Zaudējis spēku - Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.50Rīgā 2014.gada 21.janvārī (prot. Nr.3 40.§)

Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 5.1 panta piekto daļu, 30.1 panta septīto daļu, 32. panta trešo un piekto daļu, 34. panta trešo daļu, 35. panta otro daļu un likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 22. panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā elektroenerģijas sistēmas lietotājam (turpmāk – lietotājs) piegādā elektroenerģiju vai elektroenerģijas sistēmas pakalpojumus;

1.2. elektroenerģijas tirgotāja (turpmāk – tirgotājs), elektroenerģijas sistēmas operatora (turpmāk – sistēmas operators) un lietotāja tiesības un pienākumus elektroenerģijas piegādē un lietošanā, kā arī norēķinos par pakalpojumiem;

1.3. tirgotāja maiņas kārtību;

1.4. pēdējās garantētās piegādes ietvaros piegādātās elektroenerģijas cenas noteikšanas un publicēšanas kārtību;

1.5. universālā pakalpojuma piedāvājuma nosacījumus;

1.6. kārtību, kādā piemērojama neto norēķinu sistēma;

1.7. kārtību, kādā sistēmas operators vai tirgotājs drīkst pārtraukt elektroenerģijas piegādi vai elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tiem lietotājiem, kuri nav samaksājuši par saņemto elektroenerģiju vai sistēmas pakalpojumiem vai nav izpildījuši citas saistības pret sistēmas operatoru vai tirgotāju;

1.8. datu platformā iesniedzamo un uzturamo elektroenerģijas tirgus datu apjomu un struktūru, datu uzglabāšanas ilgumu, datu platformas turētāja, elektroenerģijas tirgus dalībnieku un sistēmas operatora tiesības, pienākumus un atbildību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. apakšlietotājs – persona, kas pēc vienošanās ar lietotāju izmanto tā īpašumā vai valdījumā esošus elektrotīklus elektroenerģijas saņemšanai un nepērk elektroenerģiju no tirgotāja vai sistēmas operatora;

2.2. atļautā maksimālā slodze – lielākā vienlaicīgā elektriskā slodze, ko lietotājs drīkst izmantot saskaņā ar pieslēguma tehniskajiem parametriem. Atļauto maksimālo slodzi ierobežo ievadaizsardzības aparāts vai līgumā noteiktās elektriskās slodzes lielums;

2.3. balansēšanas pakalpojuma līgums – līgums, ko slēdz balansēšanas pakalpojuma sniedzējs un elektroenerģijas tirgus dalībnieks par balansēšanas pakalpojuma sniegšanu;

2.4. balansēšanas pakalpojuma sniedzējs – pārvades sistēmas operators vai elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kurš sniedz balansēšanas pakalpojumu citiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un kurš ir noslēdzis balansēšanas pakalpojuma līgumu ar pārvades sistēmas operatoru;

2.5. ekspluatācijas darbi – elektroiekārtas apkalpošana, apkope un remonts;

2.6. elektriskā slodze – lietotāja iekārtu darbību raksturojošs lielums, kas ir vienāds ar visu elektrotīklā vienlaikus ieslēgto lietotāja elektroietaišu jaudu summu, ieskaitot jaudas zudumus lietotāja elektroietaisēs;

2.7. elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts – mērīšanas līdzeklis vai mērīšanas līdzekļu sistēma elektroenerģijas daudzuma un sistēmas pakalpojumu uzskaitei norēķinu vajadzībām, kā arī elektriskās slodzes lieluma fiksēšanai tirdzniecības intervālā;

2.7.1 elektroenerģijas piegādes neplānots pārtraukums – elektroapgādes pārtraukums, kuru izraisījuši ārēji apstākļi, sistēmas operatora elektroietaišu bojājumi vai atteices vai elektroapgādes pārtraukums, par kuru sistēmas operators nav brīdinājis sistēmas lietotāju, izņemot elektroietaises atslēgšanu;

2.8. elektroenerģijas tirdzniecības līgums – līgums, ko slēdz tirgotājs ar lietotāju par elektroenerģijas tirdzniecību;

2.9. elektroenerģijas tirdzniecības periods – elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteikts laika periods, par kuru tirgotājs ar lietotāju vienojušies par elektroenerģijas cenu un citiem noteikumiem;

2.9.1 elektroenerģijas tirgus ziņojums – elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platformas datu apmaiņas standartā noteikta datu kopa elektroenerģijas tirgus darbības īstenošanai vai informācijas apmaiņai starp elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un sistēmas operatoriem;

2.10. elektroiekārta – jebkura iekārta elektroenerģijas ražošanai, pārveidei, pārvadei, sadalei vai patēriņam;

2.11. elektroietaise – vairākas savstarpēji saistītas elektroiekārtas vienotu uzdevumu veikšanai;

2.12. elektroietaišu piederības robeža – līgumā noteikta robeža starp sistēmas operatora un lietotāja vai ražotāja elektroietaisēm vai starp lietotāja un apakšlietotāja elektroietaisēm;

2.13. elektrotīkls – elektroapgādes sistēmas daļa, ko izmanto elektroenerģijas pārvadei un sadalei un kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām un elektroiekārtām (piemēram, apakšstacijām, sadales punktiem, elektrosadalnēm);

2.13.1 lietotājs – elektroenerģijas sistēmai pieslēgts lietotājs elektroenerģijas iegādei, saražotās elektroenerģijas nodošanai vai citu sistēmas pakalpojumu izmantošanai;

2.14. nelielas sadales sistēmas operators – sadales sistēmas operators, kura sadales tīkliem pieslēgti mazāk par simt tūkstošiem lietotāju;

2.15. neto patēriņš – no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjoma starpība viena norēķinu perioda ietvaros;

2.16. norēķinu periods – laikposms, par kuru veic norēķinus. Norēķinu periods ir viens kalendāra mēnesis, ja puses nav vienojušās citādi;

2.17. obligātā iepirkuma komponentes – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – regulators) apstiprināta maksa, kas kompensē publiskā tirgotāja papildu izdevumus par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju vai koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu;

2.17.1 obligātā iepirkuma jaudas komponente – regulatora apstiprināta maksa, kas kompensē publiskajam tirgotājam radītās izmaksas, ko veido maksājumi par garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu;

2.17.2 obligātā iepirkuma elektroenerģijas komponente – regulatora apstiprināta maksa, kas kompensē publiskajam tirgotājam radītās izmaksas par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju;

2.18. pēdējā garantētā piegāde – elektroenerģijas piegāde tādam lietotājam, kurš ir pārtraucis darbību elektroenerģijas tirgū un pērk elektroenerģiju no pēdējā garantētā piegādātāja vai kuram nav balansēšanas pakalpojuma līguma;

2.19. pieslēguma līgums – līgums, ko slēdz sistēmas operators ar lietotāju vai ražotāju par sistēmas pieslēguma ierīkošanu;

2.20. reaktīvā enerģija – sinusoidāla sprieguma un strāvas kompleksās (pilnās) jaudas daļa, kas vajadzīga atsevišķu iekārtu magnētiskā lauka radīšanai un ir neatņemama tehnoloģiskā procesa sastāvdaļa elektroenerģijas ražošanā, pārvadē un sadalē;

2.21. rēķins – dokuments, saskaņā ar kuru lietotājs izdara maksājumu;

2.22. sistēmas lietošanas līgums – līgums, ko slēdz tirgotājs ar sistēmas operatoru par tirdzniecības darījumu veikšanai nepieciešamās informācijas apmaiņu;

2.23. sistēmas pakalpojumu līgums – līgums, ko slēdz sistēmas operators ar lietotāju vai ražotāju par sistēmas pakalpojumu un citu pakalpojumu sniegšanu;

2.24. sistēmas pieslēgums – sistēmas operatora elektrotīkla daļa, kas ierīkota elektroapgādes nodrošināšanai lietotājam vai elektroenerģijas saņemšanai no ražotāja līdz elektroietaišu piederības robežai;

2.25. tirdzniecības intervāls – vienu stundu ilgs periods, kas sākas pilnā stundā;

2.26. tirdzniecības diena – 24 tirdzniecības intervālus ilgs periods, kas sākas pusnaktī;

2.27. uzstādītā jauda – lietotāja uzstādīto elektroenerģiju patērējošo ietaišu summārā nominālā jauda;

2.28. valsts kompensācija – normatīvajos aktos īpaši noteikts valsts budžeta finansējums, ko izmanto, lai segtu sistēmas operatora negūtos ieņēmumus (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) par sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem, enerģijas publiskā tirgotāja negūtos ieņēmumus (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) par obligātā iepirkuma komponentēm un tirgotāja negūtos ieņēmumus (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) par lietotāja patērēto elektroenerģiju;

2.29. vienkāršotas shēmas pieslēgums – pieslēgums elektroenerģijas sistēmai ar atvieglinātiem nosacījumiem un atšķirīgu elektroietaises ekspluatācijas režīmu.

3. Lietotāja elektroietaišu pieslēgšana elektroenerģijas sistēmai (turpmāk – sistēma) vai atļauto slodžu palielināšana notiek saskaņā ar regulatora apstiprinātiem sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem.

II. Elektroenerģijas komercuzskaite

4. Uz elektroietaišu piederības robežas uzstāda sistēmas operatora reģistrētu elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu. Ja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts nav uzstādīts uz elektroietaišu piederības robežas, sistēmas operators atbilstoši zudumiem elektrotīklā, kas aprēķināti no elektroietaišu piederības robežas līdz elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas vietai, nosaka elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu, ko saņem tādi lietotāji, kuru elektroietaises pieslēgtas vismaz sešu kilovoltu spriegumam. Lai aprēķinātu minēto elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu, izdara šādus aprēķinus:

4.1. ja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts uzstādīts sistēmas operatora pusē pirms piederības robežas, saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu posmā starp elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas vietu un piederības robežu atskaita no lietotāja saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjoma;

4.2. ja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts uzstādīts lietotāja pusē pirms piederības robežas, saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu posmā starp elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas vietu un piederības robežu pieskaita lietotāja saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomam.

5. Sistēmas operators, vienojoties ar lietotāju, piegādātās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu pagaidu pieslēgumam (līdz trijiem mēnešiem) vai vienfāzes pieslēgumam ar ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu līdz 10 ampēriem drīkst aprēķināt bez elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas.

6. Elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātus uzstāda sistēmas operators vai elektroenerģijas sistēmas īpašnieks, un tie ir sistēmas operatora vai elektroenerģijas sistēmas īpašnieka īpašums.

7. Uzstādītajiem elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā tiek veikta mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšana, pirmreizējā verificēšana un tirgus uzraudzība, kā arī normatīvajos aktos par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un par metroloģiskajām prasībām aktīvās elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem. Sistēmas operators ir atbildīgs par elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu atkārtotu verificēšanu, un lietotājs ir atbildīgs par tam piederošo mērmaiņu atkārtotu verificēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm, ievērojot verificēšanas periodiskumu, kas noteikts normatīvajos aktos par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu. Elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu pieslēgspaiļu vākam jābūt noplombētam ar sistēmas operatora plombu.

8. Elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu var veikt pēc sistēmas operatora iniciatīvas vai, ja lietotājam radušās šaubas par elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta precizitāti, lietotājam ir tiesības pieprasīt, lai sistēmas operators nodrošina elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu institūcijā, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību. Ja:

8.1. pirmstermiņa verificēšanā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts tiek atzīts par lietošanai nederīgu, izdevumus, kas saistīti ar elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu, sedz sistēmas operators. Ja pēc lietotāja pieprasījuma veiktajā pirmstermiņa verificēšanā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts tiek atzīts par lietošanai derīgu, izdevumus, kas saistīti ar elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu, sedz lietotājs;

8.2. elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta kļūda pārsniedz normatīvajos aktos par mērīšanas līdzekļu atkārtotu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm noteikto kļūdu, sistēmas operators var precizēt lietotājam piegādātās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu, veicot pārrēķinu šo noteikumu 11. punktā noteiktajā kārtībā.

9. Sistēmas operators pārbauda elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pieslēguma pareizību un veic pirmsuzskaites un uzskaites ķēžu plombēšanu. Par veikto pirmsuzskaites un uzskaites ķēžu plombēšanu sistēmas operators informē lietotāju, izmantojot distances saziņas līdzekļus vai rakstiski. Lietotājam ir tiesības izvēlēties saziņas veidu, kādā sistēmas operators to informēs.

10. Ja saņemta daudzdzīvokļu mājas īpašnieka un visu mājā esošo lietotāju rakstiska piekrišana pārtraukt līgumsaistības ar sistēmas operatoru, ar sistēmas operatora atļauju drīkst uzstādīt kopēju elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu. Šajā gadījumā mājas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, vai visu mājā esošo lietotāju pilnvarota persona kļūst par lietotāju, uzņemas saistības apgādāt ar elektroenerģiju visus apakšlietotājus attiecīgajā mājā un slēdz līgumu ar sistēmas operatoru par elektroenerģijas piegādi vai sistēmas pakalpojumiem.

11. Ja konstatē elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta nepareizu darbību vai kļūdu aprēķinos, piegādātās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu precizē par visu laiku no brīža, kad elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts sācis darboties nepareizi, vai, ja šis brīdis nav nosakāms, – par pēdējo norēķinu periodu. Pārrēķinu izdara, ņemot vērā vidējo elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu iepriekšējā norēķinu periodā vai vidējo elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu pēc uzskaites atjaunošanas.

12. Sistēmas operators lietotāja elektroenerģijas patēriņu norēķinu vajadzībām nosaka:

12.1. ar distances saziņas līdzekļiem, ja lietotājiem ir uzstādīts viedais elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts;

12.2. pamatojoties uz lietotāja vēsturisko vidējo mēneša elektroenerģijas patēriņu, kurš tiek koriģēts saskaņā ar kontrolapgaitās fiksēto komercuzskaites mēraparāta rādījumu;

12.3. pēc lietotāja nolasītajiem un deklarētajiem komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, kurus tas sniedz sistēmas operatoram vai tirgotājam to noteiktajā veidā.

III. Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma

13. Mājsaimniecības lietotāja objektā, kurš atbilst elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas nosacījumiem, elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu piemēro pēc noklusējuma, sākot ar nākamo dienu pēc tam, kad sadales sistēmas operators izdevis atļauju mikroģeneratora pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu attiecīgajā objektā.

14. (Svītrots ar MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 201)

15. Sadales sistēmas operators mājsaimniecības lietotāja objektā, kuram ir tiesības norēķinos par tajā saražoto un patērēto elektroenerģiju piemērot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, uzstāda elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu, kas uzskaita no elektrotīkla saņemto elektroenerģiju un elektrotīklā nodoto elektroenerģiju.

16. (Svītrots ar MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 201)

17. Mājsaimniecības lietotāja pienākums ir saskaņā ar tirgotāja izrakstīto rēķinu norēķināties par elektroenerģiju un obligātā iepirkuma elektroenerģijas komponenti atbilstoši neto patēriņa apjomam, kā arī par sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma jaudas komponenti atbilstoši sistēmas pieslēguma tehniskajiem parametriem un no elektrotīkla piegādātajam elektroenerģijas apjomam.

18. Ja mājsaimniecības lietotāja objekta pieslēguma ietvaros aprēķinātais elektroenerģijas neto patēriņš norēķinu periodā ir negatīvs, sadales sistēmas operators aprēķināto neto patēriņa apjomu ieskaita nākamajā norēķinu periodā kā elektrotīklā nodoto elektroenerģiju, bet norēķinu periodā mājsaimniecības lietotāja objekta neto patēriņš tiek noteikts nulle.

18.1 Pārtraucot neto norēķinu sistēmas izmantošanu vai veicot lietotāja maiņu objektā, uzkrātais saražotās elektroenerģijas apjoms tiek dzēsts.

18.2 Tirgotājs paziņo sadales sistēmas operatoram, ja mājsaimniecības lietotājs vienojas ar tirgotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu. Sadales sistēmas operators pārtrauc elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanu pēc tirgotāja sniegtās informācijas par noslēgto vienošanos.

IV. Elektroenerģijas piegāde

19. Elektroenerģijas piegāde lietotājam līdz elektroietaišu piederības robežai notiek saskaņā ar šiem noteikumiem.

20. Elektroietaišu piederības robežu starp lietotāju un sistēmas operatoru nosaka pieslēguma līgumā vai sistēmas pakalpojumu līgumā. Ja puses nav vienojušās citādi, tās apkalpo savas elektroietaises līdz piederības robežai.

21. Ja elektroietaišu piederības robeža starp mājsaimniecības lietotāju un sistēmas operatoru nav noteikta šo noteikumu 20. punktā minētajos līgumos, elektroietaišu piederības robežu nosaka:

21.1. sistēmas operatora gaisvadu līnijas vai piekarkabeļlīnijas pievienojuma vietā pie lietotāja jumta statņa izolatoriem vai izolatoriem pie ēkas sienas;

21.2. lietotāja kabeļlīnijas pievienojuma vietā kontaktiem sistēmas operatora gaisvadu līnijai vai piekarkabeļlīnijai;

21.3. lietotāja kabeļlīnijas pievienojuma vietā kontaktiem sistēmas operatora uzskaites sadalnē, kabeļsadalnē vai elektroenerģijas skaitītāja spaiļu galdā;

21.4. sistēmas operatora kabeļlīnijas pievienojuma vietā kontaktiem lietotāja sadalnē;

21.5. daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās (elektroietaišu piederības robežu starp lietotāja un sistēmas operatora elektroietaisēm) ēkas elektroietaises pievienojuma vietā kontaktiem sistēmas operatora elektroietaisei.

22. Tirgotājs elektroenerģijas tirdzniecības līgumā norāda tirgotāja un lietotāja identitāti un adresi, līguma darbības termiņu, elektroenerģijas tirdzniecības periodu, līguma pirmstermiņa izbeigšanas kārtību, elektroenerģijas cenu vai tās noteikšanas formulu, elektroenerģijas piegādes grafiku saskaņošanas kārtību, norēķinu kārtību un veidu, pretenziju un jautājumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību un kontaktinformāciju un citu nepieciešamo informāciju.

23. Ja elektroenerģijas tirdzniecības līgumā, kas ar lietotāju noslēgts uz noteiktu laiku, paredzēta maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, tā jānosaka proporcionāli elektroenerģijas piegādes laikam līdz līguma pirmstermiņa izbeigšanai, sadalot to vismaz triju mēnešu periodos.

24. Lietotājs, kam pieder vai kurš lieto elektroenerģiju vairākos elektroenerģiju patērējošos objektos, ir tiesīgs slēgt vienu tirdzniecības līgumu vai vairākus elektroenerģijas tirdzniecības līgumus, tos slēdzot ar vienu vai vairākiem tirgotājiem par vienu vai vairākiem elektroenerģiju patērējošiem objektiem.

25. Pamats elektroenerģijas norēķinu veikšanai starp lietotāju un tirgotāju ir sistēmas operatora sniegtā informācija par elektroenerģijas patēriņu, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu 12. punktā minētajiem veidiem.

26. Maksu par sistēmas pakalpojumiem aprēķina, ņemot vērā sistēmas pieslēguma tehniskos parametrus un no elektrotīkla piegādāto elektroenerģijas apjomu, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu 12. punktā minētajiem veidiem, un tarifus, kas noteikti atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam.

27. Lietotājs maksā par obligātā iepirkuma komponentēm.