Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.16Rīgā 2014.gada 7.janvārī (prot. Nr.1 46.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"18.1 panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes;

1.2. prasības un termiņus trokšņa kartēšanai, kā arī rīcības plāna trokšņa samazināšanai un trokšņa stratēģisko karšu izstrādei;

1.3. vides trokšņa radīto kaitīgo seku novērtēšanas metodes;

1.4. kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā (ja novērota pārrobežu ietekme);

1.5. informāciju, kāda par vides troksni sniedzama sabiedrībai un Eiropas Komisijai, tās sniegšanas kārtību un termiņus, kā arī kārtību, kādā sabiedrība tiek iesaistīta rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādē.

2. Noteikumi neattiecas uz:

2.1. troksni, ko rada persona, uz kuru troksnis iedarbojas;

2.2. troksni darbavietās un transportlīdzekļos;

2.3. militārās darbības radīto troksni militāro uzdevumu īstenošanas vietās;

2.4. publiskiem pasākumiem, kuri ir saskaņoti ar vietējo pašvaldību atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumam (saņemta atļauja);

2.5. sapulcēm, gājieniem un piketiem, kurus reglamentē likums "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem";

2.6. iedzīvotāju apziņošanas un trauksmes sistēmas sirēnu darbību;

2.7. operatīvo transportlīdzekļu speciālo skaņas iekārtu radīto signālu;

2.8. remontdarbiem, kas tiek veikti dienas un vakara laikā (no plkst. 7.00 līdz 21.00), un būvdarbiem, kuri saskaņoti ar vietējo pašvaldību.

3. Noteikumu mērķis ir noteikt trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtību.

4. Noteikumos lietoti šādi termini:

4.1. aglomerācija – administratīvā teritorija, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000 un iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru;

4.2. autoceļš – reģionālas, valsts vai starptautiskas nozīmes autoceļš, uz kura satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā;

4.3. diskomforts – trokšņa radītā iedzīvotāju apgrūtinājuma pakāpe, kas noteikta trokšņa novērtējumā;

4.4. dzelzceļa līnija – dzelzceļa līnija, uz kuras satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā;

4.5. kaitīgās sekas – vides trokšņa radītā negatīvā ietekme uz cilvēka veselību;

4.6. lidosta – pasažieru lidosta, kurā notiek gaisakuģu pārvietošanās (pacelšanās vai nosēšanās) vairāk nekā 50 000 reižu gadā, izņemot pārvietošanos, ko tikai mācību nolūkā veic vieglās lidmašīnas;

4.7. mājoklis ar īpašu skaņas izolāciju – ēka, kas aprīkota ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides trokšņiem un tādām ventilācijas vai gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa;

4.8. mājoklis ar klusu fasādi – ēka, pie kuras fasādes konkrēta trokšņa avota radītā trokšņa rādītāja Ldvn vērtība, kas noteikta 4 m augstumā virs zemes un 2 m attālumā no fasādes, ir vairāk nekā par 20 dB(A) zemāka kā pie fasādes ar visaugstāko trokšņa rādītāja Ldvn vērtību;

4.9. novērtēšana – trokšņa rādītāju vai ar troksni saistīto kaitīgo seku mērīšana, aprēķināšana un prognozēšana;

4.10. rīcības plāns – pasākumu plāns, kuru izstrādā, balstoties uz trokšņa stratēģiskās kartes rezultātiem, lai pārvaldītu vides trokšņa problēmas un tā ietekmi un novērstu vai, ja tas nepieciešams, samazinātu vides troksni, vai saglabātu esošo stāvokli teritorijās, kurās trokšņa rādītāji atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām;

4.11. troksnis telpās – nevēlams vai kaitīgs troksnis telpās, tai skaitā troksnis, kuru rada vides trokšņa avoti;

4.12. trokšņa robežlielums – pieļaujamā trokšņa rādītāja vērtība, kuru pārsniedzot attiecīgā institūcija izskata iespēju veikt vai veic pasākumus, kas samazina trokšņa rādītāja vērtību;

4.13. trokšņa un iedarbības sakarība – sakarība starp trokšņa rādītāja vērtību un trokšņa radītajām kaitīgajām sekām.

5. Aglomerācijas teritorijai izstrādā un ar attiecīgās aglomerācijas pašvaldības domes lēmumu apstiprina:

5.1. trokšņa stratēģisko karti;

5.2. rīcības plānu.

II. Trokšņa rādītāji, to piemērošanas kārtība un novērtēšanas metodes

6. Vides trokšņa novērtēšanai ārpus telpām izmanto šādus trokšņa rādītājus:

6.1. Ldvn – diennakts trokšņa rādītājs, kas raksturo vides trokšņa radīto kopējo diskomfortu;

6.2. Ldiena – dienas trokšņa rādītājs, kas raksturo dienā radušos diskomfortu;

6.3. Lvakars – vakara trokšņa rādītājs, kas raksturo vakarā radušos diskomfortu;

6.4. Lnakts – nakts trokšņa rādītājs, kas raksturo naktī radušos diskomfortu, tai skaitā miega traucējumus;

6.5. (svītrots ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 294).

7. Vides trokšņa rādītāju piemērošanas kārtība un novērtēšanas metodes norādītas šo noteikumu 1. pielikumā. Vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšanas nosacījumi norādīti šo noteikumu 2. pielikumā. Vides trokšņa emisijas (ievades datu) mērījumiem izmanto metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu prasībām, tās uzskatāmas par atbilstošām šajos noteikumos minēto prasību izpildei.

7.1 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu, un nacionālā standartizācijas institūcija publicē savā tīmekļvietnē to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti).

7.2 Izstrādājot trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānus autoceļam, dzelzceļa līnijai, lidostai vai aglomerācijai, vides trokšņa rādītāju vērtības nosaka saskaņā ar Komisijas 2015. gada 19. maija Direktīvas (ES) 2015/996, ar ko nosaka kopīgas trokšņa novērtēšanas metodes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/49/EK, pielikumu un Komisijas 2020. gada 21. decembra Deleģētās direktīvas (ES) 2021/1226, ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK II pielikumu groza attiecībā uz kopīgām trokšņa novērtēšanas metodēm, pielikumu (ietverts šo noteikumu 5. pielikumā). Vides trokšņa kaitīgās sekas novērtē atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumā norādītajām metodēm.

8. Pašvaldība ir tiesīga ar saistošajiem noteikumiem noteikt:

8.1. zemākus vides trokšņa robežlielumus atsevišķās teritorijās, izņemot aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem. Ja attiecīgajā teritorijā autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāns, pašvaldība, nosakot zemākus robežlielumus, saskaņo tos ar Satiksmes ministriju;

8.2. aizsardzībai pret troksni, izņemot aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem:

8.2.1. kluso rajonu apdzīvotā vietā − teritoriju apdzīvotā vietā, kurā trokšņa rādītāja vērtība ir mazāka par šo noteikumu 2. pielikuma 1.5. apakšpunktā norādītajiem trokšņa robežlielumiem. Aglomerācijas pašvaldība saskaņā ar šo noteikumu 37.10. apakšpunktu klusos rajonus nosaka rīcības plānā. Ja attiecīgajā teritorijā autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāns, pašvaldība, nosakot klusos rajonus apdzīvotā vietā, saskaņo tos ar Satiksmes ministriju;

8.2.2. kluso rajonu lauku apvidū – teritoriju lauku apvidū, kurā nav satiksmes, rūpnieciskās darbības vai atpūtas pasākumu radīta trokšņa un kurā trokšņa rādītāja vērtība ir mazāka par šo noteikumu 2. pielikumā norādītajiem trokšņa robežlielumiem. Ja attiecīgajā teritorijā autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāns, pašvaldība, nosakot klusos rajonus lauku apvidū, saskaņo tos ar Satiksmes ministriju.

9. Lai novērtētu troksni telpās, izmanto:

9.1. LAeq,T – trokšņa rādītāju, kas raksturo noteiktā diennakts daļā (diena, vakars vai nakts) telpā radīto troksni;

9.2. LAmax – trokšņa rādītāju, kas raksturo naktī telpā radīto skaņas spiediena maksimālo līmeni.

10. Kārtība, kādā piemēro trokšņa rādītājus telpās, un trokšņa rādītāju novērtēšanas metodes norādītas šo noteikumu 3. pielikumā. Šo noteikumu 4. pielikumā norādīti trokšņa robežlielumi telpās.

11. Trokšņa mērījumus atbilstoši šo noteikumu 1. un 3. pielikumā minētajiem nosacījumiem veic laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētas laboratorijas.

12. Veselības inspekcija, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, kontrolē saimnieciskas darbības (izņemot ar mūzikas atskaņošanu saistītas darbības) vai iekārtu (ieskaitot ventilācijas, saldēšanas iekārtas, kompresorus un liftus), vai satiksmes radītā trokšņa robežlielumu ievērošanu. Ar mūzikas atskaņošanu un citu ar sabiedrisko kārtību saistīto trokšņa kontroli nodrošina attiecīgā pašvaldība.

13. Par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu ir atbildīga persona, kuras īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti trokšņa robežlielumi. Attiecīgā persona sedz izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem. Ja pēc trokšņa mērījumiem, kuri norādīja uz trokšņa robežlielumu pārsniegšanu, būtiski nav mainījusies trokšņa avota darbība vai nav veikti pasākumi trokšņa samazināšanai, atkārtotus trokšņa mērījumus var neveikt.

14. Teritorijā, kurā:

14.1. veic vai plāno veikt komercdarbību, izmantojot iekārtas vai izpildot darbības, kas var radīt trokšņa robežlielumu pārsniegumus ārpus teritorijas, un kura robežojas ar šo noteikumu 2. pielikumā minētajām teritorijām vai šo noteikumu 4. pielikumā minētajām telpām, trokšņa avotus aprīko ar skaņas ierobežotājiem vai teritoriju norobežo ar troksni slāpējošiem objektiem, ja citādi nav iespējams nodrošināt trokšņa robežlielumu ievērošanu;

14.2. trokšņa rādītāja vērtība saskaņā ar trokšņa stratēģisko karti, kas izstrādāta atbilstoši šo noteikumu prasībām, vai vides trokšņa novērtēšanu pārsniedz šo noteikumu 2. pielikumā minēto trokšņa robežlielumu, ir pieļaujama ēku būvniecība, kas atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ja būvniecības ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa pasākumus atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 016-11 "Būvakustika" prasībām.

15. Telpās:

15.1. pirms komercdarbības uzsākšanas prognozē troksni un tā iedarbību uz apkārtējām telpām un apbūvi, ja komercdarbībā plānotās trokšņainākās iekārtas skaņas jaudas līmenis pārsniedz 80 dB(A);

15.2. kurās veic vai plāno veikt komercdarbību, izmantojot iekārtas vai izpildot darbības, kas var radīt trokšņa robežlielumu pārsniegumus ārpus telpām, un kuras robežojas ar šo noteikumu 2. pielikumā minētajām teritorijām vai šo noteikumu 4. pielikumā minētajām telpām, trokšņa avotu aprīko ar skaņas ierobežotājiem vai teritoriju norobežo ar troksni slāpējošiem objektiem, ja citādi nav iespējams nodrošināt trokšņa robežlielumu ievērošanu;

15.3. kurās konstatētas vai prognozētas trokšņa rādītāju vērtības, kas neatbilst šo noteikumu 4. pielikumā minētajām prasībām, paredz un veic prettrokšņa pasākumus atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 016-11 "Būvakustika" prasībām.

II1. Apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) izvietotās atklātās autosporta un motosporta bāzes radītā vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšana

15.1 Sporta bāzu reģistrā reģistrētās atklātajās autosporta un motosporta bāzēs, kurās iespējams nodrošināt treniņu procesu un sacensības autosporta un motosporta veidos un kuras izvietotas apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) (turpmāk – mototrases), ievēro šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā noteiktos vides trokšņa robežlielumus.

15.2 Pirms mototrases izveides novērtējot tās plānotās darbības radīto troksni, ņem vērā šīs mototrases maksimālo noslogotību. Mototrases īpašnieks vai valdītājs, izvērtējot mototrases noslogotību, novērtē arī mototrases radītā trokšņa slodzi, nodrošinot atsevišķu motoierīču trokšņa līmeņa mērījumus.

15.3 Mototrases īpašnieks vai valdītājs aprīko mototrasi ar trokšņa monitoringa iekārtu, nodrošinot, ka to uzstāda atbilstoši ražotāja nosacījumiem. Veicot trokšņa mērījumus ar trokšņa monitoringa iekārtu, var neievērot šo noteikumu 11. punktā minēto akreditācijas nosacījumu. Trokšņa monitoringa iekārta atbilst šādām prasībām:

15.3 1. nodrošina nepārtrauktus trokšņa mērījumus mototrases darbības laikā;

15.3 2. tiek kalibrēta reizi trijos gados.

15.4 30 dienas pirms plānotajām sacensībām mototrases īpašnieks vai valdītājs iesniedz pašvaldībā informāciju par tām, kā arī ievieto minēto informāciju savā mājaslapā internetā. Ja nepieciešams veikt izmaiņas plānotajā sacensību grafikā, mototrases īpašnieks vai valdītājs par to informē pašvaldību 10 dienas pirms sacensībām.

III. Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde

16. Satiksmes ministrija, izstrādājot trokšņa stratēģisko karti autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, sadarbojas ar pašvaldību, kuras teritorija iekļauta trokšņa stratēģiskajā kartē (turpmāk – trokšņa ietekmētā pašvaldība).

17. Trokšņa stratēģiskās kartes:

17.1. izstrādā uz valstī noteiktās topogrāfiskās kartes pamatnes tādā mērogā, lai kartē būtu skaidri izšķirami trokšņu avoti kartējamā rajonā un noteiktam trokšņa rādītāja līmenim atbilstošās kontūras;

17.2. ietver datus saistībā ar kādu no šādiem aspektiem:

17.2.1. esošs, vēsturisks vai prognozēts stāvoklis attiecībā uz troksni, kas izteikts ar trokšņa rādītāju;

17.2.2. trokšņa robežlielumu pārsniegumi;

17.2.3. to noteiktā rajonā esošo novērtēto mājokļu, skolu un slimnīcu skaits, uz kurām iedarbojas troksnis, kura rādītājam ir kāda konkrēta vērtība;

17.2.4. to novērtēto cilvēku skaits, kuri atrodas trokšņa iedarbībai pakļautajā rajonā.

18. Trokšņa stratēģiskajā kartē aglomerācijām ietver vismaz 60, 65, 70 un 75 dB(A) trokšņa kontūras.

19. Trokšņa stratēģiskās kartes izstrādā kā grafiskās kartes, tabulās apkopotus skaitliskus datus vai elektroniski apkopotus skaitliskus datus.

20. Trokšņa kartēšanā iegūtos rezultātus izmanto, lai:

20.1. iegūtu datus rīcības plānu izstrādei;

20.2. informētu sabiedrību;

20.3. informētu Eiropas Komisiju par vides troksni Latvijas teritorijā.

21. Trokšņa stratēģiskajās kartēs aglomerācijai ietver vismaz:

21.1. trokšņa avotus – ceļu satiksmi, dzelzceļa un tramvaju satiksmi, gaisa satiksmi, rūpnieciskās darbības zonas, ostas – un to radīto vides troksni, kas izteikts ar trokšņa rādītājiem. Katra trokšņa avota veida radīto troksni atspoguļo arī atsevišķā kartē;

21.2. trokšņa robežlielumu pārsniegumus;

21.3. cilvēku skaitu, kuri dzīvo mājokļos, kuros trokšņa rādītāju vērtības, kas noteiktas 4 m virs zemes pie trokšņa iedarbībai visvairāk pakļautās fasādes, atrodas šādās zonās:

21.3.1. trokšņa rādītājam Ldvn: 55−59, 60−64, 65−69, 70−74, > 75 dB(A);

21.3.2. trokšņa rādītājam Lnakts: 50−54, 55−59, 60−64, 65−69, > 70 dB(A);

21.4. informāciju par to, kā šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētajās zonās dzīvojošos cilvēkus ietekmē troksnis, ko rada ceļu satiksme, dzelzceļa un tramvaju satiksme un gaisa satiksme, kā arī rūpnieciskās darbības trokšņa avoti (norāda atsevišķi informāciju par katra trokšņa avota radīto troksni);

21.5. to cilvēku skaitu atbilstoši šo noteikumu 21.3. apakšpunktam, kuri dzīvo mājokļos ar īpašu skaņas izolāciju un mājokļos ar klusu fasādi, un autoceļu, dzelzceļa līniju un lidostu radītā trokšņa ietekmi uz viņiem (ja attiecīgie dati ir pieejami).

22. Trokšņa stratēģiskajās kartēs autoceļam, dzelzceļa līnijai un lidostai ietver vismaz šādu informāciju:

22.1. trokšņa robežlielumu pārsniegumus;

22.2. to cilvēku skaitu, kuri dzīvo aglomerācijās un ārpus aglomerācijām mājokļos, kuru trokšņa rādītāju vērtības, kas noteiktas 4 m virs zemes pie trokšņa iedarbībai visvairāk pakļautās fasādes, atrodas šādās zonās:

22.2.1. trokšņa rādītājam Ldvn: 55−59, 60−64, 65−69, 70−74, > 75 dB(A);

22.2.2. trokšņa rādītājam Lnakts: 50−54, 55−59, 60−64, 65−69, > 70 dB(A);

22.3. to cilvēku skaitu atbilstoši šo noteikumu 22.2. apakšpunktam, kuri dzīvo mājokļos ar īpašu skaņas izolāciju un mājokļos ar klusu fasādi (ja attiecīgie dati ir pieejami);

22.4. kopējo platību (km2), kas pakļauta tāda trokšņa iedarbībai, kuram trokšņa rādītāja Ldvn vērtības ir lielākas nekā attiecīgi 55, 65 un 75 dB(A). Norāda arī mājokļu skaitu un to cilvēku skaitu, kas dzīvo katrā no minētajām platībām, ietverot aglomerācijas. Trokšņu kontūras 55 dB(A) un 65 dB(A) attēlo arī vienā vai vairākās kartēs, kurās redzams pagastu, pilsētu un aglomerāciju izvietojums.

23. Šo noteikumu 21. un 22. punktā minēto cilvēku skaitu norāda, noapaļojot līdz tuvākajam simtam.

24. Lai informētu sabiedrību par vides troksni un izstrādātu rīcības plānus, izstrādā trokšņa stratēģiskās kartes. Trokšņa stratēģiskajās kartēs:

24.1. informācija par vides troksni ir grafiskā veidā;

24.2. ietverti trokšņa robežlielumu pārsniegumi;

24.3. ja nepieciešams, norādīta trokšņa rādītāja vērtība citā augstumā (nevis 4 m virs zemes).

25. Aglomerācijas pašvaldība pēc trokšņa stratēģiskās kartes izstrādes aglomerācijai izstrādā trokšņa kartēšanas rezultātu kopsavilkumu (ne garāku par 10 lapām). Lai kopsavilkums būtu viegli saprotams sabiedrībai, tajā nelieto specifiskus tehniskus terminus un detalizētu informāciju. Kopsavilkumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

25.1. aglomerācijas atrašanās vieta, platība (km2), iedzīvotāju skaits;

25.2. aglomerācijas pašvaldība, tās adrese un par trokšņa stratēģiskajām kartēm atbildīgā persona;

25.3. izmantotās trokšņa rādītāju aprēķina vai mērīšanas metodes;

25.4. apkopota informācija par trokšņa stratēģiskajās kartēs ietvertajiem datiem, arī par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu.

26. Satiksmes ministrija pēc trokšņa stratēģiskās kartes izstrādes autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai izstrādā trokšņa kartēšanas rezultātu kopsavilkumu. Kopsavilkumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

26.1. vispārīgs autoceļa, dzelzceļa līnijas vai lidostas apraksts (atrašanās vieta, lielums un dati par satiksmi) un apkārtnes raksturojums (aglomerācija, pagasti, lauku ainava vai cita vide, zemes izmantošanas veids, citi trokšņa avoti);

26.2. izmantotās aprēķina vai mērīšanas metodes;

26.3. apkopota informācija par trokšņa stratēģiskajās kartēs ietvertajiem datiem, arī par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu.

27. Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija trokšņa stratēģiskās kartes pirms apstiprināšanas iesniedz saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā 15 darbdienu laikā sniedz atzinumu par trokšņa stratēģisko karšu atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām.

28. Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija iesniedz apstiprināto trokšņa stratēģisko karti un trokšņa kartēšanā iegūtos rezultātus valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) (arī elektroniskā veidā). Centrs nodrošina minēto dokumentu glabāšanu.

29. Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija attiecīgās trokšņa stratēģiskās kartes pārskata ne retāk kā reizi piecos gados un, ja nepieciešams, pārstrādā. Pārstrādātās trokšņa stratēģiskās kartes iesniedz centrā.

IV. Sabiedrības informēšana par trokšņa stratēģisko karšu izstrādi un apstiprināšanu