Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.—2020.gada plānošanas perioda vadības likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (turpmāk — fonds) ieviešanu Latvijā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 11.marta regulai (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (turpmāk — regula Nr. 223/2014).

2.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka fonda vadībā iesaistīto institūciju un fonda ieviešanā iesaistīto institūciju pienākumus un tiesības, kārtību, kādā fonda vadībā iesaistītās institūcijas pieņem lēmumus, to apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī nosacījumus fonda finansējuma piešķiršanai.

3.pants. Fonda vadība

Fonda vadība ir tā darbības programmas sagatavošana, saskaņošana un apstiprināšana, fonda vadības un kontroles sistēmas izveide un darbības nodrošināšana, partnerorganizāciju atlases noteikumu izstrāde un atlase, fonda vadības sistēmas un atbalsta kontrole, revīzija, uzraudzība un novērtēšana, fonda izdevumu sertificēšana, fonda informācijas sistēmas izstrāde un uzturēšana, kā arī sabiedrības informēšana par fonda atbalstu.

II nodaļaFonda vadības nodrošināšana

4.pants. Fonda vadībā iesaistītās institūcijas

(1) Fonda vadību nodrošina šādas fonda vadībā iesaistītās institūcijas:

1) vadošā iestāde;

2) sadarbības iestāde;

3) revīzijas iestāde;

4) sertifikācijas iestāde.

(2) Lai sasniegtu šā likuma mērķi, fonda vadībā iesaistītās institūcijas izstrādā metodiskos materiālus un sadarbojas ar citām institūcijām Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

5.pants. Vadošā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Vadošās iestādes funkcijas pilda Labklājības ministrija.

(2) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt efektīvu fonda ieviešanas vadību;

2) ievērojot partnerības principu, nodrošināt fonda darbības programmas izstrādi;

3) izstrādāt un iesniegt revīzijas iestādei vadības un kontroles sistēmas aprakstu;

4) veikt sadarbības iestādes darbības uzraudzību un kontroli;

5) nodrošināt fonda tehniskās palīdzības vadību un tās īstenošanas efektivitāti;

6) nodrošināt fonda vadības informācijas, publicitātes un saziņas pasākumu izpildi;

7) atbilstoši savai kompetencei saskaņā ar regulas Nr. 223/2014 32.panta 2.punkta "c" apakšpunktu sniegt sadarbības iestādei un finansējuma saņēmējam informāciju;

8) atbilstoši regulas Nr. 223/2014 32.panta 3.punkta "a" apakšpunktam izstrādāt partnerorganizāciju atlases, pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču piegādes atlases kritērijus;

9) atbilstoši kompetencei izstrādāt regulas Nr. 223/2014 32.panta 4.punkta "d" apakšpunktā minētās procedūras;

10) atbilstoši regulas Nr. 223/2014 32.panta 4.punkta "c" apakšpunktam izstrādāt krāpšanas apkarošanas pasākumus;

11) atbilstoši regulas Nr. 223/2014 17.panta 4.punktam nodrošināt fonda ieviešanas novērtēšanas pasākumus;

12) saskaņot sadarbības iestādes sagatavoto sertifikācijas iestādei iesniedzamo informāciju par maksājuma pieteikumā iekļaujamajiem izdevumiem un sniegt sertifikācijas iestādei fonda rīcībā esošo informāciju maksājuma pieteikuma un kontu slēguma sagatavošanai;

13) atbilstoši kompetencei saskaņā ar regulas Nr. 223/2014 32.panta 4.punkta "e" apakšpunktu izstrādāt pārvaldības deklarāciju;

14) veikt regulas Nr. 223/2014 32.panta 1.punktā un 2.punkta "b" apakšpunktā minētās funkcijas;

15) veikt citus šajā likumā noteiktos pienākumus.

(3) Vadošajai iestādei ir šādas tiesības:

1) ierosināt un veikt fonda ieviešanas kontroli un auditu;

2) pieprasīt un saņemt no fonda vadībā iesaistītajām institūcijām, partnerorganizācijām un finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama fonda vadības nodrošināšanai;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos uz laiku apturēt fonda ieviešanas ietvaros veikto izdevumu turpmāku iekļaušanu maksājumu pieteikumā iesniegšanai Eiropas Komisijai un koriģēt iepriekš iesniegto izdevumu apjomu;

4) lai efektīvi pildītu šā panta otrajā daļā minētos pienākumus, izdot sadarbības iestādei saistošus iekšējos normatīvos aktus attiecībā uz tai doto uzdevumu izpildi;

5) piedalīties regulas Nr. 223/2014 32.panta 5.punkta "b" apakšpunktā minētajās sadarbības iestādes veiktajās pārbaudēs, tai skaitā sniegt sadarbības iestādei priekšlikumus attiecībā uz pārbaudes apjomu un norises laiku, kā arī sniegt atzinumu par minētajās pārbaudēs konstatēto.

(4) Labklājības ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā vadošā iestāde, tiktu nodalītas no citām šajā likumā minētajām funkcijām.

6.pants. Sadarbības iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Sadarbības iestādes funkcijas pilda Sabiedrības integrācijas fonds.

(2) Sadarbības iestāde, pildot šā panta trešajā daļā noteiktos pienākumus, ir labklājības ministra funkcionālā pakļautībā. Labklājības ministrs funkcionālo pakļautību īsteno ar pilnvarotās amatpersonas (vadošās iestādes vadītāja) starpniecību.

(3) Sadarbības iestādei ir šādi pienākumi:

1) atbilstoši savai kompetencei sniegt vadošajai iestādei un sertifikācijas iestādei informāciju, kas ir būtiska šo iestāžu pienākumu izpildē;

2) informēt regulas Nr. 223/2014 19.panta 5.punktā minētās partnerorganizācijas, tai skaitā konsultēt partnerorganizācijas attiecībā uz regulas Nr. 223/2014 19.panta 3.punktā noteikto prasību informēt sabiedrību par fonda atbalstu;

3) atbilstoši regulas Nr. 223/2014 32.panta 3.punkta "a", "d" un "e" apakšpunktam veikt partnerorganizāciju atlasi;

4) ņemot vērā pretendenta juridisko statusu, slēgt ar partnerorganizāciju līgumu vai vienošanos par pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu, ievērojot regulas Nr. 223/2014 32.panta 3.punkta "c" apakšpunktā noteikto;

5) atbilstoši regulas Nr. 223/2014 32.panta 2.punkta "c" apakšpunktam konsultēt partnerorganizācijas jautājumos, kas būtiski līgumā vai vienošanās noteikto uzdevumu izpildei;

6) veikt regulas Nr. 223/2014 32.panta 3.punkta "b" apakšpunktā minētās funkcijas;

7) veikt regulas Nr. 223/2014 32.panta 2.punkta "e" apakšpunktā, 3.punkta "d" un "e" apakšpunktā, 4.punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā (izņemot šā likuma 5.panta otrās daļas 10.punktā noteikto) un 5.punktā minētās funkcijas;

8) nodrošināt fonda ieviešanas uzraudzību un kontroli, kopējo iznākuma un rezultāta rādītāju uzraudzību, analizēt problēmas saistībā ar pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču piegādi, izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu un sniegt vadošajai iestādei priekšlikumus attiecībā uz pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču piegādes, izdalīšanas un papildpasākumu īstenošanas uzlabošanu;

9) atbilstoši kompetencei izstrādāt regulas Nr. 223/2014 32.panta 4.punkta "d" apakšpunktā minētās procedūras;

10) pārbaudīt un apstiprināt partnerorganizāciju un finansējuma saņēmēja maksājuma pieprasījumu, sagatavot un iesniegt sertifikācijas iestādei informāciju par izdevumiem, kas iekļaujami maksājuma pieteikumā, kā arī sniegt citu tās rīcībā esošo informāciju maksājuma pieteikuma un kontu slēguma sagatavošanai;

11) apstiprināt partnerorganizāciju un finansējuma saņēmēja maksājuma pieprasījumā iekļautos izdevumus, ja tie ir attiecināmi izdevumi;

12) sniegt sabiedrībai informāciju un nodrošināt publicitāti un komunikāciju jautājumos, kas saistīti ar fonda atbalsta īstenošanu;

13) atbilstoši regulas Nr. 223/2014 32.panta 2.punkta "d" un "e" apakšpunktam un 33.panta "d", "g" un "h" apakšpunktam izveidot un uzturēt fonda informācijas sistēmu, kā arī ievadīt datus sistēmā, ja netiek izmantota elektroniskās datu apmaiņas sistēma;

14) veikt citus šajā likumā noteiktos pienākumus.

(4) Sadarbības iestādei ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no fonda vadībā iesaistītajām institūcijām, partnerorganizācijas pretendenta (turpmāk — pretendents), partnerorganizācijas un finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama, lai noslēgtu līgumu vai vienošanos par pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču piegādi, izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu, kā arī nodrošinātu šīs īstenošanas uzraudzību un kontroli;

2) atbilstoši regulas Nr. 223/2014 42.panta 3.punktam uz laiku apturēt maksājumu veikšanu partnerorganizācijai vai finansējuma saņēmējam.

(5) Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina, lai funkcijas, kuras tas saskaņā ar šo likumu pilda kā sadarbības iestāde, tiktu nodalītas no citām šajā likumā minētām funkcijām, tai skaitā funkcijām, kuras tas pilda kā finansējuma saņēmējs.

7.pants. Revīzijas iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Revīzijas iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.

(2) Revīzijas iestādei ir šādi pienākumi:

1) veikt vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes sākotnējo atbilstības novērtējumu atbilstoši regulas Nr. 223/2014 IV pielikumā iekļautajiem kritērijiem;

2) ja sākotnējā atbilstības novērtējuma rezultātā revīzijas iestāde secina, ka vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde neatbilst vai daļēji atbilst regulas Nr. 223/2014 IV pielikumā iekļautajiem kritērijiem, noteikt attiecīgajai institūcijai veicamās darbības un termiņu nepilnību novēršanai;

3) iesniegt labklājības ministram vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes sākotnējo atbilstības novērtējuma ziņojumu un atzinumu;

4) informēt labklājības ministru, ja vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde neveic šā panta otrās daļas 2.punktā minētās darbības nepilnību novēršanai;

5) ja, veicot kārtējo auditu, tiek secināts, ka vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde neatbilst vai daļēji atbilst regulas Nr. 223/2014 IV pielikumā iekļautajiem kritērijiem, noteikt attiecīgajai institūcijai veicamās darbības un termiņu nepilnību novēršanai;

6) informēt labklājības ministru, ja tās rīcībā ir ziņas, ka fonda ieviešana var tikt būtiski ietekmēta, vai šā panta otrās daļas 5.punktā minētā kārtējā audita rezultāti liecina, ka vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde nenodrošina institūcijas atbilstību regulas Nr. 223/2014 IV pielikumā iekļautajiem kritērijiem;

7) informēt labklājības ministru, ja šā panta otrās daļas 2. un 5.punktā minētās darbības ir īstenotas un visas nepilnības ir novērstas;

8) veikt regulas Nr. 223/2014 34.pantā minētās funkcijas.

(3) Revīzijas iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt no fonda vadībā iesaistītajām institūcijām, partnerorganizācijām un finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu izpildei.

(4) Revīzijas iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju valsts informācijas sistēmās esošajiem datiem tādā apjomā, kādā to paredz attiecīgo sistēmu regulējošie normatīvie akti un kāds tai nepieciešams savu pienākumu izpildei.

(5) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā revīzijas iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

8.pants. Sertifikācijas iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Sertifikācijas iestādes funkcijas pilda Labklājības ministrija.

(2) Sertifikācijas iestādei ir šādi pienākumi:

1) pamatojoties uz šā likuma 5.panta trešās daļas 3.punktā minēto vadošās iestādes lēmumu vai regulas Nr. 223/2014 33.panta "f" apakšpunktā minēto revīzijas iestādes vai tās atbildībā veikto revīziju rezultātiem, uz laiku apturēt pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču piegādes, izdalīšanas un papildpasākumu īstenošanas ietvaros veikto izdevumu turpmāku iekļaušanu maksājumu pieteikumā iesniegšanai Eiropas Komisijai un koriģēt iepriekš iesniegto izdevumu apjomu;

2) veikt regulas Nr. 223/2014 33.pantā minētās funkcijas.

(3) Sertifikācijas iestādei ir šādas tiesības:

1) veikt fonda atbalsta ieviešanas pārbaudes, kas nepieciešamas Eiropas Komisijai iesniedzamo pārskatu apstiprināšanai;

2) pieprasīt no fonda vadībā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama Eiropas Komisijai iesniedzamo pārskatu apstiprināšanai un finanšu uzskaites veikšanai;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā koriģēt Eiropas Komisijai iesniedzamajos pārskatos iekļauto attiecināmo izdevumu apmēru.

(4) Labklājības ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā sertifikācijas iestāde, tiktu nodalītas no citām šajā likumā minētām funkcijām.

9.pants. Iepirkumu uzraudzības biroja pienākumi un tiesības

(1) Iepirkumu uzraudzības birojam ir pienākums veikt finansējuma saņēmēja izdarīto publisko iepirkumu dokumentācijas un iepirkuma procedūru norises pirmspārbaudi un sniegt rekomendējošus atzinumus.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojam ir tiesības pieprasīt no fonda vadībā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu izpildi.

10.pants. Vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes atbilstības apstiprināšana

(1) Labklājības ministrs apstiprina vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes atbilstību regulas Nr. 223/2014 IV pielikumā iekļautajiem kritērijiem, pamatojoties uz šā likuma 7.panta otrās daļas 3.punktā minēto novērtējuma ziņojumu un atzinumu.

(2) Ja vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde nenodrošina institūcijas atbilstību regulas Nr. 223/2014 IV pielikumā iekļautajiem kritērijiem, labklājības ministrs, ņemot vērā šā likuma 7.panta otrās daļas 6.punktā noteikto, atceļ šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu par attiecīgās institūcijas atbilstības apstiprināšanu.

(3) Labklājības ministrs informē Eiropas Komisiju par vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes atbilstību regulas Nr. 223/2014 IV pielikumā iekļautajiem kritērijiem un izmaiņām regulas Nr. 223/2014 35.pantā noteiktajā kārtībā.

11.pants. Ministru kabineta kompetence fonda vadības nodrošināšanā

Lai nodrošinātu fonda vadību, Ministru kabinets nosaka:

1) ģimenes (personas), kurām ir tiesības saņemt fonda finansētu pārtiku un pamata materiālās palīdzības preces un piedalīties papildpasākumos;

2) satura un kvalitātes prasības fonda finansētām pārtikas un pamata materiālās palīdzības precēm, pārtikas un šo preču uzglabāšanas un izdalīšanas kārtību;

3) partnerorganizāciju atlases kritērijus un kārtību, kādā organizē partnerorganizāciju atlasi un izvērtē partnerorganizācijas pretendenta atbilstību šā likuma 16.pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem;

4) līgumu vai vienošanos par pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu saturu, to noslēgšanas, grozījumu izdarīšanas un izbeigšanas kārtību;

5) izmaksu attiecināmības un vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

6) kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus fonda ieviešanai;

7) kārtību, kādā pārbauda maksājumu pieprasījumus, veic maksājumus un sagatavo Eiropas Komisijai iesniedzamo maksājuma pieteikumu un kontu slēgumu;

8) kārtību, kādā veic pārbaudi pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdales vietās;

9) risku vadības, dubultfinansēšanas risku novēršanas un krāpšanas apkarošanas pamatprincipus;

10) kārtību, kādā ziņo par fonda ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, noraksta, ietur vai atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus, kā arī piemēro proporcionālo finanšu korekciju;

11) kārtību, kādā nodrošina revīzijas iestādes funkcijas fonda vadībā;

12) fonda informācijas sistēmas izveidošanas un izmantošanas kārtību un Eiropas Komisijas elektroniskās datu apmaiņas sistēmas izmantošanas kārtību.

III nodaļaFonda ieviešanas nodrošināšana

12.pants. Fonda ieviešanā iesaistītās institūcijas

Fonda ieviešanu nodrošina šādas fonda ieviešanā iesaistītās institūcijas:

1) partnerorganizācijas;

2) finansējuma saņēmējs.

13.pants. Partnerorganizāciju atlase

(1) Par partnerorganizāciju var būt biedrība, nodibinājums, reliģiskā organizācija un pašvaldība vai tās iestāde.

(2) Partnerorganizāciju atlasi veic sadarbības iestāde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

14.pants. Tiesības saņemt fonda finansējumu

Iesnieguma partnerorganizācijas atlasei iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada fonda vadībā iesaistītajai institūcijai pienākumu piešķirt tiesības būt par partnerorganizāciju.

15.pants. Partnerorganizāciju atlases komisija

Partnerorganizāciju atlasi veic sadarbības iestādes izveidota komisija, kuras sastāvā ir iekļauti sadarbības iestādes pārstāvji un vismaz viens vadošās iestādes vai Labklājības ministrijas pārstāvis. Novērotāja statusā komisijas sēdēs ir tiesības piedalīties pašvaldību un trūcīgo personu intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

16.pants. Partnerorganizāciju pretendentu izslēgšanas noteikumi

Sadarbības iestāde noraida iesniegumu partnerorganizāciju atlasei, ja uz partnerorganizācijas pretendentu, kas ir biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, attiecināms jebkurš no šādiem gadījumiem:

1) persona, kura ir pretendenta valdes loceklis, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, ar gala nolēmumu, no kura spēkā stāšanās dienas līdz iesnieguma iesniegšanas dienai nav pagājuši trīs gadi, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

2) pretendentam ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis par kādu no šā panta 1.punktā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, un no gala nolēmuma spēkā stāšanās dienas līdz iesnieguma iesniegšanas dienai nav pagājuši trīs gadi;

3) ir pasludināts pretendenta maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, apturēta vai pārtraukta pretendenta saimnieciskā darbība, uzsākta tiesvedība par pretendenta bankrotu, piemērota sanācija vai izlīgums vai pretendents tiek likvidēts;

4) stājies spēkā šā likuma 19.pantā minētais sadarbības iestādes lēmums par aizliegumu dalībai partnerorganizāciju atlasē.

17.pants. Vadošās iestādes un sadarbības iestādes lēmumu veidi

(1) Vadošā iestāde un sadarbības iestāde atbilstoši pretendenta juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.

(2) Ja pretendents ir biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, vadošās iestādes un sadarbības iestādes lēmums ir administratīvais akts.

(3) Ja pretendents ir pašvaldība vai tās iestāde, vadošās iestādes un sadarbības iestādes lēmums ir pārvaldes lēmums.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto pārvaldes lēmumu izdod rakstveidā, un tam ir šādas daļas:

1) vadošās iestādes vai sadarbības iestādes nosaukums un adrese;

2) adresāts — pretendents;

3) faktu konstatējums;

4) pārvaldes lēmuma pamatojums;

5) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);

6) adresātam piešķirtās tiesības vai noraidītās tiesības;

7) nosacījumi (ja nepieciešams);

8) sadarbības iestādes lēmuma apstrīdēšanas kārtība.