Komercdarbības atbalsta kontroles likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Šā likuma termini un jēdzieni lietoti Padomes 2015. gada 13. jūlija regulas (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (kodificēta redakcija) (turpmāk — Padomes regula Nr. 2015/1589), un Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu izpratnē.

(2) Likumā ir lietoti arī šādi termini:

1) ad-hoc atbalsts — komercdarbības atbalsts, kuru piešķir ārpus atbalsta programmas;

2) atbalsta piešķiršanas diena — diena, kurā komercdarbības atbalsta saņēmējam saskaņā ar tiesību aktos noteikto rodas tiesības saņemt komercdarbības atbalstu;

3) atbalsta programma — tiesību akts vai akti, uz kuru pamata var piešķirt individuālu atbalstu komercsabiedrībām saskaņā ar tajos ietvertajiem nosacījumiem;

4) atbalsta sniedzējs — valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona, kura pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu vai kura ir atbildīga par atbalsta programmas izstrādi vai atbalsta programmas vai ad-hoc atbalsta projekta piemērošanu;

5) de minimis atbalsts — komercsabiedrībai piešķirts komercdarbības atbalsts, kurš noteiktā laikposmā nepārsniedz summu, kas noteikta:

6) ekskluzīvas tiesības — tiesības, kuras valsts vai pašvaldības institūcija ar tiesību aktu vai līgumu vai tās pilnvarota juridiskā persona ar līgumu ir piešķīrusi komercsabiedrībai, pilnvarojot komercsabiedrību sniegt pakalpojumus vai veikt darbības noteiktā administratīvajā teritorijā;

7) individuālais atbalsts — komercdarbības atbalsts, kuru piešķir atbalsta programmā;

8) īpašas tiesības — tiesības, kuras valsts vai pašvaldības institūcija ar tiesību aktu vai līgumu vai tās pilnvarota juridiskā persona ar līgumu ir piešķīrusi noteiktām komercsabiedrībām un kuras konkrētā administratīvajā teritorijā, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, vismaz vienā no šādiem veidiem:

9) komercdarbība — saimnieciskā darbība, kas saistīta ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū. Ja darbībai nav peļņas gūšanas rakstura, tas neizslēdz šādas darbības kvalificēšanu kā komercdarbību;

10) komercsabiedrība — fiziskā persona, juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kura veic vai gatavojas veikt komercdarbību neatkarīgi no tās īpašuma formas un darbības veida;

11) nelikumīgs komercdarbības atbalsts — komercdarbības atbalsts, kuru piešķir, neievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu. Par nelikumīgu komercdarbības atbalstu uzskata arī nepamatoti izlietotu komercdarbības atbalstu, tas ir, tādu komercdarbības atbalstu, kuru tā saņēmējs izmanto, pārkāpjot tā Eiropas Savienības tiesību akta nosacījumus, ar kuru komercdarbības atbalsta saņēmējam saskaņā ar tiesību aktos noteikto tika piešķirtas tiesības saņemt komercdarbības atbalstu, vai pārkāpjot tāda Eiropas Komisijas lēmuma nosacījumus, kurš pieņemts atbilstoši Padomes regulas Nr. 2015/1589 4. panta 2. un 3. punktam vai 9. panta 2., 3. vai 4. punktam;

12) valsts vai pašvaldības institūcija — tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona;

13) valsts vai pašvaldības kontrolē esoša kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā valstij vai pašvaldībai tieši vai netieši, katrai atsevišķi vai kopā pieder vairāk nekā 50 procenti no kapitālsabiedrības pamatkapitāla, ir balsstiesību vairākums vai ir tiesības iecelt vai atcelt kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu.

2.pants. Likuma mērķis

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt komercdarbības atbalsta īstenošanas tiesiskumu, noteikt Latvijas nacionālās kontroles kompetences un procedūras komercdarbības atbalsta jomā, lai mazinātu komercdarbības atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci.

(2) Likums nosaka finanšu uzskaites prasības valsts un pašvaldību institūcijām, piešķirot finansiālo atbalstu komercsabiedrībām.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums piemērojams atbalsta sniedzējiem, kas sniedz un plāno sniegt komercdarbības atbalstu komercsabiedrībai, un komercdarbības atbalsta saņēmējiem.

(2) Šo likumu piemēro komercdarbības atbalstam, kura saderīgumu ar iekšējo tirgu izvērtē saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 93.pantu, 106.panta 2.punktu vai 107.panta 2. vai 3.punktu.

(3) Šo likumu piemēro, ievērojot šā likuma 9. pantā noteikto kompetenču sadalījumu starp komercdarbības atbalsta uzraudzības institūcijām.

(4) Likums negarantē tiesības saņemt atbalstu komercdarbībai.

4.pants. Komercdarbības atbalsta tiesiskais ietvars

Komercdarbības atbalsta tiesiskais ietvars ir šis likums, Līgums par Eiropas Savienības darbību, Eiropas Savienības tiesību akti, Eiropas Savienības judikatūra un citi dokumenti komercdarbības atbalsta kontroles jomā, kurus piemēro, izvērtējot komercdarbības atbalsta saderīgumu ar iekšējo tirgu (turpmāk — Eiropas Savienības akti), kā arī citas Latvijas Republikai saistošas starptautisko tiesību normas.

5.pants. Komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā un citos Eiropas Savienības aktos noteikto, lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par komercdarbības atbalstu komercsabiedrībai, tai jāatbilst visām šādām pazīmēm:

1) finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem (turpmāk — valsts vai pašvaldības līdzekļi), un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona;

2) saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts;

3) finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;

4) finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

6.pants. Aizliegums sniegt komercdarbības atbalstu

Komercdarbības atbalsts ir aizliegts, izņemot gadījumus, kad atbalsta programma vai ad-hoc atbalsta projekts atbilst Eiropas Savienības aktiem un tajos noteiktajām piemērojamām procedūrām, kuras izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3. un 4.punkta, kā arī citām starptautisko tiesību normām.

7. pants. Komercdarbības atbalsta sniegšanas veids

Komercdarbības atbalsts var tikt piešķirts kā tiešie maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta (subsīdijas, granti, dotācijas), nodokļu vai sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu jomā veiktie pasākumi, valsts vai pašvaldības galvojums, kredītu procentu likmju subsidēšana, valsts vai pašvaldības pilnīga vai daļēja atteikšanās no dividendēm, valsts vai pašvaldības ieguldījums kapitālsabiedrībā, parādu norakstīšana, preferenciālo likmju noteikšana valsts kapitālsabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma pārdošana vai iznomāšana par cenu, kas ir zemāka par tā tirgus vērtību, vai pirkšana vai nomāšana par cenu, kas ir augstāka par tā tirgus vērtību, kā arī cita finansiālā palīdzība, kuru piešķir no valsts vai pašvaldības līdzekļiem vai no finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām ir kontrolējoša ietekme.

8.pants. Atbalsta atmaksa pirms pakārtoto saistību izpildes

(1) Ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto un neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža.

(2) Pakārtotās saistības šā likuma izpratnē ir tiesības un pienākumi, tai skaitā aizdevuma procentu izmaksas pienākums, ko komercsabiedrībai rada aizdevums (neatkarīgi no noslēgtā darījuma veida) un kas aizdevējam, pamatojoties uz noslēgto darījumu ar komercsabiedrību, dod tiesības atprasīt aizdevumu pirms termiņa tikai komercsabiedrības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, taču pirms dalībnieku vai akcionāru prasījumu apmierināšanas.

II nodaļaKomercdarbības atbalsta uzraudzības noteikumi

8.1 pants. To komercsabiedrību īpašie darbības izbeigšanas nosacījumi, kuras saņem komercdarbības atbalstu

(1) Ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās un saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteiktā komercsabiedrības likvidācijas termiņa konstatē, ka komercdarbības atbalsts nav pilnībā atmaksāts un līdz atbalsta sniegšanas termiņa beigām netiks atmaksāts, komercsabiedrība izbeidz darbību un uzsāk komercsabiedrības likvidācijas procesu, ņemot vērā šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētos nosacījumus.

(2) Saskaņā ar šā panta pirmo daļu uzsāktā likvidācijas procesa ietvaros pakārtotās saistības tiek pildītas tikai tad, kad ir pilnībā atmaksāts saņemtais komercdarbības atbalsts. Līdz komercdarbības atbalsta atmaksāšanai:

1) nespēja atmaksāt komercdarbības atbalstu un pakārtoto saistību neizpilde nav pamats maksātnespējas procesa ierosināšanai;

2) pakārtoto saistību kreditora prasījums nevar tikt nodrošināts, kā arī pakārtoto saistību kreditors nav tiesīgs prasīt viņam pienākošos summu deponēšanu vai jebkādu citu saistību izpildi;

3) ir aizliegts komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem, biedriem, īpašniekiem) izmaksāt likvidācijas kvotas.

(3) Uzņēmumu reģistrs izslēdz komercsabiedrību no publiskā reģistra arī tad, ja atbilstoši šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem veiktas likvidācijas ietvaros nav atmaksāts komercdarbības atbalsts vai nav izpildītas pakārtotās saistības.

(4) Ja daļa no komercdarbības atbalsta netiek atgūta, pēc komercsabiedrības likvidācijas šo daļu dzēš likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajā apmērā.

9. pants. Komercdarbības atbalsta uzraudzības institūcijas

(1) Finanšu ministrija:

1) veic plānoto atbalsta programmu vai ad-hoc atbalsta projektu, vai to plānoto grozījumu sākotnējo izvērtēšanu, izņemot:

2) ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību nosūta Eiropas Komisijai ar atbalsta programmas vai ad-hoc atbalsta projekta paziņojumu saistīto informāciju, izņemot gadījumu, kad komercdarbības atbalstu plānots sniegt šā panta otrajā daļā noteiktajās nozarēs;

3) gatavo ikgadējo pārskatu par komercdarbībai sniegto atbalstu, izņemot komercdarbības atbalstu šā panta otrajā daļā noteiktajās nozarēs;

4) sniedz konsultatīvu palīdzību komercdarbības atbalsta kontroles jomā, izņemot par komercdarbības atbalstu šā panta otrajā daļā noteiktajās nozarēs;

5) nodrošina de minimis atbalsta uzskaites sistēmas administrēšanu;

6) izmantojot Eiropas Komisijas sadarbības platformu dalībvalstīm, organizē informācijas apriti ar Eiropas Komisiju komercdarbības atbalsta jautājumos.

(2) Zemkopības ministrija veic plānoto atbalsta programmu vai ad-hoc atbalsta projektu, vai to plānoto grozījumu sākotnējo izvērtēšanu zvejniecības, akvakultūras, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, izņemot tādu ad-hoc atbalsta projektu sākotnējo izvērtēšanu, kuru ietvaros tiek plānots sniegt de minimis atbalstu saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē vai Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē, ja tiek ievēroti šā likuma 10. panta trešās daļas nosacījumi.

(3) Atbalsta sniedzējs uzrauga atbalsta programmas, individuālā atbalsta projektus un ad-hoc atbalsta projektus to ieviešanas laikā un pēc atbalsta programmu, individuālā atbalsta un ad-hoc atbalsta projektu īstenošanas, nodrošinot komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu.

10. pants. Plānotā komercdarbības atbalsta sākotnējā izvērtēšana

(1) Atbilstoši šā likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktam ikvienu plānoto atbalsta programmu vai ad-hoc atbalsta projektu, kā arī ikvienu plānoto grozījumu esošajās atbalsta programmās vai ad-hoc atbalsta projektos, pirms uzsākta to īstenošana, atbalsta sniedzējs iesniedz sākotnējai izvērtēšanai Finanšu ministrijai, izņemot formālus vai administratīvus grozījumus, kas nevar ietekmēt novērtējumu attiecībā uz komercdarbības atbalsta pasākuma saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

(2) Šā panta pirmo daļu piemēro arī tādam komercdarbības atbalstam, kurš saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos noteikto ir atbrīvots no iepriekšējas paziņošanas vai kopsavilkuma informācijas iesniegšanas Eiropas Komisijai.

(3) Ad-hoc atbalsta projektu, kura ietvaros tiek plānots sniegt de minimis atbalstu saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu de minimis atbalstam vispārējai tautsaimniecībai, Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē vai Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē, nav nepieciešams iesniegt Finanšu ministrijai vai Zemkopības ministrijai sākotnējai izvērtēšanai, ja atbalsta sniedzējs tajā ir iekļāvis šādus nosacījumus vai to izvērtējumu:

1) de minimis atbalsts tiek sniegts atbalstāmajām nozarēm un darbībām;

2) ja komercsabiedrība, kurai piemēro de minimis atbalstu, darbojas vienlaikus gan atbalstāmajās, gan neatbalstāmajās nozarēs, komercsabiedrība nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nošķiršanu no tām darbībām, kurām piešķirts de minimis atbalsts, nodrošinot, ka darbības minētajās nozarēs negūst labumu no piešķirtā atbalsta;

3) de minimis atbalsta apmērs komercsabiedrībai viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz maksimāli pieļaujamo de minimis atbalsta apmēru, kas noteikts:

4) ir norādīta atbalsta piešķiršanas diena;

5) ja de minimis atbalstu plānots sniegt aizdevumu vai garantiju veidā, tad tiek ievēroti de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumi;

6) tiek sniegta informācija, ka de minimis atbalsta apvienošana (kumulācija) netiek pieļauta, vai arī tiek minēti de minimis atbalsta apvienošanas (kumulācijas) nosacījumi un to kontrole, ja atbalsta apvienošana (kumulācija) tiek pieļauta;

7) datus par piešķirto de minimis atbalstu atbalsta sniedzējs un komercsabiedrība uzglabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas;

8) de minimis atbalsts tiek piešķirts, ievērojot normatīvos aktus par šā atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību;

9) ad-hoc atbalsta piešķiršanas dokumentā ir noteikts pienākums atgūt nelikumīgu komercdarbības atbalstu atbilstoši šā likuma V nodaļā noteiktajam.

(4) Ad-hoc atbalsta projektu, kura ietvaros tiek plānots komercdarbības atbalsts komercsabiedrībai par pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu, nav nepieciešams iesniegt Finanšu ministrijai sākotnējā izvērtējuma veikšanai, ja atbalsta sniedzējs pilnvarojuma aktā vai aktos, pamatojoties uz kuriem komercsabiedrība ir pilnvarota sniegt minēto pakalpojumu, ir iekļāvis šādus nosacījumus:

1) pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi pienākumu saturu un ilgumu;

2) pakalpojuma sniegšanas teritoriju;