Autoceļu un ielu būvnoteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.633Rīgā 2014.gada 14.oktobrī (prot. Nr.55 38.§)

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma5.panta pirmās daļas 2.punktu un otrās daļas 2.punktuun 14.1 panta ceturto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. valsts autoceļu (turpmāk – valsts autoceļi), pašvaldību ceļu, ielu, māju ceļu (turpmāk – ceļi un ielas) un komersantu ceļu būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus;

1.2. būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu;

1.3. būvatļaujā un paskaidrojuma rakstā iekļaujamos nosacījumus;

1.4. atkāpju saskaņošanas kārtību;

1.5. būvprojekta ekspertīzes apjomu;

1.6. par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju;

1.7. būves konservācijas kārtību;

1.8. būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama pastāvīgā ekspluatācijā;

1.9. būvdarbu garantijas termiņus pēc būves pieņemšanas pastāvīgā ekspluatācijā;

1.10. gadījumus, kuros piemērojama atzīmes veikšana ar noklusējumu.

2. Noteikumi attiecas uz jaunu valsts autoceļu, ceļu un ielu, komersantu ceļu būvniecību, kā arī uz esošu valsts autoceļu, ceļu un ielu, komersantu ceļu atjaunošanu, pārbūvi un nojaukšanu.

3. Termini "autoceļš", "ceļš" un "iela" šajos noteikumos tiek lietoti atbilstoši likumā "Par autoceļiem" un Ceļu satiksmes likumā noteiktajai definīcijai.

4. Par šajos noteikumos noteiktā valsts autoceļu būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīga ir valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi", kas pilda būvvaldes funkcijas (turpmāk – valsts autoceļu būvvalde), bet Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā minētajā gadījumā par būvdarbu kontroli un tiesiskumu atbildīgs ir Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs).

5. Šajos noteikumos noteikto ceļu un ielu, kā arī komersantu ceļu būvniecības (turpmāk – būvniecība) procesa kontroli un tiesiskumu nodrošina institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas:

5.1. Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā un 1.1 punktā minētajos gadījumos – birojs;

5.2. citos gadījumos – attiecīgās administratīvās teritorijas būvvalde.

6. (Svītrots ar MK 20.03.2018. noteikumiem Nr. 167)

7. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 606)

2. Valsts autoceļu būvnoteikumi

2.1. Būvniecības iecere

8. Valsts autoceļa vai tā posma jaunai būvniecībai vai pārbūvei ir nepieciešama būvatļauja. Būvatļaujā valsts autoceļu būvvalde ietver būvniecības iesnieguma 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3., 1.4., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.6., 2.7.1. 2.7.2. apakšpunktā, 4. un 7. punktā norādīto informāciju par būvniecības ieceri, kā arī būvatļaujas nosacījumus un to izpildes termiņus.

9. (Svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 514)

10. Valsts autoceļa vai tā posma atjaunošanai (izņemot šo noteikumu 13.3. apakšpunktā minētos gadījumus), nojaukšanai un satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (izņemot ceļa zīmes, aizsargbarjeras, signālstabiņus un horizontālo un vertikālo apzīmējumu) būvniecībai nepieciešams paskaidrojuma raksts (6. pielikums).

11. Par ceļa zīmju, aizsargbarjeru, signālstabiņu un horizontālo un vertikālo apzīmējumu būvniecību nav jāinformē valsts autoceļu būvvalde. Par pabeigtiem būvdarbiem būvdarbu veicējs piecu darbdienu laikā informē valsts autoceļu būvvaldi, iesniedzot paziņojumu, kuram pievienots novietojuma plāns.

12. (Svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 514)

13. Būvniecības iesniegums, paskaidrojuma raksts vai paziņojums nav nepieciešams:

13.1. avāriju un bojājumu seku (arī bojājumu, kas radušies dabas stihijas, noziedzīgu nodarījumu un citu neparedzētu apstākļu dēļ) novēršanai;

13.2. visu veidu satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kas tiek uzstādīti uz laiku līdz sešiem mēnešiem;

13.3. ikdienas uzturēšanas darbiem un valsts autoceļa seguma atjaunošanai.

14. Lai saņemtu būvatļauju, būvniecības ierosinātājs iesniedz valsts autoceļu būvvaldē būvniecības iesniegumu (7. pielikums), kurā iekļauj šādu informāciju:

14.1. būvniecības ierosinātājs;

14.2. valsts autoceļa maršruts (nozīme, indekss, nosaukums, posma adrese (km));

14.3. plānotais būvprojekta nosaukums;

14.4. plānotais būvniecības veids (jauna būvniecība vai pārbūve);

14.5. valsts autoceļu būvniecībā plānotais lietošanas veids (autoceļš, tilts, tunelis, caurteka, gājēju vai velosipēdu ceļš);

14.6. ziņas par zemes gabalu (nekustamā īpašuma kadastra numurs un zemes vienības kadastra apzīmējums);

14.7. valsts autoceļa esošie un plānotie galvenie tehniskie rādītāji (garums, platums, laukums, augstums to esošajās un plānotajās mērvienībās);

14.8. plānotais būvniecības kalendāra plāns (gada ceturkšņa detalizācijā);

14.9. būvniecībā plānotie galvenie būvdarbu veidi un būvizstrādājumi (jauna grants pamata un asfaltbetona seguma būvniecība, divkārtu virsmas apstrāde ar ūdens novadīšanas sistēmas sakārtošanu);

14.10. plānotais kapitālieguldījumu kalpošanas ilgums (gadi);

14.11. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 549).

15. Ja valsts autoceļa pieņemšana ekspluatācijā paredzēta pa kārtām, būvniecības iesniegumā (7. pielikums) iekļauj sadalījumu pa kārtām, norādot valsts autoceļa posmu robežas un kārtu secību.

16. Ja valsts autoceļa vai tā posma jauna būvniecība vai pārbūve paredzēta ārpus ceļa zemes nodalījuma joslas vai sarkano līniju robežām, būvniecības iesniegumam (7. pielikums) papildus pievieno būvprojektu minimālā sastāvā, kurā ietver:

16.1. valsts autoceļa vai tilta galvenos tehniskos parametrus;

16.2. informāciju par būvniecībai nepieciešamo zemi un zemes iegādes risinājumiem;

16.3. dokumentus, kas nepieciešami būvniecības ieceres publiskai apspriešanai (ja tā ir nepieciešama).

17. (Svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 514)

18. Ierosinot valsts autoceļa, tā posma vai atsevišķa elementa atjaunošanu, nojaukšanu vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (izņemot ceļa zīmju, aizsargbarjeru, signālstabiņu un horizontālā un vertikālā apzīmējuma) būvniecību, būvniecības ierosinātājs iesniedz valsts autoceļu būvvaldē paskaidrojuma raksta (6. pielikums) I daļu, kurai pievieno:

18.1. skaidrojošu aprakstu, kurā norāda informāciju par plānoto būvniecību, tajā skaitā par būvdarbu veikšanas paņēmieniem un tehnoloģijām, lietotajiem būvizstrādājumiem un pasākumiem ceļu satiksmes drošības nodrošināšanai, ja tādi nepieciešami;

18.2. ja paredzēta satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu būvniecība, papildus pievieno novietojuma plānu vizuāli uztveramā mērogā;

18.3. ja paredzēta atjaunošana, papildus pievieno:

18.3.1. valsts autoceļu tīkla pārlūka kartes izdruku ar objekta novietojuma shēmu (tiltam – plānu, kopskatu);

18.3.2. defektu aktu;

18.3.3. darbu apjomu sarakstu;

18.3.4. būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanas plānu, paredzēto apjomu un pārstrādes vai apglabāšanas vietu;

18.4. ja paredzēta nojaukšana, papildus pievieno:

18.4.1. trases plānu atbilstošā mērogā uz topogrāfiskā plāna mērogā M 1:500 līdz M 1:2000;

18.4.2. būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanas plānu, paredzēto apjomu un pārstrādes vai apglabāšanas vietu;

18.5. citus dokumentus, kas raksturo valsts autoceļu un būvniecības ieceres īstenošanu.

19. Būvatļaujā iekļauj:

19.1. projektēšanas nosacījumus, ietverot:

19.1.1. valsts autoceļu būvvaldē iesniedzamās būvprojekta daļas un citas būvprojekta detalizācijas prasības;

19.1.2. prasības par saskaņojumiem no valsts un pašvaldību institūcijām;

19.1.3. prasības par saskaņojumiem no inženiertīklu īpašniekiem par pieslēgumiem (atslēgumiem) un to šķērsojumiem;

19.1.4. (svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 514);

19.1.5. (svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 514);

19.1.6. prasības būvprojekta risinājumu saskaņošanai ar blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem vai, ja tādu nav, – ar tiesiskajiem valdītājiem, ja būvdarbi plānoti ārpus ceļu zemes nodalījuma joslas robežām;

19.1.7. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – citiem dokumentiem, atļaujām vai saskaņojumiem noteiktās prasības;

19.1.8. (svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 514);

19.2. būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot:

19.2.1. iesniedzamo informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības sfēra, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma, būvuzraudzības un autoruzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro));

19.2.2. prasības būvdarbu procesa fiksēšanai nepieciešamajiem dokumentiem (būvuzraudzības plāns, ja tiek veikta būvuzraudzība);

19.2.3. prasību iesniegt būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises;

19.2.4. prasību iesniegt citus dokumentus, ja to paredz normatīvie akti;

19.3. būvatļaujas nosacījumu izpildes termiņus.

20. Paskaidrojuma rakstā iekļauj būvdarbu uzsākšanas un būvlaukuma aprīkošanas nosacījumus, kā arī satiksmes organizācijas nosacījumus būvdarbu laikā, ietverot:

20.1. prasības būvdarbu procesa fiksēšanai nepieciešamajiem dokumentiem (būvuzraudzības plāns, ja tiek veikta būvuzraudzība);

20.2. prasību iesniegt būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises;

20.3. prasību iesniegt citus dokumentus, ja to paredz normatīvie akti.

2.2. Projektēšana

21. Valsts autoceļu būvprojekta saturu un noformēšanas prasības būvniecības ierosinātājs nosaka projektēšanas uzdevumā, pamatojoties uz piemērojamajiem standartiem.

22. Valsts autoceļu būvvalde, pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja saskaņoto būvprojektu, izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

23. Pēc tam kad valsts autoceļu būvvalde būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, būvniecības ierosinātājs sāk īstenot būvdarbu uzsākšanas nosacījumus. To maksimālais izpildes termiņš ir pieci gadi.

24. Ja būvdarbi nav uzsākti līdz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes termiņa beigām, būvprojektu atjauno atbilstoši piemērojamajiem standartiem un specifikāciju prasībām, kā arī no jauna saņem nepieciešamos saskaņojumus.

25. Ja nepieciešami citādi risinājumi, nekā paredzēts būvprojektā, to īstenošana pieļaujama pēc būvprojekta izmaiņu veikšanas, ja tie attiecas uz Būvniecības likuma 16. panta 2.1 daļu, 17. panta 2.1 daļu vai vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajiem gadījumiem. Būvprojekta izmaiņu dokumentāciju ar skaidrojošu aprakstu par veiktajām izmaiņām pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

26. Ekspertīzes ietvaros būveksperts pārbauda:

26.1. autoceļu segu konstrukcijas aprēķinu, satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu aprīkojuma, kā arī ģeometrisko parametru atbilstību lietošanas drošumam un ūdens novadīšanas risinājumus;

26.2. tiltu nesošo konstrukciju atbilstību mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām – slodžu kombināciju izvēles pareizību, segu konstrukciju, tiltu balstu un laiduma konstrukciju nestspēju un dimensijas.

27. Pēc tam kad būvdarbu veicējs būvniecības informācijas sistēmā ir iesniedzis nepieciešamo informāciju un dokumentus, valsts autoceļu būvvalde izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi vai atsaka akceptēt būvniecības ieceri.

27.1 Ja būvniecības ieceres dokumentācijā būvdarbi vai nodošana ekspluatācijā ir plānota pa būves kārtām, būvniecības ierosinātājs iesniedz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei nepieciešamos dokumentus un informāciju atsevišķi par katru būves kārtu, tai skaitā norādot tajā realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts).

27.2 (Svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 514)

2.3. Būvdarbi

28. Būvniecības ierosinātājs vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos būvdarbu kvalitātes kontrolei pieaicina būvuzraugu, bet autoruzraudzības veikšanai – būvprojekta izstrādātāju.

28.1 Valsts autoceļa atjaunošanai būvuzraudzību var veikt pie būvniecības ierosinātāja nodarbināts būvspeciālists, pamatojoties uz darba devēja rīkojumu.

28.2 Pēc tam kad valsts autoceļu būvvalde būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu nosacījumu izpildi, būvdarbu veicējam un atbildīgajiem būvspeciālistiem būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams būvdarbu žurnāls un nepieciešamā būvniecības ieceres dokumentācija.

28.3 Ierakstus, kas raksturo faktisko situāciju būvlaukumā, būvdarbu žurnālā katru darbdienu veic būvdarbu vadītājs. Ja secīgo ikdienas būvdarbu specifika nemainās, būvdarbu žurnālā veic vienu ierakstu, norādot darbu uzsākšanas un pabeigšanas datumu, kā arī citu informāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām un būvdarbu līguma nosacījumiem. Būvdarbu žurnālā būvuzrauga un autoruzrauga izteiktie iebildumi vai norādījumi uzskatāmi par izpildītiem, ja būvuzraugs vai autoruzraugs ir veicis attiecīgu atzīmi būvdarbu žurnālā. Ierakstus būvdarbu žurnālā par veiktajiem darbiem izdara arī atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji.

28.4 Par būves nesošo konstrukciju būvniecību sagatavo veikto būvdarbu pieņemšanas aktu (3.1 pielikums). Būvniecības ierosinātājs un galvenais būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas vienojas, kādiem papildus veiktajiem būvdarbiem nepieciešams veikto būvdarbu pieņemšanas akts. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu pievieno būvdarbu žurnālam. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu būvdarbu laikā var grozīt, pusēm par to vienojoties.

28.5 Būvuzraugs būvuzraudzības plānā norāda, kādus papildu ikdienas darbus kontrolēs un, ja nepieciešams, veiks attiecīgu atzīmi būvdarbu žurnālā. Šo noteikumu 28.4 punktā minētā veikto būvdarbu pieņemšanas akta un ikdienas darbu kontroles apstiprinājumu būvuzraugs veic piecu darbdienu laikā. Ja būvuzraugs minētajā termiņā nav izdarījis attiecīgo atzīmi, uzskatāms, ka apstiprinājums ir veikts.

29. Pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības ierosinātājs nodod un būvdarbu veicējs pieņem būvlaukumu.

30. Būvlaukuma nodošanas aktā (2. pielikums) nosaka būvdarbu veicēja atbildību par satiksmes organizēšanu, kā arī par būvlaukuma uzturēšanu būvdarbu līgumā paredzētajā apjomā. Būvlaukuma nodošanas aktu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

31. (Svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 514)

32. Būvuzraugs vai būvniecības ierosinātājs var noteikt ierobežojumus būvdarbu turpināšanai, ja nav apstiprināts veikto būvdarbu pieņemšanas akts vai ikdienas darbs.

33. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu veido būvniecības informācijas sistēmā no būvdarbu žurnāla ierakstiem par izpildītajiem ikdienas būvdarbiem.

33.1 Veikto būvdarbu pieņemšanas aktam būvniecības informācijas sistēmā pievieno būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida kvalitāti apliecinošus dokumentus, ja tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam.

33.2 (Svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 514)

34. Ja valsts autoceļa būvdarbi tiek apturēti vai pārtraukti, būvniecības ierosinātājs veic valsts autoceļa konservāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

35. Valsts autoceļa konservācijas darbu veikšanai tiek izstrādāts konservācijas darbu veikšanas projekts, kurā ietver:

35.1. pabeidzamo darbu sarakstu;

35.2. projekta risinājumus būvkonstrukciju noturības zudumu un būves elementu turpmākās bojāšanās novēršanai;

35.3. konservācijas darbu veikšanas kalendāra plānu.

36. Pēc valsts autoceļa, tā posma vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu būvdarbu pabeigšanas sagatavo būvdarbu pabeigšanas aktu (4. pielikums), ar kura parakstīšanas brīdi beidzas būvdarbu veicēja atbildība par būvlaukuma uzturēšanu un satiksmes organizāciju. Minēto aktu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

37. Jaunas būvniecības vai pārbūves gadījumā valsts autoceļa izmantošana būvdarbu laikā un no būvdarbu pabeigšanas akta parakstīšanas brīža līdz autoceļa pieņemšanai ekspluatācijā ir atļauta, ja būvprojektā iekļauts valsts autoceļa izmantošanas pieļaujamības izvērtējums un izmantošanas nosacījumi.

38. Valsts autoceļa vai tā posma izmantošana ir atļauta atjaunošanas vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu būvdarbu laikā.

39. Pēc būvdarbu pabeigšanas būvdarbu veicējs sagatavo paveikto būvdarbu uzmērījumus un izpildmērījumus, kuru veikšanas kārtību, nepieciešamo apjomu un iesniegšanas termiņu valsts autoceļu būvvaldei atbilstoši normatīvajiem aktiem nosaka būvniecības ierosinātājs būvdarbu līgumā. Paveikto būvdarbu uzmērījumu dokumentu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt garāks par trim mēnešiem.

40. Pirms valsts autoceļa pieņemšanas ekspluatācijā veic izpildmērījumu, izņemot:

40.1. atjaunošanas vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu būvniecību;

40.2. pagaidu būves novietošanu.

41. Pirms tiltu vai tuneļu pieņemšanas ekspluatācijā veic tajos esošo telpu uzmērīšanu, ja veikta šo telpu pārbūve vai šīs telpas nav kadastrāli uzmērītas. Minēto prasību nepiemēro Būvniecības likuma 14. panta 1.4 daļā noteiktajā vienotajā būves reģistrācijas procesā.

42. Tiltiem un tuneļiem stāvu plānu vai telpu grupas plānu izstrādā atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju kadastrālo uzmērīšanu.

43. Valsts autoceļa izpildmērījuma plānu izstrādā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tajā papildus iekļaujot šādu informāciju:

43.1. valsts autoceļa laukums, kuru veido brauktuves laukums, velosipēdu ceļu, ietvju un apmaļu laukums, izņemot veģetācijas aizņemto laukumu atbilstoši autoceļa seguma materiāliem, brauktuves platums un brauktuves garums pa valsts autoceļa ass līniju;

43.2. valsts autoceļa lietošanas veids atbilstoši būvju klasifikācijai.

44. Valsts autoceļa vai tā posma, mākslīgo būvju vai atsevišķu konstrukciju nojaukšanas izpildmērījuma plānā norāda nojauktā autoceļa vai mākslīgo būvju sākuma un beigu punktu vai atsevišķo konstrukciju novietojuma piesaistes adresi.

45. Valsts autoceļu būvvalde būvdarbu izpildmērījumu dokumentus (ja tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam) jaunu valsts autoceļu būvniecības, valsts autoceļu pārbūves vai nojaukšanas darbiem glabā ne mazāk kā 25 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, bet valsts autoceļu atjaunošanas darbiem – ne mazāk kā 10 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas.

2.4. Pieņemšana ekspluatācijā

46. Institūcijas, kuras ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus, 10 darbdienu laikā pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma saņemšanas atbilstoši kompetencei pārbauda un sniedz atzinumu par valsts autoceļa gatavību ekspluatācijai, tā atbilstību tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām.

47. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 549)

48. Jaunbūvēta vai pārbūvēta valsts autoceļa vai tā posma pieņemšanai pastāvīgā ekspluatācijā, kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, būvniecības ierosinātājs valsts autoceļu būvvaldē iesniedz šo noteikumu 50. punktā minētos dokumentus.

49. Jaunbūvēta vai pārbūvēta valsts autoceļa vai tā posma pieņemšanai pastāvīgā ekspluatācijā, kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, būvniecības ierosinātājs birojā iesniedz šo noteikumu 50. punktā minētos dokumentus.

50. Jaunbūvēta vai pārbūvēta valsts autoceļa vai tā posma pieņemšanai pastāvīgā ekspluatācijā būvniecības ierosinātājs iesniedz valsts autoceļu būvvaldē vai birojā būvdarbu pabeigšanas aktu, kuram pievieno šādus dokumentus:

50.1. šo noteikumu 46. punktā minēto institūciju atzinumus;

50.2. izpildmērījumu plānu;

50.3. izpildmērījumus, kas nav pievienoti būvdarbu žurnālam;

50.4. laboratorijas pārbaužu rezultātus, kas nav pievienoti būvdarbu žurnālam;

50.5. būvdarbu dokumentus.

51. Jaunbūvētu vai pārbūvētu valsts autoceļu vai tā posmu pieņem ekspluatācijā ar aktu par būves pieņemšanu pastāvīgā ekspluatācijā. Aktā ietver būvniecības ierosinātāja norādīto informāciju, kā arī norāda atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

52. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 606)

53. Valsts autoceļa vai tā posma atjaunošana vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu būvniecība ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar dienu, kad valsts autoceļu būvvalde izdarījusi būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu, ja būvdarbu veikšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts un būvdarbu veicējs ir iesniedzis valsts autoceļu būvvaldē šo noteikumu 11. punktā minētos dokumentus.

54. Ja veiktie būvdarbi neatbilst akceptētajai būvniecības iecerei vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti (piemēram, būvdarbu žurnāls, atzinumi par valsts autoceļa gatavību ekspluatācijai), valsts autoceļu būvvalde pieņem lēmumu par konstatētajām atkāpēm, norādot konstatētās atkāpes no akceptētās būvniecības ieceres vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un termiņu atkāpju novēršanai.

55. Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis šo noteikumu 54. punktā minētajā lēmumā norādītās atkāpes, valsts autoceļu būvvalde izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

56. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 606)

57. Pēc valsts autoceļa pieņemšanas pastāvīgā ekspluatācijā būvniecības ierosinātājs atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam iesniedz Valsts zemes dienestā datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā būvprojektu un izpildmērījumu plānu, izņemot gadījumu, ja attiecīgā informācija un dati pieejami būvniecības informācijas sistēmā. Minēto prasību nepiemēro Būvniecības likuma 14. panta 1.4 daļā noteiktajā vienotajā būves reģistrācijas procesā.

58. Būvdarbu garantijas termiņš nav mazāks kā divi gadi pēc darbu pieņemšanas vai būves pieņemšanas pastāvīgā ekspluatācijā. Būvdarbu līgumā var noteikt garākus garantijas termiņus, ņemot vērā būvprojektā paredzēto risinājumu kalpošanas laiku.

59. Laikposms starp būvdarbu pabeigšanas akta parakstīšanu un akta izdošanu par būves pieņemšanu pastāvīgā ekspluatācijā tiek ieskaitīts būvdarbu garantijas termiņā.

60. Pēc valsts autoceļa vai tā posma atjaunošanas vai nojaukšanas būvdarbu pabeigšanas vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (izņemot ceļa zīmes, aizsargbarjeras, signālstabiņus un horizontālo un vertikālo apzīmējumu) uzstādīšanas pabeigšanas būvniecības ierosinātājs aizpilda paskaidrojuma raksta (6. pielikums) II daļu un piecu darbdienu laikā iesniedz valsts autoceļu būvvaldē.

3. Ceļu, ielu un komersantu ceļu būvnoteikumi

61. Šajā nodaļā noteiktās prasības attiecas uz jaunu pašvaldības ceļu, ielu, velosipēdu ceļu, gājēju ceļu, māju ceļu un komersantu ceļu būvniecību, satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu būvniecību, kā arī uz esošo pašvaldības ceļu, ielu, velosipēdu ceļu, gājēju ceļu, māju ceļu un komersantu ceļu atjaunošanu, pārbūvi un nojaukšanu.

62. Būvniecības ieceres dokumentāciju par plānoto būvniecību iesniedz tajā būvvaldē, kura atbild par attiecīgo administratīvo teritoriju. Ja būvniecība plānota vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās, būvniecības ieceres dokumentāciju iesniedz:

62.1. visās būvvaldēs, kuru administratīvajā teritorijā plānota būvniecība un būvniecības process no ieceres līdz pieņemšanai ekspluatācijā katrā norisinās atsevišķi;

62.2. tās pašvaldības būvvaldē, kurai deleģēta atsevišķu uzdevumu izpilde būvniecības procesa ietvaros.

63. Atkarībā no plānotās būvniecības ieceres, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktās inženierbūvju grupas un būvniecības veida ir šādi būvniecības ieceres iesnieguma veidi:

63.1. paskaidrojuma raksts (6. pielikums), kuru aizpilda šo noteikumu 64.1 punktā minētajos gadījumos;

63.2. būvniecības iesniegums (7. pielikums), kuru aizpilda šo noteikumu 64.2 punktā minētajos gadījumos.

64. Būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami:

64.1. pirmās grupas māju ceļu atjaunošanai;

64.2. veicot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus objektā, kuram ir noteikta ekspluatācijas vai drošības aizsargjosla;

64.3. ceļa zīmju, aizsargbarjeru, signālstabiņu un horizontālo un vertikālo apzīmējumu būvniecībai;

64.4. satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu atjaunošanai;

64.5. velosipēdu ceļu un gājēju ceļu atjaunošanai;

64.6. komersantu ceļu atjaunošanai;

64.7. ikdienas uzturēšanas darbiem un ceļa un ielas seguma atjaunošanai.

64.1 Paskaidrojuma rakstu piemēro šādos gadījumos:

64.1 1. satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (izņemot ceļa zīmes, aizsargbarjeras, signālstabiņus un horizontālos un vertikālos apzīmējumus) būvniecībai;

64.1 2. pirmās grupas māju ceļu jaunai būvniecībai, pārbūvei un nojaukšanai;

64.1 3. pievienojumu būvniecībai pie esošā pašvaldību ielu tīkla vai valsts vietējā autoceļa;

64.1 4. velosipēdu ceļu un gājēju ceļu jaunai būvniecībai, pārbūvei un nojaukšanai;

64.1 5. komersantu ceļu jaunai būvniecībai, pārbūvei un nojaukšanai;

64.1 6. otrās vai trešās grupas ceļu un ielu atjaunošanai (izņemot šo noteikumu 64.7. apakšpunktā minētos gadījumus) un nojaukšanai.

64.2 Pārējos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 64. un 64.1 punktā, izstrādā būvprojektu minimālā sastāvā un saņem būvatļauju.

65. Persona, ierosinot jebkura veida būvniecību, būvniecības ieceres iesniegumam pievieno:

65.1. valdījuma vai lietojuma gadījumā – dokumentu, kas apliecina tiesības ierosināt būvniecību, ja attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās;

65.2. saskaņojumu ar trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas, un citas atļaujas vai saskaņojumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu).

66. Šo noteikumu 65.2. apakšpunktā minēto trešo personu saskaņojumu atbilstoši Būvniecības likuma 15. panta otrajai daļai iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildei. Personas saskaņojumu (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu) noformē kā atsevišķu vienošanos tā, lai no tās izrietētu nepārprotama personas piekrišana būvniecības iecerei, kas skar attiecīgo personu.

66.1 Ja plānotajai būvniecībai, kuru īsteno, pamatojoties uz paskaidrojuma rakstu, atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešami tehniskie vai īpašie noteikumi, atļaujas vai saskaņojumi, tos pieprasa un saņem pirms attiecīgās būvniecības ieceres dokumentācijas iesniegšanas institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

3.1. Būvniecības ieceres dokumentu izstrādāšana

67. Būvniecības ierosinātājs vienojas ar būvprojekta izstrādātāju atbilstošā projektēšanas jomas darbības sfērā par attiecīgajai būvniecības iecerei nepieciešamās dokumentācijas izstrādi. Atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un paredzētajam būvniecības veidam aizpilda vienu no būvniecības ieceres iesniegumiem.

67.1 Komersantu ceļa nojaukšanai nepieciešamo dokumentāciju var izstrādāt pie būvniecības ierosinātāja nodarbināts būvspeciālists atbilstošā projektēšanas jomas darbības sfērā.

68. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, ievērojot Būvniecības likumā noteiktos būvniecības principus.

69. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 549)

70. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvspeciālists.

70.1 Projektēšanas pamatnes ir šādas:

70.1 1. instrumentāli uzmērīts zemes robežu plāns;

70.1 2. augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas, ielu sarkano līniju, zemes vienību robežu un to kadastra apzīmējumu un zemes vienību daļu un to kadastra apzīmējumu savietots attēlojums vizuāli uztveramā formā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) (turpmāk – būvju situācijas plāns);

70.1 3. topogrāfiskais plāns.

70.2 Par projektēšanas pamatni izmanto:

70.2 1. instrumentāli uzmērītu zemes robežu plānu vai būvju situācijas plānu ārpus pilsētām un ciemiem pirmās grupas māju ceļu un komersantu ceļu jaunai būvniecībai, pārbūvei un nojaukšanai, velosipēdu ceļu un gājēju ceļu jaunai būvniecībai, pārbūvei, nojaukšanai;

70.2 2. būvju situācijas plānu vai topogrāfisko plānu pilsētās un ciemos pirmās grupas māju ceļu un komersantu ceļu jaunai būvniecībai, pārbūvei un nojaukšanai, velosipēdu ceļu un gājēju ceļu jaunai būvniecībai, pārbūvei, nojaukšanai, satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (izņemot ceļa zīmes, aizsargbarjeras, signālstabiņus un horizontālos un vertikālos apzīmējumus) būvniecībai, pievienojuma būvniecībai esošajam pašvaldību ielu tīklam un valsts vietējam autoceļam, otrās vai trešās grupas ceļu un ielu atjaunošanai vai nojaukšanai.

70.3 Būvju situācijas plānu nesagatavo, ja:

70.3 1. tās pašvaldības vai personas rīcībā, kurai pašvaldība deleģējusi augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzes uzturēšanu (turpmāk – datubāzes turētājs), nav augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas par dzelzceļa, valsts autoceļa vai pašvaldību autoceļa vai ielas aizsargjoslas teritorijas daļu, kurā ir plānota būvdarbu veikšana;

70.3 2. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta atzīme par zemes vienības robežu neatbilstību.

70.4 Būvju situācijas plānu sagatavo ģeodēziskajos darbos sertificēta persona (turpmāk – mērnieks) vai datubāzes turētājs. Būvju situācijas plānu nesagatavo datubāzes turētājs, ja tā rīcībā nav augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas par visu zemes vienību vai teritoriju, kas noteikta augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos.

70.5 Būvju situācijas plānu sagatavo:

70.5 1. zemes vienībai vai teritorijai, kas noteikta augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos;

70.5 2. atbilstoši precizitātei, kāda noteikta augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos;

70.5 3. elektroniski vektordatu formā un attēlo elektroniski vektordatu formā vai papīra izdruku veidā.

70.6 Būvju situācijas plāna sagatavošanai nepieciešamo informāciju sagatavotājs pieprasa no:

70.6 1. datubāzes uzturētāja – pašvaldības augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzes datus un ielu sarkanās līnijas;

70.6 2. Valsts zemes dienesta – Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskos datus (kadastra karti);

70.6 3. citām personām, ja tas nepieciešams.

70.7 Mērnieks veic mērījumu apvidū atbilstoši augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, ja:

70.7 1. datubāzes turētāja rīcībā nav augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas par visu zemes vienību vai teritoriju, kas noteikta augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos, vai augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijā nav attēlotas apvidū esošās būves;

70.7 2. virszemes stāvoklis apvidū neatbilst pašvaldības augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzē uzkrātajai topogrāfiskajai informācijai.

70.8 Paskaidrojuma raksta, būvprojekta minimālā sastāvā rasējumus un būvprojekta rasējumus atbilstošā mērogā var izstrādāt uz būvju situācijas plāna, izņemot šo noteikumu 70.3 punktā minēto gadījumu.

70.9 Ja būvprojekta minimālā sastāvā rasējumi ir izstrādāti uz topogrāfiskā plāna, tad būvprojekta rasējumus var izstrādāt uz būvju situācijas plāna.

3.1.1. Būvniecības ieceres dokumenti

71. Ierosinot būvniecību šo noteikumu 64.1 punktā minētajā gadījumā, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 65. un 66.1 punktā minētos dokumentus, kā arī šādus dokumentus:

71.1. skaidrojošu aprakstu, kurā norādīta informācija par plānoto būvniecību, tai skaitā par būvdarbu veikšanas paņēmieniem un tehnoloģijām, izmantotajiem materiāliem, sadalījumu būves kārtās, norādot objekta posmu robežas un secību, kā arī tajā ietveramo apjomu (ja paredz būvdarbus vai objekta nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām), un pasākumiem ceļu satiksmes drošības nodrošināšanai, ja tādi nepieciešami;

71.2. grafisko dokumentu ar māju ceļu, velosipēdu ceļu, gājēju ceļu, komersantu ceļu, pievienojuma, satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (izņemot ceļa zīmes, aizsargbarjeras, signālstabiņus un horizontālos un vertikālos apzīmējumus) tehnisko risinājumu (izņemot nojaukšanu);

71.3. situācijas plānu atbilstošā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000), kurā norādīts objekta novietojums un tā izmēri;

71.4. dokumentus saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem;

71.5. citus dokumentus, ja to nosaka normatīvie akti.