Kredītinformācijas biroju likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kredītinformācijas birojs — akciju sabiedrība, kas veic kādu no šajā likumā noteiktajām licencējamām kredītinformācijas biroja darbībām;

2) kredītinformācijas lietotājs — šajā likumā noteiktā persona, kas ar kredītinformācijas biroju noslēgusi rakstveida līgumu par kredītinformācijas sniegšanu kredītinformācijas birojam vai saņemšanu no tā (turpmāk — kredītinformācijas līgums);

3) iespējamais kredītinformācijas lietotāja klients (turpmāk — iespējamais klients) — fiziskā persona, kas pieteikumā kredītinformācijas lietotājam izteikusi vēlēšanos kļūt par tā klientu;

4) kredītinformācijas lietotāja klients (turpmāk — klients) — fiziskā persona:

5) kredītinformācija — ziņas, kas iegūtas no šajā likumā noteiktajiem kredītinformācijas avotiem un raksturo klienta vai iespējamā klienta kredītspēju;

6) klienta līgums ir:

7) parāds — klienta maksājuma saistība pret kredītinformācijas lietotāju, kura nav izpildīta klienta līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā;

8) kredītinformācijas apstrāde — jebkuras ar kredītinformāciju veiktas darbības, ieskaitot kredītinformācijas vākšanu, iegūšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu;

9) kredītspēja — varbūtība, ka klients vai iespējamais klients pildīs savas saistības atbilstoši klienta līgumam;

10) kredītrisks — varbūtība, ka kredītinformācijas lietotājam radīsies zaudējumi, ja klients vai iespējamais klients nespēs vai atteiksies pildīt klienta līgumā noteiktās maksājuma saistības pret kredītinformācijas lietotāju;

11) kredītriska pārvaldība — pasākumu kopums, kurus kredītinformācijas lietotājs klienta līguma darbības laikā veic, lai kontrolētu savu kredītrisku.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir dot ieguldījumu atbildīgas kreditēšanas un atbildīgas un godprātīgas aizņemšanās veicināšanā, sekmējot personu kredītvēstures veidošanos, kā arī nodrošināt fizisko personu tiesību aizsardzību, lai, vērtējot kredītspēju, būtu pieejama un tiktu izmantota patiesa un pilnīga informācija.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums regulē kredītinformācijas biroju darbību un kredītinformācijas apstrādes kārtību šajā likumā noteikto licencējamo kredītinformācijas biroju darbību ietvaros.

(2) Klienta vai iespējamā klienta datu apstrādi un aizsardzību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk — datu regula) un Fizisko personu datu apstrādes likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(3) Šo likumu nepiemēro:

1) Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteiktajām parādvēstures datubāzēm;

2) valsts informācijas sistēmā esošo datu apstrādei, ko veic šīs valsts informācijas sistēmas turētājs, vai datu apstrādei, ko veic Saeima, atvasināta publiska persona, tiešās pārvaldes iestāde, pastarpinātās pārvaldes iestāde, tiesa vai tiesu sistēmai piederīga persona, izņemot šā likuma 13.pantā noteikto;

3) attiecībā uz kredītu reģistru, kā arī ziņu saņemšanai no kredītu reģistra un to izmantošanai. Kārtību, kādā kredītinformācijas lietotājs saņem kredītu reģistrā iekļautās ziņas ar kredītinformācijas biroja starpniecību, nosaka Kredītu reģistra likums;

4) ja saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem kredītinformācijas lietotājs ar kredītinformācijas biroja starpniecību var saņemt ziņas no valsts informācijas sistēmas apstrādes mērķiem, kas nav minēti šā likuma 4.pantā. Kārtību, kādā kredītinformācijas lietotājs ar kredītinformācijas biroja starpniecību saņem šādas ziņas no valsts informācijas sistēmas, nosaka attiecīgais normatīvais akts.

4.pants. Kredītinformācijas apstrādes mērķi

(1) Kredītinformācijas birojs šajā likumā noteikto licencējamo kredītinformācijas biroja darbību ietvaros kredītinformāciju apstrādā, lai kredītinformācijas lietotājs varētu to iegūt un izmantot šā panta otrajā daļā noteiktajiem kredītinformācijas apstrādes mērķiem.

(2) Kredītinformācijas lietotājs kredītinformāciju no kredītinformācijas biroja šajā likumā noteikto licencējamo kredītinformācijas biroja darbību ietvaros iegūst un izmanto klienta vai iespējamā klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai.

5.pants. Kredītinformācijas lietotājs

Kredītinformācijas lietotājs var būt:

1) komersants;

2) profesionālās darbības veicējs likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" izpratnē;

3) individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, amatniecības uzņēmums vai ģimenes uzņēmums;

4) kooperatīvā sabiedrība;

5) tiešās pārvaldes iestāde un atvasināta publiska persona vai tās iestāde gadījumā, kad tā slēdz līgumu, kas saistīts ar kredītrisku, vai klienta maksājuma saistība pret kredītinformācijas lietotāju izriet no normatīvajiem aktiem, ja normatīvais akts paredz datu apstrādes tiesisko pamatu.

6.pants. Kredītinformācijas avoti

Kredītinformācijas birojs iegūst kredītinformāciju tikai no šādiem kredītinformācijas avotiem:

1) no kredītinformācijas lietotāja sniegtajām ziņām;

11) no cita kredītinformācijas biroja kredītinformācijas lietotāja sniegtajām ziņām, ja tas noteikts normatīvajā aktā;

2) no ziņām, kuras kredītinformācijas birojs šajā likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvis no valsts informācijas sistēmas;

3) no ziņām par klientu (turpmāk — ārvalsts kredītinformācija), kuras kredītinformācijas birojs saņēmis no:

II nodaļaPrasības kredītinformācijas biroja darbībai

7.pants. Licencējamās kredītinformācijas biroja darbības

(1) Kredītinformācijas birojam ir nepieciešama licence, lai sniegtu kādu no šādiem pakalpojumiem:

1) par fizisko personu iegūtas kredītinformācijas apstrāde, lai to nodotu trešajām personām izmantošanai kādam no šā likuma 4.panta otrajā daļā noteiktajiem mērķiem;

2) ierobežotas pieejamības informācijas iegūšana no valsts informācijas sistēmas par fizisko personu pēc tādas personas pieprasījuma, kurai ir tiesisks pamats saņemt ziņas no valsts informācijas sistēmas, un iegūto ziņu nodošana minētajai personai kādam no šā likuma 4.panta otrajā daļā noteiktajiem mērķiem.

(2) Šā panta pirmās daļas prasības neattiecina uz:

1) sava klienta vai iespējamā klienta datu apstrādi;

2) tāda komersanta klienta vai iespējamā klienta datu apstrādi, ar kuru persona ir vienā koncernā.

(3) Licencējamo darbību veikšanai kredītinformācijas birojs apdrošina civiltiesisko atbildību.

(4) Kredītinformācijas birojs informē licences izsniedzēju par citu komercdarbību, ko šis birojs veic papildus kādai no licencējamām darbībām.

8.pants. Licence

(1) Licenci kredītinformācijas biroja darbībai (turpmāk — licence) izsniedz Datu valsts inspekcija uz pieciem gadiem.

(2) Ministru kabinets nosaka prasības licences saņemšanai, tajā skaitā prasības kredītinformācijas biroja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, un licences izsniegšanas kārtību, kā arī licences apturēšanas, pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtību un gadījumus.

(3) Par licences izsniegšanu un pārreģistrēšanu kredītinformācijas birojs maksā valsts nodevu. Par kredītinformācijas biroja darbības uzraudzību kredītinformācijas birojs maksā ikgadēju valsts nodevu. Valsts nodevu apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja kredītinformācijas birojs izbeidz darbību vai zaudē licenci, uzkrāto kredītinformāciju dzēš, izņemot gadījumu, kad likumā noteiktajā apjomā to nodod valsts arhīvam vai arī — Datu valsts inspekcijas noteiktajā termiņā — citam licencētam kredītinformācijas birojam.

9.pants. Citu personu iesaiste licencējamo kredītinformācijas biroja darbību izpildes nodrošināšanā

(1) Ja ir saņemta Datu valsts inspekcijas rakstveida piekrišana, kredītinformācijas birojs uz rakstveida līguma pamata var uzticēt citai personai veikt darbības, kas nepieciešamas šā likuma 7.pantā noteikto licencējamo kredītinformācijas biroja darbību izpildes nodrošināšanai.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētās rakstveida piekrišanas saņemšanas kredītinformācijas birojs vai šā panta pirmajā daļā minētā cita persona ir atbildīgi pret trešajām personām par tās personas darbību, kurai uzticēts veikt konkrētās darbības. Datu valsts inspekcijai ir tiesības atcelt iepriekš doto rakstveida piekrišanu, ja kredītinformācijas birojs vai šā panta pirmajā daļā minētā cita persona nepilda šā likuma prasības. Datu valsts inspekcijas lēmuma par iepriekš dotās rakstveida piekrišanas atcelšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

10.pants. Informācijas par kredītinformācijas biroju pieejamība

(1) Datu valsts inspekcija savā tīmekļa vietnē par kredītinformācijas biroju publicē un aktualizē šādu informāciju:

1) lēmums par licences piešķiršanu;

2) kredītinformācijas biroja nosaukums;

3) kredītinformācijas biroja reģistrācijas numurs;

4) kredītinformācijas biroja kontaktinformācija (juridiskā adrese un pasta adrese, tālrunis, elektroniskā pasta adrese);

5) kredītinformācijas biroja akcionāri, kuru līdzdalība kredītinformācijas birojā ir pieci procenti vai vairāk no kredītinformācijas biroja balsstiesīgā pamatkapitāla;

6) licences piešķiršanas datums;

7) licences apturēšanas vai anulēšanas datums.

(2) Ja mainās kāda no šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 5.punktā minētajām ziņām, kredītinformācijas birojs triju darbdienu laikā pēc izmaiņu stāšanās spēkā iesniedz Datu valsts inspekcijai iesniegumu par izmaiņām. Datu valsts inspekcija piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas aktualizē attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē.

III nodaļaKredītinformācijas apstrāde un glabāšanas termiņi

11.pants. Ziņu par parādu iekļaušana kredītinformācijas biroja datubāzē

(1) Kredītinformācijas lietotājam ir tiesības iekļaut kredītinformācijas biroja datubāzē ziņas par parādu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) parāds ir apstiprināts ar spēkā stājušos tiesas vai šķīrējtiesas nolēmumu;

2) no pirmās maksājuma kavējuma dienas ir pagājušas vismaz 60 dienas, bet no dienas, kad nosūtīts šā panta otrajā daļā minētais brīdinājums par attiecīgo parādu, — vismaz 30 dienas, taču parāds nav segts un klients nav izteicis rakstveida iebildumus pret parāda esamību vai apmēru;

3) no pirmās maksājuma kavējuma dienas ir pagājušas vismaz 60 dienas, bet no dienas, kad nosūtīts šā panta otrajā daļā minētais brīdinājums par attiecīgo parādu, — vismaz 30 dienas, taču parāds nav segts un klients ir izteicis rakstveida iebildumus pret parāda esamību vai apmēru, bet kredītinformācijas lietotājs ir nosūtījis klientam motivētu atbildi, izsniedzot parāda esamību un apmēru pamatojošu dokumentu kopijas, un informējis viņu, ka ziņas par parādu tiks iekļautas kredītinformācijas biroja datubāzē;

4) klients ir piekritis, ka kredītinformācijas lietotājs ziņas par klienta parādu iekļauj kredītinformācijas biroja datubāzē. Šāda klienta piekrišana atbilst datu regulas prasībām par datu subjekta piekrišanu, un klientam tiek izskaidrotas šīs piekrišanas sekas.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā minētajā gadījumā kredītinformācijas lietotājs, pirms ziņas par parādu tiek iekļautas kredītinformācijas biroja datubāzē, nosūta klientam brīdinājumu par parādu. Brīdinājumā ietver informāciju par to, ka ziņas par parādu tiks nodotas kredītinformācijas birojam, un par to, kādiem mērķiem kredītinformācijas biroja datubāzē iekļautās ziņas par parādu tiks apstrādātas.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā, ja kredītinformācijas lietotājs vēl nav iekļāvis kredītinformācijas biroja datubāzē ziņas par klienta parādu un pēc motivētas atbildes par parāda esamību vai apmēru nosūtīšanas klientam ir saņēmis atkārtotus klienta rakstveida iebildumus, tad, iekļaujot kredītinformācijas biroja datubāzē ziņas par klienta parādu, kredītinformācijas lietotājs norāda vismaz to, ka ir saņemti klienta rakstveida iebildumi pret parāda esamību vai apmēru.

(4) Šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajā gadījumā ziņas par klienta parādu kredītinformācijas biroja datubāzē iekļauj uz laiku, kas nav ilgāks par 60 dienām no pirmās maksājuma kavējuma dienas. Kad ir pagājušas 60 dienas, ziņas par parādu kredītinformācijas biroja datubāzē apstrādā kādā no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem gadījumiem.

(5) Kredītinformācijas lietotājs aktuālo informāciju par kredītinformācijas biroja datubāzē iekļauto parādu kredītinformācijas birojam sniedz ne retāk kā reizi ceturksnī.

12.pants. Kredītinformācijas biroja datubāzē iekļaujamās ziņas

(1) Kredītinformācijas biroja datubāzē iekļauj šādas ar klienta parādu saistītas ziņas:

1) klienta vārds, uzvārds un personas kods vai cita klientu identificējoša informācija;

2) ziņas par parāda summu, tajā skaitā ziņas par sākotnējo parāda summu, faktisko parāda summu un pirmo maksājuma kavējuma dienu;

3) datums, kad ziņas par parādu ir iekļautas kredītinformācijas biroja datubāzē, un datums, kad ziņas par parādu pēdējo reizi ir aktualizētas;

4) ziņas par to, ka parāda vairs nav, datums, kopš kura parāda vairs nav, kā arī veids, kādā tas ir dzēsts;

5) ziņas par kredītinformācijas lietotāju, kurš iekļāvis kredītinformācijas biroja datubāzē ziņas par parādu;

6) ziņas par tā kredītinformācijas lietotāja nozari, kurš iekļāvis kredītinformācijas biroja datubāzē ziņas par parādu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (Dokuments attiecas uz EEZ), ciktāl šīs nozares apraksts ir atbilstošs konkrēto datu apstrādes mērķim;

7) ziņas par to, vai klients ir izteicis rakstveida iebildumus pret parāda esamību vai apmēru, tajā skaitā par to, vai attiecībā uz parāda esamību vai apmēru ir strīds par tiesībām, kas tiek izskatīts tiesā.

(11) Šā panta pirmās daļas 6. punktu nepiemēro attiecībā uz īpašu kategoriju personas datiem un kā lietotāja nozari norāda "Citi pakalpojumi".

(12) To ziņu par klienta maksājuma saistībām, kuras kredītinformācijas biroja datubāzē iekļauj kredīta devēji saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām, izņemot šā panta pirmajā daļā noteiktās ziņas, saturu un apjomu, kā arī termiņus un kārtību, kādā ziņas iekļaujamas kredītinformācijas biroja datubāzē, nosaka Ministru kabinets.

(2) Kredītinformācijas lietotājs vai kredītinformācijas birojs ir tiesīgs iekļaut kredītinformācijas biroja datubāzē citu šā panta pirmajā un 1.2 daļā neminētu kredītinformāciju, ja šādai iekļaušanai ir kāds no datu regulā minētajiem personas datu apstrādes pamatiem.

(3) Kredītinformācijas birojs, sniedzot kredītinformācijas lietotājam ziņas par cita kredītinformācijas lietotāja iekļauto kredītinformāciju, nenorāda ziņas, kas ļauj identificēt kredītinformācijas lietotāju, kurš iekļāvis kredītinformācijas biroja datubāzē attiecīgās ziņas.

(4) Šā panta pirmās daļas 7.punktā minētās ziņas kredītinformācijas birojs dzēš, ja tas ir saņēmis spēkā stājušos tiesas vai šķīrējtiesas nolēmumu, ar kuru konstatēta parāda summa, vai klienta rakstveida apliecinājumu par savu iebildumu atsaukšanu.

(5) Kredītinformācijas birojs ir tiesīgs katrai nozarei noteikt minimālo parāda summu, sākot no kuras ziņas par parādu var iekļaut kredītinformācijas biroja datubāzē.

(6) Kredītinformācijas birojs ir tiesīgs veikt īpašu kategoriju personas datu apstrādi, ciktāl šāda datu apstrāde attiecas uz ziņu par personas parādu apstrādi, ja tiek nodrošināts, ka īpašu kategoriju personas dati netiek izpausti trešām personām. Īpašu kategoriju personas datus apstrādā tikai šajā pantā minētajā apjomā un kārtībā.

13.pants. Ziņas no valsts informācijas sistēmas

(1) Kredītinformācijas birojs pēc tāda kredītinformācijas lietotāja tiesiska pieprasījuma, kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības saņemt no valsts informācijas sistēmas ierobežotas pieejamības informāciju, no attiecīgās valsts informācijas sistēmas pieprasa un saņem ziņas par klientu vai iespējamo klientu. Saņemtās ziņas kredītinformācijas birojs neizmanto citiem mērķiem kā vien šo ziņu nodošanai kredītinformācijas lietotājam nemainītā veidā un pēc nodošanas kredītinformācijas lietotājam tās neuzglabā.

(2) Kārtību, kādā kredītinformācijas birojs no valsts informācijas sistēmas saņem ierobežotas pieejamības informāciju, kā arī pienākumus, tiesības un atbildību, kas izriet no šādas informācijas apstrādes, nosaka datu regula, attiecīgās valsts informācijas sistēmas darbību reglamentējošs normatīvais akts un citi normatīvie akti.

(3) Kredītinformācijas birojs un valsts informācijas sistēmas turētājs slēdz līgumu par vispārpieejamas informācijas apstrādi. Kredītinformācijas birojs iegādājas licenci informācijas atkalizmantošanai vai vispārpieejamu informāciju iegūst citādā veidā, ko nosaka normatīvais akts par konkrēto valsts informācijas sistēmu. Vispārpieejamu informāciju kredītinformācijas birojs apstrādā šajā likumā noteiktajiem kredītinformācijas apstrādes mērķiem, izņemot šā likuma 7.panta ceturtajā daļā minēto gadījumu, kad kredītinformācijas birojs veic citu komercdarbību.