību un kārtību, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta.

29. Lēmumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu, pagarināšanu, apturēšanu vai pārtraukšanu pieņem Pārvalde.

30. Līgumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu Sociālajā institūcijā, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu slēdz Sociālā institūcija. Sociālā institūcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā izmaksā tajā ievietotām personām naudas summas personiskiem izdevumiem.

31. Pakalpojumu nepiešķir šādām personām:

31.1. kuras neatbilst šo noteikumu vai citu normatīvo aktu nosacījumiem;

31.2. kurām nepieciešama atrašanās specializētā ārstniecības iestādē;

31.3. kuras slimo ar tuberkulozi atklātā formā;

31.4. kuras slimo ar akūtām infekcijas slimībām;

31.5. kuras slimo ar seksuāli transmisīvām slimībām;

31.6. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos,

32. Pakalpojumu aptur un pārtrauc Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajos gadījumos.

33. Sociālajā institūcijā nodrošina īslaicīgo sociālo aprūpi (turpmāk – Sociālās gultas) personām, kuras funkcionālo traucējumu dēļ nevar pašas sevi aprūpēt un kurām ārstēšanās stacionārā nav pamatota ar medicīniskajām indikācijām, kā arī pēcoperācijas periodā, atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

34. Sociālo gultu pakalpojumu ir tiesīgas saņemt:

34.1. pensijas vecuma personas un invalīdi ar fiziskiem traucējumiem;

34.2. trūcīgās personās;

34.3. personas bez noteiktas dzīvesvietas;

34.4.personas, kuras veselības stāvokļa dēļ nevar sevi aprūpēt.

35. Sociālo gultu pakalpojumu nepiešķir vai vajadzības gadījumā pārtrauc personām, ja tās slimo ar:

35.1. plaušu tuberkulozi aktīvajā stadijā;

35.2. akūtām infekcijas slimībām;

35.3. seksuāli transmisīvām slimībām.

36. Uzturēšanās laiks Sociālajās gultās ir līdz vienam mēnesim. To var pagarināt līdz sešiem mēnešiem ar Pārvaldes vadītāja lēmumu, kas tiek pieņemts pēc ārstējošā ārsta atzinuma saņemšanas.

37. Attiecībā uz īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojuma piešķiršanu ir attiecināmi šajos noteikumos noteiktie nosacījumi par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanas kārtību, ciktāl tie nav pretrunā ar šī pakalpojuma būtību.

38. Aprūpes pakalpojums ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām ir Sociālās institūcijas maksas pakalpojums.

V. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem

39. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā (turpmāk – Sociālā institūcija bērniem), sniedz bērniem no 2 gadu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (izņemot personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem).

40. Sociālais pakalpojums ietver diennakts aprūpi, dzīvesvietu, sociālo rehabilitāciju, vispusīgu attīstību un audzināšanu, bērna vajadzībām atbilstošu veselības aprūpi, sociālā darba speciālistu un psihologa pakalpojumus, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai jaunas ģimenes iegūšanu bērniem bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem un bērniem ar invaliditāti.

41. Bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pakalpojumu nodrošina, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu.

42. Bērnus bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus, uzņem pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

42.1.Bāriņtiesas lēmumu par bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (noraksts);

42.2. bērna dzimšanas apliecību (oriģināls);

42.3. bāriņtiesas izziņu par tuvākajiem radiniekiem;

42.4. citiem dokumentiem, kas raksturo bērna juridisko statusu:

42.4.1. vecāku miršanas apliecību (oriģināls);

42.4.2. bāriņtiesas lēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu;

42.4.3. tiesas spriedumu par aizgādības tiesību atņemšanu;

42.5. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par veselības stāvokli, medicīnisko kontrindikāciju neesību (oriģināls);

43. Pēc bērna ievietošanas Sociālajā institūcijā bērniem, attiecīgās institūcijas sociālā darba speciālists nekavējoties sagatavo bērnam individuālu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu un iekārto bērna personas lietu atbilstoši normatīvajos aktos par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajai kārtībai.

44. Šajā nodaļā noteiktā kārtība neattiecas uz gadījumiem, ja bērnu ņem īslaicīgā aprūpē, pamatojoties uz bāriņtiesas priekšsēdētāja vienpersonisku lēmumu, policijas rīkojumu vai Pārvaldes atzinumu.

45. Pakalpojumu nepiešķir personām:

45.1. kuras neatbilst šo noteikumu vai citu normatīvo aktu nosacījumiem;

45.2. kurām nepieciešama atrašanās specializētā ārstniecības vai sociālās aprūpes iestādē;

45.3. kuras slimo ar tuberkulozi atklātā formā;

45.4. kuras slimo ar akūtām infekcijas slimībām;

45.5. kuras slimo ar seksuāli transmisīvām slimībām;

45.6. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

46. Pakalpojumu aptur un pārtrauc Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajos gadījumos.

VI. Sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas dienas centrā

47. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošina Pārvaldes Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas dienas centrs.

48. Pārvaldes Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas dienas centra pakalpojumus ir tiesīgas saņemt:

48.1. personas, kuras ir sasniegušas pensijas vecumu;

48.2. ģimenes ar bērniem;

48.3. bērni;

48.4. pilngadīgas personas;

48.5. personas ar invaliditāti.

49. Pārvaldes Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas dienas centrs nodrošina:

49.1. sociālo darbinieku un citu sociālā darba speciālistu konsultatīvu atbalstu;

49.2. brīvā laika pavadīšanas iespējas;

49.3. iespējas iesaistīties dažādās motivācijas un sociālās rehabilitācijas programmās;

49.4. iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs un citās nodarbību grupās;

49.5. apmeklēt kultūras un sporta pasākumus;

49.6. piedalīties citās centra rīkotās aktivitātēs.

50. Lai saņemtu pakalpojumu klients vēršas Pārvaldē un papildus dokumentiem, kas noteikti normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību, iesniedz šādu dokumentu kopijas:

50.1. pensionāra apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), ja personai piešķirta vecuma pensija;

50.2. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja Pārvalde tos nevar saņemt pati.

51. Sociālā darba speciālists pēc šo noteikumu 50.punktā minēto dokumentu saņemšanas, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā apmeklē personu dzīvesvietā (ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai) un izvērtē:

51.1. personas vajadzības pēc sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma un aizpilda brīva parauga karti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību;

51.2. atbilstoši klienta vajadzībām sastāda sociālās aprūpes vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu;

51.3. sagatavo lēmuma projektu par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu vai pamatotu rakstveida atteikumu;

51.4. sastāda līguma projektu par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu Pārvaldes Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas dienas centrā.

52. Pakalpojumu nepiešķir personām, ja tās slimo ar:

52.1. plaušu tuberkulozi aktīvajā stadijā;

52.2. akūtām infekcijas slimībām;

52.3. seksuāli transmisīvām slimībām;

52.4. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

53. Pakalpojumu pārtrauc šādos gadījumos:

53.1. pabeigts sociālās rehabilitācijas kurss;

53.2. klients neievēro iestādes iekšējās kārtības noteikumus;

53.3. klients apdraud citu personu veselību un dzīvību;

53.4. klients rakstiski lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

53.5. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.