LegalizeĪpašās vides prasības dzelzs un tērauda ražošanai
Ministru kabineta noteikumi Nr.102Rīgā 2014.gada 18.februārī (prot. Nr.10 17.§)
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"24.2 panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka īpašās vides aizsardzības prasības šādām likuma "Par piesārņojumu" 1. pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām (iekārtām):
1.1. koksa krāsnis;
1.2. iekārtas metālu rūdu, arī sulfīdu rūdu, apdedzināšanai un kausējumu iegūšanai;
1.3. iekārtas čuguna vai tērauda pirmreizējai vai atkārtotai kausēšanai, ieskaitot nepārtraukto izliešanu, kuru jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā.
2. Noteikumu prasības neattiecas uz šādām darbībām (iekārtām):
2.1. kaļķa ražošana krāsnīs;
2.2. putekļu (piemēram, elektriskā loka krāšņu putekļu) apstrāde, kuras mērķis ir atgūt krāsainos metālus, un ferosakausējumu ražošana;
2.3. sērskābes ražotnes koksa krāsnīs.
3. Prasības šo noteikumu 1. punktā minētajām darbībām (iekārtām) norādītas šo noteikumu pielikumā. Pielikumā noteikto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vietā piesārņojošās darbības veicējs var izmantot citus labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni.
4. Prasības, kas norādītas šo noteikumu pielikumā, operatoram jāņem vērā, lai saņemtu A kategorijas piesārņojošas darbības atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.
5. Šo noteikumu pielikuma 4.1. apakšpunktā minēto vides pārvaldības sistēmu ieviešanai ir ieteikuma raksturs.
6. Darbībām (iekārtām), kurām līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim jau ir izsniegtas A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas, izsniegto atļauju nosacījumus attiecīgā Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde pārskata un iekārtas darbības atbilstību šo noteikumu pielikumā norādītajām prasībām iekārtas operators nodrošina līdz 2016. gada 8. martam.
Ministru prezidente Laimdota StraujumaVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis
PielikumsMinistru kabineta2014.gada 18.februāra noteikumiem Nr.102
Secinājumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) dzelzs un tērauda ražošanā
| Nr. p. k. | Atsauces dokuments | Darbība |
|---|---|---|
| 1. | Lielas sadedzināšanas iekārtas BREF (LCP) | Sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir 50 MW vai vairāk |
| 2. | Melno metālu rūpniecība BREF (FMP) | Pēcliešanas procesi, piemēram, velmēšana, kodināšana, pārklāšana |
| 2. | Melno metālu rūpniecība BREF (FMP) | Nepārtrauktā liešana (plānās plāksnes/plānās sloksnes un tiešā lokšņu liešana (īsā procesā)) |
| 3. | Emisijas no uzglabāšanas vietām BREF (EFS) | Glabāšana un pārkraušana |
| 4. | Rūpnieciskās dzesēšanas sistēmas BREF (ICS) | Dzesēšanas sistēmas |
| 5. | Vispārīgie monitoringa principi (MON) | Emisiju un patēriņa monitorings |
| 6. | Energoefektivitāte BREF (ENE) | Vispārējā energoefektivitāte |
| 7. | Atsauces dokuments par ekonomiku un par vides faktoru mijiedarbību (ECM) | Tehnoloģiju ekonomisko un vides faktoru mijiedarbības efekti |
| Nr. p. k. | Izmantotais termins | Definīcija |
| --- | --- | --- |
| 1. | Jauna ražotne | Ražotne, kuras iekārtas uzstādīšanas vietā izvietotas pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas vai pilnīga ražotnes iekārtu nomaiņa uz esošajiem pamatiem pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas |
| 2. | Esoša ražotne | Ražotne, kas nav jauna ražotne |
| 3. | NOX | Slāpekļa oksīda (NO) un slāpekļa dioksīda (NO2) summa, kas izteikta pēc NO2 |
| 4. | SOX | Sēra dioksīda (SO2) un sēra trioksīda (SO3) summa, kas izteikta pēc SO2 |
| 5. | HCl | Visi gāzveida hlorīdi, kas izteikti pēc HCl |
| 6. | HF | Visi gāzveida fluorīdi, kas izteikti pēc HF |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | Apraksts |
| --- | --- | --- |
| 1. | Sistēmu (kas darbojas procesu parametru mezglu punktos) uzlabošana un optimizēšana vienmērīgas un stabilas ražošanas nodrošināšanai, izmantojot: | |
| 1. | a) procesu kontroles optimizāciju, ieskaitot digitalizētas automātiskās kontroles sistēmas | Turpmāk minētie jautājumi ir nozīmīgi integrētās tēraudlietuvēs, lai uzlabotu vispārējo energoefektivitāti:1) enerģijas patēriņa optimizācija;2) svarīgāko enerģijas plūsmu un sadedzināšanas procesu tiešsaistes monitorings uz vietas, ieskaitot visas liekās gāzes sadedzināšanas lāpas, lai novērstu enerģijas zudumus, sekmētu pastāvīgu uzturēšanu un nodrošinātu netraucētu ražošanas procesu;3) situācijas paziņošanas un analīzes instrumenti, lai noskaidrotu vidējo enerģijas patēriņu katrā procesā;4) specifisku enerģijas patēriņa līmeņu definēšana attiecīgiem procesiem un to salīdzināšana ilgtermiņā;5) energoauditu veikšana saskaņā ar Energoefektivitātes BREF (piemēram, lai noteiktu rentablas enerģijas taupīšanas iespējas) |
| 1. | b) mūsdienīgas gravimetriskas cietā kurināmā padeves sistēmas | |
| 1. | c) iepriekšēju karsēšanu līdz augstākajai iespējamai temperatūrai, apsverot arī esošo procesu uzlabošanu | |
| 2. | Liekā siltuma rekuperācija no procesiem, jo īpaši no to dzesēšanas zonām | Procesā integrēti tehniskie paņēmieni, kas tiek izmantoti, lai uzlabotu energoefektivitāti tērauda ražošanā, uzlabojot siltuma rekuperāciju:1) kombinēta siltuma un enerģijas ražošana ar liekā siltuma rekuperāciju siltumapmainītājos un tā novadīšana uz citām tēraudlietuves daļām vai uz komunālajām apkures sistēmām;2) tvaika katlu vai atbilstošu sistēmu uzstādīšana liela apjoma starppārkarsēšanas krāsnīs (krāsnis var nodrošināt daļu nepieciešamā tvaika);3) dedzināmā gaisa iepriekšēja karsēšana krāsnīs un citās dedzināšanas sistēmās, lai ietaupītu kurināmo, ņemot vērā kaitīgās ietekmes, piemēram, slāpekļa oksīdu pieaugumu atgāzēs;4) tvaika cauruļu un karstā ūdens cauruļu izolācija;5) siltuma rekuperācija no produktiem, piemēram, aglomerāta;6) ja tērauds jāatdzesē, – gan siltumsūkņu, gan saules paneļu izmantošana;7) dūmgāzu katlu izmantošana krāsnīs ar augstu temperatūru;8) skābekļa iztvaikošana un kompresoru dzesēšana enerģijas apmaiņai ar standarta siltumapmainītājiem;9) gāzes rekuperācijas turbīnu izmantošana, lai pārvērstu domnā radušās gāzes kinētisko enerģiju elektroenerģijā |
| 3. | Optimizēta tvaika un siltuma apsaimniekošana | Procesā integrēti tehniskie paņēmieni, kas tiek izmantoti, lai uzlabotu energoefektivitāti tērauda ražošanā, uzlabojot siltuma rekuperāciju:1) kombinēta siltuma un enerģijas ražošana ar liekā siltuma rekuperāciju siltumapmainītājos un tā novadīšana uz citām tēraudlietuves daļām vai uz komunālajām apkures sistēmām;2) tvaika katlu vai atbilstošu sistēmu uzstādīšana liela apjoma starppārkarsēšanas krāsnīs (krāsnis var nodrošināt daļu nepieciešamā tvaika);3) dedzināmā gaisa iepriekšēja karsēšana krāsnīs un citās dedzināšanas sistēmās, lai ietaupītu kurināmo, ņemot vērā kaitīgās ietekmes, piemēram, slāpekļa oksīdu pieaugumu atgāzēs;4) tvaika cauruļu un karstā ūdens cauruļu izolācija;5) siltuma rekuperācija no produktiem, piemēram, aglomerāta;6) ja tērauds jāatdzesē, – gan siltumsūkņu, gan saules paneļu izmantošana;7) dūmgāzu katlu izmantošana krāsnīs ar augstu temperatūru;8) skābekļa iztvaikošana un kompresoru dzesēšana enerģijas apmaiņai ar standarta siltumapmainītājiem;9) gāzes rekuperācijas turbīnu izmantošana, lai pārvērstu domnā radušās gāzes kinētisko enerģiju elektroenerģijā |
| 4. | Iespējami vairāk piemērot procesos integrēto fiziskā siltuma atkārtoto izmantošanu | Procesā integrēti tehniskie paņēmieni, kas tiek izmantoti, lai uzlabotu energoefektivitāti tērauda ražošanā, uzlabojot siltuma rekuperāciju:1) kombinēta siltuma un enerģijas ražošana ar liekā siltuma rekuperāciju siltumapmainītājos un tā novadīšana uz citām tēraudlietuves daļām vai uz komunālajām apkures sistēmām;2) tvaika katlu vai atbilstošu sistēmu uzstādīšana liela apjoma starppārkarsēšanas krāsnīs (krāsnis var nodrošināt daļu nepieciešamā tvaika);3) dedzināmā gaisa iepriekšēja karsēšana krāsnīs un citās dedzināšanas sistēmās, lai ietaupītu kurināmo, ņemot vērā kaitīgās ietekmes, piemēram, slāpekļa oksīdu pieaugumu atgāzēs;4) tvaika cauruļu un karstā ūdens cauruļu izolācija;5) siltuma rekuperācija no produktiem, piemēram, aglomerāta;6) ja tērauds jāatdzesē, – gan siltumsūkņu, gan saules paneļu izmantošana;7) dūmgāzu katlu izmantošana krāsnīs ar augstu temperatūru;8) skābekļa iztvaikošana un kompresoru dzesēšana enerģijas apmaiņai ar standarta siltumapmainītājiem;9) gāzes rekuperācijas turbīnu izmantošana, lai pārvērstu domnā radušās gāzes kinētisko enerģiju elektroenerģijā |
| Nr. p. k. | Apraksts | Piemērojamība |
| --- | --- | --- |
| 1. | Procesā integrēti tehniskie paņēmieni, kas tiek izmantoti, lai uzlabotu energoefektivitāti integrētās tēraudlietuvēs, optimizējot ražošanas procesos radušos gāzu utilizāciju:1) gāzu savācēju izmantošana visiem gāzveida blakusproduktiem vai citu piemērotu sistēmu izmantošana īslaicīgai uzglabāšanai un spiediena saglabāšanai;2) spiediena palielināšana gāzes tīklā, ja notiek enerģijas zaudēšana gāzes lāpās, lai utilizētu vairāk ražošanas procesu gāzu un tādējādi palielinātu utilizācijas koeficientu;3) gāzes bagātināšana ar ražošanas procesu gāzēm un dažāda siltumspēja dažādu klientu vajadzībām;4) termisko krāšņu karsēšana ar ražošanas procesu gāzēm;5) datorizētu siltumspējas kontroles sistēmu izmantošana;6) koksēšanas un dūmgāzu temperatūru reģistrēšana un izmantošana;7) enerģijas rekuperācijas iekārtu jaudas dimensiju adekvāta izvēle ražošanas procesu gāzēm, īpaši attiecībā uz ražošanas procesu gāzu mainīgumu | Specifiskais enerģijas patēriņš ir atkarīgs no procesa apjoma, produkcijas kvalitātes un iekārtas veida (piemēram, vakuuma apstrādes apjoms skābekļa konvertorā, atkvēlināšanas temperatūra, produkcijas biezums) |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Elektroenerģijas pārvaldības sistēmas | |
| 2. | Samalšanas, sūknēšanas, ventilācijas un transportēšanas elektroiekārtas un visas citas elektroiekārtas ar augstu energoefektivitāti | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Pieņemamības kritēriju specifikācija atbilstoši produkcijas profilam metāllūžņu iepirkuma pasūtījumā | |
| 2. | Labas zināšanas par metāllūžņu sastāvu, rūpīgi uzraugot metāllūžņu izcelsmi; izņēmuma gadījumos kausēšanas pārbaude var palīdzēt raksturot metāllūžņu sastāvu | |
| 3. | Piemērotu pieņemšanas telpu un pārbaudes iespēju nodrošināšana | |
| 4. | Procedūra konkrētajai iekārtai nepiemērotu metāllūžņu nepieņemšanai | |
| 5. | Metāllūžņu glabāšana atbilstoši dažādiem kritērijiem (piemēram, izmēri, piemaisījumi, tīrības pakāpe). Ja pastāv iespēja, ka metāllūžņi var piesārņot augsni, tie jāglabā uz necaurlaidīgām virsmām ar kanalizācijas un savākšanas sistēmām; jumts var samazināt šādas sistēmas nepieciešamību | |
| 6. | Sagatavojot metāllūžņu kravu dažādiem kausējumiem, ieteicams ņemt vērā zināšanas par metāllūžņu sastāvu, lai izmantotu vispiemērotākos metāllūžņus tai tērauda klasei, kas tiks izgatavota (dažos gadījumos ir ļoti būtiski izvairīties no dažu elementu klātbūtnes, citos ir iespējams izmantot piemaisījumu elementus, kas atrodami metāllūžņos un ir nepieciešami konkrētajai tērauda klasei) | |
| 7. | Visus ražošanas procesā radušos metāllūžņus nekavējoties nodot atpakaļ metāllūžņu novietnē to atkārtotai pārstrādei | |
| 8. | Darbības un pārvaldības plāna esība | |
| 9. | Metāllūžņu šķirošana, minimizējot risku, ka tajos būs bīstamie piesārņojumi vai nemetāli (jo īpaši polihlorētie bifenili (PHB) un naftas produkti vai tauki). Parasti to paveic lūžņu piegādātājs, tomēr drošības nolūkos operators pārbauda visas metāllūžņu kravas aizvērtos konteineros. Tādējādi vienlaikus var pārbaudīt, vai kravā neatrodas piesārņojums, cik vien tas praktiski iespējams. Var būt nepieciešams veikt nelielā plastmasas daudzuma (piemēram, komponenti, kas pārklāti ar plastikātiem) novērtējumu | |
| 10. | Radioaktivitātes kontrole saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas (UNECE) ekspertu grupas ieteikumiem | |
| 11. | Īstenot obligātu prasību metāllūžņu pārstrādātājiem nepieļaut no nolietotiem automobiļiem un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) iegūtu dzīvsudrabu saturošo komponentu pieņemšanu. Šīs prasības ieviešanu var uzlabot:1) lūžņu iepirkumu līgumos nosakot prasību nepieļaut dzīvsudrabu saturošo metāllūžņu piegādi2) atsakoties pieņemt metāllūžņus, kas satur redzamus elektronisko ierīču komponentus un detaļas | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | Piemērojamība |
| --- | --- | --- |
| 1. | Tehniskie paņēmieni dzelzi saturošu ražošanas atlikumu atkārtotai pārstrādei ietver īpašas atkārtotas pārstrādes metodes, piemēram, OxyCup® šahtas krāsns, DK process, reducēšanas procesi vai aukstā granulēšana/briketēšana, arī tehniskie paņēmieni ražošanas atlikumiem, kas minēti 5.–10. nodaļā | Tā kā minētos procesus var veikt arī trešās personas, pats atkārtotās pārstrādes process var nebūt dzelzs vai tērauda ražotnes operatora uzraudzībā, tādējādi tas var nebūt ietverts atļaujā |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Vispārīgie tehniskie paņēmieni | |
| 1.1. | Tēraudlietuves VVS ietvaros izveidot saistītu difūzo putekļu ierobežošanas darbības plānu | |
| 1.2. | Apsvērt dažu darbību īslaicīgu pārtraukšanu, kad tās tiek identificētas kā PM 10 daļiņu avots, kas izraisa augstu piesārņojumu apkārtējā vidē; lai to īstenotu, jābūt pietiekošiem PM 10 mērītājiem ar saistītu vēja virziena un stipruma monitoringu, lai varētu veikt triangulāciju un identificēt nozīmīgākos smalko putekļu avotus | |
| 2. | Tehniskie paņēmieni putekļu emisiju novēršanai lielu izejvielu apjomu pārkraušanas un transportēšanas laikā | |
| 2.1. | Garo izejvielu krāvumu orientēšana valdošo vēju virzienā | |
| 2.2. | Vēja barjeru veidošana vai dabiskā reljefa izmantošana, lai nodrošinātu aizvēju | |
| 2.3. | Piegādāto materiālu mitruma kontrolēšana | |
| 2.4. | Rūpīga procedūru ievērošana, lai novērstu nevajadzīgu materiālu pārkraušanu vai nenorobežotas kravas kritienu no liela augstuma | |
| 2.5. | Piemērota konveijeru, pašizkrāvēju utt. norobežošana | |
| 2.6. | Ūdens smidzinātāju izmantošana putekļu nosēdināšanai, ja nepieciešams, ar papildu piedevām, piemēram, lateksu | |
| 2.7. | Stingri ekspluatācijas standarti aprīkojumam | |
| 2.8. | Augsti uzkopšanas standarti, jo īpaši ceļu tīrīšanai un uzturēšanai kārtībā | |
| 2.9. | Pārvietojamo un stacionāro putekļu sūcēju izmantošana | |
| 2.10. | Putekļu nosēdināšana vai putekļu savākšana un maisa filtru tīrīšanas iekārtu izmantošana, lai samazinātu būtisku putekļu rašanās avotu ietekmi | |
| 2.11. | Slaucītājmašīnu ar pazeminātu emisiju līmeni izmantošana ceļu ar cieto segumu ikdienas uzkopšanai | |
| 3. | Tehniskie paņēmieni materiālu piegādei, glabāšanai un reģenerācijai | |
| 3.1. | Pašizkrāvēju pilnīga ietveršana ēkās ar gaisa filtriem, ja tiek izkrauti putekļaini materiāli, vai pašizkrāvēju aprīkošana ar putekļu aizsegiem un izkraušanas sistēmu sasaistīšana ar putekļu savākšanas un tīrīšanas sistēmu | |
| 3.2. | Kravas kritiena augstuma ierobežošana līdz 0,5 m | |
| 3.3. | Ūdens smidzinātāju (vislabāk izmantot atkārtoti izmantojamo ūdeni) izmantošana putekļu nosēdināšanai | |
| 3.4. | Ja nepieciešams, uzglabāšanas tvertņu aprīkošana ar filtru elementiem putekļu ierobežošanai | |
| 3.5. | Pilnībā noslēgtu ierīču izmantošana reģenerācijai no tvertnēm | |
| 3.6. | Ja nepieciešams, metāllūžņi uzglabājami zem pārseguma un uz cietas virsmas, lai samazinātu augsnes kontaminācijas risku (izmantojot piegādi tieši laikā, lai samazinātu laukuma platību un tādējādi emisijas) | |
| 3.7. | Izejvielu kaudžu nevajadzīgas pārkraušanas minimizēšana | |
| 3.8. | Izejvielu kaudžu augstuma ierobežošana un kaudžu optimālās formas kontrole | |
| 3.9. | Uzglabāšana telpās vai tvertnēs, nevis kaudzēs ārpusē, ja glabāšanas apjoms ir pietiekams | |
| 3.10. | Vējtveru veidošana, izmantojot dabisko reljefu, zemes vaļņus vai garu zāli un mūžzaļo koku stādījumus atklātās teritorijās, lai aizturētu un absorbētu putekļus, kas tiem nenodara kaitējumu ilgtermiņā | |
| 3.11. | Atkritumu kaudžu un izdedžu grēdu hidrosēšana | |
| 3.12. | Teritorijas apzaļumošanas ieviešana, nosedzot neizmantotās platības ar augsni un sējot zāli, stādot krūmus vai citu augsni nosedzošu veģetāciju | |
| 3.13. | Virsmu mitrināšana, izmantojot noturīgas putekļus saistošas vielas | |
| 3.14. | Virsmu nosegšana ar brezentu vai izejvielu kaudžu nosegšana (piemēram, ar lateksu) | |
| 3.15. | Glabātavas nosegšana ar balstsienām, lai samazinātu atklāto virsmu | |
| 3.16. | Ja nepieciešams, necaurlaidīgu virsmu izveidošana ar betonēšanu un drenāžu | |
| 4. | Daži no tehniskajiem paņēmieniem, ja kurināmais un izejvielas tiek piegādātas pa jūru un putekļu emisijas var būt būtiskas | |
| 4.1. | Tvertņu ar automātisko izkrāvēju izmantošana vai iebūvēto nepārtraukto izkrāvēju izmantošana operatoriem. Pretējā gadījumā, ja tiek izmantotas greifera tipa kuģu izkraušanas ierīces, putekļu emisijas jāminimizē, kombinējot šādus paņēmienus: nodrošināt atbilstošu mitruma līmeni piegādājamos materiālos, samazināt kritiena augstumu, izmantot ūdens smidzinātājus vai smalku ūdens miglu kuģa izkraušanas pašizkrāvēja atveres priekšā | |
| 4.2. | Izvairīšanās izmantot jūras ūdeni rūdu un kušņu apsmidzināšanai, jo tā rezultātā aglomerācijas ražotnes elektrostatiskie putekļu uztvērēji piesārņojas ar nātrija hlorīdu. Papildu hlora piemaisījums izejvielās var arī palielināt emisijas (piemēram, polihlorēto dibenzodioksīnu/furānu (PHDD/F) saturu) un kavēt putekļu recirkulāciju filtros | |
| 4.3. | Sasmalcinātas ogles, kaļķu un kalcija karbīda glabāšana slēgtās tvertnēs un to pārkraušana pneimatiskā veidā vai arī to glabāšana un pārnēsāšana slēgtos maisos | |
| 5. | Vilcienu un kravas automobiļu izkraušanas tehniskie paņēmieni | |
| 5.1. | Ja tas nepieciešams putekļu emisijas veidošanās dēļ, specializētu izkraušanas aprīkojumu ar vispārēji noslēgtu konstrukciju izmantošana | |
| 6. | Daži no tehniskajiem paņēmieniem stipri putojošu materiālu pārvadāšanai, kas var izraisīt būtisku putekļu emisiju | |
| 6.1. | Tādu pārkraušanas punktu, vibrācijas sietu, drupinātāju un pašizkrāvēju un līdzīgu ierīču izmantošana, ko ir iespējams pilnībā noslēgt un izmantot maisa filtru iekārtās | |
| 6.2. | Centralizētu vai lokālu putekļu vakuumsūkšanas sistēmu izmantošana nobirumu savākšanai ir labāka nekā noskalošana, jo tādā gadījumā tiek ietekmēta tikai viena vides komponente un izbirušā materiāla atkārtota pārstrāde ir vienkāršāka | |
| 7. | Tehniskie paņēmieni izdedžu pārkraušanai un pārstrādei | |
| 7.1. | Granulēto izdedžu kaudžu mitruma uzturēšanu, ja tiek veikta izdedžu pārkraušana vai pārstrāde, jo izžuvuši domnas izdedži un tērauda izdedži var radīt putekļus | |
| 7.2. | Noslēgtu izdedžu drupināšanas iekārtu (kas aprīkotas ar efektīvu izsūkšanas sistēmu un maisa filtriem) izmantošana putekļu emisiju samazināšanai | |
| 8. | Tehniskie paņēmieni metāllūžņu pārkraušanai | |
| 8.1. | Metāllūžņu glabāšanu zem pārseguma un/vai uz betona grīdām, lai minimizētu putekļu pacelšanos, ko izraisa transportlīdzekļu pārvietošanās | |
| 9. | Tehniskie paņēmieni, kurus var izmantot, transportējot materiālus | |
| 9.1. | Piekļuves punktu no publiskajiem lielceļiem skaita samazināšana | |
| 9.2. | Riteņu tīrīšanas aprīkojuma izmantošana, lai novērstu dubļu un putekļu uznešanu uz publiskajiem autoceļiem | |
| 9.3. | Cietā seguma izmantošana transportēšanas ceļiem (betons vai asfalts), lai samazinātu putekļu mākoņu veidošanos, pārvadājot materiālus un tīrot ceļus | |
| 9.4. | Transportlīdzekļu kustības ierobežošana tikai pa noteiktajiem maršrutiem ar barjerām, grāvjiem vai pārstrādāto izdedžu vaļņiem | |
| 9.5. | Putekļaino ceļu mitrināšana ar ūdens smidzinātāju, piemēram, izdedžu pārkraušanas darbu laikā | |
| 9.6. | Transportlīdzekļu pārmērīgas piekraušanas nepieļaušana, tādējādi novēršot jebkādu izbiršanu | |
| 9.7. | Transportlīdzekļu nodrošināšana ar pārklājiem, lai pārvadājamie materiāli tiktu apklāti | |
| 9.8. | Pārvadājumu skaita samazināšana | |
| 9.9. | Slēgto vai norobežoto konveijeru izmantošana | |
| 9.10. | Cauruļveida konveijeru izmantošana, kur iespējams, lai samazinātu materiālu zudumus, kas parasti rodas, mainot virzienus, un parasti notiek, pārkraujot materiālus no vienas lentes uz citu | |
| 9.11. | Labās prakses tehniskie paņēmieni izkausētā metāla pārnešanai un kausa piekraušanai | |
| 9.12. | Konveijeru pārkraušanas punktu atputekļošana | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Izvairīšanās no dzeramā ūdens izmantošanas ražošanas līnijās | |
| 2. | Ūdens cirkulācijas sistēmu skaita un jaudas palielināšana, būvējot jaunas ražotnes vai modernizējot/ceļot ražošanas līmeni esošajās ražotnēs | |
| 3. | Ienākošā saldūdens sadalīšanas centralizācija | |
| 4. | Ūdens izmantošana kaskādēs, līdz atsevišķie parametri sasniedz tiesību aktos noteikto vai tehnoloģisko robežu | |
| 5. | Ūdens izmantošana citās ražotnēs, ja tiek ietekmēti tikai atsevišķi ūdens parametri un ir iespējama tā turpmāka izmantošana | |
| 6. | Attīrīto un neattīrīto notekūdeņu uzglabāšana atsevišķi; šādā veidā ir iespējams novadīt notekūdeņus dažādos veidos par saprātīgām cenām | |
| 7. | Lietus ūdens izmantošana vienmēr, kad tas ir iespējams | |
| Nr. p. k. | Metode | Apraksts |
| --- | --- | --- |
| 1. | Tiešās mērīšanas metodes ir metodes, kad emisijas tiek mērītas pašā avotā. Šajā gadījumā var tikt izmērītas vai noteiktas koncentrācijas un masu plūsmas | Tiešo mērījumu piemēri ir mērījumi vēja tuneļos, ar pārsegiem vai citas metodes kā gandrīz tiešie mērījumi uz ražošanas iekārtas jumta. Pēdējā gadījumā tiek izmērīts vēja ātrums un jumta atveres laukums, tiek aprēķināts plūsmas ātrums. Jumta atveres šķērsgriezuma mērījumu plakne tiek sadalīta sektoros ar vienādu virsmas platību (tīkla mērījumi) |
| 2. | Netiešās mērīšanas metodes ir metodes, kad emisiju noteikšana tiek veikta zināmā attālumā no avota; koncentrācijas un masu plūsmas tieši izmērīt nav iespējams | Netiešo mērījumu piemēri ietver indikatorgāzu izmantošanu, reversās dispersijas modelēšanas (RDM) metodes un masas bilances metodi, izmantojot gaismas avota atklāšanu un attāluma noteikšanu līdz tam (LIDAR) |
| 3. | Aprēķini, izmantojot emisiju koeficientus | Vadlīnijas emisiju koeficientu izmantošanai difūzo putekļu emisiju aprēķināšanai liela apjoma izejvielu glabāšanai un pārkraušanai un ceļa putekļiem transporta kustības laikā ir atrodamas šādos dokumentos:VDI 3790 3. daļaUS EPA AP 42 |
| Nr. p. k. | Filtrs | Apraksts |
| --- | --- | --- |
| 1. | Maisa filtrs | Maisa filtri, kas tiek izmantoti aglomerācijas ražotnēs, parasti tiek lietoti plūsmā aiz esošā elektrostatiskā filtra vai ciklona, bet tos var izmantot arī kā atsevišķu ierīci |
| 2. | Uzlabots elektrostatiskais filtrs | Uzlabotam elektrostatiskajam filtram jāpiemīt vienai vai vairākām šādām īpašībām:1) laba procesa kontrole;2) papildu elektriskie lauki;3) adaptējama elektriskā lauka intensitāte;4) adaptējams mitruma līmenis;5) papildināšana ar piedevām;6) augstāka vai mainīgi pulsējoša voltāža;7) ātrās reakcijas voltāža;8) augstas enerģijas pulsa uzklāšana;9) kustīgi elektrodi;10) elektrodu plākšņu attāluma palielināšana vai citas īpašības, kas uzlabo emisiju aizturēšanas efektivitāti |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Sēra ievades samazināšana, izmantojot koksa putekļus ar zemu sēra saturu | |
| 2. | Sēra ievades samazināšana, minimizējot koksa putekļu patēriņu | |
| 3. | Sēra ievades samazināšana, izmantojot metāla rūdas ar zemu sēra saturu | |
| 4. | Piemērotu adsorbējošu materiālu ievadīšana dūmgāzu caurulēs no aglomerācijas līnijām pirms gāzu atputekļošanas ar maisa filtru (skatīt LPTP Nr. 5.1.2.) | |
| 5. | Mitrā desulfurizācija vai reģeneratīvais aktivētās ogles (RAO) process (ar īpašiem apsvērumiem attiecībā uz lietošanas nosacījumiem) | |
| Nr. p. k. | Apraksts | Piemērojamība |
| --- | --- | --- |
| 1. | Sausās desulfurizācijas tehniskie paņēmieni pamatojas uz aktīvās ogles spēju adsorbēt SO2. Kad ar SO2 saistītā ogle tiek reģenerēta, šo procesu sauc par reģeneratīvo aktivētās ogles procesu (RAO). Šajā gadījumā var izmantot augstas kvalitātes dārgu aktivētās ogles veidu un kā blakusproduktu iegūst sērskābi (H2SO4). Ogles slāni reģenerē vai nu ar ūdeni, vai termiski. Dažos gadījumos, lai dūmgāzu plūsmu pēc desulfurizācijas iekārtas papildus attīrītu, tiek izmantota lignīta aktivētā ogle. Šajā gadījumā ar SO2 saistītā aktīvā ogle parasti tiek sadedzināta kontrolētos apstākļos. RAO sistēmu var izveidot kā vienpakāpes vai divpakāpju procesu.Vienpakāpes procesā dūmgāzes tiek izvadītas caur aktivētās ogles slāni un piesārņojošās vielas adsorbējas aktivētajā oglē. Turklāt ir iespējams saistīt NOX, ja gāzes plūsmā pirms katalizatora slāņa injicē amonjaku (NH3).Divpakāpju procesā dūmgāzes tiek vadītas caur diviem aktivētās ogles slāņiem. Lai samazinātu NOX emisijas, pirms ogles slāņa var injicēt amonjaku | Mitrā desulfurizācija: nepieciešamība pēc papildu vietas var būt nozīmīga un var ierobežot izmantojamību. Jāņem vērā augstās izmaksas ieguldījumiem un darbības laikā, nozīmīgu vides faktoru mijiedarbības efektu, piemēram, suspensijas, veidošanās un novadīšana, papildu pasākumi notekūdeņu attīrīšanai. Dokumenta sagatavošanas laikā šo metodi Eiropā vēl neizmanto, bet tā var būt iespēja gadījumā, ja nav iespējams panākt vides kvalitātes standartu sasniegšanu ar citiem tehniskajiem paņēmieniem.RAO: putekļu savākšanas ierīce jāuzstāda pirms RAO procesa, lai samazinātu putekļu koncentrāciju ievadē. Kopumā ražotnes plānojums un nepieciešamība pēc papildu vietas ir svarīgi faktori, kas jāapsver šā tehniskā paņēmiena izvēlei, īpaši, ja ir vairāk nekā viena aglomerācijas līnija.Jāņem vērā augstās izmaksas investīcijām un darbības laikā, īpaši, ja jāizmanto augstas kvalitātes dārgas aktivētās ogles šķirnes un ir nepieciešama sērskābes ražotne. Dokumenta sagatavošanas laikā šo metodi Eiropā vēl neizmanto, bet tā var būt iespēja jaunās ražotnēs, kad mērķis ir vienlaikus samazināt SOX, NOX, putekļus un PHDD/F, vai gadījumā, ja nav iespējams panākt vides kvalitātes standartu sasniegšanu ar citiem tehniskajiem paņēmieniem |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Procesā integrētie pasākumi, kas var ietvert:a) dūmgāzu recirkulāciju,b) citus primāros pasākumus, piemēram, antracīta izmantošanu vai zema NOX satura degļu izmantošanu aizdedzināšanai | |
| 2. | Ražošanas cikla noslēguma tehniskie paņēmieni, kas var ietvert:a) reģeneratīvo aktivētās ogles procesu (RAO),b) selektīvo katalītisko reducēšanu (SKR) | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Izvairīšanās no izejvielām, kas satur polihlorētos dibenzodioksīnus/furānus (PHDD/F) un polihlorētos bifenilus (PHB) vai to prekursorus, cik iespējams (skatīt LPTP Nr. 4.3.2.) | |
| 2. | Polihlorēto dibenzodioksīnu/furānu (PHDD/F) veidošanās nomākšana, pievienojot slāpekļa savienojumus | |
| 3. | Dūmgāzu recirkulācija (skatīt LPTP Nr. 5.1.5. aprakstu un piemērojamību) | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Smago metālu izgulsnēšana | |
| 2. | Neitralizācija | |
| 3. | Filtrācija caur smiltīm | |
| Nr. p. k. | Parametrs | Emisiju līmenis |
| --- | --- | --- |
| 1. | Suspendētas cietās daļiņas | < 30 mg/l |
| 2. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP1) | < 100 mg/l |
| 3. | Smagie metāli (summa, ko veido arsēns (As), kadmijs (Cd), hroms (Cr), varš (Cu), dzīvsudrabs (Hg), niķelis (Ni), svins (Pb) un cinks (Zn)) | < 0,1 mg/l |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Selektīva atlikumu atkārtota pārstrāde uz vietas, nogādājot tos atpakaļ aglomerācijas procesā, attīrot no smagajiem metāliem un smalkajām putekļu frakcijām ar augstu sārmu vai hlorīdu saturu (piemēram, putekļi no pēdējā elektrostatiskā filtra lauka) | |
| 2. | Ārēja atkārtotas pārstrādes pakalpojuma izmantošana jebkurā gadījumā, kad pārstrāde uz vietas nav iespējama | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Naftas produktu satura minimizēšana, atdalot un izvēloties tikai tos putekļus un plāvu, kam ir zems naftas produktu saturs | |
| 2. | "Labas mājsaimniecības" paņēmienu izmantošana velmētavās var būtiski samazināt piesārņojošo naftas produktu saturu plāvā | |
| 3. | Plāvas attīrīšana no naftas produktiem | |
| 4. | Karsējot plāvu līdz apmēram 800 °C, naftas produktu ogļūdeņraži izgaro un tiek iegūta tīra plāva; naftas produktu izgarojumi var tikt sadedzināti | |
| 5. | Ekstrahējot naftas produktus no plāvas, izmantojot šķīdinātāju | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Fiziskā siltuma rekuperācija no aglomerāta dzesētāja dūmgāzēm | |
| 2. | Fiziskā siltuma rekuperācija, ja iespējams, no aglomerācijas krāsns režģa dūmgāzēm | |
| 3. | Maksimāli palielināt dūmgāzu recirkulāciju, lai izmantotu fizisko siltumu (par aprakstu un piemērojamību skatīt LPTP Nr. 5.1.5.) | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Elektrostatiskais filtrs | |
| 2. | Maisa filtrs | |
| 3. | Slapjais skruberis | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Selektīvā katalītiskā reducēšana (SKR) kā ražošanas cikla noslēguma tehniskais paņēmiens | |
| 2. | Jebkurš cits tehniskais paņēmiens, kad NOX samazināšanas efektivitāte ir vismaz 80 % | |
| Nr. p. k. | Parametri | Saistītais emisiju līmenis |
| --- | --- | --- |
| 1. | Suspendētas cietās daļiņas | < 50 mg/l |
| 2. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP2) | < 160 mg/l |
| 3. | Slāpeklis pēc Šeldāla (Kjeldahl) metodes | < 45 mg/l |
| 4. | Smagie metāli (summa, ko veido arsēns (As), kadmijs (Cd), hroms (Cr), varš (Cu), dzīvsudrabs (Hg), niķelis (Ni), svins (Pb) un cinks (Zn)) | < 0,55 mg/l |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Pulverveida materiālu glabāšana bunkuros un noliktavās | |
| 2. | Slēgtu vai norobežotu konveijeru lietošana | |
| 3. | Kravas kritiena augstuma ierobežošana atkarībā no ražotnes lieluma un konstrukcijas | |
| 4. | Emisiju samazināšana ogļu torņu pielādēšanas un automobiļu pielādēšanas laikā | |
| 5. | Efektīva attīrīšana un vēlāka atputekļošana | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Krāšņu kameru, krāšņu durvju un karkasu izolācijas, izplūdes cauruļu, pielādēšanas atveru un cita aprīkojuma rūpīga apkalpošana (jāievieš sistemātiska programma, ko īsteno īpaši apmācīts diagnostikas un apkalpošanas personāls) | |
| 2. | Izvairīšanās no lielām temperatūras svārstībām | |
| 3. | Visaptveroša koksēšanas krāsns novērošana un monitorings | |
| 4. | Durvju, karkasa izolācijas, pielādēšanas atveru, vāku un izplūdes cauruļu tīrīšana pēc izmantošanas (piemērojams jaunās ražotnēs, dažos gadījumos – esošajās ražotnēs) | |
| 5. | Brīvas gāzu plūsmas nodrošināšana koksēšanas krāsnīs | |
| 6. | Piemērota spiediena uzturēšana koksēšanas laikā un ar atsperi aprīkotas durvis ar elastīgu izolācijas paketi vai hermētiskās durvis (ja krāsnis ir ≤ 5 m augstas un ir labā darba stāvoklī) | |
| 7. | Izplūdes cauruļu izmantošana ar ūdens noslēgumu, lai samazinātu redzamās emisijas no visiem aparātiem, kas nodrošina novadīšanu no koksēšanas krāsns baterijas uz savācošo galveno cauruli, S veida un saliekamām caurulēm | |
| 8. | Pielādēšanas atveru vāku aizziešana ar māla suspensiju (vai citu piemērotu blīvēšanas materiālu), lai samazinātu redzamās emisijas no visām atverēm | |
| 9. | Pilnīgas koksēšanas nodrošināšana (izvairoties no "nekalcinētā koksa" spiešanas), izmantojot piemērotus tehniskos paņēmienus | |
| 10. | Lielāku koksēšanas krāsns kameru uzstādīšana (piemērojams jaunās ražotnēs vai dažos gadījumos, ja tiek veikta pilnīga ražotnes nomaiņa uz vecajiem pamatiem) | |
| 11. | Kad iespējams, izmantot maināmu spiediena regulāciju krāsns kamerās koksēšanas laikā (piemērojams jaunās ražotnēs un var būt kā iespēja esošajās ražotnēs; iespējamība uzstādīt šādu iekārtu esošajās ražotnēs rūpīgi jāapsver un jāpiemēro katras ražotnes individuālajiem apstākļiem) | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Kad iespējams, samazināt atloku skaitu, metinot cauruļvadu savienojumus | |
| 2. | Izmantot piemērotus blīvējumus atlokiem un vārstiem | |
| 3. | Izmantot gāznecaurlaidīgus sūkņus (piemēram, magnētiskos sūkņus) | |
| 4. | Izvairīties no emisijām no spiediena vārstiem glabāšanas tvertnēs, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem:a) vārsta izejas savienošana ar koksēšanas gāzes (KG) savākšanas maģistrāli,b) gāzu savākšana un to vēlāka sadedzināšana | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Desulfurizācija absorbcijas sistēmās | |
| 2. | Mitrā oksidatīvā desulfurizācija | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Noplūdes novēršana starp krāsns kameru un karsēšanas kameru, ko panāk, regulāri darbinot koksēšanas krāsni | |
| 2. | Remonts noplūdes novēršanai starp krāsns kameru un karsēšanas kameru (piemērojams tikai esošajās ražotnēs) | |
| 3. | Jaunu bateriju būvēšanā izmantot tehniskos paņēmienus zema slāpekļa oksīda (NOX) līmeņa sasniegšanai, piemēram, vairākpakāpju sadedzināšana un plānāku ķieģeļu un ugunsdrošu ķieģeļu izmantošana ar labāku siltumvadītspēju (piemērojams tikai jaunās ražotnēs) | |
| 4. | Desulfurizētās koksēšanas gāzes (KG) procesā radušos gāzu izmantošana | |
| Nr. p. k. | Parametrs | Ar LTPL saistītais emisiju līmenis |
| --- | --- | --- |
| 1. | Sēra oksīdi (SOX), izteikti pēc sēra dioksīda (SO2) | < 200–500 mg/Nm3 |
| 2. | Putekļi | < 1–20 mg/Nm3 (1) |
| 3. | Dlāpekļa oksīdi (NOX), izteikti pēc slāpekļa dioksīda (NO2) | < 350–500 mg/Nm3 (2)500–650 mg/Nm3 (3) |
| (1) Intervāla zemākā vērtība ir noteikta, pamatojoties uz konkrētas specifiskas ražotnes darbību, un ir sasniegta reālas darbības apstākļos ar LPTP, ar kuru iegūts vislabākais sniegums vides aizsardzības jomā.(2) Jaunām ražotnēm un būtiski uzlabotām esošajām ražotnēm (mazāk nekā 10 gadus vecām).(3) Vecākām ražotnēm ar labi uzturētām baterijām un iekļautiem zema slāpekļa oksīda (NOX) līmeņa tehniskajiem paņēmieniem. | (1) Intervāla zemākā vērtība ir noteikta, pamatojoties uz konkrētas specifiskas ražotnes darbību, un ir sasniegta reālas darbības apstākļos ar LPTP, ar kuru iegūts vislabākais sniegums vides aizsardzības jomā.(2) Jaunām ražotnēm un būtiski uzlabotām esošajām ražotnēm (mazāk nekā 10 gadus vecām).(3) Vecākām ražotnēm ar labi uzturētām baterijām un iekļautiem zema slāpekļa oksīda (NOX) līmeņa tehniskajiem paņēmieniem. | (1) Intervāla zemākā vērtība ir noteikta, pamatojoties uz konkrētas specifiskas ražotnes darbību, un ir sasniegta reālas darbības apstākļos ar LPTP, ar kuru iegūts vislabākais sniegums vides aizsardzības jomā.(2) Jaunām ražotnēm un būtiski uzlabotām esošajām ražotnēm (mazāk nekā 10 gadus vecām).(3) Vecākām ražotnēm ar labi uzturētām baterijām un iekļautiem zema slāpekļa oksīda (NOX) līmeņa tehniskajiem paņēmieniem. |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Attīrīšana, izmantojot integrētu koksa pārnešanas iekārtu ar pārsegu | |
| 2. | Izvadīto gāzu stacionārā attīrīšana kopā ar maisa filtra izmantošanu un citām piesārņojuma samazināšanas sistēmām | |
| 3. | Viena punkta vai mobilās dzesēšanas mašīnas izmantošana | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | Apraksts/piemērojamība |
| --- | --- | --- |
| 1. | Koksa sausās dzesēšanas izmantošana ar fiziskā siltuma rekuperāciju un attīrīšana no putekļiem pielādēšanas, pārkraušanas un sijāšanas darbībās ar maisa filtra palīdzību | Koksa sausās dzesēšanas ražotņu nepārtrauktai darbībai ir divas iespējas. Vienā gadījumā koksa sausās dzesēšanas sekciju veido divas līdz četras kameras. Viena sekcija vienmēr atrodas rezervē. Tādējādi nav nepieciešama slapjā dzesēšana, bet sausās dzesēšanas sekcijai ir nepieciešama papildu jauda attiecībā uz koksēšanas krāšņu ražotni ar paaugstinātām izmaksām. Citā gadījumā ir nepieciešama papildu slapjās dzesēšanas sistēma.Ja slapjās dzesēšanas ražotne tiek pārveidota par sausās dzesēšanas ražotni, esošo slapjās dzesēšanas sistēmu var pielāgot šim mērķim. Šādai koksa sausās dzesēšanas ražotnei nav nepieciešama papildu pārstrādes jauda attiecībā uz koksēšanas krāšņu ražotni |
| 2. | Tradicionālās slapjās dzesēšanas izmantošana ar emisiju minimizēšanu | Esošos dzesēšanas torņus var aprīkot ar emisijas samazinošām starpsienām. Minimālais torņa augstums, kas nodrošina pietiekamus apstākļus vilkmes nodrošināšanai, ir vismaz 30 m |
| 3. | Koksa stabilizācijas dzesēšanas izmantošana | Tā kā sistēma ir lielāka nekā tā, kas nepieciešama tradicionālajai dzesēšanai, vietas trūkums ražotnē var būt ierobežojošs faktors |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Efektīvu metožu izmantošana attīrīšanai no darvas un policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem (PAO) ar flokulāciju un vēlāku flotāciju, sedimentāciju un filtrāciju atsevišķi vai kombinējot | |
| 2. | Efektīva amonjaka nostādināšana, izmantojot sārmu un tvaiku | |
| Nr. p. k. | Parametrs | Ar LPTP saistītais emisiju līmenis |
| --- | --- | --- |
| 1. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP5) | < 220 mg/l |
| 2. | Bioloģiskais skābekļa patēriņš 5 dienām (BSP5) | < 20 mg/l |
| 3. | Gaistošie sulfīdi6 | < 0,1 mg/l |
| 4. | Tiocianāts (SCN -) | < 4 mg/l |
| 5. | Gaistošie cianīdi (CN -) (37) | < 0,1 mg/l |
| 6. | Policikliskie aromātiskie ūdeņraži (PAO) (vielu summa – fluorantēns, benzo[b]fluorantēns, benzo[k]fluorantēns, benzo[a]pirēns, indeno[1,2,3-cd]pirēns un benzo[g,h,i]perilēns) | < 0,05 mg/l |
| 7. | Fenoli | < 0,5 mg/l |
| 8. | Vielu summa – amonjaka slāpeklis (NH 4 + -N), nitrātu slāpeklis (NO3 - -N) un nitrītu slāpeklis (NO2 - -N) | < 15–50 mg/l |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Lietņu pārsegšana | |
| 2. | Difūzo putekļu emisiju un dūmu aizturēšanas efektivitātes optimizēšana ar secīgu atgāzu attīrīšanu ar elektrostatisko filtru vai maisa filtru | |
| 3. | Dūmu noslāpēšana, izmantojot slāpekli metāla izlaišanas laikā, kur tas piemērojams un kur nav uzstādītas savākšanas un atputekļošanas sistēmas metāla izlaišanas emisijām | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Bezkonusa iekraušanas iekārta ar primāro un sekundāro izlīdzināšanu | |
| 2. | Gāzes vai ventilācijas reģenerācijas sistēma | |
| 3. | Domnas gāzes izmantošana iekraušanas bunkuru spiediena paaugstināšanai | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Izmantojot tādas sausās priekšatputekļošanas iekārtas kā:a) deflektori,b) putekļu uztvērēji,c) cikloni,d) elektrostatiskie filtri | |
| 2. | Secīga putekļu koncentrācijas samazināšana ar tādām iekārtām kā:a) pinuma skruberis,b) Venturi skruberis,c) gredzenspraugas skruberis,d) slapjais elektrostatiskais filtrs,f) dezintegrators | |
| Nr. p. k. | Parametrs | Ar LPTP saistītais emisiju līmenis |
| --- | --- | --- |
| 1. | Suspendētas cietās daļiņas | < 30 mg/l |
| 2. | Dzelzs | < 5 mg/l |
| 3. | Svins | < 0,5 mg/l |
| 4. | Cinks | < 2 mg/l |
| 5. | Gaistošie cianīdi (CN-)8 | < 0,4 mg/l |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Piemērota savākšana un glabāšana, lai atvieglotu specifisko apstrādi | |
| 2. | Atkārtota pārstrāde uz vietas rupjās frakcijas putekļiem no domnas gāzes attīrīšanas un putekļiem no liešanas ceha atputekļošanas, pievēršot pienācīgu uzmanību emisijām no ražotnes, kurā tie tiek pārstrādāti | |
| 3. | Nogulšņu hidrociklonēšana ar secīgu atkārtotu pārstrādi uz vietas rupjai frakcijai (lietojams, kad tiek izmantota slapjā atputekļošana un kad cinka satura sadalījums dažādos graudiņu izmēros pieļauj pieņemamu atdalīšanu) | |
| 4. | Izdedžu apstrāde, priekšroku dodot granulēšanas paņēmienam (ja tirgus apstākļi to pieļauj), izdedžu ārējai lietošanai (piemēram, cementa ražošanā vai ceļu būvē) | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Digitalizētas vadības izmantošana karstās vilkmes darbībā | |
| 2. | Kurināmā vai sadedzināšanas gaisa uzkarsēšana saistībā ar aukstās pūsmas līnijas un dūmgāzu dūmvadu izolēšanu | |
| 3. | Piemērotāku degļu izmantošana, lai uzlabotu sadedzināšanu | |
| 4. | Operatīva skābekļa mērīšana un secīga sadedzināšanas apstākļu uzlabošana | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Slāpētās sadedzināšanas procesa izmantošana | |
| 2. | Priekšatputekļošana rupjās frakcijas putekļu atdalīšanai, izmantojot sausās atdalīšanas metodes (piemēram, deflektors, ciklons) vai slapjo atdalīšanu | |
| 3. | Putekļu līmeņa pazemināšana, izmantojot:a) sauso atputekļošanu (piemēram, elektrostatiskais filtrs) jaunām un esošajām ražotnēm,b) slapjo atputekļošanu (piemēram, slapjais elektrostatiskais filtrs vai skruberis) esošajām ražotnēm | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Sausā atputekļošana (piemēram, elektrostatiskais filtrs vai maisa filtrs) jaunām un esošajām ražotnēm | |
| 2. | Slapjā atputekļošana (piemēram, slapjais elektrostatiskais filtrs vai skruberis) esošajām ražotnēm | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Furmas atveres nosegšana skābekļa pūšanas laikā | |
| 2. | Inerto gāzu vai tvaika iesmidzināšana furmas atverē, lai izkliedētu putekļus | |
| 3. | Citu alternatīvo noslēgšanas metožu izmantošana, kombinējot ar furmas tīrīšanas ierīcēm | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Karstā metāla izliešana no cigārveida kausa (vai karstā metāla maisītāja) iekraušanas kausā | |
| 2. | Karstā metāla sākotnēja apstrāde (piemēram, trauku sākotnēja uzkarsēšana, desulfurizācija, defosforizācija, attīrīšana no izdedžiem, karstā metāla pārvešanas procesi un svēršana) | |
| 3. | Ar skābekļa konvertoru saistītie procesi, piemēram, trauku sākotnēja uzkarsēšana, šļakstīšana skābekļa pūšanas laikā, karstā metāla un metāllūžņu iekraušana, šķidrā tērauda un izdedžu izlaišana no konvertora | |
| 4. | Sekundārā metalurģija un nepārtrauktā liešana | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | Piemērojamība |
| --- | --- | --- |
| 1. | Neatkarīga piesārņojuma aizturēšana un atputekļošanas ierīču izmantošana katram konvertora procesam atsevišķi | Esošajās ražotnēs ražotnes konstrukcija var būt nepiemērota pienācīgai iztīrīšanai |
| 2. | Pareiza desulfurizācijas iekārtas apsaimniekošana, lai novērstu emisijas gaisā | Esošajās ražotnēs ražotnes konstrukcija var būt nepiemērota pienācīgai iztīrīšanai |
| 3. | Pilnīga desulfurizācijas iekārtas norobežošana | Esošajās ražotnēs ražotnes konstrukcija var būt nepiemērota pienācīgai iztīrīšanai |
| 4. | Ja karstā metāla kauss netiek lietots, tam jābūt nosegtam ar vāku, jāveic karstā metāla kausu tīrīšana un cieto aplikumu regulāra izvākšana vai alternatīvi jāizmanto velves tīrīšanas sistēma | Esošajās ražotnēs ražotnes konstrukcija var būt nepiemērota pienācīgai iztīrīšanai |
| 5. | Karstā metāla kauss jāpatur konvertora priekšā apmēram divas minūtes pēc karstā metāla ievietošanas konvertorā, ja netiek izmantota velves tīrīšanas sistēma | Esošajās ražotnēs ražotnes konstrukcija var būt nepiemērota pienācīgai iztīrīšanai |
| 6. | Tērauda ražošanas procesa digitālā kontrole un optimizācija, piemēram, lai novērstu vai samazinātu izšļakstīšanos (piemēram, ja izdedži saputojas tādā mērā, ka izšļakstās no tvertnes) | Esošajās ražotnēs ražotnes konstrukcija var būt nepiemērota pienācīgai iztīrīšanai |
| 7. | Šļakstīšanās novēršana izlaišanas laikā, izmantojot ierobežojošus elementus vai vielas šļakstīšanās samazināšanai | Esošajās ražotnēs ražotnes konstrukcija var būt nepiemērota pienācīgai iztīrīšanai |
| 8. | Skābekļa pūšanas laikā jāaizver durvis telpai, kurā atrodas konvertors | Esošajās ražotnēs ražotnes konstrukcija var būt nepiemērota pienācīgai iztīrīšanai |
| 9. | Velves pastāvīga novērošana ar kamerām redzamo emisiju reģistrēšanai | Esošajās ražotnēs ražotnes konstrukcija var būt nepiemērota pienācīgai iztīrīšanai |
| 10. | Velves tīrīšanas sistēmas lietošana | Esošajās ražotnēs ražotnes konstrukcija var būt nepiemērota pienācīgai iztīrīšanai |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Efektīva attīrīšana no izdedžu drupinātāja un sijāšanas iekārtām ar secīgu atgāzu attīrīšanu, ja attiecināms | |
| 2. | Nepārstrādāto izdedžu transportēšana ar kausa iekrāvēju | |
| 3. | Konveijeru pārkraušanas punktu attīrīšana vai mitrināšana, ja tiek krauti drupinātie izdedži | |
| 4. | Izdedžu glabāšanas kaudžu mitrināšana | |
| 5. | Ūdens miglošana, ja tiek krauti drupinātie izdedži | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Cieto daļiņu aizvākšana, izmantojot flokulāciju, sedimentāciju un/vai filtrāciju | |
| 2. | Eļļu atdalīšana separācijas tvertnēs vai jebkādā citā efektīvā ierīcē | |
| 3. | Dzesēšanas ūdens un vakuuma ģenerācijas ūdens recirkulācija, cik tas iespējams | |
| Nr. p. k. | Parametrs | Ar LPTP saistītais emisiju līmenis |
| --- | --- | --- |
| 1. | Suspendētas cietās daļiņas | < 20 mg/l |
| 2. | Dzelzs | < 5 mg/l |
| 3. | Cinks | < 2 mg/l |
| 4. | Niķelis | < 0,5 mg/l |
| 5. | Kopējais hroms | < 0,5 mg/l |
| 6. | Visi ogļūdeņraži | < 5 mg/l |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | Piemērojamība |
| --- | --- | --- |
| 1. | Atbilstoša savākšana un uzglabāšana, lai veicinātu specifisku apstrādi | |
| 2. | Atkārtota pārstrāde uz vietas putekļiem no skābekļa konvertora gāzes apstrādes, putekļiem no sekundārās atputekļošanas un plāvai no nepārtrauktās liešanas, atgriežot tos tērauda ražošanas procesos, pievēršot pienācīgu uzmanību emisijām no ražotnes, kurā tie tiek pārstrādāti | |
| 3. | Atkārtota pārstrāde uz vietas skābekļa konvertora izdedžiem un skābekļa konvertora izdedžu smelknei dažādiem mērķiem | |
| 4. | Izdedžu pārstrāde, ja tirgus apstākļi ir piemēroti ārējai izdedžu izmantošanai (materiālu pildviela vai ceļu būvēšanai) | |
| 5. | Atfiltrēto putekļu un nogulšņu izmantošana ārējai dzelzs un krāsaino metālu iegūšanai, piemēram, cinku krāsainā metāla nozarē | Putekļu termobriketēšana un atkārtota pārstrāde, iegūstot granulas ar augstu cinka saturu, ārējai atkārtotai izmantošanai ir piemērojama, ja SKG attīrīšanai ir izmantots sausais elektrostatiskais filtrs. Cinka atgūšana ar briketēšanu nav piemērojama slapjās atputekļošanas sistēmās, jo nosēdināšanas tvertnēs sedimentācija notiek nevienmērīgi ūdeņraža rašanās dēļ (no reakcijas starp metālisko cinku un ūdeni). Šo drošības apsvērumu dēļ cinka saturs nogulsnēs jāierobežo līdz 8–10 % |
| 6. | Nosēdināšanas tvertnes izmantošana nogulsnēm un to rupjās frakcijas secīga izmantošana aglomerācijas krāsnīs/domnās vai cementa ražošanai, ja sadalījums dažādos graudiņu izmēros pieļauj pieņemamu atdalīšanu | |
| Nr. p. k. | Apraksts | Piemērojamība |
| --- | --- | --- |
| 1. | Tiešās izlaišanas īstenošanai parasti nepieciešams dārgs aprīkojums, piemēram, zemfurmas vai DROP IN sensoru sistēmas, lai nodrošinātu izlaišanai paņemto paraugu bez ķīmisko analīžu gaidīšanas (tiešā izlaišana). Kā alternatīva ir izstrādāta jauna metode, kas palīdz panākt tiešo izlaišanu bez šādām ierīcēm. Šis tehniskais paņēmiens prasa lielu pieredzi un daudz darba ieviešanas procesā. Praksē oglekļa saturu tiešā veidā iekausē līdz 0,04 % un vienlaikus vannas temperatūru samazina līdz mēreni zemai temperatūrai. Pirms izlaišanas tiek izmērīta gan temperatūra, gan skābekļa aktivitāte turpmāko darbību plānošanai | Ir nepieciešams piemērots karstā metāla analizators un izdedžu aizkavēšanas ierīces. Kausa krāsns pieejamība veicina šā tehniskā paņēmiena ieviešanu |
| Nr. p. k. | Apraksts | Piemērojamība |
| --- | --- | --- |
| 1. | Ātrā nepārtrauktās sloksnes liešana nozīmē tērauda nepārtrauktu liešanu sloksnēs, kas ir ne biezākas par 15 mm. Liešanas process ir kombinēts ar slokšņu tiešo velmēšanu, dzesēšanu un sarullēšanu bez starppārkarsēšanas krāsns izmantošanas, kas ir nepieciešama tradicionālajās liešanas metodēs, piemēram, plākšņu vai plāno plākšņu nepārtrauktajā liešanā. Tādējādi sloksnes liešana ir tehniskais paņēmiens dažāda platuma plakanu tērauda slokšņu ražošanai, kuru biezums ir mazāks par 2 mm | Ātrā nepārtrauktās sloksnes liešana nozīmē tērauda nepārtrauktu liešanu sloksnēs, kas ir ne biezākas par 15 mm. Liešanas process ir kombinēts ar slokšņu tiešo velmēšanu, dzesēšanu un sarullēšanu bez starppārkarsēšanas krāsns izmantošanas, kas ir nepieciešama tradicionālajās liešanas metodēs, piemēram, plākšņu vai plāno plākšņu nepārtrauktajā liešanā. Tādējādi sloksnes liešana ir tehniskais paņēmiens dažāda platuma plakanu tērauda slokšņu ražošanai, kuru biezums ir mazāks par 2 mm |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Tiešās atgāzu atsūkšanas (4. vai 2. atvere) kombinēšana ar pārsegu sistēmām | |
| 2. | Tiešā atgāzu atsūkšana un apvalku sistēmas | |
| 3. | Tiešā atgāzu atsūkšana un pilnīga ēkas izsūknēšana (mazas jaudas elektriskā loka krāsnīm (ELK) var nebūt vajadzīga tieša gāzu atsūkšana, lai sasniegtu tādu pašu atsūkšanas efektivitāti) | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | Piemērojamība |
| --- | --- | --- |
| 1. | Piemērota vēlāka sadedzināšana | Esošajās ražotnēs piemērojamības izvērtēšanai jāņem vērā dažādi apstākļi, piemēram, pieejamā platība, esošā atgāzu cauruļvadu sistēma |
| 2. | Piemērota ātrā dzesēšana | |
| 3. | Atbilstošu adsorbējošo vielu iesmidzināšana cauruļvadā pēc atputekļošanas | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Efektīva attīrīšana no izdedžu drupinātāja un sijāšanas iekārtām ar vēlāku atgāzu attīrīšanu, ja attiecināms | |
| 2. | Nepārstrādāto izdedžu transportēšana ar kausa iekrāvēju | |
| 3. | Konveijeru pārkraušanas punktu attīrīšana vai mitrināšana, ja tiek krauti drupinātie izdedži | |
| 4. | Izdedžu glabāšanas kaudžu mitrināšana | |
| 5. | Ūdens miglošana, ja tiek krauti drupinātie izdedži | |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Cieto daļiņu aizvākšana, izmantojot flokulāciju, sedimentāciju un/vai filtrāciju | |
| 2. | Eļļu atdalīšana separācijas tvertnēs vai jebkādā citā efektīvā ierīcē | |
| 3. | Dzesēšanas ūdens un vakuuma ģenerācijas ūdens recirkulācija, cik tas iespējams | |
| Nr. p. k. | Parametrs | Ar LPTP saistītais emisiju līmenis |
| --- | --- | --- |
| 1. | Suspendētas cietās daļiņas | < 20 mg/l |
| 2. | Dzelzs | < 5 mg/l |
| 3. | Cinks | < 2 mg/l |
| 4. | Niķelis | < 0,5 mg/l |
| 5. | Kopējais hroms | < 0,5 mg/l |
| 6. | Visi ogļūdeņraži | < 5 mg/l |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | Piemērojamība |
| --- | --- | --- |
| 1. | Atbilstoša savākšana un uzglabāšana, lai veicinātu specifisku apstrādi | Ražošanas atlikumu ārējā izmantošana vai atkārtota pārstrāde, kas minēta LPTP Nr. 3.–5., ir atkarīga no sadarbības un vienošanās ar trešo personu, ko operators var nespēt ietekmēt. Operators ne vienmēr var ietekmēt trešās personas līdzdarbību un lēmumus, tādēļ to nevar ietvert atļaujā |
| 2. | Ugunsizturīgo materiālu no dažādiem procesiem atgūšana un atkārtota pārstrāde uz vietas un iekšēja izmantošana, piemēram, aizstājot dolomītu, magnezītu un kaļķi | Ražošanas atlikumu ārējā izmantošana vai atkārtota pārstrāde, kas minēta LPTP Nr. 3.–5., ir atkarīga no sadarbības un vienošanās ar trešo personu, ko operators var nespēt ietekmēt. Operators ne vienmēr var ietekmēt trešās personas līdzdarbību un lēmumus, tādēļ to nevar ietvert atļaujā |
| 3. | Putekļu filtru izmantošana ārējai krāsaino metālu atgūšanai, piemēram, cinka krāsainā metāla nozarei, ja nepieciešams, pēc filtra putekļu bagātināšanas ar recirkulāciju elektriskā loka krāsnī (ELK) | Ražošanas atlikumu ārējā izmantošana vai atkārtota pārstrāde, kas minēta LPTP Nr. 3.–5., ir atkarīga no sadarbības un vienošanās ar trešo personu, ko operators var nespēt ietekmēt. Operators ne vienmēr var ietekmēt trešās personas līdzdarbību un lēmumus, tādēļ to nevar ietvert atļaujā |
| 4. | Plāvas atdalīšana nepārtrauktās liešanas ūdens attīrīšanas procesā un atgūšana ar vēlāku atkārtotu pārstrādi, piemēram, izmantošanai aglomerācijas krāsnīs/domnās vai cementa ražošanai | Ražošanas atlikumu ārējā izmantošana vai atkārtota pārstrāde, kas minēta LPTP Nr. 3.–5., ir atkarīga no sadarbības un vienošanās ar trešo personu, ko operators var nespēt ietekmēt. Operators ne vienmēr var ietekmēt trešās personas līdzdarbību un lēmumus, tādēļ to nevar ietvert atļaujā |
| 5. | Ugunsizturīgo materiālu un izdedžu no elektriskā loka krāsns (ELK) procesa ārēja izmantošana par sekundāro izejvielu, ja tirgus apstākļi to atļauj | Ražošanas atlikumu ārējā izmantošana vai atkārtota pārstrāde, kas minēta LPTP Nr. 3.–5., ir atkarīga no sadarbības un vienošanās ar trešo personu, ko operators var nespēt ietekmēt. Operators ne vienmēr var ietekmēt trešās personas līdzdarbību un lēmumus, tādēļ to nevar ietvert atļaujā |
| Nr. p. k. | Apraksts | Piemērojamība |
| --- | --- | --- |
| 1. | Ātrā nepārtrauktās sloksnes liešana nozīmē tērauda nepārtrauktu liešanu sloksnēs, kas ir ne biezākas par 15 mm. Liešanas process ir kombinēts ar slokšņu tiešo velmēšanu, dzesēšanu un sarullēšanu bez starppārkarsēšanas krāsns izmantošanas, kas ir nepieciešama tradicionālajās liešanas metodēs, piemēram, plākšņu vai plāno plākšņu nepārtrauktajā liešanā. Tādējādi sloksnes liešana ir tehniskais paņēmiens dažāda platuma plakanu tērauda slokšņu ražošanai, kuru biezums ir mazāks par 2 mm | Piemērojamība ir atkarīga no saražota tērauda kvalitātes prasībām (piemēram, biezās plāksnes šajā procesā saražot nevar) un produkcijas sortimenta (produktu klāsta) katrā konkrētā tērauda ražotnē. Esošajās ražotnēs piemērojamību var ierobežot izvietojums un pieejamā platība, jo, piemēram, slokšņu liešanas iekārtas modernizācijai ir nepieciešami apmēram 100 m garumā |
| Nr. p. k. | Tehniskais paņēmiens | |
| --- | --- | |
| 1. | Konstruēt elektriskā loka krāsns (ELK) ēku tādā veidā, ka tā absorbē troksni, ko rada mehāniski triecieni, kas rodas krāsns darbības rezultātā | |
| 2. | Konstruēt un uzstādīt ielādēšanas grozu transporta ceļamkrānus, kas novērš mehāniskus triecienus | |
| 3. | Izmantot īpašu akustisko izolāciju iekšējām sienām un jumtiem, lai novērstu gaisa vadīta trokšņa izplatīšanos no elektriskā loka krāsns (ELK) ēkas | |
| 4. | Atdalīt krāsni un ārējo sienu, lai samazinātu struktūru vadīta trokšņa izplatīšanos no elektriskā loka krāsns (ELK) ēkas | |
| 5. | Iekārtas, kas rada augstu trokšņa līmeni (tai skaitā elektriskā loka krāsni (ELK) un ogļūdeņražu atdalīšanas iekārtas), izvietot galvenajā ēkā |
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)