LegalizePar Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam
| Tematiskais mērķis | Ieguldījumu prioritāte | Pamatojums |
|---|---|---|
| 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju. | Uzlabojot pētniecības un inovāciju (P&I) infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicinot kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru izveidi. | NRP mērķis:līdz 2020.gadam palielināt ieguldījumus P&A līdz 1,5% no IKP.NRP identificētie Latvijas izaicinājumi ieguldījumu P&A jomā:- mazs nodarbināto skaits P&A (P&A strādājošo skaits PLE 2010.gadā – 0,57% no nodarbināto skaita, savukārt, piemēram, Lietuvā – 0,88%, Somijā – 2,28%, vidēji ES – 1,15%);- zinātnieku novecošanās (42% no Latvijas akadēmiskā personāla ir vecāki par 50 gadiem) un jauno speciālistu piesaiste nenodrošina akadēmiskā un zinātniskā personāla ataudzi;- nepieciešams novērst izcilu prātu aizbraukšanu un piesaistīt jaunus akadēmiskos spēkus augstākajā izglītībā un zinātnē;- mazattīstīta infrastruktūra P&A un inovatīvu projektu īstenošanai, nepietiekams moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai;- nepietiekams bāzes finansējums P&A no valsts budžeta;- liela disproporcija starp publiskā un privāta sektora investīcijām salīdzinājumā ar attīstītajām valstīm; samērā liels zinātnisko institūtu skaits (88), kas sadrumstalo pieejamo atbalstu.ES padomes rekomendācijas : nepieciešams izstrādāt un īstenot efektīvu pētniecības un inovācijas politiku, kas paredz veicināt uzņēmumu inovācijas, t.sk. izmantojot nodokļu atvieglojumus, modernizēt infrastruktūru un racionalizēt pētniecības iestādes (2012.gads); īstenot pasākumus, lai modernizētu pētniecības iestādes, pamatojoties uz neatkarīgo novērtējumu, kas pašlaik tiek veikts (2013.gads).Atbilstoši stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvai "Inovāciju savienība" dalībvalstīm ir jānodrošina tāda P&A un inovāciju politika, kas veicina gudru specializāciju, stiprina ekselences sasniegšanas potenciālu, veicina izglītības, zinātnes un biznesa sadarbību un starptautisku sadarbību ES ietvaros.Pamatojoties uz iepriekšminēto, ieguldījumi P&A un inovācijās tiks koncentrēti atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajam, kas paredz vīzijas izstrādi, konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādas politikas izvēli, kas maksimāli atraisa reģiona uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu, un tādējādi nodrošina tautsaimniecības izaugsmi, noteiktajam, kā arī ņemot vērā ESSBJR noteiktos mērķus, lai visefektīvāk veicinātu stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanu. |
| 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju. | Sekmējot uzņēmumu ieguldījumu inovācijā un pētniecībā un veidojot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, P&I centriem un augstākās izglītības sektoru, īpaši sekmējot preču un pakalpojumu attīstību, tehnoloģiju apmaiņu, sociālās inovācijas un sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklošanu, kopu izveidi un tiešu inovāciju ar Viedās specializācijas palīdzību, atbalstot tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, pilotiekārtas, produktu validēšanu agrīnās tā izstrādes stadijās, palielinātas ražošanas spējas un svarīgāko pamattehnoloģiju pirmo ražošanu, kā arī universālo tehnoloģiju izplatīšanu. | NRP mērķis:līdz 2020.gadam palielināt ieguldījumus P&A līdz 1,5% no IKP.NRP identificētie Latvijas izaicinājumi ieguldījumu P&A jomā :- vāja sadarbība starp zinātnes un rūpniecības sektoriem un tehnoloģiju pārnese;- vājš pētījumu rezultātu komercializācijas potenciāls;- Latvijas biznesa struktūru, galvenokārt, veido mazie un vidējie komersanti, kuriem nav kapacitātes investēt P&A, un vidēji zems augsto tehnoloģiju sektors;- nepietiekams P&A veikto gan privāto, gan publisko resursu ieguldījumu apjoms.ES padomes rekomendācijas: nepieciešams izstrādāt un īstenot efektīvu pētniecības un inovācijas politiku, kas paredz veicināt uzņēmumu inovācijas, tostarp izmantojot nodokļu atvieglojumus, modernizēt infrastruktūru un racionalizēt pētniecības iestādes (2012.gads); īstenot pasākumus, lai modernizētu pētniecības iestādes, pamatojoties uz neatkarīgo novērtējumu, kas pašlaik tiek veikts (2013.gads).Atbilstoši stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvai "Inovāciju savienība" valstīm jānodrošina tāda P&A un inovāciju politika, kas veicina gudru specializāciju, stiprina ekselences sasniegšanas potenciālu, veicina izglītības, zinātnes un biznesa sadarbību un starptautisku sadarbību ES ietvaros.Atbilstoši EK padomes 2012.gada viedoklim Latvija tiek raksturota kā valsts ar ļoti vāju inovāciju aktivitāti, tiek raksturots zems sadarbības līmenis starp izglītību, zinātni un biznesu. Latvijai ir viszemākie izdevumi P&A jomā starp ES valstīm, tāpēc nepieciešamas investīcijas šajā sfērā.Vienlaikus Finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzes (2014.gads) rezultātā secināts, ka būtiskākā tirgus nepilnība inovatīvu MVK attīstībai Latvijā ir pieeja riska kapitāla finansējumam.Saskaņā ar NIP identificētajiem izaicinājumiem, rūpniecības modernizācija, kuras pamatā ir jauno tehnoloģiju attīstība, izvirza lielākas prasības darbaspēka kvalitātei un profesionālajai mobilitātei. Komersantus ir nepieciešams nodrošināt ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku, kas sekmētu zināšanu pārnesi un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā.Pamatojoties uz iepriekšminēto, ieguldījumi P&A un inovācijās tiks koncentrēti atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajam, kas paredz vīzijas izstrādi, konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādas politikas izvēli, kas maksimāli atraisa reģiona uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu, un tādējādi nodrošina tautsaimniecības izaugsmi, noteiktajam, kā arī ņemot vērā ESSBJR noteiktos mērķus, lai visefektīvāk veicinātu stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanu. |
| 2. Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti | Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmēt ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstīt jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām. | Atbilstoši NRP noteiktajam, platjoslas elektronisko sakaru tīkla attīstība tiks īstenota, ņemot vērā ES ieteikumus un tajās ģeogrāfiskajās teritorijās, kurās neeksistē efektīva konkurence un kurās nākamās paaudzes tīkli bez publiskā atbalsta (ESI fondu vai valsts) tuvākajā laikā netiktu īstenoti. Projektu realizācija tiks veikta tādā intensitātē, lai negatīvi neietekmētu konkurenci un nedotu kādam elektronisko sakaru komersantam konkurences priekšrocības.Atbilstoši stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvā "Digitālā programma Eiropai" noteiktajam mērķim 2020.gadā jebkuram ES iedzīvotājam jābūt iespējai abonēt interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu ≥ 30 Mbit/s un vismaz 50% no ES mājsaimniecībām abonēs interneta piekļuves pakalpojumus ar lejupielādes ātrumu ≥ 100 Mbit/s.Atbilstoši Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīkla attīstības koncepcijai 2013.–2020.gadam galvenais mērķis ir likvidēt šaurās vietas, kas kavē digitālā vienotā tirgus pabeigšanu. Ir jāveic visa platjoslas tīkla vispārēja uzlabošana un jāizveido digitālo pakalpojumu infrastruktūras platformas, kas ļauj saskaņoti un digitāli izmantot Eiropas sabiedriskos pakalpojumus, tādējādi uzlabojot Eiropas ekonomikas, t.sk. MVK konkurētspēju, veicinot valstu tīklu savstarpēju savienošanu un pārrobežu sadarbspēju. |
| 2. Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti | Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e-mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā. | Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvā "Digitālā programma Eiropai" uzsvērts, ka ES valstīm jāveicina pilnībā sadarbspējīgu e-pārvaldes pakalpojumu izvēršanu un izmantošanu, pārvarot organizatoriskos, tehniskos un semantiskos šķēršļus. Digitālais vienotais tirgus saglabājas kā Digitālās programmas Eiropai vadmotīvs. Eiropadome 2013.gada oktobra secinājumos uzsvērusi Digitālā tirgus, atvērto datu un IKT risinājumu nozīmīgumu Eiropas konkurētspējas izaugsmei.ES padomes rekomendācija 2013.gadam Nr.6 vērsta uz nepieciešamību pabeigt reformas, lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti, un samazinātu neiztiesāto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu, t.sk. attiecībā uz maksātnespēju. Attiecīgi nepieciešami pilnveidojumi arī attiecībā uz IKT izmantošanu tiesu sistēmas jomā.NRP minētais izaicinājums:- informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) attīstība un digitālā vienotā tirgus ieviešana.Atbilstoši Informācijas Sabiedrības pamatnostādnēm 2014.–2020.gada publisko pakalpojumu sniegšana elektroniskā vidē, ietverot pārvaldes darbības procesu maiņu, ir viens no ekonomiskā potenciāla celšanas stūrakmeņiem. E-pārvaldes pakalpojumi jāattīsta, dodot uzņēmējiem iespēju veidot un vadīt uzņēmējdarbību jebkur Eiropā neatkarīgi no to atrašanās vietas un ļaujot iedzīvotājiem studēt, strādāt, apmesties uz dzīvi un iet pensijā jebkur ES. Lai to pilnvērtīgi īstenotu, Latvijai jānodrošina e-pārvaldes nacionālo risinājumu sadarbspēja ar ES risinājumiem, kā arī jāizveido saturs pārrobežu pakalpojumu sniegšanai un risinājums informācijas apmaiņai dažādās nozarēs, kā arī jānodrošina, lai valsts pārvaldes dati būtu tehniski un tiesiski pieejami, tie būtu publiski pieejami, kā arī tiktu sekmēta to izmantošana jaunu risinājumu radīšanā. |
| 3. Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju | Sekmējot uzņēmējdarbību, īpaši veicinot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un jaunu uzņēmumu izveidošanu, t.sk. ar uzņēmējdarbības inkubatoru palīdzību. | NRP mērķis (kontekstā ar stratēģiju "Eiropa 2020") ir sniegt finansiālu atbalstu komercdarbības attīstībai, atvieglot piekļuvi kredītiem un sniegt atbalstu riska investīcijām, kā arī sniegt atbalstu inovatīviem komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā un palielināt inovatīvo uzņēmumu skaitu.NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, komersantu pieejas finansēm nodrošināšana ar mērķi atbalstīt produktīvās investīcijas.Finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzes (2014.gads) rezultātā secināts, ka būtiskākās tirgus nepilnības MVK Latvijā ir pieeja finansējumam uzņēmējdarbības uzsākšanai, mikrokredītiem, eksporta darījumu un aizdevumu garantijām. Lai nodrošinātu mērķtiecīgu un visaptverošu inovatīvu un produktīvu ideju un uzņēmumu attīstību, finanšu pieejamības instrumenti efektīvi jākombinē ar cita veida pakalpojumiem un atbalstu, nodrošinot sabalansēto politikas pasākumu kopumu ( policy mix). |
| 3. Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju | Atbalstot MVK spēju iesaistīties izaugsmes un inovācijas procesos. | NRP mērķis ir piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas uz ārējo pieprasījumu orientētām nozarēm, lai nodrošinātu nepieciešamo finanšu resursu pieejamību Latvijas ekonomikas attīstībai un sasniegtu augstāku produktivitātes līmeni.NRP izaicinājumi : Neliela ārvalstu investīciju plūsma, īpaši uz eksportu orientētās apstrādes rūpniecības nozarēs, iekšējā tirgus nespēja nodrošināt pieprasījumu.Saskaņā ar NIP identificētajiem izaicinājumiem, rūpniecības modernizācija, kuras pamatā ir jauno tehnoloģiju attīstība, izvirza lielākas prasības darbaspēka kvalitātei un profesionālajai mobilitātei. Attiecīgi šīs prioritātes ietvaros investīcijas jākoncentrē, lai veicinātu Latvijas preču un pakalpojumu pieprasījumu ārvalstīs, komersantu sadarbību ārvalstu pasūtījumu iegūšanā un izpildē un iekļaušanos piegādes ķēdēs, kā arī, cita starpā, komersantu nodrošināšanu ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku, tādējādi stiprinot MVK konkurētspēju un sekmējot kā ESSBJR ieviešanu tā arī stratēģijas "Eiropa 2020" stratēģijas mērķu sasniegšanu. |
| 3. Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju | Atbalstot uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai. | NRP izaicinājumi : uzņēmējdarbības vides uzlabošanā viens no būtiskākajiem komersantu attīstības kapacitātes un spēju ierobežojošiem faktoriem ir ierobežots industriālo zonu un telpu piedāvājums, kā arī atbilstošas infrastruktūras trūkums – pievedceļi, elektrība, gāze, komunikācijas u.c. pakalpojumi.Atbilstoši NIP un Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajiem attīstības virzieniem, kā arī ņemot vērā stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus, investīcijas šīs prioritātes ietvaros nepieciešams koncentrēt atbalstam jaunu, dzīvotspējīgu komersantu veidošanai un attīstībai ārpus Rīgas – kvalitatīviem un vietējā attīstības potenciālā (pašvaldību stratēģijās) bāzētiem integrētiem uzņēmēmējdarbības atbalsta risinājumiem, t.sk. infrastruktūras risinājumiem t.sk. atvērta tipa tehnoloģijas attīstības un inovācijas infrastruktūrai, modernu un vajadzībām atbilstošu industriālo zonu un telpu pieejamība, apstrādes rūpniecības komersantiem darbības attīstīšanai un paplašināšanai.Tiks ieviesta atbilstoši NIP, Viedās specializācijas stratēģijā un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam noteiktajam. |
| 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs, | Veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos (KF). | ES padomes 2013.gada rekomendācija: arī turpmāk uzlabot energoefektivitāti, īpaši attiecībā uz dzīvojamajām ēkām un centrālapkures tīkliem, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem.NRP izaicinājumi : zema energoefektivitāte enerģijas izmantošanas galapatēriņa sektoros. NRP mērķi: kopējais primārās enerģijas ietaupījums 2020.gadā 0,670 Mtoe un palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā līdz 40%. Rūpniecība un būvniecība ir trešais lielākais enerģijas galapatērētājs Latvijā. Būtiski gan samazināt industrijas enerģijas patēriņu, gan veicināt AER izmantošanu enerģijas ražošanā komersantu vajadzībām.Energoresursu tālāka sadārdzināšanās var ietekmēt ekonomikā būtiskas nozares, jo izejvielu izmaksas ietekmē gan vietējos, gan ārvalstu ražotājus vienādi, taču enerģijas izmaksas atšķiras atkarībā no valsts. |
| 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs, | Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļa sektorā (ERAF). | ES padomes 2013.gada rekomendācija : arī turpmāk uzlabot energoefektivitāti, īpaši attiecībā uz dzīvojamajām ēkām un centrālapkures tīkliem, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem.NRP izaicinājumi: zema energoefektivitāte enerģijas izmantošanas galapatēriņa sektoros. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.–2016.gadam noteikts mērķis samazināt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu ēkās no pašreizējā 220-250 kWh/m2/gadā uz 150 kWh/m2/gadā 2020.gadā.Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti noteikts pienākums. sākot no 2014.gada ik gadu renovēt 3 % no tām centrālās valdības īpašumā esošajām un izmantojamām ēkām, kas neatbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām.Izmaksu efektīvā veidā var renovēt 60–70% no Latvijas ēku sektora – dzīvojamo ēku sektorā tie ir aptuveni 25 tūkst. daudzdzīvokļu māju kopplatībā 38 milj. m 2. Lielākā daļa mājokļu uzbūvēti, pirms tika būtiski paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām un ir ar zemu energoefektivitātes līmeni. Ilgstošs investīciju atmaksāšanās periods kavē iedzīvotāju spēju vienoties par energoefektivitātes pasākumu veikšanu savās ēkās. |
| 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs, | Veicināt no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali (KF). | ES padomes 2013.gada rekomendācija : arī turpmāk uzlabot energoefektivitāti, īpaši attiecībā uz dzīvojamajām ēkām un centrālapkures tīkliem, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem.NRP izaicinājumi : energoefektivitātes potenciāla apgūšana centralizētajā siltumapgādes sistēmā un lielo siltumenerģijas zudumu tīklos samazināšana. NRP mērķis: palielināt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru kopējā bruto enerģijas galapatēriņā līdz 40% 2020.gadā. Lielākā daļa centralizētās siltumapgādes sistēmu ir būvētas vairāk nekā pirms 25 gadiem, tās ir novecojušas un ar lieliem zudumiem. Kopējais siltumtīklu garums Latvijā ir aptuveni 2 000 km un zudumi atsevišķos posmos var sasniegt līdz 30%.Daudzviet tiek izmantotas zemas energoefektivitātes un videi nedraudzīgas siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas un nepietiekami tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi.Centralizētā siltumapgāde ir energoefektīvākais siltumapgādes veids, kuru plaši izmanto gan sabiedrisko, gan daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apsildei. Būtiska daļa kurināmā centralizētai siltumapgādei jāimportē – 2011.gadā 62,9% katlumāju izmantoja dabasgāzi. |
| 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs, | Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (ERAF). | NRP izaicinājumi : pieaugošs gala enerģijas patēriņš transporta sektorā, īpaši autotransportā.Arī investīcijas transporta nozarē ir būtiskas pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni, gan palielinot atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu, gan veicinot energoefektivitāti. Ieviešot ETL, varēs tikt gan būtiski paaugstināta atjaunojamās enerģijas izmantošana transportā, gan samazināts piesārņojums. |
| 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs, | Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (KF). | NRP izaicinājumi : pieaugošs galaenerģijas patēriņš transporta sektorā, īpaši autotransportā. Oglekļa emisiju samazināšanā un energoefektīva patēriņa stimulēšanā ieguldījumu dos arī pilsētu sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana – jaunu videi draudzīga sabiedriskā transporta maršrutu izveidošana vai esošo maršrutu rekonstrukcija. Tādējādi tiks būtiski samazināts gan gaisa, gan trokšņu piesārņojums pilsētā, veicināts energoefektīva transporta patēriņš, vienlaikus attīstot ērtu un videi draudzīgu sabiedrisko transportu, veicinot sabiedriskā transporta izmantošanu kopumā. |
| 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību. | Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas (ERAF). | Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīva "Resursu ziņā efektīva Eiropa" un ESSBJR stratēģiskā mērķa "Palielināt labklājību" apakšmērķis "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība" paredz pasākumu plūdu risku samazināšanai un novēršanai nepieciešamību, ņemot vērā, ka plūdi, kas varētu intensificēties un kļūt plašāki klimata pārmaiņu ietekmē vai pavasara palu ietekmē, t.sk. lietusgāžu izraisīti plūdi, apdraud iedzīvotājus, inženiertehniskās būves un infrastruktūru, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanu pārtikas ražošanai. Plūdu gadījumā var tikt applūdināti uzņēmumi, kas veic piesārņojošas darbības, vai citi objekti, kas var radīt nozīmīgu vides piesārņojumu vai atstāt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iedzīvotāju veselību. |
| 6. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti. | Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības (KF). | Saskaņā ar EK pētījumu "Izpēte par atkritumu apsaimniekošanas darbību ES dalībvalstīs" Latvija ir saņēmusi negatīvu vērtējumu vairākos kritērijos, t.sk. par atkritumu pārstrādes un reģenerācijas zemo apjomu, apglabāto atkritumu apjomu, kā arī par pārāk lielo apglabāto bioloģisko noārdāmo atkritumu apjomu. |
| 6. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti. | Investēt ūdensapgādes nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības (KF). | Lai nodrošinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu atbilstību ES direktīvu prasībām, jāiegulda investīcijas dzeramā ūdens piegādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā, notekūdeņu savākšanā un novadīšanā līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kvalitātes prasībām neatbilstošu tīklu rekonstrukcijā, kā arī māju pievadu izbūvē. Aglomerācijās ar CE>2000 nav nodrošināta ūdenssaimniecības centralizēto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem 100% apmērā, kā arī esošie tīkli nav atbilstošā kvalitātē. |
| 6. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti. | Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar tīkla "Natura 2000" palīdzību, un zaļo infrastruktūru (KF). | Lai novērtētu dažādu pasākumu īstenošanas ietekmi uz vidi un nodrošinātu sabiedrībai un valsts institūcijām objektīvu informāciju par vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, kā arī nodrošinātu vismaz 18 direktīvu un sešu konvenciju prasību izpildi, vides monitoringa programmu izpildes īstenošanai nepieciešams pilnveidot gaisa, meteoroloģiskās un klimata informācijas ieguves, ūdeņu, zemes un bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu izpildi.Lai nodrošinātu resursu efektīvu izmantošanu un saglabātu bioloģisko daudzveidību, nepieciešams palielināt teritoriju skaitu, kurās tiek novērsta antropogēnā slodze uz īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, kā arī pilnveidot jau izbūvēto infrastruktūru. ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības stāvoklis Latvijā ir nepietiekams, ko raksturo tas, ka 87% Latvijā sastopamo ES nozīmes biotopu un 72% sugu aizsardzības statuss ir nelabvēlīgs. 163 |
| Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu. | Saskaņā ar kultūrpolitikas pamatnostādnēm "Radošā Latvija" 2014.–2020.gadam, Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam, Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam un Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam dabas un kultūras mantojums pašlaik ir uzņēmējdarbībai un reģionālajai attīstībai nepietiekami novērtēts un izmantots resurss. Šīs investīcijas nepieciešams veikt, balstoties uz attiecīgo teritoriju integrētās attīstības stratēģijām un tūrisma pamatnostādnēs noteiktām tūrisma teritorijām ar augstāko tūrisma intensitāti, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu kultūras un dabas mantojuma izmantošanu tūrisma produktu, vietējo kopienu sociālā kapitāla attīstībai un vides kvalitātes pilnveidei. | |
| Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, atdzīvinātu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tostarp pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņu mazināšanas pasākumus. | Atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.–2019.gadam nepieciešams veicināt pilsētu revitalizāciju, vides kvalitātes uzlabošanos, investīciju piesaistīšanu, kā arī integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā. | |
| 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā. | Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T(KF). | NRP min kvalitatīvas un konkurētspējīgas loģistikas un tranzītpakalpojumu infrastruktūras nodrošināšanu kā vienu no valsts konkurētspējas celšanas būtiskākajiem faktoriem.Saskaņā ar stratēģijā "Eiropa 2020" ietverto pamatiniciatīvu "Resursu ziņā efektīva Eiropa" Eiropas transporta politikas galvenais mērķis ir palīdzēt izveidot sistēmu, kas atbalsta Eiropas ekonomikas attīstību, paaugstina konkurētspēju un nodrošina augstas kvalitātes pakalpojumus, vienlaikus efektīvāk izmantojot resursus. Valsts galveno autoceļu tehniskais stāvoklis kopumā ir neapmierinošs un neatbilst ekonomiskas, drošas, komfortablas un videi draudzīgas satiksmes vajadzībām, un tāpēc nevar tikt nodrošināta iekšējā sasniedzamība un mobilitāte labā kvalitātē, kas veicinātu līdzsvarotu valsts ekonomisko izaugsmi.Konkurētspējīgas un resursu efektīvas transporta sistēmas izveidei izvirzīti vairāki būtiski mērķi, kas paredz vilces sistēmu izstrādāšanu un ieviešanu, multimodālo loģistikas ķēžu veiktspējas optimizēšanu, tostarp plašāk izmantojot energoefektīvākus transporta veidus, transporta un infrastruktūras izmantošanas efektivitātes palielināšanu ar informācijas sistēmām un uz tirgu balstītām iniciatīvām.Ciktāl tas attiecas uz infrastruktūru, Baltajā grāmatā iecerēts līdz 2030.gadam izveidot pilnībā funkcionējošu ES mēroga multimodālu TEN-T "pamattīklu", kam jānodrošina efektīvi multimodāli savienojumi starp ES valstu galvaspilsētām un citām svarīgākajām pilsētām, ostām, lidostām un nozīmīgākajiem sauszemes robežšķērsošanas punktiem, kā arī citiem galvenajiem ekonomikas centriem. Tam jābūt vērstam uz trūkstošo posmu aizpildīšanu – galvenokārt pārrobežu posmiem un problēmvietām/ apkārtceļiem, uz esošās infrastruktūras modernizēšanu un multimodālo termināļu izveidošanu jūras un upju ostās un uz pilsētu loģistikas konsolidācijas centriem. Pārvadājumiem lielos attālumos jāizveido labāki dzelzceļa/lidostu savienojumi. Jūras maģistrāles būs pamattīkla jūras dimensija. |
| 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā. | Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus (KF) | Dzelzceļa infrastruktūrai ir būtiska loma kopējā transporta attīstībā. Dzelzceļa infrastruktūras attīstībai ir liela nozīme tranzīta attīstībā; kvalitatīvu un modernu dzelzceļa tehnoloģiju ieviešana veicinās Latvijas dzelzceļa konkurētspēju, palielinot dzelzceļa pakalpojumu īpatsvara pieaugumu IKP. Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezglu attīstība ļaus nodrošināt lielāku pārvadājumu jaudu un pārstrādes spējas pieaugumu. Latvijas dzelzceļa tīkla kopgarums ir 1 896.9 km un 257.4 km no tiem ir elektrificēti. 164 Galveno dzelzceļa līniju elektrifikācija samazinās dzelzceļa koridora kopējās izmaksas, paaugstinās konkurētspēju, piesaistīs papildu kravas, samazinās ārējās izmaksas un slodzi videi, kā arī nodrošinās atbilstību ES transporta politikai un ilgtermiņa mērķiem. Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu infrastruktūras modernizācija ir būtiska iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai, kā arī veicinās nodarbinātību, darba vietu sasniedzamību un palielinās videi draudzīga dzelzceļa transporta konkurētspēju iekšzemes pasažieru pārvadājumos. |
| 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā. | Palielināt reģionālo mobilitāti, pievienojotsekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai (ERAF). | NRP min kvalitatīvas un konkurētspējīgas loģistikas un tranzītpakalpojumu infrastruktūras nodrošināšanu kā vienu no valsts konkurētspējas celšanas faktoriem, t.sk. uzsverot valsts reģionālo autoceļu sakārtošanas būtiskumu.Ieguldījumu prioritātes ietvaros plānota reģionālo autoceļu sakārtošana, priekšroku dodot autoceļiem, kuri savieno nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrus, kā arī nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras nodrošināšana un attīstība (TEN-T), valsts galveno autoceļu seguma rekonstrukcija. Reģionālie ceļi nodrošina cilvēku un preču mobilitāti, veicinot reģiona ekonomisko izaugsmi, nodrošina reģiona iedzīvotājus ar pamatpakalpojumiem (veselības aprūpe, izglītība un sociālā palīdzība). Investīcijas reģionālajos ceļos plānotas reģionos, kuros ir sociālekonomiskais ieguldījums reģiona attīstībai un nodrošināta industriālo zonu sasniedzamība. |
| 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti. | Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei. | NRP mērķis : nodarbinātības līmenis 73% (20–64 gadu vecuma grupā).NRP mērķis: nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēku novērsts nabadzības vai atstumtības risks.ES Padomes 2013.gada rekomendācija : "Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti."NRP izaicinājumi: strukturālā un cikliskā bezdarba riska mazināšana, kvalifikācijas un prasmju neatbilstība darba tirgus prasībām.Nepieciešams īstenot bezdarbnieku aktivizēšanas pasākumus, nodrošinot uz konkrētu mērķa grupu orientētu piedāvājumu un veikto pasākumu efektivitāti. |
| 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti. | Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu. | NRP mērķis : nodarbinātības līmenis 73% (20–64 gadu vecuma grupā).ES Padomes 2013.gada rekomendācija : "Uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras konsultāciju sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un pieejamību.Nepieciešams nodrošināt jauniešu iesaisti darba tirgū ar iniciatīvas "Jauniešu garantija" palīdzību, tādējādi jauniešiem nodrošinot 4 mēnešu laikā pēc skolas beigšanas iespēju saņemt kvalitatīvu piedāvājumu saistībā ar nodarbinātību, izglītības turpināšanu, mācekļa praksi vai stažēšanos. |
| 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti. | Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām. | NRP mērķis : nodarbinātības līmenis 73% (20–64 gadu vecuma. grupā).NRP kā vienu no galvenajiem politikas virzieniem un pasākumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai nosaka darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvā regulējuma un tā piemērošanas pilnveidošanu. Darba vietu kvalitātes pilnveide ir politikas virziens, ko stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanai izvirza ar Padomes lēmumu apstiprinātās valstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes (7. pamatnostādne).Saskaņā ar Eiropas dzīves un darba apstākļu fonda veikto pētījumu "Darbavietu kvalitātes tendences Eiropā" 165 Latvijā 2010.gadā 26,0% nodarbināto strādāja nepietiekamas kvalitātes darba vietās. Savukārt Valsts darba inspekcijas uzkrātās nelaimes gadījumu statistikas analīze liecina, ka uzlabojumi nepieciešami bīstamo nozaru uzņēmumos, īpaši mikro un mazo saimnieciskās darbības veicēju grupā, kur pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2013" rezultāti uzrāda situācijas pasliktināšanos darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību jomā. |
| 9. Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju. | Aktīva iekļaušana, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību. | NRP mērķis : nodarbinātības līmenis 73% (20–64 gadu vecuma Grupā).NRP mērķis : nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēku novērsts nabadzības vai atstumtības risks.ES Padomes 2013.gada rekomendācija : "Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti."NRP izaicinājumi : augsts bezdarba līmenis, nepietiekamas/neatbilstošas prasmes; pastāvošie aizspriedumi un diskriminācija; nepietiekama pakalpojumu pieejamība.Nepieciešams turpināt īstenot ilgstošo bezdarbnieku aktivizēšanas pasākumus, veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrāciju darba tirgū, izglītībā un sabiedrībā. |
| 9. Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju. | Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem. | NRP mērķis : nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēku novērsts nabadzības vai atstumtības risks.ES Padomes 2013.gada rekomendācija : "Risināt situāciju saistībā ar augstajiem nabadzības rādītājiem, veicot reformas sociālajā palīdzībā, lai tā attiektos uz lielāku iedzīvotāju skaitu, uzlabojot pabalstu adekvātumu un stiprinot pabalsta saņēmēju aktivizēšanas pasākumus. Pastiprināt īstenošanas mehānismus, lai efektīvi samazinātu bērnu nabadzību."NRP izaicinājumi : nepietiekama pakalpojumu pieejamība, t.sk. sociālās aizsardzības pasākumi ģimenēm ar bērniem.Nepieciešams uzlabot sociālo pakalpojumu un sociālā darba pieejamību un kvalitāti, t.sk. īstenojot pāreju no institucionāliem uz sabiedrībā balstītiem aprūpes pakalpojumiem, uzlabot veselības aprūpes pakalpojumus un veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrāciju darba tirgū, izglītībā un sabiedrībā. |
| 9. Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju. | Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem | NRP mērķi : samazināt nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvaru līdz 21% vai 121 000 cilvēku novērsts nabadzības vai atstumtības risks.ES Padomes 2013.gada rekomendācija : "Risināt situāciju saistībā ar augstajiem nabadzības rādītājiem, veicot reformas sociālajā palīdzībā, lai tā attiektos uz lielāku iedzīvotāju skaitu, uzlabojot pabalstu adekvātumu un stiprinot pabalsta saņēmēju aktivizēšanas pasākumus. Pastiprināt īstenošanas mehānismus, lai efektīvi samazinātu bērnu nabadzību."NRP izaicinājumi: nepietiekama pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, t.sk. sociālās aizsardzības pasākumi ģimenēm ar bērniem.Nepieciešams uzlabot sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrāciju darba tirgū, izglītībā un sabiedrībā, samazināt ilgstošās aprūpes institūcijās mītošo klientu skaitu, nodrošinot neatkarīgai un patstāvīgai dzīvei nepieciešamos apstākļus un pakalpojumus. |
| 10. Ieguldījumi izglītībā, mācībās un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā. | Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības; | NRP mērķis: līdz 2020.gadam panākt, lai mācību un apmācības priekšlaicīgas pārtraukšanas īpatsvars vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem būtu mazāks par 13,4%.ES Padomes 2013.gada rekomendācija : risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu pārklājumu un efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un pieejamību.NRP izaicinājumi : atbalsta trūkums (t.sk. pedagoģiskais) jauniešiem, uzsākot jaunu izglītības posmu; izglītības iestāžu novecojusī materiāltehniskā bāze, kas neveicina skolēnu motivāciju un interesi mācīties. |
| 10. Ieguldījumi izglītībā, mācībās un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā. | Augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām. | NRP mērķis : augstākajā izglītībā līdz 2020.gadam līdz 34–36% paaugstināt to iedzīvotāju īpatsvaru vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem, kuriem ir pabeigta augstākā izglītība.ES Padomes 2013.gada rekomendācija : īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, īpaši attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu, iestāžu konsolidāciju un internacionalizācijas veicināšanu.NRP izaicinājumi : nepietiekams docētāju un zinātnisko darbinieku skaits; studiju programmas ir sadrumstalotas; apdraudēta studiju kvalitāte un kritiskās masas nodrošināšana; piedāvātās studiju programmas maz atbilst darba tirgus vajadzībām. Jāveicina starptautisko konkurētspēju. |
| 10. Ieguldījumi izglītībā, mācībās un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā. | formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu. | NRP mērķis: veicināt iedzīvotāju zināšanu, prasmju un kompetences nepārtraukto pilnveidošanu un attīstību, lai 2020.gadā 15% iedzīvotāju (25–64 gadu vecumā) būtu regulāri iesaistīti mācīšanās procesā.NRP mērķis: strukturālā bezdarba mazināšana, nodrošinot labāku kvalifikācijas un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām.NRP izaicinājums: nav pilnībā nodrošināta ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu un prasmju atzīšana; pastāv ierobežotas iespējas pieaugušajiem iegūt formālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē. Pastāv arī ierobežotas iespējas gados vecākiem cilvēkiem regulāri un bez lieliem pārtraukumiem uzturēt kvalifikāciju, apgūt jaunas zināšanas, iemaņas un prasmes mūžizglītības sistēmā. |
| 10. Ieguldījumi izglītībā, mācībās un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā. | Darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi. | NRP mērķis: veicināt iedzīvotāju zināšanu, prasmju un kompetences nepārtrauktu pilnveidošanu un attīstību, lai 2020.gadā 15% iedzīvotāju (25–64 gadu vecumā) būtu regulāri iesaistīti mācīšanās procesā.NRP mērķis: strukturālā bezdarba riska mazināšana, nodrošinot labāku kvalifikācijas un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām.NRP izaicinājums : nav pilnībā nodrošināta ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu un prasmju atzīšana, kā arī pastāv ierobežotas iespējas pieaugušajiem iegūt formālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē. |
| 10. Ieguldījumi izglītībā, mācībās un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā. | Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru. | NRP mērķis: veicināt iedzīvotāju zināšanu, prasmju un kompetences nepārtraukto pilnveidošanu un attīstību, lai 2020.gadā 15% iedzīvotāju (25–64 gadu vecumā) būtu regulāri iesaistīti mācīšanās procesā.ES Padomes 2013.gada rekomendācija : īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, īpaši attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu, iestāžu konsolidāciju un internacionalizācijas veicināšanu. Turpmāk īstenot pasākumus, lai modernizētu pētniecības iestādes, pamatojoties uz neatkarīgo novērtējumu, kas pašlaik tiek veikts.NRP izaicinājumi : nepietiekami attīstīta augstākās izglītības institūciju materiāli tehniskā bāze. Nepieciešams turpināt izglītības infrastruktūras uzlabošanu un modernizāciju, lai veicinātu visu līmeņu izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī veicinātu skolēnu motivāciju un interesi apgūt jaunas prasmes un iegūt kvalifikāciju. |
| 11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi. | Investīcijas institucionālajās spējās un efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību. | ES Padomes 2013.gada rekomendācija : pabeigt reformas, lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti un samazinātu neiztiesāto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu, tostarp attiecībā uz maksātnespēju. Ieviest visaptverošu cilvēkresursu politiku un veikt pasākumus, lai īstenotu mediācijas tiesības un racionalizētu šķīrējtiesu sistēmu.NRP izaicinājums: samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un uzlabot uzņēmējdarbības tiesību aktu kvalitāti, ko iespējams panākt ar tiesisku, efektīvu un kvalitatīvu valsts pārvaldi, kas nodrošina, lai tās sniegtie pakalpojumi atbilstu sabiedrības vajadzībām.NRP izaicinājumi : veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanu. Stiprināt tiesībsargājošo iestāžu darbinieku kapacitāti. |
| Tematiskais mērķis | ERAF | ESF |
| --- | --- | --- |
| 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju | 467 519 706 | 0 |
| 2. Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti | 168 533 829 | 0 |
| 3. Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju | 296 191 300 | 0 |
| 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs | 290 594 229 | 0 |
| 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību | 62 955 499 | 0 |
| 6. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti | 350 681 050 | 0 |
| 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā | 235 477 563 | 0 |
| 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti | 0 | 139 884 930 |
| 9. Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju | 216 953 886 | 222 138 850 |
| 10. Ieguldīt izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā | 277 460 786 | 232 752 302 |
| 11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi | 0 | 18 063 357 |
| 12. TP | 39 180 553 | 21 420 040 |
| Kopā | 2 405 548 401 | 634 259 479 |
| JNI finansējums | 29 010 639(EUR) | |
| --- | --- | |
| ESF atbilstošais finansējums | 29 010 639(EUR) | |
| Kopējais pieejamais finansējums | 58 021 278 (EUR) | |
| Fonds | Reģionu kategorija, kur attiecināms | Tehniskās palīdzības finansējums (EUR) |
| --- | --- | --- |
| ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 39 180 553 |
| ERAF | Pārejas reģions | 0 |
| ERAF | Attīstīts reģions | 0 |
| ESF | Mazāk attīstīts reģions | 21 420 040 |
| ESF | Pārejas reģions | 0 |
| ESF | Attīstīts reģions | 0 |
| KF | NA | 40 715 710 |
| ELFLA | NA | 43 024 150 |
| EJZF | NA | 7 500 000 |
| ESF finansējuma īpatsvars ERAF un ESF 2007.-2013.gada plānošanas perioda darbības programmās konverģences, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības mērķiem | 19,50% | |
| --- | --- | |
| Dalībvalsts ESF minimālais īpatsvars | 20,70% | |
| ESF finansējuma īpatsvars kopējā ERAF un ESF finansējumā 2014.-2020.gada plānošanas periodā | 20,87% | |
| Tematiskie mērķi | ERAF | ESF |
| --- | --- | --- |
| 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju | 0 | 0 |
| 2. Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti | 0 | 0 |
| 3. Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju | 2 360 670 | 0 |
| 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs | 278 684 660 | 0 |
| 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību | 62 955 499 | 0 |
| 6. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti | 5 963 820 | 0 |
| 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā | 0 | 0 |
| 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti | 0 | 0 |
| 9. Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju | 305 078 | 0 |
| 10. Ieguldīt izglītībā, mācībās un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā | 46 712 067 | 0 |
| 11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi | 0 | 0 |
| 12. TP | 0 | 0 |
| Kopā | 396 981 794 | 0 |
| Tematiskais mērķis | ELFLA (EUR) | |
| --- | --- | |
| 3. Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju | 36 596 500 | |
| 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību | 35 012 750 | |
| 6. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti | 35 012 750 | |
| Programmas nosaukums | ESI fondi | Kopā |
| --- | --- | --- |
| Izaugsme un nodarbinātība | ESF, ERAF, KF, JNI | 4 418 233 214 |
| LAP 2014-2020 | ELFLA | 1 075 603 782 |
| ZRP2014-2020 | EJZF | 139 833 742 |
| KOPĀ | KOPĀ | 5 633 670 738 |
| Reģiona kategorija | Finansējuma apjoms atbilstoši EK lēmumam (...) EUR | Transformējams uz |
| --- | --- | --- |
| Mazāk attīstīts reģions | Pārejas reģions | |
| Mazāk attīstīts reģions | Vairāk attīstīts reģions | |
| Pārejas reģions | Mazāk attīstīts reģions | |
| Pārejas reģions | Vairāk attīstīts reģions | |
| Vairāk attīstīts reģions | Mazāk attīstīts reģions | |
| Vairāk attīstīts reģions | Pārejas reģions | |
| Transformācija uz | Pārdalītais apjoms(EUR) | |
| --- | --- | |
| Mazāk attīstīts reģions | ||
| Transition regions | ||
| Pārejas reģions | ||
| Fonds | Reģiona kategorija | Gads |
| --- | --- | --- |
| Fonds | Reģiona kategorija | Kopējais savienības atbalsts |
| --- | --- | --- |
| ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 2 405 548 401 |
| ERAF | Pārejas reģions | 0 |
| ERAF | Attīstīts reģions | 0 |
| ERAF | Īpašs piešķīrums attālākajiem vai reti apdzīvotajiem reģioniem | 0 |
| ERAF kopā: | ||
| ESF | Mazāk attīstīts reģions | 634 259 479 |
| ESF | Pārejas reģions | 0 |
| ESF | Attīstīts reģions | 0 |
| ESF kopā: | ||
| ELFLA | NA | 1 075 603 782 |
| KF | NA | 1 349 414 695 |
| EJZF | NA | 139 833 742 |
| Kopā (visiem fondiem) | 5 604 660 099 | |
| Vispārējās valdības izdevumi procentos no IKP | 2014 | 2015 |
| --- | --- | --- |
| P.51, % no IKP | 3.6 | 3.25 |
| Valsts līmenī piemērojamais ex-ante nosacījums | DP, uz kuru attiecas ex-ante nosacījums | Prioritārais virziens, uz kuru attiecas ex-ante nosacījums |
| --- | --- | --- |
| 1.1. Pētniecība un inovācija: ir izstrādāta valsts vai reģionāla pārdomātas specializācijas stratēģija atbilstoši valsts reformu programmai, lai līdzsvarotu privātos pētniecības un inovācijas izdevumus, kura atbilst pazīmēm, kas liecina, ka valsts vai reģionālās P&I sistēmas darbojas labi. | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas |
| 1.2. Pētniecības un inovācijas infrastruktūra: pastāv daudzgadu plāns investīciju iekļaušanai budžetā un noteikšanai par prioritāti. | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas |
| 2.1. Digitālā izaugsme: stratēģisks politikas satvars par digitālo stratēģiju, lai veicinātu cenas ziņā pieejamus, augstas kvalitātes un sadarbspējīgus IKT iespējotus privātos un publiskos pakalpojumus un palielinātu to izmantošanu pilsoņu, tostarp neaizsargāto grupu, uzņēmumu un valstu pārvaldes iestāžu, vidū, tostarp pārrobežu iniciatīvas. | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi |
| 2.2. Nākamās paaudzes tīklu (NGN) infrastruktūra: ir izstrādāti valsts vai reģionāli NGN plāni, kuros ņemtas vērā reģionālās darbības, kas veiktas, lai sasniegtu Savienības mērķus attiecībā uz piekļuvi ātrgaitas internetam, galveno uzmanību pievēršot jomām, kurās tirgus nenodrošina atvērtu infrastruktūru par pieejamu cenu un kvalitāti, saskaņā ar Savienības konkurences un valsts atbalsta noteikumiem, un paredzēt neaizsargātām iedzīvotāju grupām pieejamus pakalpojumus. | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi |
| 3.1. Ir veiktas īpašas darbības, lai stiprinātu uzņēmējdarbības veicināšanu, ņemot vērā Mazās uzņēmējdarbības aktu (MUA). | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja |
| 4.1. Ir veiktas darbības, lai veicinātu galapatēriņa energoefektivitātes rentablus uzlabojumus un rentablu ieguldījumu energoefektivitātē, būvējot vai atjaunojot ēkas. | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs |
| 4.3. Veikti pasākumi, lai sekmētu atjaunojamo energoresursu ražošanu un sadali.(kritērijs nav piemērojams uz ELFLA, jo LAP 2014-2020 ietvaros tiks atbalstīta atjaunojamās enerģijas ražošana, kas izmantojama attiecīgās saimniecības ietvaros nevis pārdošanai un atbalsts plānots 3.tematiskā mērķa sasniegšanai). | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs |
| 5.1. Riska novēršana un riska pārvaldība: ir izstrādāti valsts vai reģionāli riska novērtējumi attiecībā uz katastrofu pārvarēšanu, ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām. (kritērijs nav piemērojams uz ELFLA ņemot vērā proporcionalitātes principu t.sk. samērā mazo ieguldījumu riska pārvaldībai un novēršanai). | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte |
| 6.1. Ūdensapgādes joma: ir spēkā a) ūdens cenu noteikšanas politika, kura paredz atbilstošus stimulus lietotājiem izmantot ūdens resursus efektīvi, un b) dažādo ūdens izmantojumu atbilstošs ieguldījums ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā, kam piemēro likmi, kura noteikta apstiprinātajā upju baseinu apsaimniekošanas plānā attiecībā uz investīcijām, ko atbalsta programmas. (ņemot vērā Latvijas noteiktās prioritātes, nosacījums nav attiecināms uz ELFLA) | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte |
| 6.2. Atkritumu apsaimniekošanas joma: veicināt ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgas investīcijas atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo īpaši, izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānus saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK un ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte |
| 7.1. Transports: ir izstrādāts visaptverošs plāns vai plāni, vai satvars vai satvari par investīcijām transportā saskaņā ar dalībvalstu iestāžu sistēmu (tostarp reģionālajam un vietējam sabiedriskajam transportam), kas atbalsta infrastruktūras attīstību un uzlabo savienojamību ar TEN-T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem. | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Ilgtspējīga transporta sistēma |
| 7.2. Dzelzceļš: visaptverošajā transporta plānā vai plānos vai satvarā vai satvaros ir atsevišķa sadaļa par dzelzceļa attīstību saskaņā ar dalībvalstu iestāžu sistēmu (tostarp reģionālajam un vietējam sabiedriskajam transportam), kas atbalsta infrastruktūras attīstību un uzlabo savienojamību ar TEN-T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem. Investīcijas attiecas uz kustamajiem aktīviem, savstarpējo izmantojamību un spēju veidošanu. | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Ilgtspējīga transporta sistēma |
| 7.3. Citi transporta veidi, ietverot iekšzemes ūdensceļus un jūras transportu, ostas, multimodālus savienojumus un lidostu infrastruktūru: visaptverošajā(-os) transporta plānā vai plānos vai satvarā vai satvaros ir atsevišķa sadaļa par iekšzemes ūdensceļiem un jūras transportu, ostām, multimodāliem savienojumiem un lidostu infrastruktūru, kas palīdz uzlabot savienojamību ar TEN-T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem un veicina ilgtspējīgu reģionālo un vietējo mobilitāti. | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Ilgtspējīga transporta sistēma |
| 8.1. Ir izstrādāti un ieviesti aktīva darbaspēka tirgus politikas virzieni, ņemot vērā nodarbinātības politikas pamatnostādnes. | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Nodarbinātība, darba spēka mobilitāte un sociālā iekļaušana |
| 8.5. Darbinieku, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām: ir izstrādāti politikas virzieni, kas vērsti uz to, lai veicinātu gatavību pārmaiņām un pārstrukturēšanai un to labu pārvaldību. | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Nodarbinātība, darba spēka mobilitāte un sociālā iekļaušana |
| 8.6. Ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars, lai veicinātu jauniešu nodarbinātību, tostarp īstenojot garantijas jauniešiem shēmu.Šis ex-ante nosacījums attiecas tikai uz JNI īstenošanu. | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Nodarbinātība, darba spēka mobilitāte un sociālā iekļaušana |
| 9.1. Ir izstrādāts un tiek īstenots valsts stratēģisks politikas satvars nabadzības mazināšanai, kura mērķis ir darba tirgū aktīvi iekļaut no tā atstumtus cilvēkus, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes. | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Nodarbinātība, darba spēka mobilitāte un sociālā iekļaušana |
| 9.3. Veselība: ir izstrādāts valsts vai reģionāls veselības aizsardzības stratēģisks politikas satvars, ņemot vērā LESD 168. pantā noteiktos ierobežojumus un nodrošinot ekonomisku ilgtspējību. | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Nodarbinātība, darba spēka mobilitāte un sociālā iekļaušana |
| 10.1. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (PMP), ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Izglītība, prasmes un mūžizglītība |
| 10.2. Augstākā izglītība: ir izstrādāts valsts vai reģionāls stratēģisks politikas satvars augstākās izglītības apguves rādītāju, kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanai, ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Izglītība, prasmes un mūžizglītība |
| 10.3. Mūžizglītība: ir izstrādāts valsts un/vai reģionāls mūžizglītības stratēģisks politikas satvars, ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Izglītība, prasmes un mūžizglītība |
| 10.4. Profesionālā izglītība un apmācība: pastāv valsts vai reģionālā stratēģiskā politikas sistēma, lai paaugstinātu profesionālās izglītības un apmācības sistēmas kvalitāti un efektivitāti. | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Izglītība, prasmes un mūžizglītība |
| 11. Ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars dalībvalstu pārvaldes efektivitātes nostiprināšanai, tostarp valsts pārvaldes reformai. | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja |
| Nacionālā līmenī attiecināmie neizpildītie vai daļēji izpildītie vispārīgie ex-ante nosacījumi | Neizpildītie kritēriji | Plānotās darbības ex-ante nosacījuma izpildei |
| --- | --- | --- |
| 1. vispārīgaisIr administratīvā spēja saistībā ar ESI fondiem īstenot un piemērot Savienības tiesību aktus un politiku diskriminācijas novēršanas jomā. | ii) kārtība tā personāla apmācībai, kurš strādā iestādēs, kas iesaistītas ESI fondu pārvaldībā un kontrolē jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti un politika diskriminācijas novēršanas jomā. | FM izstrādātā Vadības un kontroles sistēmas apraksta pielikumā tiks pievienots ES KP fondu cilvēkresursu attīstības plāns, iekļaujot informāciju par ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācību vienlīdzīgu iespēju, nediskriminācijas un dzimumu līdztiesības jomās, paredzot apmācībām visu ESI fondu TP līdzekļus. |
| 2. vispārīgaisIr administratīvā spēja saistībā ar ESI fondiem īstenot un piemērot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) atbilstoši Padomes Lēmumam 2010/48/EK | ii) kārtība tā personāla apmācībai, kurš strādā iestādēs, kas iesaistītas ESI fondu pārvaldībā un kontrolē jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti un politika dzimumu līdztiesības jomā, kā arī integrētā pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai | FM izstrādātā Vadības un kontroles sistēmas apraksta pielikumā tiks pievienots ES KP fondu cilvēkresursu attīstības plāns, iekļaujot informāciju par ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācību vienlīdzīgu iespēju, nediskriminācijas un dzimumu līdztiesības jomās, paredzot apmācībām visu ESI fondu TP līdzekļus. |
| 3. vispārīgaisIr administratīvā spēja saistībā ar ESI fondiem īstenot un piemērot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) atbilstoši Padomes Lēmumam 2010/48/EK | iii) kārtība tā personāla apmācībai, kurš strādā iestādēs, kas iesaistītas ESI fondu pārvaldībā un kontrolē jomās, kurās piemērojami Savienības un valstu tiesību akti un politika invaliditātes jomā, tostarp vajadzības gadījumā saistībā ar pieejamības jautājumiem un UNCRPD praktisko piemērošanu, kā tas atspoguļots Savienības un valstu tiesību aktos | FM izstrādātā Vadības un kontroles sistēmas apraksta pielikumā tiks pievienots ES KP fondu cilvēkresursu attīstības plāns, iekļaujot informāciju par ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācību vienlīdzīgu iespēju, nediskriminācijas un dzimumu līdztiesības jomās, paredzot apmācībām visu ESI fondu TP līdzekļus. |
| 4. vispārīgaisIr izstrādāta kārtība, kā saistībā ar ESI fondiem nodrošināt Savienības publiskā iepirkuma tiesību aktu efektīvu piemērošanu. | a) Kārtība, lai ar atbilstīgiem mehānismiem efektīvi piemērotu Savienības noteikumus publiskā iepirkuma jomā; | Stratēģija, lai nodrošinātu laicīgu un efektīvu pilnas e-iepirkumu funkcionalitātes procedūras ieviešanu, tiks izstrādāta līdz 01.12.2015. Savukārt pilnas funkcionalitātes e-iepirkumu procedūras ieviešana tiks nodrošināta līdz 01.01.2016.Par kritērija ieviešanu atbildīgas iestādes: VARAM sadarbībā ar VRAA.Atbilstoši ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumam un uz tā pamata izdotajiem MK noteikumiem Nr. 419 iepirkumu uzraudzību nodrošina gan IUB, kura uzdevums kopš 2008. gada ir veikt ES fondu ietvaros veikto iepirkuma procedūru pirmspārbaudes (skat. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 17.pants), gan saskaņā ar MK noteikumus Nr.419 ES un KF vadībā iesaistītās atbildīgās un sadarbības iestādes, kas no 2012.gada sākuma veic iepirkuma procedūru pirmspārbaudes.Sākot ar 2013.gada 1.septembri spēkā stāsies MK 2013.gada 4.jūnija noteikumi Nr.299 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētajiem projektiem"; ievērojot šo noteikumu regulējumu, piemēram, tiks uzlabota Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēma, lai nodrošinātu šo noteikumu ietvaros veikto iepirkumu paziņojumu un citu iepirkuma dokumentu publicēšanu, kā rezultātā visiem tirgus dalībniekiem būs vienlīdz pieejamas iepirkumu tehniskās specifikācijas. Kā arī minētie noteikumi regulēs privāto komersantu, kā arī biedrību un nodibinājumu veiktos iepirkumus, ko finansē vai līdzfinansē ES, kā arī valsts un pašvaldības. Šie noteikumi nosaka elastīgu iepirkumu veikšanas kārtību, kas veidota pēc līdzības ar privātajā sektorā izmantoto un ir balstīta uz sarunām starp finansējuma saņēmēju un iespējamajiem piegādātājiem. Jaunā iepirkumu veikšanas kārtība būtiski samazina administratīvo slogu, kā arī kļūdu iespējas, vienlaikus nodrošinot iepirkumu ekonomisko efektivitāti, kā arī pietiekamu atklātību un konkurenci piegādātāju starpā. |
| Neizpildītie vai daļēji izpildītie tematiskie un specifiskie ex-ante nosacījumi | Neizpildītie kritēriji | Plānotās darbības ex-ante nosacījuma izpildei |
| --- | --- | --- |
| 1.1. Pētniecība un inovācija:ir izstrādāta valsts vai reģionāla pārdomātas specializācijas stratēģija atbilstoši valsts reformu programmai, lai līdzsvarotu privātos pētniecības un inovācijas izdevumus, kura atbilst pazīmēm, kas liecina, ka valsts vai reģionālās P&I sistēmas darbojas labi. | a) ii) kurā ir izklāstīti pasākumi privātu pētniecības investīciju veicināšanai;a) iii) kura paredz uzraudzības mehānismu. | Kritēriju a) ii ) un a) iii) izpildi nodrošinās IZM izstrādāts Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju pamatnostādņu 2014.–2020.gadam īstenošanas rīcības plāns, kas ietver Viedās specializācijas ieviešanas pasākumu plānu, ieviešanas uzraudzības mehānismu, t.sk. partnerības mehānismu un rādītājus.Lai to nodrošinātu tiks veiktas šādas darbības:1. ZTAI īstenošanas rīcības plāna apstiprināšana MK(izpildes termiņš – 01.07.2015., atbildīgais – IZM sadarbībā ar EM, FM, ZM, KM, VARAM):Ņemot vērā publiskajās diskusijās identificētās problēmas, diskusiju dalībnieku priekšlikumus, 2007.–2013.perioda analīzi un grūtās mācības, monitoringa sistēmas ārējā ekspertīzē iegūto novērtējumu, tiks izstrādāts RIS3 stratēģijas pasākumu plāns kā daļa no ZTAI pamatnostādņu 2014.–2020.gadam rīcības plāna, kurā tiks ietverta informācija par politikas instrumentu kartējumu, kas aptver gan valsts budžeta, gan ārējā finansējuma iniciatīvas, t.sk. nefinansiālās iniciatīvas, kas sekmē R&D&I mērķu sasniegšanu, gan par konkrētās aktivitātes ieviešanu atbildīgās institūcijas un RIS3 stratēģijas monitoringa un novērtēšanas sistēmu.2. Monitoringa sistēmas izstrāde, t.sk. mehānisms efektīva uzņēmējdarbības atklājuma principa piemērošanā (izpildes termiņš – 01.06.2015.):Viedās specializācijas stratēģijas monitoringa sistēma balstīsies uz horizontālo principu – uzņēmējdarbības atklājumu princips (tiks iestrādāts monitoringa sistēmas aprakstā) 2.1. Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes izveide (izpildes termiņš – 24.03.2014., atbildīgais – IZM sadarbībā ar EM, ZM, FM un VK).Padome izveidota, lai kvalitatīvi sagatavotu un koordinētu pasākumus, kas saistīti ar Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu (skat. aprakstu zemāk). 2.2. Monitoringa sistēmas izveides plāna izstrāde ZTAI pamatnostādnēs ietvertajai RIS3 stratēģijai indikatoru sistēmas priekšlikums ZTAI politikas rezultātu un to sasniegšanas rādītāju novērtēšanai(izpildes termiņš – 31.07.2014. [informatīvais ziņojums MK], atbildīgais – IZM sadarbībā ar EM):Informatīvā ziņojuma izstrāde un iesniegšana MK, kas ietver rīcības plānu Latvijas RIS3 stratēģijas monitoringa sistēmas izveidei (veicamās darbības un laika grafiks), priekšlikumu RIS3 stratēģijas indikatoriem, instrumentu kartējumam, t.sk. VB iniciatīvas un iniciatīvas privātā sektora investīciju R&D veicināšanai, un instrumentu sasaisti ar RIS3 stratēģijas specializācijas jomām (t.sk. definējot horizontālos instrumentus, kas ir saistīti ar RIS3 stratēģiju), kas vērsti uz ZTAI pamatnostādnēs noteiktajiem Latvijas RIS3 stratēģijas tautsaimniecības transformācijas virzieniem un izaugsmes prioritātēm. 2.3. ZTAI pamatnostādnēs ietvertās RIS3 stratēģijas monitoringa un novērtēšanas sistēmas izstrāde t.sk. ārējā ekspertīze (izpildes termiņš – 01.06.2015., atbildīgais – IZM sadarbībā ar EM un FM):• Iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrāde, ievērojot RIS 3 stratēģijas izstrādes vadlīnijas un publisko diskusiju ieteikumus, t.sk. priekšlikumu izstrāde ZTAI pamatnostādnēs ietvertajai RIS3 stratēģijas specializācijas jomu regulāras pārskatīšanas mehānismam un uzņēmējdarbības atklājuma principa piemērošanai praksē, priekšlikumi monitoringa sistēmas ieviešanas modelim, sociālo partneru iesaistes mehānismam (izpildes termiņš – 31.08.2014.)• Līguma noslēgšana ar ārējiem ekspertiem (izpildes termiņš – 30.10.2014.)• RIS3 stratēģijas monitoringa un novērtēšanas sistēmas priekšlikums (izpildes termiņš – 01.03.2015.)• RIS3 stratēģijas monitoringa un novērtēšanas sistēmas priekšlikuma saskaņošana ar iesaistītajām pusēm (izpildes termiņš – 01.06.2015.)3. 2007.–2013.g.plānošanas perioda gūtās pieredzes novērtējums (izpildes termiņš – 28.02.2016., atbildīgais – IZM, EM, ZM, VARAM, KM): 3.1. Publiskās diskusijas ZTAI pamatnostādņu ieviešanas pasākumu plāna izstrādei, kuru rezultātā tiek iegūts(izpildes termiņš 04.2014.–12.2014., atbildīgais – IZM un VIAA sadarbībā ar EM):a) esošo KP fondu instrumentu 2007–2013 novērtējums;b) priekšlikumi Viedās specializācijas jomu tālākai fokusēšanai vai stratēģiskajām prioritātēm jomas ietvaros;c) priekšlikumi 2014–2020 plānošanas perioda instrumentiem un citām iniciatīvām, kas svarīgas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanai.Diskusijas tiek organizētas, lai ES 2014.–2020. gada plānošanas perioda investīciju programmēšanā nodrošinātu EK rekomendācijām atbilstošu politikas instrumentu klāsta izstrādi un ESI fondu atbalsta SAM plānošanu, tai skaitā RIS3 stratēģijā definēto jomu kontekstā. Papildus tiks nodrošināts neatkarīgu ekspertu vērtējums (peer-review) starptautiskās konferencēs un semināros. 3.2. Politikas instrumentu kartējuma izstrāde(izpildes termiņš 31.08.2014, atbildīgais – IZM un VIAA sadarbībā ar EM):Izstrādāts 2007.–2013.gada instrumentu un sasniegto rezultātu apkopojums, Latvijā pieejamās zinātniskās un inovāciju infrastruktūras kartējums un 2014.–2020.gada perioda instrumentu kartējums ar instrumentu aprakstiem un sasniedzamajiem rezultātiem. 3.3. 2007.–2013. gada R&D atbalsta ex-post izvērtējums :• Ievērojot to, ka liela daļa R&D atbalsta programmu noslēdzas 2015.gada 31.augustā, ex – post izvērtējumu ir lietderīgi sākt 2015.gada 2.pusgadā (izpildes termiņš – 01.04.2016., atbildīgais – FM sadarbībā ar IZM, ZM un EM)• Ex-post izvērtējuma iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrāde (izpildes termiņš – 01.09.2015., atbildīgais – IZM sadarbībā ar FM, ZM un EM)• Pakalpojumu līguma noslēgšana ar ārējiem ekspertiem (izpildes termiņš – 01.12.2015., atbildīgais – FM)• Zinātnisko institūciju grāmatvedības un finanšu politikas apsekojums (izpildes termiņš – 30.12.2014., atbildīgais – VIAA) 3.4. Zinātnisko institūciju restrukturizācija(izpildes termiņš – 01.07.2015., atbildīgais – IZM un citas nozaru ministrijas, kuru pārraudzībā ir zinātniskās institūcijas)Īstenojama atbilstoši IZM ziņojumam par Latvijas zinātnes strukturālās reformas īstenošanu līdz 2015.gada 1.jūlijam4. Viedās specializācijas stratēģijas specializācijas jomu fokusēšanas mehānisms (izpildes termiņš – regulāri 2015.–2020.g. ievērojot programmu atlašu laika grafiku, atbildīgais – IZM un EM)Prioritāšu regulāra pārskatīšana atbilstoši izstrādātajai Viedās specializācijas stratēģijas monitoringa sistēmai, balstoties uz uzņēmējdarbības atklājuma principu un strukturētu dialogu ar iesaistītajām pusēm, ieviešot ciklisku projektu iesniegumu atlasi. 4.1. Specifisko atbilstības kritēriju un kvalitātes vērtēšanas kritēriju izstrāde SAM 1.1.1., 1.1.2. projektu iesniegumu atlasēm 2015. – 2016.gadā(izpildes termiņš – 31.12.2014., atbildīgais – IZM un EM, sadarbībā ar CFLA)Sagatavoti specifiskie atbilstības kritēriji un kvalitātes vērtēšanas kritēriji SAM 1.1.1. un SAM 1.1.2. pirmajām projektu iesniegumu atlases kārtām, lai nodrošinātu, ka 2015.–2016.gadā veiktajām projektu iesniegumu atlasēm SAM ietvaros tiek sagatavots ex-ante novērtējums par atlases rezultātiem un ieteikumi turpmākajai rīcībai, kas tiek izmantoti nākamo kārtu izstrādei.Detalizētāku informāciju skatīt 1.pielikumā. |
| 2.1. Digitālā izaugsme: stratēģisks politikas satvars par digitālo stratēģiju, lai veicinātu cenas ziņā pieejamus, augstas kvalitātes un sadarbspējīgus IKT iespējotus privātos un publiskos pakalpojumus un palielinātu to izmantošanu pilsoņu, tostarp neaizsargāto grupu, uzņēmumu un valstu pārvaldes iestāžu, vidū, tostarp pārrobežu iniciatīvas. | i)darbību iekļaušana budžetā un noteikšana par prioritāti, izmantojot SWOT vai līdzīgu analīzi, kas veikta atbilstīgi Eiropas digitalizācijas programmas rezultātu pārskatam | Ir veikta plānoto IKT aktivitāšu izvērtēšana un analīze, piesaistot IKT nozares pārstāvjus, lai noteiktu prioritāri finansējamos pasākumus. Ir definēti mērķi un pamatprincipi, kas iekļauti Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam. Izstrādājot pamatnostādnes tika veikts 2006.–2013.gada attīstības plānošanas perioda gala ietekmes novērtējums (Pamatnostādņu pielikums), kura ietvaros tika veikts esošās situācijas izvērtējums. Lai noteiktu 2014.–2020.gada plānošanas perioda rīcības virzienus IKT jomā, ņemot vērā esošās situācijas analīzi informācijas sabiedrības jomā, kā arī ES attīstības plānošanas dokumentos izvirzītās prioritātes informācijas sabiedrības jomā, izstrādājot pamatnostādnes, tika veikts situācijas izvērtējums un mērķu analīzē tika iesaistīti visi partneri (360 grādu analīze). Ievērojot jomas horizontālo ietekmi:a) visās ministrijās tika veiktas padziļinātas intervijas ar visu ministriju pārstāvjiem, ar mērķi noskaidrot līdzšinējo aktivitāšu un ieguldījumu pienesumu, īpaši pievēršot uzmanību aspektiem, kas nākošajā periodā būtu pilnveidojami, lai ieguldījumi procesos un sistēmās dotu atdevi un veicinātu tautsaimniecības izaugsmi; t.sk. identificējot publiskā sektora vājās vietas, kas rada šķēršļus IKT kā veicinošai infrastruktūrai un attiecīgi arī tautsaimniecības izaugsmei;b) padziļinātas darba sesijas tika veiktas ar pašvaldību pārstāvjiem ar mērķi noskaidrot līdzšinējo aktivitāšu un ieguldījumu pienesumu, īpaši pievēršot uzmanību aspektiem, kas nākamajā periodā būtu pilnveidojami, lai ieguldījumi procesos un sistēmās dotu atdevi un veicinātu tautsaimniecības izaugsmi; īpaši analizējot pašvaldību un valsts informācijas sistēmu sadarbspējas problemātiku, un negatīvās konsekvences, kas dēļ sadarbspējas problēmām rodas uzņēmējiem;c) ar IKT piegādātājiem, nozares asociācijām (Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas) iesaisti pamatnostādņu izstrādē, tika iegūts IKT nozares profesionāļu skatījums uz vajadzību analīzi;d)komersanti – Latvijas darba devēju konfederācijas un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras iesaiste (t.sk. padziļinātas diskusijas darba devēju konfederācijas Pakalpojumu padomē), iegūstot komersantu (ar uzsvaru uz MVK) skatījumu uz to, kas būtu jādara attiecībā uz IKT kā veicinošu infrastruktūru, lai veicinātu izaugsmi, kā arī attiecībā uz inovācijām;e) konsultācijas ar UNESCO, iegūstot plašāku skatījumu uz pasaules informācijas sabiedrības attīstības vajadzībām, īpaši akcentējot izglītības un prasmju lomu;f) sabiedrība – veicot publisko apspriešanu un integrējot sabiedrību izstrādes procesā, kā arī veicot situācijas analīzes un novērtējuma jomas pētījumus, iegūstot gan kvantitatīvu, gan kvalitatīvu informāciju par esošo IKT jomas pieprasījumu un piedāvājumu gan attiecībā uz tīkliem, gan pakalpojumiem.Pamatnostādnēs iekļauti arī pieejamie finanšu resursi IKT jomā, norādot finansējuma avotu. Kritērija izpildi nodrošina 2013.gada 14.oktobra MK sēdē apstiprinātās "Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam.Lai izpildītu kritēriju, tiks nodrošināta Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam darba grupas materiālu apkopojuma, kurā ietverta informācija par pamatnostādņu sagatavošanu, kā arī veiktās analīzes liecību, virzība apstiprināšanai nacionālā līmenī – MK. |
| 5.1. Riska novēršana un riska pārvaldība: ir izstrādāti valsts vai reģionāli riska novērtējumi attiecībā uz katastrofu pārvarēšanu, ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām. (kritērijs nav piemērojams uz ELFLA, ņemot vērā proporcionalitātes principu t.sk. samērā mazo ieguldījumu riska pārvaldībai un novēršanai). | a) ii) sniegts viena riska un vairāku risku scenāriju apraksts; | Kritērijs tiks izpildīts, sagatavojot Informatīvo ziņojumu ar viena riska un vairāku risku scenāriju aprakstiem.Riska novērtēšana tiks veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 1313/2013/ES (2013.gada 17.decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu, pamatojoties uz EK 2010.gada 12.decembra darba dokumentu "Riska novērtēšanas un kartēšanas vadlīnijas katastrofu pārvaldībai" SEC(2010) 1626, kas ir izstrādāts, izmantojot Starptautiskās Standartizācijas organizācijas izstrādātos starptautiskos standartus, jo īpaši ISO 31000, ISO 31010, un atbilstošā ISO Guide 73 terminoloģiju kopā ar specifiskāku UNISDR katastrofu riska samazināšanas terminoloģiju.Par pasākuma izpildi atbildīgā iestāde IeM sadarbībā ar nozaru ministrijām (ministrijas, kas norādītas Valsts civilās aizsardzības plāna 30.pielikumā).Kritērija izpilde plānota līdz 2015.gada 22.decembrim.Kritērija izpildi nodrošinās ar Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programmas 2008.–2015.gadam aktualizēšanu, kas tiks ietverta izstrādātos 2.cikla Upju baseinu apsaimniekošas plānos.Detalizētāku informāciju lūdzam skatīt 1.pielikumā. |
| 6.1. Ūdensapgādes joma: ir spēkā a) ūdens cenu noteikšanas politika, kura paredz atbilstošus stimulus lietotājiem izmantot ūdens resursus efektīvi, un b) dažādo ūdens izmantojumu atbilstošs ieguldījums ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā, kam piemēro likmi, kura noteikta apstiprinātajā upju baseinu apsaimniekošanas plānā attiecībā uz investīcijām, ko atbalsta programmas. (ņemot vērā Latvijas noteiktās prioritātes, nosacījums nav attiecināms uz ELFLA) | a) ERAF un Kohēzijas fonda atbalstītajās nozarēs dalībvalsts ir nodrošinājusi dažādo ūdens izmantojumu ieguldījumu ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā pa nozarēm saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK ( 5 ) 9. panta 1. punkta pirmo ievilkumu, vajadzības gadījumā ņemot vērā atgūšanas sociālo, vides un ekonomisko ietekmi, kā arī skartā reģiona vai reģionu ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļus | Ar Vides ministra 2010. gada 6. maija rīkojumu Nr. 143 apstiprināti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas UBAP, kas ietver ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi, tai skaitā, izmaksu segšanas novērtējumu un tā nodrošināšanai nepieciešamos pasākumus.UBAP ir izstrādāti sešu gadu periodam (pirmais plānošanas cikls aptver laika periodu no 2010. gada līdz 2015.gadam).VARAM ir saņēmusi EK jautājumus par pirmā plānošanas cikla UBAP, t.sk., par ekonomisko analīzi. Spēkā esošajos upju baseinu apsaimniekošanas plānos vides izmaksas netika aprēķinātas kvantitatīvi. Tomēr tās tika ņemtas vērā, aprēķinot pasākumu programmā ietverto papildu (tiesību aktos nenoteikto) pasākumu izmaksas (17.pielikums apsaimniekošanas plāniem).Galvenais uzsvars tika likts uz finansiālo mehānismu/ instrumentu analīzi, uz vides izmaksu segšanas līmeņa novērtējumu un priekšlikumiem šī novērtējuma uzlabošanai:• izvērtējot finansiālo instrumentu iespējamās izmaiņas (DRN);• ierosinot papildu pasākumu iekļaušanu programmā.Atjaunojot upju baseinu apsaimniekošanas plānus 2015.–2021.gadam, plānots veikt padziļinātu neinternalizēto vides izmaksu analīzi visiem atbilstošiem ūdenssaimniecības pakalpojumu/ būtiskas ūdens lietošanas veidiem.2013.gada decembrī ir notikušas pārrunas ar EK par saņemtajiem komentāriem. Nepieciešamie uzlabojumi UBAP tiks veikti otrajā plānu izstrādes kārtā.Ievērojot minēto, līdz 2015.gadam tiks veikta pirmā plānošanas cikla UBAP, kas ir spēkā līdz 2015.gadam, pārskatīšana, tai skaitā ekonomiskā analīze un tajā ietilpstošā izmaksu segšanas novērtējuma un veicamo pasākumu izmaksu efektivitātes novērtējuma pārskatīšana.2013.gadā ir norisinājies darbs pie pieteikuma sagatavošanas Vides aizsardzības fonda administrācijai, lai veiktu izvērtējumu otrā plānošanas cikla upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāna izstrādes vajadzībām, t.sk., pirmā plānošanas cikla Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāna aktualizēšanai.Jauno upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu izstrāde un esošo upju baseinu apsaimniekošanas plānu, kas ir spēkā līdz 2015.gadam, pārskatīšana tiks veikta vienlaikus 2014.gadā. Aktualizēto UBAP uzmetuma versijas tiks publicētas līdz 2014.gada 22.decembrim un 2015.gada pirmajā pusgadā tiks organizēta sabiedriskā apspriešana. UBAP aktualizēšana tiks pabeigta līdz 2015.gada 22.decembrim.Kritērija izpilde – 2015. gada 22. decembris |
| 6.1. Ūdensapgādes joma: ir spēkā a) ūdens cenu noteikšanas politika, kura paredz atbilstošus stimulus lietotājiem izmantot ūdens resursus efektīvi, un b) dažādo ūdens izmantojumu atbilstošs ieguldījums ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā, kam piemēro likmi, kura noteikta apstiprinātajā upju baseinu apsaimniekošanas plānā attiecībā uz investīcijām, ko atbalsta programmas. (ņemot vērā Latvijas noteiktās prioritātes, nosacījums nav attiecināms uz ELFLA) | b) Ir pieņemts upju baseinu apsaimniekošanas plāns upju baseinu apgabalam, kas atbilst 13. pantam Direktīvā 2000/60/EK. | Detalizēti plānotie rīcības plāna pasākumi ar termiņiem:1. Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu 2016.–2021.gadam projektu izstrāde:- 4 upju baseinu apgabalu raksturojuma sagatavošana.- Cilvēka darbības radīto slodžu un to ietekmes uz ūdeņiem izvērtēšana, lai atbilstoši Direktīvas 2000/60/EK prasībām noteiktu slodzes katrā baseinā, kas var ietekmēt ūdensobjektiem izvirzīto mērķu sasniegšanu. Izvērtējumā tiks ietvertas slodzes, ko rada punktveida piesārņojuma avoti (notekūdeņu novadīšana, piesārņotās vietas u.tml.), izkliedētā piesārņojuma avoti, ūdens ieguve, ūdensobjektu hidroloģiskie un morfoloģiskie pārveidojumi u.c.- Upju baseinu ekonomiskās analīzes pārskatīšana, t.sk., ūdeņu izmantošanas sociālekonomiskās nozīmības izvērtējuma un bāzes scenārija papildināšana, "ūdenssaimniecības pakalpojumu" (water services) izmaksu segšanas un ūdens cenu politikas izvērtējuma papildināšana, cita starpā, ietverot izmaksu segšanas izvērtējumā arī mazo HES darbību un pretplūdu aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavojot secinājumus par to, kā ir ņemts vērā izmaksu segšanas princips un princips "piesārņotājs maksā".-Informācijas par aizsargājamām teritorijām un ūdeņu monitoringu sagatavošana, tai skaitā, par upju baseinu apsaimniekošanas plānu 2016.–2021.gadam izstrādes nodrošināšanai veikto bioloģisko, ķīmisko, hidromorfoloģisko u.c. kvalitātes rādītāju monitoringu atbilstoši Direktīvas 2000/60/EK prasībām.- Pazemes un virszemes ūdeņu stāvokļa vērtējums, pamatojies uz plašāku rādītāju (quality elements) spektru, vides kvalitātes mērķu izvirzīšana, iepriekšējā perioda (2010.–2015.) mērķu izpildes novērtējums.- Pasākumu programmas izstrāde un pasākumu izmaksu efektivitātes novērtēšana, t.sk. pasākumi notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai atbilstoši ES un Latvijas tiesību aktu prasībām, pasākumu izmaksu noteikšana un atspoguļošana (breakdown of costs) dažādos rakursos.- Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu 2010.–2015.gadam izpildes novērtēšana, t.sk. skaidrojums, ja atsevišķi mērķi nav sasniegti vai kādi pasākumi nav īstenoti.-Informācijas par saistītiem dokumentiem, plānu sabiedriskās apspriešanas gaitu un rezultātiem, atbildīgajām iestādēm sagatavošana.Termiņš – 2014.gada 22.decembris.Atbildīgā iestāde:Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projektus)VARAM (pārrauga plānu izstrādes gaitu, koordinē sadarbību ar kaimiņu valstīm)2. Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu 2016.–2021.gadam projektu sabiedriskā apspriešana, t.sk. projektu iesniegšana upju baseinu apgabalu konsultatīvajām padomēm, apspriešanas sanāksmju organizēšana, plānu izsūtīšana komentēšanai citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.Termiņš – 2015.gada 1.jūlijs.Atbildīgā iestāde:Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (nodrošina plānu projektu pieejamību Internetā, saņem un apkopo komentārus un izdara grozījumus plānu projektos)VARAM (organizē sabiedrisko apspriešanu, koordinē sadarbību ar kaimiņu valstīm)3. Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānu 2016.–2021.gadam apstiprināšana.Termiņš – 2015.gada 22.decembris.Atbildīgā iestāde:Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 19.panta pirmo daļu)4. Virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa programmas īstenošana, lai nodrošinātu ar datiem upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu 2016.–2021.gadam izstrādi, kā arī novērtētu iepriekšējā periodā (2010.-2015.) izvirzīto vides kvalitātes mērķu izpildi.Termiņš – līdz 31.12.2015., pēc tam 2016.–2021.Atbildīgā iestāde:Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (organizē monitoringa veikšanu)Informācija par savstarpējās atbilstības nosacījumu ievērošanu tiks ietverta LAP 2014–2020.(Tiks ieviests pēc EK regulu apstiprināšanas un LAP 2014.–2020.gadam iesniegšanas EK). |
| 6.2. Atkritumu apsaimniekošanas joma: veicināt ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgas investīcijas atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo īpaši, izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānus saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK un ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. | d) Ir pieņemti vajadzīgie pasākumi, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz sagatavošanos atkārtotai izmantošanai un pārstrādei līdz 2020. gadam saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punktu. | Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2008/98/EK (19.11.2008.) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 11.panta 2.punkta prasības ir transponētas "Atkritumu apsaimniekošanas likumā" 20.panta, 4., 5.un 7.daļā, kā arī MK 02.08.2011. noteikumos Nr.598 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju" un MK 22.12.2008. noteikumos Nr.1075 "Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām".MK 2013.gada 26.februārī akceptēja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013.–2020.gadam (protokols Nr.11, 35.§), kurā iekļauti pasākumi atkritumu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei.Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir iesniegts caur ESTAPIKS sistēmu 31.10.2013.Atbilstoši EK norādījumiem, ir izstrādāts rīcības plāns ar stimulējošiem pasākumiem bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai.Plāns ietvert Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.–2020.gadam ietvertos mērķus un pasākumus attiecībā uz bioloģiski noārdāmo atkritumu apglabāšanas poligonos ierobežošanu, t.sk., tehnisko pasākumu īstenošanu, normatīvo tiesību aktu grozījumiem (līdz 2015.gadam) un sabiedrības izglītošanu un pētījumu par potenciāli atbalstāmo vides aizsardzības aktivitāšu ekonomisko ieguvumu novērtējumu.Paredzētie pamatpasākumi ietvers: stingrākus pienākumus atkritumu apsaimniekošanas komersantiem attiecībā uz atkritumu rādītāju informēšanu par tiem pieejamām atkritumu dalītas vākšanas iespējām, DRN likmes par atkritumu apglabāšanu palielināšanu, poligona apsaimniekotāja regulāro atkritumu sastāva novērtēšanu ar iespēju piemērot administratīvus sodus par to, ka netiek šķiroti atkritumi, izmaiņas normatīvajos tiesību aktos par aizliegumiem/ierobežojumiem apglābāt tādus atkritumus, kuriem pastāv pārstrādes iespējas un veicināt komposta/fermentācijas atlieku atkārtoto izmantošanu utt. |
| 7.1. Transports: ir izstrādāts visaptverošs plāns vai plāni, vai satvars vai satvari par investīcijām transportā saskaņā ar dalībvalstu iestāžu sistēmu (tostarp reģionālajam un vietējam sabiedriskajam transportam), kas atbalsta infrastruktūras attīstību un uzlabo savienojamību ar TEN-T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem. | a) ii) reālistiskus un pārdomātus to projektu mērķus, kurus paredzēts atbalstīt no ERAF un Kohēzijas fonda, | Neizpildītā kritērija izpildi nodrošinās detalizētāks plānoto projektu indikatīvais saraksts ar ieviešanas laika grafiku un finansēšanas plānu.Papildus Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam (http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8) ietvertajai informācijai, tiks izstrādāts detalizētāks plānoto projektu indikatīvais saraksts, kas ietvers:- Projektu īstenošanā iesaistīto institūciju sarakstu;- Indikatīvās projekta izmaksas;- Plānoto īstenošanas laika grafiku aktivitāšu līmenī (tajā skaitā izpēte, tehniskā projekta izstrāde, izmaksu un ieguvumu analīze, ietekmes uz vidi novērtējums, ja attiecināms – paziņojums par valsts atbalstu, iepirkuma veikšana, būvniecības uzsākšanaun norise u.c.).Izstrādātais detalizētais plānoto projektu indikatīvais saraksts tiks iesniegts un apstiprināts MK informatīvā ziņojuma veidā. |
| b) paredz pasākumus, lai nodrošinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. | Neizpildītā kritērija izpildi nodrošinās SM izstrādāta un apstiprināta metodika, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. Metodika ietvers:- starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju nepilnību projektu mērķu sasniegšanā analīzi (tajā skaitā attiecībā uz iepirkumu procedūrām, vides aizsardzības prasību izpildi, pārdomātu projektu izstrādi un prioritizāciju, projektu finanšu vadību, uzturēšanas izmaksām, administratīvā sloga mazināšanu un projektu vadības sistēmu pārvaldību);- ieteikumus iespējamo risku un atkāpju projektu mērķu sasniegšanā savlaicīgai konstatēšanai, mazinot risku, ka apstiprināto projektu īstenošana tiek pārtraukta. Ņemot vērā, ka plānotie projekti ir identificēti Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam, kā arī informatīvajā ziņojumā ar plānoto projektu indikatīvo sarakstu tiks identificēti rezerves projekti, projekta īstenošanas pārtraukšanas gadījumā, atbilstoši līdzšinējai pieredzei, projektu iesniedzējs par atbrīvojušos summu tiek aicināts iesniegt citu atbilstošu projektu;- atbildīgās iestādes nepieciešamās rīcības aprakstu, lai sekmētu projektu mērķu sasniegšanu.Ņemot vērā, ka starpniekinstitūcijām un atbalsta saņēmējiem ir projektu īstenošanas pieredze 2004.–2006.gada un 2007.–2013.gada ESI fondu plānošanas periodā, kā arī projektu priekšlikumu vadībā iesaistītajam personālam ir ilggadēja pieredze Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas un Pasaules bankas līdzfinansēto kredītprojektu īstenošanā, atsevišķas apmācības attiecībā uz valsts iepirkumu, IVN procedūrām, finanšu projektu vadību u.c., SM neplāno. Izstrādātā metodika tiks apstiprināta SM. | |
| 7.2. Dzelzceļš: visaptverošajā transporta plānā vai plānos vai satvarā vai satvaros ir atsevišķa sadaļa par dzelzceļa attīstību saskaņā ar dalībvalstu iestāžu sistēmu (tostarp reģionālajam un vietējam sabiedriskajam transportam), kas atbalsta infrastruktūras attīstību un uzlabo savienojamību ar TEN- T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem. Investīcijas attiecas uz kustamajiem aktīviem, savstarpējo izmantojamību un spēju veidošanu. | a) Transporta plānā vai plānos, vai satvarā vai satvaros ir sadaļa par dzelzceļa attīstību, kā noteikts iepriekš, un šī sadaļa atbilst tiesiskajām prasībām attiecībā uz stratēģisko vides novērtējumu (SVN) un tajā nosaka reālistiskus un pārdomātus projekta mērķus (tostarp grafiku un budžeta struktūru); | Neizpildītā kritērija izpildi nodrošinās detalizētāks plānoto projektu indikatīvais saraksts ar ieviešanas laika grafiku un finansēšanas plānu.Papildus Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam (http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8) ietvertajai informācijai, tiks izstrādāts detalizētāks plānoto projektu indikatīvais saraksts, kas ietvers:- Projektu īstenošanā iesaistīto institūciju sarakstu;- Indikatīvās projekta izmaksas;- Plānoto īstenošanas laika grafiku aktivitāšu līmenī (tajā skaitā izpēte, tehniskā projekta izstrāde, izmaksu un ieguvumu analīze, ietekmes uz vidi novērtējums, ja attiecināms – paziņojums par valsts atbalstu, iepirkuma veikšana, būvniecības uzsākšana un norise u.c.).Izstrādātais detalizētais plānoto projektu indikatīvais saraksts tiks iesniegts un apstiprināts MK informatīvā ziņojuma veidā. |
| 7.2. Dzelzceļš: visaptverošajā transporta plānā vai plānos vai satvarā vai satvaros ir atsevišķa sadaļa par dzelzceļa attīstību saskaņā ar dalībvalstu iestāžu sistēmu (tostarp reģionālajam un vietējam sabiedriskajam transportam), kas atbalsta infrastruktūras attīstību un uzlabo savienojamību ar TEN- T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem. Investīcijas attiecas uz kustamajiem aktīviem, savstarpējo izmantojamību un spēju veidošanu. | b) paredz pasākumus, lai nodrošinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. | Neizpildītā kritērija izpildi nodrošinās SM izstrādāta un apstiprināta metodika, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. Metodika ietvers:- starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju nepilnību projektu mērķu sasniegšanā analīzi (tajā skaitā attiecībā uz iepirkumu procedūrām, vides aizsardzības prasību izpildi, pārdomātu projektu izstrādi un prioritizāciju, projektu finanšu vadību, uzturēšanas izmaksām, administratīvā sloga mazināšanu un projektu vadības sistēmu pārvaldību);- ieteikumus iespējamo risku un atkāpju projektu mērķu sasniegšanā savlaicīgai konstatēšanai, mazinot risku, ka apstiprināto projektu īstenošana tiek pārtraukta. Ņemot vērā, ka plānotie projekti ir identificēti Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam, kā arī informatīvajā ziņojumā ar plānoto projektu indikatīvo sarakstu tiks identificēti rezerves projekti, projekta īstenošanas pārtraukšanas gadījumā, atbilstoši līdzšinējai pieredzei, projektu iesniedzējs par atbrīvojušos summu tiek aicināts iesniegt citu atbilstošu projektu;- atbildīgās iestādes nepieciešamās rīcības aprakstu, lai sekmētu projektu mērķu sasniegšanu.Ņemot vērā, ka starpniekinstitūcijām un atbalsta saņēmējiem ir projektu īstenošanas pieredze 2004.–2006. gada un 2007.–2013.gada ESI fondu plānošanas periodā, kā arī projektu priekšlikumu vadībā iesaistītajam personālam ir ilggadēja pieredze Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas un Pasaules bankas līdzfinansēto kredītprojektu īstenošanā, atsevišķas apmācības attiecībā uz valsts iepirkumu, IVN procedūrām, finanšu projektu vadību u.c., SM neplāno. |
| 7.3. Citi transporta veidi, ietverot iekšzemes ūdensceļus un jūras transportu, ostas, multimodālus savienojumus un lidostu infrastruktūru: visaptverošajā(-os) transporta plānā vai plānos vai satvarā vai satvaros ir atsevišķa sadaļa par iekšzemes ūdensceļiem un jūras transportu, ostām, multimodāliem savienojumiem un lidostu infrastruktūru, kas palīdz uzlabot savienojamību ar TEN-T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem un veicina ilgtspējīgu reģionālo un vietējo mobilitāti. | a) ii) nosaka reālistiskus un pārdomātus projekta mērķus (tostarp grafiku un budžeta struktūru); | Neizpildītā kritērija izpildi nodrošinās detalizētāks plānoto projektu indikatīvais saraksts ar ieviešanas laika grafiku un finansēšanas plānu.Papildus Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam (http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8) ietvertajai informācijai, tiks izstrādāts detalizētāks plānoto projektu indikatīvais saraksts, kas ietvers:- Projektu īstenošanā iesaistīto institūciju sarakstu;- Indikatīvās projekta izmaksas;- Plānoto īstenošanas laika grafiku aktivitāšu līmenī (tajā skaitā izpēte, tehniskā projekta izstrāde, izmaksu un ieguvumu analīze, ietekmes uz vidi novērtējums, ja attiecināms – paziņojums par valsts atbalstu, iepirkuma veikšana, būvniecības uzsākšana un norise u.c.).Izstrādātais detalizētais plānoto projektu indikatīvais saraksts tiks iesniegts un apstiprināts MK informatīvā ziņojuma veidā. |
| 7.3. Citi transporta veidi, ietverot iekšzemes ūdensceļus un jūras transportu, ostas, multimodālus savienojumus un lidostu infrastruktūru: visaptverošajā(-os) transporta plānā vai plānos vai satvarā vai satvaros ir atsevišķa sadaļa par iekšzemes ūdensceļiem un jūras transportu, ostām, multimodāliem savienojumiem un lidostu infrastruktūru, kas palīdz uzlabot savienojamību ar TEN-T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem un veicina ilgtspējīgu reģionālo un vietējo mobilitāti. | b) paredz pasākumus, lai nodrošinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. | Neizpildītā kritērija izpildi nodrošinās SM izstrādāta un apstiprināta metodika, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. Metodika ietvers:- starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju nepilnību projektu mērķu sasniegšanā analīzi (tajā skaitā attiecībā uz iepirkumu procedūrām, vides aizsardzības prasību izpildi, pārdomātu projektu izstrādi un prioritizāciju, projektu finanšu vadību, uzturēšanas izmaksām, administratīvā sloga mazināšanu un projektu vadības sistēmu pārvaldību);- ieteikumus iespējamo risku un atkāpju projektu mērķu sasniegšanā savlaicīgai konstatēšanai, mazinot risku, ka apstiprināto projektu īstenošana tiek pārtraukta. Ņemot vērā, ka plānotie projekti ir identificēti Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam, kā arī informatīvajā ziņojumā ar plānoto projektu indikatīvo sarakstu tiks identificēti rezerves projekti, projekta īstenošanas pārtraukšanas gadījumā, atbilstoši līdzšinējai pieredzei, projektu iesniedzējs par atbrīvojušos summu tiek aicināts iesniegt citu atbilstošu projektu;- atbildīgās iestādes nepieciešamās rīcības aprakstu, lai sekmētu projektu mērķu sasniegšanu.Ņemot vērā, ka starpniekinstitūcijām un atbalsta saņēmējiem ir projektu īstenošanas pieredze 2004.–2006.gada un 2007.–2013.gada ESI fondu plānošanas periodā, kā arī projektu priekšlikumu vadībā iesaistītajam personālam ir ilggadēja pieredze Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas un Pasaules bankas līdzfinansēto kredītprojektu īstenošanā, atsevišķas apmācības attiecībā uz valsts iepirkumu, IVN procedūrām, finanšu projektu vadību u.c., SM neplāno. |
| 9.1. Ir izstrādāts un tiek īstenots valsts stratēģisks politikas satvars nabadzības mazināšanai, kura mērķis ir darba tirgū aktīvi iekļaut no tā atstumtus cilvēkus, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes. | a) ii) ietver pasākumus, ar kuriem atbalsta valsts nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas mērķa sasniegšanu (kas definēts valsts reformu programmā), kurš paredz ilgtspējīgu un kvalitatīvu darba iespēju veicināšanu cilvēkiem, kuri visvairāk pakļauti sociālās atstumtības riskam, tostarp cilvēkiem no atstumtām kopienām | Kritērija izpildi nodrošinās: 1) koncepcijas minimālā ienākuma (minimālā nodrošinājuma) līmeņa noteikšanai izstrāde un iesniegšana MK līdz 2014.gada 1.augustam, norādot minimālā ienākuma noteikšanas nozīmi nabadzības mazināšanas mērķa sasniegšanai;2) Informatīvais ziņojums par pasākumu plānu notiesāto resocializācijas pilnveidošanai ieslodzījuma laikā un pēc atbrīvošanas laika periodam no 2014.–2020.gadam izstrāde un iesniegšana MK līdz 2014.gada 1.augustam, kā arī grozījumu izstrāde koncepcijā "Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu resocializācijas koncepcija" līdz 2015.gada 1.jūnijam. |
| 9.1. Ir izstrādāts un tiek īstenots valsts stratēģisks politikas satvars nabadzības mazināšanai, kura mērķis ir darba tirgū aktīvi iekļaut no tā atstumtus cilvēkus, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes. | b) Pēc pieprasījuma un pamatotā gadījumā attiecīgajām ieinteresētajām personām var sniegt atbalstu projektu pieteikumu iesniegšanā un izvēlēto projektu īstenošanā un vadībā. | 2013.gada 17.decembrī MK apstiprināja informatīvo ziņojumu par KP fondu vadības kontroles sistēmu 2014.–2020.gada plānošanas periodā. Informatīvajā ziņojumā ir iekļauta informācija par sistēmu, kā projekta pieteicējam būs iespējams saņemt nepieciešamo palīdzību un informāciju par pieteikuma iesniegšanu, projekta īstenošanu un pārvaldību. Minētā informācija tiks atspoguļota Vadības un kontroles sistēmas aprakstā, ko plānots izstrādāt līdz 2014.g. beigām. |
| 9.3. Veselība: ir izstrādāts valsts vai reģionāls veselības aizsardzības stratēģisks politikas satvars, ņemot vērā LESD 168. pantā noteiktos ierobežojumus un nodrošinot ekonomisku ilgtspējību. ilgtspēja. | a) Ir ieviests valsts vai reģionāls stratēģisks politikas satvars veselības aizsardzības jomā, kas paredz:i) koordinētus pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem; | Kritērija izpildi nodrošinās "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam" |
| 9.3. Veselība: ir izstrādāts valsts vai reģionāls veselības aizsardzības stratēģisks politikas satvars, ņemot vērā LESD 168. pantā noteiktos ierobežojumus un nodrošinot ekonomisku ilgtspējību. ilgtspēja. | a) ii) pasākumus efektivitātes veicināšanai veselības aprūpes nozarē, izmantojot pakalpojumu sniegšanas modeļus un infrastruktūru; | Kritērija izpildi nodrošinās "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam" |
| 9.3. Veselība: ir izstrādāts valsts vai reģionāls veselības aizsardzības stratēģisks politikas satvars, ņemot vērā LESD 168. pantā noteiktos ierobežojumus un nodrošinot ekonomisku ilgtspējību. ilgtspēja. | a) iii) uzraudzības un pārskatīšanas sistēmu | Kritērija izpildi nodrošinās "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam" |
| 10.1. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (PMP), ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. | a) Ir ieviesta sistēma ar PMP saistītu datu un informācijas vākšanai un analizēšanai attiecīgajos līmeņos, kas:i) nodrošina pietiekamu pierādījumu bāzi mērķtiecīgas politikas izstrādei un uzrauga norises. | Kritērija izpildi nodrošinās pētījums, kas ietvers analītisku izpēti par priekšlaicīgi skolu pametušajiem bērniem un jauniešiem, sniegs priekšlikumus sistēmiskiem ilgtspējīgiem uzlabojumiem datu ievākšanā, uzskaitē, apstrādē un analīzē, kā arī priekšlikumus preventīvu un kompensējošu pasākumu ieviešanai priekšlaicīgas mācību pamešanas riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem. Minēto pētījumu plānots veikt ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda 1.2.2.3.2.apakšaktivitātes "Atbalsts izglītības pētījumiem" ietvaros.Rezultātā tiks izstrādāts preventīvu un kompensējošu pasākumu plāns priekšlaicīgas mācību pamešanas mazināšanai, kā arī pilnveidota datu uzskaites sistēma. |
| 10.1. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (PMP), ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. | b) Ir ieviests ar PMP saistīts stratēģisks politikas satvars:i) kurš ir pamatots ar pierādījumiem; | Kritērija izpildi nodrošinās pētījums, kas ietvers analītisku izpēti par priekšlaicīgi skolu pametušajiem bērniem un jauniešiem, sniegs priekšlikumus sistēmiskiem ilgtspējīgiem uzlabojumiem datu ievākšanā, uzskaitē, apstrādē un analīzē, kā arī priekšlikumus preventīvu un kompensējošu pasākumu ieviešanai priekšlaicīgas mācību pamešanas riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem. Minēto pētījumu plānots veikt ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda 1.2.2.3.2.apakšaktivitātes "Atbalsts izglītības pētījumiem" ietvaros.Rezultātā tiks izstrādāts preventīvu un kompensējošu pasākumu plāns priekšlaicīgas mācību pamešanas mazināšanai, kā arī pilnveidota datu uzskaites sistēma. |
| 10.1. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (PMP), ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. | b) ii) kurš ietver attiecīgos izglītības sektorus, tostarp attīstību agrīnā pirmsskolas vecumā, un jo īpaši pievēršas mazaizsargātām grupām, kuras visvairāk apdraud PMP, tostarp cilvēkiem no atstumtām kopienām, un kurā ir ņemti vērā preventīvi, intervences un kompensācijas pasākumi; | Kritērija izpildi nodrošinās pētījums, kas ietvers analītisku izpēti par priekšlaicīgi skolu pametušajiem bērniem un jauniešiem, sniegs priekšlikumus sistēmiskiem ilgtspējīgiem uzlabojumiem datu ievākšanā, uzskaitē, apstrādē un analīzē, kā arī priekšlikumus preventīvu un kompensējošu pasākumu ieviešanai priekšlaicīgas mācību pamešanas riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem. Minēto pētījumu plānots veikt ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda 1.2.2.3.2.apakšaktivitātes "Atbalsts izglītības pētījumiem" ietvaros.Rezultātā tiks izstrādāts preventīvu un kompensējošu pasākumu plāns priekšlaicīgas mācību pamešanas mazināšanai, kā arī pilnveidota datu uzskaites sistēma. |
| b) iii) Kurā ir iesaistīti visi politikas virzieni un ieinteresētās puses, kas var risināt problēmas. | Kritērija izpildi nodrošinās pētījums, kas ietvers analītisku izpēti par priekšlaicīgi skolu pametušajiem bērniem un jauniešiem, sniegs priekšlikumus sistēmiskiem ilgtspējīgiem uzlabojumiem datu ievākšanā, uzskaitē, apstrādē un analīzē, kā arī priekšlikumus preventīvu un kompensējošu pasākumu ieviešanai priekšlaicīgas mācību pamešanas riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem. Minēto pētījumu plānots veikt ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda 1.2.2.3.2.apakšaktivitātes "Atbalsts izglītības pētījumiem" ietvaros.Rezultātā tiks izstrādāts preventīvu un kompensējošu pasākumu plāns priekšlaicīgas mācību pamešanas mazināšanai, kā arī pilnveidota datu uzskaites sistēma. | |
| 11. Ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars dalībvalstu pārvaldes efektivitātes nostiprināšanai, tostarp valsts pārvaldes reformai. | a) i) Ir ieviests un tiek īstenots stratēģisks politikas satvars, kura mērķis ir nostiprināt dalībvalsts publisko iestāžu pārvaldes efektivitāti un to prasmes attiecībā uz šādiem elementiem:tiesisko, organizatorisko un/vai procesuālo reformas darbību analīzi un stratēģisko plānošanu; | Kritērija izpildi nodrošinās:1)Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam; 31.10.2014.2)Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programma 2014.–2020.gada periodam; 31.10.2014.3)Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam; 01.09.2014. |
| 11. Ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars dalībvalstu pārvaldes efektivitātes nostiprināšanai, tostarp valsts pārvaldes reformai. | a) ii) Kvalitātes pārvaldības sistēma | Kritērija izpildi nodrošinās informatīvais ziņojums Informatīvais ziņojums "Valsts pārvaldes cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana nolūkā mazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbības videi, kā arī veicināt korupcijas un ēnu ekonomikas apkarošanu laika periodā no 2014.–2020.gadam". |
| 11. Ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars dalībvalstu pārvaldes efektivitātes nostiprināšanai, tostarp valsts pārvaldes reformai. | a) iv) tādas cilvēkresursu stratēģijas un politikas izstrādi un īstenošanu, kura attiecas uz noteiktajām neatbilstībām šajā jomā; | Kritērija izpildi nodrošinās:1) informatīvais ziņojums "Valsts pārvaldes cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana nolūkā mazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbības videi, kā arī veicināt korupcijas un ēnu ekonomikas apkarošanu laika periodā no 2014.–2020.gadam"; 30.11.2014.2)Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam; 01.09.2014. |
| 11. Ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars dalībvalstu pārvaldes efektivitātes nostiprināšanai, tostarp valsts pārvaldes reformai. | a) v) prasmju pilnveidošanu visos publisko iestāžu profesionālās hierarhijas līmeņos; | Kritēriju izpildi nodrošinās:1)Valsts kanceleju izstrādāta stratēģija "Par valsts pārvaldes ierēdņu un darbinieku prasmju pilnveidi visos līmeņos laika periodam līdz 2020.gadam"; 30.09.2014.2)MK informatīvais ziņojums "Valsts pārvaldes cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana nolūkā mazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbības videi, kā arī veicināt korupcijas un ēnu ekonomikas apkarošanu laika periodā no 2014.–2020.gadam"; 30.11.2014. |
| Avots | Indikatīvais finansējuma sadalījums nacionālā līmenī ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai (EUR) | Daļa no kopējā piešķīruma (%) |
| --- | --- | --- |
| ERAF | 230 848 621 | 9,61% |
| KF | 0 | 0,00% |
| (ESF) | 0 | 0,00% |
| Target group/geographical area | Main types of planned actions which are part of the integrated approach | Priority axis |
| --- | --- | --- |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)