Par valsts pētījumu programmām

Ministru kabineta rīkojums Nr.558Rīgā 2014.gada 7.oktobrī (prot. Nr.49 53.§)

1. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu un ievērojot Ministru kabineta 2013. gada 20. novembra rīkojumā Nr. 551 "Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2014.–2017. gadā" noteiktos prioritāros virzienus zinātnē, apstiprināt šādas valsts pētījumu programmas (turpmāk – programmas) 2014.–2017. gadam:

1.1. "Energoefektīvi un oglekļa mazietilpīgi risinājumi drošai, ilgtspējīgai un klimata mainību mazinošai energoapgādei (LATENERGI)" (turpmāk – 1.1. programma) 1. prioritārā zinātnes virziena "Vide, klimats un enerģija (vide, ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība, atjaunojamo resursu ieguve, enerģētiskā neatkarība, elektroapgādes drošuma paaugstināšanas tehnoloģijas, oglekļa mazietilpīgas ražošanas attīstība, klimata pārmaiņu samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām)" (turpmāk – 1. virziens) apakšvirzienā "Enerģētika" (1.1. apakšvirziens). Programmas vadītājs – Dr. habil. sc. ing. L. Ribickis, Rīgas Tehniskā universitāte;

1.2. "Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē (EVIDEnT)" (turpmāk – 1.2. programma) 1. virziena apakšvirzienā "Vide un klimats" (1.2. apakšvirziens). Programmas vadītājs – Dr. geogr. J. Aigars, Latvijas Hidroekoloģijas institūts;

1.3. "Daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, fotonika un nanotehnoloģijas (IMIS2)" (turpmāk – 2.1. programma) 2. prioritārā zinātnes virziena "Inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas (daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, nanotehnoloģijas un fotonika, informātika, datorzinātne, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, signālapstrādes tehnoloģijas)" (turpmāk – 2. virziens) apakšvirzienā "Daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, fotonika un nanotehnoloģijas" (2.1. apakšvirziens). Programmas vadītājs – Dr. habil. phys. A. Šternbergs, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts;

1.4. "Kiberfizikālās sistēmas, ontoloģijas un biofotonika drošai&viedai pilsētai un sabiedrībai (SOPHIS)" (turpmāk – 2.2.1. programma) 2. virziena apakšvirzienā "Nākamās paaudzes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas" (2.1. apakšvirziens). Programmas vadītājs – Dr. sc. comp. M. Greitāns, Elektronikas un datorzinātņu institūts;

1.5. "Biomedicīna sabiedrības veselībai (BIOMEDICINE)" (turpmāk – 3. programma) 3. prioritārajā zinātnes virzienā "Sabiedrības veselība (profilakse, diagnostika, ārstniecība, klīniskā medicīna, ārstniecības metodes un tehnoloģijas, ārstniecības līdzekļi un biomedicīnas tehnoloģijas)" (turpmāk – 3. virziens). Programmas vadītājs – Dr. med. V. Pīrāgs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca;

1.6. "Meža un zemes dzīļu resursu izpēte, ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas (ResProd)" (turpmāk – 4.1. programma) 4. prioritārā zinātnes virziena "Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana (zemes dzīļu, ūdens, lauksaimniecības un mežu resursu apguves tehnoloģijas un pārtikas tehnoloģijas, biotehnoloģijas)" (turpmāk – 4. virziens) apakšvirzienā "Meža un zemes dzīļu resursu izpēte, ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas" (4.1. apakšvirziens). Programmas vadītājs – Dr. chem. B. Andersons, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts;

1.7. "Lauksaimniecības resursi ilgtspējīgai kvalitatīvas un veselīgas pārtikas ražošanai Latvijā (AgroBioRes)" (turpmāk – 4.2. programma) 4. virziena apakšvirzienā "Lauksaimniecības resursi ilgtspējīgai kvalitatīvas un veselīgas pārtikas ražošanai Latvijā" (4.2. apakšvirziens). Programmas vadītāja – Dr. sc. ing. R. Galoburda, Latvijas Lauksaimniecības universitāte;

1.8. "Inovatīvi risinājumi sociālajā telerehabilitācijā Latvijas skolās iekļaujošās izglītības kontekstā (INOSOCTEREHI)" (turpmāk – 5.1. programma) 5. prioritārā zinātnes virziena "Valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība (sabiedrība, pārvaldība, resursi, tautsaimniecība, demogrāfija, vide)" (turpmāk – 5. virziens) apakšvirzienā "Izglītība iekļaujošas zināšanu sabiedrības un inovāciju kultūras veidošanai – jaunas pieejas izglītības politikai un procesam" (5.1. apakšvirziens). Programmas vadītāja – Dr. paed. Velta Ļubkina, Rēzeknes Augstskola;

1.9. "Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC_LV)" (turpmāk – 5.2.1. programma) 5. virziena apakšvirzienā "Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai" (5.2. apakšvirziens). Programmas vadītāja – Dr. hab. oec. B. Rivža, Latvijas Zinātņu akadēmija;

1.10. "Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē (Habitus)" (turpmāk – 6. programma) 6. prioritārajā zinātnes virzienā "Letonika – Latvijas vēsture, valoda, kultūra, vērtības" (turpmāk – 6. virziens). Programmas vadītājs – Dr. art. R. Muktupāvela, Latvijas Kultūras akadēmija.

2. Noteikt šādus prioritāro zinātnes virzienu virsmērķus:

2.1. 1. virzienam: nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu un ekosistēmu sniegto pakalpojumu ilgtspējību, attīstīt neatkarīgu un ilgtspējīgu enerģijas ieguvi un patēriņu, izstrādāt un ieviest klimata pārmaiņas samazinošas tehnoloģijas, paņēmienus un pielāgošanās sistēmas tautsaimniecības nozaru pārejai uz oglekļa mazietilpīgas ražošanas attīstību;

2.2. 2. virzienam: attīstīt pasaules līmeņa zināšanas inovatīvo un uzlaboto materiālu un viedo tehnoloģiju jomās, kas dod ieguldījumu tautsaimniecības problēmu risināšanā un iespēju konkurētspējīgu produktu radīšanai;

2.3. 3. virzienam: attīstīt pasaules līmeņa zināšanas un tehnoloģijas un uz to bāzes radīt globālus produktus un pakalpojumus ar sabiedrības veselību saistītajās jomās;

2.4. 4. virzienam: ilgtspējīgi un racionāli izmantot dabas resursus, palielinot resursu izmantošanas pievienoto vērtību;

2.5. 5. virzienam: attīstīt plašu un dziļu pasaules līmeņa zināšanu bāzi par valsts un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības likumsakarībām un procesiem, kas ir pamats ilgtspējīgas attīstības politikai. Attīstīt ilgtspējīgu tautsaimniecību, tai skaitā attieksmes un paradumu maiņu ražošanā un patēriņā;

2.6. 6. virzienam: attīstīt plašu un dziļu pasaules līmeņa zināšanu bāzi par Latvijas vēsturi, valodu, kultūru un vērtībām.

3. Noteikt šādus programmu mērķus:

3.1. 1.1. programmai: veikt tehnoloģiski inovatīvu, izmaksu efektīvu risinājumu izpēti ilgtspējīgas enerģijas ieguves un patēriņa attīstībai, energoefektivitātes paaugstināšanai un videi draudzīgu atjaunojamo energoresursu attīstībai;

3.2. 1.2. programmai: veikt vides un dabas resursu (jūras, iekšējo ūdeņu, sauszemes, purvu un mežu) izpēti, lai panāktu to racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu un paaugstinātu uz vietējo dabas resursu pamata ražotu produktu konkurētspēju globālajā tirgū, kā arī veikt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu izmaiņu izpēti un prognožu izstrādi. Noteikt ekosistēmu ekonomisko vērtību, attīstīt nepieciešamos pasākumus un veikt analīzi turpmākai bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai;

3.3. 2.1. programmai: attīstīt inovatīvo un uzlaboto materiālu, fotonikas un nanotehnoloģiju zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanai, liekot uzsvaru uz tām Eiropas Komisijas noteiktajām atslēgtehnoloģiju (Key Enabling Technologies – KET) jomām, kurās Latvijā ir ievērojams zinātniskais potenciāls un tautsaimniecības pieprasījums, tai skaitā attīstīt nanomateriālu un tehnoloģiju nozari komercializējamu nanotehnoloģiju piedāvājuma un konkurētspējīgas nanotehnoloģiju industrijas attīstībai Latvijā, attīstīt konkurētspējīgas Latvijā radītās zināšanas inovatīvo materiālu jomā līdz ražošanas tehnoloģijām un materiālu ražošanas iniciēšanai, kā arī attīstīt kvantu tehnoloģiju un biofotonikas jomu, izstrādājot jaunus komercializējamus prototipus;

3.4. 2.2.1. programmai: attīstīt zinātnisko kompetenci nākamās paaudzes informāciju un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu jomā, veidojot jaunas konkurētspējīgas pieejas fizikālās un virtuālās pasaules integrēšanai kiberfizikālajās sistēmās, attīstot konkurētspējīgas viedo sensoru un to tīklu inovatīvas aparatūras un programmatūras platformas, izpētot un tālāk attīstot konkurētspējīgas, uz modeļiem balstītas jaunās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, to lietojumu mūsdienu tīmekļa vidē;

3.5. 3. programmai: attīstīt zinātnisko kompetenci sabiedrības veselības nozarē, veicot iedzīvotāju veselības paradumu pētījumus, klīniskos un biomedicīnas pētījumus, kā arī izstrādāt jaunus diagnostikas un ārstniecības līdzekļus un metodes, lai panāktu uzlabojumus un efektivitāti veselības uzraudzībā, slimību profilaksē un aprūpē, kas nodrošinātu sabiedrības veselības stāvokļa uzlabošanos, tai skaitā mazinātu saslimstību un mirstību ar dažādām slimībām, arī infekcijas slimībām, un ar tām saistītos funkcionēšanas ierobežojumus;

3.6. 4.1. programmai: nodrošināt mežsaimniecības un zemes dzīļu resursu izmantošanas ilgtspējību, racionāli izmantot Latvijas mežu resursus globālajā tirgū konkurētspējīgu produktu ražošanai, vienlaikus saglabājot bioloģisko daudzveidību un sociālo lomu tuvākā nākotnē un nākamajām paaudzēm;

3.7. 4.2. programmai: radīt zināšanu bāzi par lauksaimniecības resursu ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģijām kvalitatīvu pārtikas izejvielu ražošanā, pārstrādē, izejvielu un produktu kontrolē Latvijā, lai nodrošinātu patērētājus ar veselīgiem un drošiem vietējās izcelsmes pārtikas produktiem, veicinot lauksaimniecības un pārtikas nozaru izaugsmi un konkurētspēju;

3.8. 5.1. programmai: nodrošināt visu līmeņu izglītības atbilstību valsts un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības vajadzībām, tai skaitā kompetenču pieejā balstītu izglītības procesu un inovāciju kultūras veidošanu;

3.9. 5.2.1. programmai: nodrošināt Latvijas tautsaimniecības transformācijas, gudras izaugsmes, pārvaldības un tiesiskā ietvara procesu un problēmu izpratni valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai. Attīstīt zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu sociālajās zinātnēs, fokusējot programmas ietvaros īstenotos pētījumus uz sabiedrības attīstībai svarīgiem jautājumiem (izglītība, inovācijas procesi, zināšanu ekonomika, demogrāfija, valsts un sabiedrības institūciju attīstība), veidojot spēcīgas sociālo zinātņu skolas, nodrošinot to saikni ar citām zinātņu nozarēm, izglītību un sabiedrības pārvaldības institūcijām un radot pamatojumu – zināšanu bāzi lēmumu pieņemšanai sabiedrības pārvaldībā;

3.10. 6. programmai: veicināt letonikas kā stabilas starpnozaru kompleksas pētījumu nozares pastāvēšanu un attīstību Latvijā un tās iekļaušanos pasaules zinātnē, veikt fundamentālus un lietišķus, tostarp starpdisciplinārus, pētījumus, izstrādājot jaunas, zinātniski pamatotas atziņas par letonikas tēmām un nodrošinot to pieejamību sabiedrībai.

4. Noteikt šādus valsts pētījumu programmu uzdevumus:

4.1. 1.1. programmā:

4.1.1. izstrādāt Latvijas klimata un enerģētikas politikas ilgtermiņa (līdz 2030. gadam) ietvara ieviešanas instrumentu zinātniski metodoloģisko pamatojumu un sagaidāmās ietekmes novērtēšanas metodes un lietot tās siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas un atjaunojamo energoresursu mērķu sasniegšanas indikatīvo izmaksu novērtēšanai, tai skaitā veicot izmaksu novērtējumu tautsaimniecības nozaru griezumā un atsevišķi izvērtējot emisiju tirdzniecībā iesaistītos un neiesaistītos sektorus;

4.1.2. izstrādāt metodoloģiski, tehniski un ekonomiski pamatotus risinājumus Latvijas elektroenerģijas sistēmas attīstībai, piedāvājot elektroapgādes un elektrotīklu drošuma, kvalitātes un vieduma nākotnes scenārijus;

4.1.3. sagatavot kompleksu pētījumu par atjaunojamās enerģijas dažādu resursu ieguves un izmantošanas inovatīvajām tehnoloģijām;

4.1.4. izstrādāt priekšlikumus izmaksu efektīviem risinājumiem energoefektivitātes mērķa, tai skaitā nulles enerģijas, gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām, ieviešanai, virzoties uz zema oglekļa ekonomiku un uzlabojot apkārtējās vides stāvokli;

4.1.5. izpētīt bezizmešu (ūdeņraža) un mazu izmešu (biodegvielas, bioenerģijas) ieguves inovatīvās tehnoloģijas un sagatavot priekšlikumus to uzglabāšanai, kvalitātes nodrošināšanai un kontrolei, kā arī izmantošanai Latvijā;

4.1.6. novērtēt biogāzes ražošanas potenciālu atkritumu pārstrādes nozarē;

4.1.7. izpētīt un sagatavot priekšlikumus par klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām Latvijas energosektora attīstības kontekstā;

4.1.8. izpētīt Latvijas pašvaldību energoplānošanas attīstības tendences, tai skaitā labās prakses piemērus, nepieciešamo tīklošanos, un sagatavot priekšlikumus nākotnes attīstības scenārijiem;

4.1.9. izpētīt Latvijas industrijas energoietilpību un to ietekmējošos faktorus un izstrādāt priekšlikumus un konkurētspējīgus tehnoloģiskus risinājumus Latvijas industrijas energoefektivitātes palielināšanai;

4.2. 1.2. programmā:

4.2.1. izpētīt vēja, straumju un viļņu režīmu, kā arī sedimentācijas procesus Latvijas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un, modelējot scenārijus, novērtēt izmaiņas klimata pārmaiņu ietekmē un šo izmaiņu ietekmi uz krasta eroziju un piekrastes biotopiem, kā arī izstrādāt straumju, viļņu un vēja režīma un sedimentācijas izmaiņu prognozi atbilstoši nākotnes klimata pārmaiņu scenārijiem un ekonomiski pamatotus ieteikumus rīcībai, lai novērstu negatīvās ietekmes un sagaidāmos riskus;

4.2.2. noskaidrot barības ķēžu funkcionēšanas izmaiņas Latvijas jūras ūdeņu biotopos un ar tiem saistītajās piekrastes ekosistēmās, novērtējot produktivitātes, biomasas un enerģijas pārnesi un to ietekmējošos vides faktorus, svarīgāko biotopu nozīmi piekrastes sistēmu "ezers–upe–jūra" barības ķēdēs un to ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, novērtējot barības ķēžu efektivitāti, kvantificējot iespējamās izmaiņas atbilstoši klimata pārmaiņu scenārijiem un veicot izmaiņu ekonomiskās ietekmes novērtējumu;

4.2.3. izpētīt funkcionālo saikni starp bioloģisko daudzveidību un svešo sugu radīto ietekmi Latvijas ūdeņu un sauszemes ekosistēmās, izvērtējot svešo sugu izplatību, izplatīšanās tendences, veicot svešo sugu radītās bioloģiskās daudzveidības zaudējumu un ieguvumu analīzi, izstrādājot un novērtējot svešo sugu izplatības un populāciju attīstības scenārijus atbilstoši klimata pārmaiņu scenārijiem, kā arī izstrādājot rīcības ieteikumus;

4.2.4. izstrādāt zinātniski pamatotu modelēšanas rīku tautsaimniecību aptverošas klimata politikas veidošanai un lietot to vidēja un ilgtermiņa (2030. un 2050. gadam) integrēto attīstības scenāriju izstrādei un modelēšanai, kas nodrošina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju prognožu izstrādāšanu starptautiskās emisiju inventarizācijas detalizācijas līmeņos;

4.2.5. veikt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru integratīvās ietekmes novērtējumu vides politikas mērķu nodrošināšanai un izstrādāt tehniski un ekonomiski pamatotus priekšlikumus un pasākumus, tai skaitā negatīvās integrētās ietekmes ierobežošanai, ja tāda tiek konstatēta;

4.2.6. izstrādāt tehniski un ekonomiski pamatotus risinājumus (tostarp novērtējot ekosistēmu pakalpojumus) pilsētvides, sabiedrības veselības un civilās drošības risinājumiem klimata pārmaiņu radīto ekstremālo klimata parādību (piemēram, karstuma viļņi, plūdi, vējuzplūdi, vētras, stipras lietavas) risku un seku mazināšanai un novēršanai;

4.2.7. izpētīt saimnieciskās darbības (dažādu saimniekošanas modeļu) ietekmi uz ekosistēmas pakalpojumiem (tai skaitā bioloģisko daudzveidību) un izstrādāt modeļus, lai, saglabājot ekonomisko efektivitāti, novērstu vai minimizētu ekosistēmas pakalpojumu degradēšanos ilgtermiņā;

4.2.8. izpētīt sugu populāciju un biotopu stāvokli ietekmējošos faktorus, tai skaitā noskaidrot ierobežojošos faktorus un kvantificēt to ietekmi, noskaidrot sugu un biotopu saistību (biotopu tipiskās sugas, īpaši aizsargājamo sugu atkarība no specifiskām dzīvotnēm, sugu dzīvotņu matemātiski apraksti), izvērtēt retās un apdraudētās augu sugas in–situ un ex–situ saglabāšanai;

4.2.9. izvērtēt lauksaimniecības nozares siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas potenciālu, veikt iespējamo emisiju samazināšanas pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi, un sagatavot ieteikumus politikas plānošanai emisiju samazināšanas jomā;

4.2.10. pilnveidot laba ūdens stāvokļa un tā ilgtspējīgai izmantošanai nepieciešamo Latvijas hidroģeoloģisko modeli ar datiem un funkcijām, kas apraksta pazemes ūdeņu mijiedarbību ar hidrogrāfisko tīklu (upes, ezeri);

4.3. 2.1. programmai:

4.3.1. radīt un izpētīt jaunus, lietojamus un konkurētspējīgus nanomateriālus un to lietošanu nanotehnoloģijās, tai skaitā grafēna nanoslāņu iegūšanu un lietošanu, nanonesējus un mikronesējus zāļu mērķtiecīgam transportam;

4.3.2. radīt un izpētīt jaunus, lietojamus un konkurētspējīgus materiālus, tai skaitā plāno (nano) slāņu pārklājumus, kvantu punktus un nanovadus elektroluminiscentiem gaismas avotiem un nanostrukturētus kompozītmateriālus kaulu un audu implantiem;

4.3.3. nanokompozītu materiāli augsti efektīviem termoelektriskajiem ģeneratoriem nelietderīgi zaudētās siltumenerģijas rekuperācijai;

4.3.4. radīt un izpētīt daudzfunkcionālus materiālu un kompozītu biomateriālus;

4.3.5. izstrādāt metodes materiālu mikro, nano mēroga īpašību diagnostikai un kvalitātes uzlabošanai;

4.3.6. radīt zināšanas par gaismas vielas mijiedarbībām ar fokusu uz kvantu fenomeniem ar iespējamu izmantojumu jaunajās sensoru un metroloģijas tehnoloģijās, izstrādāt optiskos magnētiskā un elektriskā lauka sensorus, izveidot un eksperimentāli aprobēt jaunas optisko biosensoru sistēmas vides un pārtikas produktu kvalitātes operatīvam monitoringam;

4.3.7. izstrādāt jaunus organiskās fotonikas materiālus un uz tiem bāzētas starotāju un fotouztvērēju maketierīces;

4.3.8. attīstīt inovatīvas mikroskopijas un hologrāfijas metodes mikrodaļiņu, nanodaļiņu un šūnu sistēmu izpētei un monitoringam;

4.3.9. izstrādāt tehnoloģiski jaunu optisko sistēmu liela lauka apstarošanai un vāju fotonu plūsmu uztveršanai, izstrādāt un izgatavot precīzus optisko iekārtu modeļus;

4.4. 2.2.1. programmai:

4.4.1. izveidot viedo sensoru un to tīklu inovatīvas aparatūras un programmatūras platformas kiberfizikālo sistēmu attīstībai, tai skaitā uz ikdienas lietotāju orientētas programmēšanas pieejas;

4.4.2. attīstīt tehnoloģijas e-pakalpojumu un e-medicīnas datu pārraides un apstrādes risinājumu drošības un pieejamības paaugstināšanai;

4.4.3. izpētīt un izstrādāt kiberfizikālās sistēmas to izmantošanai medicīnā un telemedicīnā – profilaksē, diagnostikā, ārstēšanā un rehabilitācijā;

4.4.4. izstrādāt un izpētīt viedo sensoru un to tīklu tehnoloģiju pielietojumus viedās transporta sistēmās;

4.4.5. izstrādāt uz ontoloģijām balstītas tīmekļa videi pielāgotas modelēšanas tehnoloģijas un rīkus zināšanu analīzei;

4.4.6. izpētīt un izstrādāt semantiskā tīmekļa tehnoloģijas zināšanu formalizācijai, vairākkārtējai izmantošanai un koplietošanai;

4.4.7. izstrādāt un eksperimentāli aprobēt jaunas attēlošanas un attēlu apstrādes tehnoloģijas, tai skaitā biometrijai un audu stāvokļa kvantitatīvam novērtējumam;

4.4.8. radīt inovatīvas biofotonikas tehnoloģijas neinvazīvai (tai skaitā bezkontakta) klīniskai diagnostikai un monitoringam, izstrādāt jaunas koncepcijas, metodiku un algoritmus un īstenot tās eksperimentālās maketierīcēs un klīniski aprobēt;

4.4.9. izstrādāt efektīvas inverso problēmu analītiskās risināšanas metodes un algoritmus, kas orientēti uz mūsdienu datu paralēlās apstrādes tehnoloģiju lietojumiem;