Kārtība, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā iekļauj pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem, un galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.391Rīgā 2014.gada 8.jūlijā (prot. Nr.38 25.§)

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu unfinanšu vadību 19.1 pantu un 37.panta sesto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem (turpmāk – galvojums);

1.2. finanšu ministrs atbilstoši Ministru kabineta pilnvarojumam sniedz valsts galvojumus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto galvojumu apmēru;

1.3. uzrauga galvoto investīciju projektu (turpmāk – projekts) un galvoto ar normatīvajiem aktiem apstiprināto komercdarbības atbalsta programmu īstenošanu un galvoto saistību izpildi.

2. Galvojumus, kas izsniegti studiju un studējošo kreditēšanai, administrē saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu.

3. Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes un iesniegšanas grafikā (kas apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu) noteiktajā termiņā Finanšu ministrija nosaka galvojumu maksimāli pieļaujamo limitu un galvojumu pretendentu pieteikumu iesniegšanas termiņu, kā arī informē par to nozaru ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes.

4. Divas nedēļas pirms šo noteikumu 3. punktā minētā termiņa vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanai nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde iesniedz Finanšu ministrijā informāciju par komercdarbības atbalsta programmu (kas apstiprinātas ar normatīvajiem aktiem) īstenošanai nepieciešamo galvojuma apmēru un komercdarbības atbalsta programmas īstenotāju. Finanšu ministrija izvērtē minēto galvojuma apmēru un iekļauj šo noteikumu 3. punktā minētajā galvojumu maksimāli pieļaujamajā limitā.

II. Galvojuma pretendenta pieteikšanās galvojuma iekļaušanai gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā

5. Lai pieteiktos uz galvojuma saņemšanu projektu īstenošanai, galvojuma pretendents vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes un iesniegšanas termiņā (kas noteikts normatīvajos aktos) iesniedz nozares ministrijā vai citā centrālajā valsts iestādē šādus dokumentus:

5.1. pieteikumu galvojuma saņemšanai (turpmāk – galvojuma pieteikums);

5.2. galvojuma pretendenta biznesa plānu līdz plānotā galvojuma darbības beigām. Biznesa plānā ietver šādu informāciju:

5.2.1. kopsavilkums par galvojuma pretendentu, īss kapitālsabiedrības apraksts, nozares analīzes, tirgus un konkurentu izpētes galvenie secinājumi, nepieciešamo investīciju pamatojums, projekta izmaksu un nepieciešamā finansējuma kopsavilkums;

5.2.2. vispārīga informācija par galvojuma pretendentu – nosaukums, komercdarbības juridiskā forma, juridiskā adrese, pamatkapitāls, dibināšanas datums, īpašnieki, to līdzdalība pamatkapitālā, darbības virzieni;

5.2.3. galvojuma pretendenta vadības sistēma – organizatoriskā struktūra, informācija par vadību (vārds, uzvārds, amats, izglītība, pieredze), atbildības un pienākumu sadale, darbinieku skaits;

5.2.4. galvojuma pretendenta pašreizējā darbība – galvenie darbības virzieni;

5.2.5. galvojuma pretendenta īstermiņa un ilgtermiņa mērķi;

5.2.6. tirgus un konkurentu apskats;

5.2.7. nozares analīze;

5.2.8. nepieciešamo investīciju pamatojums;

5.2.9. projekta īstenošanas termiņi, izmaksas, nepieciešamais finansējums, plānotais galvojuma apmērs, atmaksāšanās perioda (gadu skaits, kas nepieciešams pilnīgai investīciju izmaksu kompensācijai) novērtējums, projekta ieguvumi un jutīguma analīze (novērtējums par galveno pieņēmumu izmaiņu ietekmi uz finanšu prognozēm);

5.2.10. plānotās finanšu prognozes par galvojuma pretendenta kopējo darbību (ietverot arī īstenojamo projektu), kā arī pamatojumi un pieņēmumi, kas izmantoti prognožu sagatavošanā. Plānotās finanšu prognozes ietver bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu, kas sagatavoti atbilstoši Gada pārskatu likumā noteiktajām shēmām un aptver laikposmu no galvojuma pieteikuma iesniegšanas gada līdz galvotā kredīta atmaksas beigu termiņam. Plānotās finanšu prognozes iesniedz arī elektroniski Microsoft Office Excel vai ekvivalentā formātā, kas nodrošina aprēķinos izmantoto formulu pārskatāmību;

5.2.11. biznesa riski, risku novērtējums un risku analīze (ietverot izvērtējumu par finanšu riskiem, tehnoloģiskajiem un operacionālajiem riskiem (tai skaitā vadības pieredzi), tirgus un konkurences riskiem un specifiskajiem nozares riskiem (ja tādi ir identificējami), kā arī izvērtējumu par iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem, kas varētu atstāt būtisku ietekmi uz projekta īstenošanas gaitu);

5.2.12. citu projekta īstenošanas alternatīvu un finansēšanas avotu izvērtējums un pamatojums, ka galvojums ir valstiski racionālākais atbalsta instruments projekta īstenošanas nodrošināšanai;

5.3. informāciju par plānotā galvojuma nodrošinājumu;

5.4. zvērināta revidenta (ja to paredz likums) vai revidenta (ja to paredz statūti vai dalībnieku sapulces lēmums) pārbaudītus gada pārskatus:

5.4.1. par visu darbības periodu, ja saimnieciskā darbība ilgst mazāk par trim gadiem;

5.4.2. par pēdējo triju gadu saimniecisko darbību, ja saimnieciskā darbība ilgst vairāk par trim gadiem;

5.5. (svītrots ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 596);

5.6. informāciju par kopējo saņemto un plānoto valsts atbalstu (jebkuru publisko resursu piesaiste, tai skaitā valsts vai pašvaldību galvojumi par kredītiestādes kredītiem) attiecīgā projekta īstenošanai un par projektu atbildīgās nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes informāciju par pieļaujamo valsts atbalsta apmēru atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;

5.7. atbildīgās nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes apliecinājumu atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam, ja galvojums ir paredzēts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai;

5.8. kredītiestādes izsniegtu galvojuma pretendenta reitinga novērtējumu, kas pielīdzināms starptautisko kredītreitinga aģentūru "Moody's Investors Service", "Standard & Poor's" vai "Fitch Ratings" noteiktajiem ilgtermiņa noguldījumu reitingiem un kura aprēķinā netiek ņemts vērā plānotais galvojums, vai galvojuma pretendenta apliecinājumu, ka šādu reitinga novērtējumu nav iespējams iesniegt, norādot iemeslu, kādēļ minētais reitinga novērtējums nevar tikt īstenots.

6. Komercdarbības atbalsta programmu īstenotāji iesniedz šo noteikumu 5.1., 5.3., 5.4. un 5.6. apakšpunktā minētos dokumentus.

7. Ja saskaņā ar šiem noteikumiem iesniedzamie dokumenti nav sagatavoti latviešu valodā, tiem pievieno apliecinātu tulkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.

8. Nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde izvērtē šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3., 5.4. un 5.6. apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī projekta atbilstību attiecīgās nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes attīstības plānošanas dokumentiem un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā noteiktajām prioritātēm un mērķiem.

9. Nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde sagatavo atbalstāmo galvojuma pretendentu projektu sarakstu, sakārtojot to prioritārā projektu īstenošanas kārtībā un atsevišķi izdalot komercdarbības atbalsta programmas. Sarakstam pievieno atbilstoši šo noteikumu 5. punktam iesniegtos dokumentus un nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes veikto projekta izvērtējumu, kurā ietverta arī projekta īstenošanas ietekme uz valsts budžetu, atsevišķi norādot ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī informāciju par projekta ārējiem riskiem, tai skaitā par normatīvo aktu grozījumiem, kas varētu atstāt būtisku ietekmi uz projekta īstenošanas gaitu, nozares politikas un konkurences riskiem.

10. Nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde šo noteikumu 9. punktā minēto informāciju šo noteikumu 3. punktā minētajā termiņā iesniedz Finanšu ministrijā.

11. Finanšu ministrija veic šo noteikumu 9. punktā minēto galvojuma pretendentu finanšu izvērtējumu atbilstoši šādiem kritērijiem:

11.1. galvojuma pretendenta kvalificēšana par finanšu grūtībās nonākušu;

11.2. valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtības vai galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtības pārkāpumu esība saistībā ar iepriekš piešķirtiem valsts aizdevumiem vai galvojumiem;

11.3. kredīta atmaksas risks;

11.4. galvojuma ietekme uz valsts budžetu un vispārējās valdības budžetu atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai (EKS2010).

12. Finanšu ministrija vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes un iesniegšanas termiņā (kas noteikts normatīvajos aktos) pēc projektu izvērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 11. punktā minētajiem kritērijiem sastāda atbalstāmo projektu sarakstu un iesniedz to Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai.

13. Finanšu ministrija šo noteikumu 12. punktā minētajā sarakstā neiekļauj galvojuma pretendentus, uz kuriem ir attiecināms vismaz viens no Likuma par budžetu un finanšu vadību 37. panta otrās daļas nosacījumiem. Finanšu ministrija piecu darbdienu laikā informē nozares ministriju vai citu centrālo valsts iestādi par iemeslu, kādēļ attiecīgais projekts netiek iekļauts atbalstāmo projektu sarakstā.

14. Ministru kabinets apstiprina galvojamo projektu sarakstu, un tas tiek iekļauts valsts budžeta likumprojektā.

III. Dokumentu izvērtēšana un galvojuma līguma noslēgšana

15. Pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma stāšanās spēkā galvojumu pretendenti, kuru projekti iekļauti gadskārtējā valsts budžeta likumā, rīko konkursu par kredītiestādes izvēli. Pirms konkursa izsludināšanas tā nolikumu saskaņo ar Valsts kasi un nozares ministriju vai citu centrālo valsts iestādi un konkursa komisijā iekļauj Valsts kases un nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes pārstāvi. Ja izsludinātais konkurss beidzas bez rezultātiem, galvojuma pretendents veic vismaz triju kredītiestāžu aptauju par kredītiestādes izvēli.

16. Pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma stāšanās spēkā galvojumu pretendenti, kuru projekti iekļauti gadskārtējā valsts budžeta likumā, saskaņo ar Valsts kasi zvērināta revidenta darba uzdevuma saturu attiecībā uz šo noteikumu 17.3. apakšpunktā minēto atzinumu.

17. Pēc tam kad noslēdzies konkurss vai aptauja par kredītiestādes izvēli un paziņoti rezultāti, galvojuma pretendents līdz saimnieciskā gada 1. septembrim iesniedz Valsts kasē:

17.1. kredīta līguma projektu ar kredītiestādi;

17.2. aktualizētus šo noteikumu 5.2., 5.3., 5.4. un 5.6. apakšpunktā minētos dokumentus;

17.3. zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības izsniegts atzinums par šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minēto biznesa plānu;

17.4. līgumus, kas nepieciešami projekta īstenošanai (nodomu protokoli un citu veidu vienošanās ar piegādātājiem, pircējiem un sadarbības partneriem, ja tādas ir noslēgtas) atbilstoši biznesa plānam;

17.5. operatīvo finanšu pārskatu par laikposmu no pēdējā noslēgtā pārskata gada līdz pēdējam noslēgtajam mēnesim (operatīvais finanšu pārskats nedrīkst būt vecāks par diviem mēnešiem);

17.6. zvērināta revidenta (ja to paredz likums) vai revidenta (ja to paredz statūti vai dalībnieku sapulces lēmums) pārbaudītu gada pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu;

17.7. informāciju par galvojuma nodrošinājumu (hipotēku vai komercķīlu) un sertificēta vērtētāja novērtējumu, kas galvojuma pieteikuma iesniegšanas dienā nav vecāks par sešiem mēnešiem un kurā ir novērtēts nekustamais īpašums vai kustamā manta ar aprēķinātu tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem. Ja tāds novērtējums nav pieejams, iesniedz:

17.7.1. novērtējumu nekustamajam īpašumam, kuru paredzēts uzcelt, izmantojot galvoto kredītu, ar aprēķinātu tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem pēc tā nodošanas ekspluatācijā (jāiesniedz līdzīga nekustamā īpašuma novērtējums);

17.7.2. novērtējumu kustamai mantai, kuru paredzēts iegādāties, izmantojot galvoto kredītu, ar aprēķinātu tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem (jāiesniedz līdzīgas kustamas mantas novērtējums);

17.7.3. novērtējumu par citu nodrošinājumu;

17.8. informāciju par visiem galvojuma pretendenta nekustamajiem īpašumiem un tam piederošajām kustamām ķermeniskām vai bezķermeniskām lietām, finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem vai kredītprasībām, kā arī to apgrūtinājumiem, tai skaitā arī apgrūtinājumiem uz kapitālsabiedrības kapitāla daļām un akcijām (ja tādi ir);

17.9. (svītrots ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 596);

17.10. (svītrots ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 596);

17.11. kredītiestādes izsniegtu galvojuma pretendenta reitinga novērtējumu, kas pielīdzināms starptautisko kredītreitinga aģentūru "Moody's Investors Service", "Standard & Poor's" vai "Fitch Ratings" noteiktajiem ilgtermiņa noguldījumu reitingiem un kura aprēķinā netiek ņemts vērā plānotais galvojums, vai galvojuma pretendenta apliecinājumu, ka šādu reitinga novērtējumu nav iespējams iesniegt, norādot iemeslu, kādēļ minētais reitinga novērtējums nevar tikt īstenots.

18. Šo noteikumu 17.3. apakšpunktā minētie dokumenti nav jāiesniedz, ja galvojumu plānots sniegt tādu komercdarbības atbalsta programmu īstenošanas nodrošināšanai, kas apstiprinātas ar normatīvajiem aktiem.

19. Valsts kase šo noteikumu 17. punktā minētos dokumentus izvērtē 25 darbdienu laikā pēc to saņemšanas.

20. Ja nepieciešams, Valsts kase pieprasa papildu dokumentus vai informāciju, kas saistīta ar galvojuma pretendenta finansiālo stāvokli vai saistību izpildi.

21. Valsts kase šo noteikumu 20. punktā minētos dokumentus izvērtē 20 darbdienu laikā pēc to saņemšanas.

22. Valsts kase pēc šo noteikumu 17. un 20. punktā minēto dokumentu izvērtēšanas informē galvojuma pretendentu par plānotajiem galvojuma līguma finanšu noteikumiem un nepieciešamību tos saskaņot ar Eiropas Komisiju.

23. Ja plānotie galvojuma līguma finanšu nosacījumi jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, atbildīgā nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde iesniedz Valsts kasē Eiropas Komisijas lēmumu par galvojuma finanšu nosacījumu atbilstību Eiropas Savienības darbības līgumam.

24. Pēc galvojuma pretendenta piekrišanas saņemšanas plānotajiem finanšu nosacījumiem un, ja nepieciešams, Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanas Valsts kase sadarbībā ar nozares ministriju vai citu centrālo valsts iestādi sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par galvojuma sniegšanu vai atteikumu sniegt galvojumu.

25. Valsts kase sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par atteikumu sniegt galvojumu, ja uz pretendentu ir attiecināms vismaz viens no Likuma par budžetu un finanšu vadību 37. panta otrās daļas nosacījumiem.

26. Kredīta atmaksas risku nosaka četrās kategorijās, novērtējot galvojuma pretendenta kredītspēju atbilstoši šo noteikumu 27. punktam. Lēmuma pieņemšanā balstās uz zemāko vērtējumu, salīdzinot Valsts kases kredītspējas novērtējumu ar reitingu un sniegtā nodrošinājuma pietiekamības novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 28. punktam:

26.1. zems kredīta atmaksas risks;

26.2. vidēji zems kredīta atmaksas risks;

26.3. vidējs kredīta atmaksas risks;

26.4. paaugstināts kredīta atmaksas risks.

27. Galvojuma pretendentiem, kuri atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 1. pielikumā minētajai mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai, kredītspēju nosaka atbilstoši Valsts kases izvērtējumam vai pamatojoties uz kredītiestādes izsniegtā reitinga novērtējumu piecās kategorijās – spēcīga (no AAA līdz A-), laba (no BBB+ līdz BBB-), apmierinoša (no BB+ līdz BB-), vāja (no B+ līdz B-) vai slikta (no CCC+ un zemāk).

28. Nodrošinājuma pietiekamības novērtējumu nosaka trīs kategorijās – augsts nodrošinājums, vidējs nodrošinājums un zems nodrošinājums –, izvērtējot šo noteikumu 17.7. apakšpunktā iesniegto informāciju par galvojuma nodrošinājumu.

29. Ja Ministru kabinets ir atbalstījis galvojuma sniegšanu, finanšu ministrs saskaņo kredītiestādes un galvojuma pretendenta kredīta līguma projektu un paraksta galvojuma līgumu ar kredītiestādi. Vienlaikus finanšu ministrs un galvojuma pretendents (turpmāk – kredīta ņēmējs) paraksta līgumu par saistību nodrošinājumu, kā arī galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumu (turpmāk – saistītie līgumi).

IV. Galvojumu izsniegšanas pamatnosacījumi

30. Minimālais galvotā kredīta apmērs projektu īstenošanai ir 2 845 743 euro, bet minimālais galvotā kredīta apmērs saistībām, kas uzņemtas, lai nodrošinātu finansējumu tādu komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai, kuras apstiprinātas ar normatīvajiem aktiem, netiek noteikts.

31. Galvojuma maksimālais apmērs ir 80 % no galvotā kredīta pamatsummas un visā galvotā kredīta lietošanas laikā nepārsniedz 80 % no kredīta izsniegtās, bet vēl neatmaksātās pamatsummas.

32. Ja ir saņemts Eiropas Komisijas lēmums par galvojuma finanšu nosacījumu saderību ar kopējo tirgu vai galvojums tiek sniegts par tāda galvojuma pretendenta saistībām, kuras uzņemtas, lai nodrošinātu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, šo noteikumu 31. punktā minētais maksimālais galvojuma apmērs var tikt pārsniegts, tomēr nepārsniedzot visu prasījumu (kas izriet no galvotā kredīta līguma) summu.

33. Maksimālais galvoto kredītu atmaksas termiņš ir 30 gadi, skaitot no kredīta līguma noslēgšanas dienas.

V. Galvoto kredītu uzraudzība

34. Līdz galvojuma saistību izpildes beigām nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde veic biznesa plāna īstenošanas uzraudzību (uzrauga biznesa plānā piedāvātās biznesa idejas īstenošanas gaitu, iepirkumu veikšanas un investīciju plānošanas efektivitāti projekta ietvaros, seko līdzi projekta īstenošanas laika grafikam), lai nodrošinātu attiecīgās nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes politikas plānošanas dokumentos noteikto mērķu un uzraudzības rādītāju sasniegšanu.

35. Ja tiek konstatētas būtiskas atkāpes no biznesa plānā noteiktajiem kritērijiem, kas var negatīvi ietekmēt galvotā kredīta atmaksu un investīciju projekta mērķa sasniegšanu, vai tiek identificētas problēmas nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes plānošanas dokumenta ietvaros un tajā tiek veikti grozījumi, kas var negatīvi ietekmēt galvotā kredīta atmaksu un investīciju projekta mērķa sasniegšanu, nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde iesniedz Ministru kabinetā ziņojumu par turpmāko rīcību, lai nodrošinātu sākotnēji izvirzīto mērķu un rezultātu sasniegšanu atbilstoši sākotnēji apstiprinātajiem nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes attīstības virzieniem un prioritātēm, kā arī informāciju par projekta sekmīgu īstenošanu ietekmējošiem faktoriem, tai skaitā sniedzot plašāku ieskatu par projekta sasaisti ar investīcijām nozarē kopumā un to ietekmes novērtējumu uz valsts budžetu.