Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda programmas "Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma" īstenošanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.191Rīgā 2014.gada 8.aprīlī (prot. Nr.20 14.§)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta unNorvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada periodavadības likuma 15.panta 5. un 7.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda (turpmāk – finanšu instruments) programmu "Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma" (turpmāk – programma);

1.2. programmas apsaimniekotāja – Tieslietu ministrijas (turpmāk – programmas apsaimniekotājs) – un tā nacionālā partnera – Iekšlietu ministrijas (turpmāk – nacionālais programmas partneris) – sadarbības kārtību.

2. Programma ietver:

2.1. trīs iepriekš noteiktus projektus (turpmāk – projekti):

2.1.1. Valsts probācijas dienesta projekts "Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana (ieskaitot iespējamo pilotprojektu elektroniskajai uzraudzībai)" (turpmāk – Valsts probācijas dienesta projekts);

2.1.2. Ieslodzījuma vietu pārvaldes projekts "Jauna nodaļa Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību" (turpmāk – Ieslodzījuma vietu pārvaldes projekts);

2.1.3. Valsts policijas projekts "Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu standartu uzlabošana, tai skaitā aktivitātes infrastruktūras uzlabošanai; līdzšinējās prakses administratīvajai aizturēšanai samazināšana/likvidēšana; prakses maiņa, atgriežot apcietinājumā esošos ieslodzītos turpmākai izmeklēšanai; atbilstošu apmācību nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā īslaicīgās aizturēšanas vietās" (turpmāk – Valsts policijas projekts);

2.2. divpusējās sadarbības fondu.

3. Programmas mērķis ir saskaņā ar atbilstošiem starptautisko cilvēktiesību instrumentiem uzlabot korekcijas dienestu sistēmu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietas.

4. Programmā plānots sasniegt šo noteikumu pielikumā norādītos rezultāta un iznākuma rādītājus.

5. Programma veicina šādu horizontālo prioritāšu īstenošanu:

5.1. laba pārvaldība;

5.2. videi draudzīga darbība;

5.3. ekonomiskā ilgtspēja;

5.4. sociālā ilgtspēja;

5.5. dzimumu līdztiesība.

6. Kopējais programmas finansējums ir 15 360 000 euro.

7. Programmas finansējumu veido:

7.1. finanšu instrumenta līdzfinansējums 85 % apmērā no kopējā program­mas finansējuma;

7.2. valsts budžeta līdzfinansējums 15 % apmērā no kopējā programmas finansējuma.

8. Programmas finansējums 100 % apmērā sedz programmas apsaimnieko­šanas izmaksas, projektu izmaksas un programmas līmeņa divpusējās sadarbības fonda izmaksas.

9. Programmas apsaimniekotājs nodrošina, ka ne vairāk kā 70 % no programmas izdevumiem ir ieguldījumi infrastruktūrā vai aprīkojuma iegādē.

10. Programmas īstenošanas termiņš ir 2017. gada 31. decembris.

11. Programmas ietvaros programmas apsaimniekotājs izveido sadarbības komiteju. Programmas apsaimniekotājs uzaicina piedalīties sadarbības komitejā ar balsstiesībām programmas apsaimniekotāja, nacionālā programmas partnera un donoru programmas partnera pārstāvjus. Programmas apsaimniekotājs uzaicina piedalīties sadarbības komitejā novērotāja statusā Eiropas Padomes, donorvalsts un vadošās iestādes pārstāvjus. Sadarbības komitejas priekšsēdētājs ir programmas apsaimniekotāja pārstāvis.

12. Sadarbības komiteja:

12.1. novērtē iepriekš noteiktos projektus;

12.2. iesaka potenciālos partnerus Norvēģijā divpusējās sadarbības aktivitātēm;

12.3. izvērtē, izvēlas un uzrauga programmas līmeņa divpusējās sadarbības aktivitātes;

12.4. izvērtē programmas mērķa un iznākumu sasniegšanas progresu;

12.5. izvērtē programmas īstenošanas rezultātus;

12.6. izskata ikgadējos programmas pārskatus;

12.7. izskata priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem programmā;

12.8. pieņem lēmumus par finansējuma pārdali starp iepriekš noteiktajiem projektiem, programmas administrēšanas izdevumiem, papildu pasākumiem un programmas līmeņa divpusējās sadarbības fondu;

12.9. izskata domstarpības starp iepriekš noteikto projektu īstenotājiem un projektu partneriem pēc to lūguma;

12.10. veicina Latvijas un Norvēģijas sadarbību programmas darbības jomā.

13. Sadarbības komiteja darbojas saskaņā ar programmas apsaimniekotāja apstiprinātu nolikumu.

II. Iepriekš noteikto projektu novērtēšana

14. Sadarbības komiteja apstiprina projektu novērtēšanas atbilstības un kvalitātes kritērijus. Programmas apsaimniekotājs iepazīstina projektu iesniedzējus ar sadarbības komitejas apstiprinātajiem projektu novērtēšanas atbilstības un kvalitātes kritērijiem.

15. Uzsākot projektu novērtēšanu, balsstiesīgie sadarbības komitejas locekļi paraksta objektivitātes un konfidencialitātes deklarāciju.

16. Sadarbības komitejai ir tiesības pieprasīt projekta iesniedzējam sadarbības komitejas noteiktajā termiņā iesniegt informāciju un paskaidrojumus, kas nepieciešami projekta novērtēšanai.

17. Sadarbības komiteja, pamatojoties uz projektu novērtēšanas atbilstības un kvalitātes kritērijiem un finanšu instrumenta vadības dokumentiem, ja nepieciešams, vienojas par nosacījumiem, kas projekta iesniedzējam jāizpilda, lai saņemtu pozitīvu projekta novērtējumu.

18. Ja projekta iesniedzējs ir izpildījis sadarbības komitejas izvirzītos nosacījumus, sadarbības komiteja pieņem lēmumu, ka programmas apsaimnie­kotājs var sniegt pozitīvu atzinumu par projekta novērtējumu.

19. Programmas apsaimniekotājs, noslēdzot projekta novērtēšanu, sagatavo novērtēšanas ziņojumu par katru projekta iesniegumu.

20. Ja projekta iesniedzējs atsauc iesniegto projekta iesniegumu, sadarbības komitejas noteiktajā termiņā neiesniedz informāciju un paskaidrojumu, atsakās izpildīt sadarbības komitejas izvirzītos nosacījumus vai atsakās slēgt projekta līgumu, programmas apsaimniekotājs aicina projekta iesniedzēju iesniegt jaunu projekta iesniegumu vai iesniedz vadošajā iestādē priekšlikumus par nepiecieša­majiem grozījumiem programmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību.

21. Projektu iesniedzēji pirms projekta līguma slēgšanas izstrādā partnerības līgumu projektus atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību, un saskaņo tos ar programmas apsaimniekotāju un projekta partneriem. Projektu īstenotāji nekavējoties informē programmas apsaimniekotāju par partnerības līgumu noslēgšanu. Valsts policija partnerības līgumus saskaņo arī ar nacionālo programmas partneri.

22. Projekta līgumu slēdz 40 darbdienu laikā pēc šādu nosacījumu izpildes:

22.1. programmas apsaimniekotājs ir sniedzis pozitīvu atzinumu par projekta novērtējumu un informējis par to vadošo iestādi;

22.2. Norvēģijas Ārlietu ministrija ir saņēmusi projekta detalizēto budžetu (tai skaitā projekta partnera detalizētā budžeta saskaņojumu) un apstiprinājusi projekta maksimālo finanšu instrumenta līdzfinansējuma apmēru;

22.3. ir noslēgti partnerības līgumi ar visiem projekta partneriem.

23. Programmas apsaimniekotājs slēdz projekta līgumu ar projekta līdz­finansējuma saņēmēju. Ja tiek īstenots Valsts policijas projekts, projekta līguma trešā puse ir nacionālais programmas partneris. Projekta līgumu slēdz atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību.

24. Projekta iesniegumā norādīto informāciju precizē atbilstoši normatīva­jiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību.

25. Projektu īstenošanas un izmaksu attiecināmības termiņš ir līdz 2017. gada 30. aprīlim.

III. Iepriekš noteikto projektu īstenošana

26. Projektu ietvaros atbalstāmās darbības (ja tas paredzēts projektā) ir:

26.1. visu projektu ietvaros:

26.1.1. projekta vadība, publicitātes pasākumi un darbības, kas tieši saistītas ar projekta līgumā noteikto prasību izpildi;

26.1.2. jauna aprīkojuma un iekārtu iegāde;

26.1.3. jauna inventāra iegāde;

26.1.4. ieslodzījuma vietu, probācijas un īslaicīgās aizturēšanas vietu darbinieku un citu programmas jomā nodarbināto, kā arī ieslodzīto apmācības programmu izstrāde un apmācības;

26.1.5. pētījumi un dalība starptautiskajās konferencēs programmas jomā;

26.1.6. ārvalstu ekspertu piesaiste un pieredzes apmaiņas vizītes;

26.1.7. konferences un semināri;

26.1.8. citas darbības, kas vērstas uz programmas vai projekta mērķa sasniegšanu un ko saskaņojušas donorvalsts institūcijas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību;

26.2. Valsts probācijas dienesta projekta ietvaros:

26.2.1. probācijas programmu izstrāde un īstenošana;

26.2.2. elektroniskās uzraudzības ieviešana;

26.2.3. datorprogrammu izstrāde;

26.3. Ieslodzījuma vietu pārvaldes projekta ietvaros:

26.3.1. projektēšana, būvniecība, rekonstrukcija;

26.3.2. resocializācijas programmu izstrāde un īstenošana;

26.3.3. HIV testi ieslodzītajiem;

26.4. Valsts policijas projekta ietvaros – projektēšana un renovācija.

27. Visi informācijas un publicitātes pasākumi, kurus veic līdzfinansējuma saņēmēji, ir organizēti saskaņā ar finanšu instrumenta vispārējo mērķi – veicināt ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanu un stiprināt Norvēģijas un saņēmējvalstu divpusējās attiecības.

28. 40 darbdienu laikā pēc projekta līguma parakstīšanas līdzfinansējuma saņēmējs izveido projekta vadības komiteju (turpmāk – vadības komiteja), kuras uzdevums ir uzraudzīt projekta īstenošanu, izvērtēt projekta īstenošanas progresu un riskus un apspriest priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem projektā (turpmāk – grozījumu priekšlikums) pirms to iesniegšanas programmas apsaim­niekotājam. Vadības komitejas vadītāja kandidatūru līdz­finansējuma saņēmējs saskaņo ar programmas apsaimniekotāju.

29. Līdzfinansējuma saņēmējs uzaicina piedalīties vadības komitejas sēdēs novērotāja statusā programmas apsaimniekotāja pārstāvi. Valsts policijas projektā vadības komitejas sēdēs novērotāja statusā uzaicina piedalīties arī nacionālā programmas partnera pārstāvi.

30. Vadības komitejas darba kārtību nosaka līdzfinansējuma saņēmēja apstiprināts un ar programmas apsaimniekotāju (ja tiek īstenots Valsts policijas projekts, – arī ar nacionālo programmas partneri) saskaņots nolikums.

31. Grozījumus projektā veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instru­menta vadību.

32. Pēc grozījumu priekšlikuma apstiprināšanas vadības komitejā līdz­finansējuma saņēmējs iesniedz to programmas apsaimniekotājam.

33. Valsts policija grozījumu priekšlikumu vienlaikus elektroniski iesniedz programmas apsaimniekotājam un nacionālajam programmas partnerim. Nacionālais programmas partneris atzinumu par grozījumu priekšlikumu sniedz programmas apsaimniekotājam projekta līgumā noteiktajā termiņā, nosūtot to arī elektroniski.

34. Ja grozījumu priekšlikums skar programmas indikatorus, papildina vai izslēdz projekta aktivitātes un finansējuma sadalījumu starp projektiem, minēto priekšlikumu apstiprina sadarbības komiteja.

35. Ja ierosinātais projekta grozījums nav iespējams bez grozījuma programmā, grozījumu projektā apstiprina pēc tam, kad donorvalsts institūcijās atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību, ir apstiprināts attiecīgs grozījums programmā.

IV. Iepriekš noteikto projektu izmaksas

36. Programmas ietvaros attiecināmās izmaksas tiek noteiktas atbilstoši Norvēģijas Ārlietu ministrijas 2011. gada 11. februārī apstiprinātajiem notei­kumiem par finanšu instrumenta ieviešanu 2009.–2014. gadā. Katra projekta ietvaros attiecināmās izmaksas tiek noteiktas projekta detalizētajā budžetā.

37. Netiešās izmaksas ir attiecināmas atbilstoši to faktiskajam apmēram, ja tās nepieciešamas projekta īstenošanai un paredzētas projekta detalizētajā budžetā. Eiropas Padomes kā Valsts policijas partnera netiešās izmaksas attiecināmas Valsts policijas un Eiropas Padomes partnerības līgumā noteiktajā apmērā un kārtībā.

38. Projektā nav attiecināmas šādas izmaksas:

38.1. projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas;

38.2. personālam izmaksātās prēmijas un dāvanas vai transporta izdevumu kompensācija nokļūšanai no dzīvesvietas līdz darbavietai;

38.3. aizdevuma pamatsummas un procentu maksājumu vai citu saistību segšanas izmaksas;

38.4. debeta procentu maksājumi par finanšu darījumiem;

38.5. valūtas maiņas komisijas maksa un valūtas kursu svārstību radītie zaudējumi;

38.6. naudas sodi, līgumsodi, nokavējuma procenti un tiesvedības izdevumi;

38.7. zemes un nekustamā īpašuma iegādes izmaksas;

38.8. motorizēto transportlīdzekļu iegādes izmaksas;

38.9. izmaksas, kas jau tiek finansētas no citiem finanšu avotiem;

38.10. pārmērīgi vai nepamatoti izdevumi;

38.11. lietota aprīkojuma, iekārtu vai inventāra izmaksas;

38.12. pievienotās vērtības nodoklis, kas atgūstams Latvijas Republikā un programmas vai projekta partnera valstī;

38.13. citas izmaksas, kas nav saistītas ar šo noteikumu 26. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām vai šo noteikumu 36. un 37. punktā nav noteiktas kā attiecināmas.

39. Līdzfinansējuma saņēmējs bez iepriekšējās saskaņošanas ar projekta apsaimniekotāju var veikt izdevumus, kas ne vairāk kā par 15 % pārsniedz konkrētās budžeta izmaksu pozīcijas apmēru, ja netiek palielinātas projekta vadības izmaksas, projektā noteiktais atalgojums, būvniecības un aprīkojuma izmaksas un netiek samazināti projektā paredzētie programmas divpusējās sadarbības fonda izdevumi, kā arī netiek mainīts kopējais projektā attiecināmo izmaksu apmērs.

40. Jauna aprīkojuma un iekārtu iegāde, kā arī ēku būvniecība, renovācija un rekonstrukcija projektu ietvaros ir atbalstāma, ja:

40.1. tiek nodrošināta iekārtu un aprīkojuma, kā arī būvēto, renovēto un rekonstruēto ēku uzturēšana un lietošana atbilstoši projekta mērķim vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas;

40.2. iekārtas un aprīkojums, kā arī būvētās, renovētās un rekonstruētās ēkas tiek apdrošinātas pret zaudējumiem projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas;

40.3. aprīkojums un iekārtas, kā arī būvētās, renovētās un rekonstruētās ēkas programmas līdzfinansējuma saņēmēja vai tā partnera īpašumā paliek piecus gadus pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas;

40.4. aprīkojuma un iekārtu, kā arī būvēto, renovēto un rekonstruēto ēku uzturēšanai izveido iekārtu, aprīkojuma un ēku uzturēšanas fondu, lai nodrošinātu šo noteikumu 40.1. apakšpunktā minētā nosacījuma izpildi. Programmas apsaim­niekotājs un līdzfinansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā vienojas par minētā uzturēšanas fonda apmēru.

41. Programmas apsaimniekotājs, izvērtējot apstākļus, var atbrīvot līdz­finansējuma saņēmēju no šo noteikumu 40. punktā minēto nosacījumu izpildes, ja konkrētās iekārtas vai aprīkojuma izmantošana projekta mērķiem piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas nav ekonomiski pamatota.

42. Projekta izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētā nosacījuma izpildes brīža, ja donorvalsts lēmumā nav noteikts citādi.

43. Šo noteikumu 39. punktā minētajā gadījumā līdzfinansējuma saņēmējs kopā ar nākamo projekta starpposma pārskatu par projekta īstenošanu un finanšu izlietojumu (turpmāk – projekta starpposma pārskats) iesniedz programmas apsaimniekotājam grozījumu priekšlikumu un aktualizētu projekta budžetu un izmaksu tāmi, kā arī informāciju par samazinātajām un palielinātajām budžeta pozīcijām un to pamatojumu. Valsts policija iesniedz šajā punktā minēto informāciju arī nacionālajam programmas partnerim.

44. Nacionālais programmas partneris izskata iesniegtos dokumentus un kopā ar savu atzinumu nosūta tos programmas apsaimniekotājam projekta līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

45. 25 darbdienu laikā pēc līdzfinansējuma saņēmēja ierosinātā grozījumu priekšlikuma saņemšanas programmas apsaimniekotājs veic grozījumus projektā vai pieņem lēmumu neveikt grozījumus projektā un informē par to līdzfinan­sējuma saņēmēju (ja tiek īstenots Valsts policijas projekts, – arī nacionālo program­mas partneri), pamatojot atteikumu vai norādot informāciju par nepiecie­šamajiem precizējumiem grozījumu priekšlikumā un tā atkārtotas iesniegšanas kārtību un termiņu. Lēmumu par attiecīgo izdevumu neattiecināšanu programmas apsaimniekotājs pieņem, ja tiek konstatēts, ka līdzfinansējuma saņēmēja veiktās izmaiņas projekta budžetā un izmaksu tāmē neatbilst normatīvajos aktos vai projekta līgumā noteiktajam.

V. Divpusējās sadarbības fonds

46. Programmas divpusējās sadarbības fonda finansējums nav mazāks par 1,5 % no programmas attiecināmajām izmaksām.

47. Divpusējās sadarbības fonda ietvaros izdevumi var būt:

47.1. projektu īstenotājiem – apjomā, kas nepārsniedz projekta detalizētajā budžetā noteikto apmēru;

47.2. programmas apsaimniekotājam – attiecībā uz programmas līmeņa pasākumiem;

47.3. donoru programmas partnerim – attiecībā uz programmas līmeņa pasākumiem, par kuriem starp programmas apsaimniekotāju un donoru program­mas partneri noslēgta vienošanās par divpusējās sadarbības fonda pasākuma organizēšanu vai Latvijas dalību donoru programmas partnera organizētā daudzpusējā pasākumā finanšu instrumenta ietvaros.

48. Lēmumus par divpusējās sadarbības fonda pasākumiem un to finansē­šanu pieņem sadarbības komiteja tās nolikumā noteiktajā kārtībā.

49. Divpusējās sadarbības fonda izdevumu sadalījums pa aktivitātēm:

49.1. 40 % – stratēģiskā līmeņa aktivitāšu risināšanai un atbalstam (konferencēm, semināriem, darba grupām, augsta līmeņa vadības sanāksmēm, līdzdalībai starptautiskajās konferencēs);

49.2. 60 % – divpusējās sadarbības veicināšanas pasākumiem projektu ietvaros starp projekta partneriem (mācību vizītēm, ekspertu konsultācijām, pētījumiem un informatīvajiem pasākumiem, kā arī partnerības attīstībai). Daļa no šiem līdzekļiem, kas nepārsniedz 20 %, ir paredzēta Eiropas Padomes ekspertu līdzdalības finansēšanai Valsts policijas projekta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes projekta ietvaros.

50. Ja projektā paredzētie divpusējās sadarbības izdevumi netiek veikti vai tiek veikti samazinātā apmērā, atlikušo divpusējās sadarbības fonda finansējumu pārdala programmas apsaimniekotājam šo noteikumu 47.2. un 47.3. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai vai citu iepriekš noteiktajā projektā paredzēto divpusējās sadarbības izdevumu segšanai.

51. Divpusējās sadarbības fonda izdevumu daļu, kas nav plānota iepriekš noteikto projektu ietvaros, plāno Tieslietu ministrijas budžetā. Ja divpusējās sadarbības pasākumu īsteno donoru programmas partneris, programmas apsaim­niekotājs pārbauda un atmaksā radušos izdevumus saskaņā ar vienošanos par divpusējās sadarbības pasākuma organizēšanu.

VI. Pārskatu iesniegšanas, izskatīšanas un pārbaužu veikšanas kārtība