Šķīrējtiesu likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Šā likuma mērķis ir noteikt šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus, lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu šķīrējtiesā.

(2) Šā likuma noteikumus piemēro šķīrējtiesas procesam Latvijā.

2.pants. Šķīrējtiesa un šķīrējtiesas izveidošana

(1) Civiltiesiskus strīdus šajā likumā noteiktajā kārtībā izskata šķīrējtiesa atbilstoši šķīrējtiesas noteikumiem, kurus pieņēmusi šķīrējtiesas institūcija (turpmāk — pastāvīgā šķīrējtiesa), vai šķīrējtiesa, kas izveidota konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai (turpmāk — ad hoc šķīrējtiesa).

(2) Pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība (pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs), kuras darbības mērķis ir pastāvīgās šķīrējtiesas darbība.

(3) Ad hoc šķīrējtiesu izveido, pamatojoties uz pušu vienošanos.

3.pants. Šķīrējtiesas tiesiskais regulējums

(1) Pastāvīgā šķīrējtiesa darbojas saskaņā ar šo likumu un pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentu, bet ad hoc šķīrējtiesa — saskaņā ar šo likumu.

(2) Šķīrējtiesa civiltiesiskos strīdus izskata saskaņā ar pušu vienošanos, ciktāl tas nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, šo likumu, kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

(3) Šķīrējtiesas procesa organizēšana un strīdu izšķiršana šķīrējtiesā nav komercdarbība.

4.pants. Pastāvīgās šķīrējtiesas darbības organizācija

(1) Pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs nodrošina pastāvīgajai šķīrējtiesai:

1) atsevišķas, šķīrējtiesas darbībai piemērotas telpas;

2) lietvedībai un apmeklētāju pieņemšanai nepieciešamo personālu;

3) interneta mājaslapas uzturēšanu.

(2) Pastāvīgā šķīrējtiesa savā mājaslapā internetā ievieto šādu informāciju:

1) pastāvīgās šķīrējtiesas nosaukums un atrašanās vieta;

2) apmeklētāju pieņemšanas kārtība un laiks;

3) šķīrējtiesas procesa izmaksas un tā konta numurs, kurā ieskaitāmi šķīrējtiesas procesa izdevumi;

4) pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments;

5) pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksts, kurā ir ne mazāk kā 10 šķīrējtiesnešu, norādot to vārdu un uzvārdu;

6) kontaktinformācija (atrašanās vietas adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

7) cita aktuāla informācija.

(3) Pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs iesniedz Uzņēmumu reģistram nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka izsniegtu piekrišanu šķīrējtiesas atrašanās vietas adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā. Piekrišanā norāda nekustamā īpašuma adresi, kadastra numuru, kadastra apzīmējumu (ja nekustamais īpašums sastāv no vairākām ēkām) un īpašnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) vai nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru. Piekrišana nav jāiesniedz, ja šķīrējtiesas atrašanās vietas adrese tiek reģistrēta šķīrējtiesas dibinātājam piederošās telpās.

(4) Pastāvīgajai šķīrējtiesai adresētie dokumenti nosūtāmi uz tās atrašanās vietas adresi.

5.pants. Šķīrējtiesas kompetence

(1) Šķīrējtiesā izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdu:

1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;

2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;

3) kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;

4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;

5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

6) par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;

7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);

8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.

(2) Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem.

II nodaļaŠķīrējtiesas darbība un tās izbeigšanas pamats

6.pants. Pastāvīgās šķīrējtiesas reģistrācija

(1) Pastāvīgā šķīrējtiesa darbību uzsāk pēc reģistrācijas šķīrējtiesu reģistrā, ko ved Uzņēmumu reģistrs.

(2) Par ieraksta izdarīšanu šķīrējtiesu reģistrā maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību, kā arī kārtību, kādā pastāvīgā šķīrējtiesa reģistrējama un izslēdzama no šķīrējtiesu reģistra, nosaka Ministru kabinets.

7.pants. Pastāvīgās šķīrējtiesas nosaukums

(1) Pastāvīgās šķīrējtiesas nosaukumam jāatšķiras no šķīrējtiesu reģistrā jau reģistrētas vai reģistrācijai pieteiktas šķīrējtiesas nosaukuma un Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstīšanai pieteikta vai ierakstīta nosaukuma (firmas), kā arī tas nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par pastāvīgās šķīrējtiesas darbības mērķi, veidu un tiesisko formu.

(2) Uz pastāvīgās šķīrējtiesas nosaukumu attiecas arī citi komersantiem noteiktie nosaukuma (firmas) izvēles ierobežojumi un atšķirības noteikumi.

(3) Pastāvīgās šķīrējtiesas nosaukums nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem.

(4) Pastāvīgās šķīrējtiesas nosaukuma rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

8.pants. Pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments

(1) Pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā norāda:

1) pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātāju;

2) šķīrējtiesas nosaukumu. Papildus šķīrējtiesas nosaukumam latviešu valodā pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā var norādīt šķīrējtiesas nosaukuma tulkojumu vienā vai vairākās svešvalodās;

21) interneta mājaslapas adresi;

3) šķīrējtiesnešu iecelšanas un pilnvaru izbeigšanās kārtību;

4) šķīrējtiesas procesa un strīda izšķiršanas kārtību — procesuālos termiņus, pretprasības iesniegšanas kārtību, strīda izskatīšanas, atlikšanas, šķīrējtiesas procesa apturēšanas un atjaunošanas kārtību un pamatu. Pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā var norādīt citus procesuālus jautājumus saskaņā ar šo likumu;

5) kārtību, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma;

6) šķīrējtiesas procesa izdevumus, šķīrējtiesnešu honorāru apmēru un maksāšanas kārtību, kā arī šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšanas kārtību;

7) citus noteikumus, kas regulē šķīrējtiesas darbību vai procesu.

(2) Pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs sastāda pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstu, kurā iekļauj ne mazāk kā 10 šķīrējtiesnešus.

(21) Pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā norāda katra tajā iekļautā šķīrējtiesneša vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi). Šķīrējtiesneša personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi) nav publiski pieejama informācija.

(3) Uzņēmumu reģistram iesniedz pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentu un apliecinājumu tam, ka sarakstā ietvertie šķīrējtiesneši atbilst šā likuma 14.panta otrās un ceturtās daļas prasībām un uz viņiem nav attiecināmi šā likuma 15.pantā noteiktie ierobežojumi, kā arī dokumentus, kas pamato šķīrējtiesnešu kvalifikāciju.

(4) Pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentu paraksta pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs.

(5) Ja pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā izdarīti grozījumi, pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs Uzņēmumu reģistram ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc grozījumu izdarīšanas iesniedz precizēto reglamentu.

(51) Ja grozījumi izdarīti pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs Uzņēmumu reģistram iesniedz pieteikumu par izmaiņām šķīrējtiesu reģistra ierakstos. Ja šķīrējtiesas sarakstā iekļauts jauns šķīrējtiesnesis, pieteikumam pievieno apliecinājumu tam, ka minētais šķīrējtiesnesis atbilst šā likuma 14.panta otrās un ceturtās daļas prasībām un uz viņu nav attiecināmi šā likuma 15.pantā noteiktie ierobežojumi, kā arī dokumentus, kas pamato šķīrējtiesneša kvalifikāciju.

(6) Pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs reizi gadā līdz 1.martam Uzņēmumu reģistram iesniedz apliecinājumu tam, ka pastāvīgā šķīrējtiesa un tās šķīrējtiesnešu saraksts atbilst šā likuma 4.panta prasībām.

(7) Uzņēmumu reģistrs nodrošina, ka tā mājaslapā internetā bez maksas ir pieejami Uzņēmumu reģistra vestajā šķīrējtiesu reģistrā reģistrēto pastāvīgo šķīrējtiesu reglamenti.

9.pants. Šķīrējtiesas uzraudzība un darbības izbeigšanas pamati

(1) Pastāvīgās šķīrējtiesas darbība izbeidzas ar tās dibinātāja vai Uzņēmumu reģistra lēmumu.

(11) Uzņēmumu reģistrs uzrauga pastāvīgās šķīrējtiesas atbilstību šā likuma 2.panta otrās daļas, 4.panta pirmās daļas 3.punkta, otrās un ceturtās daļas, 7. un 8.panta un 14.panta pirmās, otrās, trešās un 4.2 daļas prasībām.

(2) Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra, ja:

1) pastāvīgā šķīrējtiesa neatbilst kādai no šā likuma 2.panta otrajā daļā, 4.panta pirmās daļas 3.punktā un otrajā daļā noteiktajām prasībām;

2) pastāvīgā šķīrējtiesa nav sasniedzama tās norādītajā atrašanās vietā;

3) pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs nav iesniedzis šā likuma 8.panta sestajā daļā minēto apliecinājumu vai ir sniedzis nepatiesu informāciju;

4) nav ievērota šā likuma 14.panta ceturtās daļas prasība;

5) pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs nav izpildījis šā likuma 14.panta 4.2 daļas prasību.

(3) Ad hoc šķīrējtiesas darbība izbeidzas, kad ir izskatīts strīds, kura izskatīšanai tā tika izveidota.

III nodaļaŠķīrējtiesas līgums

10.pants. Šķīrējtiesas līguma jēdziens

(1) Šķīrējtiesas līgums ir šajā likumā noteiktajā kārtībā noslēgta pušu vienošanās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā.

(2) Puses var vienoties par tāda civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, kas jau radies vai var rasties.

11.pants. Šķīrējtiesas līguma puses

Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai publisko tiesību juridiskā persona privāttiesību jomā.

12.pants. Šķīrējtiesas līguma forma un saturs

(1) Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. To kā atsevišķu noteikumu var iekļaut jebkurā līgumā (šķīrējtiesas klauzula), kas ietver saistību, kuras sakarā radies vai var rasties civiltiesisks strīds, ņemot vērā šā likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus. Šķīrējtiesas līgumu groza vai atceļ saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.

(2) Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, pusēm apmainoties ar:

1) pasta sūtījumiem;

2) sūtījumiem, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus;

3) prasības pieteikumu un paskaidrojumu par prasību, kuros viena puse apgalvo, ka pastāv šķīrējtiesas līgums, un otra puse to nenoliedz.

(3) Šķīrējtiesas līgumā puses var vienoties par:

1) pastāvīgo šķīrējtiesu vai ad hoc šķīrējtiesu;

2) šķīrējtiesas procesa norises vietu;

3) šķīrējtiesas procesa valodu;

4) šķīrējtiesnešu skaitu šķīrējtiesas sastāvā, ievērojot šā likuma 29.panta noteikumus;

5) šķīrējtiesas izdevumu segšanas kārtību;

6) citiem jautājumiem, ko puses uzskata par svarīgiem.

13.pants. Šķīrējtiesas līguma spēks

(1) Personas, kas noslēgušas šķīrējtiesas līgumu par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja šķīrējtiesas līgums nav likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā grozīts vai atcelts.

(2) Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigušās tiesiskās attiecības, kuru sakarā tas noslēgts.

(3) Ja šķīrējtiesas līgums kā atsevišķs noteikums ir ietverts citā pušu noslēgtajā līgumā, šķīrējtiesas līgums uzskatāms par patstāvīgu līgumu. Šķīrējtiesas līgums paliek spēkā arī tad, ja līgums, kurā tas ietverts, ir izbeidzies vai atzīts par spēkā neesošu.

(4) Cedējot prasību, uz cesionāru pāriet prasījuma tiesības, bet ne līgumā ietvertā šķīrējtiesas klauzula par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.

IV nodaļaŠķīrējtiesnesis

14.pants. Šķīrējtiesnesim izvirzāmās prasības

(1) Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilst šā likuma noteikumiem un ir iecelta civiltiesiskā strīda izšķiršanai atbilstoši šķīrējtiesas līguma un šā likuma noteikumiem.

(2) Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kas rakstveidā piekritusi būt par šķīrējtiesnesi un atbilst šādām prasībām:

1) tai nav nodibināta aizgādnība;

2) tai ir nevainojama reputācija;

3) tai ir augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību).

(3) Ja persona, kas saskaņā ar Advokatūras likumu var būt par advokātu, izņemot zvērināta advokāta palīgu, rakstveidā piekritusi būt par pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnesi un uz to nav attiecināmi šā likuma 15.pantā minētie ierobežojumi, šīs personas atbilstība šā panta otrās daļas prasībām uzskatāma par apliecinātu no brīža, kad tā iekļauta zvērinātu advokātu sarakstā.

(4) Pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis var būt ne vairāk kā triju pastāvīgo šķīrējtiesu sarakstos.

(41) Šķīrējtiesnesis var jebkurā laikā atsaukt savu piekrišanu būt iekļautam pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, par to rakstveidā paziņojot pastāvīgajai šķīrējtiesai.

(42) Pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs 14 dienu laikā pēc šā panta 4.1 daļā minētā paziņojuma saņemšanas izdara grozījumus pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā un par tiem paziņo Uzņēmumu reģistram šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Šķīrējtiesnesim, izšķirot civiltiesisko strīdu, jābūt neatkarīgam, objektīvam un taisnīgam. Pirms persona izsaka piekrišanu tikt ieceltai par šķīrējtiesnesi, tā rakstveidā atklāj pusēm, pastāvīgajai šķīrējtiesai vai citiem šķīrējtiesnešiem, ja tādi lietā ir, vai rajona (pilsētas) tiesai jebkādus faktus un apstākļus, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi radušies vai kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, bet pirms šķīrējtiesas procesa beigām, šķīrējtiesnesim tie nekavējoties jāatklāj pusēm.

15.pants. Persona, kuru nevar iecelt par šķīrējtiesnesi

Pastāvīgā šķīrējtiesa šķīrējtiesnešu sarakstā nevar iekļaut un rajona (pilsētas) tiesa par šķīrējtiesnesi nevar iecelt personu:

1) kura neatbilst šā likuma 14.panta otrās daļas prasībām;

2) kura kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto;

3) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) kura notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

6) kurai pēdējo piecu gadu laikā pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process.

16.pants. Nepieļaujamība piedalīties lietas izskatīšanā un šķīrējtiesneša atstatīšana

(1) Šķīrējtiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:

1) ir bijis kādas puses pārstāvis, eksperts vai liecinieks lietā, kurā piedalījušās puses;

2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no strīda dalībniekiem vai to pārstāvjiem;

3) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no šķīrējtiesnešiem, kas ir tās šķīrējtiesas sastāvā, kurā civiltiesiskais strīds tiek izskatīts;

4) ir darba tiesiskajās attiecībās ar kādu no civiltiesiskā strīda dalībniekiem vai to pārstāvjiem vai ja šķīrējtiesnesis sniedz juridisko palīdzību kādai pusei;

5) vai viņa laulātais, vai radinieks līdz trešajai pakāpei, vai darījumu partneris, vai komercsabiedrība, kura ir civiltiesiskā strīda puse un kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šis šķīrējtiesnesis vai viņa radinieks līdz trešajai pakāpei, ir mantiski ieinteresēti civiltiesiskā strīda iznākumā.

(2) Šķīrējtiesnesis ne vēlāk kā piecu dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu, vai no dienas, kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, sevi atstata, norādot atstatīšanas iemeslus.

(3) Ja šķīrējtiesnesis sevi atstatījis, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts līgumā vai pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā noteiktajā kārtībā.

17.pants. Šķīrējtiesneša noraidīšana

(1) Lietas dalībnieks var noraidīt šķīrējtiesnesi, ja:

1) uz viņu ir attiecināmi šā likuma 16.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi šķīrējtiesneša dalībai lietas izskatīšanā un viņš nav sevi atstatījis;

2) viņš neatbilst šā likuma prasībām;

3) viņš neatbilst prasībām, par kurām puses ir vienojušās;

4) citi apstākļi izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību.

(2) (Izslēgta ar 06.06.2024. likumu)

(3) Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamats tai kļuvis zināms pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

(4) Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību, bet, ja šādas vienošanās nav, to nosaka saskaņā ar šo likumu.

(5) Puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim piecu dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, nosūtot šķīrējtiesai paziņojumu un tajā norādot, kuru šķīrējtiesnesi un uz kāda pamata tā noraida.

(6) Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par šā šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs vai pats šķīrējtiesnesis piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas, pieņemot motivētu lēmumu.

(7) Ja šķīrējtiesneša noraidījums pieņemts, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ līgumā vai pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā noteiktajā kārtībā.

(8) Ja puse pieteikusi šķīrējtiesnesim noraidījumu un tas saskaņā ar kārtību, par kādu puses ir vienojušās, vai saskaņā ar šā panta piektajā un sestajā daļā minēto kārtību netiek pieņemts, puse var lūgt rajona (pilsētas) tiesu lemt par šķīrējtiesneša noraidīšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(9) Pieteikuma iesniegšana rajona (pilsētas) tiesā par šķīrējtiesneša noraidīšanu nav šķērslis šķīrējtiesas procesa turpināšanai.

18.pants. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās

(1) Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:

1) ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;

2) ja viņš atstatījis sevi no civiltiesiskā strīda izšķiršanas;

3) ja puses ir vienojušās par viņa atcelšanu;

4) ja uz viņu ir attiecināmi šā likuma 15.pantā minētie ierobežojumi;

5) ar viņa nāvi;

6) citos pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā noteiktajos gadījumos;

7) ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu par šķīrējtiesneša noraidīšanu vai atcelšanu.