LegalizePar Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam
| Piemērojamais ex-ante nosacījums | Prioritārais virziens vai virzieni, uz kuru nosacījums attiecas | Ex-ante nosacījuma izpilde: Izpildīts/ Neizpildīts/Daļēji izpildīts | Kritērijs | Kritērija izpilde:Izpildīts/Nav izpildīts | Atsauce (atsauce uz stratēģijām, tiesību aktiem vai citiem dokumentiem, t.sk. norādes uz attiecīgajām nodaļām, pantiem vai punktiem norādes uz mājas lapu elektroniskajām saitēm | Skaidrojums |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1.1. | Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas | Daļēji izpildīts | a) Ir ieviesta valsts vai reģionāla pārdomātas specializācijas stratēģija:i) kuras pamatā ir SVID vai līdzīga analīze, lai koncentrētu resursus uz ierobežotu pētniecības un inovācijas prioritāšu kopumu; | Izpildīts | Viedās specializācijas ietvardokuments ir Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk- ZTAI pamatnostādnes, (apstiprinātas MK 17.12.2013. sēdē) un ir pieejamas šeit: http://likumi.lv/doc.php?id=263464Viedās specializācijas izstrādē tika ņemti vērā politikas mērķi un sasniedzamie rezultāti, kas definēti šādos līdz Viedās specializācijas stratēģijas pieņemšanai apstiprinātajos nozaru politikas plānošanas dokumentos:1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas MK 28.06.2013. sēdē), pieejamas šeit: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file34401.doc;2) Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas MK 14.10.2013. sēdē), pieejamas šeit: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file5586.doc;3) Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam (apstiprinātas MK 29.10.2013. sēdē) pieejamas šeit: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file5640.doc.Nozaru politikas plānošanas dokumentos, kas nebija apstiprināti līdz Viedās specializācijas stratēģijas pieņemšanai, jānodrošina to stratēģisko uzstādījumu un rīcības virzienu sinerģija un papildinātība ar RIS3:1) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas MK 07.01.2014. sēdē, norit to saskaņošana Saeimā) pieejamas šeit: http://www.mk.gov.lv/doc/2005/IZMPam_070114_IAP2020%5b1%5d.3766.docx;2) Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (plānots iesniegt izskatīšanai MK līdz 30.06.2014)3) Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2014.–2018.gadam (plānots iesniegt izskatīšanai MK š.g. III ceturksnī)4) Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija" (plānots iesniegt izskatīšanai MK š.g. III ceturksnī).Kritērija izpildei tiks izstrādāts Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014-2020.gadam rīcības plāns, kas tajā skaitā ietvers Viedās Specializācijas rīcības plānu.Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam" (likums Saeimā pieņemts 15.11.2012., stājas spēkā 01.01.2013) pieejams šeit: http://m.likumi.lv/doc.php?id=253191. | Kritēriju izpildi nodrošinās Viedās specializācijas stratēģija (turpmāk - RIS3 stratēģija), kas izstrādāta:1) tajā skaitā ievērojot EK vadlīnijas un praktiskos ieteikumus Viedās specializācijas stratēģijas izstrādei.2) ņemot vērā JASPERS ekspertīzi un rekomendācijas;3) nodrošinot informācijas apmaiņu ar Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrija un Lietuvas IZM atbilstoši noslēgtajam Saprašanās memorandam;4) ievērojot normatīvo regulējumu politikas plānošanas dokumentu izstrādei, tajā skaitā iekļaujot pieejamos un nepieciešamos papildu resursus pamatnostādnēs iekļauto pasākumu īstenošanai, ņemot vērā NRP īstenošanai un NAP2020 noteiktā R&D mērķa sasniegšanu;5) balstoties uz Latvijas zinātnes ārējā izvērtējuma rezultātiem un rekomendācijām;6) ņemot vērā veikto 2013. gada pētījumu "Esošās situācijas izvērtējums pētniecībā un attīstībā", kā arī pētījumu "Industrijas izvērtējums Latvijas viedās specializācijas stratēģijas izstrādei, lai nodrošinātu ex-ante nosacījuma izpildi Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās periodā 2014. - 2020. gadam", kas iekļauj tautsaimniecības nozaru eksporta potenciāla un zināšanu kapacitātes novērtējumu.Lai izpildītu ex-ante nosacījumu, ir izstrādātas ZTAI pamatnostādnes, kā arī Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2013.-2020. gadam. |
| a) ii) kurā ir izklāstīti pasākumi privātu pētniecības investīciju veicināšanai; | Nav izpildīts | Viedās specializācijas ietvardokuments ir Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk- ZTAI pamatnostādnes, (apstiprinātas MK 17.12.2013. sēdē) un ir pieejamas šeit: http://likumi.lv/doc.php?id=263464Viedās specializācijas izstrādē tika ņemti vērā politikas mērķi un sasniedzamie rezultāti, kas definēti šādos līdz Viedās specializācijas stratēģijas pieņemšanai apstiprinātajos nozaru politikas plānošanas dokumentos:1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas MK 28.06.2013. sēdē), pieejamas šeit: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file34401.doc;2) Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas MK 14.10.2013. sēdē), pieejamas šeit: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file5586.doc;3) Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam (apstiprinātas MK 29.10.2013. sēdē) pieejamas šeit: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file5640.doc.Nozaru politikas plānošanas dokumentos, kas nebija apstiprināti līdz Viedās specializācijas stratēģijas pieņemšanai, jānodrošina to stratēģisko uzstādījumu un rīcības virzienu sinerģija un papildinātība ar RIS3:1) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas MK 07.01.2014. sēdē, norit to saskaņošana Saeimā) pieejamas šeit: http://www.mk.gov.lv/doc/2005/IZMPam_070114_IAP2020%5b1%5d.3766.docx;2) Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (plānots iesniegt izskatīšanai MK līdz 30.06.2014)3) Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2014.–2018.gadam (plānots iesniegt izskatīšanai MK š.g. III ceturksnī)4) Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija" (plānots iesniegt izskatīšanai MK š.g. III ceturksnī).Kritērija izpildei tiks izstrādāts Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014-2020.gadam rīcības plāns, kas tajā skaitā ietvers Viedās Specializācijas rīcības plānu.Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam" (likums Saeimā pieņemts 15.11.2012., stājas spēkā 01.01.2013) pieejams šeit: http://m.likumi.lv/doc.php?id=253191. | Kritērija a) ii) (pasākumi privātu pētniecības investīciju veicināšanai) izpildi nodrošinās IZM līdz 2015.gada 1.jūlijam izstrādātais Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas rīcības plāns, kas ietver Viedās specializācijas ieviešanas pasākumu plānu, ieviešanas uzraudzības mehānismu, t.sk. partnerības mehānismu un rādītājus.ZTAI pamatnostādnēs ir ietverti vairāki pasākumi uzņēmējdarbības sektora P&A atbalstam, piemēram, atbalsts jaunu produktu/ pakalpojumu un tehnoloģiju radīšanai ilgtermiņa zinātnieku un uzņēmēju sadarbības platformas ietvaros, zinātnisko institūciju P&A rezultātu komercializācijai, jaunu, tehnoloģiski intensīvu uzņēmumu darbības uzsākšanai un attīstības veicināšanai, ieviešot tirgū jaunus produktus/ pakalpojumus un tehnoloģijas, šim nolūkam saņemot atbalstu agrīnās fāzes riska kapitāla ieguldījumu veidā.Visu iepriekš minēto atbalsta aktivitāšu ieviešanas nosacījumi paredz uzņēmēju līdzfinansējumu projektu īstenošanai un ir vērsti uz privātā sektora P&A finansējuma pieaugumu.Lai veicinātu privātā sektora ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, papildus ESI fondu atbalsta programmām sākot ar 2014.gada 1.jūliju tiem komersantiem, kuri ieguldīs pētniecībā un attīstībā, būs pieejams atbalsts nodokļa atvieglojuma veidā, nosakot, ka noteiktas uzņēmumu pētniecības un attīstības izmaksas tiek norakstītas tajā gadā, kad tās radušās, piemērojot vērtību palielinošu koeficientu – 3. Vismaz līdz 2020.gadam komersantiem būs pieejamas arī uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) atlaides par jaunām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām un saglabāti UIN atvieglojumi lielajiem investīciju projektiem virs 10 milj. EUR (skat. PL 1.3.sadaļas precizēto 301.paragrāfu). | |||
| a) iii) kura paredz uzraudzības mehānismu. | Nav izpildīts | Viedās specializācijas ietvardokuments ir Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk- ZTAI pamatnostādnes, (apstiprinātas MK 17.12.2013. sēdē) un ir pieejamas šeit: http://likumi.lv/doc.php?id=263464Viedās specializācijas izstrādē tika ņemti vērā politikas mērķi un sasniedzamie rezultāti, kas definēti šādos līdz Viedās specializācijas stratēģijas pieņemšanai apstiprinātajos nozaru politikas plānošanas dokumentos:1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas MK 28.06.2013. sēdē), pieejamas šeit: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file34401.doc;2) Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas MK 14.10.2013. sēdē), pieejamas šeit: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file5586.doc;3) Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam (apstiprinātas MK 29.10.2013. sēdē) pieejamas šeit: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file5640.doc.Nozaru politikas plānošanas dokumentos, kas nebija apstiprināti līdz Viedās specializācijas stratēģijas pieņemšanai, jānodrošina to stratēģisko uzstādījumu un rīcības virzienu sinerģija un papildinātība ar RIS3:1) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas MK 07.01.2014. sēdē, norit to saskaņošana Saeimā) pieejamas šeit: http://www.mk.gov.lv/doc/2005/IZMPam_070114_IAP2020%5b1%5d.3766.docx;2) Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (plānots iesniegt izskatīšanai MK līdz 30.06.2014)3) Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2014.–2018.gadam (plānots iesniegt izskatīšanai MK š.g. III ceturksnī)4) Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija" (plānots iesniegt izskatīšanai MK š.g. III ceturksnī).Kritērija izpildei tiks izstrādāts Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014-2020.gadam rīcības plāns, kas tajā skaitā ietvers Viedās Specializācijas rīcības plānu.Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam" (likums Saeimā pieņemts 15.11.2012., stājas spēkā 01.01.2013) pieejams šeit: http://m.likumi.lv/doc.php?id=253191. | Kritērija a) iii) (uzraudzības mehānisms) izpildi nodrošinās IZM līdz 2015.gada 1.jūlijam izstrādātais Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas rīcības plāns, kas ietver Viedās specializācijas ieviešanas pasākumu plānu, ieviešanas uzraudzības mehānismu, t.sk. partnerības mehānismu un rādītājus.Kritērija a) iii) izpildei ir izstrādāts rīcības plāns – monitoringa sistēmas izveides plāns (plānots iesniegt valdībā apstiprināšanai līdz 31.07.2014), kas ietver konkrētus pasākumus ar termiņiem:1. ZTAI īstenošanas rīcības plāna apstiprināšana MK(izpildes termiņš- 01.07.2015., atbildīgais- IZM sadarbībā ar EM, FM, ZM, KM, VARAM):Ņemot vērā publiskajās diskusijās identificētās problēmas, diskusiju dalībnieku priekšlikumus, 2007.-2013.perioda analīzi un grūtās mācības, monitoringa sistēmas ārējā ekspertīzē iegūto novērtējumu, tiks izstrādāts RIS3 stratēģijas pasākumu plāns kā daļa no ZTAI pamatnostādņu 2014.-2020.gadam rīcības plāna, kurā tiks ietverta informācija par politikas instrumentu kartējumu, kas aptver gan valsts budžeta, gan ārējā finansējuma iniciatīvas, t.sk. nefinansiālās iniciatīvas, kas sekmē R&D&I mērķu sasniegšanu, gan par konkrētās aktivitātes ieviešanu atbildīgās institūcijas un RIS3 stratēģijas monitoringa un novērtēšanas sistēmu.2. Monitoringa sistēmas izstrāde, t.sk. mehānisms efektīva uzņēmējdarbības atklājuma principa piemērošanā (izpildes termiņš- 01.06.2015.):Viedās specializācijas stratēģijas monitoringa sistēma balstīsies uz horizontālo principu – uzņēmējdarbības atklājumu princips (tiks iestrādāts monitoringa sistēmas aprakstā)2.1. Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes izveide (izpildes termiņš- 24.03.2014., atbildīgais- IZM sadarbībā ar EM, ZM, FM un VK).Padome izveidota, lai kvalitatīvi sagatavotu un koordinētu pasākumus, kas saistīti ar Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu (skat. aprakstu zemāk).2.2. Monitoringa sistēmas izveides plāna izstrāde ZTAI pamatnostādnēs ietvertajai RIS3 stratēģijai indikatoru sistēmas priekšlikums ZTAI politikas rezultātu un to sasniegšanas rādītāju novērtēšanai(izpildes termiņš- 31.07.2014. [informatīvais ziņojums MK], atbildīgais- IZM sadarbībā ar EM):Informatīvā ziņojuma izstrāde un iesniegšana MK, kas ietver rīcības plānu Latvijas RIS3 stratēģijas monitoringa sistēmas izveidei (veicamās darbības un laika grafiks), priekšlikumu RIS3 stratēģijas indikatoriem, instrumentu kartējumam, t.sk. VB iniciatīvas un iniciatīvas privātā sektora investīciju R&D veicināšanai, un instrumentu sasaisti ar RIS3 stratēģijas specializācijas jomām (t.sk. definējot horizontālos instrumentus, kas ir saistīti ar RIS3 stratēģiju), kas vērsti uz ZTAI pamatnostādnēs noteiktajiem Latvijas RIS3 stratēģijas tautsaimniecības transformācijas virzieniem un izaugsmes prioritātēm.2.3. ZTAI pamatnostādnēs ietvertās RIS3 stratēģijas monitoringa un novērtēšanas sistēmas izstrāde t.sk. ārējā ekspertīze (izpildes termiņš- 01.06.2015., atbildīgais- IZM sadarbībā ar EM un FM):• Iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrāde, ievērojot RIS 3 stratēģijas izstrādes vadlīnijas un publisko diskusiju ieteikumus, t.sk. priekšlikumu izstrāde ZTAI pamatnostādnēs ietvertajai RIS3 stratēģijas specializācijas jomu regulāras pārskatīšanas mehānismam un uzņēmējdarbības atklājuma principa piemērošanai praksē, priekšlikumi monitoringa sistēmas ieviešanas modelim, sociālo partneru iesaistes mehānismam (izpildes termiņš- 31.08.2014.)• Līguma noslēgšana ar ārējiem ekspertiem (izpildes termiņš- 30.10.2014.)• RIS3 stratēģijas monitoringa un novērtēšanas sistēmas priekšlikums (izpildes termiņš- 01.03.2015.)• RIS3 stratēģijas monitoringa un novērtēšanas sistēmas priekšlikuma saskaņošana ar iesaistītajām pusēm (izpildes termiņš- 01.06.2015.)3. 2007.-2013.g.plānošanas perioda gūtās pieredzes novērtējums (izpildes termiņš- 28.02.2016., atbildīgais- IZM, EM, ZM, VARAM, KM):3.1. Publiskās diskusijas ZTAI pamatnostādņu ieviešanas pasākumu plāna izstrādei, kuru rezultātā tiek iegūts(izpildes termiņš 04.2014.-12.2014., atbildīgais- IZM un VIAA sadarbībā ar EM):a) esošo KP fondu instrumentu 2007-2013 novērtējums;b) priekšlikumi Viedās specializācijas jomu tālākai fokusēšanai vai stratēģiskajām prioritātēm jomas ietvaros;c) priekšlikumi 2014-2020 plānošanas perioda instrumentiem un citām iniciatīvām, kas svarīgas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanai.Diskusijas tiek organizētas, lai ES 2014. – 2020. gada plānošanas perioda investīciju programmēšanā nodrošinātu EK rekomendācijām atbilstošu politikas instrumentu klāsta izstrādi un ESI fondu atbalsta SAM plānošanu, tai skaitā RIS3 stratēģijā definēto jomu kontekstā. Papildus tiks nodrošināts neatkarīgu ekspertu vērtējums (peer-review) starptautiskās konferencēs un semināros.3.2. Politikas instrumentu kartējuma izstrāde(izpildes termiņš 31.08.2014, atbildīgais- IZM un VIAA sadarbībā ar EM):Izstrādāts 2007.-2013.gada instrumentu un sasniegto rezultātu apkopojums, Latvijā pieejamās zinātniskās un inovāciju infrastruktūras kartējums un 2014.-2020.gada perioda instrumentu kartējums ar instrumentu aprakstiem un sasniedzamajiem rezultātiem.3.3. 2007.-2013. gada R&D atbalsta ex-post izvērtējums:• Ievērojot to, ka liela daļa R&D atbalsta programmu noslēdzas 2015.gada 31.augustā, ex –post izvērtējumu ir lietderīgi sākt 2015.gada 2.pusgadā (izpildes termiņš- 01.04.2016., atbildīgais- FM sadarbībā ar IZM, ZM un EM)• Ex-post izvērtējuma iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrāde (izpildes termiņš- 01.09.2015., atbildīgais- IZM sadarbībā ar FM, ZM un EM)• Pakalpojumu līguma noslēgšana ar ārējiem ekspertiem (izpildes termiņš- 01.12.2015., atbildīgais- FM)• Zinātnisko institūciju grāmatvedības un finanšu politikas apsekojums (izpildes termiņš- 30.12.2014., atbildīgais- VIAA)3.4. Zinātnisko institūciju restrukturizācija(izpildes termiņš- 01.07.2015., atbildīgais- IZM un citas nozaru ministrijas, kuru pārraudzībā ir zinātniskās institūcijas)Īstenojama atbilstoši IZM ziņojumam par Latvijas zinātnes strukturālās reformas īstenošanu līdz 2015.gada 1.jūlijam4. Viedās specializācijas stratēģijas specializācijas jomu fokusēšanas mehānisms(izpildes termiņš- regulāri 2015.-2020.g. ievērojot programmu atlašu laika grafiku, atbildīgais- IZM un EM)Prioritāšu regulāra pārskatīšana atbilstoši izstrādātajai Viedās specializācijas stratēģijas monitoringa sistēmai, balstoties uz uzņēmējdarbības atklājuma principu un strukturētu dialogu ar iesaistītajām pusēm, ieviešot ciklisku projektu iesniegumu atlasi.4.1.Specifisko atbilstības kritēriju un kvalitātes vērtēšanas kritēriju izstrāde SAM 1.1.1., 1.1.2. projektu iesniegumu atlasēm 2015. – 2016.gadā(izpildes termiņš- 31.12.2014., atbildīgais- IZM un EM, sadarbībā ar CFLA)Sagatavoti specifiskie atbilstības kritēriji un kvalitātes vērtēšanas kritēriji SAM 1.1.1. un SAM 1.1.2. pirmajām projektu iesniegumu atlases kārtām, lai nodrošinātu, ka 2015-2016.gadā veiktajām projektu iesniegumu atlasēm SAM ietvaros tiek sagatavots ex-ante novērtējums par atlases rezultātiem un ieteikumi turpmākajai rīcībai, kas tiek izmantoti nākamo kārtu izstrādei.Papildus informējam, ka 2.1.punktā minētā Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome izveidota, lai nodrošinātu saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai P&TA&I politikas īstenošanai, kā arī viedās specializācijas stratēģijas ieviešanai un uzraudzībai, tādējādi nodrošinot inovācijas kapacitātes veidošanu, pētniecības un industrijas integrāciju un sabiedrības izpratni par pētniecību kā sabiedriskās vērtības radošu aktivitāti, kas veicina Latvijas attīstību un konkurētspēju. Tā darbosies Ministru prezidenta padotībā un vadībā un kurā piedalīsies nozaru ministriju, zinātnes un augstākās izglītības sektora un uzņēmējdarbības sektora pārstāvji.Padomei noteiktas šādas funkcijas:1. nodrošināt konsultāciju platformu starp valsts pārvaldes institūcijām, zinātniekiem, uzņēmējiem un pētniecības aktivitāšu finansētājiem, lai sekmētu Viedās specializācijas stratēģijas mērķu īstenošanu un radītu nepieciešamos priekšnosacījumus Latvijas konkurētspējas stiprināšanai un attīstībai;2. koordinēt institūciju un iesaistīto pušu sadarbību Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanā un uzraudzībā, kā arī periodiskas pārskatīšanā un aktualizēšanā. | |||
| b) Ir pieņemts satvars, kurā izklāstīti pieejamie budžeta resursi pētniecībai un inovācijai. | Izpildīts | Viedās specializācijas ietvardokuments ir Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk- ZTAI pamatnostādnes, (apstiprinātas MK 17.12.2013. sēdē) un ir pieejamas šeit: http://likumi.lv/doc.php?id=263464Viedās specializācijas izstrādē tika ņemti vērā politikas mērķi un sasniedzamie rezultāti, kas definēti šādos līdz Viedās specializācijas stratēģijas pieņemšanai apstiprinātajos nozaru politikas plānošanas dokumentos:1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas MK 28.06.2013. sēdē), pieejamas šeit: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file34401.doc;2) Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas MK 14.10.2013. sēdē), pieejamas šeit: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file5586.doc;3) Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam (apstiprinātas MK 29.10.2013. sēdē) pieejamas šeit: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file5640.doc.Nozaru politikas plānošanas dokumentos, kas nebija apstiprināti līdz Viedās specializācijas stratēģijas pieņemšanai, jānodrošina to stratēģisko uzstādījumu un rīcības virzienu sinerģija un papildinātība ar RIS3:1) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas MK 07.01.2014. sēdē, norit to saskaņošana Saeimā) pieejamas šeit: http://www.mk.gov.lv/doc/2005/IZMPam_070114_IAP2020%5b1%5d.3766.docx;2) Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (plānots iesniegt izskatīšanai MK līdz 30.06.2014)3) Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2014.–2018.gadam (plānots iesniegt izskatīšanai MK š.g. III ceturksnī)4) Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija" (plānots iesniegt izskatīšanai MK š.g. III ceturksnī).Kritērija izpildei tiks izstrādāts Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014-2020.gadam rīcības plāns, kas tajā skaitā ietvers Viedās Specializācijas rīcības plānu.Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam" (likums Saeimā pieņemts 15.11.2012., stājas spēkā 01.01.2013) pieejams šeit: http://m.likumi.lv/doc.php?id=253191. | Kritērija b) izpildi nodrošina Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam"; attiecībā uz tālākajiem plānošanas perioda gadiem, katru nākamo gadu plānots MK apstiprināt budžeta bāzi, pamatojoties uz kuru plānots pieņemt budžeta ietvaru katriem nākamajiem trim gadiem. | |||
| 1.2. Pētniecības un inovācijas infrastruktūra: pastāv daudzgadu plāns investīciju iekļaušanai budžetā un noteikšanai par prioritāti. | Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas | Daļēji izpildīts | Ir pieņemts indikatīvs daudzgadu plāns ar Savienības prioritātēm saistīto investīciju iekļaušanai budžetā un noteikšanai par prioritāti, un attiecīgā gadījumā ir pieņemts Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskais forums (ESFRI). | Izpildīts | 1. Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam";2. Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam.3. Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam.4. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam. | Kritērija izpildi nodrošina Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam"; attiecībā uz tālākajiem plānošanas perioda gadiem, katru nākamo gadu plānots MK apstiprināt budžeta bāzi, pamatojoties uz kuru plānots pieņemt budžeta ietvaru katriem nākamajiem trim gadiem.Lai izpildītu kritēriju ir izstrādātas arī Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas pamatnostādnes (apstiprinātas MK 17.12.2014. sēdē), Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam (apstiprinātas MK 07.01.2014. sēdē) un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2013.-2020. gadam (apstiprinātas MK 28.06.2013. sēdē). |
| 2.1. Digitālā izaugsme: stratēģisks politikas satvars par digitālo stratēģiju, lai veicinātu cenas ziņā pieejamus, augstas kvalitātes un sadarbspējīgus IKT iespējotus privātos un publiskos pakalpojumus un palielinātu to izmantošanu pilsoņu, tostarp neaizsargāto grupu, uzņēmumu un valstu pārvaldes iestāžu, vidū, tostarp pārrobežu iniciatīvas. | Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, E-pārvalde un pakalpojumi | Daļēji izpildīts | Pastāv stratēģisks politikas satvars digitālajai izaugsmei, piemēram, valsts vai reģionālajā pārdomātas specializācijas stratēģijā, kurā aplūkoti šādi aspekti:i) darbību iekļaušana budžetā un noteikšana par prioritāti, izmantojot SWOT vai līdzīgu analīzi, kas veikta atbilstīgi Eiropas digitalizācijas programmas rezultātu pārskatam; | Nav izpildīts | MK apstiprinātās pamatnostādnēs pieejamas šeit: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/e_parv/InfSab/ | Ir veikta plānoto IKT aktivitāšu izvērtēšana un analīze, piesaistot IKT nozares pārstāvjus, lai noteiktu prioritāri finansējamos pasākumus. Ir definēti mērķi un pamatprincipi, kas iekļauti Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam. Izstrādājot pamatnostādnes tika veikts 2006.-2013.gada attīstības plānošanas perioda gala ietekmes novērtējums (Pamatnostādņu pielikums), kura ietvaros tika veikts esošās situācijas izvērtējums. Lai noteiktu 2014.-2020.gada plānošanas perioda rīcības virzienus IKT jomā, ņemot vērā esošās situācijas analīzi informācijas sabiedrības jomā, kā arī ES attīstības plānošanas dokumentos izvirzītās prioritātes informācijas sabiedrības jomā, izstrādājot pamatnostādnes, tika veikts situācijas izvērtējums un mērķu analīzē tika iesaistīti visi partneri (360 grādu analīze). Ievērojot jomas horizontālo ietekmi:a)visās ministrijās tika veiktas padziļinātas intervijas ar visu ministriju pārstāvjiem, ar mērķi noskaidrot līdzšinējo aktivitāšu un ieguldījumu pienesumu, īpaši pievēršot uzmanību aspektiem, kas nākošajā periodā būtu pilnveidojami, lai ieguldījumi procesos un sistēmās dotu atdevi un veicinātu tautsaimniecības izaugsmi; t.sk. identificējot publiskā sektora vājās vietas, kas rada šķēršļus IKT kā veicinošai infrastruktūrai un attiecīgi arī tautsaimniecības izaugsmei;b)padziļinātas darba sesijas tika veiktas ar pašvaldību pārstāvjiem ar mērķi noskaidrot līdzšinējo aktivitāšu un ieguldījumu pienesumu, īpaši pievēršot uzmanību aspektiem, kas nākamajā periodā būtu pilnveidojami, lai ieguldījumi procesos un sistēmās dotu atdevi un veicinātu tautsaimniecības izaugsmi; īpaši analizējot pašvaldību un valsts informācijas sistēmu sadarbspējas problemātiku, un negatīvās konsekvences, kas dēļ sadarbspējas problēmām rodas uzņēmējiem;c)ar IKT piegādātājiem, nozares asociācijām (Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas) iesaisti pamatnostādņu izstrādē, tika iegūts IKT nozares profesionāļu skatījumu uz vajadzību analīzi;komersanti, Latvijas darba devēju konfederācijas un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras iesaiste (t.sk. padziļinātas diskusijas darba devēju konfederācijas Pakalpojumu padomē), iegūstot komersantu (ar uzsvaru uz MVK) skatījumu uz to, kas būtu jādara attiecībā uz IKT kā veicinošu infrastruktūru, lai veicinātu izaugsmi, kā arī attiecībā uz inovācijām;d)konsultācijas ar UNESCO, iegūstot plašāku skatījumu uz pasaules informācijas sabiedrības attīstības vajadzībām, īpaši akcentējot izglītības un prasmju lomu;e)sabiedrība – veicot publisko apspriešanu un integrējot sabiedrību izstrādes procesā, kā arī veicot situācijas analīzes un novērtējuma jomas pētījumus, iegūstot gan kvantitatīvu, gan kvalitatīvu informāciju par esošo IKT jomas pieprasījumu un piedāvājumu gan attiecībā uz tīkliem, gan pakalpojumiem.Pamatnostādnēs iekļauti arī pieejamie finanšu resursi IKT jomā, norādot finansējuma avotu. Kritērija izpildi nodrošina 2013. gada 14. oktobra MK sēdē apstiprinātās "Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam.Lai izpildītu kritēriju, tiks nodrošināta Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam darba grupas materiālu apkopojuma, kurā ietverta informācija par pamatnostādņu sagatavošanu, kā arī veiktās analīzes liecību, virzība apstiprināšanai nacionālā līmenī - Ministru kabinetā. |
| 2.1. Digitālā izaugsme: stratēģisks politikas satvars par digitālo stratēģiju, lai veicinātu cenas ziņā pieejamus, augstas kvalitātes un sadarbspējīgus IKT iespējotus privātos un publiskos pakalpojumus un palielinātu to izmantošanu pilsoņu, tostarp neaizsargāto grupu, uzņēmumu un valstu pārvaldes iestāžu, vidū, tostarp pārrobežu iniciatīvas. | Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, E-pārvalde un pakalpojumi | Daļēji izpildīts | a) ii) vajadzētu būt veiktai analīzei par IKT pieprasījumam un piedāvājumam sniegtā atbalsta līdzsvarošanu; | Izpildīts | MK apstiprinātās pamatnostādnes pieejamas šeit: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/e_parv/InfSab/ | IKT pieprasījuma un piedāvājuma izvērtēšana un analīze ir iekļauta pamatnostādņu esošās situācijas aprakstošajā daļā. Kritērija izpildi nodrošina 2013. gada 14. oktobra MK sēdē apstiprinātās "Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam". |
| 2.1. Digitālā izaugsme: stratēģisks politikas satvars par digitālo stratēģiju, lai veicinātu cenas ziņā pieejamus, augstas kvalitātes un sadarbspējīgus IKT iespējotus privātos un publiskos pakalpojumus un palielinātu to izmantošanu pilsoņu, tostarp neaizsargāto grupu, uzņēmumu un valstu pārvaldes iestāžu, vidū, tostarp pārrobežu iniciatīvas. | Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, E-pārvalde un pakalpojumi | Daļēji izpildīts | a) iii) rādītāji intervences progresa noteikšanai, piemēram, digitālo prasmju, prasmju, e-iekļaušanas, e-pieejamības un progresu e- veselības jomā, nepārkāpjot LESD 168. pantā noteiktos ierobežojumus, attiecīgā gadījumā šos rādītājus saskaņojot ar spēkā esošajām atbilstošajām nozaru Savienības, valsts vai reģionālajām stratēģijām; | Izpildīts | MK apstiprinātās pamatnostādnes pieejamas šeit: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/e_parv/InfSab/ | Šobrīd ir definēti rezultatīvie rādītāji, kas ieļauti Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam, balstoties uz septiņiem izvirzītajiem pamatnostādņu rīcības virzieniem, kas aptver arī minētās jomas un kurās kā rezultatīvie rādītāji ex-ante kritērija izpildei izvirzīti:1) Digitālo prasmju jomā – "Iedzīvotāju IKT vidējā līmeņa prasmju attīstība";2) E-iekļaušanas jomā – "Iedzīvotāju īpatsvars, kuri nekad nav lietojuši internetu";3) E-pieejamības jomā – "Mājsaimniecību īpatsvars, kurās pieejams internets";4) E-veselības jomā – "Iedzīvotāju īpatsvars, kuri pieteikušies pie ārsta ārstniecības iestādes mājaslapā".Minētie rādītāji ļaus uzraudzīt investīciju ietvaros veikto pasākumu ietekmi uz minēto jomu attīstību un mērīt šo pasākumu ietvaros sasniegtos rezultātus. Kritērija izpildi nodrošina 2013. gada 14. oktobra MK sēdē apstiprinātās "Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam". |
| 2.1. Digitālā izaugsme: stratēģisks politikas satvars par digitālo stratēģiju, lai veicinātu cenas ziņā pieejamus, augstas kvalitātes un sadarbspējīgus IKT iespējotus privātos un publiskos pakalpojumus un palielinātu to izmantošanu pilsoņu, tostarp neaizsargāto grupu, uzņēmumu un valstu pārvaldes iestāžu, vidū, tostarp pārrobežu iniciatīvas. | Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, E-pārvalde un pakalpojumi | Daļēji izpildīts | a) iv) IKT spēju veidošanas vajadzību novērtējums. | Izpildīts | MK apstiprinātās pamatnostādnes pieejamas šeit: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/e_parv/InfSab/ | VARAM, veicot sarunas ar ministrijām, novērtējusi to gatavību veikt plānotās IKT aktivitātes, analizējot to cilvēkresursu, finanšu un laika resursu kapacitāti. Kapacitātes vājie punkti ir iekļauti pamatnostādnēs kā iespējamie riski IKT aktivitāšu īstenošanai. Kritērija izpildi nodrošina 2013. gada 14. oktobra MK sēdē apstiprinātās "Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam". |
| 2.2. Nākamās paaudzes tīklu (NGN) infrastruktūra: ir izstrādāti valsts vai reģionāli NGN plāni, kuros ņemtas vērā reģionālās darbības, kas veiktas, lai sasniegtu Savienības mērķus attiecībā uz piekļuvi ātrgaitas internetam, galveno uzmanību pievēršot jomām, kurās tirgus nenodrošina atvērtu infrastruktūru par pieejamu cenu un kvalitāti, saskaņā ar Savienības konkurences un valsts atbalsta noteikumiem, un paredzēt neaizsargātām iedzīvotāju grupām pieejamus pakalpojumus. | Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, E-pārvalde un pakalpojumi | Izpildīts | a) Ir izstrādāts valsts vai reģionālais NGN plāns, kas paredz:i) plānu attiecībā uz investīcijām infrastruktūrā, pamatojoties uz ekonomikas analīzi, kurā ņem vērā esošās privāto un publisko infrastruktūru un plānotās investīcijas; | Izpildīts | Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepciju 2013. – 2020. gadam (apstiprināta ar 2012. gada 7. decembra rīkojumu Nr. 589).(Koncepcija pieejama: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4164)LR elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2011. – 2016. gadam (apstiprinātas ar MK 2011. gada 13. aprīļa rīkojumu Nr. 151).(Pamatnostādnes pieejamas - http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3625)MK 2011. gada 1. marta noteikumi Nr. 166 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība". Ar 2012. gada 20. marta grozījumiem Nr. 194 "Grozījumi MK 2011. gada 1. marta noteikumos Nr.166 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība"" (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=227180) | Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013. – 2020. gadam izpilda punktu par infrastruktūras ieguldījumu plānu, skaidri definējot veicamās darbības maģistrālo tīklu, transporta tīklu un abonentlīniju jeb "pēdējās jūdzes" attīstībai Latvijā. Šajā plānā paredzēta valsts atbalsta programmu realizācija transporta tīklu un "pēdējās jūdzes" izvēršanai.Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcijā 2013. – 2020. gadam ietverta SWOT analīze par katru koncepcijā paredzēto rīcības virzienu, ir norādīti datu avoti statistiskajai informācijai, kā arī aprakstīts pētījums, uz kura pamata tika veikta valsts atbalsta programmas optiskā (transporta) tīkla izvēršanai, izstrāde. |
| 2.2. Nākamās paaudzes tīklu (NGN) infrastruktūra: ir izstrādāti valsts vai reģionāli NGN plāni, kuros ņemtas vērā reģionālās darbības, kas veiktas, lai sasniegtu Savienības mērķus attiecībā uz piekļuvi ātrgaitas internetam, galveno uzmanību pievēršot jomām, kurās tirgus nenodrošina atvērtu infrastruktūru par pieejamu cenu un kvalitāti, saskaņā ar Savienības konkurences un valsts atbalsta noteikumiem, un paredzēt neaizsargātām iedzīvotāju grupām pieejamus pakalpojumus. | Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, E-pārvalde un pakalpojumi | Izpildīts | a) ii) ilgtspējīgus investīciju modeļus, kas veicina konkurenci un nodrošina atvērtu, cenas ziņā pieejamu, kvalitatīvu un nākotnē izmantojamu infrastruktūru un pakalpojumus; | Izpildīts | Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepciju 2013. – 2020. gadam (apstiprināta ar 2012. gada 7. decembra rīkojumu Nr. 589).(Koncepcija pieejama: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4164)LR elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2011. – 2016. gadam (apstiprinātas ar MK 2011. gada 13. aprīļa rīkojumu Nr. 151).(Pamatnostādnes pieejamas - http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3625)MK 2011. gada 1. marta noteikumi Nr. 166 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība". Ar 2012. gada 20. marta grozījumiem Nr. 194 "Grozījumi MK 2011. gada 1. marta noteikumos Nr.166 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība"" (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=227180) | Punkts par ilgtspējīgu ieguldījumu modeļiem izpildīts ar jau uzsākto optiskā tīkla valsts atbalsta programmu (EK 2011.gada 9.novembra lēmums Nr. C(2011)7699; EK valsts atbalsta lietas numurs - SA.33324(2011/N)), kas paredz optisko šķiedru kabeļu elektronisko sakaru tīkla izbūvi un optisko piekļuves punktu izveidi pašvaldībās, kurās nav optiskā tīkla pieslēguma un kur neviens komersants neplāno tādu izveidot tuvākajā nākotnē. |
| 2.2. Nākamās paaudzes tīklu (NGN) infrastruktūra: ir izstrādāti valsts vai reģionāli NGN plāni, kuros ņemtas vērā reģionālās darbības, kas veiktas, lai sasniegtu Savienības mērķus attiecībā uz piekļuvi ātrgaitas internetam, galveno uzmanību pievēršot jomām, kurās tirgus nenodrošina atvērtu infrastruktūru par pieejamu cenu un kvalitāti, saskaņā ar Savienības konkurences un valsts atbalsta noteikumiem, un paredzēt neaizsargātām iedzīvotāju grupām pieejamus pakalpojumus. | Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, E-pārvalde un pakalpojumi | Izpildīts | a) iii) pasākumus privāto investīciju veicināšanai. | Izpildīts | Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepciju 2013. – 2020. gadam (apstiprināta ar 2012. gada 7. decembra rīkojumu Nr. 589).(Koncepcija pieejama: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4164)LR elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2011. – 2016. gadam (apstiprinātas ar MK 2011. gada 13. aprīļa rīkojumu Nr. 151).(Pamatnostādnes pieejamas - http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3625)MK 2011. gada 1. marta noteikumi Nr. 166 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība". Ar 2012. gada 20. marta grozījumiem Nr. 194 "Grozījumi MK 2011. gada 1. marta noteikumos Nr.166 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība"" (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=227180) | Punkts par privāto ieguldījumu veicināšanu pamatā tiek izpildīts ar apņemšanos īstenot valsts atbalsta pasākumus tikai teritorijās ar zemu ekonomisko interesi, veicinot privātās intvestīcijas ekonomiski izdevīgās teritorijās un pēc valsts atbalsta programmas realizācijas arī zemas ekonomiskās intereses teritorijās. Piemēram, pēc optisko piekļuves punktu izveides pašvaldībās (zemas ekonomiskās intereses teritorijās) elektronisko sakaru komersantiem būs iespēja veidot pieslēgumus šajos punktos un piedāvāt klientiem kvalitatīvus elektronisko sakaru pakalpojumus. Ar 2012. gada 20. marta grozījumiem Nr. 194 "Grozījumi MK 2011. gada 1. marta noteikumos Nr. 166 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība"" noteikumos iekļauts 39.1 punkts, kas nosaka pašvaldības būvvaldei pienākumu publicēt pašvaldības interneta vietnē informāciju par plānoto kabeļu kanalizācijas būvniecības vai rekonstrukcijas (papildināšanas) projektu, lai citi elektronisko sakaru komersanti varētu pieteikties līdzdalībai projekta izstrādē un īstenošanā, tādējādi īstenojot kritērija par privāto ieguldījumu veicināšanu izpildi. Vienlaikus Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcijā 2013. – 2020. gadam paredzēts izstrādāt informatīvo ziņojumu par pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai platjoslas elektronisko sakaru tīkla attīstībai, izvērtējot iespējas normatīvajos aktos noteikt komersantu tiesības nākamās paaudzes tīkla būvniecībai bez maksas izmantot valsts un pašvaldību autoceļu nodalījuma joslas, noteikt saprātīgus un prognozējamus tīkla servitūta nodibināšanas nosacījumus, atbrīvojumu no pašvaldību nodevām, kuras saistītas ar būvatļaujām. Šie pasākumi veicinās punkta par privāto ieguldījumu veicināšanu izpildi. |
| 3.1. Ir veiktas īpašas darbības, lai stiprinātu uzņēmējdarbības veicināšanu, ņemot vērā Mazās uzņēmējdarbības aktu (MUA). | Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja | Izpildīts | i) Konkrētās darbības ir šādas: ir ieviesti pasākumi, lai samazinātu laiku un izmaksas, kas vajadzīgas uzņēmuma izveidei, ņemot vērā MUA mērķus; | Izpildīts | 2012. gada 29. novembrī Latvijā ir ieviesta uzņēmumu elektroniskā dibināšana portālā www.latvija.lvNacionālajos normatīvajos aktos ir paredzēts, ka uzņēmumu reģistrē 3 dienu laikā. (Komerclikuma 10. panta 3. daļa; pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=5490)Ir samazināts uzņēmuma (SIA) dibināšanai nepieciešamais sākuma kapitāls (Komerclikuma 185.1 panta pirmā daļa; pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=5490).Samazinātas ar uzņēmuma reģistrēšanu saistītās valsts nodevas (2007. gada 20. februāra MK noteikumi Nr. 140 "Noteikumi par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu", 2. un 6. pants; pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=153482&from=off).EK 2011. gada pētījumā "Europe can do better" par administratīvā sloga samazināšanas veidiem ir atzinusi Latviju kā labās prakses īstenotāju, ik gadu izstrādājot Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākuma plānu, kas paredz administratīvā sloga, laiku un izmaksas samazināšanu uzņēmējiem (papildus informācija: http://ec.europa.eu/dgs/secretariat_general/admin_burden/best_practice_report/best_practice_report_en.htm)MK 2009. gada 30. oktobra rīkojumu Nr. 748 ir atbalstīta koncepcija "Par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem" (pieejama - http://www.likumi.lv/doc.php?id=200709). | Sistēma www.latvija.lv piedāvā reģistrēt uzņēmumus soli pa solim (formas aizpildīšana un dokumentu pievienošana, iespēja pārliecināties, vai reģistrējamā uzņēmuma nosaukums netiek izmantots, fiziskās personas datu integrēšana, pieteikums valsts notāra apstiprinājumam, valsts nodevu apmaksa, reģistrācija ar e-parakstu (internetbanku, eID karti, elektroniskā paraksta viedkarti eME) un informācija par pieteikuma izskatīšanas gaitu tiek nosūtīta uz e-pasta adresi. Personai ir iespēja saņemt dokumentus tam norādītajā visērtākajā veidā portālā, e-pastā, pa pastu vai personīgi UR reģionālajā nodaļā.Vienlaikus jaunā sistēma paredz iekļaut uzņēmuma pieteikumu PVN maksāšanas reģistrācijai VID – minētais pakalpojums ir spēkā kopš 2011. gada un tagad ir integrēts arī jaunajā UR sistēmā un nodrošināts vienas pieturas aģentūras princips valsts institūciju pakalpojumos uzņēmumu dibināšanas posmā. Jāatzīmē, ka līdz ar 29.11.2012. Saeimā pieņemto PVN likumu, uzņēmuma kā PVN maksātāja reģistrēšanas ilgums no 01.01.2013. būs 5 dienas (līdz šim noteiktas 10 dienas). 2010.gadā tika ieviesta un 2012.gadā tika turpināti atvieglojumi mikrouzņēmumiem par pamatkapitāla palielināšanu saistīto ierakstu izdarīšanu Komercreģistrā.Latvija ir nominējusi MVK sūtni.Latvijas nacionālie normatīvie akti paredz plašu konsultatīvo procesu politikas plānošanas un normatīvo aktu projektu izstrādes laikā. EM nodrošina Tautsaimniecības padomes norisi, kuras ietvaros tiek risināti uzņēmējiem, tai skaitā MVK aktuālie jautājumu, ietverot valsts atbalsta jautājumus, politikas iniciatīvas un citi uzņēmējus interesējoši jautājumi.Ar MK 2009. gada 30. oktobra rīkojumu Nr.748 ir atbalstīta koncepcija "Par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem", kuras ietvaros ņemta vērā MUA aktā ietvertā definīcija (Koncepcijas 4. sadaļā), pielāgojot to Latvijas tautsaimniecības apstākļiem, tika izstrādāts pasākumu kopums mikro un mazo uzņēmumu atbalstam. |
| 3.1. Ir veiktas īpašas darbības, lai stiprinātu uzņēmējdarbības veicināšanu, ņemot vērā Mazās uzņēmējdarbības aktu (MUA). | Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja | Izpildīts | a) ii) ir ieviesti pasākumi, lai saīsinātu laiku, kas vajadzīgs tādu licenču un atļauju saņemšanai, kuras ļauj sākt un veikt konkrēto uzņēmuma darbību, ņemot vērā MUA mērķus; | Izpildīts | Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmā daļa (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=55560)MK 2012. gada 12. jūnija rīkojums Nr. 264 Pasākumu plāns "Par "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanu un piemērošanu atbildīgo institūciju administratīvajā praksē" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=249188)MK 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība"(pieejams – ) | Vispārīgo maksimālo laiku licenču un atļauju saņemšanai nosaka Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmā daļa, paredzot, ka, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai.Vienlaikus ir izstrādāts, saskaņots un MK pieņemts rīkojums "Pasākumu plāns "Par "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanu un piemērošanu atbildīgo institūciju administratīvajā praksē", nosakot nepieciešamos grozījumus tiesību aktos, lai ieviestu "klusēšanas – piekrišanas" principu un piemērotu to atbildīgo iestāžu administratīvajā praksē.Ir sagatavoti grozījumi MK 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība", kuros ir ietverts MVK testa princips.Likumprojekts "Grozījumi Civillikumā" un likumprojekts "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" izskatīti un atbalstīti MK 2013. gada 15. janvārī un atbalstīti Saeimā 1. lasījumā 2013. gada 21. februārī (lai nodrošinātu direktīvas 2011/7/EU ieviešanu). |
| 3.1. Ir veiktas īpašas darbības, lai stiprinātu uzņēmējdarbības veicināšanu, ņemot vērā Mazās uzņēmējdarbības aktu (MUA). | Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja | Izpildīts | a) iii)ir izveidots mehānisms, lai uzraudzītu ieviesto MUA pasākumu īstenošanu un novērtētu tiesību aktu ietekmi uz MVU. | Izpildīts | 2013.gada 30.aprīlī stājās spēkā Ministru kabineta instrukcija Nr.3 "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra instrukcijā Nr.19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība"", kuros ir ietverts MVU testa princips. Tiesību aktu anotācijās norādāma informācija, tai skaitā aprakstot ietekmi uz MVK, administratīvā sloga palielināšanu vai samazināšanu, izmaksas, kas saistītas ar šo prasību ieviešanu, un tamlīdzīgi. | |
| 4.1. Ir veiktas darbības, lai veicinātu galapatēriņa energoefektivitātes rentablus uzlabojumus un rentablu ieguldījumu energoefektivitātē, būvējot vai atjaunojot ēkas.(kritērijs nav piemērojams uz ELFLA, jo LAP 2014.-2020 ietvaros atbalsts plānots ieguldījumiem lauksaimniecības ēkās, kas netiek uzskatītas par ēkām Direktīvas 2010/31/ES izpratnē (būves ar jumtu un sienām, kur enerģiju izmanto telpu mikroklimata regulēšanai). LAP 2014-2020 ietvaros nav plānoti ieguldījumi publiskajās ēkās). | Izpildīts | i) pasākumi, lai nodrošinātu, ka ir ieviests prasību minimums attiecībā uz ēku energoefektivitāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/31/ES ( 1 ) 3., 4. un 5. pantu; | Izpildīts | 2012. gada 6. decembra likuma "Ēku energoefektivitātes likums" 4. un 8. pants, (pieejams – http://www.likumi.lv/doc.php?id=253635&from=off)- 2013. gada 9. jūlija MK noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", (pieejams - http://likumi.lv/doc.php?id=258322)- 2013.gada 25.jūnija MK noteikumi Nr.348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode". (pieejams - http://likumi.lv/doc.php?id=258128)MK 2001. gada 27. janvāra noteikumi Nr. 495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"", (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=56049) (grozījumi MK noteikumos Nr.495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika", lai tuvinātos izmaksu ziņā optimālām minimālajām energoefektivitātes prasībām, ir apstiprināti Ministru kabinetā 2014.gada 8.aprīlī, un tie stājās spēkā 2014.gada 22.aprīlī).MK 2003. gada 23. septembra noteikumu Nr. 534 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"" 3. pielikums "Ieteikumi ēkas energoefektivitātes uzlabošanai", (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=79290)Standarts LVS EN 15459:2008 "Ēku energoefektivitāte. Ēku energosistēmu ekonomiskā izvērtēšana" (pieejams - https://www.lvs.lv/lv/services/catalogue/standardDetails.asp?std=23970) | EM ir veikusi aprēķinus par izmaksu ziņā optimālo minimālo energoefektivitātes prasību līmeni jaunām un esošām ēkām un salīdzina aprēķinu rezultātus ar esošajām minimālajām energoefektivitātes prasībām (turpmāk-Cost optimal) saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 5.panta prasībām un š.g. 17.decembrī ir iesniegusi EK Ziņojumu, kas ietver ievades datiem un pieņēmumiem, kas tiek izmantoti Cost optimal aprēķiniem, kā arī par šo aprēķinu rezultātiem. Veiktie Cost optimal aprēķini parāda, ka esošās minimālās energoefektivitātes prasības daļā no ēkām un būves elementiem nesasniedz optimālas minimālās energoefektivitātes prasības. Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 5.panta 3.punkts nosaka, ka, "ja saskaņā ar 2.punktu veiktās salīdzināšanas rezultāts parāda, ka spēkā esošās minimālās energoefektivitātes prasības ir ar būtiski zemāku energoefektivitātes līmeni nekā izmaksu ziņā optimālas minimālās energoefektivitātes prasības, dalībvalstis rakstveidā pamato EK šo atšķirību 2.punktā minētajā ziņojumā, pievienojot ciktāl šāda atšķirība nav pamatojuma, plānu, kurā norādīti atbilstīgie pasākumi, lai šo atšķirību būtiski samazinātu līdz nākamajam energoefektivitātes prasību pārskatam, kas minēts 4.panta 1.punktā". Lai pilnībā pārņemtu Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti prasības, saskaņā ar regulu (ES) Nr. 244/2012 un tās vadlīnijām, tika veikti grozījumi 2011.gada 27.novembra MK noteikumos Nr.495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika", lai tuvinātos izmaksu ziņā optimālām minimālajām energoefektivitātes prasībām, tādējādi nodrošinot pilnīgu kritērija izpildi. Minētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos tika apstiprināti Ministru kabinetā 2014.gada 8.aprīlī un stājas spēkā 2014.gada 22.aprīlī.Par Direktīvas 2010/31/ES 4. panta 1. punkta izpildi:Saskaņā ar 2014.gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem (stājas spēkā no 2014.gada 22. aprīļa) Latvija ir noteikusi energoefektivitātes prasības dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām, kā arī būves elementiem 2001. gada 27. novembra Latvijas būvnormatīvā LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika", kas nosaka ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltumtehniskās projektēšanas kārtību jaunbūvējamām, rekonstruējamām un renovējamām apkurināmām ēkām, kā arī esošajās ēkās ierīkojamām jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek uzturēta temperatūra 8 °C un augstāka. | |
| 4.1. Ir veiktas darbības, lai veicinātu galapatēriņa energoefektivitātes rentablus uzlabojumus un rentablu ieguldījumu energoefektivitātē, būvējot vai atjaunojot ēkas.(kritērijs nav piemērojams uz ELFLA, jo LAP 2014.-2020 ietvaros atbalsts plānots ieguldījumiem lauksaimniecības ēkās, kas netiek uzskatītas par ēkām Direktīvas 2010/31/ES izpratnē (būves ar jumtu un sienām, kur enerģiju izmanto telpu mikroklimata regulēšanai). LAP 2014-2020 ietvaros nav plānoti ieguldījumi publiskajās ēkās). | Izpildīts | ii) pasākumi, kas vajadzīgi ēku energoefektivitātes sertifikācijas sistēmas ieviešanai saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 11. pantu; | Izpildīts | 2012. gada 6. decembra likuma "Ēku energoefektivitātes likums" 7. un 8. pants (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=253635&from=off)- 2013. gada 9. jūlija MK noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" (pieejams - http://likumi.lv/doc.php?id=258322) | Jaunie MK noteikumi par ēku energosertifikāciju tika apstiprināti MK 2013. gada 9. jūlijā.Par Direktīvas 2010/31/ES 11.panta 4. un 5.punkta izpildi:Direktīvas 2010/31/ES 11. panta 4. punkts pārņemts ar ĒEEL 8. panta sesto daļu un Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" šādām daļām:- 7. punkta 7.1. apakšpunktu, kurā noteikts, ka ēkas energosertifikātam pievieno "pārskatu par ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā (3.pielikums)" un 3. pielikuma 5. punktu, kurā noteikts, ka ēkas energoefektivitātes uzlabošanai iekļaujami tādi ieteikumi, kas ir tehniski iespējami konkrētai ēkai;- 7. punkta 7.4. apakšpunktu, kurā noteikts, ka ēkas energosertifikātam pievieno "pielikumu ar aprēķiniem par ēkas energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu atmaksāšanās termiņiem".Papildus Direktīvas 2010/31/ES 11. panta 4. punkta izpildi attiecībā uz ēku īpašnieku informēšanu par ēku energoefektivitātes jautājumiem veicina Ēku energoefektivitātes likuma 15. panta otrās daļas 3. punkts, kurā noteikts, ka Ekonomikas ministrija "veic pasākumus, kas veicina ēku renovāciju un zema vai gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecību".Direktīvas 2010/31/ES 11. panta 5. punkta izpildi nodrošina Stratēģija 2030. Stratēģijā 2030 izvirzīto mērķu un apakšmērķu sasniegšanai būtiska nozīme piešķirta ēku energoefektivitātes sektoram, t.sk. atzīta nepieciešamība pēc nacionāla mēroga finanšu institūcijas izveides energoefektivitātes atbalsta programmu finansēšanai, kā arī izvirzīts priekšnosacījums nodrošināt publiskā sektora parauglomu energoefektivitātes pasākumu veikšanā.- Ministru kabinetā 2013.gada 4.jūnijā izskatīts un pieņemts (protokols Nr. 33, 30. §) informatīvais ziņojums "Par ēku renovācijas finansēšanas risinājumiem", kurš ir izstrādāts, lai novērtētu iepriekš un šobrīd pieejamo atbalsta programmu ēku energoefektivitātes uzlabošanai darbību un identificētu riskus, problēmas, iespējamos risinājumus un uzdevumus ēku sektora, īpaši mājokļu, energoefektivitātes uzlabošanas finansēšanai. Attiecībā uz publiskā sektora ēkām identificēti uzdevumi, kas izriet no ES direktīvām saistībā ar valsts un pašvaldību ēkām.- Ministru kabinetā 2013.gada 28.maijā izskatīto un pieņemto (protokols Nr. 32, 59. §) informatīvo ziņojumu "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai" (Stratēģija 2030), kurš sagatavots, lai piedāvātu jaunu enerģētikas politikas scenāriju, kas raugās ne vien uz enerģētikas sektora attīstību, bet skata to kontekstā ar klimata politiku – ES saistošo ietvaru siltumnīcu efekta gāzu emisiju samazināšanai. Stratēģija 2030 papildina un izvērš enerģētikas sektora attīstības priekšnosacījumus, kas noteikti hierarhiski augstākajā ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentā "Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam". Stratēģijā 2030 izvirzīto mērķu un apakšmērķu sasniegšanai būtiska nozīme piešķirta ēku energoefektivitātes sektoram, t.sk. atzīta nepieciešamība pēc nacionāla mēroga finanšu institūcijas izveides energoefektivitātes atbalsta programmu finansēšanai, kā arī izvirzīts priekšnosacījums nodrošināt publiskā sektora parauglomu energoefektivitātes pasākumu veikšanā. | |
| 4.1. Ir veiktas darbības, lai veicinātu galapatēriņa energoefektivitātes rentablus uzlabojumus un rentablu ieguldījumu energoefektivitātē, būvējot vai atjaunojot ēkas.(kritērijs nav piemērojams uz ELFLA, jo LAP 2014.-2020 ietvaros atbalsts plānots ieguldījumiem lauksaimniecības ēkās, kas netiek uzskatītas par ēkām Direktīvas 2010/31/ES izpratnē (būves ar jumtu un sienām, kur enerģiju izmanto telpu mikroklimata regulēšanai). LAP 2014-2020 ietvaros nav plānoti ieguldījumi publiskajās ēkās). | Izpildīts | iii) pasākumi, lai nodrošinātu energoefektivitātes stratēģisku plānošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES ( 2 ) 3. pantu, | Izpildīts | Latvijas otrais progresa ziņojums par Latvijas Nacionālās reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas kontekstā īstenošanu. http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/nd/nrp2013_latvia_en.pdf | Latvija ir aprēķinājusi indikatīvo mērķi saskaņā ar direktīvas 3.pantā noteikto metodoloģiju un instrukcijām, un ir informējusi EK par šo mērķa vērtību. Latvija par savu nacionālo indikatīvo energoefektivitātes mērķi ir informējusi EK, 2013.gada 2.maijā iesniedzot otro progresa ziņojumu par Latvijas Nacionālās reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas kontekstā īstenošanu. Atbildot uz EU Pilot Nr.5051/13/ENER Latvija ir nosūtījusi papildus informāciju par nacionālo indikatīvo energoefektivitātes mērķi, ko EK pieņēma 2013.gada 8.jūlijā. | |
| 4.1. Ir veiktas darbības, lai veicinātu galapatēriņa energoefektivitātes rentablus uzlabojumus un rentablu ieguldījumu energoefektivitātē, būvējot vai atjaunojot ēkas.(kritērijs nav piemērojams uz ELFLA, jo LAP 2014.-2020 ietvaros atbalsts plānots ieguldījumiem lauksaimniecības ēkās, kas netiek uzskatītas par ēkām Direktīvas 2010/31/ES izpratnē (būves ar jumtu un sienām, kur enerģiju izmanto telpu mikroklimata regulēšanai). LAP 2014-2020 ietvaros nav plānoti ieguldījumi publiskajās ēkās). | Izpildīts | iiii) pasākumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/32/EK ( 3 ) par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem 13. pantu, lai nodrošinātu, ka galapatērētāji tiek nodrošināti ar individuāliem skaitītājiem, ciktāl tas ir tehniski iespējams, finansiāli saprātīgi un samērīgi saistībā ar iespējamiem energoietaupījumiem. | Izpildīts | Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likums – 16. panta 4. daļa (pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=205247) | Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likums paredz, ka ciktāl tas ir tehniski iespējams, ekonomiski pamatoti un samērīgi ar iespējamo enerģijas ietaupījumu energopakalpojumu sniedzējs uzstāda individuālus elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītājus, kas precīzi ataino tiešā patērētāja faktisko enerģijas patēriņu un sniedz informāciju par faktisko izmantošanas laiku. Šādus skaitītājus uzstāda visos gadījumos, kad tiek izdarīts pieslēgums jaunai ēkai vai veikta pilnīga ēkas rekonstrukcija saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likumu. | |
| 4.2. Ir veiktas darbības, lai veicinātu siltuma un elektroenerģijas efektīvu koģenerāciju. | Ex-ante nosacījums nav attiecināms - investīcijas netiek plānotas | |||||
| 4.3. Ir veikti pasākumi, lai sekmētu atjaunojamo energoresursu ražošanu un sadali ( 4 ). (kritērijs nav piemērojams uz ELFLA, joLAP 2014-2020 ietvaros tiks atbalstīta atjaunojamās enerģijas ražošana, kas izmantojama attiecīgās saimniecības ietvaros nevis pārdošanai un atbalsts plānots 3. tematiskā mērķa sasniegšanai). | Energoefektivitāte | Izpildīts | a) Ir pārredzamas atbalsta shēmas, prioritāra pieeja tīklam vai garantēta pieeja un prioritāte sadalē, kā arī publiski izziņoti standartnoteikumi attiecībā uz tehnisku pielāgojumu izmaksu uzņemšanos un sadali, un tie atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK ( 4 ) 14. panta 1. punktam, 16. panta 2. punktam un 16. panta 3. punktam. | Izpildīts | Elektroenerģijas tirgus likums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=244670)MK 2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=189260)2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=207458)Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2012. gada 22. februāra padomes noteikumi "Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=244670). | Ik gadu palielinās tādu jaunu projektu skaits, kas uzsāk elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, saņemot atbalstu feed-in tarifa veidā, ja ir saņemtas tiesības pārdot obligātā elektroenerģijas iepirkuma ietvaros, un dod ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (turpmāk – Direktīva 2009/28/EK). Arī turpmākajā periodā ir paredzams šādu projektu skaita pieaugums. Vienlaikus obligātais elektroenerģijas iepirkums, kas šobrīd tiek pārskatīts, lai padarītu to elastīgāku un ekonomiski pamatotāku, ņemot vērā tā radītos riskus galalietotājiem, nav vienīgais Latvijā īstenotais atbalsta mehānisms enerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus. |
| 4.3. Ir veikti pasākumi, lai sekmētu atjaunojamo energoresursu ražošanu un sadali ( 4 ). (kritērijs nav piemērojams uz ELFLA, joLAP 2014-2020 ietvaros tiks atbalstīta atjaunojamās enerģijas ražošana, kas izmantojama attiecīgās saimniecības ietvaros nevis pārdošanai un atbalsts plānots 3. tematiskā mērķa sasniegšanai). | Energoefektivitāte | b) Dalībvalsts ir pieņēmusi valsts atjaunojamo energoresursu rīcības plānu saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 4. pantu. | Izpildīts | Latvija paziņojusi pasākumus, ar kuriem valsts tiesību aktos pilnībā pārņemta Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK.Informatīvais ziņojums "Latvijas Republikas Rīcība atjaunojamās enerģijas jomā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK ieviešanai līdz 2020. gadam" (Apstiprināts MK 2010. gada 12. oktobra sēdē (Prot. Nr 52, 44.§) (pieejam - http://www.mk.gov.lv/lv/mk/mksedes/saraksts/darbakartiba/?sede=465).Ar 2012. gada 21. februāra MK protokollēmumu Nr. 10 apstiprināts informatīvais ziņojums "Latvijas Republikas Regulārais ziņojums atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK 22. pantam" (pieejams - http://www.mk.gov.lv/doc/2005/EMZino_150212_atjaun.384.doc) | Informatīvais ziņojums "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai" ir apstiprināts MK 2013.gada 28.maijā, kas norāda, ka tiks palielināts AER īpatsvars siltumenerģijas, elektroenerģijas un transporta sektoros.Informatīvais ziņojums "Latvijas Republikas Otrais regulārais ziņojums atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK 22.pantam" pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra sēdē (prot.Nr.1, 44.§).Pieejams Ministru kabineta tīmekļa vietnē: (http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40309751&mode=mk&date=2014-01-07). | |
| 5.1. Riska novēršana un riska pārvaldība: ir izstrādāti valsts vai reģionāli riska novērtējumi attiecībā uz katastrofu pārvarēšanu, ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām.(kritērijs nav piemērojams uz ELFLA ņemot vērā proporcionalitātes principu t.sk. samērā mazo ieguldījumu riska pārvaldībai un novēršanai). | Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | Daļēji izpildīts | a) Ir izstrādāts valsts vai reģionāls riska novērtējums, kurā ir ietverti šādi elementi:a) i) sniegts riska novērtējumam izmantotā procesa, metodoloģijas, metožu un neslepeno datu apraksts, kā arī uz risku pamatotu kritēriju apraksts investīciju noteikšanai par prioritāti; | Izpildīts | Civilās aizsardzības likums (pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=146474)Nacionālās drošības likuma 36. pants u.c. (pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=14011)MK 2011. gada 9. augusta rīkojums Nr. 369 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" (pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=234296)MK 2009. gada 31. jūlija rīkojums Nr. 517 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2009. – 2015. gadam" (pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=195646)Ministru prezidenta 2012. gada 29. marta rīkojums Nr. 125 "Par darba grupu apdraudējumu un risku apzināšanai" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=246141)"Par Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālo programmu 2008.g.-2015.g. " (MK 20.12.2007. rīkojums Nr.830).http://likumi.lv/doc.php?id=168474http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2432)Izveidota Krīzes vadības padome, kas ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus.(Krīzes vadības padomes nolikums ir pieejams šeit:http://likumi.lv/doc.php?id=224553 ).Ar 2014.gada 26.marta MK rīkojumu Nr.130 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam" apstiprinātās Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam(pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4711) | Vides politikas pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam (turpmāk - VPP), kurās ietilpst arī Klimata adaptācijas sadaļa un kuras ir harmonizētas ar ES fondu prioritātēm, pieņemtas 2014.gada 26.martā, savukārt, spēkā ir ar 2014.gada 28.martu.Galvenās prioritātes klimata jomā, kas ir identificētas VPP, ir:• ieviest plūdu aizsardzības pasākumus, izvērtējot klimata pārmaiņu adaptāciju teritorijās, kur pastāv plūdu riska draudi;• atbalsts esošo meloriācijas sistēmu renovācijai un rekonstrukcijai (investīciju vajadzības identificētas zemniekiem, mežu īpašniekiem un iestādēm, kas pārvalda publisko infrastruktūru).Ievērojot to, ka Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma 2008.–2015.gadam (turpmāk – plūdu programma), ir spēkā līdz 2015.gadam., jauns dokuments - Plūdu riska pārvaldības plāns (turpmāk – PRPP) - tiks izstrādāts upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu (turpmāk - UBAP) ietvaros (atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam).Attiecībā uz minēto VPP projekts paredz pasākumus:• Nodrošināt Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas PRPP izstrādi, integrējot tos UBAP 2016.-2021.gada periodam un UBAP 2022.-2027.gada periodam (izpildes termiņš saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EC 13.pantu otrā cikla UBAP publicēšanai - 2015.g. 22.decembris),• Īstenot Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas PRPP noteiktos pasākumus.Izstrādājot PRPP tiks pārskatīti Plūdu programmā noteiktie pasākumi un to prioritātes. Nosakot pasākumu prioritātes tiks noteikti plūdu riska pārvaldības mērķi, veikta pasākumu ekonomiskā analīze un tiks noteikti tādi pasākumi, lai mazinātu applūšanas risku, plūdu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību.PRPP tiks izstrādāti 2014.gadā, un 2015.gada pirmajā pusgadā tiks nodrošināta PRPP sabiedriskā apspriešana UBAP izstrādes ietvaros. PRPP tiks apstiprināti MK līdz 2015.gada 1.decembrim.Eiropas Komisijas nosacījumu izpildi attiecībā uz Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem plūdu novēršanas pārvaldībā nodrošina arī sagatavotais VARAM Ministra 2013.gada 28. novembra Rīkojums Nr. 396 par pētījuma "Analīze un priekšlikumu sagatavošana informatīvā ziņojuma par piemērošanos klimata pārmaiņām izstrādei Vides politikas pamatnostādņu 2009.-2015.gadam īstenošanas ziņojuma ietvaros" apstiprināšanu, kurš:• Ietver esošās situācijas analīzi lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, celtniecības, veselības, transporta, tūrisma, enerģijas un citos sektoros, kā arī identificē un analizē risku;• Konsekventi identificē prioritāros sektorus aizsardzības un adaptācijas aktivitātēm. |
| 5.1. Riska novēršana un riska pārvaldība: ir izstrādāti valsts vai reģionāli riska novērtējumi attiecībā uz katastrofu pārvarēšanu, ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām.(kritērijs nav piemērojams uz ELFLA ņemot vērā proporcionalitātes principu t.sk. samērā mazo ieguldījumu riska pārvaldībai un novēršanai). | Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | Daļēji izpildīts | a) ii) sniegts viena riska un vairāku risku scenāriju apraksts; | Nav izpildīts | Civilās aizsardzības likums (pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=146474)Nacionālās drošības likuma 36. pants u.c. (pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=14011)MK 2011. gada 9. augusta rīkojums Nr. 369 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" (pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=234296)MK 2009. gada 31. jūlija rīkojums Nr. 517 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2009. – 2015. gadam" (pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=195646)Ministru prezidenta 2012. gada 29. marta rīkojums Nr. 125 "Par darba grupu apdraudējumu un risku apzināšanai" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=246141)"Par Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālo programmu 2008.g.-2015.g. " (MK 20.12.2007. rīkojums Nr.830).http://likumi.lv/doc.php?id=168474http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2432)Izveidota Krīzes vadības padome, kas ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus.(Krīzes vadības padomes nolikums ir pieejams šeit:http://likumi.lv/doc.php?id=224553 ).Ar 2014.gada 26.marta MK rīkojumu Nr.130 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam" apstiprinātās Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam(pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4711) | Kritērijs tiks izpildīts risku novērtēšanas procesā, kas sastāv no risku identificēšanas, risku analīzes un risku izvērtēšanas, savukārt viens no risku identificēšanas posmiem ir risku scenāriju izstrāde. Ņemot vērā minēto, tiks sagatavots Informatīvais ziņojums ar viena riska un vairāku risku scenāriju aprakstiem.Riska novērtēšana tiks veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 1313/2013/ES (2013.gada 17.decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu, pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2010.gada 12.decembra darba dokumentu "Riska novērtēšanas un kartēšanas vadlīnijas katastrofu pārvaldībai" SEC(2010) 1626, kas ir izstrādāts, izmantojot Starptautiskās Standartizācijas organizācijas izstrādātos starptautiskos standartus, jo īpaši ISO 31000, ISO 31010, un atbilstošā ISO Guide 73 terminoloģiju kopā ar specifiskāku UNISDR katastrofu riska samazināšanas terminoloģiju.Par pasākuma izpildi atbildīgā iestāde Iekšlietu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām (ministrijas, kas norādītas Valsts civilās aizsardzības plāna 30.pielikumā).Kritērija izpilde plānota līdz 2015.gada 22.decembrim.Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, kurās ietilpst arī Klimata adaptācijas sadaļa un kuras ir harmonizētas ar ES fondu prioritātēm, pieņemtas 2014.gada 26.martā, savukārt, spēkā ir ar 2014.gada 28.martu.Ievērojot to, ka Plūdu programma, ir spēkā līdz 2015.gadam, jaunie PRPP tiks izstrādāts UBAP izstrādes procesa ietvaros. Šis dokuments tiks izstrādāts 2014.gadā, un 2015.gada pirmajā pusē tiks nodrošināta PRPP sabiedriskā apspriešana. PRPP tiks apstiprināti MK līdz 2015.gada 1.decembrim.Par pasākumu atbildīgā iestāde- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. |
| 5.1. Riska novēršana un riska pārvaldība: ir izstrādāti valsts vai reģionāli riska novērtējumi attiecībā uz katastrofu pārvarēšanu, ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām.(kritērijs nav piemērojams uz ELFLA ņemot vērā proporcionalitātes principu t.sk. samērā mazo ieguldījumu riska pārvaldībai un novēršanai). | Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | Daļēji izpildīts | a) iii) attiecīgā gadījumā ņemtas vērā valsts stratēģijas attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. | Izpildīts | Civilās aizsardzības likums (pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=146474)Nacionālās drošības likuma 36. pants u.c. (pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=14011)MK 2011. gada 9. augusta rīkojums Nr. 369 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" (pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=234296)MK 2009. gada 31. jūlija rīkojums Nr. 517 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2009. – 2015. gadam" (pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=195646)Ministru prezidenta 2012. gada 29. marta rīkojums Nr. 125 "Par darba grupu apdraudējumu un risku apzināšanai" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=246141)"Par Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālo programmu 2008.g.-2015.g. " (MK 20.12.2007. rīkojums Nr.830).http://likumi.lv/doc.php?id=168474http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2432)Izveidota Krīzes vadības padome, kas ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus.(Krīzes vadības padomes nolikums ir pieejams šeit:http://likumi.lv/doc.php?id=224553 ).Ar 2014.gada 26.marta MK rīkojumu Nr.130 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam" apstiprinātās Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam(pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4711) | Vides politikas pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam (turpmāk - VPP), kurās ietilpst arī Klimata adaptācijas sadaļa un kuras ir harmonizētas ar ES fondu prioritātēm, pieņemtas 2014.gada 26.martā, savukārt, spēkā ir ar 2014.gada 28.martu. |
| 6.1. Ūdensapgādes nozare: ir spēkā a) ūdens cenu noteikšanas politika, kura paredz atbilstošus stimulus lietotājiem izmantot ūdens resursus efektīvi, un b) dažādo ūdens izmantojumu atbilstošs ieguldījums ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā saskaņā ar likmēm, kas noteiktas apstiprinātajā upju baseinu apsaimniekošanas plānā attiecībā uz ieguldījumiem, ko atbalsta programmas.(ņemot vērā Latvijas noteiktās prioritātes, nosacījums nav attiecināms uz ELFLA) | Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | Neizpildīts | a) ERAF un Kohēzijas fonda atbalstītajās nozarēs dalībvalsts ir nodrošinājusi dažādo ūdens izmantojumu ieguldījumu ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā pa nozarēm saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK ( 5 ) 9. panta 1. punkta pirmo ievilkumu, vajadzības gadījumā ņemot vērā atgūšanas sociālo, vides un ekonomisko ietekmi, kā arī skartā reģiona vai reģionu ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļus | Nav izpildīts | 2002. gada 12. septembra likums "Ūdens apsaimniekošanas likums" (pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=66885)MK 2011. gada 31. maija noteikumi Nr. 418 "Noteikumi par riska ūdensobjektiem" (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=231084)MK 2009. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 646 "Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām" (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=194319)19.10.2000. likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=12483)Dabas resursu nodokļa likums (15.12.2005.) (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=124707)MK 19.06.2007. noteikumi Nr.404 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju" (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=159270)MK 29.04.2003. noteikumi Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=75442)MK 22.01.2002. noteikumi Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=58276) | Ar Vides ministra 2010. gada 6. maija rīkojumu Nr. 143 apstiprināti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas UBAP, kas ietver ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi, tai skaitā, izmaksu segšanas novērtējumu un tā nodrošināšanai nepieciešamos pasākumus.UBAP ir izstrādāti sešu gadu periodam (pirmais plānošanas cikls aptver laika periodu no 2010. gada līdz 2015.gadam).VARAM ir saņēmusi EK jautājumus par pirmā plānošanas cikla UBAP, t.sk., par ekonomisko analīzi. Spēkā esošajos upju baseinu apsaimniekošanas plānos vides izmaksas netika aprēķinātas kvantitatīvi. Tomēr tās tika ņemtas vērā, aprēķinot pasākumu programmā ietverto papildu (tiesību aktos nenoteikto) pasākumu izmaksas (17.pielikums apsaimniekošanas plāniem).Galvenais uzsvars tika likts uz finansiālo mehānismu/ instrumentu analīzi, uz vides izmaksu segšanas līmeņa novērtējumu un priekšlikumiem šī novērtējuma uzlabošanai:• izvērtējot finansiālo instrumentu iespējamās izmaiņas (DRN);• ierosinot papildu pasākumu iekļaušanu programmā.Atjaunojot upju baseinu apsaimniekošanas plānus 2015.-2021.gadam, plānots veikt padziļinātu neinternalizēto vides izmaksu analīzi visiem atbilstošiem ūdenssaimniecības pakalpojumu/ būtiskas ūdens lietošanas veidiem.2013.gada decembrī ir notikušas pārrunas ar EK par saņemtajiem komentāriem. Nepieciešamie uzlabojumi UBAP tiks veikti otrajā plānu izstrādes kārtā.Ievērojot minēto, līdz 2015. gadam tiks veikta pirmā plānošanas cikla UBAP, kas ir spēkā līdz 2015.gadam, pārskatīšana, tai skaitā ekonomiskā analīze un tajā ietilpstošo izmaksu segšanas novērtējuma un veicamo pasākumu izmaksu efektivitātes novērtējuma pārskatīšana.2013.gadā ir norisinājies darbs pie pieteikuma sagatavošanas Vides aizsardzības fonda administrācijai, lai veiktu izvērtējumu otrā plānošanas cikla upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāna izstrādes vajadzībām, t.sk., pirmā plānošanas cikla Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāna aktualizēšanai.Jauno upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu izstrāde un esošo upju baseinu apsaimniekošanas plānu, kas ir spēkā līdz 2015.gadam, pārskatīšana tiks veikta vienlaikus 2014.gadā. Aktualizēto UBAP uzmetuma versijas tiks publicētas līdz 2014.gada 22.decembrim un 2015.gada pirmajā pusgadā tiks organizēta sabiedriskā apspriešana. UBAP aktualizēšana tiks pabeigta līdz 2015.gada 22.decembrim.Kritērija izpilde – 2015. gada 22. decembrisDetalizētie plānotie rīcības plāna pasākumi ar termiņiem:1. Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu 2016.-2021.gadam projektu izstrāde:- 4 upju baseinu apgabalu raksturojuma sagatavošana.- Cilvēka darbības radīto slodžu un to ietekmes uz ūdeņiem izvērtēšana, lai atbilstoši Direktīvas 2000/60/EK prasībām noteiktu slodzes katrā baseinā, kas var ietekmēt ūdensobjektiem izvirzīto mērķu sasniegšanu. Izvērtējumā tiks ietvertas slodzes, ko rada punktveida piesārņojuma avoti (notekūdeņu novadīšana, piesārņotās vietas u.tml.), izkliedētā piesārņojuma avoti, ūdens ieguve, ūdensobjektu hidroloģiskie un morfoloģiskie pārveidojumi u.c..- Upju baseinu ekonomiskās analīzes pārskatīšana, t.sk., ūdeņu izmantošanas sociālekonomiskās nozīmības izvērtējuma un bāzes scenārija papildināšana, "ūdenssaimniecības pakalpojumu" (water services) izmaksu segšanas un ūdens cenu politikas izvērtējuma papildināšana, cita starpā, ietverot izmaksu segšanas izvērtējumā arī mazo HES darbību un pretplūdu aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavojot secinājumus par to, kā ir ņemts vērā izmaksu segšanas princips un princips "piesārņotājs maksā".-Informācijas par aizsargājamām teritorijām un ūdeņu monitoringu sagatavošana, tai skaitā, par upju baseinu apsaimniekošanas plānu 2016.-2021.gadam izstrādes nodrošināšanai veikto bioloģisko, ķīmisko, hidromorfoloģisko u.c. kvalitātes rādītāju monitoringu atbilstoši Direktīvas 2000/60/EK prasībām.- Pazemes un virszemes ūdeņu stāvokļa vērtējums, pamatojies uz plašāku rādītāju (quality elements) spektru, vides kvalitātes mērķu izvirzīšana, iepriekšējā perioda (2010.-2015.) mērķu izpildes novērtējums.- Pasākumu programmas izstrāde un pasākumu izmaksu efektivitātes novērtēšana, t.sk. pasākumi notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai atbilstoši ES un Latvijas tiesību aktu prasībām, pasākumu izmaksu noteikšana un atspoguļošana (breakdown of costs) dažādos rakursos.- Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu 2010.-2015.gadam izpildes novērtēšana, t.sk. skaidrojums, ja atsevišķi mērķi nav sasniegti vai kādi pasākumi nav īstenoti.-Informācijas par saistītiem dokumentiem, plānu sabiedriskās apspriešanas gaitu un rezultātiem, atbildīgajām iestādēm sagatavošana.Termiņš – 2014.gada 22.decembris.Atbildīgā iestāde:Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projektus)Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (pārrauga plānu izstrādes gaitu, koordinē sadarbību ar kaimiņu valstīm)2. Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu 2016.-2021.gadam projektu sabiedriskā apspriešana, t.sk. projektu iesniegšana upju baseinu apgabalu konsultatīvajām padomēm, apspriešanas sanāksmju organizēšana, plānu izsūtīšana komentēšanai citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.Termiņš – 2015.gada 1.jūlijs.Atbildīgā iestāde:Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (nodrošina plānu projektu pieejamību Internetā, saņem un apkopo komentārus un izdara grozījumus plānu projektos)Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (organizē sabiedrisko apspriešanu, koordinē sadarbību ar kaimiņu valstīm)3. Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānu 2016.-2021.gadam apstiprināšana.Termiņš – 2015.gada 22.decembris.Atbildīgā iestāde:Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 19.panta pirmo daļu)4. Virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa programmas1 īstenošana, lai nodrošinātu ar datiem upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu 2016.-2021.gadam izstrādi, kā arī novērtētu iepriekšējā periodā (2010.-2015.) izvirzīto vides kvalitātes mērķu izpildi.Termiņš - līdz 31.12.2015., pēc tam 2016.-2021.Atbildīgā iestāde:Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (organizē monitoringa veikšanu)Informācija par savstarpējās atbilstības nosacījumu ievērošanu tiks ietverta LAP 2014-2020.(Tiks ieviests pēc EK regulu apstiprināšanas un LAP 2014.-2020.gadam iesniegšanas EK) |
| 6.1. Ūdensapgādes nozare: ir spēkā a) ūdens cenu noteikšanas politika, kura paredz atbilstošus stimulus lietotājiem izmantot ūdens resursus efektīvi, un b) dažādo ūdens izmantojumu atbilstošs ieguldījums ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā saskaņā ar likmēm, kas noteiktas apstiprinātajā upju baseinu apsaimniekošanas plānā attiecībā uz ieguldījumiem, ko atbalsta programmas.(ņemot vērā Latvijas noteiktās prioritātes, nosacījums nav attiecināms uz ELFLA) | Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | Neizpildīts | b) Ir pieņemts upju baseinu apsaimniekošanas plāns upju baseinu apgabalam, kas atbilst 13. pantam Direktīvā 2000/60/EK. | Nav izpildīts | 2002. gada 12. septembra likums "Ūdens apsaimniekošanas likums" (pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=66885)MK 2011. gada 31. maija noteikumi Nr. 418 "Noteikumi par riska ūdensobjektiem" (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=231084)MK 2009. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 646 "Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām" (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=194319)19.10.2000. likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=12483)Dabas resursu nodokļa likums (15.12.2005.) (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=124707)MK 19.06.2007. noteikumi Nr.404 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju" (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=159270)MK 29.04.2003. noteikumi Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=75442)MK 22.01.2002. noteikumi Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" (pieejami - http://www.likumi.lv/doc.php?id=58276) | Ar Vides ministra 2010. gada 6. maija rīkojumu Nr. 143 apstiprināti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas UBAP, kas ietver ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi, tai skaitā, izmaksu segšanas novērtējumu un tā nodrošināšanai nepieciešamos pasākumus.UBAP ir izstrādāti sešu gadu periodam (pirmais plānošanas cikls aptver laika periodu no 2010. gada līdz 2015.gadam).VARAM ir saņēmusi EK jautājumus par pirmā plānošanas cikla UBAP, t.sk., par ekonomisko analīzi. Spēkā esošajos upju baseinu apsaimniekošanas plānos vides izmaksas netika aprēķinātas kvantitatīvi. Tomēr tās tika ņemtas vērā, aprēķinot pasākumu programmā ietverto papildu (tiesību aktos nenoteikto) pasākumu izmaksas (17.pielikums apsaimniekošanas plāniem).Galvenais uzsvars tika likts uz finansiālo mehānismu/ instrumentu analīzi, uz vides izmaksu segšanas līmeņa novērtējumu un priekšlikumiem šī novērtējuma uzlabošanai:• izvērtējot finansiālo instrumentu iespējamās izmaiņas (DRN);• ierosinot papildu pasākumu iekļaušanu programmā.Atjaunojot upju baseinu apsaimniekošanas plānus 2015.-2021.gadam, plānots veikt padziļinātu neinternalizēto vides izmaksu analīzi visiem atbilstošiem ūdenssaimniecības pakalpojumu/ būtiskas ūdens lietošanas veidiem.2013.gada decembrī ir notikušas pārrunas ar EK par saņemtajiem komentāriem. Nepieciešamie uzlabojumi UBAP tiks veikti otrajā plānu izstrādes kārtā.Ievērojot minēto, līdz 2015. gadam tiks veikta pirmā plānošanas cikla UBAP, kas ir spēkā līdz 2015.gadam, pārskatīšana, tai skaitā ekonomiskā analīze un tajā ietilpstošo izmaksu segšanas novērtējuma un veicamo pasākumu izmaksu efektivitātes novērtējuma pārskatīšana.2013.gadā ir norisinājies darbs pie pieteikuma sagatavošanas Vides aizsardzības fonda administrācijai, lai veiktu izvērtējumu otrā plānošanas cikla upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāna izstrādes vajadzībām, t.sk., pirmā plānošanas cikla Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāna aktualizēšanai.Jauno upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu izstrāde un esošo upju baseinu apsaimniekošanas plānu, kas ir spēkā līdz 2015.gadam, pārskatīšana tiks veikta vienlaikus 2014.gadā. Aktualizēto UBAP uzmetuma versijas tiks publicētas līdz 2014.gada 22.decembrim un 2015.gada pirmajā pusgadā tiks organizēta sabiedriskā apspriešana. UBAP aktualizēšana tiks pabeigta līdz 2015.gada 22.decembrim.Kritērija izpilde – 2015. gada 22. decembrisDetalizētie plānotie rīcības plāna pasākumi ar termiņiem:1. Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu 2016.-2021.gadam projektu izstrāde:- 4 upju baseinu apgabalu raksturojuma sagatavošana.- Cilvēka darbības radīto slodžu un to ietekmes uz ūdeņiem izvērtēšana, lai atbilstoši Direktīvas 2000/60/EK prasībām noteiktu slodzes katrā baseinā, kas var ietekmēt ūdensobjektiem izvirzīto mērķu sasniegšanu. Izvērtējumā tiks ietvertas slodzes, ko rada punktveida piesārņojuma avoti (notekūdeņu novadīšana, piesārņotās vietas u.tml.), izkliedētā piesārņojuma avoti, ūdens ieguve, ūdensobjektu hidroloģiskie un morfoloģiskie pārveidojumi u.c..- Upju baseinu ekonomiskās analīzes pārskatīšana, t.sk., ūdeņu izmantošanas sociālekonomiskās nozīmības izvērtējuma un bāzes scenārija papildināšana, "ūdenssaimniecības pakalpojumu" (water services) izmaksu segšanas un ūdens cenu politikas izvērtējuma papildināšana, cita starpā, ietverot izmaksu segšanas izvērtējumā arī mazo HES darbību un pretplūdu aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavojot secinājumus par to, kā ir ņemts vērā izmaksu segšanas princips un princips "piesārņotājs maksā".-Informācijas par aizsargājamām teritorijām un ūdeņu monitoringu sagatavošana, tai skaitā, par upju baseinu apsaimniekošanas plānu 2016.-2021.gadam izstrādes nodrošināšanai veikto bioloģisko, ķīmisko, hidromorfoloģisko u.c. kvalitātes rādītāju monitoringu atbilstoši Direktīvas 2000/60/EK prasībām.- Pazemes un virszemes ūdeņu stāvokļa vērtējums, pamatojies uz plašāku rādītāju (quality elements) spektru, vides kvalitātes mērķu izvirzīšana, iepriekšējā perioda (2010.-2015.) mērķu izpildes novērtējums.- Pasākumu programmas izstrāde un pasākumu izmaksu efektivitātes novērtēšana, t.sk. pasākumi notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai atbilstoši ES un Latvijas tiesību aktu prasībām, pasākumu izmaksu noteikšana un atspoguļošana (breakdown of costs) dažādos rakursos.- Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu 2010.-2015.gadam izpildes novērtēšana, t.sk. skaidrojums, ja atsevišķi mērķi nav sasniegti vai kādi pasākumi nav īstenoti.-Informācijas par saistītiem dokumentiem, plānu sabiedriskās apspriešanas gaitu un rezultātiem, atbildīgajām iestādēm sagatavošana.Termiņš – 2014.gada 22.decembris.Atbildīgā iestāde:Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projektus)Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (pārrauga plānu izstrādes gaitu, koordinē sadarbību ar kaimiņu valstīm)2. Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu 2016.-2021.gadam projektu sabiedriskā apspriešana, t.sk. projektu iesniegšana upju baseinu apgabalu konsultatīvajām padomēm, apspriešanas sanāksmju organizēšana, plānu izsūtīšana komentēšanai citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.Termiņš – 2015.gada 1.jūlijs.Atbildīgā iestāde:Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (nodrošina plānu projektu pieejamību Internetā, saņem un apkopo komentārus un izdara grozījumus plānu projektos)Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (organizē sabiedrisko apspriešanu, koordinē sadarbību ar kaimiņu valstīm)3. Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānu 2016.-2021.gadam apstiprināšana.Termiņš – 2015.gada 22.decembris.Atbildīgā iestāde:Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 19.panta pirmo daļu)4. Virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa programmas1 īstenošana, lai nodrošinātu ar datiem upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu 2016.-2021.gadam izstrādi, kā arī novērtētu iepriekšējā periodā (2010.-2015.) izvirzīto vides kvalitātes mērķu izpildi.Termiņš - līdz 31.12.2015., pēc tam 2016.-2021.Atbildīgā iestāde:Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (organizē monitoringa veikšanu)Informācija par savstarpējās atbilstības nosacījumu ievērošanu tiks ietverta LAP 2014-2020.(Tiks ieviests pēc EK regulu apstiprināšanas un LAP 2014.-2020.gadam iesniegšanas EK) |
| 6.2. Atkritumu apsaimniekošanas joma: veicināt ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgas investīcijas atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo īpaši, izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānus saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK un ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. | Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | Daļēji izpildīts | a) Komisijai ir iesniegts Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 5. punktā prasītais īstenošanas ziņojums par panākumiem Direktīvas 2008/98/EK 11. panta mērķu sasniegšanā. | Izpildīts | Atkritumu apsaimniekošanas likums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=221378)MK 12.07.2011. noteikumi Nr.564 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=233466)MK 02.08.2011. noteikumi Nr.598 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=234079)MK 31.07.2009. rīkojums Nr. 517 "Vides politikas pamatnostādnes 2009-2015. gadam" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=195646)MK 2013.gada 26.februārī akceptēts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.-2020.gadam (protokols Nr.11, 35.§,)(Pieejams http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file9833.doc)29.12.2005. MK rīkojums Nr.860 "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.-2012.gadam" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=124880)Reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni (pieejams - http://www.varam.gov.lv/lat/likumdosana/normativie_akti/?doc=9035)MK 26.09.2006. noteikumi Nr.797 "Noteikumi par Ziemeļvidzemes reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.-2013.gadam" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=144666)Dabas resursu nodokļa likums (pieņemts 15.12.2005., pieejams - www.likumi.lv/doc.php?id=124707)Iepakojuma likums (pieņemts 20.12.2001., pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=57207) | Ziņojums EK tiek sniegts atbilstoši EK 18.04.2012. ieviešanas lēmumam (C(2012) 2384 final), ar kuru izveido anketu dalībvalstu ziņojumiem par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem ieviešanu, kurā noteikts, ka minētais ziņojums ir jāsagatavo par laika posmu no 12.12.2010. līdz 31.12.2012. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem 37.panta 1.punkta 2.rindkopu, minētais ziņojums ir iesniegts EK 2013. gada 7. novembrī.Minētajā ziņojumā tika sniegta informācija par spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem, kas nodrošina Direktīvas 2008/98/EK prasību pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos. Minētajam ziņojumam nepieciešamie dati tiek iegūti atbilstoši MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1075 "Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām" |
| 6.2. Atkritumu apsaimniekošanas joma: veicināt ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgas investīcijas atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo īpaši, izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānus saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK un ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. | Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | Daļēji izpildīts | b) Ir izstrādāts viens vai vairāki atkritumu apsaimniekošanas plāni, kā to paredz Direktīvas 2008/98/EK 28. pants. | Izpildīts | Atkritumu apsaimniekošanas likums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=221378)MK 12.07.2011. noteikumi Nr.564 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=233466)MK 02.08.2011. noteikumi Nr.598 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=234079)MK 31.07.2009. rīkojums Nr. 517 "Vides politikas pamatnostādnes 2009-2015. gadam" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=195646)MK 2013.gada 26.februārī akceptēts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.-2020.gadam (protokols Nr.11, 35.§,)(Pieejams http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file9833.doc)29.12.2005. MK rīkojums Nr.860 "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.-2012.gadam" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=124880)Reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni (pieejams - http://www.varam.gov.lv/lat/likumdosana/normativie_akti/?doc=9035)MK 26.09.2006. noteikumi Nr.797 "Noteikumi par Ziemeļvidzemes reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.-2013.gadam" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=144666)Dabas resursu nodokļa likums (pieņemts 15.12.2005., pieejams - www.likumi.lv/doc.php?id=124707)Iepakojuma likums (pieņemts 20.12.2001., pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=57207) | Prasības atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna izstrādei ir noteiktas Atkritumu apsaimniekošanas likuma 9.pantā, un Pārejas noteikumu 6.un 7.punktā, kā arī MK 12.07.2011. noteikumi Nr.564 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu". MK 2013.gada 26.februārī akceptēja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013.-2020.gadam (protokols Nr.11, 35.§). Plāns ir izstrādāts atbilstoši Direktīvas 2008/98/EK prasībām |
| 6.2. Atkritumu apsaimniekošanas joma: veicināt ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgas investīcijas atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo īpaši, izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānus saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK un ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. | Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | Daļēji izpildīts | c) Ir izstrādātas atkritumu rašanās novēršanas programmas, kā to paredz minētās Direktīvas 2008/98/EK 29. pants. | Izpildīts | Atkritumu apsaimniekošanas likums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=221378)MK 12.07.2011. noteikumi Nr.564 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=233466)MK 02.08.2011. noteikumi Nr.598 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=234079)MK 31.07.2009. rīkojums Nr. 517 "Vides politikas pamatnostādnes 2009-2015. gadam" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=195646)MK 2013.gada 26.februārī akceptēts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.-2020.gadam (protokols Nr.11, 35.§,)(Pieejams http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file9833.doc)29.12.2005. MK rīkojums Nr.860 "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.-2012.gadam" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=124880)Reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni (pieejams - http://www.varam.gov.lv/lat/likumdosana/normativie_akti/?doc=9035)MK 26.09.2006. noteikumi Nr.797 "Noteikumi par Ziemeļvidzemes reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.-2013.gadam" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=144666)Dabas resursu nodokļa likums (pieņemts 15.12.2005., pieejams - www.likumi.lv/doc.php?id=124707)Iepakojuma likums (pieņemts 20.12.2001., pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=57207) | Prasības atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas izstrādei ir noteiktas Atkritumu apsaimniekošanas likuma 11.pantā, kā arī MK 12.07.2011. noteikumi Nr.564 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu". MK 2013.gada 26.februārī akceptēja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013.-2020.gadam (protokols Nr.11, 35.§), kurā iekļauta atkritumu rašanās novēršanas programma un praktiski veicamie pasākumi direktīvas 2008/98/EK 11.panta 2.punktā noteikto mērķu sasniegšanai |
| 6.2. Atkritumu apsaimniekošanas joma: veicināt ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgas investīcijas atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo īpaši, izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānus saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK un ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. | Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | Daļēji izpildīts | d) Ir pieņemti vajadzīgie pasākumi, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz sagatavošanos atkārtotai izmantošanai un pārstrādei līdz 2020. gadam saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punktu. | Nav izpildīts | Atkritumu apsaimniekošanas likums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=221378)MK 12.07.2011. noteikumi Nr.564 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=233466)MK 02.08.2011. noteikumi Nr.598 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=234079)MK 31.07.2009. rīkojums Nr. 517 "Vides politikas pamatnostādnes 2009-2015. gadam" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=195646)MK 2013.gada 26.februārī akceptēts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.-2020.gadam (protokols Nr.11, 35.§,)(Pieejams http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file9833.doc)29.12.2005. MK rīkojums Nr.860 "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.-2012.gadam" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=124880)Reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni (pieejams - http://www.varam.gov.lv/lat/likumdosana/normativie_akti/?doc=9035)MK 26.09.2006. noteikumi Nr.797 "Noteikumi par Ziemeļvidzemes reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.-2013.gadam" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=144666)Dabas resursu nodokļa likums (pieņemts 15.12.2005., pieejams - www.likumi.lv/doc.php?id=124707)Iepakojuma likums (pieņemts 20.12.2001., pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=57207) | Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2008/98/EK (19.11.2008.) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 11.panta 2.punkta prasības ir transponētas "Atkritumu apsaimniekošanas likumā" 20.panta, 4., 5.un 7.daļā, kā arī MK 02.08.2011. noteikumos Nr.598 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju" un MK 22.12.2008. noteikumos Nr.1075 "Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām"MK 2013.gada 26.februārī akceptēja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013.-2020.gadam (protokols Nr.11, 35.§), kurā iekļauti pasākumi atkritumu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei.Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir iesniegts caur ESTAPIKS sistēmu 31.10.2013.Atbilstoši EK norādījumiem, ir izstrādāts rīcības plāns ar stimulējošiem pasākumiem bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai.Plāns ietver Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.–2020.gadam ietvertos mērķus un pasākumus attiecībā uz bioloģiski noārdāmo atkritumu apglabāšanas poligonos ierobežošanu, t.sk., tehnisko pasākumu īstenošanu, normatīvo tiesību aktu grozījumiem (līdz 2015.gadam) un sabiedrības izglītošanu un pētījumu par potenciāli atbalstāmo vides aizsardzības aktivitāšu ekonomisko ieguvumu novērtējumu.Paredzētie pamatpasākumi ietvers: stingrākus pienākumus atkritumu apsaimniekošanas komersantiem attiecībā uz atkritumu rādītāju informēšanu par tiem pieejamām atkritumu dalītas vākšanas iespējām, DRN likmes par atkritumu apglabāšanu palielināšanu, poligona apsaimniekotāja regulāro atkritumu sastāva novērtēšanu ar iespēju piemērot administratīvus sodus par to, ka netiek šķiroti atkritumi, izmaiņas normatīvajos tiesību aktos par aizliegumiem/ierobežojumiem apglābāt tādus atkritumus, kuriem pastāv pārstrādes iespējas un veicināt komposta/fermentācijas atlieku atkārotu izmantošanu utt.Kritērija izpilde plānota līdz 2015.gada 1.jūlijam.Detalizētie plānotie rīcības plāna pasākumi ar termiņiem:1. Rīcības plāna ar stimulējošiem pasākumiem bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai ieviešana. Termiņš - 2015.gada 1.jūlijs.2. Normatīvajos aktos (Atkritumu apsaimniekošanas likumā) ir noteikts, ka atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu izstrādi veic attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldības, ja nepieciešams. Termiņš – 2014.gada 1.jūlijs.3. Ir ieviesta būvniecības atkritumu pārvadāšanai stingrās uzskaites sistēma, kas izveidota atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 15.aprīļa noteikumiem Nr.199 "Būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība". Termiņš – 2014.gada 1.jūlijs.4. Ir pārskatīti un normatīvajos aktos noteikti stingrāki nosacījumi, uz kādiem tiek piemēroti atbrīvojumi no dabas resursu nodokļa samaksas, kā arī ir izvērtēta nepieciešamība noteikt augstākus reģenerācijas mērķus tiem komersantiem, kas saņem dabas resursu nodokļa atbrīvojumus. Termiņš – 2015.gada 1.jūlijs.5. Izstrādātas un praksē tiek piemērotas vadlīnijas, lai novērtētu dalītas atkritumu savākšanas pakalpojuma pieejamību sadzīves atkritumu radītājiem. Termiņš – 2014.gada 30.decembris.6. Izvērtēta dabas resursu nodokļa likmju palielināšana par atkritumu apglabāšanu poligonos, un ir palielinātas dabas resursu nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu poligonos. Termiņš – 2015.gada 1.jūlijs.7. Veikta analīze par atkritumu plūsmām (apjomi, rašanās avoti u.c.), iespējām atbalstīt pārstrādes jaudas izveidi vai attīstību, ņemot vērā novērtējumu par esošajām pārstrādes jaudām tuvākajās kaimiņvalstīs un tur radītajām attiecīgajām atkritumu plūsmām, kā arī ir novērtētas no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanas un turpmākās izmantošanas iespējas un bioloģisko atkritumu izmantošanas potenciāls enerģijas ražošanai. Termiņš – 2015.gada 1.jūlijs.8. Kompostam/fermentācijas atliekām veikts kvalitātes kritērijus izvērtējums, lai to varētu izmantot citur tautsaimniecībā (lauksaimniecība, būvniecība, mežsaimniecība, ceļu būve, u.tml.) un motivējošus nosacījumus un pasākumus, kas veicinātu komposta/fermentācijas atlieku izmantošanu un resursu efektīvu izmantošanu. Termiņš – 2015.gada 1.jūlijs.Pastāvīgi tiks nodrošināta dalība ES vai citās starptautiskās darba grupās un forumos par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī pilotprojektos iegūtās pieredzes izmantošana par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu.Atbildīgā institūcija: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.Papildus jāatzīmē, ka viens no stimulējošiem pasākumiem tiek plānots pilnīgs aizliegums apglabāt bioloģiskos atkritumus poligonos (kas tiks nostiprināts normatīvajos tiesību aktos, saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.-2020.gadam ietverto). |
| 7.1. Transports: ir izstrādāts visaptverošs plāns vai plāni, vai satvars vai satvari par investīcijām transportā saskaņā ar dalībvalstu iestāžu sistēmu (tostarp reģionālajam un vietējam sabiedriskajam transportam), kas atbalsta infrastruktūras attīstību un uzlabo savienojamību ar TEN-T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem. | Ilgtspējīga transporta sistēma, Pilsētvides attīstība | Daļēji izpildīts | Ir izstrādāts visaptverošs plāns vai plāni, vai satvars vai satvari par investīcijām transportā, kas atbilst tiesiskajām prasībām attiecībā uz stratēģisko vides novērtējumu un nosaka: a) i)ieguldījumu Eiropas vienotajā transporta telpā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 ( 6 ) 10. pantu, ietverot investīciju prioritātes:- TEN-T pamattīklā un visaptverošajā tīklā, kur ir paredzētas investīcijas no ERAF un Kohēzijas fonda, un- sekundārajā savienojamībā; | Izpildīts | Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk – TAP 2020): http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8TAP 2020 stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums:http://www.sam.gov.lv/images/modules/items/PDF/item_4511_TAP_Vides_parskats_F_230913.pdf | Kritērija izpildi nodrošina politikas plānošanas dokuments - TAP 2020, kurās, saskaņā ar MK 2009.gada 13. oktobra noteikumiem Nr. 1178 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi", noteikti politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes transporta nozarē.TAP 2020 izstrādātas un politikas mērķi un attiecīgās darbības noteiktas veicot šādu savstarpēji saistītu analīzi:• Esošās situācijas analīze – ietverot esošās situācijas izvērtējumu no institucionālās pārvaldības viedokļa, tiesiskā ietvara, ilgtspējas un vides prasību viedokļa.• Pamatojoties uz informāciju par esošo situāciju, veikta SVID analīze;• Ex-ante novērtējums.Izstrādājot TAP 2020, transporta sistēmas attīstības novērtējuma modelis paplašināts, papildus ņemot vērā aktuālākos satiksmes uzskaites datus (dati par valsts ceļiem visā LV teritorijā), modelējot satiksmes intensitātes pieaugumu, ņemot vērā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā (Latvija 2030) noteikto telpiskās struktūras attīstības centru modeli (nacionālas un reģionālas nozīmes centri 9+21 modelis), Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteiktos mērķus un uzdevumus, kā arī VARAM apkopoto informāciju par brīvajām platībām esošajās industriālajās zonās un perspektīvajās industriālajās zonās, starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes centros, pakalpojumu sniedzēju izvietojumu un citus faktorus.TAP 2020 tika apstiprinātas MK 17.12.2014.gada sēdē un ietver arī turpmākās rīcības plānojumu ar konkrētiem pasākumiem noteikto mērķu sasniegšanai.TAP 2020 veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kas pieejams publiski, izstrādāts sadarbībā ar ieinteresētām nevalstiskajām organizācijām un ticis nodots publiskai apspriešanai. Informācija par vides pārskatu pieejama http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=549&art_id=4037 |
| 7.1. Transports: ir izstrādāts visaptverošs plāns vai plāni, vai satvars vai satvari par investīcijām transportā saskaņā ar dalībvalstu iestāžu sistēmu (tostarp reģionālajam un vietējam sabiedriskajam transportam), kas atbalsta infrastruktūras attīstību un uzlabo savienojamību ar TEN-T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem. | Ilgtspējīga transporta sistēma, Pilsētvides attīstība | Daļēji izpildīts | a) ii) reālistiskus un pārdomātus to projektu mērķus, kurus paredzēts atbalstīt no ERAF un Kohēzijas fonda, | Nav izpildīts | TAP 2020: http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8 | Potenciālo projektu saraksts, kuriem ir paredzēts atbalsts no ERAF un KF, ir sagatavots NAP 2020 diskusiju gaitā indikatīvajā finanšu pamatojuma dokumentā, kas veidojies no "bottom up" informācijas no potenciālajiem projektu īstenotājiem; informācija tiks atkārtoti pārskatīta, ņemot vērā arī projektu gatavības stadiju un plānotos pasākumus to sagatavošanai, un investīciju plāns iekļauts arī pamatnostādnēs.Papildus TAP 2020 iekļautajam investīciju un plānoto pasākumu plānam tiks izstrādāts detalizētāks plānoto projektu indikatīvais saraksts, kas ietvers:- Projektu īstenošanā iesaistīto institūciju sarakstu;- Indikatīvās projekta izmaksas;- Plānoto īstenošanas laika grafiku aktivitāšu līmenī (tajā skaitā izpēte, tehniskā projekta izstrāde, izmaksu un ieguvumu analīze, ietekmes uz vidi novērtējums, ja attiecināms - paziņojums par valsts atbalstu, iepirkuma veikšana, būvniecības uzsākšana un norise u.c.).Minēto dokumentu – detalizētāku plānoto projektu indikatīvo sarakstu – izstrādās Satiksmes ministrija un tas tiks iesniegts un apstiprināts MK informatīvā ziņojuma veidā līdz 2014.gada 1.septembrimKritērija izpilde – 2014.gada 1.septembris |
| 7.1. Transports: ir izstrādāts visaptverošs plāns vai plāni, vai satvars vai satvari par investīcijām transportā saskaņā ar dalībvalstu iestāžu sistēmu (tostarp reģionālajam un vietējam sabiedriskajam transportam), kas atbalsta infrastruktūras attīstību un uzlabo savienojamību ar TEN-T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem. | Ilgtspējīga transporta sistēma, Pilsētvides attīstība | Daļēji izpildīts | b) pasākumus, lai nodrošinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. | Nav izpildīts | Neizpildītā kritērija izpildi nodrošinās SM izstrādāta un apstiprināta metodika, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. Metodika ietvers:- starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju nepilnību projektu mērķu sasniegšanā analīzi (tajā skaitā attiecībā uz iepirkumu procedūrām, vides aizsardzības prasību izpildi, pārdomātu projektu izstrādi un prioritizāciju, projektu finanšu vadību, uzturēšanas izmaksām, administratīvā sloga mazināšanu un projektu vadības sistēmu pārvaldību);- ieteikumus iespējamo risku un atkāpju projektu mērķu sasniegšanā savlaicīgai konstatēšanai, mazinot risku, ka apstiprināto projektu īstenošana tiek pārtraukta. Ņemot vērā, ka plānotie projekti ir identificēti TAP 2020, kā arī informatīvajā ziņojumā ar plānoto projektu indikatīvo sarakstu tiks identificēti rezerves projekti, projekta īstenošanas pārtraukšanas gadījumā, atbilstoši līdzšinējai pieredzei, projektu iesniedzējs par atbrīvojušos summu tiek aicināts iesniegt citu atbilstošu projektu;- atbildīgās iestādes nepieciešamās rīcības aprakstu, lai sekmētu projektu mērķu sasniegšanu.Ņemot vērā, ka starpniekinstitūcijām un atbalsta saņēmējiem ir projektu īstenošanas pieredze 2004.-2006. gada un 2007.-2013.gada ESI fondu plānošanas periodā, kā arī projektu priekšlikumu vadībā iesaistītajam personālam ir ilggadēja pieredze Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas un Pasaules bankas līdzfinansēto kredītprojektu īstenošanā, atsevišķas apmācības attiecībā uz valsts iepirkumu, IVN procedūrām, finanšu projektu vadību u.c., Satiksmes ministrijas neplāno.Kritērija izpilde – 2014.gada 1.septembris | |
| 7.2. Dzelzceļš: visaptverošajā transporta plānā vai plānos vai satvarā vai satvaros ir atsevišķa sadaļa par dzelzceļa attīstību saskaņā ar dalībvalstu iestāžu sistēmu (tostarp reģionālajam un vietējam sabiedriskajam transportam), kas atbalsta infrastruktūras attīstību un uzlabo savienojamību ar TEN- T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem. Investīcijas attiecas uz kustamajiem aktīviem, savstarpējo izmantojamību un spēju veidošanu. | Ilgtspējīga transporta sistēma, Pilsētvides attīstība | Neizpildīts | a) Transporta plānā vai plānos, vai satvarā vai satvaros ir sadaļa par dzelzceļa attīstību, kā noteikts iepriekš, un šī sadaļa atbilst tiesiskajām prasībām attiecībā uz stratēģisko vides novērtējumu (SVN) un tajā nosaka reālistiskus un pārdomātus projekta mērķus (tostarp grafiku un budžeta struktūru); | Nav izpildīts | TAP 2020: http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8TAP 2020 stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums:http://www.sam.gov.lv/images/modules/items/PDF/item_4511_TAP_Vides_parskats_F_230913.pdf | Kritērija izpildi nodrošina politikas plānošanas dokuments - TAP 2020, kurās, saskaņā ar MK 2009. gada 13. oktobra noteikumiem Nr. 1178 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi", noteikti politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes transporta nozarē.TAP 2020 izstrādātas un politikas mērķi un attiecīgās darbības noteiktas veicot šādu savstarpēji saistītu analīzi:• Esošās situācijas analīze – ietverot esošās situācijas izvērtējumu no institucionālās pārvaldības viedokļa, tiesiskā ietvara, ilgtspējas un vides prasību viedokļa.• Pamatojoties uz informāciju par esošo situāciju, veikta SVID analīze;• Ex-ante novērtējums.TAP 2020 veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kas pieejams publiski, izstrādāts sadarbībā ar ieinteresētām nevalstiskajām organizācijām un ticis nodots publiskai apspriešanai. Informācija par vides pārskatu pieejama http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=549&art_id=4037Papildus TAP 2020 iekļautajam investīciju un plānoto pasākumu plānam tiks izstrādāts detalizētāks plānoto projektu indikatīvais saraksts, kas ietvers:- Projektu īstenošanā iesaistīto institūciju sarakstu;- Indikatīvās projekta izmaksas;- Plānoto īstenošanas laika grafiku aktivitāšu līmenī (tajā skaitā izpēte, tehniskā projekta izstrāde, izmaksu un ieguvumu analīze, ietekmes uz vidi novērtējums, ja attiecināms - paziņojums par valsts atbalstu, iepirkuma veikšana, būvniecības uzsākšana un norise u.c.).Minēto dokumentu – detalizētāku plānoto projektu indikatīvo sarakstu – izstrādās satiksmes ministrija un tas tiks iesniegts un apstiprināts MK informatīvā ziņojuma veidā līdz 2014.gada 1.septembrim.Kritērija izpilde – 2014.gada 1.septembris |
| 7.2. Dzelzceļš: visaptverošajā transporta plānā vai plānos vai satvarā vai satvaros ir atsevišķa sadaļa par dzelzceļa attīstību saskaņā ar dalībvalstu iestāžu sistēmu (tostarp reģionālajam un vietējam sabiedriskajam transportam), kas atbalsta infrastruktūras attīstību un uzlabo savienojamību ar TEN- T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem. Investīcijas attiecas uz kustamajiem aktīviem, savstarpējo izmantojamību un spēju veidošanu. | Ilgtspējīga transporta sistēma, Pilsētvides attīstība | Neizpildīts | b) paredz pasākumus, lai nodrošinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. | Nav izpildīts | Neizpildītā kritērija izpildi nodrošinās SM izstrādāta un apstiprināta metodika, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. Metodika ietvers:- starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju nepilnību projektu mērķu sasniegšanā analīzi (tajā skaitā attiecībā uz iepirkumu procedūrām, vides aizsardzības prasību izpildi, pārdomātu projektu izstrādi un prioritizāciju, projektu finanšu vadību, uzturēšanas izmaksām, administratīvā sloga mazināšanu un projektu vadības sistēmu pārvaldību);- ieteikumus iespējamo risku un atkāpju projektu mērķu sasniegšanā savlaicīgai konstatēšanai, mazinot risku, ka apstiprināto projektu īstenošana tiek pārtraukta. Ņemot vērā, ka plānotie projekti ir identificēti Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, kā arī informatīvajā ziņojumā ar plānoto projektu indikatīvo sarakstu tiks identificēti rezerves projekti, projekta īstenošanas pārtraukšanas gadījumā, atbilstoši līdzšinējai pieredzei, projektu iesniedzējs par atbrīvojušos summu tiek aicināts iesniegt citu atbilstošu projektu;- atbildīgās iestādes nepieciešamās rīcības aprakstu, lai sekmētu projektu mērķu sasniegšanu.Ņemot vērā, ka starpniekinstitūcijām un atbalsta saņēmējiem ir projektu īstenošanas pieredze 2004.-2006. gada un 2007.-2013.gada ESI fondu plānošanas periodā, kā arī projektu priekšlikumu vadībā iesaistītajam personālam ir ilggadēja pieredze Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas un Pasaules bankas līdzfinansēto kredītprojektu īstenošanā, atsevišķas apmācības attiecībā uz valsts iepirkumu, IVN procedūrām, finanšu projektu vadību u.c., Satiksmes ministrijas neplāno.Kritērija izpilde – 2014.gada 1.septembris | |
| 7.3. Citi transporta veidi, ietverot iekšzemes ūdensceļus un jūras transportu, ostas, multimodālus savienojumus un lidostu infrastruktūru: visaptverošajā(-os) transporta plānā vai plānos vai satvarā vai satvaros ir atsevišķa sadaļa par iekšzemes ūdensceļiem un jūras transportu, ostām, multimodāliem savienojumiem un lidostu infrastruktūru, kas palīdz uzlabot savienojamību ar TEN-T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem un veicina ilgtspējīgu reģionālo un vietējo mobilitāti. | Ilgtspējīga transporta sistēma | Daļēji izpildīts | a) Transporta plānā vai plānos vai satvarā vai satvaros ir sadaļa par iekšzemes ūdensceļiem un jūras transportu, ostām, multimodāliem savienojumiem un lidostu infrastruktūru, kas: | Izpildīts | TAP 2020: http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8 | Kritērija izpildi nodrošina politikas plānošanas dokuments - TAP 2020, kurās, saskaņā ar MK 2009. gada 13. oktobra noteikumiem Nr. 1178 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi", noteikti politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes transporta nozarē.TAP 2020 tika apstiprinātas MK 17.12.2014.gada sēdē un ietver arī turpmākās rīcības plānojumu ar konkrētiem pasākumiem noteikto mērķu sasniegšanai attiecībā uz visiem transporta veidiem.TAP 2020 veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kas pieejams publiski, izstrādāts sadarbībā ar ieinteresētām nevalstiskajām organizācijām un ticis nodots publiskai apspriešanai. Informācija par vides pārskatu pieejama http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=549&art_id=4037Attiecībā uz a)ii apakškritēriju, papildus TAP 2020 iekļautajam investīciju un plānoto pasākumu plānam tiks izstrādāts detalizētāks plānoto projektu indikatīvais saraksts, kas ietvers:- Projektu īstenošanā iesaistīto institūciju sarakstu;- Indikatīvās projekta izmaksas;- Plānoto īstenošanas laika grafiku aktivitāšu līmenī (tajā skaitā izpēte, tehniskā projekta izstrāde, izmaksu un ieguvumu analīze, ietekmes uz vidi novērtējums, ja attiecināms - paziņojums par valsts atbalstu, iepirkuma veikšana, būvniecības uzsākšana un norise u.c.).Minēto dokumentu – detalizētāku plānoto projektu indikatīvo sarakstu – izstrādās satiksmes ministrija un tas tiks iesniegts un apstiprināts MK informatīvā ziņojuma veidā līdz 2014.gada 1.septembrim.Kritērija izpilde – 2014.gada 1.septembris |
| 7.3. Citi transporta veidi, ietverot iekšzemes ūdensceļus un jūras transportu, ostas, multimodālus savienojumus un lidostu infrastruktūru: visaptverošajā(-os) transporta plānā vai plānos vai satvarā vai satvaros ir atsevišķa sadaļa par iekšzemes ūdensceļiem un jūras transportu, ostām, multimodāliem savienojumiem un lidostu infrastruktūru, kas palīdz uzlabot savienojamību ar TEN-T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem un veicina ilgtspējīgu reģionālo un vietējo mobilitāti. | Ilgtspējīga transporta sistēma | Daļēji izpildīts | a) i) atbilst tiesiskajām prasībām attiecībā uz stratēģisko vides novērtējumu; | Izpildīts | TAP 2020: http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8Transporta attīstības pamatnostādņu 2014. – 2020. gadam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums:http://www.sam.gov.lv/images/modules/items/PDF/item_4511_TAP_Vides_parskats_F_230913.pdf | Kritērija izpildi nodrošina politikas plānošanas dokuments - TAP 2020, kurās, saskaņā ar MK 2009. gada 13. oktobra noteikumiem Nr. 1178 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi", noteikti politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes transporta nozarē.TAP 2020 tika apstiprinātas MK 17.12.2014.gada sēdē un ietver arī turpmākās rīcības plānojumu ar konkrētiem pasākumiem noteikto mērķu sasniegšanai attiecībā uz visiem transporta veidiem.TAP 2020 veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kas pieejams publiski, izstrādāts sadarbībā ar ieinteresētām nevalstiskajām organizācijām un ticis nodots publiskai apspriešanai. Informācija par vides pārskatu pieejama http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=549&art_id=4037Attiecībā uz a)ii apakškritēriju, papildus TAP 2020 iekļautajam investīciju un plānoto pasākumu plānam tiks izstrādāts detalizētāks plānoto projektu indikatīvais saraksts, kas ietvers:- Projektu īstenošanā iesaistīto institūciju sarakstu;- Indikatīvās projekta izmaksas;- Plānoto īstenošanas laika grafiku aktivitāšu līmenī (tajā skaitā izpēte, tehniskā projekta izstrāde, izmaksu un ieguvumu analīze, ietekmes uz vidi novērtējums, ja attiecināms - paziņojums par valsts atbalstu, iepirkuma veikšana, būvniecības uzsākšana un norise u.c.).Minēto dokumentu – detalizētāku plānoto projektu indikatīvo sarakstu – izstrādās satiksmes ministrija un tas tiks iesniegts un apstiprināts MK informatīvā ziņojuma veidā līdz 2014.gada 1.septembrim.Kritērija izpilde – 2014.gada 1.septembris |
| 7.3. Citi transporta veidi, ietverot iekšzemes ūdensceļus un jūras transportu, ostas, multimodālus savienojumus un lidostu infrastruktūru: visaptverošajā(-os) transporta plānā vai plānos vai satvarā vai satvaros ir atsevišķa sadaļa par iekšzemes ūdensceļiem un jūras transportu, ostām, multimodāliem savienojumiem un lidostu infrastruktūru, kas palīdz uzlabot savienojamību ar TEN-T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem un veicina ilgtspējīgu reģionālo un vietējo mobilitāti. | Ilgtspējīga transporta sistēma | Daļēji izpildīts | a) ii) nosaka reālistiskus un pārdomātus projekta mērķus (tostarp grafiku un budžeta struktūru); | Nav izpildīts | TAP 2020: http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8Transporta attīstības pamatnostādņu 2014. – 2020. gadam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums:http://www.sam.gov.lv/images/modules/items/PDF/item_4511_TAP_Vides_parskats_F_230913.pdf | Kritērija izpildi nodrošina politikas plānošanas dokuments - TAP 2020, kurās, saskaņā ar MK 2009. gada 13. oktobra noteikumiem Nr. 1178 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi", noteikti politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes transporta nozarē.TAP 2020 tika apstiprinātas MK 17.12.2014.gada sēdē un ietver arī turpmākās rīcības plānojumu ar konkrētiem pasākumiem noteikto mērķu sasniegšanai attiecībā uz visiem transporta veidiem.TAP 2020 veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kas pieejams publiski, izstrādāts sadarbībā ar ieinteresētām nevalstiskajām organizācijām un ticis nodots publiskai apspriešanai. Informācija par vides pārskatu pieejama http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=549&art_id=4037Attiecībā uz a)ii apakškritēriju, papildus TAP 2020 iekļautajam investīciju un plānoto pasākumu plānam tiks izstrādāts detalizētāks plānoto projektu indikatīvais saraksts, kas ietvers:- Projektu īstenošanā iesaistīto institūciju sarakstu;- Indikatīvās projekta izmaksas;- Plānoto īstenošanas laika grafiku aktivitāšu līmenī (tajā skaitā izpēte, tehniskā projekta izstrāde, izmaksu un ieguvumu analīze, ietekmes uz vidi novērtējums, ja attiecināms - paziņojums par valsts atbalstu, iepirkuma veikšana, būvniecības uzsākšana un norise u.c.).Minēto dokumentu – detalizētāku plānoto projektu indikatīvo sarakstu – izstrādās satiksmes ministrija un tas tiks iesniegts un apstiprināts MK informatīvā ziņojuma veidā līdz 2014.gada 1.septembrim.Kritērija izpilde – 2014.gada 1.septembris |
| 7.3. Citi transporta veidi, ietverot iekšzemes ūdensceļus un jūras transportu, ostas, multimodālus savienojumus un lidostu infrastruktūru: visaptverošajā(-os) transporta plānā vai plānos vai satvarā vai satvaros ir atsevišķa sadaļa par iekšzemes ūdensceļiem un jūras transportu, ostām, multimodāliem savienojumiem un lidostu infrastruktūru, kas palīdz uzlabot savienojamību ar TEN-T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem un veicina ilgtspējīgu reģionālo un vietējo mobilitāti. | Ilgtspējīga transporta sistēma | Daļēji izpildīts | b) paredz pasākumus, lai nodrošinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. | Nav izpildīts | Neizpildītā kritērija izpildi nodrošinās SM izstrādāta un apstiprināta metodika, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. Metodika ietvers:- starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju nepilnību projektu mērķu sasniegšanā analīzi (tajā skaitā attiecībā uz iepirkumu procedūrām, vides aizsardzības prasību izpildi, pārdomātu projektu izstrādi un prioritizāciju, projektu finanšu vadību, uzturēšanas izmaksām, administratīvā sloga mazināšanu un projektu vadības sistēmu pārvaldību);- ieteikumus iespējamo risku un atkāpju projektu mērķu sasniegšanā savlaicīgai konstatēšanai, mazinot risku, ka apstiprināto projektu īstenošana tiek pārtraukta. Ņemot vērā, ka plānotie projekti ir identificēti Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, kā arī informatīvajā ziņojumā ar plānoto projektu indikatīvo sarakstu tiks identificēti rezerves projekti, projekta īstenošanas pārtraukšanas gadījumā, atbilstoši līdzšinējai pieredzei, projektu iesniedzējs par atbrīvojušos summu tiek aicināts iesniegt citu atbilstošu projektu;- atbildīgās iestādes nepieciešamās rīcības aprakstu, lai sekmētu projektu mērķu sasniegšanu.Ņemot vērā, ka starpniekinstitūcijām un atbalsta saņēmējiem ir projektu īstenošanas pieredze 2004.-2006. gada un 2007.-2013.gada ESI fondu plānošanas periodā, kā arī projektu priekšlikumu vadībā iesaistītajam personālam ir ilggadēja pieredze Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas un Pasaules bankas līdzfinansēto kredītprojektu īstenošanā, atsevišķas apmācības attiecībā uz valsts iepirkumu, IVN procedūrām, finanšu projektu vadību u.c., Satiksmes ministrijas neplāno.Kritērija izpilde – 2014.gada 1.septembris | |
| 7.4. Viedu enerģijas sadales, glabāšanas un pārvades sistēmu izstrāde. | Ex-ante nosacījums nav attiecināms - investīcijas netiek plānotas | |||||
| 8.1. Ir izstrādāti un ieviesti aktīva darbaspēka tirgus politikas virzieni, ņemot vērā nodarbinātības politikas pamatnostādnes. | 7. Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana | Izpildīts | a) Nodarbinātības dienesti spēj nodrošināt un nodrošina:i) personalizētus pakalpojumus un aktīvus un preventīvus darba tirgus pasākumus agrīnā posmā, kuri ir pieejami visiem darba meklētājiem, vienlaikus pievēršot uzmanību cilvēkiem, kuri visvairāk pakļauti sociālās atstumtības riskam, tostarp cilvēkiem no atstumtām kopienām; | Izpildīts | Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=62539)MK 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=225425)NVA izveidoto "CV un vakanču portālu" (http://cvvp.nva.gov.lv/) | Lai sniegtu atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām šo personu konkurētspējas veicināšanai darba tirgū, NVA piedāvā virkni pasākumu, kas noteikti Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, bet to organizēšanas un finansēšanas nosacījumi noteikti MK 2011. gada 25. janvāra noteikumos Nr. 75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem". NVA organizē bezdarbnieka dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos atbilstoši individuālajā darba meklēšanas plānā noteiktajam.Ierobežotā finansējuma dēļ, dalība tādos aktīvās darba tirgus politikas pasākumos, kas vienlaikus paredz arī finansiālu atbalstu stipendijas vai algas veidā, visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem nevar būt pieejama. Tomēr visiem bezdarbniekiem tiek nodrošināta iespēja izmantot NVA karjeras konsultācijas un palīdzību darba meklēšanā, informāciju par vakantajām darba vietām Latvijas un ārvalstu darba tirgū, piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, t.sk. informatīvajās dienās. Lai nodrošinātu arvien efektīvāku pieejamo finanšu resursu izlietojumu, veikti (izsludināti 04.07.2013.) grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, lai ieviestu bezdarbnieku profilēšanu, kuras ietvaros bezdarbnieki tiks dalīti noteiktās funkcionālās grupās un noteikti atbilstošā secībā bezdarbniekam paši piemērotākie aktīvie nodarbinātības pasākumi, papildus veicinot darba meklēšanu. Līdz 2013. gada vidum ir izveidota elektroniska bezdarbnieku klasifikācijas/ profilēšanas metode, un līdz 2013. gada beigām profilēšana veikta jau vairāk nekā 70% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.2011. – 2013. gadā paplašināts neaizsargātākajām bezdarbnieku grupām pieejamo pakalpojumu klāsts, t.sk. jauniešiem bezdarbniekiem mērķēti pasākumi ("Darba vieta jaunietim", "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam", "Darbnīcas jauniešiem"), ilgstošajiem bezdarbniekiem (algoti pagaidu sabiedriskie darbi, atbalsta pasākums ilgstošajiem bezdarbniekiem ar atkarības problēmām). No 2013. gada uzsākta Mobilitātes pasākuma īstenošana, lai tuvinātu bezdarbniekus (arī ekonomiski neaktīvus cilvēkus, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu) ekonomiskajai aktivitātei un virzītu uz brīvajām darba vietām, tādējādi pilnvērtīgi izmantojot Latvijas iedzīvotāju potenciālu. 2012. gadā dažādos aktīvās darba tirgus politikas pasākumos tika iesaistīti aptuveni 50% no vidējā ilgstošo bezdarbnieku skaita gadā un aptuveni 80% no visiem jauniešiem-bezdarbniekiem pirmo sešu mēnešu laikā no bezdarbnieka statusa iegūšanas kļuvuši aktīvi – atgriezušies darba tirgū vai tika iesaistīti kādā no aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem. |
| 8.1. Ir izstrādāti un ieviesti aktīva darbaspēka tirgus politikas virzieni, ņemot vērā nodarbinātības politikas pamatnostādnes. | 7. Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana | Izpildīts | a) ii) visaptverošu un pārredzamu informāciju par jaunām darba vietām un darba iespējām, ņemot vērā darba tirgus mainīgās vajadzības. | Izpildīts | Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=62539)MK 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=225425)NVA izveidoto "CV un vakanču portālu" (http://cvvp.nva.gov.lv/) | Atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 6.panta otrās daļas 6.punktā noteiktajam, NVA bez maksas informē par darba devēju pieteiktajām brīvajām darba vietām. NVA informāciju par vakancēm nodrošina gan NVA teritoriālajās filiālēs, gan attālināti – izmantojot NVA izveidoto "CV un vakanču portālu" (http://cvvp.nva.gov.lv/) darba meklētājiem un darba devējiem. 2011. gada maijā NVA uzsāka sadarbību ar vakanču portālu "CV-Onlaine" Latvijā, lai sniegtu darba meklētājiem plašāku informāciju par NVA reģistrētajām vakancēm. |
| 8.1. Ir izstrādāti un ieviesti aktīva darbaspēka tirgus politikas virzieni, ņemot vērā nodarbinātības politikas pamatnostādnes. | 7. Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana | Izpildīts | b) Nodarbinātības dienesti ir izveidojuši oficiālu vai neformālu kārtību sadarbībai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. | Izpildīts | Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=62539)MK 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=225425)NVA izveidoto "CV un vakanču portālu" (http://cvvp.nva.gov.lv/) | 1) ar labklājības ministra rīkojumu (29.08.2012. rīk. Nr.47) izveidota komisija apmācību jomu, izglītības programmu, profesiju, sociālo un profesionālo pamatprasmju, kurās nepieciešams veikt apmācības, kā arī konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu tematisko jomu noteikšanai. Komisijas izveidi nosaka MK 2011. gada 25. janvāra noteikumu Nr. 75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" 22. punkts. Komisijas sastāvā iekļauti sociālo partneru, kompetento valsts, pašvaldību, augstākās izglītības un zinātnes institūciju, biedrību un nodibinājumu pārstāvji un eksperti.2) ar NVA direktora rīkojumu (04.09.2011. rīk. Nr.397) izveidota Eiropas Sociālā fonda projekta "Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība" vadības grupa, tajā iekļaujot darba devēju organizāciju pārstāvjus.3) lai īstenotu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktos NVA un pašvaldību kompetences uzdevumus, NVA filiāļu līmenī darbojas filiāles vadītāju izveidotas konsultatīvās padomes, kuru darbības mērķis ir veicināt valsts, pašvaldības institūciju, nevalstisko organizāciju un darba devēju sadarbību un interešu saskaņošanu nodarbinātības politikas īstenošanā.Lai arī turpmāk nodrošinātu kritēriju izpildi, nepieciešams nodrošināt:- regulāru aktīvās darba tirgus politikas pasākumu izvērtēšanu un pielāgošanu aktuālajai darba tirgus situācijai;- NVA darba metožu pilnveidošanu un personāla apmācības kvalitatīvu personalizētu pakalpojumu sniegšanai un pilnveidei;- darba tirgus situācijas monitoringu un prognožu aktualizēšanu sadarbībā ar partneriem, lai organizētu sagaidāmajām darba tirgus prasībām atbilstošus apmācību u.c. pakalpojumus. |
| 8.2. Pašnodarbinātība, uzņēmējdarbība un uzņēmumu radīšana: ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars iekļaujošai darbības uzsākšanai. | nav attiecināms (netiek plānotas investīcijas attiecīgajā investīciju prioritātē) | |||||
| 8.3. Darba tirgus iestādes ir modernizētas, un to darbība nostiprināta saskaņā ar nodarbinātības pamatnostādnēm;Pirms darba tirgus iestāžu reformas tiks izstrādāts precīzs stratēģisks politikas satvars un veikts ex ante novērtējums, kurā iekļauts dzimumu aspekts. | Nav attiecināms(Ieguldījumi attiecīgajās ESF un ERAF investīciju prioritātēs nav plānoti) | |||||
| 8.4. Aktīva un veselīga novecošana: aktīvas novecošanas politika ir izstrādāta, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes. | Nav attiecināms(Ieguldījumi attiecīgajā ESF investīciju prioritātē nav plānoti) | |||||
| 8.5. Darbinieku, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām: ir izstrādāti politikas virzieni, kas vērsti uz to, lai veicinātu gatavību pārmaiņām un pārstrukturēšanai un to labu pārvaldību. | Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana ietvaros | Izpildīts | a) Ir ieviesti instrumenti sociālo partneru un publisku iestāžu atbalstam, lai attīstītu un uzraudzītu proaktīvu pieeju pārmaiņām un pārstrukturizācijai, un šie instrumenti ietver pasākmus:— lai veicinātu gatavību pārmaiņām;— lai veicinātu sagatavošanos pārstrukturēšanās procesam un tā pārvaldību. | Izpildīts | Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm (pieejams - http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407)MK 2009. gada 14. jūlija protokollēmums Nr. 48 24.§. Saskaņā ar šo protokollēmumu EM katru gadu līdz 15.maijam iesniegs MK informatīvo ziņojumu par aktualizētām darba tirgus vidēja termiņa prognozēm (pieejams - http://www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_260612_full.pdf)MK 10.08.2010. noteikumi Nr.762 "Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda finansējuma saņemšanas un izlietošanas nosacījumi aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu īstenošanai", 9.punkts (http://likumi.lv/doc.php?id=215315&from=off)Maksātnespējas likums (http://likumi.lv/doc.php?id=214590)Darba likums, 106.-107.pants (http://likumi.lv/doc.php?id=26019)Tautsaimniecības padome:http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30421Darba tirgus prognozēšanas konsultatīvā padome:http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30433 | Izpildot Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā MK iecerēto darbību īstenošanai 58.3.pasākumu, kā arī MK 2009.gada 14.jūlija protokollēmumu Nr.48 24.§ un Pasākumu plāna nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam (apstiprināts ar MK 2010.gada 5.augusta rīkojumu Nr.458) 4.5.pasākumu, EM ir sagatavojusi Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Ziņojumā ir raksturota esošā situācija darba tirgū, kā arī iekļautas vidēja termiņa darba tirgus prognozes laika periodam līdz 2020.gadam un ilgtermiņa darba tirgus prognozes līdz 2030.gadam.EM padotībā darbojas divas konsultatīvās padomes:-Darba tirgus prognozēšanas konsultatīvā padome, kuras uzdevums ir nodrošināt institucionālo sadarbību darba tirgus prognozēšanas jomā, izvērtēt aktuālās darba tirgus problēmas, sagatavotos darba tirgus scenārijus un prognozes. Šīs padomes ietvaros darbojas pārstāvji no nozaru ministrijām, CSP, Augstākās izglītības padomes un sociāliem partneriem (arodbiedrību un darba devēju pārstāvji).-Tautsaimniecības padome, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā. Šīs padomes sastāvā darbojas arodbiedrību un darba devēju pārstāvji.Darba tirgus īstermiņa prognozēšanu saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu veic Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).LM ik gadu izstrādā informatīvo ziņojumu par darba tirgus īstermiņa prognozēm un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem, kas pieejami LM mājas lapā: par 2012. gadu http://www.lm.gov.lv/upload/darba_tirgus/darba_tirgus/lmzino_080312-1.pdfpar 2013.gadu: http://www.lm.gov.lv/upload/darba_tirgus/darba_tirgus/lmzino_300413.pdfRestrukturizācijas procesa ietvaros, pamatojoties uz EM sagatavotajām prognozēm, IZM izdara korekcijas izglītības piedāvājumā (plānojot finansējumu un budžeta vietu sadalījumu tautsaimniecībai nepieciešamajās profesijās u.tml.). Savukārt NVA, ņemot vērā darba tirgus prognozes, nosaka apmācību pakalpojumu piedāvājumu bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto nodarbināto iesaistei profesionālās un neformālās izglītības programmās.Partneru iesaisti restrukturizēšanas procesā nosaka arī šādi normatīvie akti:1) Darba likums, jo īpaši 106. un 107.pants attiecībā uz informēšanu un konsultēšanos kolektīvās atlaišanas gadījumā,2) Maksātnespējas likums, kas nosaka tiesiskās aizsardzības procesa atklātību,3) MK 10.08.2010. noteikumi Nr.762 "Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda finansējuma saņemšanas un izlietošanas nosacījumi aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu īstenošanai", un jo īpaši to 9.punkts, kas nosaka starpinstitūciju komisijas izveidi ar sociālo partneru līdzdalību lēmumu pieņemšanai un izpildes uzraudzībai. |
| 8.6. Ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars, lai veicinātu jauniešu nodarbinātību, tostarp īstenojot garantijas jauniešiem shēmu.Šis ex-ante nosacījums attiecas tikai uz JNI īstenošanu. | 7. Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana | Izpildīts | a) Ir ieviests stratēģisks politikas satvars, lai veicinātu jauniešu nodarbinātību, un tas:— ir pamatots ar pierādījumiem par nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaitu, un tas ir pamats mērķtiecīgas politikas izstrādei un norišu uzraudzībai;— nosaka, kura publiska iestāde atbild par jaunatnes nodarbinātības pasākumiem un par partnerību koordinēšanu visos līmeņos un nozarēs;— iesaista visas ieinteresētās personas, kas ir nozīmīgas jauniešu bezdarba samazināšanā;— ļauj īstenot savlaicīgu iejaukšanos un aktivizēšanos;— ietver atbalstošus pasākumus attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai, prasmju pilnveidošanu, darbaspēka mobilitāti un to jauniešu ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū, kuri nav iesaistīti nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā. | Izpildīts | Informatīvais ziņojums "Par jauniešu garantijas īstenošanu Latvijā 2014.-2018.gadā" (MK 17.12.2013, prot.Nr.67 92.§)(Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/docSearch.do?searchtype=ows&clearnav=true )_Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros" 1. un 2.kārtas īstenošanu" (pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4610) | Ministru kabineta 17.12.2013. sēdē tika atbalstīts LM virzītais Informatīvais ziņojums par jauniešu garantijas īstenošanu Latvijā 2014.-2018.gadā. Ziņojums raksturo Jauniešu garantijas vietu un īstenošanas mehānismu vispārējā politikas ietvarā, papildinātību ar izglītības un aktīvās nodarbinātības politikas pasākumiem un prioritātēm, kā arī sniedz informāciju par plānoto partnerības modeli un īstenojamiem pasākumiem jauniešu nodarbinātības veicināšanai. |
| 9.1. Ir izstrādāts un tiek īstenots valsts stratēģisks politikas satvars nabadzības mazināšanai, kura mērķis ir darba tirgū aktīvi iekļaut no tā atstumtus cilvēkus, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes. | 7.Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana | Daļēji izpildīts | a) ir ieviests valsts stratēģisks politikas satvars nabadzības mazināšanai, kura mērķis ir panākt aktīvu iekļaušanu… | Nav izpildīts | Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam (http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4247)Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam(http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3323)Latvijas nacionālā reformu programma stratēģijas "ES2020" īstenošanai(http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4294)Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam"(http://likumi.lv/doc.php?id=262267)Koncepcija par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem (MK 16.03.2011. rīk. Nr.111; http://likumi.lv/doc.php?id=227356)Informatīvais ziņojums "Priekšlikumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai" (izskatīts MK 28.05.2013., prot. Nr.32 55.§; http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40285926&mode=mk&date=2013-05-28)Likums "Par sociālo drošību" (http://likumi.lv/doc.php?id=36850)Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un citi jomu regulējošie tiesību akti (http://likumi.lv/doc.php?id=45466; http://www.lm.gov.lv/text/350)Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums (http://likumi.lv/doc.php?id=68488) un uz tā pamata izdotie normatīvie akti (http://www.lm.gov.lv/text/2459)Informatīvais ziņojums "Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai"(http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4595)Informatīvais ziņojums "Par valsts atbalsta palielināšanu personām ar invaliditāti"(http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4368)Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums un MK izdotie tiesību akti (http://www.lm.gov.lv/text/440; 30.09.2013.)Profesionāla sociālā darba pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4591),Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam (http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4558) un jomu regulējošie tiesību akti (http://www.lm.gov.lv/text/2457; 30.09.2013.)Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam(http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4559)Koncepcija par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli(http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4326) | Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam (NAP) ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas veido stratēģisko politikas ietvaru nabadzības mazināšanai un nosaka šādus rīcības virzienus prioritātes "Cilvēka drošumspēja" ietvaros:-Cienīgs darbs,-Stabili pamati tauta ataudzei,-Kompetenču attīstība,-Vesels un darbspējīgs cilvēks,-Cilvēku sadarbība, kultūra un pilsoniskā līdzdalība kā piederības Latvijai pamats.NAP nosaka šādus rādītājus un sasniedzamos mērķus 2020.gadam attiecībā uz nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu:1) NAP stratēģiskais rādītājs- summārais ienākumu nevienlīdzības S80/S20 indekss.2) P90/P50 ienākumu attiecību indekss – 1,95 (2012.g.- 2,21).3) Nabadzības riska indekss strādājošajiem vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem- 5% (2010.g.- 9,5%).4) Ekonomikas spriedzes indekss, kas pēc kompleksiem kritērijiem mēra materiālo nenodrošinātību- 42 (2012.g.- 65,8).5) Nabadzības riska indekss ģimenēm, kurās viens pieaugušais audzina bērnus- 30 (2010.g.-39).6) Nabadzības riska indekss mājsaimniecībām, ko veido 2 pieaugušie un 3 un vairāk apgādībā esošu bērnu- 27 (2010.g.- 37).7) Nabadzības riska indekss bērniem (0–17) – 19 (2010.g.- 24,8).NAP ir cieši saistīts ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030.gadam (Latvija2030) un Latvijas nacionālo reformu programmu stratēģijas "ES2020" īstenošanai (NRP).Papildus NAP un NRP, aktīvas iekļaušanas politikas ietvaru veido tālāk nosauktie elementi, atbilstoši trīs dimensijām- atbilstīgs ienākumu nodrošinājums, integrējošs darba tirgus un piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem.Dimensijai "Atbilstīgs ienākumu nodrošinājums" piederīgie politikas un normatīvā ietvara elementi:1) Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" - 1.panta 2.daļa paredz noteikt šādu vidēja termiņa budžeta politikas principu un prioritāro attīstības virzienu- darbaspēka nodokļu sloga pārskatīšana nolūkā mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību un paaugstināt dzīves kvalitāti, it īpaši ģimenēm ar bērniem.2) Koncepcija par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem (MK 16.03.2011. rīk. Nr.111),3) Informatīvais ziņojums "Priekšlikumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai" (izskatīts MK 28.05.2013., prot. Nr.32 55.§),4) Likums "Par sociālo drošību",5) Sociālās apdrošināšanas jomā- likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un citi jomu regulējošie tiesību akti,6) Sociālās palīdzības jomā- Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums un uz tā pamata izdotie normatīvie akti,7) Labklājības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums "Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai" (MK 10.12.2013. prot. Nr.66 104.§).8) Labklājības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums "Par valsts atbalsta palielināšanu personām ar invaliditāti" (MK 04.06.2013.; prot. Nr.33 33.§).Dimensijai "Integrējošs darba tirgus" piederīgie politikas un normatīvā ietvara elementi:Aktīvās darba tirgus politikas ietvaru veido NRP, Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums un MK izdotie tiesību akti.Dimensijai "Piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem" piederīgie politikas un normatīvā ietvara elementi:1) Likums "Par sociālo drošību",2) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums un uz tā pamata izdotie normatīvie akti,3) Sociālā darba un sociālo pakalpojumu jomā- Profesionāla sociālā darba pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (MK 10.12.2013. prot. Nr.66 100.§), Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam (MK 19.11.2013. prot. Nr.61 56.§) un jomu regulējošie tiesību akti,4) Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (MK 19.11.2013. prot.61 57.§).5) Koncepcija par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli (MK 10.05.2013. rīk. Nr.192).Atbilstoši 10.pamatnostādnei "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana"2, nozīmīgi ir arī pasākumi diskriminācijas novēršanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai, mūžizglītības attīstība, sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju veicināšana. |
| 9.1. Ir izstrādāts un tiek īstenots valsts stratēģisks politikas satvars nabadzības mazināšanai, kura mērķis ir darba tirgū aktīvi iekļaut no tā atstumtus cilvēkus, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes. | 7.Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana | Daļēji izpildīts | …un kas:a) i) nodrošina pietiekamus pierādījumus nabadzības mazināšanas politikas izstrādei un norišu uzraudzībai; | Izpildīts | Pētījums par "Sākotnējās ietekmes (Ex-ante) novērtējumu par iecerētajām strukturālajām reformām profesionāla sociālā darba politikas jomā" http://www.lm.gov.lv/text/2399Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums" http://www.lm.gov.lv/news/id/4617Progresa ziņojums par Latvijas nacionālās reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas kontekstā īstenošanu (MK 29.04.2013. prot. Nr.25 2.§)http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4294 | Visu pie 1.kritērija izpildes minēto dokumentu izstrāde balstīta uz esošās situācijas izvērtējumu, izmantojot administratīvos un statistikas datus, apsekojumu un pētījumu rezultātus, kā arī starptautiski atzītu institūciju uzkrāto pieredzi un zināšanas.Līdzšinēji datu uzkrāšana un apstrāde politikas veidošanai un īstenošanas pārraudzībai notiek decentralizēti - pakalpojumu sniedzēja (nozares iestādes, pašvaldības) līmenī. Statistisko informāciju ministrijas un citas institūcijas apkopo atbilstoši MK ikgadēji apstiprinātai valsts statistiskās informācijas programmai un valdības apstiprinātiem valsts statistikas pārskatiem attiecīgajā jomā. Saskaņā ar MK 06.04.2010. noteikumiem Nr.338 "Noteikumi par valsts statistikas pārskatiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā", LM apkopo un Centrālajā statistikas pārvaldē iesniedz pārskatus par valsts un pašvaldību sniegto sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem. Izmantojot 2007.-2013.gada plānošanas periodā pieejamo ERAF līdzfinansējumu darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" ietvaros, nozares īsteno informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstības projektus. LM ERAF līdzfinansētā projekta ietvaros līdz 2015.gadam izveidos konceptuāli vienotu labklājības nozares informācijas sistēmu, optimizējot arī starpresoru datu apmaiņu, t.sk. ar pašvaldībām.LM 2013.gada 15.maijā pieņēma Pasaules Bankas veiktā pētījuma "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?" rezultātus. Pētījumā analizēti ilgstošā bezdarba iemesli, nabadzības slazdu iespējamība, pabalstu un darbaspēka nodokļu sakarība, īstenotie atbalsta pasākumi. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, MK 10.12.2013. atbalstīja LM virzītos priekšlikumus sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai (MK prot. Nr.66 104.§). Tāpat ministrija pētījuma secinājumus izmantos politikas pasākumu pamatojumam, adresējot valstu specifiskās rekomendācijas, pilnveidojot ilgstošajiem bezdarbniekiem, bezdarbnieku grupām un sociālās atstumtības riska grupām paredzētos pasākumus, pilnveidojot darba meklēšanas atbalsta un bezdarbnieku profilēšanas sistēmu.Valsts kancelejas administrētā Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē" ietvaros 2012.gadā ir veikts pētījums par "Sākotnējās ietekmes (Ex-ante) novērtējumu par iecerētajām strukturālajām reformām profesionāla sociālā darba politikas jomā". Pētījuma rezultātā izstrādātas rekomendācijas turpmākai darbībai institucionālās struktūras (t.sk. kompetenču un atbildības sadalījuma) un sociālā darba jomu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanai un darbības efektivizēšanai, rekomendācijas par nepieciešamajām izmaiņām finanšu plūsmas organizācijā, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nozarē, izglītības nozarē, pašvaldību un reģionālajā līmenī.LM izstrādātās "Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādņes 2014. - 2020. gadam" MK atbalstīja 10.12.2013.Kritērija izpilde – izpildīts. |
| 9.1. Ir izstrādāts un tiek īstenots valsts stratēģisks politikas satvars nabadzības mazināšanai, kura mērķis ir darba tirgū aktīvi iekļaut no tā atstumtus cilvēkus, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes. | 7.Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana | Daļēji izpildīts | a) ii) ietver pasākumus, ar kuriem atbalsta valsts nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas mērķa sasniegšanu (kas definēts valsts reformu programmā), kurš paredz ilgtspējīgu un kvalitatīvu darba iespēju veicināšanu cilvēkiem, kuri visvairāk pakļauti sociālās atstumtības riskam, tostarp cilvēkiem no atstumtām kopienām; | Nav izpildīts | NRP noteikts Latvijai sasniedzamais mērķis stratēģijas "ES 2020" kontekstā- nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars – 21% vai 121 000 cilvēku novērst nabadzības vai atstumtības risku. Mērķis ietver divus rādītājus – nabadzības riska indekss un/vai personu īpatsvars zemas darba intensitātes mājsaimniecībās. Saskaņā ar Eurostat (EU-SILC) datiem, 2012.gadā Latvijas sasniegtais rādītājs bija 22,1% jeb 448,5 tūkstoši iedzīvotāju, kas bija pakļauti nabadzības riskam un/vai dzīvoja zemas darba intensitātes mājsaimniecībās.NRP noteikti galvenie politikas virzieni un pasākumi nabadzības līmeņa mazināšanai:1) ienākumu nevienlīdzības samazināšana. Pasākumu mērķis ir samazināt nodokļu slogu ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem un augstam nabadzības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām (īpaši ģimenēm ar bērniem un zemāk atalgotiem strādājošajiem);2) nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu līdzdalības darba tirgū veicināšana,3) diskriminācijas draudu un stereotipu mazināšana, kā arī pilsoniskās līdzdalības veicināšana.Kritērija izpildi nodrošinās:1) koncepcijas minimālā ienākuma (minimālā nodrošinājuma) līmeņa noteikšanai izstrāde un iesniegšana Ministru Kabinetā līdz 2014.gada 1.augustam, norādot minimālā ienākuma noteikšanas nozīmi nabadzības mazināšanas mērķa sasniegšanai.2) Lai nodrošinātu resocializācijas pasākumu detalizētāku plānojumu, Tieslietu ministrija līdz 2014. gada 1.augustam izstrādās un iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetā Informatīvo ziņojumu par pasākumu plānu notiesāto resocializācijas pilnveidošanai ieslodzījuma laikā un pēc atbrīvošanas laika periodam no 2014.-2020.gadam. Informatīvajā ziņojumā tiks paredzēta arī grozījumu veikšana koncepcijā "Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu resocializācijas koncepcija" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.7). Attiecīgos grozījumus Tieslietu ministrija plāno veikt līdz 2015.gada 1.jūnijamKritērija izpilde – 2015.gada 1.jūnijs.Atbildīgā iestāde: Labklājības ministrija (1. un 2.rīcība), Tieslietu ministrija (3.rīcība) | |
| 9.1. Ir izstrādāts un tiek īstenots valsts stratēģisks politikas satvars nabadzības mazināšanai, kura mērķis ir darba tirgū aktīvi iekļaut no tā atstumtus cilvēkus, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes. | 7.Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana | Daļēji izpildīts | a) iii) iesaista attiecīgās ieinteresētās personas nabadzības apkarošanā; | Izpildīts | Reformu vadības grupa:http://likumi.lv/doc.php?id=242309&from=offhttp://www.mk.gov.lv/lv/mp/vaditas-padomes/Reformu-vadibas-grupa/NTSP:http://likumi.lv/doc.php?id=50778http://www.mk.gov.lv/lv/mp/vaditas-padomes/ntsp/Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteja:http://www.lm.gov.lv/text/70606.07.2004. MK noteikumi Nr.585 "Kārtība, kādā MK saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses"http://likumi.lv/doc.php?id=91094Sabiedrības līdzdalības kārtība:http://likumi.lv/doc.php?id=197033labklājības ministres 04.04.2013. rīkojums Nr.24 par darba grupu nabadzības, sociālās atstumtības un nevienlīdzības mazināšanas priekšlikumu izstrādei:http://mail.lm.gov.lv/web/library.nsfDzimumu līdztiesības komiteja:http://www.lm.gov.lv/text/1651Invalīdu lietu nacionālā padome:http://www.lm.gov.lv/text/559Labklājības ministres 2013.gada 27.maija rīkojums Nr.36 par Senioru lietu padomes izveidi:http://mail.lm.gov.lv/web/library.nsfSociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, 13.pants:http://likumi.lv/doc.php?id=68488 | Ieinteresēto pušu iesaistei izveidoti šādi mehānismi:1) lai nodrošinātu strukturālās reformas valsts pārvaldē, veicinātu atklātu budžeta veidošanu, administratīvā sloga mazināšanu, ekonomikas stimulēšanu un dialoga veidošanu ar sociālajiem un sadarbības partneriem, ar Ministru prezidenta 2012.gada 2.janvāra rīkojumu Nr.1 izveidota Reformu vadības grupa,2) Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) un tās apakšpadomes koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos,3) lai veiktu sociālās iekļaušanas politikas īstenošanas, pārraudzības un pilnveidošanas koordināciju, ar labklājības ministra 2007.gada 26.februāra rīkojumu Nr.25 izveidota Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteja. Šīs komitejas ietvaros darbojas pārstāvji no nozaru ministrijām, nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāv nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu intereses (cilvēkus ar invaliditāti, bezpajumtniekus, bērnus, seniorus u.c.), pašvaldību plānošanas reģioniem, Centrālās statistikas pārvaldes, kā arī sociālie partneri (arodbiedrību un darba devēju pārstāvji).4) 06.07.2004. MK noteikumi Nr.585 "Kārtība, kādā MK saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses" nosaka kārtību, kādā MK katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma vienojas ar pašvaldībām par jautājumiem saistībā ar pašvaldību darbību.5) Sabiedrības līdzdalība un sadarbība valsts pārvaldē ir viens no galvenajiem valsts pārvaldes attīstības politikas virzieniem, kas noteikts 2008.gada maijā apstiprinātajās "Valsts pārvaldes attīstības politikas pamatnostādnēs 2008.–2013.gadam. Labāka pārvaldība: pārvaldes kvalitāte un efektivitāte". Sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas procesā nosaka MK 25.08.2009. noteikumi Nr.970. Savukārt MK 07.04.2009. noteikumi Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis" nosaka ieinteresēto pušu iesaistes kārtību Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu saskaņošanas procesā.6) ar labklājības ministres 04.04.2013. rīkojumu Nr.24 izveidota darba grupa nabadzības, sociālās atstumtības un nevienlīdzības mazināšanas priekšlikumu izstrādei. Darba grupu veido ministriju, Saeimas un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji.7) Ar labklājības ministra rīkojumu izveidota Dzimumu līdztiesības komiteja, kas ir koordinējoša institūcija dzimumu līdztiesības politikas jomā, kas veicina ministriju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai sekmētu dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu. Komitejas sastāvā ir gan valsts, gan nevalstisko organizāciju, gan sociālo partneru pārstāvji.8) Lai veicinātu sadarbību starp institūcijām un iesaistītu sabiedriskās organizācijas lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar invalīdu integrācijas veicināšanu, Labklājības ministrija 1997.gadā izveidoja Invalīdu lietu nacionālo padomi, kas ir konsultatīva institūcija, kas piedalās invalīdu integrācijas politikas izstrādē un īstenošanā.9) Lai nodrošinātu efektīvu sabiedrisko organizāciju un valsts pārvaldes institūciju sadarbību pensionāru problēmu identifikācijā, izvērtēšanā un to risinājumu piedāvājumu izstrādē, ar labklājības ministres 2013.gada 27.maija rīkojumu Nr.36 izveidota Senioru lietu padome;10) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka pakalpojumu sniegšanas organizāciju, t.sk. pašvaldību pienākumus, kā arī valsts deleģētos pienākumus Latvijas Nedzirdīgo savienībai, Latvijas Neredzīgo biedrībai, Latvijas Bērnu fondam un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"".Kritērija izpilde – izpildīts. |
| 9.1. Ir izstrādāts un tiek īstenots valsts stratēģisks politikas satvars nabadzības mazināšanai, kura mērķis ir darba tirgū aktīvi iekļaut no tā atstumtus cilvēkus, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes. | 7.Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana | Daļēji izpildīts | iv) atkarībā no noteiktajām vajadzībām ietver pasākumus pārejai no iestāžu aprūpes uz sabiedrības sniegtu aprūpi; | Izpildīts | Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam(pieejamas: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4558)Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam(pieejamas: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4559)Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem tiesiskajam regulējumam par atbalsta mehānismu personām ar invaliditāti" paredz izstrādāt atbalsta mehānismu personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem personu tiesībspējas un rīcībspējas īstenošanai un patstāvīgai dzīvei sabiedrībā (pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4560)Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 4.pants:http://likumi.lv/doc.php?id=68488 | Pamatnostādņu sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam pirmais rīcības virziens nosaka pasākumus prioritāro mērķa grupu (bērni un pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem) pārejai no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem.Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam nosaka rīcības virzienus pieejamu pakalpojumu nodrošināšanai.Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem tiesiskajam regulējumam par atbalsta mehānismu personām ar invaliditāti" paredz izstrādāt atbalsta mehānismu personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem personu tiesībspējas un rīcībspējas īstenošanai un patstāvīgai dzīvei sabiedrībā.Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 4.pants nosaka sociālo pakalpojumu sniegšanas principus, t.sk.:- sociālos pakalpojumus nodrošina klienta dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai, un tikai tad, ja šāds pakalpojumu apjoms nav pietiekams, tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā,- bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošināma aprūpe ģimeniskā vidē — audžuģimenē, pie aizbildņa, un tikai tad, ja tas nav iespējams, aprūpe tiek nodrošināta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.Kritērija izpilde – izpildīts. |
| 9.1. Ir izstrādāts un tiek īstenots valsts stratēģisks politikas satvars nabadzības mazināšanai, kura mērķis ir darba tirgū aktīvi iekļaut no tā atstumtus cilvēkus, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes. | 7.Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana | Daļēji izpildīts | b) pēc pieprasījuma un pamatotā gadījumā attiecīgajām ieinteresētajām personām var sniegt atbalstu projektu pieteikumu iesniegšanā un izvēlēto projektu īstenošanā un vadībā. | Nav izpildīts | ES fondu vadībā iesaistīto institūciju atbildība noteikta Koncepcijā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda institucionālo sistēmu 2014. – 2020.gadā Latvijā. Koncepcija tika apstiprināta MK 2013. gada 4. jūnija sēdē.2013. gada 17.decembrī MK apstiprināja informatīvo ziņojumu par ES KP fondu vadības kontroles sistēmu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā. Informatīvajā ziņojumā iekļauta informācija par sistēmu, kā projekta pieteicējam būs iespējams saņemt nepieciešamo palīdzību un informāciju par pieteikuma iesniegšanu, projekta īstenošanu un pārvaldību. Minētā informācija tiks iekļauta Vadības un kontroles sistēmas aprakstā.Kritērija izpildes termiņš - 2014. gada 31. decembrisAtbildīgā iestāde: Finanšu ministrija | |
| 9.2. Ir ieviests stratēģisks politikas satvars romu iekļaušanai.Nav attiecināms(Ieguldījumi attiecīgajās ESF un ERAF investīciju prioritātēs nav plānoti) | ||||||
| 9.3. Veselība: ir izstrādāts valsts vai reģionāls veselības aizsardzības stratēģisks politikas satvars, ņemot vērā LESD 168. pantā noteiktos ierobežojumus un nodrošinot ekonomisku ilgtspējību. | Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana | Daļēji izpildīts | a) Ir ieviests valsts vai reģionāls stratēģisks politikas satvars veselības aizsardzības jomā, kas paredz:i) koordinētus pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem; | Nav izpildīts | Lai izpildītu nosacījumu, paredzēts izstrādāt "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam". Uz 2014.gada 31.janvāri tika izstrādāts izvērtējums par sabiedrības veselības politikas līdzšinējo realizāciju, nepieciešamajām izmaiņām un atbalstāmajām jomām Latvijas Republikā līdz 2020.gadam, kas kalpos par pamatu "Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam" izstrādei. Pamatnostādnes veidos stratēģisko ietvaru sabiedrības veselības politikai Latvijā laikā līdz 2020.gadam, tai skaitā attiecībā uz pasākumiem, kas vērsti uz piekļuves uzlabošanu veselības aprūpes pakalpojumiem.Kritērija izpilde – 31.12.2014.Atbildīgā iestāde: Veselības ministrija | |
| 9.3. Veselība: ir izstrādāts valsts vai reģionāls veselības aizsardzības stratēģisks politikas satvars, ņemot vērā LESD 168. pantā noteiktos ierobežojumus un nodrošinot ekonomisku ilgtspējību. | Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana | Daļēji izpildīts | a) ii) pasākumus efektivitātes veicināšanai veselības aprūpes nozarē, izmantojot pakalpojumu sniegšanas modeļus un infrastruktūru; | Nav izpildīts | Lai izpildītu nosacījumu paredzēts izstrādāt "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam". Uz 2014.gada 31.janvāri tika izstrādāts izvērtējums par sabiedrības veselības politikas līdzšinējo realizāciju, nepieciešamajām izmaiņām un atbalstāmajām jomām Latvijas Republikā līdz 2020.gadam, kas kalpos par pamatu "Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam" izstrādei. Pamatnostādnes veidos stratēģisko ietvaru sabiedrības veselības politikai Latvijā laikā līdz 2020.gadam, tai skaitā attiecībā uz pasākumiem, kas vērsti uz efektivitātes veicināšanu veselības aprūpes nozarē, kā arī ietverot kartējumu nepieciešamās infrastruktūras attīstībai. Detalizēts kartējums tiks ietverts veselības tīklu attīstības vadlīnijās, kas tiks izstrādātas ESF specifiskā atbalsta mērķa ietvaros.Kritērija izpilde -01.07.2014Atbildīgā iestāde: Veselības ministrija | |
| a) iii) uzraudzības un pārskatīšanas sistēmu. | Nav izpildīts | Lai izpildītu nosacījumu paredzēts izstrādāt "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam". Uz 2014.gada 31.janvāri ir izstrādāts izvērtējums par sabiedrības veselības politikas līdzšinējo realizāciju, nepieciešamajām izmaiņām un atbalstāmajām jomām Latvijas Republikā līdz 2020.gadam, kas kalpos par pamatu "Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam" izstrādei. Pamatnostādnes veidos stratēģisko ietvaru sabiedrības veselības politikai Latvijā laikā līdz 2020.gadam, tai skaitā attiecībā uz pasākumiem, kas vērsti uz efektivitātes veicināšanu veselības aprūpes nozarē, kā arī ietverot uzraudzības un pārskatīšanas sistēmas aprakstu.Kritērija izpilde – 01.07.2014Atbildīgā iestāde: Veselības ministrija | ||||
| b) Dalībvalsts vai reģions ir pieņēmuši satvaru, kurā indikatīvi izklāstīti pieejamie budžeta resursi veselības aprūpei, kā arī izmaksu ziņā efektīvi koncentrēti resursi prioritārām vajadzībām. | Izpildīts | Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013., 2014. un 2015.gadam" un tā 3. pielikums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=253191) | Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam", attiecībā uz tālākajiem plānošanas perioda gadiem, katru nākamo gadu plānots MK apstiprināt budžeta bāzi, pamatojoties uz kuru plānots pieņemt budžeta ietvaru katriem nākamajiem trim gadiem. Likums nosaka pieejamos budžeta līdzekļus veselības nozarei, tai skaitā kopumā kā vienu no valsts budžeta prioritātēm nosakot valsts demogrāfiskās politikas īstenošanu, kas vērsta uz cilvēka drošumspējas stiprināšanu un tautas ataudzes stabilo pamatu veidošanu, kas atbilstoši "Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam" ir īstenojams atbilstoši rīcības virziena "Vesels un darbspējīgas cilvēks" uzdevumiem.Atbildīgā iestāde: Finanšu ministrija | |||
| 10.1. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (PMP), ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. | Izglītība, prasmes un mūžizglītība | Nav izpildīts | a) Ir ieviesta sistēma ar PMP saistītu datu un informācijas vākšanai un analizēšanai attiecīgajos līmeņos, kas:i) nodrošina pietiekamu pierādījumu bāzi mērķtiecīgas politikas izstrādei un uzrauga norises. | Nav izpildīts | Lai nodrošinātu 10.1.ex-ante nosacījuma izpildi plānots veikt pētījumu par priekšlaicīgas mācību pamešanas iemesliem, ņemot vērā, ka šobrīd pieejamie dati ir atšķirīgi dažādos izglītības līmeņos un tādējādi nav salīdzināmi. Minētais pētījums ietvers analītisku izpēti par agrīni skolu pametušajiem bērniem un jauniešiem, priekšlikumus sistēmiskiem ilgtspējīgiem uzlabojumiem datu ievākšanā, uzskaitē, apstrādē un analīzē, kā arī priekšlikumus preventīvu un kompensējošu pasākumu ieviešanai priekšlaicīgas mācību pamešanas riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem plānots veikt sistēmiskus uzlabojumus datu uzskaitē un analīzē Valsts izglītības informācijas sistēmā, paplašinot sistēmas funkcionalitāti, kā arī izstrādāt preventīvu un kompensējošu pasākumu plānu priekšlaicīgas mācību pamešanas mazināšanai, ko paredzēts ietvert specifiskā atbalsts mērķa 8.3.3. "Samazināt un novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un kompensējošus pasākumus" atbalsta pasākumos.Izglītības kvalitātes valsts dienests katru gadu apkopo datus par obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. Minētie dati tiek ievietoti Valsts izglītības informācijas sistēmā, kur pašvaldības aktualizē informāciju par to teritorijās esošajiem bērniem. Dati ļauj secināt par izglītību pārtraukšanas iemesliem, kas tiek grupēti šādās kategorijās: ilgstoši slimojošie, bezvēsts prombūtnē, persona ar invaliditāti, adoptēts uz ārzemēm, izbraucis no valsts, anulēta deklarēta dzīvesvieta, pašvaldībai nav informācijas, nav norādīts statuss un citu iemeslu dēļ. Esošā priekšlaicīgi skolas pamešanas monitoringa sistēma nav visaptveroša, tajā trūkst pilnīgas analīzes par priekšlaicīgi skolas pamešanas un atbiršanas (drop-out) iemesliem, kā arī par preventīvo pasākumu efektivitāti un atbilstību.1.1 Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu apkopo datus par profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem – skaitu, atskaitītajiem un atskaitīšanas iemesliem.1.2 Ir vairāki pētījumi, kas attiecas uz iespējamajiem ESL iemesliem, piemēram:− Atbilstoši Eurostat 2013.gada pētījuma datiem 2011.gadā nabadzības un sociālās atstumtības risks Latvijā apdraud 43.6% bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem, kas ir trešais augstākais rādītājs ES valstu vidū3. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, vidū nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti bērni, kuru vecākiem ir zems izglītības līmenis (52%).− OECD PISA pētījumu rezultāti liecina, ka bērniem skolās ārpus pilsētām ir sliktāks sociāli ekonomiskais statuss nekā pilsētu bērniem4.− Saskaņā ar pētījumu (Baltic Institute of Social Sciences, "Izglītības izmaksu ietekme uz skolēnu atbiršanu pamatskolās", 2007) datiem pāragri skolu pametušā jaunieša portretā līdztekus ekonomiskiem iemesliem minami arī psiholoģiski iemesli, kas izriet no ģimenes struktūras un ģimenes sociālā kapitāla;− ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā ar ES fondu ieguldījumu palīdzību atbalsts sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pamešanas mazināšanai5 tika sniegts atbalsta sistēmas izveidei izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem (speciālām vajadzībām) iekļaušanai izglītībā, kā rezultātā izveidoti 8 pašvaldību iekļaujošās izglītības atbalsta centri un atbalsta sistēmas izveidei sociālās atstumtības riska mazināšanai visiem bērniem un jauniešiem skolās, kā rezultātā izstrādāta un aprobēta atbalsta sistēma 15 pašvaldībās. Atbalsta sistēmas ietvaros veiktais pētījums liecina, ka priekšlaicīgas mācību pamešanas risks ir ne tikai bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām, bet arī bērniem un jauniešiem ar uzvedības problēmām, sociāli ekonomiskām problēmām, kuriem trūkst ģimenes atbalsta un ir mācīšanās grūtības.1.3 ESL monitoringa sistēmas galvenie trūkumi:1) Sistēma nav visaptveroša, pamatā administratīva rakstura2) Trūkst pilnīgas analīzes par ESL un drop-out iemesliem3) Trūkst analīzes par preventīvo pasākumu efektivitāti un atbilstībuLai izpildītu ex-ante nosacījumu, minēto pētījumu plānots veikt ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda 1.2.2.3.2.apakšaktivitātes "Atbalsts izglītības pētījumiem" projekta ietvaros. Projekta īstenošanas termiņš – līdz 2015.gada 31.augustam. Lai nodrošinātu visaptverošu pētījumu par ESL iemesliem, kā arī izstrādātu priekšlikumus ne tikai kompensējošiem, bet arī preventīviem pasākumiem, nepieciešams paplašināt apakšakativitātes ietvaros plānotā pētijuma darba uzdevumu.Indikatīvais laika grafiks: 2014.gada 28.maijā Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts izglītības pētījumiem" konsultatīvās padomes sēdes ietvaros tiks panākta vienošanās ar pētniekiem par pētījuma darba uzdevuma paplašināšanu. Līdz 2014.gada 30.septembrim tiks noteikti pētījuma analītiskos pierādījumos pamatoti priekšlaicīgas skolas mācības pamešanas cēloņi. Līdz 2014.gada 1.novembrim izstrādāti priekšlikumi mācīšanos sekmējošiem preventīviem un kompensējošiem pasākumiem, lai mazinātu ESL obligātajā izglītības vecumā un līdz 2014.gada 31.decembrim izstrādāti pētījuma analītiskos pierādījumos pamatoti ieteikumi nacionālo datu ieguves, uzskaites un analīzes sistēmas pilnveidei, lai veiktu ESL procesu valsts monitoringu. Līdz 2015.gada 1.aprīlim – izvērtēti pētījuma rezultāti un nodrošināta preventīvo un kompensējošo pasākumu plāna izstrāde tai skaitā SAM 8.3.3. īstenošanai, lai veiktu atbalsta pasākumus izglītības pieejamībai un ESL mazināšanai. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem plānots veikt sistēmiskus uzlabojumus datu uzskaitē un analīzē Valsts izglītības informācijas sistēmā, paplašinot sistēmas funkcionalitāti – līdz 2015.gada 31.jūljam.Vienlaikus plānots īstenot SAM, kurā paredzēts atbalsts NEET atgriešanai izglītības sistēmā vai iesaistīšanai darba tirgū.Atbildīgā iestāde: Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru | |
| 10.1. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (PMP), ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. | Izglītība, prasmes un mūžizglītība | Nav izpildīts | b) Ir ieviests ar PMP saistīts stratēģisks politikas satvars: i) kurš ir pamatots ar pierādījumiem; | Nav izpildīts | Lai nodrošinātu 10.1.ex-ante nosacījuma izpildi plānots veikt pētījumu par priekšlaicīgas mācību pamešanas iemesliem, ņemot vērā, ka šobrīd pieejamie dati ir atšķirīgi dažādos izglītības līmeņos un tādējādi nav salīdzināmi. Minētais pētījums ietvers analītisku izpēti par agrīni skolu pametušajiem bērniem un jauniešiem, priekšlikumus sistēmiskiem ilgtspējīgiem uzlabojumiem datu ievākšanā, uzskaitē, apstrādē un analīzē, kā arī priekšlikumus preventīvu un kompensējošu pasākumu ieviešanai priekšlaicīgas mācību pamešanas riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem plānots veikt sistēmiskus uzlabojumus datu uzskaitē un analīzē Valsts izglītības informācijas sistēmā, paplašinot sistēmas funkcionalitāti, kā arī izstrādāt preventīvu un kompensējošu pasākumu plānu priekšlaicīgas mācību pamešanas mazināšanai, ko paredzēts ietvert specifiskā atbalsts mērķa 8.3.3. "Samazināt un novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un kompensējošus pasākumus" atbalsta pasākumos.Izglītības kvalitātes valsts dienests katru gadu apkopo datus par obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. Minētie dati tiek ievietoti Valsts izglītības informācijas sistēmā, kur pašvaldības aktualizē informāciju par to teritorijās esošajiem bērniem. Dati ļauj secināt par izglītību pārtraukšanas iemesliem, kas tiek grupēti šādās kategorijās: ilgstoši slimojošie, bezvēsts prombūtnē, persona ar invaliditāti, adoptēts uz ārzemēm, izbraucis no valsts, anulēta deklarēta dzīvesvieta, pašvaldībai nav informācijas, nav norādīts statuss un citu iemeslu dēļ. Esošā priekšlaicīgi skolas pamešanas monitoringa sistēma nav visaptveroša, tajā trūkst pilnīgas analīzes par priekšlaicīgi skolas pamešanas un atbiršanas (drop-out) iemesliem, kā arī par preventīvo pasākumu efektivitāti un atbilstību.1.1 Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu apkopo datus par profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem – skaitu, atskaitītajiem un atskaitīšanas iemesliem.1.2 Ir vairāki pētījumi, kas attiecas uz iespējamajiem ESL iemesliem, piemēram:− Atbilstoši Eurostat 2013.gada pētījuma datiem 2011.gadā nabadzības un sociālās atstumtības risks Latvijā apdraud 43.6% bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem, kas ir trešais augstākais rādītājs ES valstu vidū3. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, vidū nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti bērni, kuru vecākiem ir zems izglītības līmenis (52%).− OECD PISA pētījumu rezultāti liecina, ka bērniem skolās ārpus pilsētām ir sliktāks sociāli ekonomiskais statuss nekā pilsētu bērniem4.− Saskaņā ar pētījumu (Baltic Institute of Social Sciences, "Izglītības izmaksu ietekme uz skolēnu atbiršanu pamatskolās", 2007) datiem pāragri skolu pametušā jaunieša portretā līdztekus ekonomiskiem iemesliem minami arī psiholoģiski iemesli, kas izriet no ģimenes struktūras un ģimenes sociālā kapitāla;− ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā ar ES fondu ieguldījumu palīdzību atbalsts sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pamešanas mazināšanai5 tika sniegts atbalsta sistēmas izveidei izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem (speciālām vajadzībām) iekļaušanai izglītībā, kā rezultātā izveidoti 8 pašvaldību iekļaujošās izglītības atbalsta centri un atbalsta sistēmas izveidei sociālās atstumtības riska mazināšanai visiem bērniem un jauniešiem skolās, kā rezultātā izstrādāta un aprobēta atbalsta sistēma 15 pašvaldībās. Atbalsta sistēmas ietvaros veiktais pētījums liecina, ka priekšlaicīgas mācību pamešanas risks ir ne tikai bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām, bet arī bērniem un jauniešiem ar uzvedības problēmām, sociāli ekonomiskām problēmām, kuriem trūkst ģimenes atbalsta un ir mācīšanās grūtības.1.3 ESL monitoringa sistēmas galvenie trūkumi:1) Sistēma nav visaptveroša, pamatā administratīva rakstura2) Trūkst pilnīgas analīzes par ESL un drop-out iemesliem3) Trūkst analīzes par preventīvo pasākumu efektivitāti un atbilstībuLai izpildītu ex-ante nosacījumu, minēto pētījumu plānots veikt ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda 1.2.2.3.2.apakšaktivitātes "Atbalsts izglītības pētījumiem" projekta ietvaros. Projekta īstenošanas termiņš – līdz 2015.gada 31.augustam. Lai nodrošinātu visaptverošu pētījumu par ESL iemesliem, kā arī izstrādātu priekšlikumus ne tikai kompensējošiem, bet arī preventīviem pasākumiem, nepieciešams paplašināt apakšakativitātes ietvaros plānotā pētijuma darba uzdevumu.Indikatīvais laika grafiks: 2014.gada 28.maijā Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts izglītības pētījumiem" konsultatīvās padomes sēdes ietvaros tiks panākta vienošanās ar pētniekiem par pētījuma darba uzdevuma paplašināšanu. Līdz 2014.gada 30.septembrim tiks noteikti pētījuma analītiskos pierādījumos pamatoti priekšlaicīgas skolas mācības pamešanas cēloņi. Līdz 2014.gada 1.novembrim izstrādāti priekšlikumi mācīšanos sekmējošiem preventīviem un kompensējošiem pasākumiem, lai mazinātu ESL obligātajā izglītības vecumā un līdz 2014.gada 31.decembrim izstrādāti pētījuma analītiskos pierādījumos pamatoti ieteikumi nacionālo datu ieguves, uzskaites un analīzes sistēmas pilnveidei, lai veiktu ESL procesu valsts monitoringu. Līdz 2015.gada 1.aprīlim – izvērtēti pētījuma rezultāti un nodrošināta preventīvo un kompensējošo pasākumu plāna izstrāde tai skaitā SAM 8.3.3. īstenošanai, lai veiktu atbalsta pasākumus izglītības pieejamībai un ESL mazināšanai. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem plānots veikt sistēmiskus uzlabojumus datu uzskaitē un analīzē Valsts izglītības informācijas sistēmā, paplašinot sistēmas funkcionalitāti – līdz 2015.gada 31.jūljam.Vienlaikus plānots īstenot SAM, kurā paredzēts atbalsts NEET atgriešanai izglītības sistēmā vai iesaistīšanai darba tirgū.Atbildīgā iestāde: Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru | |
| 10.1. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (PMP), ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. | Izglītība, prasmes un mūžizglītība | Nav izpildīts | b) ii) kurš ietver attiecīgos izglītības sektorus, tostarp attīstību agrīnā pirmsskolas vecumā, un jo īpaši pievēršas mazaizsargātām grupām, kuras visvairāk apdraud PMP, tostarp cilvēkiem no atstumtām kopienām, un kurā ir ņemti vērā preventīvi, intervences un kompensācijas pasākumi; | Nav izpildīts | Lai nodrošinātu 10.1.ex-ante nosacījuma izpildi plānots veikt pētījumu par priekšlaicīgas mācību pamešanas iemesliem, ņemot vērā, ka šobrīd pieejamie dati ir atšķirīgi dažādos izglītības līmeņos un tādējādi nav salīdzināmi. Minētais pētījums ietvers analītisku izpēti par agrīni skolu pametušajiem bērniem un jauniešiem, priekšlikumus sistēmiskiem ilgtspējīgiem uzlabojumiem datu ievākšanā, uzskaitē, apstrādē un analīzē, kā arī priekšlikumus preventīvu un kompensējošu pasākumu ieviešanai priekšlaicīgas mācību pamešanas riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem plānots veikt sistēmiskus uzlabojumus datu uzskaitē un analīzē Valsts izglītības informācijas sistēmā, paplašinot sistēmas funkcionalitāti, kā arī izstrādāt preventīvu un kompensējošu pasākumu plānu priekšlaicīgas mācību pamešanas mazināšanai, ko paredzēts ietvert specifiskā atbalsts mērķa 8.3.3. "Samazināt un novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un kompensējošus pasākumus" atbalsta pasākumos.Izglītības kvalitātes valsts dienests katru gadu apkopo datus par obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. Minētie dati tiek ievietoti Valsts izglītības informācijas sistēmā, kur pašvaldības aktualizē informāciju par to teritorijās esošajiem bērniem. Dati ļauj secināt par izglītību pārtraukšanas iemesliem, kas tiek grupēti šādās kategorijās: ilgstoši slimojošie, bezvēsts prombūtnē, persona ar invaliditāti, adoptēts uz ārzemēm, izbraucis no valsts, anulēta deklarēta dzīvesvieta, pašvaldībai nav informācijas, nav norādīts statuss un citu iemeslu dēļ. Esošā priekšlaicīgi skolas pamešanas monitoringa sistēma nav visaptveroša, tajā trūkst pilnīgas analīzes par priekšlaicīgi skolas pamešanas un atbiršanas (drop-out) iemesliem, kā arī par preventīvo pasākumu efektivitāti un atbilstību.1.1 Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu apkopo datus par profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem – skaitu, atskaitītajiem un atskaitīšanas iemesliem.1.2 Ir vairāki pētījumi, kas attiecas uz iespējamajiem ESL iemesliem, piemēram:− Atbilstoši Eurostat 2013.gada pētījuma datiem 2011.gadā nabadzības un sociālās atstumtības risks Latvijā apdraud 43.6% bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem, kas ir trešais augstākais rādītājs ES valstu vidū3. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, vidū nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti bērni, kuru vecākiem ir zems izglītības līmenis (52%).− OECD PISA pētījumu rezultāti liecina, ka bērniem skolās ārpus pilsētām ir sliktāks sociāli ekonomiskais statuss nekā pilsētu bērniem4.− Saskaņā ar pētījumu (Baltic Institute of Social Sciences, "Izglītības izmaksu ietekme uz skolēnu atbiršanu pamatskolās", 2007) datiem pāragri skolu pametušā jaunieša portretā līdztekus ekonomiskiem iemesliem minami arī psiholoģiski iemesli, kas izriet no ģimenes struktūras un ģimenes sociālā kapitāla;− ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā ar ES fondu ieguldījumu palīdzību atbalsts sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pamešanas mazināšanai5 tika sniegts atbalsta sistēmas izveidei izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem (speciālām vajadzībām) iekļaušanai izglītībā, kā rezultātā izveidoti 8 pašvaldību iekļaujošās izglītības atbalsta centri un atbalsta sistēmas izveidei sociālās atstumtības riska mazināšanai visiem bērniem un jauniešiem skolās, kā rezultātā izstrādāta un aprobēta atbalsta sistēma 15 pašvaldībās. Atbalsta sistēmas ietvaros veiktais pētījums liecina, ka priekšlaicīgas mācību pamešanas risks ir ne tikai bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām, bet arī bērniem un jauniešiem ar uzvedības problēmām, sociāli ekonomiskām problēmām, kuriem trūkst ģimenes atbalsta un ir mācīšanās grūtības.1.3 ESL monitoringa sistēmas galvenie trūkumi:1) Sistēma nav visaptveroša, pamatā administratīva rakstura2) Trūkst pilnīgas analīzes par ESL un drop-out iemesliem3) Trūkst analīzes par preventīvo pasākumu efektivitāti un atbilstībuLai izpildītu ex-ante nosacījumu, minēto pētījumu plānots veikt ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda 1.2.2.3.2.apakšaktivitātes "Atbalsts izglītības pētījumiem" projekta ietvaros. Projekta īstenošanas termiņš – līdz 2015.gada 31.augustam. Lai nodrošinātu visaptverošu pētījumu par ESL iemesliem, kā arī izstrādātu priekšlikumus ne tikai kompensējošiem, bet arī preventīviem pasākumiem, nepieciešams paplašināt apakšakativitātes ietvaros plānotā pētijuma darba uzdevumu.Indikatīvais laika grafiks: 2014.gada 28.maijā Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts izglītības pētījumiem" konsultatīvās padomes sēdes ietvaros tiks panākta vienošanās ar pētniekiem par pētījuma darba uzdevuma paplašināšanu. Līdz 2014.gada 30.septembrim tiks noteikti pētījuma analītiskos pierādījumos pamatoti priekšlaicīgas skolas mācības pamešanas cēloņi. Līdz 2014.gada 1.novembrim izstrādāti priekšlikumi mācīšanos sekmējošiem preventīviem un kompensējošiem pasākumiem, lai mazinātu ESL obligātajā izglītības vecumā un līdz 2014.gada 31.decembrim izstrādāti pētījuma analītiskos pierādījumos pamatoti ieteikumi nacionālo datu ieguves, uzskaites un analīzes sistēmas pilnveidei, lai veiktu ESL procesu valsts monitoringu. Līdz 2015.gada 1.aprīlim – izvērtēti pētījuma rezultāti un nodrošināta preventīvo un kompensējošo pasākumu plāna izstrāde tai skaitā SAM 8.3.3. īstenošanai, lai veiktu atbalsta pasākumus izglītības pieejamībai un ESL mazināšanai. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem plānots veikt sistēmiskus uzlabojumus datu uzskaitē un analīzē Valsts izglītības informācijas sistēmā, paplašinot sistēmas funkcionalitāti – līdz 2015.gada 31.jūljam.Vienlaikus plānots īstenot SAM, kurā paredzēts atbalsts NEET atgriešanai izglītības sistēmā vai iesaistīšanai darba tirgū.Atbildīgā iestāde: Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru | |
| 10.1. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (PMP), ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. | Izglītība, prasmes un mūžizglītība | Nav izpildīts | b) iii) Kurā ir iesaistīti visi politikas virzieni un ieinteresētās puses, kas var risināt problēmas. | Nav izpildīts | Lai nodrošinātu 10.1.ex-ante nosacījuma izpildi plānots veikt pētījumu par priekšlaicīgas mācību pamešanas iemesliem, ņemot vērā, ka šobrīd pieejamie dati ir atšķirīgi dažādos izglītības līmeņos un tādējādi nav salīdzināmi. Minētais pētījums ietvers analītisku izpēti par agrīni skolu pametušajiem bērniem un jauniešiem, priekšlikumus sistēmiskiem ilgtspējīgiem uzlabojumiem datu ievākšanā, uzskaitē, apstrādē un analīzē, kā arī priekšlikumus preventīvu un kompensējošu pasākumu ieviešanai priekšlaicīgas mācību pamešanas riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem plānots veikt sistēmiskus uzlabojumus datu uzskaitē un analīzē Valsts izglītības informācijas sistēmā, paplašinot sistēmas funkcionalitāti, kā arī izstrādāt preventīvu un kompensējošu pasākumu plānu priekšlaicīgas mācību pamešanas mazināšanai, ko paredzēts ietvert specifiskā atbalsts mērķa 8.3.3. "Samazināt un novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un kompensējošus pasākumus" atbalsta pasākumos.Izglītības kvalitātes valsts dienests katru gadu apkopo datus par obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. Minētie dati tiek ievietoti Valsts izglītības informācijas sistēmā, kur pašvaldības aktualizē informāciju par to teritorijās esošajiem bērniem. Dati ļauj secināt par izglītību pārtraukšanas iemesliem, kas tiek grupēti šādās kategorijās: ilgstoši slimojošie, bezvēsts prombūtnē, persona ar invaliditāti, adoptēts uz ārzemēm, izbraucis no valsts, anulēta deklarēta dzīvesvieta, pašvaldībai nav informācijas, nav norādīts statuss un citu iemeslu dēļ. Esošā priekšlaicīgi skolas pamešanas monitoringa sistēma nav visaptveroša, tajā trūkst pilnīgas analīzes par priekšlaicīgi skolas pamešanas un atbiršanas (drop-out) iemesliem, kā arī par preventīvo pasākumu efektivitāti un atbilstību.1.1 Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu apkopo datus par profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem – skaitu, atskaitītajiem un atskaitīšanas iemesliem.1.2 Ir vairāki pētījumi, kas attiecas uz iespējamajiem ESL iemesliem, piemēram:− Atbilstoši Eurostat 2013.gada pētījuma datiem 2011.gadā nabadzības un sociālās atstumtības risks Latvijā apdraud 43.6% bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem, kas ir trešais augstākais rādītājs ES valstu vidū3. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, vidū nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti bērni, kuru vecākiem ir zems izglītības līmenis (52%).− OECD PISA pētījumu rezultāti liecina, ka bērniem skolās ārpus pilsētām ir sliktāks sociāli ekonomiskais statuss nekā pilsētu bērniem4.− Saskaņā ar pētījumu (Baltic Institute of Social Sciences, "Izglītības izmaksu ietekme uz skolēnu atbiršanu pamatskolās", 2007) datiem pāragri skolu pametušā jaunieša portretā līdztekus ekonomiskiem iemesliem minami arī psiholoģiski iemesli, kas izriet no ģimenes struktūras un ģimenes sociālā kapitāla;− ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā ar ES fondu ieguldījumu palīdzību atbalsts sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pamešanas mazināšanai5 tika sniegts atbalsta sistēmas izveidei izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem (speciālām vajadzībām) iekļaušanai izglītībā, kā rezultātā izveidoti 8 pašvaldību iekļaujošās izglītības atbalsta centri un atbalsta sistēmas izveidei sociālās atstumtības riska mazināšanai visiem bērniem un jauniešiem skolās, kā rezultātā izstrādāta un aprobēta atbalsta sistēma 15 pašvaldībās. Atbalsta sistēmas ietvaros veiktais pētījums liecina, ka priekšlaicīgas mācību pamešanas risks ir ne tikai bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām, bet arī bērniem un jauniešiem ar uzvedības problēmām, sociāli ekonomiskām problēmām, kuriem trūkst ģimenes atbalsta un ir mācīšanās grūtības.1.3 ESL monitoringa sistēmas galvenie trūkumi:1) Sistēma nav visaptveroša, pamatā administratīva rakstura2) Trūkst pilnīgas analīzes par ESL un drop-out iemesliem3) Trūkst analīzes par preventīvo pasākumu efektivitāti un atbilstībuLai izpildītu ex-ante nosacījumu, minēto pētījumu plānots veikt ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda 1.2.2.3.2.apakšaktivitātes "Atbalsts izglītības pētījumiem" projekta ietvaros. Projekta īstenošanas termiņš – līdz 2015.gada 31.augustam. Lai nodrošinātu visaptverošu pētījumu par ESL iemesliem, kā arī izstrādātu priekšlikumus ne tikai kompensējošiem, bet arī preventīviem pasākumiem, nepieciešams paplašināt apakšakativitātes ietvaros plānotā pētijuma darba uzdevumu.Indikatīvais laika grafiks: 2014.gada 28.maijā Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts izglītības pētījumiem" konsultatīvās padomes sēdes ietvaros tiks panākta vienošanās ar pētniekiem par pētījuma darba uzdevuma paplašināšanu. Līdz 2014.gada 30.septembrim tiks noteikti pētījuma analītiskos pierādījumos pamatoti priekšlaicīgas skolas mācības pamešanas cēloņi. Līdz 2014.gada 1.novembrim izstrādāti priekšlikumi mācīšanos sekmējošiem preventīviem un kompensējošiem pasākumiem, lai mazinātu ESL obligātajā izglītības vecumā un līdz 2014.gada 31.decembrim izstrādāti pētījuma analītiskos pierādījumos pamatoti ieteikumi nacionālo datu ieguves, uzskaites un analīzes sistēmas pilnveidei, lai veiktu ESL procesu valsts monitoringu. Līdz 2015.gada 1.aprīlim – izvērtēti pētījuma rezultāti un nodrošināta preventīvo un kompensējošo pasākumu plāna izstrāde tai skaitā SAM 8.3.3. īstenošanai, lai veiktu atbalsta pasākumus izglītības pieejamībai un ESL mazināšanai. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem plānots veikt sistēmiskus uzlabojumus datu uzskaitē un analīzē Valsts izglītības informācijas sistēmā, paplašinot sistēmas funkcionalitāti – līdz 2015.gada 31.jūljam.Vienlaikus plānots īstenot SAM, kurā paredzēts atbalsts NEET atgriešanai izglītības sistēmā vai iesaistīšanai darba tirgū.Atbildīgā iestāde: Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru | |
| 10.2. Augstākā izglītība: ir izstrādāts valsts vai reģionāls stratēģisks politikas satvars augstākās izglītības apguves rādītāju, kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanai, ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. | Izglītība, prasmes un mūžizglītība | Izpildīts | a) Ir ieviests valsts vai reģionāls augstākās izglītības stratēģisks politikas satvars, kas paredz:i) ja vajadzīgs, pasākumus apguves un ieguves veicināšanai, kuri:— veicina augstākās izglītības apguvi to iedzīvotāju vidū, kuriem ir zemi ienākumi, un citu nepietiekami pārstāvētu iedzīvotāju grupu vidū, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem, tostarp cilvēkiem no atstumtām kopienām;— mazina mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājus / uzlabo izglītības ieguves rādītājus;— veicina inovatīva satura un programmu izstrādi; | Izpildīts | Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprināts MK 07.01.2014; pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4623) | Lai izpildītu ex-ante nosacījuma kritērijus un doto uzdevumu nosacījuma izpildi, ir izstrādātas un 2014.gada 7.janvārī valdībā apstiprinātas Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam (kritēriju izpilde pamatota šī dokumenta 2.pielikumā).Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam ir ietverts jautājums gan par izglītības iespēju paplašināšanu, t.sk. mūžizglītības (visos attiecīgajos izglītības veidos) aspektā, gan uzsverot izglītības piedāvājuma nodrošināšanu, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām. Tāpat šajās pamatnostādnēs ir noteikts modelis budžeta vietu sadalē, ņemot vērā prioritārās nozares (jomas, kas sekmē tautsaimniecības attīstību un nodarbinātību un pēc šo programmu absolventiem ir liels pieprasījums darba tirgū).Vienlaikus augstākās izglītības attīstības jautājumi ietverti arī citos Latvijas attīstības plānošanas dokumentos: NRP; Stratēģija "Latvija 2030" un NAP 2020 |
| 10.2. Augstākā izglītība: ir izstrādāts valsts vai reģionāls stratēģisks politikas satvars augstākās izglītības apguves rādītāju, kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanai, ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. | Izglītība, prasmes un mūžizglītība | Izpildīts | ii) pasākumus nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai, kuri:— veicina starpdisciplīnu prasmes, tostarp uzņēmējdarbības prasmes, attiecīgajās augstākās izglītības programmās;— mazina dzimumu atšķirības akadēmisko un profesionālo izvēļu ziņā. | Izpildīts | Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprināts MK 07.01.2014; pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4623) | Lai izpildītu ex-ante nosacījuma kritērijus un doto uzdevumu nosacījuma izpildi, ir izstrādātas un 2014.gada 7.janvārī valdībā apstiprinātas Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam (kritēriju izpilde pamatota šī dokumenta 2.pielikumā).Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam ir ietverts jautājums gan par izglītības iespēju paplašināšanu, t.sk. mūžizglītības (visos attiecīgajos izglītības veidos) aspektā, gan uzsverot izglītības piedāvājuma nodrošināšanu, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām. Tāpat šajās pamatnostādnēs ir noteikts modelis budžeta vietu sadalē, ņemot vērā prioritārās nozares (jomas, kas sekmē tautsaimniecības attīstību un nodarbinātību un pēc šo programmu absolventiem ir liels pieprasījums darba tirgū).Vienlaikus augstākās izglītības attīstības jautājumi ietverti arī citos Latvijas attīstības plānošanas dokumentos: NRP; Stratēģija "Latvija 2030" un NAP 2020 |
| 10.3. Mūžizglītība: ir izstrādāts valsts un/vai reģionāls mūžizglītības stratēģisks politikas satvars, ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. | Izglītība, prasmes un mūžizglītība | Izpildīts | a) Ir ieviests valsts vai reģionāls mūžizglītības stratēģisks politikas satvars, kas paredz pasākumus, lai:i) atbalstītu mūžizglītības attīstības un saistošos pakalpojumus, ietverot to īstenošanu un prasmju uzlabošanu (t. i., validāciju, norādes, izglītību un apmācību), kā arī veicinātu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos un partnerību ar tām; | Izpildīts | Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprināts MK 07.01.2014; pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4623) | Lai izpildītu ex-ante nosacījuma kritērijus un doto uzdevumu nosacījuma izpildi, ir izstrādāts un 2014.gada 7.janvārī valdībā apstiprinātas Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam (kritēriju izpilde pamatota šī dokumenta 2.pielikumā).Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.2020.gadamir ietverts jautājums gan par izglītības iespēju paplašināšanu, t.sk. mūžizglītības (visos attiecīgajos izglītības veidos) aspektā, gan uzsverot izglītības piedāvājuma nodrošināšanu, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām. Tāpat šajās pamatnostādnēs ir izstrādāts starpinstitucionālais sadarbības modelis un pakalpojumu pieejamības "grozs".Vienlaikus mūžizglītības attīstības jautājumi ietverti arī citos Latvijas attīstības plānošanas dokumentos: NRP; Stratēģija "Latvija 2030" un NAP 2020. |
| 10.3. Mūžizglītība: ir izstrādāts valsts un/vai reģionāls mūžizglītības stratēģisks politikas satvars, ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. | Izglītība, prasmes un mūžizglītība | Izpildīts | a) ii) lai nodrošinātu prasmju pilnveidošanas iespējas dažādām mērķa grupām, ja tās ir noteiktas kā prioritātes valsts vai reģionālos stratēģiskos politikas satvaros (piemēram, jauniešiem profesionālajā apmācībā, pieaugušajiem, vecākiem, kuri atgriežas darba tirgū, mazkvalificētiem un gados vecākiem darbiniekiem, migrantiem, kā arī citām nelabvēlīgām grupām, jo īpaši invalīdiem); | Izpildīts | Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprināts MK 07.01.2014; pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4623) | Pieaugušo izglītības politikas īstenošanā iesaistītas vairākas puses: pašvaldības (plānošanas reģioni), nozares ministrijas, privātie uzņēmēji, sociālie partneri.IZM pieaugušo izglītības modeļa īstenošanā paredz noteiktu finansēšanas mehānismu (sadali) un avotus (valsts, ESF, darba devēju, uzņēmēju un privāto finansējums), kā arī noteiktu mērķauditoriju (prioritāšu noteikšana), vienlaikus nodrošinot mērķa grupas nepārklāšanos ar Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas atbalstu, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu vispārējās un profesionālās izglītības ietvaros. |
| 10.3. Mūžizglītība: ir izstrādāts valsts un/vai reģionāls mūžizglītības stratēģisks politikas satvars, ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. | Izglītība, prasmes un mūžizglītība | Izpildīts | a) iii) paplašinātu mūžizglītības pieejamību, cenšoties efektīvi ieviest pārredzamības rīkus (piemēram, Eiropas kvalifikāciju sistēmu, valstu kvalifikāciju sistēmu, Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā, Eiropas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu profesionālajai izglītībai un apmācībām); | Izpildīts | Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprināts MK 07.01.2014; pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4623) | Lai indivīds efektīvi un ātri saņemtu atbalstu gan savas darba karjeras attīstībai, gan profesionālās kompetences paaugstināšanai, pieaugušo izglītība jānodrošina pēc iespējas tuvāk viņa dzīvesvietai un plašākā spektrā. izglītība jānodrošina pēc iespējas tuvāk viņa dzīvesvietai un plašākā spektrā. LM nodrošina atbalstu Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, īpaši ar zemu un darba tirgus prasībām neatbilstošu prasmju un kvalifikācijas līmeni, savukārt IZM un EM plāno sniegt atbalstu darba tirgū nepieciešamo, mūžizglītības prasmju attīstībai gan balstoties uz darba devēja pieprasījumu, gan indivīda karjeras attīstības redzējumu. |
| 10.3. Mūžizglītība: ir izstrādāts valsts un/vai reģionāls mūžizglītības stratēģisks politikas satvars, ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. | Izglītība, prasmes un mūžizglītība | Izpildīts | a) iv) palielinātu izglītības un apmācības saistību ar darba tirgu un pielāgotu izglītību un apmācību noteikto mērķa grupu vajadzībām | Izpildīts | Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprināts MK 07.01.2014; pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4623) | Līdz 2014.gada maijam IZM īstenotā projekta "Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā" ietvaros organizēti mācību un izglītojošie semināri Kurzemes plānošanas reģiona, Latgales plānošanas reģiona, Rīgas plānošanas reģiona, Vidzemes plānošanas reģiona un Zemgales plānošanas reģiona kapacitātes stiprināšanai mūžizglītībā.Ir izstrādāta koncepcija sadarbības modeļa veidošanai pieaugušo izglītības ieviešanai, kas atspoguļo pieaugušo izglītībā iesaistītās institūcijas, to lomu un atbildības, t.sk. mērķa grupu sadalījumu, pieaugušo izglītībai plānoto finansējumu, kā arī uzraudzības mehānismu.Minētā koncepcija patlaban tiek izdiskutēta un saskaņota ar Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju, sociālajiem partneriem (LDDK, LABS, LTRK, LPS) un plānošanas reģionu pārstāvjiem.2014.gada 17.jūnijā tiks organizēta konference "Pieaugušo izglītība: sistēma indivīda un reģiona izaugsmei", kuras ietvaros arī tiks pārrunāta pieaugušo izglītības koncepcija.Līdz 2014.gada decembrim plānots izstrādāt rīcības plānu Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam ieviešanai, kurā tiks atspoguļots koncepcijā ietvertais pieaugušo izglītības ieviešanas modelis, t.sk. ietverot pasākumus pieaugušo izglītības īstenošanai. |
| 10.4. Ir izstrādāts valsts vai reģionāls stratēģisks politikas satvars, lai palielinātu profesionālās izglītības un apmācības (VET) kvalitāti un efektivitāti, ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. | Izglītība, prasmes un mūžizglītība | Izpildīts | a) Ir ieviests valsts vai reģionāls stratēģisks politikas satvars, lai palielinātu VET sistēmu kvalitāti un efektivitāti, ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus, kas ietver pasākumus, lai:i) uzlabotu darba tirgus saistību ar VET sistēmām, ko īsteno ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību nodrošināšanu tās dažādās formās; | Izpildīts | Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprināts MK 07.01.2014; pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4623) | Lai izpildītu ex-ante nosacījuma kritērijus un doto uzdevumu nosacījuma izpildi, ir izstrādātas un 2014.gada 7.janvārī valdībā apstiprinātas Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam (kritēriju izpilde pamatota šī dokumenta 2.pielikumā).Pasākumi, lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības sistēmas atbilstību darba tirgus prasībām tiek īstenoti ciešā sadarbībā ar darba devējiem, ieskaitot 1) mehānismu izveidi izglītības satura atbilstības nodrošināšanai mainīgajam prasmju pieprasījumam un 2) stiprinot darba vidē balstītu mācību nozīmi. |
| 10.4. Ir izstrādāts valsts vai reģionāls stratēģisks politikas satvars, lai palielinātu profesionālās izglītības un apmācības (VET) kvalitāti un efektivitāti, ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. | Izglītība, prasmes un mūžizglītība | Izpildīts | a) ii) uzlabotu VET kvalitāti un pievilcību, tostarp izveidojot valsts pieeju VET kvalitātes nodrošināšanai (piemēram, saskaņā ar Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru profesionālajai izglītībai un apmācībām), un ieviešot pārredzamības un atzīšanas instrumentus, piemēram, Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET). | Izpildīts | Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprināts MK 07.01.2014; pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4623) | Profesionālās izglītības un apmācības pievilcības paaugstināšana ir cieši saistīta ar tās īstenošanas kvalitāti, mūsdienīgām īstenošanas formām un elastību kvalifikāciju novērtēšanā un pārnesē. Profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes un caurspīdīguma nodrošināšanai, t.sk. ieviešot kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūru profesionālajā izglītībā un caurspīdīguma un atzīšanas instrumentus, 2013.gada 8.augustā IKVD ir sācis darbu projekta "Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūras profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā (turpmāk – EQAVET) ieviešana profesionālajā izglītībā Latvijā" ietvaros. |
| 11. Ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars dalībvalstu pārvaldes efektivitātes nostiprināšanai, tostarp valsts pārvaldes reformai. | Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja | Daļēji izpildīts | a) Ir ieviests un tiek īstenots stratēģisks politikas satvars, kura mērķis ir nostiprināt dalībvalsts publisko iestāžu pārvaldes efektivitāti un to prasmes attiecībā uz šādiem elementiem:i) tiesisko, organizatorisko un/vai procesuālo reformas darbību analīzi un stratēģisko plānošanu; | Nav izpildīts | Attīstības plānošanas sistēmas likums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=175748)MK 2012.gada 8.maija noteikumi Nr.326 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādē", kuri izstrādāti, lai nodrošinātu efektīvāku iekšējās kontroles sistēmu ieviešanu visā valsts pārvaldē (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=247746)MK 2012.gada 10.jūlija noteikumi Nr.494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu", tādējādi ieviešot jaunus principus tiešajā valsts pārvaldē nodarbināto darba izpildes novērtēšanā (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=250211)Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija (apstiprināta ar MK 2013.gada 6.februāra rīkojumu Nr.48) (pieejams - http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file2483.doc)Koncepcija par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi, (apstiprināta ar MK 2013.gada 19.februāra rīkojumu Nr.58) (pieejams – http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file50123.doc)Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānsUzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns (ik gadu no 2008.gada, iepriekš periodam no 2002.-2008.gadam) | Lai izpildītu nosacījumus, par stratēģisko politikas ietvaru (i) un kvalitātes pārvaldības sistēmu izstrādi (a) ii)) tiks veiktas sekojošas darbības:1) ir veikts ex-post novērtējums Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.–2013.gadam, uz kā pamata līdz 2014.gada 31.oktobrim tiks izstrādātas jaunās pamatnostādnes 2014.-2020.gada periodam. Atbildīgā institūcija –Valsts kanceleja.2) Lai demonstrētu valsts korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas stratēģiskos virzienus un uzsvarus 2014.-2020.gadā pašreiz tiek izstrādāta "Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam", kuru plānots saskaņot un apstiprināt Ministru kabinetā līdz 2014.gada 31.oktobrim. Atbildīgā institūcija – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.Kvalitātes vadības sistēmu ieviešanas process valsts pārvaldē tiks iekļauts MK informatīvajā ziņojumā, ko pašreiz Valsts kanceleja gatavo, lai nodrošinātu Ex-ante kritēriju izpildi 2014.-2020.gadam, kuru plānots apstiprināt līdz 2014.gada 30.novembrim. Ņemot vērā, ka ES fondu regulējums paredz finansējuma saņēmējiem nodrošināt projekta rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigām, ieviestajām kvalitātes vadības sistēmām tiks nodrošināta ilgtspēja pastāvīgi pārskatot ieviesto procesu atbilstību realitātei, kā arī, izmantojot gūto pieredzi citu valsts pārvaldes iestāžu kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošanā valsts budžeta finansējuma ietvaros. |
| 11. Ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars dalībvalstu pārvaldes efektivitātes nostiprināšanai, tostarp valsts pārvaldes reformai. | Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja | Daļēji izpildīts | a) ii) Kvalitātes pārvaldības sistēmu izstrādi; | Nav izpildīts | Attīstības plānošanas sistēmas likums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=175748)MK 2012.gada 8.maija noteikumi Nr.326 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādē", kuri izstrādāti, lai nodrošinātu efektīvāku iekšējās kontroles sistēmu ieviešanu visā valsts pārvaldē (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=247746)MK 2012.gada 10.jūlija noteikumi Nr.494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu", tādējādi ieviešot jaunus principus tiešajā valsts pārvaldē nodarbināto darba izpildes novērtēšanā (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=250211)Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija (apstiprināta ar MK 2013.gada 6.februāra rīkojumu Nr.48) (pieejams - http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file2483.doc)Koncepcija par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi, (apstiprināta ar MK 2013.gada 19.februāra rīkojumu Nr.58) (pieejams – http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file50123.doc)Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānsUzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns (ik gadu no 2008.gada, iepriekš periodam no 2002.-2008.gadam) | Lai izpildītu nosacījumus, par stratēģisko politikas ietvaru (i) un kvalitātes pārvaldības sistēmu izstrādi (a) ii)) tiks veiktas sekojošas darbības:1) ir veikts ex-post novērtējums Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.–2013.gadam, uz kā pamata līdz 2014.gada 31.oktobrim tiks izstrādātas jaunās pamatnostādnes 2014.-2020.gada periodam. Atbildīgā institūcija –Valsts kanceleja.2) Lai demonstrētu valsts korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas stratēģiskos virzienus un uzsvarus 2014.-2020.gadā pašreiz tiek izstrādāta "Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam", kuru plānots saskaņot un apstiprināt Ministru kabinetā līdz 2014.gada 31.oktobrim. Atbildīgā institūcija – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.Kvalitātes vadības sistēmu ieviešanas process valsts pārvaldē tiks iekļauts MK informatīvajā ziņojumā, ko pašreiz Valsts kanceleja gatavo, lai nodrošinātu Ex-ante kritēriju izpildi 2014.-2020.gadam, kuru plānots apstiprināt līdz 2014.gada 30.novembrim. Ņemot vērā, ka ES fondu regulējums paredz finansējuma saņēmējiem nodrošināt projekta rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigām, ieviestajām kvalitātes vadības sistēmām tiks nodrošināta ilgtspēja pastāvīgi pārskatot ieviesto procesu atbilstību realitātei, kā arī, izmantojot gūto pieredzi citu valsts pārvaldes iestāžu kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošanā valsts budžeta finansējuma ietvaros. |
| 11. Ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars dalībvalstu pārvaldes efektivitātes nostiprināšanai, tostarp valsts pārvaldes reformai. | Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja | Daļēji izpildīts | a) iii) integrētas darbības administratīvo procedūru vienkāršošanai un racionalizācijai; | Izpildīts | Attīstības plānošanas sistēmas likums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=175748)MK 2012.gada 8.maija noteikumi Nr.326 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādē", kuri izstrādāti, lai nodrošinātu efektīvāku iekšējās kontroles sistēmu ieviešanu visā valsts pārvaldē (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=247746)MK 2012.gada 10.jūlija noteikumi Nr.494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu", tādējādi ieviešot jaunus principus tiešajā valsts pārvaldē nodarbināto darba izpildes novērtēšanā (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=250211)Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija (apstiprināta ar MK 2013.gada 6.februāra rīkojumu Nr.48) (pieejams - http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file2483.doc)Koncepcija par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi, (apstiprināta ar MK 2013.gada 19.februāra rīkojumu Nr.58) (pieejams – http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file50123.doc)Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānsUzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns (ik gadu no 2008.gada, iepriekš periodam no 2002.-2008.gadam) | Koncepcijas par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi mērķis ir izveidot publisko pakalpojumu sistēmu, definējot sistemātisku pieeju vienotas un koordinētas publisko pakalpojumu attīstības politikas un regulējuma izstrādē, metodiskā vadībā un īstenošanā.Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pakalpojumu izveidi un sniegšanu, lai:- samazinātu administratīvo slogu,- uzlabotu pakalpojumu pieejamību,- veicinātu valsts pārvaldes efektivitāti,- veicinātu valsts pārvaldes caurskatāmību,ieviešot sistemātisku pieeju vienotas un koordinētas publisko pakalpojumu attīstības politikas un regulējuma izstrādē, nodrošinot pilnveides procesu koordināciju un vadību, tai skaitā veicinot institucionālo sadarbību un nodrošinot IKT iespēju visaptverošu un koordinētu pielietošanu valsts pārvaldes procesu pilnveidē un pakalpojumu sniegšanā.Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2013.-2014.gadam mērķis ir "vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajā iekļauti veicamie pasākumi, kuriem ir ietekme uz Latvijas rādītājiem Doing Business pētījumā, galvenokārt šādās jomās- uzņēmējdarbības uzsākšanā, regulējuma pilnveide būvniecības procesā, nekustamā īpašuma reģistrācijā, līgumsaistību izpildē. |
| 11. Ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars dalībvalstu pārvaldes efektivitātes nostiprināšanai, tostarp valsts pārvaldes reformai. | Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja | Daļēji izpildīts | a) iv) tādas cilvēkresursu stratēģijas un politikas izstrādi un īstenošanu, kura attiecas uz noteiktajām neatbilstībām šajā jomā; | Nav izpildīts | Attīstības plānošanas sistēmas likums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=175748)MK 2012.gada 8.maija noteikumi Nr.326 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādē", kuri izstrādāti, lai nodrošinātu efektīvāku iekšējās kontroles sistēmu ieviešanu visā valsts pārvaldē (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=247746)MK 2012.gada 10.jūlija noteikumi Nr.494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu", tādējādi ieviešot jaunus principus tiešajā valsts pārvaldē nodarbināto darba izpildes novērtēšanā (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=250211)Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija (apstiprināta ar MK 2013.gada 6.februāra rīkojumu Nr.48) (pieejams - http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file2483.doc)Koncepcija par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi, (apstiprināta ar MK 2013.gada 19.februāra rīkojumu Nr.58) (pieejams – http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file50123.doc)Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānsUzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns (ik gadu no 2008.gada, iepriekš periodam no 2002.-2008.gadam) | Nosacījuma a) iv) izpilde:IValsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcijas mērķis ir profesionāli, motivēti un godīgi valsts pārvaldē nodarbinātie.Cilvēkresursu attīstības politikas apakšmērķi:1) efektīva cilvēkresursu pārvaldības sistēma, kas balstās uz vienotiem personālvadības procesiem – ieviesta atlases, novērtēšanas, attīstības un darba samaksas sistēma, kas veicina visu valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitāti neatkarīgi no amata statusa;2) efektīva cilvēkresursu institucionālās vadības un koordinācijas sistēma, kas veicina informācijas tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē.II1) Tiesu administrācija līdz 2015.gada 1.maijam apzinās tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācību un izvērtējumu (pētījumu) vajadzības un sagatavos apmācību un izvērtējumu (pētījumu) vajadzību sarakstu. Tiks ņemts vērā nevalstisko organizāciju un uzņēmēju viedoklis.2) Tiesu adminstrācija līdz 2015.gada 1.augustam sadarbībā ar Tieslietu padomi izvērtēs iesniegto apmācību un izvērtējumu (pētījumu) vajadzību sarakstu un noteiks prioritātes apmācību vajadzību un izvērtējumu (pētījumu) virzieniem.Tiesu administrācija līdz 2015.gada 1.novembrim sadarbībā ar partneriem izstrādās apmācību programmas un konkrētas izvērtējumu (pētījumu) tēmas, ņemot vērā Tieslietu padomes viedokli un prioritāros apmācību vajadzību un izvērtējumu (pētījumu) virzienus.3) Tieslietu ministrija līdz 2014.gada 1.septembrim izstrādās "Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam"2016.gada 1.jūlijā apmācību uzsākšana.2016.gada 1.jūlijā un turpmāk ik gadu tiek aktualizētas apmācību vajadzības, attiecīgi veicot izmaiņas apmācību programmās. |
| 11. Ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars dalībvalstu pārvaldes efektivitātes nostiprināšanai, tostarp valsts pārvaldes reformai. | Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja | Daļēji izpildīts | a) v) prasmju pilnveidošanu visos publisko iestāžu profesionālās hierarhijas līmeņos; | Nav izpildīts | Attīstības plānošanas sistēmas likums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=175748)MK 2012.gada 8.maija noteikumi Nr.326 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādē", kuri izstrādāti, lai nodrošinātu efektīvāku iekšējās kontroles sistēmu ieviešanu visā valsts pārvaldē (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=247746)MK 2012.gada 10.jūlija noteikumi Nr.494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu", tādējādi ieviešot jaunus principus tiešajā valsts pārvaldē nodarbināto darba izpildes novērtēšanā (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=250211)Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija (apstiprināta ar MK 2013.gada 6.februāra rīkojumu Nr.48) (pieejams - http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file2483.doc)Koncepcija par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi, (apstiprināta ar MK 2013.gada 19.februāra rīkojumu Nr.58) (pieejams – http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file50123.doc)Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānsUzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns (ik gadu no 2008.gada, iepriekš periodam no 2002.-2008.gadam) | Prasmju un profesionālo kompetenču pilnveidošana visos publisko iestāžu profesionālās hierarhijas līmeņos notiks pēc sekojoša darbības plāna:Līdz 2014.gada 30.aprīlim un tālāk katru gadu līdz aprīļa beigām Valsts administrācijas skola ar Valsts kancelejas starpniecību iegūst informāciju no NEVIS sistēmas par nepieciešamajām attīstības vajadzībām nākamajam gadam sadalījumā pa resoriem.Līdz 2014.gada 30.septembrim Valsts administrācijas skola sadarbībā ar Valsts kanceleju izstrādās stratēģiju "Par valsts pārvaldes ierēdņu un darbinieku prasmju pilnveidi visos līmeņos laika periodam līdz 2020.gadam", kas tiks pārskatīta reizi gadā pēc aktuālo mācību vajadzību apkopošanas.MK informatīvajā ziņojumā, ko gatavo Valsts kanceleja, lai nodrošinātu ex-ante kritēriju izpildi 2014. -2020.gadam tiks iekļauta sadaļa par pārvaldes ierēdņu un darbinieku prasmju pilnveidi visos līmeņos, ko plānots apstiprināt līdz 2014.gada 30.novembrim.Valsts administrācijas skola veic mācību piedāvājuma visiem valsts pārvaldes līmeņiem sagatavošanu un apmācību grafika sagatavošanu līdz 2014.gada 15.decembrim.Valsts administrācijas skola 2015.gada 1.septembrī uzsāk apmācību procesu. |
| 11. Ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars dalībvalstu pārvaldes efektivitātes nostiprināšanai, tostarp valsts pārvaldes reformai. | Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja | Daļēji izpildīts | a) vi) uzraudzības un novērtēšanas procedūru un rīku izstrādi. | Izpildīts | Attīstības plānošanas sistēmas likums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=175748)MK 2012.gada 8.maija noteikumi Nr.326 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādē", kuri izstrādāti, lai nodrošinātu efektīvāku iekšējās kontroles sistēmu ieviešanu visā valsts pārvaldē (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=247746)MK 2012.gada 10.jūlija noteikumi Nr.494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu", tādējādi ieviešot jaunus principus tiešajā valsts pārvaldē nodarbināto darba izpildes novērtēšanā (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=250211)Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija (apstiprināta ar MK 2013.gada 6.februāra rīkojumu Nr.48) (pieejams - http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file2483.doc)Koncepcija par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi, (apstiprināta ar MK 2013.gada 19.februāra rīkojumu Nr.58) (pieejams – http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file50123.doc)Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānsUzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns (ik gadu no 2008.gada, iepriekš periodam no 2002.-2008.gadam) | Valsts pārvaldes politikas attīstības uzraudzība un novērtēšana tiek veikta periodiski. Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.–2013.gadam ex-post novērtējuma starpziņojums un gala ziņojums, kā arī rekomendācijas turpmākajai rīcībai ir pieejamas - http://www.mk.gov.lv/file/files/ESfondi/2013/3_2_2_starpzin_pamatnostadnes.pdf un attiecīgi - http://www.mk.gov.lv/file/files/ESfondi/2013/3_2_aktiv_4_%20gala_zinojums.pdf. Valsts pārvaldes politikas attīstības gaitas uzraudzība un priekšlikumu sniegšana valsts pārvaldes modernizācijai un darbības uzlabošanai tiek īstenota arī Valsts pārvaldes politikas attīstības padomes ietvaros, kas ir konsultatīva valsts institūcija un kuras darbības mērķis ir akcentēt valsts pārvaldes darbības uzlabošanas nozīmi, paplašināt diskusiju par valsts pārvaldes politiku, iesaistot diskusijā sabiedrības, valsts un privātā sektora pārstāvjus |
| 1. vispārīgaisIr administratīvā spēja saistībā ar ESI fondiem īstenot un piemērot Savienības tiesību aktus un politiku diskriminācijas novēršanas jomā. | Vispārīgais nosacījums | Daļēji izpildīts | i) Dalībvalstu iestāžu sistēmai un tiesiskam regulējumam atbilstoša kārtība to struktūru iesaistei visā programmu sagatavošanas un īstenošanas gaitā, kuras ir atbildīgas par vienlīdzīgas attieksmes veicināšanu pret visām personām, tostarp konsultāciju sniegšanu par līdztiesības jautājumiem attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar ESI; | Izpildīts | (Tiesībsarga likums: http://likumi.lv/doc.php?id=133535, Tiesībsarga biroja nolikums: http://www.tiesibsargs.lv/par-mums/tiesibsarga-birojs/tiesibsarga-biroja-nolikums) | Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs ir vienādas attieksmes veicināšanas iestāde saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2000. gada 29. jūnija direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, Padomes 2004. gada 13. decembra direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, Padomes 2006. gada 5. jūlija direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos.Partnerības līguma 1.5.2.sadaļā sniegts izklāsts par stratēģisko, tiesisko un institucionālo ietvaru vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principu īstenošanai ESI fondu sagatavošanā un īstenošanā, kā arī ierosināts horizontālās prioritātes "Vienlīdzīgas iespējas" ietvars, lai koordinētu horizontālo principu ievērošanu katrā ESI fondu cikla posmā. |
| 1. vispārīgaisIr administratīvā spēja saistībā ar ESI fondiem īstenot un piemērot Savienības tiesību aktus un politiku diskriminācijas novēršanas jomā. | Vispārīgais nosacījums | Daļēji izpildīts | ii) kārtība tā personāla apmācībai, kurš strādā iestādēs, kas iesaistītas ESI fondu pārvaldībā un kontrolē jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti un politika diskriminācijas novēršanas jomā. | Nav izpildīts | Finanšu ministrijas izstrādātā Vadības un kontroles sistēmas apraksta pielikumā tiks pievienots ES KP fondu cilvēkresursu attīstības plāns, iekļaujot informāciju par ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācību vienlīdzīgu iespēju, nedriskriminācijas un dzimumu līdztiesības jomās, paredzot apmācībām visu ESI fondu TP līdzekļus. Vadības un kontroles sistēmas aprakta principi un saturs ir iekļauts informatīvajā ziņojumā par Vadības un kontroles sistēmu, kas apstiprināts MK 2013.gada 17.decembrī.Kritērija izpilde - 2014. gada 31. decembrisAtbildīgā iestāde: Finanšu ministrija | |
| 1. vispārīgaisIr administratīvā spēja saistībā ar ESI fondiem īstenot un piemērot Savienības tiesību aktus un politiku diskriminācijas novēršanas jomā. | Vispārīgais nosacījums | Daļēji izpildīts | ||||
| 2. vispārīgaisIr administratīvā spēja saistībā ar ESI fondiem īstenot un piemērot Savienības tiesību aktus un politiku dzimumu līdztiesības jomā. | Vispārīgais nosacījums | Daļēji izpildīts | i) Dalībvalstu iestāžu sistēmai un tiesiskam regulējumam atbilstoša kārtība to struktūru iesaistei visā programmu sagatavošanas un īstenošanas gaitā, kuras ir atbildīgas par dzimumu līdztiesību, tostarp konsultāciju sniegšanu par dzimumu līdztiesības jautājumiem attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar ESI; | Izpildīts | Tiesībsarga likums (pieejams - http://likumi.lv/doc.php?id=133535); Tiesībsarga biroja nolikums (pieejams - http://www.tiesibsargs.lv/par-mums/tiesibsarga-birojs/tiesibsarga-biroja-nolikums) | Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs ir vienādas attieksmes veicināšanas iestāde saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2000. gada 29. jūnija direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, Padomes 2004. gada 13. decembra direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, Padomes 2006. gada 5. jūlija direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos.Partnerības līguma 1.5.2.sadaļā sniegts izklāsts par stratēģisko, tiesisko un institucionālo ietvaru dzimumu līdztiesības, vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principu īstenošanai ESI fondu sagatavošanā un īstenošanā, kā arī ierosināts horizontālās prioritātes "Vienlīdzīgas iespējas" ietvars, lai koordinētu horizontālo principu ievērošanu katrā ESI fondu cikla posmā.Izstrādājot 2014.-2020.gada ESI fondu IKT nodrošinājumu, iespēju robežās tiks ņemta vērā nepieciešamība datu uzkrāšanai dzimumu griezumā, ņemot vērā EK papildus skaidrojumus, vadlīnijas. |
| 2. vispārīgaisIr administratīvā spēja saistībā ar ESI fondiem īstenot un piemērot Savienības tiesību aktus un politiku dzimumu līdztiesības jomā. | Vispārīgais nosacījums | Daļēji izpildīts | Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs ir vienādas attieksmes veicināšanas iestāde saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2000. gada 29. jūnija direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, Padomes 2004. gada 13. decembra direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, Padomes 2006. gada 5. jūlija direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos.Partnerības līguma 1.5.2.sadaļā sniegts izklāsts par stratēģisko, tiesisko un institucionālo ietvaru dzimumu līdztiesības, vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principu īstenošanai ESI fondu sagatavošanā un īstenošanā, kā arī ierosināts horizontālās prioritātes "Vienlīdzīgas iespējas" ietvars, lai koordinētu horizontālo principu ievērošanu katrā ESI fondu cikla posmā.Izstrādājot 2014.-2020.gada ESI fondu IKT nodrošinājumu, iespēju robežās tiks ņemta vērā nepieciešamība datu uzkrāšanai dzimumu griezumā, ņemot vērā EK papildus skaidrojumus, vadlīnijas. | |||
| 2. vispārīgaisIr administratīvā spēja saistībā ar ESI fondiem īstenot un piemērot Savienības tiesību aktus un politiku dzimumu līdztiesības jomā. | Vispārīgais nosacījums | Daļēji izpildīts | ii) kārtība tā personāla apmācībai, kurš strādā iestādēs, kas iesaistītas ESI fondu pārvaldībā un kontrolē jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti un politika dzimumu līdztiesības jomā, kā arī integrētā pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai. | Nav izpildīts | Finanšu ministrijas izstrādātā Vadības un kontroles sistēmas apraksta pielikumā tiks pievienots ES KP fondu cilvēkresursu attīstības plāns, iekļaujot informāciju par ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācību vienlīdzīgu iespēju, nedriskriminācijas un dzimumu līdztiesības jomās, paredzot apmācībām visu ESI fondu TP līdzekļus. Vadības un kontroles sistēmas aprakta principi un saturs ir iekļauts informatīvajā ziņojumā par Vadības un kontroles sistēmu, kas apstiprināts MK 2013.gada 17.decembrī.Kritērija izpildes termiņš – 2014.gada 31.decembrisAtbildīgā iestāde: Finanšu ministrija | |
| 3. vispārīgaisIr administratīvā spēja saistībā ar ESI fondiem īstenot un piemērot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) atbilstoši Padomes Lēmumam 2010/48/EK ( 1 ). | Vispārīgais nosacījums | Daļēji izpildīts | i) Dalībvalstu iestāžu sistēmai un tiesiskam regulējumam atbilstoša kārtība saziņai ar tām struktūrām un to iesaistei visā programmu sagatavošanas un īstenošanas gaitā, kuras ir atbildīgas par personu ar invaliditāti tiesībām, vai šādu personu pārstāvniecības organizāciju iesaisti vai citu attiecīgu ieinteresēto personu iesaisti; | Izpildīts | Tiesībsarga likums (pieejams - http://likumi.lv/doc.php?id=133535);Tiesībsarga biroja nolikums (pieejams - http://www.tiesibsargs.lv/par-mums/tiesibsarga-birojs/tiesibsarga-biroja-nolikumsPamatnostādnes Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanai 2014.-2020.gadam(pieejamas: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4559) | Tiesībsarga birojs ir vienādas attieksmes veicināšanas un diskriminācijas novēršanas iestāde, kas saskaņā ar 2010.gada 28.janvāra likuma Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām 2.pantu nodrošina veicina, aizsargā un pārrauga ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu.Labklājības ministrija ir atbildīgā institūcija par personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumu koordinēšanu valstī. Ar labklājības ministra rīkojumu ir izveidota Invalīdu lietu nacionālā padome (turpmāk – ILNP), kas ir koordinējoša institūcija personu ar invaliditāti politikas jomā, kas veicina ministriju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai sekmētu personu ar invaliditāti politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu. ILNP sastāvā ir gan valsts, gan nevalstisko organizāciju, gan sociālo partneru pārstāvji.Labklājības ministrija kā par personu ar invaliditāti politiku atbildīgā ministrija piesaista papildu partnerus, lai veiksmīgāk nodrošinātu personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu. 2012.gada septembrī un decembrī, 2013.gada jūnijā un septembrī notika ILNP sēdes. Sanāksmēs piedalījās pārstāvji no Latvijas Invalīdu biedrības, Latvijas Nedzirdīgo savienības, Latvijas Neredzīgo biedrības, Latvijas asociācijas "Rūpju bērns", Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons", Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem "Zelda" u.c. nevalstiskām organizācijām. Tikšanās ietvaros NVO tika sniegta iespēja diskutēt, izteikt viedokli un priekšlikumus par ANO konvencijas "Par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas plāna 2010.-2012.gadam izpildi u.c. plānošanas dokumentiem.Pārskats par Latvijas Republikā spēkā esošo politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu ietvaru, kā arī to īstenošanas un uzraudzības praksi sniegts PL 1.5.2. sadaļā. ES fondu plānošanas dokumentu sagatavošana un īstenošana tiek nodrošināta, ievērojot PL 1.5.2. sadaļā aprakstīto stratēģisko, tiesisko un institucionālo ietvaru, kam papildus tiek piemēroti īpaši izveidoti instrumenti, atbilstoši ES fondu vadības un ieviešanas posmiem un institucionālajam mehānismam. Šo instrumentu vispārīgs apraksts sniegts PL 1.5.2.sadaļā, savukārt DP 11.2.sadaļā aprakstītas plānotās ES fondu atbalsta aktivitātes.Ar Finanšu ministrijas 2012.gada 25.septembra rīkojumu Nr.516 izveidotās Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda pagaidu uzraudzības komitejas sastāvā iekļauts Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO pārstāvis. |
| 3. vispārīgaisIr administratīvā spēja saistībā ar ESI fondiem īstenot un piemērot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) atbilstoši Padomes Lēmumam 2010/48/EK ( 1 ). | Vispārīgais nosacījums | Daļēji izpildīts | ii) kārtība tā personāla apmācībai, kurš strādā iestādēs, kas iesaistītas ESI fondu pārvaldībā un kontrolē jomās, kurās piemērojami Savienības un valstu tiesību akti un politika invaliditātes jomā, tostarp vajadzības gadījumā saistībā ar pieejamības jautājumiem un UNCRPD praktisko piemērošanu, kā tas atspoguļots Savienības un valstu tiesību aktos. | Nav izpildīts | Finanšu ministrijas izstrādātajā Vadības un kontroles sistēmas apraksta pielikumā tiks pievienots ES KP fondu cilvēkresursu attīstības plāns, iekļaujot informāciju par ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācību vienlīdzīgu iespēju, nedriskriminācijas un dzimumu līdztiesības jomās, paredzot apmācībām visu ESI fondu TP līdzekļus. Vadības un kontroles sistēmas aprakta principi un saturs ir iekļauti informatīvajā ziņojumā par Vadības un kontroles sistēmu, kas apstiprināts MK 2013. gada 17. decembrī.Kritērija izpilde - 2014. gada 31. decembrisAtbildīgā iestāde: Finanšu ministrija | |
| 3. vispārīgaisIr administratīvā spēja saistībā ar ESI fondiem īstenot un piemērot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) atbilstoši Padomes Lēmumam 2010/48/EK ( 1 ). | Vispārīgais nosacījums | Daļēji izpildīts | iii) kārtība tam, kā visā programmu sagatavošanas un īstenošanas gaitā nodrošināt UNCRPD 9. panta īstenošanas uzraudzību saistībā ar ESI fondiem | Izpildīts | Pamatnostādnes Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanai 2014.-2020.gadam(pieejamas: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4559) | Atbilstoši DP norādītājam plānots iesaistīt vides pieejamības ekspertus ES fondu projektu tehniskās dokumentācijas izstrādes procesā un projektu īstenošanas un uzraudzības procesos, sākot no tehniskās dokumentācijas izstrādes līdz būvniecības izpildei. Atšķirībā no 2007.-2013.gada plānošanas perioda, kad vides pieejamības ekspertiem projektu īstenošanas vietās bija tikai konsultatīvas un ieteikumu tiesības, 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiek plānots paplašināt minēto ekspertu funkcijas, paredzot arī uzraudzības un sankciju mehānismu vides pieejamības prasību neizpildes gadījumos.MK 2009.gada 28.aprīlī pieņēma grozījumus MK 2008.gada 21.jūlija noteikumos Nr.567 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 "Publiskas ēkas un būves"", precizējot vides pieejamības prasības personām ar redzes un dzirdes traucējumiem.MK 2009.gada 20.janvāra noteikumi Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" paredz, ka ārstniecības iestādēs, jāparedz lifts vai slīdošās slīpnes visu stāvu līmeņos.Saskaņā ar MK 2009.gada 20.oktobra noteikumu Nr.1218 "Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju pašvaldību infrastruktūras attīstībai"2013.gada 1.martā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 181/2011 par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) 2006/2004. Saskaņā ar regulas nosacījumiem tās ieviešanā ir pieļaujamas atkāpes uz 4 gadiem, līdz ar to saistībā ar finanšu izmaksām liela daļa regulas nosacījumi tiks ieviesti 2017.gadā.MK noteikumos par kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā, noteikts, ka ir jānodrošina informācijas pieejamība viegli uztveramā valodā2007.-2013.gada plānošanas periodā HP "Vienlīdzīgas iespējas" ietvaros:- prasība nodrošināt vides un informācijas pieejamību tika iestrādāta kā projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijs ERAF un KF līdzfinansētajās aktivitātēs, kas paredz publiskās infrastruktūras attīstību;- nodrošinātas individuālas vides pieejamības ekspertu konsultācijas ERAF un KF līdzfinansēto projektu īstenošanas vietās.- izstrādāta rokasgrāmata "Kā nodrošināt vienlīdzīgas iespējas ES fondu īstenotajos projektos",HP "Vienlīdzīgas iespējas" koordinēšanas ietvaros tika izstrādātas Vadlīnijas par būvnormatīvu piemērošanu attiecībā uz vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem. 2012.gadā Vadlīnijas ir izplatītas ministriju un pašvaldību interneta vietnēs. Vadlīnijas ir pieejamas interneta vietnē: http://sf.lm.gov.lv/lv/vienlidzigas-iespejas/pazinojums4/2011.gadā tika izveidots mācību videomateriāls par ERAF un KF līdzfinansēto projektu ietvaros īstenotajiem vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumiem. |
| 4. vispārīgaisIr izstrādāta kārtība, kā saistībā ar ESI fondiem nodrošināt Savienības publiskā iepirkuma tiesību aktu efektīvu piemērošanu. | Vispārīgais nosacījums | Daļēji izpildīts | a) Kārtība, lai ar atbilstīgiem mehānismiem efektīvi piemērotu Savienības noteikumus publiskā iepirkuma jomā; | Nav izpildīts | Publisko iepirkumu likums pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=133536Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=216076Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=238803Publiskās un privātās partnerības likums pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=194597MK 2008. gada 5. februāra noteikumos Nr. 65 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" pieejami: http://www.likumi.lv/doc.php?id=170573ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id=153465MK 2007. gada 26. jūnija noteikumiem Nr. 419 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu šo fondu ieviešanu" pieejami http://www.likumi.lv/doc.php?id=159648 | Stratēģija, lai nodrošinātu laicīgu un efektīvu pilnas e-iepirkumu funkcionalitātes procedūras ieviešanu, tiks izstrādāta līdz 01.12.2015. Savukārt pilnas funkcionalitātes e-iepirkumu procedūras ieviešana tiks nodrošināta līdz 01.01.2016.Par kritērija ieviešanu atbildīgas iestādes: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Valsts Reģionālās attīstības aģentūruAtbilstoši ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumam un uz tā pamata izdotajiem MK noteikumiem Nr. 419 iepirkumu uzraudzību nodrošina gan IUB, kura uzdevums kopš 2008. gada ir veikt ES fondu ietvaros veikto iepirkuma procedūru pirmspārbaudes (skat. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 17.pants), gan saskaņā ar MK noteikumus Nr.419 ES un KF vadībā iesaistītās atbildīgās un sadarbības iestādes, kas no 2012.gada sākuma veic iepirkuma procedūru pirmspārbaudes.Sākot ar 2013.gada 1.septembri spēkā stāsies MK 2013.gada 4.jūnija noteikumi Nr.299 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētajiem projektiem"; ievērojot šo noteikumu regulējumu, piemēram, tiks uzlabota Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēma, lai nodrošinātu šo noteikumu ietvaros veikto iepirkumu paziņojumu un citu iepirkuma dokumentu publicēšanu, kā rezultātā visiem tirgus dalībniekiem būs vienlīdz pieejamas iepirkumu tehniskās specifikācijas. Kā arī minētie noteikumi regulēs privāto komersantu, kā arī biedrību un nodibinājumu veiktos iepirkumus, ko finansē vai līdzfinansē Eiropas Savienība, kā arī valsts un pašvaldības. Šie noteikumi nosaka elastīgu iepirkumu veikšanas kārtību, kas veidota pēc līdzības ar privātajā sektorā izmantoto un ir balstīta uz sarunām starp finansējuma saņēmēju un iespējamajiem piegādātājiem. Jaunā iepirkumu veikšanas kārtība būtiski samazina administratīvo slogu, kā arī kļūdu iespējas, vienlaikus nodrošinot iepirkumu ekonomisko efektivitāti, kā arī pietiekamu atklātību un konkurenci piegādātāju starpā. |
| 4. vispārīgaisIr izstrādāta kārtība, kā saistībā ar ESI fondiem nodrošināt Savienības publiskā iepirkuma tiesību aktu efektīvu piemērošanu. | Vispārīgais nosacījums | Daļēji izpildīts | b) kārtība, kas nodrošina pārredzamas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras; | Izpildīts | Publikāciju vadības sistēma (Publikāciju vadības sistēmas lietošanas noteikumi pieejami: http://www.iub.gov.lv/pvs/users/registerAdmin) | Lai nodrošinātu iepirkumu paziņojumu publicēšanu IUB mājaslapā un elektronisku nosūtīšanu publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī, ievērojot direktīvas 2004/18/EK, 2004/17/EK un 2009/81/EK prasības, 2009. gadā ir izveidota un tiek uzturēta Publikāciju vadības sistēma (Publikāciju vadības sistēmas lietošanas noteikumi pieejami: http://www.iub.gov.lv/pvs/users/registerAdmin) |
| 4. vispārīgaisIr izstrādāta kārtība, kā saistībā ar ESI fondiem nodrošināt Savienības publiskā iepirkuma tiesību aktu efektīvu piemērošanu. | Vispārīgais nosacījums | Daļēji izpildīts | c) kārtība ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam; | Izpildīts | MK 2007. gada 26. jūnija noteikumiem Nr. 419 "Kārtība, kādā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu" pieejami http://www.likumi.lv/doc.php?id=159648 | Izpildot MK noteikumos Nr 419 uzdoto funkciju – ES fondu atbildīgo un sadarbības iestāžu uzraudzība pirmspārbaužu veikšanā, IUB ir izstrādājis un regulāri aktualizē metodiku ES fondu atbildīgajām un sadarbības iestādēm ES fondu pirmspārbaužu veikšanā, reizi ceturksnī organizē sanāksmi ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, lai apspriestu attiecīgajā ceturksnī konstatētās problēmas iepirkumu pirmspārbaužu veikšanā, vienotos par kopīgu pieeju konstatēto problēmu risināšanā, kā arī izvērtētu nepieciešamību aktualizēt pirmspārbaužu veikšanas metodiku; pārliecinās, ka pirmspārbaužu veikšanas metodika tiek atbilstoši pielietota praksē, veicot pārbaudes par ES fondu atbildīgo un sadarbības iestāžu veiktajām iepirkumu pirmspārbaudēm.2010. gada nogalē IUB noslēdza vienošanos par ES fondu projekta "Tehniskā palīdzība Iepirkumu uzraudzības birojam Eiropas Savienības fondu administrēšanā un uzraudzībā" īstenošanu. Vienošanās par projekta otro kārtu noslēgta 2011.gada nogalē. Ņemot vērā projekta ietvaros piešķirto finansējumu, biroja kapacitāte ES fondu projektu iepirkumu pirmspārbaužu veikšanai palielināta par 8 štata vietām, kā rezultātā divkāršojās veikto pirmspārbaužu skaits.IUB, īstenojot tā funkcijas metodoloģiskā atbalsta sniegšanas jomā, nodrošina pasūtītāju, tai skaitā ES fondu finansējuma saņēmēju, kā arī iestāžu, kuru uzdevumos ietilpst ES fondu projektu iepirkumu pārbaudes, izglītošanu publisko iepirkumu jomā, tādējādi veicinot gan kļūdu samazināšanos iepirkumos, gan vienotu izpratni iepirkumu pārbaudēs. |
| 4. vispārīgaisIr izstrādāta kārtība, kā saistībā ar ESI fondiem nodrošināt Savienības publiskā iepirkuma tiesību aktu efektīvu piemērošanu. | Vispārīgais nosacījums | Daļēji izpildīts | d) kārtība, lai nodrošinātu administratīvo spēju īstenot un piemērot Savienības noteikumus publiskā iepirkuma jomā. | Izpildīts | Ar MK lēmumu (MK 2011. gada 8. novembra protokols Nr. 66, 28. paragrāfs) IUB 2012. – 2014. gadā katru gadu piešķirti 50 000 latu kapacitātes palielināšanai sūdzību izskatīšanā un tiesvedības dokumentācijas sagatavošanā. | Direktīvā 2007/66/EK paredzētos pasākumus nodrošina IUB Juridiskais departaments (14 štata vietas). |
| 5. VispārīgaisPastāv mehānismi efektīvai Valsts atbalsta jomas ES tiesību aktu piemērošanai attiecībā uz VSS fondiem. | Izpildīts | a) Kārtība, lai efektīvi piemērotu Savienības valsts atbalsta noteikumus; | Izpildīts | • Komercdarbības kontroles atbalsta likums (turpmāk - KAKL; pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=69673)• Lauksaimniecības un lauku attīstības likums nosaka, ka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un ES atbalsts lauksaimniecībai un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un ES atbalsts lauku un zivsaimniecības attīstībai, nosaka MK(pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=87480)• MK 2008. gada 5. februāra noteikumi Nr. 58 "Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem" (pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=170779)• MK 2007. gada 6. februāra noteikumi Nr. 100 "Kārtība, kādā Eiropas Komisijā elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kādā piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības" (pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=152856) | Valsts atbalsta jomā ir izstrādāta virkne normatīvo aktu, kas veido juridisko ietvaru valsts atbalsta kontrolei Latvijā, kurš tiek pastāvīgi aktualizēts pēc nepieciešamības, lai atspoguļotu izmaiņas valsts atbalsta jomā, kas tiek veiktas ES līmenī un lai pilnveidotu komercdarbības atbalsta kontroles sistēmu Latvijā. Aktuālākā informācija pieejama: http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/komercdarbibas_atbalsta_kontrole/normativie_akti/Saskaņā ar pastāvošo sistēmu visas plānotās atbalsta programmas un individuālie atbalsta projekti, kā arī plānotie grozījumi esošajās valsts atbalsta programmās vai individuālajos atbalsta projektos tiek saskaņoti ar FM Komercdarbības atbalsta kontroles departamentu (turpmāk - KAKD), kas ir nacionālā kontroles institūcija komercdarbības atbalsta kontroles jomā, KAKD attiecīgi veicot sākotnējo izvērtēšanu, kā arī nodrošinot procesuālo normu (Regulas (EK) Nr. 659/1999) ievērošanu.Vadošā iestāde konsultējas ar KAKD par valsts atbalsta jautājumiem, tai skaitā, jau atbalsta pasākumu izstrādes posmā, kā arī tai ir pienākums saņemt KAKD atzinumu par visiem plānotajiem valsts atbalsta pasākumiem. KAKD funkcionāli ir pakļauts tam pašam valsts sekretāra vietniekam, kurš pilda vadošās iestādes vadītāja pienākumus.Visas valsts atbalsta programmas neatkarīgi no tā, vai programma ir paziņojama EK, vai īstenota saskaņā ar Regulu Nr. 800/2008, tiek izvērtētas nacionālajā valsts atbalsta kontroles institūcijā, nodrošinot, ka katra atbalsta programma ietver visus nosacījumus atbilstoši tam ES valsts atbalsta regulējumam, saskaņā ar kādu programma tiek īstenota. Tai skaitā, tiek ietverta prasība, ka atbalstu nav pieļaujams piešķirt, pirms nav pārbaudīts, ka uzņēmums nav saņēmis nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu ar kopējo tirgu (t.i. uz projekta iesniedzēju neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums), tādējādi ievērojot Deggendorf principu.Tāpat tiek nodrošināts, ka katra atbalsta programma ietver nosacījumus atbalsta kumulācijai ar citu atbalsta programmu un atbalsta projektu veidā, paredzot, ka, vai nu kumulācija ir aizliegta, vai arī pastāv mehānisms/nosacījumi kā tiks nodrošināts maksimālās valsts atbalsta intensitātes ievērošana gadījumā, ja atbalstu ir atļauts kumulēt ar citām valsts atbalsta programmām/projektiem. Atbalsta programmās, kurās ir pieļaujama atbalsta kumulācija, atbalsta piešķīrējiestāde pieprasa un atbalsta pretendents iesniedz informāciju par iepriekš saņemto atbalstu citu atbalsta projektu/programmu ietvaros attiecībā uz tām pašām pieļaujamām izmaksām, t.sk.de minimis atbalstu. Projektu pēcuzraudzība tiek nodrošināta saskaņā ar fondu vadības un kontroles ieviešanas sistēmu.Lai nodrošinātu de minimis atbalsta nosacījumu ievērošanu, Latvijā tiek izmantotas uzskaites veidlapas par saņemto de minimis atbalstu (atbilstoši MK 2008. gada 5. februāra noteikumiem Nr.58).Atbalsta programmās valsts atbalsta kontroles nosacījumi ir jāievēro neatkarīgi no valsts atbalsta instrumenta un neatkarīgi no tā, cik atšķirīgos līmeņos ir iesaistīti atbalsta sniedzēji.Saskaņā Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (turpmāk- KAKL), ar EK pieņemtu lēmumu atbalsta sniedzējam ir pienākums nodrošināt tāda atbalsta atmaksu un atbalsta saņēmējam - atmaksāt tādu atbalstu, kas komercsabiedrībai piešķirts, neievērojot Padomes regulas Nr. 659/1999 2. un 3.pantu vai neievērojot nosacījumus par atbalsta iepriekšēju paziņošanu vai kopsavilkuma informācijas nosūtīšanu EK. Atbalsta sniedzējs nelikumīgu atbalstu atgūst, ņemot vērā Padomes regulas Nr. 659/1999 15.pantā noteikto noilgumu EK tiesībām prasīt nelikumīga atbalsta atgūšanu. Pēc tam, kad saņemts EK lēmums par nelikumīga atbalsta atgūšanu, atbalsta sniedzējs veic EK lēmumā noteiktās darbības atbalsta apmēra noteikšanai, ievērojot EK lēmuma, Padomes regulas Nr. 659/1999 14.panta 2.punkta un Komisijas 2004.gada 21.aprīļa regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Eiropas Komisijas līguma 93. (tagad - Līguma par Eiropas Savienības darbību 103.) panta piemērošanai (turpmāk- Komisijas regula Nr. 794/2004) 11.panta nosacījumus. Atbalsta sniedzējs lēmumu par nelikumīga atbalsta atgūšanu pieņem un šādu atbalstu atgūst Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja atbalsts saņemts saskaņā ar civiltiesisku līgumu, atbalsta saņēmējs nepieņem lēmumu par nelikumīga atbalsta atgūšanu, bet nelikumīgi saņemto atbalstu atgūst un citus saistītos strīdus risina Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.Norādām, ka aktuālākā informācija par saistošo nacionālo normatīvo aktu bāzi, kā arī ES regulējumu komercdarbības atbalsta kontroles jomā, tai skaitā atsauces uz direktīvām, regulām, vadlīnijām, pamatdokumentiem, vēstulēm dalībvalstīm un EK lēmumiem par dalībvalstu atbalsta projektiem/ programmām ir pieejama FM mājas lapā: http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/komercdarbibas_atbalsta_kontrole/. Šī informācija tiek atjaunota pēc nepieciešamības reizi ceturksnī.Saskaņā ar Padomes regulas Nr. 659/1999 21. pantu, Latvija iesniedz EK gada pārskatus par visām pastāvoša atbalsta shēmām, kā arī individuālajiem atbalsta pasākumiem.Kritērija izpildi lauksaimniecības, zivsaimniecības mežsaimniecības valsts atbalsta jomā pamato Lauksaimniecības un lauku attīstības likums un MK 06.02.2007. noteikumi Nr.100 "Kārtība, kādā Eiropas Komisijā elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kādā piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības". | |
| 5. VispārīgaisPastāv mehānismi efektīvai Valsts atbalsta jomas ES tiesību aktu piemērošanai attiecībā uz VSS fondiem. | Izpildīts | b) kārtība ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam; | Izpildīts | • Komercdarbības kontroles atbalsta likums (turpmāk - KAKL; pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=69673)• Lauksaimniecības un lauku attīstības likums nosaka, ka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un ES atbalsts lauksaimniecībai un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un ES atbalsts lauku un zivsaimniecības attīstībai, nosaka MK(pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=87480)• MK 2008. gada 5. februāra noteikumi Nr. 58 "Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem" (pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=170779)• MK 2007. gada 6. februāra noteikumi Nr. 100 "Kārtība, kādā Eiropas Komisijā elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kādā piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības" (pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=152856) | Lai nodrošinātu, ka atbalsta sniedzējinstitūcijas ievieš valsts atbalsta pasākumus atbilstoši esošajam ES regulējumam valsts atbalsta jomā, ir veiktas atbalsta sniedzējinstitūciju apmācības par specifiskiem valsts atbalsta jautājumiem. Tāpat KAKD regulāri seko līdzi izmaiņām valsts atbalsta regulējumā, Eiropas Kopienas lēmumu un Eiropas tiesu praksē un attiecīgi informē iesaistītās institūcijas - nozaru ministrijas, Finanšu ministrijas struktūrvienības un citas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas (informācija tiek sniegta elektroniski, rakstot oficiālas vēstules un sniedzot aktuālāko informāciju arī FM mājas lapā).Saistībā ar EK īstenoto modernizācijas procesu valsts atbalsta kontroles jomā, tiek plānoti arī informatīvie pasākumi visām iesaistītajām nozaru ministrijām un atbalsta sniedzējinstitūcijām, lai paaugstinātu to zināšanu līmeni par aktualitātēm un jaunajiem piemērošanas nosacījumiem valsts atbalsta kontroles jomā. Tā piemēram, šā gada 11.oktobrī tika organizēts informatīvs seminārs par EK pieņemtajām Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2014-2020 un ar to saistītajiem jautājumiem.• Finanšu ministrijas izstrādātā Vadības un kontroles sistēmas apraksta pielikumā tiks pievienots ES KP fondu cilvēkresursu attīstības plāns. Tajā tiks iekļauta informācija par ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla (visās iesaistītajās institūcijās) apmācībām valsts atbalsta jautājumos, paredzot apmācībām ESI fondu TP līdzekļus. | |
| 5. VispārīgaisPastāv mehānismi efektīvai Valsts atbalsta jomas ES tiesību aktu piemērošanai attiecībā uz VSS fondiem. | Izpildīts | c) kārtība, lai nodrošinātu administratīvo spēju īstenot un piemērot Savienības noteikumus valsts atbalsta jomā. | Izpildīts | • Komercdarbības kontroles atbalsta likums (turpmāk - KAKL; pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=69673)• Lauksaimniecības un lauku attīstības likums nosaka, ka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un ES atbalsts lauksaimniecībai un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un ES atbalsts lauku un zivsaimniecības attīstībai, nosaka MK(pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=87480)• MK 2008. gada 5. februāra noteikumi Nr. 58 "Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem" (pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=170779)• MK 2007. gada 6. februāra noteikumi Nr. 100 "Kārtība, kādā Eiropas Komisijā elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kādā piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības" (pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=152856) | Valsts atbalsta kontroles normu ievērošanu Latvijā uzrauga KAKD, kas ne tikai veic programmu sākotnējo izvērtēšanu, bet sniedz arī metodoloģisko atbalstu atbalsta sniedzējinstitūcijām, lai nodrošinātu, ka visi atbalsta pasākumi tiek ieviesti atbilstoši valsts atbalsta regulējumam. Uz 2014. gada janvāri KAKD ir 9 štata vietas. KAKD darbinieki pastāvīgi, atbilstoši iespējām, piedalās apmācību semināros, tai skaitā, ko organizē Lexxion, ERA u.c. KAKD darbinieki nepieciešamības gadījumā konsultējas ar EK pārstāvjiem, kā arī KAKD darbinieki veic apmācības atbalsta sniedzējinstitūcijām. Turpmāko gadu laikā ir plānots turpināt stiprināt KAKD administratīvo kapacitāti. | |
| 6. VispārīgaisIr izstrādāta kārtība efektīvai Savienības vides jomas tiesību aktu piemērošanai saistībā ar IVN un SVN. | Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | Izpildīts | a) Kārtība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES ( 2 ) (IVN) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/42/EK ( 3 ) (SVN) efektīvai piemērošanai; | Izpildīts | Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=51522)MK 26.03.2011. noteikumi Nr.200 "Paredzētās darbības akceptēšanas kārtība" (pieejams - http://likumi.lv/doc.php?id=227696)MK 25.01.2011.noteikumi Nr.83 "Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=225598)MK 23.03.2004. noteikumi Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=86512)MK 17.02.2004. noteikumi Nr.91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=84653) | Atbilstoši normatīvajiem aktiem ir izveidota sistēma ietekmes uz vidi novērtējumam un ietekmes uz vidi stratēģiskajam novērtējumam, nodrošinot sabiedrības iesaistīšanu ietekmes uz vidi novērtējumos |
| 6. VispārīgaisIr izstrādāta kārtība efektīvai Savienības vides jomas tiesību aktu piemērošanai saistībā ar IVN un SVN. | Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | Izpildīts | b) kārtība IVN un SVN direktīvu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam; | Izpildīts | Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=51522)MK 26.03.2011. noteikumi Nr.200 "Paredzētās darbības akceptēšanas kārtība" (pieejams - http://likumi.lv/doc.php?id=227696)MK 25.01.2011.noteikumi Nr.83 "Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=225598)MK 23.03.2004. noteikumi Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=86512)MK 17.02.2004. noteikumi Nr.91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=84653) | Atbilstoši normatīvajiem aktiem ir izveidota sistēma ietekmes uz vidi novērtējumam un ietekmes uz vidi stratēģiskajam novērtējumam, nodrošinot sabiedrības iesaistīšanu ietekmes uz vidi novērtējumos |
| 6. VispārīgaisIr izstrādāta kārtība efektīvai Savienības vides jomas tiesību aktu piemērošanai saistībā ar IVN un SVN. | Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | Izpildīts | c) kārtība pietiekamas administratīvās spējas nodrošināšanai. | Izpildīts | Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=51522)MK 26.03.2011. noteikumi Nr.200 "Paredzētās darbības akceptēšanas kārtība" (pieejams - http://likumi.lv/doc.php?id=227696)MK 25.01.2011.noteikumi Nr.83 "Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=225598)MK 23.03.2004. noteikumi Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=86512)MK 17.02.2004. noteikumi Nr.91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums" (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=84653) | Atbilstoši normatīvajiem aktiem ir izveidota sistēma ietekmes uz vidi novērtējumam un ietekmes uz vidi stratēģiskajam novērtējumam, nodrošinot sabiedrības iesaistīšanu ietekmes uz vidi novērtējumos |
| 7. Ir izstrādāta statistiskā bāze, kas vajadzīga, lai novērtētu programmu efektivitāti un ietekmi. Ir izstrādāta rezultātu rādītāju sistēma, kas vajadzīga, lai izvēlētos darbības, kuras visefektīvāk sekmēs vēlamo iznākumu, lai uzraudzītu progresu rezultātu sasniegšanā un veiktu ietekmes novērtējumu. | Vispārīgais nosacījums | Izpildīts | a) Ir ieviesta kārtība savlaicīgai statistikas datu savākšanai un apkopošanai, kurā iekļauti šādi elementi::i) avotu un mehānismu, kas nodrošina statistisko validāciju, apzināšana; | Izpildīts | Informatīvais ziņojums par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmu 2014.-2020.gada plānošanas periodam - http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40308704&mode=mk&date=2013-12-17Vadlīnijas, kas nosaka ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Darbības programmā iekļaujamo rādītāju izveides principus -http://www.esfondi.lv/upload/14-20_gads/20131126_VI_Vadlinijas_raditaji_clean.pdf | FM izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda Vadības un kontroles sistēmu 2014. - 2020. gada plānošanas periodam iekļautajā Vadības un kontroles sistēmas aprakstā par atbildīgo rezultāta un iznākuma rādītāja vērību ziņošanu noteikta atbildīgā iestāde, kura rādītāju izvirzījusi.Rādītāju izvirzīšanai ir noteiktas obligātas prasības, tai skaitā norādīt informācijas ieguves avotu/ veidu, kā pamatā ir metodoloģiski pamatota pieeja aprēķiniem un definīcijām. Programmas specifisko rādītāju gadījumā vadošā iestāde pārbauda, vai rādītājs atbilst izvirzītajiem kvalitātes kritērijiem. Informācija par rādītāju definīcijām, vērtību aprēķinu un apkopošanas metodiku ir iekļauta rādītāju pasēs, kuras tiks pievienotas DP kā darba dokumenti, kā arī rādītāju pases tiks uzkrātas ES struktūrfondu un KF vadības informācijas sistēmā. ES struktūrfondu un KF vadības informācijas sistēma nodrošinās rādītāju nosaukumu, definīciju, mērvienību, to sākotnējo un mērķa vērtību uzkrāšanu, rādītāju sasniegto tekošo un vēsturisko vērtību uzkrāšanu, kā arī informāciju par to vērtību apkopošanas biežumu. ES struktūrfondu un KF vadības informācijas sistēmai uz datu pārnesei uz Komisijas SFC2014 sistēmu netiks nodrošināta automātiski. Lai nodrošinātu ES struktūrfondu un KF vadības informācijas sistēmā uzkrāto datu aizsardzību, tiks iestrādātas attiecīgas prasības informācijas sistēmas iepirkuma tehniskajā specifikācijā.ELFLA un EJZF Vadošā iestāde izstrādā rādītājus mērķa virzienu un pasākumu līmenī, pamatojoties uz EK sagatavotajām vadlīnijām, t.sk., Vienotās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas ietvaros (ELFLA gadījumā), kuru atbilstību izvērtē ex-ante novērtētāji. |
| 7. Ir izstrādāta statistiskā bāze, kas vajadzīga, lai novērtētu programmu efektivitāti un ietekmi. Ir izstrādāta rezultātu rādītāju sistēma, kas vajadzīga, lai izvēlētos darbības, kuras visefektīvāk sekmēs vēlamo iznākumu, lai uzraudzītu progresu rezultātu sasniegšanā un veiktu ietekmes novērtējumu. | Vispārīgais nosacījums | Izpildīts | a) ii) kārtība attiecībā uz apkopoto datu publicēšanu un pieejamību sabiedrībai; | Izpildīts | Informatīvais ziņojums par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmu 2014.-2020.gada plānošanas periodam - http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40308704&mode=mk&date=2013-12-17 | Rādītāju vērtības tiek ziņotas ikgadējo ziņojumu ietvaros, tie tiek publicēti mājaslapās www.esfondi.lv un www.zm.gov.lv. |
| 7. Ir izstrādāta statistiskā bāze, kas vajadzīga, lai novērtētu programmu efektivitāti un ietekmi. Ir izstrādāta rezultātu rādītāju sistēma, kas vajadzīga, lai izvēlētos darbības, kuras visefektīvāk sekmēs vēlamo iznākumu, lai uzraudzītu progresu rezultātu sasniegšanā un veiktu ietekmes novērtējumu. | Vispārīgais nosacījums | Izpildīts | b) Efektīva rezultātu rādītāju sistēma, tostarp:i) tiek veikta rezultātu rādītāju atlase katrai programmai, kas sniedz informāciju par programmas finansēto politikas darbību izvēles iemesliem; | Izpildīts | Vadlīnijas, kas nosaka ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Darbības programmā iekļaujamo rādītāju izveides principus -http://www.esfondi.lv/upload/14-20_gads/20131126_VI_Vadlinijas_raditaji_clean.pdf | KP fondu gadījumā, rādītāju izvēli plānots pamatot darbības programmas prioritāro virzienu un specifisko mērķu aprakstos. Rādītāju definīcijas tiks iekļautas rādītāju pasēs, kuras kā darba dokumenti tiks pievienoti DP, kā arī tiks saglabātas ES struktūrfondu un KF vadības informācijas sistēmā. Lai nodrošinātu rādītāju pamatotību, atlasi un to atbilstību DP izvirzītajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem, VI aktīvi ir sniegusi viedokli AI rādītāju izvirzīšanā, atlasē un precizēšanā, kā arī sagatavojusi rādītāju vadlīnijas. Rādītāji un to definīcijas, statistiskā ticamība ir izvērtēta arī Ex-ante izvērtējuma ietvaros.ELFLA un EJZF gadījumā rādītāju atlase tiks nodrošināta programmu sagatavošanas gaitā un sadarbībā ar Ex-ante novērtētājiem. |
| 7. Ir izstrādāta statistiskā bāze, kas vajadzīga, lai novērtētu programmu efektivitāti un ietekmi. Ir izstrādāta rezultātu rādītāju sistēma, kas vajadzīga, lai izvēlētos darbības, kuras visefektīvāk sekmēs vēlamo iznākumu, lai uzraudzītu progresu rezultātu sasniegšanā un veiktu ietekmes novērtējumu. | Vispārīgais nosacījums | Izpildīts | b) ii) ir izvirzīti mērķi šiem rādītājiem; | Izpildīts | Vadlīnijas, kas nosaka ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Darbības programmā iekļaujamo rādītāju izveides principus -http://www.esfondi.lv/upload/14-20_gads/20131126_VI_Vadlinijas_raditaji_clean.pdf | ERAF, KF un ESF rādītāju vadlīnijās izklāstīti galvenie principi, kuri ņemami vērā veidojot izpildes ietvaru. Rādītāju pasēs, kuras kā darba dokumenti tiks pievienoti DP, kā arī tiks saglabātas ES struktūrfondu un KF vadības informācijas sistēmā, ir noteiktas mērķa vērtības visiem KF un ERAF rezultātu rādītājiem, bet ESF gadījumā ne visiem rezultāta rādītājiem ir jānosaka mērķi. . Rādītāju pasēs sniegtā informācija, tai skaitā rādītāju un to vērtību robustums un statistiskā ticamība, tiek izvērtēta |
| 7. Ir izstrādāta statistiskā bāze, kas vajadzīga, lai novērtētu programmu efektivitāti un ietekmi. Ir izstrādāta rezultātu rādītāju sistēma, kas vajadzīga, lai izvēlētos darbības, kuras visefektīvāk sekmēs vēlamo iznākumu, lai uzraudzītu progresu rezultātu sasniegšanā un veiktu ietekmes novērtējumu. | Vispārīgais nosacījums | Izpildīts | b) iii) katrs rādītājs atbilst šādiem priekšnosacījumi: noturība un statistiskā validācija, normatīvās interpretācijas skaidrība, spēja reaģēt uz politiku, datu savlaicīga savākšana; | Izpildīts | Vadlīnijas, kas nosaka ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Darbības programmā iekļaujamo rādītāju izveides principus -http://www.esfondi.lv/upload/14-20_gads/20131126_VI_Vadlinijas_raditaji_clean.pdf | ERAF, KF un ESF rādītāju izveidei ir izstrādātas vadlīnijas, kurās iekļauti EK izvirzītie kvalitātes kritēriji rezultāta rādītājiem. Atbilstoši vadlīnijām ES fondu atbildīgās iestādes izstrādā rādītājus specifiskā mērķa līmenī, kuru atbilstību izvērtē vadošā iestāde. Rādītāju atbilstību paredzēts izvērtēt arī ex-ante izvērtējuma ietvaros.ELFLA un EJZF vadošā iestāde izstrādā rādītājus specifisko mērķu un pasākumu līmenī, kuru atbilstību izvērtē ex-ante novērtētāji. |
| 7. Ir izstrādāta statistiskā bāze, kas vajadzīga, lai novērtētu programmu efektivitāti un ietekmi. Ir izstrādāta rezultātu rādītāju sistēma, kas vajadzīga, lai izvēlētos darbības, kuras visefektīvāk sekmēs vēlamo iznākumu, lai uzraudzītu progresu rezultātu sasniegšanā un veiktu ietekmes novērtējumu. | Vispārīgais nosacījums | Izpildīts | b) iv) procedūras, lai nodrošinātu, ka visās programmas finansētajās darbībās tiek izmantota efektīva rādītāju sistēma. | Izpildīts | Informatīvais ziņojums par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmu 2014.-2020.gada plānošanas periodam - http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40308704&mode=mk&date=2013-12-17 | FM izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda Vadības un kontroles sistēmu 2014. - 2020. gada plānošanas periodam iekļautajā Vadības un kontroles sistēmas aprakstā noteikts, ka KP fondu efektivitātes izvērtēšanas pamatā tiks izmantoti projektu dati no VIS sistēmas, kur tiks dokumentēts gan fiziskais, gan finanšu progress. Šajā sistēmā tiks uzkrāti arī ietekmes izvērtējumiem izmantojamie dati (no projektu pieteikumiem). Ietekmes izvērtēšanai dati tiks iegūti arī no citiem avotiem un valsts reģistriem, lai nodrošināto to statistisko ticamību. Nepieciešamības gadījumā dati tiks iegūti veicot aptaujas, iekļaujot galvenos izlases parametrus un tādējādi nodrošinot datu reprezentativitāti.ELFLA un EJZF ir izveidota vienota datorizēta sistēma efektīvai rādītāju uzkrāšanai, kas ir elastīga un nodrošina nepieciešamo datu iegūšanu, kurus noteikusi ELFLA un EJZF Vadošā iestāde un izvērtējuši Ex-ante novērtētāji (t.sk. noteiktās mērķa vērtības un to atbilstību kvalitātes kritērijiem, datu pieejamību).Ietekmes izvērtēšanai dati tiks iegūti arī no citiem avotiem un valsts reģistriem (piemēram, CSP u.c.). |
| Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds | Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds | Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds | Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds | Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds | Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds | Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds |
| 1. Līdz 2014. gadam ir izstrādāts valsts daudzgadu stratēģiskais plāns akvakultūrā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 34. pantā. | Izpildīts | a) Valsts daudzgadu stratēģiskais plāns par akvakultūru ir nosūtīts Komisijai ne vēlāk kā darbības programmas nosūtīšanas dienā | Izpildīts | Valsts daudzgadu stratēģiskais plāns par akvakultūru "Akvakultūras daudzgadu stratēģiskās pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam" apstiprināts Ministru kabinetā 10.12.2013. | ||
| 1. Līdz 2014. gadam ir izstrādāts valsts daudzgadu stratēģiskais plāns akvakultūrā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 34. pantā. | Izpildīts | b) Rīcības programmā ir ietverta informācija par papildinātību ar valsts daudzgadu stratēģisko plānu par akvakultūru. | Izpildīts | Informācija ir ietverta Rīcības programmas projektā | ||
| 2. Administratīvā spēja: ir pieejama administratīvā spēja nodrošināt atbilsmi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta un Regulas (EK) Nr. 199/2008 4. panta prasībām par zivsaimniecības pārvaldībai vajadzīgajiem datiem | Izpildīts | a) apraksts par administratīvām spējām sagatavot un piemērot datu vākšanas daudzgadu programmu, kas jāizvērtē ZZTEK un jāakceptē Komisijai; | Izpildīts | Latvian National Fisheries Data Collection Program for 2011-2013 (approved by EC on 09.03.2011)http://www.bior.gov.lv/lv/left-menu/zivju-resursu-izpete/datu-vaksanas-programma | Kritērijs attiecībā uz 2014.-2020.gadu tiks izpildīts tad, kad tiks apstiprināti ES tiesību akti, kas nosaka šādu programmu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. Atbildīgās nacionālās institūcijas ir gatavas to izdarīt termiņā. | |
| 2. Administratīvā spēja: ir pieejama administratīvā spēja nodrošināt atbilsmi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta un Regulas (EK) Nr. 199/2008 4. panta prasībām par zivsaimniecības pārvaldībai vajadzīgajiem datiem | Izpildīts | b) apraksts par administratīvām spējām sagatavot un īstenot datu vākšanas gada darba plānu, kas jāizvērtē ZZTEK un jāakceptē Komisijai | Izpildīts | Datu vākšanas gada darba plāns 2013.gadam | Kritērijs attiecībā uz 2014.-2020.gadu tiks izpildīts tad, kad tiks apstiprināti ES tiesību akti, kas nosaka šādu datu vākšanas gada darba plānu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. Atbildīgās nacionālās institūcijas ir gatavas to izdarīt termiņā. | |
| 3. Ir pieejama administratīvā spēja īstenot Savienības kontroles, pārbaudes un noteikumu izpildes sistēmu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 36. pantā un sīkāk precizēts Regulā (EK) Nr. 1224/2009 | Izpildīts | a) administratīvās spējas sagatavot un īstenot darbības programmas iedaļu, kas atbilst 2014.–2020. gada valsts mēroga kontroles finansējuma programmai, kas minēta 18. panta 1. punkta o) apakšpunktā | Izpildīts | Zivsaimniecības kontroles programma2014.-2020.gadam (MK 18.02.2014., protokols Nr. 10, 28.§.)http://ec.europa.eu/information_society/newsroom/cf/mare/itemdetail.cfm?item_id=10916&subweb=343&lang=en | Papildus Zivsaimniecības kontroles programmai Latvija ievieš pasākumus, kas iekļauti Eiropas Komisijas 2013.gada 30.maijā apstiprinātajā Latvijas rīcības programmā zivsaimniecības kontroles uzlabošanai. Informācija par ieviestajiem pasākumiem iekļauta šī informatīvā ziņojuma 1.tabulā. | |
| 3. Ir pieejama administratīvā spēja īstenot Savienības kontroles, pārbaudes un noteikumu izpildes sistēmu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 36. pantā un sīkāk precizēts Regulā (EK) Nr. 1224/2009 | Izpildīts | b) administratīvās spējas sagatavot un īstenot daudzgadu plāniem piemērojamu valsts mēroga kontroles rīcības programmu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 46.pantā. | Izpildīts | Zivsaimniecības kontroles programma2014.-2020.gadam (MK 18.02.2014., protokols Nr. 10, 28.§.)http://ec.europa.eu/information_society/newsroom/cf/mare/itemdetail.cfm?item_id=10916&subweb=343&lang=en | Daudzgadu plāns attiecas tikai uz mencu nozveju. Zivsaimniecības kontroles programma 2014.-2020.gadam iekļauj informāciju par mencu zvejas kontroli. Katru gadu tiek sagatavota atskaite par kopējo mencu nozvejas kontroli, sasniedzot noteikto kontroles robežvērtību – 20% no kopējās nozvejas. Atskaite tiek ievietota Valsts vides dienesta mājas lapā.http://www.vvd.gov.lv/kontrole/dabas-resursu-kontrole/udens-biologisko-resursu-kontrole/ | |
| 3. Ir pieejama administratīvā spēja īstenot Savienības kontroles, pārbaudes un noteikumu izpildes sistēmu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 36. pantā un sīkāk precizēts Regulā (EK) Nr. 1224/2009 | Izpildīts | c) administratīvās spējas sagatavot un īstenot kopīgu kontroles programmu, ko var izstrādāt kopā ar citām dalībvalstīm, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 94.pantā. | Izpildīts | http://cfca.europa.eu/pages/docs/admin_board/AB%20Decision%2012-II-06%20MWP%202013-2017,%20AWP%202013%20and%20Final%20Budget%202013.pdf | Latvija atbilstoši Eiropas zvejas kontroles aģentūras lēmumam piedalās kopējās zvejas kontroles programmās ar citām dalībvalstīm Baltijas jūrā, kā arī Atlantijas okeāna Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas (NAFO) un Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas zonās atbilstoši EFCA lēmumiem visa 2013.gada garumā;Sakarā ar to, ka ārvalstu kuģu izkraušanās intensitāte ir zema, Kopējās kontroles programmas ar citām valstīm netiek veidotas. Nepieciešamības gadījumā ārvalstu kuģu pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar Kopējās rīcības plānu, kurš apstiprināts Eiropas zvejniecības kontroles aģentūrā. | |
| 3. Ir pieejama administratīvā spēja īstenot Savienības kontroles, pārbaudes un noteikumu izpildes sistēmu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 36. pantā un sīkāk precizēts Regulā (EK) Nr. 1224/2009 | Izpildīts | d) administratīvās spējas sagatavot un īstenot īpašas kontroles un inspekcijas programmas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95.pantā | Izpildīts | Zivsaimniecības kontroles programma2014.-2020.gadam (MK 18.02.2014., protokols Nr. 10, 28.§.) | Valsts vides dienestam ir pieejami cilvēku resursi zvejas kontroles nodrošināšanā atbilstoši zvejas intensitātei. Zvejas kontroles intensitāte tiek balstīta uz riska faktoru izvērtēšanu. | |
| 3. Ir pieejama administratīvā spēja īstenot Savienības kontroles, pārbaudes un noteikumu izpildes sistēmu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 36. pantā un sīkāk precizēts Regulā (EK) Nr. 1224/2009 | Izpildīts | e) administratīvās spējas piemērot efektīvu, samērīgu un atturošu sankciju sistēmu par smagiem pārkāpumiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90.pantā | Izpildīts. | http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/CBFD77502EB4EA4EC2257B12004FD50A?OpenDocument | Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksa (LAPK) 80.panta 3.daļa paredz diferenciētu sodu sistēmu, atkarībā no tā, vai pārkāpumu izdara fiziska vai juridiska persona, kā arī izvērtējot izdarītā pārkāpuma smagumu un atkārtotību. sīkāka informācija par piemērojamiem sodiem atrodama šeit: http://likumi.lv/doc.php?id=89648Informācija par fiziskām un juridiskām personām, kurām piemēroti administratīvie sodi par zveju regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem tiek uzkrāti vienotā valsts Sodu reģistrā.Grozījumi Zvejniecības likumā 19.10.2012. pieņemti Saeimā 2.lasījumā, pagaidām Likumprojekta tālāka virzība Saeimā nenotiek. | |
| 3. Ir pieejama administratīvā spēja īstenot Savienības kontroles, pārbaudes un noteikumu izpildes sistēmu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 36. pantā un sīkāk precizēts Regulā (EK) Nr. 1224/2009 | Izpildīts | f) administratīvās spējas piemērot punktu sistēmu par smagiem pārkāpumiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 92.pantā | Izpildīts. | http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/CBFD77502EB4EA4EC2257B12004FD50A?OpenDocumenthttp://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/CBFD77502EB4EA4EC2257B12004FD50A?OpenDocument | Ar 2013.gada 22.janvāra grozījumiem MK noteikumos Nr.296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" noteikts, ka viens no Valsts vides dienesta amatpersonu pienākumiem ir uzturēt un piemērot soda punktu sistēmu par pārkāpumiem zvejniecības jomā atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.Sodu punktu uzskaite tiek veikta atsevišķi kuģiem un kapteiņiem, saskaņā ar Valsts vides dienesta 2013.gada 10.septembra rīkojumu Nr.46 "Par zvejas un jūras vides kontroles atskaitēm" (1.punkts, 2. un 3.pielikums). Maksimālā punktu skaita sasniegšanas gadījumā, pamatojoties un LAPK 80.panta 2.daļu, lemj par zvejas licences atņemšanu uz laiku. Piešķirto soda punktu uzskaite tiek savietota ar Latvijas Zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmu. | |
| 3. Ir pieejama administratīvā spēja īstenot Savienības kontroles, pārbaudes un noteikumu izpildes sistēmu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 36. pantā un sīkāk precizēts Regulā (EK) Nr. 1224/2009 | Izpildīts | http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/CBFD77502EB4EA4EC2257B12004FD50A?OpenDocumenthttp://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/CBFD77502EB4EA4EC2257B12004FD50A?OpenDocument | Ar 2013.gada 22.janvāra grozījumiem MK noteikumos Nr.296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" noteikts, ka viens no Valsts vides dienesta amatpersonu pienākumiem ir uzturēt un piemērot soda punktu sistēmu par pārkāpumiem zvejniecības jomā atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.Sodu punktu uzskaite tiek veikta atsevišķi kuģiem un kapteiņiem, saskaņā ar Valsts vides dienesta 2013.gada 10.septembra rīkojumu Nr.46 "Par zvejas un jūras vides kontroles atskaitēm" (1.punkts, 2. un 3.pielikums). Maksimālā punktu skaita sasniegšanas gadījumā, pamatojoties un LAPK 80.panta 2.daļu, lemj par zvejas licences atņemšanu uz laiku. Piešķirto soda punktu uzskaite tiek savietota ar Latvijas Zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmu. | |||
| 4. Ir iesniegts zvejas kapacitātes ziņojums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktu | Izpildīts | – Ziņojums ir izstrādāts saskaņā ar Komisijas izdotām kopējām pamatnostādnēm | Izpildīts | Ikgadējie zvejas flotes kapacitātes ziņojumi par iepriekšējo gadu tiek iesniegti EK līdz 30.aprīlim.http://ec.europa.eu/fisheries/fleet/index.cfm?method=FM_Reporting.AnnualReport | Zvejas flotes kapacitātes ziņojums par 2013.gadu tiks iesniegts termiņā. | |
| 4. Ir iesniegts zvejas kapacitātes ziņojums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktu | Izpildīts | – Zvejas kapacitāte nepārsniedz maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 II pielikumā | Izpildīts | Ikgadējie zvejas flotes kapacitātes ziņojumi par iepriekšējo gadu tiek iesniegti EK līdz 30.aprīlim.http://ec.europa.eu/fisheries/fleet/index.cfm?method=FM_Reporting.AnnualReport | Zvejas flotes kapacitātes ziņojums par 2013.gadu tiks iesniegts termiņā. | |
| Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai | Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai | Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai | Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai | Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai | Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai | Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai |
| 1. Labi lauksaimniecības un vides apstākļi (LLVA):Valsts līmenī ir izveidoti labu lauksaimniecības un vides apstākļu standarti | Izpildīts (ieviests līdz ar ELFLA darbības programmas ieviešanu) | LLVA standarti ir noteikti valsts tiesību aktos un norādīti programmās. | Izpildīts (ieviests līdz ar ELFLA darbības programmas ieviešanu) | Informācija ir daļa no ELFLA darbības programmas (Latvijas Lauku attīstības programma 2014.-2020.gadam) | Tiks ieviests pēc EK regulu apstiprināšanas un LAP 2014.-2020.gadam iesniegšanas EK | |
| 2. Mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas prasību minimums:Valsts līmenī ir noteikts mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas prasību minimums | Izpildīts (ieviests līdz ar ELFLA darbības programmas ieviešanu) | Darbības programmās ir norādīts mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas prasību minimums, kas minēts ELFLA regulas III sadaļas I nodaļas 29. pantā. | Izpildīts (ieviests līdz ar ELFLA darbības programmas ieviešanu) | Informācija ir daļa no ELFLA darbības programmas (Latvijas Lauku attīstības programma 2014.-2020.gadam) | Tiks ieviests pēc EK regulu apstiprināšanas un LAP 2014.-2020.gadam iesniegšanas EK | |
| 3. Citi attiecīgi valsts standarti:Ir noteikti attiecīgi obligātie standarti šīs regulas III sadaļas I nodaļas 29. panta piemērošanas vajadzībām (agrovide). | Izpildīts (ieviests līdz ar ELFLA darbības programmas ieviešanu) | Darbības programmās ir norādīti attiecīgie valsts standarti. | Izpildīts (ieviests līdz ar ELFLA darbības programmas ieviešanu) | Informācija ir daļa no ELFLA darbības programmas (Latvijas Lauku attīstības programma 2014.-2020.gadam) | Tiks ieviests pēc EK regulu apstiprināšanas un LAP 2014.-2020.gadam iesniegšanas EK | |
| Prioritārais virziens | Komentāru sniedzēji | Komentāru būtība | Komentāru statuss, argumenti | |||
| --- | --- | --- | --- | |||
| 1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas | Asociācijas. | 1. Piešķirtais finansējums pētniecībai un attīstībai ir pārāk neliels;2. Papildināt atbalstāmās darbības, paredzot atbalstu IKT aprīkojumam un risinājumiem, kā arī paredzēt sadarbību ar biedrībām. | Ņemts vērā un iestrādāts aktuālajā dokumenta versijā. | |||
| 2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi | Pašvaldības, asociācijas. | 1. Papildināt noteikto finansējuma saņēmēju loku ar biedrībām un nodibinājumiem;2. Papildināt noteikto finansējuma saņēmēju loku ar pašvaldību kapitālsabiedrībām. | Ņemts vērā un iestrādāts aktuālajā dokumenta versijā. | |||
| 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja | Pašvaldības, asociācijas, komercsabiedrības. | 1. Veikt konkrētu nozaru profesionālo biedrību piesaisti finanšu resursu mērķtiecīgas izmantošanas izvērtēšanā;2. Papildināt finansējuma saņēmēju loku, paredzot atbalstu biedrībām; | Daļēji ņemts vērā. Tajos SAM, kur atbalstu plānots sniegt publiskās infrastruktūras attīstībai, kur atbalsta saņēmēji var būt tikai novadu pašvaldības, iebildums nav ņemts vērā. | |||
| 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja | Pašvaldības, asociācijas, komercsabiedrības. | 3. Atsevišķi paredzēt atbalstu kūrortu infrastruktūrai;4. Papildināt tūrisma atbalsta pasākumu mērķa rezultātus. | Daļēji ņemts vērā. Uzņēmējdarbības infrastruktūras izveidei atbalsts paredzēts industriālo teritoriju un telpu attīstībai. Savukārt tūrisma objektu attīstība paredzēta pie nacionāla līmeņa tūristu piesaistes objektiem (paredzot tādu tūrisma objektu attīstību, kuriem Latvijā ir atbilstoši resursi un/vai augsts pievienotās vērtības potenciāls, piemēram, darījumu un veselības tūrisms). | |||
| 4. Pāreja uz ekonomiku kura ar zemu oglekļa emisijas visās nozarēs | Komercsabiedrības, pašvaldības, asociācijas, biedrības un nodibinājumi | 1. Papildināt atbalstāmās darbības ar atbalstu tehnoloģiju ieviešanai energoefektivitātes un AER jomās; | Ņemts vērā un iestrādāts aktuālajā dokumenta versijā. | |||
| 4. Pāreja uz ekonomiku kura ar zemu oglekļa emisijas visās nozarēs | Komercsabiedrības, pašvaldības, asociācijas, biedrības un nodibinājumi | 2. Noteikt, ka tiek atbalstīta arī AER izmantošana mazā mērogā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai ar primāro mērķi nodrošināt pašpatēriņu. | Daļēji ņemts vērā. Ēku energoefektivitātes pasākumi un AER izmantošana ēkās jāskata kontekstā ar centralizētās siltumapgādes sistēmu attīstību un efektivitāti. Tādēļ atbalsts AER izmantošanai ēkās ir atbalstāms, ja tiek sasniegts augsts energoefektivitātes līmenis | |||
| 4. Pāreja uz ekonomiku kura ar zemu oglekļa emisijas visās nozarēs | Komercsabiedrības, pašvaldības, asociācijas, biedrības un nodibinājumi | 3. Iekļaut atbalsta jomās AER iekārtu uzstādīšanu, īpaši saules kolektorus un solārās sistēmas siltā ūdens sagatavošanai un apkures atbalstam. | Nav ņemts vērā. ES fondu atbalsts nākamajā plānošanas periodā tiek koncentrēts enerģijas patēriņa, nevis ražošanas daļā, ņemot vērā potenciālos ieguvumus šajā sektorā.Ņemts vērā un iestrādāts aktuālajā dokumenta versijā. | |||
| 4. Pāreja uz ekonomiku kura ar zemu oglekļa emisijas visās nozarēs | Komercsabiedrības, pašvaldības, asociācijas, biedrības un nodibinājumi | 4. Noteikt, ka ražošanas ēku energofektivitātes mērķī finansējuma saņēmēji ir arī ražošanas ēku valdītāji (ostu pārvaldes, biedrības un nodibinājumi).5. Papildināt prioritāti ar informāciju par koģenerācijas elektrostaciju efektivitāti un aprēķinu primāro energoresursu ietaupījumu, ko iegūst, koģenerācijas elektrostacijām ražojot enerģiju koģenerācijā. | Nav ņemts vērā. Līdz brīdim kamēr nav veikts koģenerācijas potenciālā izmantošanas novērtējums Latvijā, jaunas investīcijas koģenerācijas attīstībā veikt nav lietderīgi, un investīcijas prioritāri jāveic centralizētās siltumapgādes efektivitātes paaugstināšanā un pārejā uz AER izmantošanas veicināšanā, un energoefektivitātes uzlabošanā visos ēku sektoros. Minētajās jomās arī tiek plānots koncentrēt ES fondu finansējumu. | |||
| 5. Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte | Pašvaldības, asociācijas. | 1. Nepieciešams, lai plūdu aktivitātes ietvaros netiktu finansētas darbības, kas ir pretrunā ar ES vides aizsardzības mērķiem (attiecībā uz NATURA 2000 teritorijām).2. Finansējuma saņēmēju loku paplašināšana (piemērām, pašvaldību kapitālsabiedrības), atlases karšu palielināšana, atbalsta darbības paplašināšana. | Ņemts vērā un iestrādāts aktuālajā dokumenta versijā. | |||
| 6. Ilgtspējīga transporta sistēma | Pašvaldības. | 1. Piesaistīt finansējumu ceļu infrastruktūrai arī tām pašvaldībām, kas spēj piesaistīt privātos investorus un nodrošina lielāku ekonomisko atdevi | Nav ņemts vērā. ES fondu atbalsts tiek novirzīts Latvija2030 noteiktajām funkcionālajām teritorijām – ERAF finansējums nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām, Latgales reģionam, Baltijas jūras piekrastei, ELFLA finansējums – lauku teritorijām. | |||
| 6. Ilgtspējīga transporta sistēma | Pašvaldības. | 2. Palielināt finansējuma apjomu dzelzceļa infrastruktūrai, paredzot arī atbalstu dzelzceļa pārvadātājiem lokomatīvju nomaiņai. | Nav ņemts vērā. Atbalsta mērķi plānoti atbilstoši NAP2020 prioritāšu, rīcības virzienu un uzdevumu indikatīvā finanšu ietvara izvērsumam. | |||
| 6. Ilgtspējīga transporta sistēma | Pašvaldības. | 3. Paredzēt finansējumu reģionālajām lidostām, nosakot kā finansējuma saņēmējus arī reģionālās lidostas – Liepāja, Daugavpils un Tukuma lidostas. | Nav ņemts vērā. Nacionālā attīstības plāna 2013.-2020.gadam izstrādes laikā netika panākta vienošanās par atbalstu reģionālajām lidostām. | |||
| 7. Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana | Pašvaldības, asociācijas. | 1. Nepieciešama atbalstāmo darbību paplašināšana un Finansējuma saņēmēju loka papildināšana ar biedrībām un nodibinājumiem. | Ņemts vērā un iestrādāts aktuālajā dokumenta versijā. | |||
| 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība | Asociācijas. | 1. Nepieciešams minēt būtiskākās izglītības pieejamības problēmas, kas ietekmē vidējās vai profesionālās izglītības neiegūšanu; | Ņemts vērā un iestrādāts aktuālajā dokumenta versijā. | |||
| 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība | Asociācijas. | 2. Nepieciešams papildināt PL ar informāciju, ka lai nodrošinātu lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru konkurētspēju un paaugstinātu to produktivitāti, atbalsts tiek plānots zināšanu pārneses un informācijas pasākumu īstenošanai (apmācības), konsultāciju pasākumiem attiecīgo zināšanu padziļināšanai, kā arī kopdarbības veicināšanai minētajās nozarēs. | Ņemt vērā, norādot, ka atbalsts tiek sniegts ELFLA ietvaros. | |||
| 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība | Asociācijas. | 3. Nepieciešams papildināt izaicinājumu sarakstu ar atbalsta trūkumu izglītojamiem sociālo prasmju apguvē un sociāli emocionālajā audzināšanā, lai mazinātu agresīvu un vardarbīgu uzvedību | Panākta vienošanās saskaņošanas sanāksmes laikā. Sociālo prasmju apguve un sociāli emocionālā audzināšana ir ietverta visu izglītības līmeņu atbalstā kā papildinošs un pastarpināts elements izglītības satura apguvei. | |||
| 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība | Asociācijas. | 4. Ir nepieciešams papildināt, ka sistēmiski jāizglīto skolotāji savās darbavietās par jaunākajām pedagoģiskajām atziņām un nepieciešamajām izmaiņām skolu kultūrā, lai sekmētu sociāli iekļaujošas skolas attīstību.". | Panākta vienošanās saskaņošanas sanāksmes laikā.. Atbalsts pedagogu kompetences un darba kvalitātes uzlabošanai iekļauj pedagogu pedagoģiskās un profesionālās izglītošanas pasākumus. | |||
| Iedzīvotāju skaits 2013.gada sākumā | Iedzīvotāju skaits, kam 2013.g. Janvārī ir spēkā trūcīgas personas statuss | Iedzīvotāju īpatsvars, kam spēkā trūcīgas personas statuss, procentos no visiem iedzīvotājiem | ||||
| --- | --- | --- | --- | |||
| Rīga | 643615 | 19190 | 2,98 | |||
| Daugavpils | 89184 | 3661 | 4,1 | |||
| Jelgava | 57773 | 2238 | 3,87 | |||
| Jēkabpils | 23834 | 1584 | 6,65 | |||
| Jūrmala | 50481 | 1485 | 2,94 | |||
| Liepāja | 73469 | 1455 | 1,98 | |||
| Rēzekne | 30756 | 2412 | 7,84 | |||
| Valmiera | 24228 | 757 | 3,12 | |||
| Ventspils | 37336 | 1625 | 4,35 | |||
| Aglonas novads | 3800 | 744 | 19,58 | |||
| Aizkraukles novads | 8733 | 655 | 7,5 | |||
| Aizputes novads | 9150 | 914 | 9,99 | |||
| Aknīstes novads | 2897 | 301 | 10,39 | |||
| Alojas novads | 5197 | 884 | 17,01 | |||
| Alsungas novads | 1458 | 114 | 7,82 | |||
| Alūksnes novads | 16418 | 1345 | 8,19 | |||
| Amatas novads | 5589 | 332 | 5,94 | |||
| Apes novads | 3718 | 224 | 6,02 | |||
| Auces novads | 7093 | 832 | 11,73 | |||
| Ādažu novads | 10092 | 113 | 1,12 | |||
| Babītes novads | 9515 | 268 | 2,82 | |||
| Baldones novads | 5473 | 189 | 3,45 | |||
| Baltinavas novads | 1137 | 205 | 18,03 | |||
| Balvu novads | 13609 | 1344 | 9,88 | |||
| Bauskas novads | 24946 | 1129 | 4,53 | |||
| Beverīnas novads | 3299 | 232 | 7,03 | |||
| Brocēnu novads | 5981 | 166 | 2,78 | |||
| Burtnieku novads | 8162 | 666 | 8,16 | |||
| Carnikavas novads | 6780 | 80 | 1,18 | |||
| Cesvaines novads | 2774 | 507 | 18,28 | |||
| Cēsu novads | 17539 | 369 | 2,1 | |||
| Ciblas novads | 2818 | 712 | 25,27 | |||
| Dagdas novads | 8014 | 1124 | 14,03 | |||
| Daugavpils novads | 24000 | 3090 | 12,88 | |||
| Dobeles novads | 21693 | 1539 | 7,09 | |||
| Dundagas novads | 4193 | 235 | 5,6 | |||
| Durbes novads | 2969 | 161 | 5,42 | |||
| Engures novads | 7430 | 231 | 3,11 | |||
| Ērgļu novads | 3059 | 328 | 10,72 | |||
| Garkalnes novads | 7868 | 215 | 2,73 | |||
| Grobiņas novads | 9144 | 599 | 6,55 | |||
| Gulbenes novads | 22375 | 1375 | 6,15 | |||
| Iecavas novads | 8894 | 418 | 4,7 | |||
| Ikšķiles novads | 8974 | 181 | 2,02 | |||
| Ilūkstes novads | 7786 | 797 | 10,24 | |||
| Inčukalna novads | 7856 | 300 | 3,82 | |||
| Jaunjelgavas novads | 5731 | 558 | 9,74 | |||
| Jaunpiebalgas novads | 2333 | 130 | 5,57 | |||
| Jaunpils novads | 2461 | 163 | 6,62 | |||
| Jelgavas novads | 24295 | 1804 | 7,43 | |||
| Jēkabpils novads | 4956 | 496 | 10,01 | |||
| Kandavas novads | 8808 | 677 | 7,69 | |||
| Kārsavas novads | 6034 | 1132 | 18,76 | |||
| Kocēnu novads | 6263 | 569 | 9,09 | |||
| Kokneses novads | 5384 | 405 | 7,52 | |||
| Krāslavas novads | 16755 | 2174 | 12,98 | |||
| Krimuldas novads | 5232 | 267 | 5,1 | |||
| Krustpils novads | 6053 | 685 | 11,32 | |||
| Kuldīgas novads | 24539 | 2846 | 11,6 | |||
| Ķeguma novads | 5650 | 360 | 6,37 | |||
| Ķekavas novads | 22337 | 330 | 1,48 | |||
| Lielvārdes novads | 10282 | 499 | 4,85 | |||
| Limbažu novads | 17498 | 1653 | 9,45 | |||
| Līgatnes novads | 3603 | 284 | 7,88 | |||
| Līvānu novads | 12030 | 1141 | 9,48 | |||
| Lubānas novads | 2502 | 268 | 10,71 | |||
| Ludzas novads | 13742 | 1773 | 12,9 | |||
| Madonas novads | 24603 | 1944 | 7,9 | |||
| Mazsalacas novads | 3397 | 275 | 8,1 | |||
| Mālpils novads | 3548 | 170 | 4,79 | |||
| Mārupes novads | 16659 | 147 | 0,88 | |||
| Mērsraga novads | 1606 | 93 | 5,79 | |||
| Naukšēnu novads | 1932 | 138 | 7,14 | |||
| Neretas novads | 3846 | 519 | 13,49 | |||
| Nīcas novads | 3527 | 187 | 5,3 | |||
| Ogres novads | 35531 | 1812 | 5,1 | |||
| Olaines novads | 19849 | 486 | 2,45 | |||
| Ozolnieku novads | 9840 | 438 | 4,45 | |||
| Pārgaujas novads | 3950 | 335 | 8,48 | |||
| Pāvilostas novads | 2819 | 268 | 9,51 | |||
| Pļaviņu novads | 5560 | 269 | 4,84 | |||
| Preiļu novads | 10317 | 663 | 6,43 | |||
| Priekules novads | 5747 | 732 | 12,74 | |||
| Priekuļu novads | 8232 | 786 | 9,55 | |||
| Raunas novads | 3490 | 259 | 7,42 | |||
| Rēzeknes novads | 27913 | 4896 | 17,54 | |||
| Riebiņu novads | 5383 | 562 | 10,44 | |||
| Rojas novads | 3933 | 80 | 2,03 | |||
| Ropažu novads | 6858 | 318 | 4,64 | |||
| Rucavas novads | 1728 | 220 | 12,73 | |||
| Rugāju novads | 2365 | 482 | 20,38 | |||
| Rundāles novads | 3671 | 329 | 8,96 | |||
| Rūjienas novads | 5452 | 673 | 12,34 | |||
| Salacgrīvas novads | 8182 | 328 | 4,01 | |||
| Salas novads | 3793 | 290 | 7,65 | |||
| Salaspils novads | 22314 | 463 | 2,07 | |||
| Saldus novads | 24909 | 1332 | 5,35 | |||
| Saulkrastu novads | 5855 | 214 | 3,65 | |||
| Sējas novads | 2246 | 102 | 4,54 | |||
| Siguldas novads | 17055 | 825 | 4,84 | |||
| Skrīveru novads | 3625 | 244 | 6,73 | |||
| Skrundas novads | 5248 | 630 | 12 | |||
| Smiltenes novads | 12956 | 1067 | 8,24 | |||
| Stopiņu novads | 10237 | 280 | 2,74 | |||
| Strenču novads | 3589 | 360 | 10,03 | |||
| Talsu novads | 30328 | 1645 | 5,42 | |||
| Tērvetes novads | 3579 | 238 | 6,65 | |||
| Tukuma novads | 29719 | 1273 | 4,28 | |||
| Vaiņodes novads | 2583 | 463 | 17,9 | |||
| Valkas novads | 8915 | 1035 | 11,61 | |||
| Varakļānu novads | 3481 | 393 | 11,29 | |||
| Vārkavas novads | 2067 | 150 | 7,26 | |||
| Vecpiebalgas novads | 4090 | 331 | 8,09 | |||
| Vecumnieku novads | 8636 | 448 | 5,19 | |||
| Ventspils novads | 12088 | 887 | 7,34 | |||
| Viesītes novads | 4013 | 391 | 9,74 | |||
| Viļakas novads | 5451 | 414 | 7,59 | |||
| Viļānu novads | 6256 | 1251 | 20 | |||
| Zilupes novads | 3257 | 627 | 19,25 | |||
| Aglomerācijas, kurās nepieciešama notekūdeņu savākšanas tīkla paplašināšana | Aglomerācijas, kurās nepieciešama notekūdeņu savākšanas tīkla paplašināšana | Aglomerācijas, kurās nepieciešama notekūdeņu savākšanas tīkla paplašināšana | Aglomerācijas, kurās nepieciešama notekūdeņu savākšanas tīkla paplašināšana | Aglomerācijas, kurās nepieciešama notekūdeņu savākšanas tīkla paplašināšana | Aglomerācijas, kurās nepieciešama notekūdeņu savākšanas tīkla paplašināšana | |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | |
| I grupa | CE | II grupa | CE | II grupa | CE | |
| Rīga | 762739 | Līvāni | 9693 | Salacgrīva | 2888 | |
| Liepāja | 96077 | Ādaži | 8885 | Brocēni | 2861 | |
| Valmiera | 73530 | Alūksne | 8631 | Dundaga | 2769 | |
| Jelgava | 65634 | Balvi | 7769 | Roja | 2738 | |
| Jūrmala | 55377 | Baltezers | 7324 | Baldone | 2734 | |
| Ventspils | 40718 | Smiltene | 7284 | Vecumnieki | 2595 | |
| Ķekava | 34412 | Saulkrasti | 6694 | Priekule | 2577 | |
| Rēzekne | 34 164 | Aizpute | 6421 | Kārsava | 2394 | |
| Cēsis | 27640 | Lielvārde | 6257 | Malta | 2166 | |
| Ogre | 26 262 | Valka | 6226 | Skrunda | 2143 | |
| Jēkabpils | 24 697 | Iecava | 6062 | Ķegums | 2122 | |
| Salaspils | 22 804 | Kandava | 4583 | Varakļāni | 2109 | |
| Talsi | 16361 | Ozolnieki | 4341 | Stende | 2068 | |
| Sigulda | 15211 | Auce | 4086 | Ugāle | 2059 | |
| Dobele | 13493 | Ikšķile | 3989 | Viesīte | 2004 | |
| Mārupe | 12838 | Mazsalaca | 3981 | Jaunjelgava | 1975 | |
| Bauska | 12537 | Īslīce | 3940 | Lubāna | 1915 | |
| Saldus | 12125 | Pļaviņas | 3813 | Ērgļi | 1846 | |
| Gulbene | 10 314 | Viļāni | 3744 | Zilupe | 1745 | |
| Ludza | 10 222 | Rūjiena | 3411 | Jaunpiebalga | 1642 | |
| Krāslava | 10 153 | Ilūkste | 3060 | Vaiņode | 1505 | |
| – | - | Skrīveri | 3055 | Aloja | 1480 | |
| – | - | Dagda | 3018 | Viļaka | 1430 | |
| Aglomerācijas, kurās nepieciešama trešējā notekūdeņu attīrīšana | Aglomerācijas, kurās nepieciešama trešējā notekūdeņu attīrīšana | Aglomerācijas, kurās nepieciešama trešējā notekūdeņu attīrīšana | Aglomerācijas, kurās nepieciešama trešējā notekūdeņu attīrīšana | Aglomerācijas, kurās nepieciešama trešējā notekūdeņu attīrīšana | Aglomerācijas, kurās nepieciešama trešējā notekūdeņu attīrīšana | |
| I grupa | CE | II grupa | CE | II grupa | CE | |
| – | – | Balvi | 7769 | Varakļāni | 2 109 | |
| – | – | Preiļi | 7748 | Lubāna | 1915 | |
| – | – | Smiltene | 7284 | Zilupe | 1745 | |
| – | – | Saulkrasti | 6694 | Aloja | 1480 | |
| – | – | Lielvārde | 6257 | Viļaka | 1430 | |
| – | – | Mazsalaca | 3981 | Līgatne | 1389 | |
| – | – | Salacgrīva | 2888 | – | – | |
| ESSBJR mērķi un apakšmērķi / DP prioritārie virzieni | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Lauku attīstības programma | Rīcības programma Zivsaimniecības attīstībai | ETS darbības programmas1 | ||
| --- | --- | --- | --- | --- | ||
| Stratēģijas mērķis: Glābt jūru | ||||||
| Apakšmērķis: "skaidrs ūdens jūrā" | 5. PV "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" | 4A-C | • "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru", | Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam prioritārais virziens 2 "Efektīva dabas resursu pārvaldība" | ||
| Apakšmērķis: "bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule" | 4A-C; 3A | • "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru", | ||||
| Apakšmērķis: "tīra un droša kuģošana" | 6. PV "Ilgtspējīga transporta sistēma" | ______ | • Veicināt KZP ieviešanu• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību", | Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam prioritārais virziens 3 "Ilgtspējīga transporta nozare" | ||
| Apakšmērķis: "labāka sadarbība" | 1A-C, 2B | • "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību", | ||||
| Stratēģijas mērķis: Nodrošināt reģiona pieejamību | ||||||
| Apakšmērķis: labi transporta apstākļi | 6. PV "Ilgtspējīga transporta sistēma" | _____ | _____ | Centrālā Baltijas jūras reģiona programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens 3 "Labi savienots reģions"Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam prioritārais virziens 3 "Ilgtspējīga transporta nozare" | ||
| Apakšmērķis: uzticami enerģijas tirgi | 5D; 5B | |||||
| Apakšmērķis: saiknes izveidošana starp iedzīvotājiem reģionā | 6A/6B | • "Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju" | Centrālā Baltijas jūras reģiona programma 2014.-2020.gadam, horizontālais princips - IKT risinājumi | |||
| Apakšmērķis: labāka sadarbība pārrobežu noziedzības apkarošanā | 2.PV "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" | _____ | _____ | |||
| Stratēģijas mērķis: Palielināt labklājību | Netiešā veidā – PV "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" un "Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana" | |||||
| Apakšmērķis: ESSBJR kā līdere vienotā tirgus nostiprināšanā un īstenošanā | 1A-C; 2A-B | • "Veicināt tirdzniecību un apstrādi" | ||||
| Apakšmērķis: ESSBJR kā stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanas veicinātāja | 1A-C | • "Veicināt KZP ieviešanu" | ||||
| Apakšmērķis: uzlabota Baltijas jūras reģiona konkurētspēja pasaulē | 1A-C; 3A; 6A | • "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru", | Centrālā Baltijas jūras reģiona programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens 1 "Konkurētspējīga ekonomika";Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2014. – 2020.gadam, prioritārais virziens 1 "Aktīva un pievilcīga uzņēmējdarbības vide"; | |||
| Apakšmērķis: pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība | 5.PV "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" | 5B-5E | • "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru", | |||
| PJ vai HD koordinators Latvijā2 | DP "Izaugsme un nodarbinātība" | Lauku attīstības programma | Rīcības programma Zivsaimniecības attīstībai | ETS darbības programmas3 | CEF | |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| PRIORITĀRĀS JOMAS | ||||||
| PJ "Lauksaimniecība" – lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ilgtspējas nostiprināšana (PA Agri) | ZM | 4 A-C | • "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru",• Veicināt KZP ieviešanu | |||
| PJ "Bio" – saglabāt dabiskās zonas un bioloģisko daudzveidību, tostarp zvejniecības (PA Bio) | VARAM | 5.PV "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" | 4A-C | • "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru", | Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens "Ilgtspējīga un tīra vide sadarbības rezultātā" | |
| PJ "Noziedzība" – pārrobežu noziedzības apkarošana (PA Crime) | IeM | ___ | ____ | |||
| PJ "Kultūra" – kopīgas kultūras un tās identitātes veidošana un popularizēšana (PA Culture) | KM | 1A;1C;6A-B | • "Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju" | Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens "Ilgtspējīga un tīra vide sadarbības rezultātā" ietvaros;Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens 2 "Kopīgu resursu ilgtspējīga izmantošana" | ||
| PJ "Izglītība" – novatoriskas izglītības un jaunatnes veidošana (PA Education) | IZM | 1A-C; 2B | • "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru", | Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens "Atbalsts darbaspēka mobilitātei un nodarbinātībai"Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens 4 "Kvalificēts un sociāli iekļaujošs reģions"; | ||
| PJ "Enerģētika" — uzlabot enerģijas tirgu pieejamību, efektivitāti un drošību (PA Energy) | EM | 4.PV "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni"4.1. ieguldījumu prioritāte: veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos.4.2. ieguldījumu prioritāte: atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā.4.3. ieguldījumu prioritāte: veicināt no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali. | 5B-5E | • "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru", | Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam prioritārais virziens 2 "Efektīva dabas resursu pārvaldība" | CEF ietvaros plānoti projekti enerģētikas jomā |
| PJ "Apdraudējumi" — bīstamo vielu izmantošanas un ietekmes mazināšana (PA Hazards) | VARAM | 5.PV "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" | 4A-C | • "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru", | ||
| PJ "Veselība" — cilvēka veselības, tostarp tās sociālo aspektu, uzlabošana un veicināšana (PA Health) | VM | 6A-B | • "Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju" | Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens "Sociālā integrācija kā teritoriālās attīstības priekšnoteikums" | ||
| PJ "Inovācija" — visa reģiona potenciāla izmantošana pētniecības un inovācijas jomā (PA Inno) | IZM | 1.1. ieguldījumu prioritāte: uzlabojot P&I infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicinot kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveidi.SAM Nr. 1.1.1.: Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā.1.2. Ieguldījumu prioritāte: Sekmējot uzņēmumu investīcijas P&I un veidojot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari.SAM Nr. 1.2.1.: veicināt privātā sektora investīcijas P&ASAM Nr. 1.2.2.: veicināt inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu komersantu attīstību. | 1A-C | • "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru", | Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam prioritārais virziens 1 "Inovācijas spējas" | |
| PJ "Iekšējais tirgus" — šķēršļu likvidēšana iekšējam tirgum (PA Market) | EM | 2.PV "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" | 2A;3A;6A; | • "Veicināt tirdzniecību un apstrādi" | ||
| PJ "Barības vielas" — līdz pieņemamam līmenim samazināt barības vielu ieplūdi jūrā (PA Nutrients) | VARAM | 5.PV "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" | 4A-C | • "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību", | ||
| PJ "Drošums" — kļūt par vadošo reģionu kuģošanas drošības un drošuma jomā (PA Safe) | VARAM,Latvijas Jūras administrācija,ĀM,Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs,SM | 6.PV "Ilgtspējīga transporta sistēma" | 4B | • "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību", | Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam prioritārais virziens 3 "Ilgtspējīga transporta nozare" | |
| PJ "Drošība" — aizsardzība pret ārkārtas situācijām un negadījumiem uz sauszemes (PA Secure) | ĀM,IeM,Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests | 5.PV "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" | __ | ____ | ||
| PJ "Kuģošana" — kļūt par tīras kuģošanas paraugreģionu (PA Ship) | SM | 5.PV "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte"6.PV "Ilgtspējīga transporta sistēma" | 4B | • "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību", | Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam prioritārais virziens 3 "Ilgtspējīga transporta nozare" | |
| PJ "MVU" — veicināt uzņēmējdarbību un nostiprināt MVU izaugsmi (PA SME) | EM | 3.1. ieguldījumu prioritāte: sekmējot uzņēmējdarbību, jo īpaši veicinot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un jaunu uzņēmumu izveidošanu, tostarp ar uzņēmējdarbības inkubatoru palīdzību.SAM Nr. 3.1.1.: sekmēt finansējuma pieejamību komercdarbības attīstībai komersantiem dažādās attīstības stadijās un veicināt jaunu komersantu veidošanos3.2. ieguldījumu prioritāte: atbalstot MVK spēju iesaistīties reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un inovāciju procesos.SAM Nr. 3.2.1.: veicināt MVK konkurētspēju un eksportspēju.3.3. ieguldījumu prioritāte: atbalstot uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai.SAM Nr. 3.3.1.: veicināt MVK konkurētspēju un jaunu ideju attīstību apstrādes rūpniecībā, nodrošinot industriālās infrastruktūras pieejamību.SAM Nr. 3.3.2.: palielināt privāto investīciju apjomu nacionālas un reģionālas nozīmes centros, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām. | 1A-C; 2A-B;6A-B | • "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru",• "Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju" | Centrālā Baltijas jūras reģiona programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens 1 "Konkurētspējīga ekonomika";Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2014. – 2020.gadam, prioritārais virziens 1 "Aktīva un pievilcīga uzņēmējdarbības vide" | |
| PJ "Tūrisms" — makroreģiona vienotības nostiprināšana ar tūrisma starpniecību (PA Tourism) | EM | 3.2. ieguldījumu prioritāte: atbalstīt MVK spēju iesaistīties reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un inovāciju procesos. | 6A-B | • "Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju" | Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens "Ilgtspējīga un tīra vide sadarbības rezultātā";Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens 2 "Kopīgu resursu ilgtspējīga izmantošana";Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2014. – 2020.gadam, prioritārais virziens 2"Tīra un augstvērtīga dzīves vide" | |
| PJ "Transports" — uzlabot iekšējos un ārējos transporta savienojumus (PA Transport) | SM | 6.PV "Ilgtspējīga transporta sistēma" | _ | ______ | Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens "Atbalsts darbaspēka mobilitātei un nodarbinātībai";Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens 3 "Labi savienots reģions"Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2014. – 2020.gadam, prioritārais virziens 3 "Labāks ostu tīkls" | CEF ietvaros plānoti projekti TEN-T attīstībai |
| HORIZONTĀLĀS DARBĪBAS | ||||||
| HD "Iesaiste" — daudzlīmeņu pārvaldības nostiprināšana, arī iesaistot pilsonisko sabiedrību, uzņēmējus un akadēmiskās aprindas (HA Involve) | Latvijas Pilsoniskā alianse | |||||
| HD "Kaimiņvalstis" — palielināt sadarbību ar kaimiņvalstīm, lai risinātu kopīgas problēmas Baltijas jūras reģionā (HA Neighbours) | ĀM | 1C, 2B, 3A | Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens "Uzlabota dzīves kvalitāte efektīvu publisko pakalpojumu un administrēšanas rezultātā" | |||
| HD "Popularizēšana" — kopīgu popularizēšanas un reģionālās identitātes nostiprināšanas darbību veicināšana (HA Promo) | Rīgas pilsētas pašvaldība | |||||
| HD "Teritoriālā plānošana" — jūras un zemes teritoriālās plānošanas izmantošanas sekmēšana visās dalībvalstīs apkārt Baltijas jūrai un izstrādāt kopīgu pieeju pārrobežu sadarbībai (HA Spatial) | VARAM | 6B | • "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru",• "Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju" | |||
| HD "Ilgtspējīga attīstība un bioekonomika (HA Sustainable Development and Bioeconomy) | VARAM | 5.PV "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" | 1A;5B-E | • "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru",• "Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju" | ||
| Monitoringa programma | Direktīvu īsie nosaukumi | Direktīvas | ||||
| --- | --- | --- | ||||
| Ūdeņu monitoringa programma | Direktīva 2000/60/EK, direktīva 2008/56/EK, direktīva 2006/118/EK, direktīva 2008/105/EK, direktīva 2013/39/ES, direktīva 2009/90/EK, direktīva 98/83/EK, direktīva 91/271/EEK, direktīva 2007/60/EK, direktīva 91/676/EEK | 1) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EK)2) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2008/56/EK (2008.gada 17.jūnija), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā3) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2006/118/EK (2006.gada 12.decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos4) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2008/105/EK (2008.gada 16.decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā5) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2013/39/ES (2013.gada 12.augusts), ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā6) Komisijas direktīva 2009/90/EK (2009.gada 31.jūlijs), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam7) Padomes direktīva 98/83/EK (1998.gada 3.novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti8) Padomes direktīva 91/271/EEK (1991.gada 21.maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību10) Padomes 1991.gada 12.decembra direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti11) Padomes direktīva 2013/59/Euratom (2013.gada 5.decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom | ||||
| Gaisa un klimata pārmaiņu monitoringa programma | Direktīva 2008/50/EK, direktīva 2004/107/EK, direktīva 2000/60/EK, direktīva 2008/105/EK, direktīva 2013/39/ES | 1) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2008/50/EK (2008.gada 21.maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropā2) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/107/EK (2004.gada 15.decembris) par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā3) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EK)4) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2008/105/EK (2008.gada 16.decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā5) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2013/39/ES (2013.gada 12.augusts), ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā | ||||
| Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma | Direktīva 2009/147/EK, direktīva 92/43/EEK, direktīva 2008/56/EK | 1) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/147/EK (2009.gada 30.novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (kodificēta versija)2) Padomes direktīva 92/43/EEK (1992.gada 21.maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību3) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2008/56/EK (2008.gada 17.jūnija), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā, izpildi monitoringa jomā | ||||
| Zemes monitoringa programma | Direktīva 2007/2/EK, direktīva 2008/56/EK, direktīva 2000/60/EK, direktīva 91/676/EEK, direktīva 2013/59/Euratom | 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 14.marta direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 17.jūnija direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā3) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EK)4) Padomes 1991.gada 12.decembra direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti5) Padomes direktīva 2013/59/Euratom (2013.gada 5.decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom | ||||
| Pasākums | Apraksts | Izpildes termiņš | Atbildīgais | |||
| --- | --- | --- | --- | |||
| I. Augstākā izglītība | I. Augstākā izglītība | I. Augstākā izglītība | I. Augstākā izglītība | |||
| 1. 2007.–2013.gada plānošanas perioda projektu augstākās izglītības infrastruktūras modernizēšanai pabeigšana | 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros projektu īstenošana augstākās izglītības infrastruktūras modernizēšanai turpinās līdz 2015.gada 31.augustam. Plānots, ka programmas noslēgumā 2015.gadā indikatīvi 80% no kopējā STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaita tiks pilnveidota materiāltehniskā bāze. SF 2014-2020 plānošanas perioda ietvaros plānots pabeigt prioritāro STEM studiju programmu materiāltehniskās bāzes modernizāciju. | 31.08.2015. | Finansējuma saņēmēji (augstākās izglītības iestādes) | |||
| 2. ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ieguldījumu augstākās izglītības infrastruktūrā ex-post novērtējums | ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ieguldījumu augstākās izglītības infrastruktūrā novērtējums. | 31.12.2015. | IZM | |||
| 3. Stratēģisko kritēriju un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde | Izstrādāti stratēģiskie kritēriji ieguldījumiem augstākās izglītības infrastruktūrā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji SAM 8.1.1. "Modernizēt AII studiju un zinātniskā darba materiāltehnisko bāzi STEM t.sk. medicīnas un radošās industrijas jomās un doktorantūrā, nodrošinot resursu teritoriālo koncentrāciju un vairāku augstskolu kopīgi izveidotu tematisku doktorantūras centru attīstību" un SAM 8.1.4. "Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t.sk., medicīnas un radošās industrijas, programmu īstenošanai nepieciešamo mācību vidi koledžās atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstībai". | 01.03.2016. | IZM | |||
| 4. Augstākās izglītības iestāžu projektu iesniegumu atlase SAM 8.1.1. un SAM 8.1.4. ietvaros | Pēc stratēģisko kritēriju ieguldījumiem augstākās izglītības infrastruktūrā un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrādes būs iespējams veikt projektu iesniegumu atlasi SAM 8.1.1. un SAM 8.1.4. ietvaros. | Līdz 31.12.2016. | CFLA sadarbībā ar IZM | |||
| 4. Kartējums ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda ERAF investīcijām augstākās izglītības infrastruktūrā | Precīzu sarakstu ar augstākās izglītības institūcijām, kurās tiks veikti ieguldījumi infrastruktūrā 2014.–2020.gadā, varēs sniegt pēc projektu iesniegumu izvērtēšanas. | Līdz 31.12.2016. | IZM | |||
| II. Profesionālā izglītība | II. Profesionālā izglītība | II. Profesionālā izglītība | II. Profesionālā izglītība | |||
| 1. Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2015.–2020.gadam | Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādņu 2015.–2020.gadam izstrāde, iekļaujot tajās profesionālās izglītības iestādes, kas kvalificētos infrastruktūras modernizācijas atbalstam SF 2014-2020 plānošanas periodā, ievērojot nozares stratēģiskos mērķus un atbilstību darba tirgus vajadzībām. | Līdz 31.12.2014. | IZM | |||
| 2. Attīstības koncepcijas mūzikas, mākslas un dejas reģionālajām profesionālās vidējās izglītības iestādēm izstrāde | Attīstības koncepcijas mūzikas, mākslas un dejas reģionālajām profesionālās vidējās izglītības iestādēm izstrāde. | 01.06.2014. | KM | |||
| 3. ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ieguldījumu profesionālās izglītības infrastruktūrā ex-post novērtējums | ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ieguldījumu profesionālās izglītības infrastruktūrā novērtējums. | Līdz 31.12.2015. | IZM | |||
| 4. Stratēģisko priekšatlases un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde | SAM 8.1.3. "Modernizēt profesionālās izglītības iestādes, nodrošinot mācību vides atbilstību tautsaimniecības nozaru attīstībai un uzlabojot profesionālās izglītības pieejamību" plānots īstenot indikatīvi trīs kārtās: | |||||
| 4. Stratēģisko priekšatlases un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde | 1) Atbalsts PIKC īstenoto prioritāro profesionālās izglītības programmu modernizācijas pilnai pabeigtībai. Atbalsts PIKC īstenoto prioritāro profesionālās izglītības programmu modernizācijai, kuru īstenotās prioritārās profesionālās izglītības programmas 2007–2013 periodā netika atbalstītas, t.sk. atbalsts PIKC, kuri tiks izveidoti, reorganizējot vairākas PII, vai esošiem PIKC, kuriem reorganizācijas ietvaros tiks pievienotas jaunas mācību īstenošanas vietas. Šīs kārtas ietvaros uz atbalstu varētu pretendēt profesionālās izglītības iestādes, kurām 2014.gadā sasniegta augsta projekta gatavība. | 01.07.2014. | IZM sadarbībā ar KM | |||
| 4. Stratēģisko priekšatlases un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde | 2) Atbalsts PIKC īstenoto prioritāro profesionālās izglītības programmu modernizācijas pilnai pabeigtībai. Atbalsts PIKC īstenoto prioritāro profesionālās izglītības programmu modernizācijai, kuru īstenotās prioritārās profesionālās izglītības programmas 2007–2013 periodā netika atbalstītas, t.sk. atbalsts PIKC, kuri tiks izveidoti, reorganizējot vairākas PII, vai esošiem PIKC, kuriem reorganizācijas ietvaros tiks pievienotas jaunas mācību īstenošanas vietas. Atbalsts nacionālās nozīmes PII īstenotajām prioritārajām izglītības programmām, kuras 2007–2013 periodā netika atbalstītas. Šīs kārtas ietvaros uz atbalstu varētu pretendēt profesionālās izglītības iestādes, kurām 2014.gadā vēl ir vidēja gatavības pakāpe un tām nepieciešams papildus laiks augstas gatavības pakāpes sasniegšanai. | 01.01.2015. | IZM | |||
| 4. Stratēģisko priekšatlases un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde | 3) Atbalsts jaunu, reģiona ekonomiskās attīstības vajadzībās balstītu profesionālās izglītības programmu izveidei.Atbilstoši šīm projektu iesniegumu atlases kārtām tiks izstrādāti stratēģiskie priekšatlases un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji.Programmu kvalitātes nodrošināšanai ieguldījumi infrastruktūrā galvenokārt plānoti profesionālās izglītības kompetences centros. Līdz 2023.gadam plānots, ka tiks modernizētas visas profesionālās izglītības programmas prioritārajās izglītības tematiskajās jomās vai programmu grupās. | 01.03.2016. | IZM | |||
| 5. Profesionālās izglītības iestāžu investīciju un attīstības stratēģiju 2015.–2020.gadam izstrāde | Profesionālās izglītības iestāžu investīciju un attīstības stratēģiju 2015.–2020.gadam izstrāde/aktualizācija sadarbībā ar attiecīgajām pašvaldībām un nozaru asociācijām. | 30.09.2014. | Profesionālās izglītības iestādes | |||
| 6. Profesionālās izglītības iestāžu investīciju un attīstības stratēģiju 2015.–2020.gadam izvērtēšana un saskaņošana | Profesionālās izglītības iestāžu investīciju un attīstības stratēģiju 2015.–2020.gadam izvērtēšana sadarbībā ar atbilstošajām par nozari atbildīgajām ministrijām un saskaņošana. | 31.12.2014. | IZM sadarbībā ar ZM par savā pārziņā esošajām iestādēm;KM par savā pārziņā esošajām iestādēm | |||
| 7. Profesionālās izglītības iestāžu projektu iesniegumu atlase SAM 8.1.3. 1. un 2. kārtas ietvaros | Pēc profesionālās izglītības iestāžu stratēģiju izvērtēšanas būs iespējams veikt projektu iesniegumu atlasi SAM 8.1.3. 1. un 2.kārtas ietvaros. | Līdz 31.10.2015. | CFLA sadarbībā ar IZM | |||
| 8. Kartējums ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda ERAF investīcijām profesionālās izglītības infrastruktūrā (SAM 8.1.3. 1. un 2.kārtas ietvaros) | Saraksta par SAM 8.1.3. 1. un 2.kārtas ietvaros atbalstītajām profesionālās izglītības institūcijām, kurās tiks veikti ieguldījumi infrastruktūrā 2014.–2020.gadā, varēs sniegt pēc šo kārtu projektu iesniegumu izvērtēšanas, kad projektu ietvaros plānoto būvdarbu veikšanas iepirkumi būs noslēgušies, sniedzot iespēju precīzāk noteikt plānotās projektu izmaksas. | 01.11.2015. | IZM | |||
| 9. Profesionālās izglītības iestāžu projektu iesniegumu atlase SAM 8.1.3. 3.kārtas ietvaros | Pēc profesionālās izglītības iestāžu stratēģiju izvērtēšanas būs iespējams veikt projektu iesniegumu atlasi SAM 8.1.3. 3.kārtas ietvaros. | Līdz 31.12.2016. | CFLA sadarbībā ar IZM | |||
| 10. Kartējums ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda ERAF investīcijām profesionālās izglītības infrastruktūrā (SAM 8.1.3. 3.kārtas ietvaros) | Precīzu sarakstu par SAM 8.1.3. 3.kārtas profesionālās izglītības institūcijām, kurās tiks veikti ieguldījumi infrastruktūrā 2014.–2020.gadā, varēs sniegt pēc šīs kārtas projektu iesniegumu izvērtēšanas, kad projektu ietvaros plānoto būvdarbu veikšanas iepirkumi būs noslēgušies, sniedzot iespēju precīzāk noteikt plānotās projektu izmaksas. | 31.12.2016. | IZM | |||
| III. Vispārējā izglītība | III. Vispārējā izglītība | III. Vispārējā izglītība | III. Vispārējā izglītība | |||
| 1. Stratēģisko priekšatlases un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde | SAM 8.1.2 "Uzlabot izglītojamo vajadzībām atbilstošas un kvalitatīvas vispārējās izglītības pakalpojuma pieejamību reģionālā un valsts līmenī, koncentrējot resursus un pilnveidojot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi pašvaldībās" plānots īstenot divās kārtās:1) Izglītības infrastruktūras uzlabošana lielajās pilsētās (9);2) Izglītības infrastruktūras uzlabošana pašvaldībās – reģionālas nozīmes attīstības centros (21+).Ņemot vērā to, ka vispārējās izglītības iestāžu dibinātāji ir pašvaldības, investīciju ieguldījumi SAM ietvaros tiks veikti, balstoties uz pašvaldību attīstības stratēģijām, kurās iekļauta izglītības pakalpojuma attīstība reģiona kontekstā. Minētajai izglītības pakalpojuma attīstības stratēģijai tajā skaitā jāietver demogrāfiskās situācijas analīze, tās ietekme uz skolu piepildījumu un reģiona attīstību ilgtermiņā līdz 2030.gadam, ņemot vērā izglītības politikas stratēģiskos mērķus (noteikti Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.– 2020.gadam). | Līdz 31.12.2014. | IZM | |||
| 2. ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ieguldījumu vispārējās izglītības infrastruktūrā ex-post novērtējums | ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ieguldījumu vispārējās izglītības infrastruktūrā novērtējums. | Līdz 31.12.2015. | IZM | |||
| 2. Pašvaldību attīstības stratēģiju vērtēšana | Pašvaldību attīstības stratēģijas izglītības attīstības jomā izvērtēs IZM.Atbilstoši IZM saskaņotajai pašvaldību izglītības attīstības stratēģijai tiks izstrādāti pārvaldību projektu iesniegumi. | Līdz 31.12.2015. | IZM | |||
| 3. Pašvaldību projektu iesniegumu atlase SAM 8.1.2. ietvaros | Pēc stratēģiju izvērtēšanas būs iespējams veikt projektu iesniegumu atlasi SAM 8.1.2. ietvaros. | Līdz 31.12.2016. | CFLA sadarbībā ar IZM | |||
| 4. Kartējums ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda ERAF investīcijām vispārējās izglītības infrastruktūrā | Precīzu sarakstu ar vispārējās izglītības institūcijām, kurās tiks veikti ieguldījumi infrastruktūrā 2014.–2020.gadā, varēs sniegt pēc abu projektu iesniegumu atlases kārtu projektu iesniegumu izvērtēšanas. | Līdz 31.12.2016. | IZM |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)