Apsardzes darbības likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apsardzes darbība — apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana, nekustamā īpašuma, kravas, preču vai citas kustamās mantas, skaidras naudas vai vērtspapīru un fizisko personu apsardze, iekšējās kārtības un drošības nodrošināšana apsargājamos objektos, apsardzes konsultāciju sniegšana, kā arī citi pasākumi vai pasākumu kopums, ko veic apsardzes darbinieks, apsardzes komersants vai iekšējās drošības dienests, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus;

2) apsardzes darbinieks — fiziskā persona, kas saņēmusi apsardzes sertifikātu un veic apsardzes darbību;

3) apsargājamais objekts — fiziskā persona, krava, preces un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi;

4) apsardzes pakalpojumi — apsardzes darbība, kuru veic apsardzes komersants, pamatojoties uz rakstveida līgumu, kas noslēgts ar apsardzes pakalpojuma pasūtītāju;

5) apsardzes sertifikāts — dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kompetenci apsardzes darbības jomā;

6) apsardzes tehniskā sistēma — apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus;

7) apsardzes komersants — komersants, kas reģistrēts apsardzes darbības reģistrā (turpmāk — reģistrs) apsardzes darbības veikšanai;

8) iekšējās drošības dienests — iestādes, komersanta vai organizācijas struktūrvienība, kas nodrošina tās apsardzi, iekšējo kārtību un drošību.

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir radīt tiesisku pamatu apsardzes darbības veikšanai, lai nodrošinātu personu un sabiedrības drošību.

(2) Likums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic apsardzes darbību.

(3) Likums neattiecas uz:

1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, valsts drošības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku, prokuratūras, Nodokļu un muitas policijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Latvijas Bankas, pašvaldības policijas un ostas policijas darbību, kas tiek veikta saskaņā ar speciālajiem likumiem;

2) apsardzes tehnisko sistēmu uzstādīšanu transportlīdzekļiem;

3) videonovērošanas sistēmu uzstādīšanu, ja tā nav paredzēta apsardzes darbības nodrošināšanai.

(4) Apsardzes komersants un apsardzes darbinieks, kā arī iestāde, komersants un organizācija, kas izveidojusi iekšējās drošības dienestu, veicot apsardzes darbību, sadarbojas ar policiju un citām valsts pārvaldes iestādēm un sniedz tām atbalstu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā.

(5) Apsardzes darbību kontrolē Valsts policija un citas institūcijas atbilstoši to kompetencei.

3.pants. Apsardzes pakalpojumu veidi

(1) Ir šādi apsardzes pakalpojumu veidi:

1) apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana;

2) fiziskā apsardze;

3) tehniskā apsardze;

4) inkasācijas apsardze.

(2) Apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana ietver apsardzes tehnisko risinājumu projektēšanu, apsardzes tehnisko sistēmu uzstādīšanu un apkalpošanu, kā arī konsultāciju sniegšanu par attiecīgiem jautājumiem.

(3) Sniedzot apsargājamā objekta fiziskās apsardzes pakalpojumu, apsardzes darbinieks atrodas apsargājamā objektā vai tiešā tā tuvumā vai ierodas apsargājamā objektā pēc apsardzes pakalpojuma saņēmēja, apsardzes darbinieka vai citas personas izsaukuma. Fiziskā apsardze ietver nekustamā īpašuma, preču vai citas kustamās mantas apsardzi, kravu vai citu materiālo vērtību pavadīšanu (izņemot inkasācijas apsardzi), fiziskās personas apsardzi (miesassardzi), iekšējās kārtības un drošības nodrošināšanu apsargājamā objektā un tajā esošo personu aizsardzību, kā arī konsultāciju sniegšanu par attiecīgiem jautājumiem.

(4) Apsargājamā objekta tehnisko apsardzi apsardzes komersants īsteno, izmantojot apsardzes vadības centru ar monitoringa un trauksmes signālu uztveršanas pulti (turpmāk — apsardzes vadības centrs), kas saņem signālu no apsargājamā objektā ierīkotās apsardzes tehniskās sistēmas, lai nodrošinātu nepārtrauktu apsardzes vadības centra darbību un apsardzes darbinieka vai apsardzes darbinieku mobilās grupas ierašanos apsargājamā objektā nekavējoties pēc apsardzes vadības centra informācijas (trauksmes signāla) saņemšanas. Sniedzot tehniskās apsardzes pakalpojumu, apsardzes komersants var sniegt arī šā panta otrajā un trešajā daļā minētos apsardzes pakalpojumus.

(5) Inkasācijas apsardzē apsardzes komersants izmanto apsardzes vadības centru, kas ar globālās navigācijas sistēmu nepārtraukti seko inkasācijas apsardzē izmantotā transportlīdzekļa atrašanās vietai un regulāri uztur sakarus ar apsardzes darbiniekiem, kuri veic inkasācijas apsardzi. Inkasācijas apsardze ietver arī konsultāciju sniegšanu par attiecīgiem jautājumiem.

4.pants. Apsardzes darbības ierobežojumi

(1) Apsardzes darbībā ir aizliegts:

1) izmantot apsardzes tehniskās sistēmas un vielas, kas ir bīstamas cilvēka dzīvībai vai veselībai;

2) atklāti nēsāt ieročus un speciālos līdzekļus, ja apsardzes darbinieks nav formas tērpā;

3) izmantot šaujamieročus kārtības nodrošināšanai sapulču, gājienu, piketu un citu publisku pasākumu laikā;

4) apzināti apsargāt personu, kas gatavojas izdarīt vai izdara noziedzīgu nodarījumu;

5) veikt apsardzes darbību (izņemot apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošanu), ja nav saņemts apsardzes sertifikāts;

6) uzdot veikt apsardzes darbību personai, ar kuru nav noslēgts darba līgums un kura nav saņēmusi apsardzes sertifikātu, izņemot gadījumu, kad atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai mācību prakses organizācijas kārtībai ir pieņemts mācību praksē praktikants, kurš akreditētā izglītības iestādē apgūst apsardzes sertifikāta saņemšanai nepieciešamo apmācību. Praktikants apsardzes darbību var veikt tikai apsardzes darbinieka vadībā. Apsardzes darbinieks vienlaikus var vadīt (apmācīt) tikai vienu praktikantu;

7) sniegt apsardzes pakalpojumu, ja nav noslēgts ar apsardzes pakalpojuma pasūtītāju rakstveida līgums par apsardzes pakalpojuma sniegšanu;

8) sniegt tādu veidu apsardzes pakalpojumus, kuri attiecīgajam apsardzes komersantam nav norādīti reģistrā;

9) izmantot formas tērpu un simboliku, kas atbilst vai ir līdzīga cita apsardzes komersanta [arī tāda komersanta, kurš pēdējā gada laikā izslēgts no reģistra, valsts un pašvaldības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku vai Zemessardzes formas tērpiem un simbolikai un rada maldinošu priekšstatu par apsardzes darbības veicēju. Formas tērpam jāatšķiras no ikdienas apģērba ar skaidri izlasāmu tā apsardzes komersanta nosaukumu, ar kuru apsardzes darbinieks atrodas darba tiesiskajās attiecībās;

10) iesaistīt līguma par apsardzes pakalpojumu sniegšanu izpildē komersantu, kurš nav reģistrēts reģistrā vai kuram tajā nav norādīts attiecīgais apsardzes pakalpojuma veids.

(2) Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētais apsardzes komersants sniedz apsardzes pakalpojumus Latvijas Republikā nereģistrējoties reģistrā, ja apsardzes pakalpojumu sniegšana, kas uzsākta attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ir saistīta ar iebraukšanu Latvijas Republikā uz laiku, lai to turpinātu, bet nav pastāvīga apsardzes pakalpojumu sniegšana Latvijas Republikā.

5. pants. Apsardzes darbības reģistrs

(1) Reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

(2) Reģistrā tiek iekļauta apsardzes darbības veikšanai un tās kontrolei nepieciešamā informācija, un reģistra izveidošanas mērķis ir atvieglot informācijas apriti starp publiskās pārvaldes institūcijām, apsardzes darbību kontrolējošām institūcijām un apsardzes darbības veicējiem, kā arī sekmēt sabiedrības informēšanu par apsardzes darbības veicējiem.

(3) Reģistrā tiek iekļautas ziņas par apsardzes komersantiem un tiem atļautajiem apsardzes pakalpojumu veidiem, pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujām, iekšējās drošības dienestiem, izglītības iestādēm, kas īsteno apsardzes sertifikāta saņemšanai vai tā derīguma termiņa pagarināšanai nepieciešamo apmācību, fiziskajām personām, kas apgūst apmācību apsardzes sertifikāta saņemšanai vai tā derīguma termiņa pagarināšanai, fiziskajām personām izsniegtajiem apsardzes sertifikātiem un informācija, kas nepieciešama apsardzes darbības kontrolei.

(4) Par apsardzes komersanta un iekšējās drošības dienesta reģistrāciju reģistrā ir maksājama valsts nodeva.

(5) Par reģistrēta apsardzes komersanta un iekšējās drošības dienesta veiktās apsardzes darbības kontroli ir maksājama ikgadējā valsts nodeva.

(6) Ministru kabinets nosaka:

1) reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, to reģistrēšanas, izmantošanas, glabāšanas, aprites un dzēšanas kārtību, institūcijas, kuras reģistrā iekļauj ziņas, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām, kā arī piekļuves un tās anulēšanas kārtību;

2) kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par reģistrāciju reģistrā un ikgadējā valsts nodeva.

II nodaļaApsardzes komersants

6. pants. Apsardzes komersanta reģistrācija

(1) Apsardzes komersants apsardzes darbību var uzsākt pēc reģistrācijas reģistrā.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā apsardzes komersantu reģistrē reģistrā;

2) prasības, kas apsardzes komersantam jāpilda, kamēr ir spēkā reģistrācija.

(3) Apsardzes komersantu reģistrē reģistrā un izslēdz no tā Valsts policija.

(4) Lēmumu par atteikumu reģistrēt apsardzes komersantu reģistrā var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

7. pants. Apsardzes komersanta reģistrācijas ierobežojumi

(1) Reģistrā var reģistrēt individuālos komersantus un komercsabiedrības. Par individuālo komersantu vai komercsabiedrības pārvaldes (pārstāvības) amatpersonu var būt persona:

1) kura nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu;

2) kurai nav piemērots apsūdzētā statuss kriminālprocesā;

3) kurai nav diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai uzvedības traucējumi (turpmāk — medicīniskās pretindikācijas), kas dod pamatu apšaubīt tās spēju sniegt apsardzes darbības pakalpojumus.

(2) Lai reģistrētos reģistrā, individuālajam komersantam un vismaz vienai personai, kas tiesīga pārstāvēt komercsabiedrību, vai komercsabiedrības noteiktam darbiniekam, kas tieši organizēs un vadīs apsardzes darbinieku darbu (apsardzes organizators), nepieciešams apsardzes sertifikāts. Šis nosacījums neattiecas uz komersantu, kurš vēlas reģistrēties reģistrā tikai apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošanai.

(3) Reģistrā aizliegts reģistrēt komersantu:

1) kurš neatbilst šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem;

2) kurš izslēgts no reģistra, ja nav pagājis gads pēc lēmuma pieņemšanas par komersanta izslēgšanu no reģistra;

3) kura dalībnieks ir juridiskā persona, kas pēdējā gada laikā izslēgta no reģistra;

4) par kuru Valsts policijai vai valsts drošības iestādēm ir informācija, ka individuālais komersants vai komercsabiedrības pārvaldes (pārstāvības) amatpersona vai dalībnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs, vai rada draudus valsts vai sabiedrības drošībai;

5) kuram uz reģistrēšanas brīdi ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parāds, kura kopsumma pārsniedz likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto nodokļu (nodevu) parāda kopsummu, no kuras sākot nodokļu administrācija nodrošina publisku informācijas pieejamību;

6) kuram pašam vai kura pārvaldes (pārstāvības) amatpersonai ir neizpildīts administratīvais sods par apsardzes darbību vai darba tiesiskās attiecības un nodokļu samaksu reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpumu;

7) kuram ir pasludināts maksātnespējas process vai kurš atrodas likvidācijas procesā, vai kura saimnieciskā darbība ir apturēta vai izbeigta.

(4) Ministru kabinets nosaka medicīniskās pretindikācijas un kārtību, kādā izvērtē medicīnisko pretindikāciju esību.

8.pants. Pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauja

(1) Apsardzes komersants vai iekšējās drošības dienests euro skaidras naudas profesionālus pārrobežu autopārvadājumus starp eirozonas dalībvalstīm veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.novembra regulu Nr. 1214/2011 par euro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autopārvadājumiem starp eurozonas dalībvalstīm (turpmāk — regula Nr. 1214/2011).

(2) Pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju saskaņā ar regulas Nr. 1214/2011 prasībām izsniedz, tās darbību aptur, kā arī atļauju anulē un attiecīgo prasību izpildes kontroli nodrošina Valsts policija.

(3) Valsts policija ir tiesīga izsniegt pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas dublikātu, ja pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauja ir bojāta, nozaudēta vai nolaupīta, kā arī izsniegt atkārtotu pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju, ja mainīti tajā norādītie dati par komersantu, kas veic euro skaidras naudas pārrobežu autopārvadājumus.

(4) Lēmumu par atteikumu izsniegt pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju un lēmumu par atļaujas darbības apturēšanu vai anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par atļaujas darbības apturēšanu vai anulēšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(5) Ministru kabinets nosaka pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas izsniegšanas kārtību, prasības, kas jāpilda atļaujas darbības laikā, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas, pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas dublikāta un atkārtotas pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas izsniegšanu.

9. pants. Apsardzes komersanta izslēgšana no reģistra

(1) Apsardzes komersantu izslēdz no reģistra, ja:

1) saņemts apsardzes komersanta iesniegums par tā izslēgšanu no reģistra;

2) tā darbība ir vērsta pret valsti vai sabiedrības likumīgajām interesēm;

3) tas vai tā valdes loceklis ir sodīts par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu, vai par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu;

4) Valsts ieņēmumu dienests likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā ir pieņēmis lēmumu par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu;

5) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums.

(2) Apsardzes komersantu var izslēgt no reģistra, ja:

1) tas pārkāpj vai nepilda šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības;

2) konstatēts, ka uz to attiecas šā likuma 7. pantā noteiktie reģistrācijas ierobežojumi;

3) tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā nav iekļāvis attiecīgās ziņas reģistrā;

4) tas nav samaksājis ikgadējo valsts nodevu;

5) tas atsakās vai izvairās īstenot vai traucē veikt apsardzes darbības kontroles pasākumu Valsts policijas vai citu apsardzes darbību kontrolējošo institūciju amatpersonām, kuru kompetencē ir apsardzes darbības kontrole.

(3) Lēmumu par apsardzes komersanta izslēgšanu no reģistra var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šā lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

10.pants. Apsardzes komersanta tiesības un pienākumi

(1) Apsardzes komersantam, kas reģistrēts reģistrā fiziskās apsardzes, tehniskās apsardzes vai inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ir tiesības:

1) apsardzes darbības nodrošināšanai ar Valsts policijas atļauju iegādāties un glabāt šaujamieročus, kā arī iegādāties un glabāt gāzes ieročus un signālieročus, un speciālos līdzekļus Ieroču aprites likumā noteiktajā kārtībā;

2) apsardzes darbības nodrošināšanai izmantot šaujamieročus, gāzes ieročus un signālieročus, un speciālos līdzekļus šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) radiosakaru nodrošināšanai noteiktā kārtībā izmantot radiofrekvences;

4) apsardzes darbībā izmantot dienesta suņus;

5) apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas;

6) nodrošināt savā valdījumā esošā nekustamā īpašuma un kustamās mantas apsardzi, iekšējo kārtību un drošību savā valdījumā vai turējumā esošajā nekustamajā īpašumā, nereģistrējot iekšējās drošības dienestu.

(2) Apsardzes komersantam ir pienākums:

1) noslēdzot darba līgumu ar apsardzes darbinieku, izsniegt viņam nodarbinātā apliecību. Nodarbinātā apliecībā norāda apsardzes komersanta nosaukumu, darbinieka vārdu, uzvārdu, darba atļaujas numuru (Latvijā nodarbinātajiem ārzemniekiem), darba līguma datumu un numuru, kā arī darba tiesisko attiecību sākuma datumu, ja tas nesakrīt ar darba līguma noslēgšanas datumu. Nodarbinātā apliecībā ir apsardzes komersanta zīmogs, kā arī darbinieka fotogrāfija;

2) slēdzot līgumu par apsardzes pakalpojumu sniegšanu, pārliecināties, vai personai ir tiesisks pamats slēgt līgumu par konkrētā objekta apsardzi;

3) informēt apsardzes pakalpojuma pasūtītāju, ja līguma saistību izpildē plānots iesaistīt citu apsardzes komersantu. Šādā gadījumā apsardzes pakalpojumu sniedz pēc tam, kad apstiprināti līguma grozījumi vai noslēgts jauns līgums;

4) veicot apsardzes darbību, novērtēt iespējamos riskus apsargājamam objektam, veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu iespējamos apdraudējumus apsargājamā objekta drošībai, kā arī pret apsargājamo objektu vērstus likumpārkāpumus;

5) atbilstoši darba aizsardzības normatīvajiem aktiem nodrošināt apsardzes darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā.

(3) Tehniskās apsardzes pakalpojumus sniedz tikai tāds apsardzes komersants, kas izveidojis Ministru kabineta noteiktajām prasībām atbilstošu apsardzes vadības centru nepārtrauktai apsargājamā objektā ierīkotās apsardzes tehniskās sistēmas signālu pieņemšanai, apstrādei un informācijas (trauksmes signāla) tālākai paziņošanai apsardzes komersanta mobilajiem norīkojumiem (apsardzes darbiniekiem) un spēj nodrošināt to ierašanos apsargājamā objektā apsardzes pakalpojuma līgumā noteiktajā termiņā.

(4) Sniedzot inkasācijas apsardzes pakalpojumus, apsardzes komersants nodrošina, ka inkasācijas apsardzi vienlaikus veic ne mazāk kā divi apsardzes darbinieki, kuri ir ekipēti ar bruņuvestēm un šaujamieročiem un nodrošināti ar sakaru līdzekļiem, kā arī ar automašīnu, kas aprīkota ar globālās navigācijas sistēmu, sakaru līdzekļiem un trauksmes signalizācijas sistēmu. Inkasācijas apsardzi drīkst veikt viens apsardzes darbinieks, ja inkasācijas apsardzes nodrošināšanā izmantotajā transportlīdzeklī ir ierīkots normatīvo aktu prasībām atbilstošs banknošu konteiners ar intelektisko banknošu neitralizācijas sistēmu un par to ir attiecīgs marķējums uz šā transportlīdzekļa un banknošu konteinera.