Satversmes tiesas reglaments

Satversmes tiesas reglaments

Pieņemts saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 14.pantu

I nodaļaVispārīgi jautājumi

1. Satversmes tiesas reglaments (turpmāk – Reglaments) atbilstoši Satversmes tiesas likumam (turpmāk – Likums) nosaka Satversmes tiesas struktūru, darba organizāciju un Satversmes tiesas tiesneša (turpmāk – tiesnesis) statusu, kā arī disciplinārlietu ierosināšanas un izskatīšanas kārtību.

2. Likumā un Reglamentā neregulētus procesuālus jautājumus (Likuma 26. panta pirmā daļa) Satversmes tiesa izlemj saskaņā ar Reglamenta XIV nodaļas noteikumiem.

II nodaļaSatversmes tiesas sastāvs

3. Satversmes tiesas sastāvā var būt tikai tie tiesneši, kuri Likumā noteiktajā kārtībā sākuši pildīt amata pienākumus un kuru pilnvaras nav apturētas (Likuma 7. – 9. pants).

4. Satversmes tiesa izskata lietu pilnā sastāvā (Likuma 25. panta pirmā daļa) vai tādā sastāvā (Likuma 25. panta otrā daļa), kāds norādīts Satversmes tiesas priekšsēdētāja (turpmāk – tiesas priekšsēdētājs) rīkojumā.

5. Ja lietu izskata triju tiesnešu sastāvā (Likuma 25. panta otrā daļa), tiesas priekšsēdētājs, ja vien to nekavē objektīvi apstākļi, tiesas sastāvā norīko tiesnesi, kurš lietu sagatavojis izskatīšanai.

6. Satversmes tiesa savus nolēmumus pieņem ar tiesas sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, izņemot Likumā vai Reglamentā paredzētos gadījumus.

7. Ja objektīvi apstākļi kavē tiesnesi piedalīties Satversmes tiesas darbā, viņš to nekavējoties paziņo tiesas priekšsēdētājam. Tiesas priekšsēdētājs lemj, vai tiesneša pagaidu prombūtnes laikā viņu nepieciešams aizstāt.

III nodaļaTiesneša statuss

8. Ja tiesnesis normatīvajos aktos atļautajā gadījumā tiesneša amatu savieno ar citu amatu, viņš par to informē tiesas priekšsēdētāju (Likuma 34. panta pirmā un ceturtā daļa).

9. Ja tiesnesis vēlas pildīt amatu starptautiskā tiesā vai ieņemt amatu starptautiskā institūcijā, viņš lūdz tiesas priekšsēdētāju sasaukt tiesas sēdi, lai saņemtu Satversmes tiesas piekrišanu šāda amata pildīšanai vai ieņemšanai (Likuma 34. panta otrā daļa).

10. Tiesas sēdē, kurā izskata tiesneša lūgumu dot piekrišanu amata pildīšanai starptautiskā tiesā vai amata ieņemšanai starptautiskā institūcijā, izlemj arī to, vai tiesneša pilnvaras tiks apturētas uz laiku, kamēr viņš pildīs vai ieņems attiecīgo amatu. Tiesnesis, uz kuru attiecas lēmums, nav tiesas sastāvā, bet viņu uzaicina uz tiesas sēdi.

11. Tiesneša pilnvaras izbeidzas, ja:

1) beidzies Likuma 7. pantā noteiktais tiesneša pilnvaru termiņš;

2) tiesnesis sasniedzis Likuma 8. panta pirmajā daļā noteikto vecumu;

3) tiesnesis rakstveidā paziņojis Satversmes tiesai, ka atstāj amatu pēc paša vēlēšanās;

4) Satversmes tiesa atbrīvojusi vai atlaidusi tiesnesi no amata saskaņā ar Likuma 10. panta pirmo vai trešo daļu;

5) tiesnesis ir notiesāts par noziedzīgu nodarījumu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

6) tiesnesis miris.

12. Ja tiesneša pilnvaras izbeidzas sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu, viņš atstāj amatu pēc nolēmuma pasludināšanas lietā, kura izskatīšana uzsākta ar viņa piedalīšanos.

13. Ja tiesnesis Likumā amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu sasniedz lietas izskatīšanas laikā, viņa pilnvaras tiek saglabātas līdz nolēmuma pasludināšanai lietā, kura izskatīšana uzsākta ar viņa piedalīšanos.

14. Iesniegumu par amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās (Likuma 8. panta otrā daļa) tiesnesis iesniedz Satversmes tiesas kancelejai (turpmāk – kanceleja). Ja tiesnesis amatu atstāj pēc paša vēlēšanās, par viņa pilnvaru izbeigšanās laiku (datumu) lemj tiesas priekšsēdētājs.

15. Ierosinājumu atbrīvot tiesnesi no amata veselības stāvokļa dēļ (Likuma 10. panta pirmā daļa) var izteikt pats tiesnesis, tiesas priekšsēdētājs vai trīs tiesneši. Ierosinājumu rakstveidā iesniedz kancelejai. Tiesas priekšsēdētājs savu ierosinājumu ietver rīkojumā par tiesas sēdes sasaukšanu šā jautājuma izlemšanai.

16. Tiesas priekšsēdētājs, saņēmis ierosinājumu atbrīvot tiesnesi no amata veselības stāvokļa dēļ, lūdz ārstniecības iestādes atzinumu par tiesneša veselības stāvokli un tā ietekmi uz darbspējām, kā arī sasauc tiesas sēdi, kurā tiks izlemts, vai tiesnesis atbrīvojams no amata.

17. Par tiesneša atbrīvošanu no amata veselības stāvokļa dēļ Satversmes tiesa lemj slēgtā tiesas sēdē. Tiesnesis, uz kuru attiecas lēmums, nav tiesas sastāvā, bet viņu uzaicina uz tiesas sēdi.

18. Lēmumu par tiesneša pilnvaru apturēšanu (Likuma 9. panta otrā daļa) Satversmes tiesa pieņem slēgtā tiesas sēdē. Tiesnesis, uz kuru attiecas lēmums, nav tiesas sastāvā, bet viņu uzaicina uz tiesas sēdi.

19. Ierosinājumu atlaist tiesnesi no amata (Likuma 10. panta trešā daļa) var izteikt tiesas priekšsēdētājs vai trīs tiesneši. Ierosinājumu rakstveidā iesniedz kancelejai. Tiesas priekšsēdētājs savu ierosinājumu ietver rīkojumā par tiesas sēdes sasaukšanu šā jautājuma izlemšanai.

20. Tiesas priekšsēdētājs, saņēmis ierosinājumu atlaist tiesnesi no amata, sasauc tiesas sēdi šā jautājuma izlemšanai.

21. Lēmumu par tiesneša atlaišanu no amata Satversmes tiesa pieņem slēgtā tiesas sēdē. Tiesnesis, uz kuru attiecas lēmums, nav tiesas sastāvā, bet viņu uzaicina uz tiesas sēdi.

22. Ierosinājumu atļaut kriminālvajāšanas uzsākšanu pret tiesnesi vai atļaut apcietinājuma piemērošanu tiesnesim (Likuma 35. panta pirmā daļa) Satversmes tiesa izskata slēgtā tiesas sēdē. Tiesnesis, uz kuru attiecas lēmums, nav tiesas sastāvā, bet viņu uzaicina uz tiesas sēdi.

23. Ja Satversmes tiesa piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret tiesnesi, šā tiesneša pilnvaras ir apturētas (Likuma 9. panta pirmā daļa) un tiesas priekšsēdētājs var norīkot viņu pildīt citus amata pienākumus, kas nav saistīti ar tiesas spriešanu.

24. Ierosinājumu par tiesneša aizturēšanu, piespiedu atvešanu vai pakļaušanu kratīšanai (Likuma 35. panta otrā daļa) izskata tiesas priekšsēdētāja norīkoti trīs tiesneši slēgtā tiesas sēdē. Tiesnesis, uz kuru attiecas lēmums, nav tiesas sastāvā, bet viņu uzaicina uz tiesas sēdi.

25. Reglamenta 10., 17., 18., 21., 22. un 24. punktā minētajos lēmumos norāda:

1) tiesas sēdes vietu un laiku;

2) tiesas sastāvu;

3) izskatāmo jautājumu;

4) lēmuma motīvus;

5) nolēmumu;

6) citus nolēmumus, ja tas nepieciešams;

7) vai lēmumu nepieciešams nosūtīt publicēšanai oficiālajā izdevumā;

8) ka lēmums nav pārsūdzams.

26. Reglamenta 10., 17., 18., 21., 22. un 24. punktā minētos lēmumus paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un nodod kancelejai. Kanceleja, saņēmusi attiecīgo lēmumu, tā norakstu vai kopiju:

1) nosūta tiesnesim;

2) pievieno tiesneša personīgajai lietai;

3) veic citas lēmumā norādītās darbības.

27. Mantiju un amata zīmju izgatavošanu un uzskaiti nodrošina Satversmes tiesas izpilddirektors. Mantiju tiesnesim izsniedz tiesas priekšsēdētājs.

28. Mantijas vai amata zīmes nozaudēšanas, zādzības vai bojājuma gadījumā tiesnesis par to nekavējoties ziņo tiesas priekšsēdētājam.

29. Pēc amata atstāšanas tiesnesis var paturēt mantiju un amata zīmi, ja vien Satversmes tiesa nav lēmusi citādi.

30. Ja tiesnesi atlaiž no amata, viņš ne vēlāk kā nedēļas laikā mantiju un amata zīmi nodod tiesas priekšsēdētājam.

IV nodaļaTiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieks

31. Tiesas priekšsēdētājs:

1) nosaka Satversmes tiesas iekšējo darba kārtību un darba gaitu;

2) nosaka Satversmes tiesas darbinieku amatu sarakstu un atlīdzību;

3) pieņem darbā un atlaiž no darba Satversmes tiesas darbiniekus;

4) lemj par komandējumiem un atvaļinājumu piešķiršanu;

5) nosaka tiesnešu un Satversmes tiesas darbinieku mācību organizēšanas kārtību;

6) nosaka kārtību, kādā nodrošināma Satversmes tiesas saziņa ar sabiedrību;

7) nosaka kārtību, kādā nodrošināma Satversmes tiesas starptautiskā sadarbība;

8) nosaka Satversmes tiesas objektu aizsardzības (apsardzes) kārtību;

9) pilda citus Likumā un Reglamentā paredzētos pienākumus.

32. Tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieks vienojas par amata pienākumu sadali savā starpā, kā arī saskaņo amata pienākumu izpildi tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka prombūtnes laikā (Likuma 13. panta otrā daļa).

33. Ja gan tiesas priekšsēdētājs, gan viņa vietnieks ir prombūtnē vai ir citādi aizkavēti pildīt savus pienākumus, tad atsevišķus tiesas priekšsēdētāja amata pienākumus pilda cits tiesas priekšsēdētāja norīkots tiesnesis (Likuma 13. panta trešā daļa).

34. Tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks ar rīkojumu nosaka tās tiesas sēdes vietu un laiku, kurā notiks jauna tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka vēlēšanas.

35. Rīkojumu, ar kuru tiek sasaukta tiesas sēde, kurā notiks jauna tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka vēlēšanas, izdod:

1) ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pilnvaru termiņa beigām;

2) triju dienu laikā no dienas, kad tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks nolicis savas pilnvaras vai izbeigušās viņa kā tiesneša pilnvaras.

36. Tiesas sēde, kurā notiek tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka vēlēšanas (Likuma 12. pants), sākas ar to, ka tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo sēdes darba kārtību. Pēc tam tiesneši izvirza attiecīgā amata kandidātus, kuri paziņo, vai piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai. Lai izvirzītu klātneesošu tiesnesi, nepieciešama viņa piekrišana, kas iesniedzama rakstveidā.

37. Balsošanu organizē tiesas sēdes sekretārs. Vēlēšanu zīmju, vēlēšanu kastes un aizklātās balsošanas sagatavošanai var pieaicināt Satversmes tiesas darbiniekus.

38. Balsis skaita tiesas sēdes sekretārs tiesas sastāva klātbūtnē. Tiesas sastāvs lemj par vēlēšanu zīmes derīgumu, ja tajā izdarītās atzīmes rada neskaidrības par balsotāja izvēli. Kad balsis saskaitītas, tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo balsošanas rezultātus.

39. Ja izvirzīti vairāki tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amata kandidāti un pirmajā vēlēšanu kārtā neviens no viņiem neiegūst nepieciešamo balsu skaitu (Likuma 12. pants), par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, katrā turpmākajā vēlēšanu kārtā izslēdzot to kandidātu, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu, tik ilgi, līdz viens no kandidātiem iegūst nepieciešamo balsu skaitu.

40. Ja vēlēšanu pēdējā kārtā netiek iegūts nepieciešamais balsu skaits vai ja izvirzīts tikai viens attiecīgā amata kandidāts un viņš neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, kandidātu izvirzīšana sākas no jauna Reglamenta 36. punktā noteiktajā kārtībā. Par kandidātiem var atkārtoti izvirzīt arī tiesnešus, kuri bija izvirzīti iepriekšējās vēlēšanu kārtās un neieguva nepieciešamo balsu skaitu.

41. Tiesas sēde, kurā notiek tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka vēlēšanas, tiek protokolēta. Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs, bet paraksta – tiesas sēdes priekšsēdētājs un tiesas sēdes sekretārs. Protokolam pievieno vēlēšanu zīmes.

42. Triju dienu laikā pēc attiecīgās tiesas sēdes kanceleja nosūta paziņojumu par tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka ievēlēšanu publicēšanai oficiālajā izdevumā. Paziņojumu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un tiesas sēdes sekretārs.

43. Tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pilnvaras izbeidzas, ja:

1) beidzies Likuma 12. pantā noteiktais termiņš;

2) izbeigušās tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka kā tiesneša pilnvaras (Likuma 7. pants);

3) tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks rakstveidā paziņojis par savu pilnvaru nolikšanu;

4) tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks atcelts no amata ar Satversmes tiesas lēmumu.

44. Tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks turpina pildīt amata pienākumus līdz brīdim, kad tiek ievēlēta jauna amatpersona, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi.

45. Ierosināt tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka atcelšanu var ne mazāk kā trīs tiesneši. Motivētu iesniegumu viņi iesniedz kancelejai, kas to nodod tiesas priekšsēdētājam.

46. Saņēmis iesniegumu par tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka atcelšanu, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā izdod rīkojumu, kurā nosaka tiesas sēdes vietu un laiku.

47. Tiesas sēde, kurā tiek izskatīts jautājums par tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka atcelšanu, notiek ne vēlāk kā septiņas dienas pēc rīkojuma izdošanas. Ja minētajā termiņā tiesas priekšsēdētājs attiecīgu rīkojumu neizdod, tiesas sēdi var sasaukt ne mazāk kā trīs tiesneši ar motivētu lēmumu.

48. Lēmumu par tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka atcelšanu Satversmes tiesa pieņem, aizklāti balsojot, ar absolūto balsu vairākumu slēgtā tiesas sēdē. Pēc šāda lēmuma pieņemšanas nekavējoties sasaucama tiesas sēde, kurā notiks jauna tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka vēlēšanas.

V nodaļaKolēģiju izveidošana un darba organizācija

49. Tiesas priekšsēdētājs sasauc tiesas sēdi kolēģiju izveidošanai (Likuma 20. panta otrā daļa) vismaz septiņas dienas pirms kolēģiju pilnvaru termiņa beigām. Tiesas sēdes norisi fiksē protokolā, kuru paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un tiesas sēdes sekretārs.

50. Tās kolēģijas pirmo sēdi, kuras sastāvā nav ne tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, sasauc tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā pēc kolēģijas izveidošanas. Kolēģijas pirmajā sēdē, atklāti balsojot, ievēlē tās priekšsēdētāju (Likuma 20. panta otrā daļa).

51. Ja tiesnesis objektīvu apstākļu dēļ nevar piedalīties kolēģijas sēdē, tiesas priekšsēdētājs viņa vietā norīko citu tiesnesi, ņemot vērā tiesnešu darba apjomu.

52. Kolēģijas priekšsēdētājs organizē kolēģijas darbu, sasauc un vada kolēģijas sēdes, bet kolēģijas lietvedību pārzina un kārto kanceleja.

53. Kolēģijas sēdes, kas veltītas darba organizācijas jautājumiem, tostarp kolēģijas priekšsēdētāja vēlēšanām, tiek protokolētas. Kolēģijas sēde, kurā tiek izskatīts pieteikums, netiek protokolēta.

VI nodaļaPieteikuma izskatīšana

54. Pieteikums ir dokuments, kas atbilst Likuma 16. – 19.3 panta prasībām.

55. Ja iesniegtais dokuments acīmredzami neatbilst Likuma prasībām, iesniedzēju par to informē rakstveidā un šo dokumentu kolēģijām nenodod.

56. Tiesas priekšsēdētājs izskata iesniegtos dokumentus un norīko kolēģiju pieteikuma izskatīšanai (Likuma 20. panta pirmā daļa). Tiesas priekšsēdētājs nodod pieteikumus izskatīšanai kolēģijai to saņemšanas secībā.

57. Lai sekmētu pieteikuma objektīvu un ātru izskatīšanu, tiesas priekšsēdētājs ar motivētu rīkojumu var nodot pieteikumu izskatīšanai citai kolēģijai.

58. Gatavojot pieteikumu izskatīšanai, kolēģija vai tiesnesis, ja nepieciešams, var:

1) uzaicināt pieteikuma iesniedzēju sniegt papildu paskaidrojumus vai iesniegt dokumentus;

2) pieprasīt no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no jebkuras valsts vai pašvaldību institūcijas dokumentus un ziņas, kas nepieciešami, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu.

59. Ja nepieciešams pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu (Likuma 20. panta septītā daļa), kolēģija par to lemj savā sēdē un lēmuma norakstu vai kopiju kanceleja triju dienu laikā nosūta pieteikuma iesniedzējam.

60. Ja tiesnesim ir motivēti iebildumi pret kolēģijā sagatavoto lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu (Likuma 20. panta 7.1 daļa), kolēģijas priekšsēdētājs par to informē tiesas priekšsēdētāju, kas sasauc rīcības sēdi pieteikuma izskatīšanai. Rīcības sēdei tiek iesniegts kolēģijas sagatavotais lēmumus un tiesneša sagatavots lēmums par lietas ierosināšanu. Izskatot iesniegto pieteikumu un sagatavotos lēmumus, rīcības sēdē lemj par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu. (Likuma 20. panta 7.1 daļa).

61. Lēmumā par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) kolēģijas sastāvu;

3) pieteikumu, kas izskatīts;

4) lēmuma motīvus;

5) nolēmumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu;

6) citus nolēmumus, ja tas nepieciešams;

7) ka lēmums nav pārsūdzams.

62. Ja kolēģija pieņēmusi lēmumu par lietas ierosināšanu, tajā norāda arī:

1) lietas nosaukumu (apstrīdētā akta nosaukumu un tā daļu, kā arī augstāka juridiskā spēka tiesību normu, atbilstība kurai tiek apstrīdēta);

2) vai nolemts atteikties ierosināt lietu kādā prasījuma daļā;

3) termiņu, kurā institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, tiek aicināta iesniegt savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

63. Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, kanceleja triju dienu laikā iekārto lietu un nodod to tiesas priekšsēdētājam.

VII nodaļaLietas sagatavošana izskatīšanai

64. Tiesas priekšsēdētājs norīko tiesnesi sagatavot lietu izskatīšanai vai arī pats uzņemas tās sagatavošanu izskatīšanai. Secību, kādā tiesnešus norīko lietu sagatavošanai, nosaka, ņemot vērā procesuālo ekonomiju un tiesnešu darba apjomu.

65. Lēmumā par personas atzīšanu par pieaicināto personu lietā vai lēmumā par ekspertīzes noteikšanu lietā tiesnesis norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) lēmuma motīvus;

3) lēmumā par ekspertīzes noteikšanu lietā – uzaicināto lietpratēju (ekspertu) (turpmāk – eksperts);

4) uzaicinājumu noteiktā termiņā rakstveidā izteikt viedokli vai sniegt atzinumu ar lietu saistītos jautājumos;

5) vajadzības gadījumā – jautājumus, kuros nepieciešams viedoklis vai atzinums;

6) vai nepieciešams nosūtīt lietā esošos dokumentus;

7) ka lēmums nav pārsūdzams.

66. Pieaicinātajai personai vai ekspertam nosūta lēmuma norakstu vai kopiju un, ja nepieciešams, lietā esošo dokumentu norakstus vai kopijas.

67. Ekspertīzi lietā nosaka, ja lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē.

68. Ekspertam izskaidro viņa tiesības un pienākumus un brīdina, ka par atteikšanos sniegt atzinumu vai par apzināti nepatiesa atzinuma sniegšanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar likumu.

69. Tiesnesis, kurš sagatavo lietu izskatīšanai, lemj par dokumentu pievienošanu lietai. Lēmumu par atteikšanos pievienot lietai dokumentus noformē atsevišķā procesuālā dokumentā.

70. Ja nepieciešams precizēt, labot vai mainīt lietas nosaukumu, tiesnesis, kurš sagatavo lietu izskatīšanai, iesniedz tiesas priekšsēdētājam motivētu iesniegumu ar lūgumu sasaukt rīcības sēdi šā jautājuma izlemšanai.

71. Ja nepieciešams pagarināt lietas sagatavošanas termiņu (Likuma 22. panta septītā daļa), tiesnesis, kurš sagatavo lietu izskatīšanai, ne vēlāk kā septiņas dienas pirms noteiktā termiņa beigām iesniedz tiesas priekšsēdētājam motivētu iesniegumu.

72. Saņēmis iesniegumu par lietas sagatavošanas termiņa pagarināšanu, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā izdod rīkojumu, kurā nosaka:

1) tiesnešus, kuri norīkoti iesnieguma izskatīšanai;

2) rīcības sēdes vietu un laiku.

73. Tiesnesis, kurš ierosinājis pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, iekļaujams iesnieguma izskatīšanai norīkoto tiesnešu skaitā.

74. Lēmuma par lietas sagatavošanas termiņa pagarināšanu norakstu vai kopiju kanceleja triju dienu laikā nosūta lietas dalībniekiem.

75. Tiesnesis lietas sagatavošanu pabeidz, sniedzot rakstveida atzinumu (Likuma 22. panta astotā daļa), kurā norāda:

1) lietas numuru un nosaukumu;

2) pieteikuma iesniedzēju;

3) institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi apstrīdēto aktu;

4) kad institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, iesniegusi atbildes rakstu;