Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem

Ministru kabineta noteikumi Nr.628Rīgā 2014.gada 14.oktobrī (prot. Nr.55 26.§)

Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 7. panta pirmās daļas 4., 4.1 un 5. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. novada vai valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) teritorijas attīstības plānošanas dokumentu – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas, teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un to grozījumu, detālplānojuma un tā pārskatīšanas kritēriju, kā arī tematiskā plānojuma (turpmāk – plānošanas dokumenti) – saturu un izstrādes kārtību;

1.2. prasības plānošanas dokumentu izstrādei, izmantojot Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu (turpmāk – sistēma);

1.3. kārtību, kādā organizē publisko apspriešanu plānošanas dokumentu izstrādes procesā;

1.4. lokālplānojuma un detālplānojuma finansēšanas kārtību un nosacījumus, kas iekļaujami līgumā par lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādi un finansēšanu;

1.5. prasības plānošanas dokumentu izstrādātājiem.

2. Plānošanas dokumentu izstrādi organizē un vada ar pašvaldības lēmumu apstiprināts izstrādes vadītājs – pašvaldības amatpersona vai darbinieks. Izstrādes vadītāja pienākums ir:

2.1. nodrošināt sadarbību ar plānošanas dokumentu izstrādē iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām nepieciešamās informācijas, nosacījumu un atzinumu saņemšanai;

2.2. laikus informēt sabiedrību un nodrošināt līdzdalību plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī skaidrot konkrētā plānošanas dokumenta publiskās apspriešanas mērķi;

2.3. sagatavot plānošanas dokumentu izstrādes materiālus, ietverot ziņojumu par publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu;

2.4. līdz šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minēto dokumentu iesniegšanai pašvaldībā sniegt privātpersonai atbildi par tās iesniegtā priekšlikuma ņemšanu vērā vai noraidīšanu, ietverot atbildē noraidīšanas pamatojumu.

2.1 Valstspilsētas pašvaldība un novada pašvaldība, kas Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā izstrādā kopīgu integrētu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu, – Daugavpils valstspilsētas pašvaldība un Augšdaugavas novada pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība un Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība un Rēzeknes novada pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība un Jelgavas novada pašvaldība, Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Ventspils novada pašvaldība – veido kopīgu sadarbības institūciju. Minētās institūcijas pilnvarotā amatpersona pilda izstrādes vadītāja funkciju, kā arī nodrošina attiecīgo dokumentu publicēšanu sistēmā.

3. Visus pašvaldības lēmumus, kas saistīti ar plānošanas dokumentu izstrādi un apstiprināšanu, pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc to spēkā stāšanās ievieto sistēmā, pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī nodrošina informācijas pieejamību citos sabiedrībai pieejamos veidos.

4. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei par informatīvu materiālu izmanto pastāvīgi aktualizējamu pašreizējās situācijas raksturojumu. Visus situācijas raksturojuma materiālus datē un apkopo atsevišķā sējumā. Ja plānošanas dokumenta izstrādes laikā tiek publiskoti pētījumi vai situāciju raksturojoši dati, kuri būtiski ietekmē pašreizējās situācijas analīzi un plānoto situāciju, izstrādes vadītājs izvērtē nepieciešamību grozīt plānošanas dokumenta izstrādes darba uzdevumu.

5. Pašvaldība nodrošina iespēju iepazīties ar plānošanas dokumentiem.

5.1 Publisko apspriešanu var organizēt:

5.11. attālināti vai hibrīdrežīmā – ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai, lokālplānojumam, detālplānojumam un tematiskajam plānojumam;

5.12. klātienē vai hibrīdrežīmā – teritorijas plānojumam.

5.2 Pašvaldība laikus izziņo informāciju par lokālplānojuma vai detālplānojuma publisko apspriešanu. Līdz ar publiskās apspriešanas uzsākšanas dienu tiek nodrošināta informatīvā stenda izvietošana publiskajā ārtelpā pēc iespējas tuvāk lokālplānojuma vai detālplānojuma teritorijai. Informatīvajam stendam jābūt vismaz A1 formātā un izturīgam pret apkārtējo vidi. Informatīvajā stendā norāda kvadrātkodu (Quick Response Code), lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes pamatojumu, mērķi un īsu risinājuma aprakstu, kā arī informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānoto attīstības ieceri.

5.3 Publiskās apspriešanas ietvaros atkārtoti neizskata tos priekšlikumus un iebildumus, par kuriem ir sniegts argumentēts skaidrojums, kāpēc tie nav ņemti vērā.

6. Teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un detālplānojuma grafisko daļu noformē, norādot koordinātu sistēmu, koordinātu tīklu, kartes nosaukumu, kartes pamatnes mēroga un izdrukas mēroga noteiktību (ja tas atšķiras no kartes pamatnes mēroga), lietotos apzīmējumus ar skaidrojumiem un grafiskās daļas izstrādātāju.

7. Teritorijas plānojuma un lokālplānojuma grafisko daļu sagatavo uz aktuālākās topogrāfiskās pamatnes atbilstoši nepieciešamajam mērogam.

2. Plānošanas dokumentu izstrāde, izmantojot sistēmu

8. Sistēma ir primārā plānošanas dokumentu publicēšanas darba vide un informācijas avots, un plānošanas dokumentus tajā izstrādā, ievērojot normatīvajā aktā par teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu noteiktās prasības.

9. Sistēmas lietotāji ir teritorijas attīstības plānošanas procesā iesaistītās:

9.1. valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī plānošanas reģioni;

9.2. valsts tiešās pārvaldes iestāžu pilnvarotās personas, kuras, pamatojoties uz likumu vai deleģēšanas līgumu, ir pilnvarotas veikt valsts tiešās pārvaldes uzdevumus;

9.3. fiziskās un juridiskās personas, kuras darbojas ar attiecīgo valsts vai pašvaldības iestādi noslēgtā līguma ietvaros.

10. Šo noteikumu 9.1. un 9.2. apakšpunktā minētie sistēmas lietotāji šo noteikumu izpratnē ir institūcijas, kas plānošanas dokumentu izstrādē sadarbojas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

11. Lai nodrošinātu sistēmas pašvaldības lietotāja funkciju, pašvaldība norīko atbildīgo personu darbam ar sistēmu.

12. Sistēmas pārzinis sistēmas lietotājam piešķir piekļuves tiesības sistēmai plānošanas dokumenta izstrādei un institūciju sadarbībai nepieciešamajā apjomā saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kompetenci.

13. Pašvaldība piešķir plānošanas dokumenta izstrādātājam piekļuves tiesības sistēmā tikai tam plānošanas dokumentam, par kura izstrādi ir noslēgts līgums starp pašvaldību un plānošanas dokumenta izstrādātāju.

14. Šo noteikumu 9. punktā minētie sistēmas lietotāji plānošanas dokumentu izstrādē un savstarpējā sadarbībā izmanto sistēmu.

15. Spēkā esošie plānošanas dokumenti un publiskajai apspriešanai nodotās plānošanas dokumentu redakcijas pēc publicēšanas sistēmā ir pieejamas valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā (turpmāk – ģeoportāls), savukārt pašvaldības tīmekļvietnē publicējama hipersaite ar unikālo identifikatoru uz ģeoportālā pieejamo plānošanas dokumenta redakciju un informācija par izstrādes procesā esošajiem plānošanas dokumentiem.

16. Plānošanas dokumenta publiskās apspriešanas termiņš sākas nākamajā darbdienā pēc attiecīgā plānošanas dokumenta publicēšanas sistēmā.

17. (Svītrots ar MK 16.01.2024. noteikumiem Nr. 53)

3. Plānošanas dokumentu saturs

3.1. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas saturs

18. Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādā, ievērojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attiecīgā plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kā arī izvērtējot blakus esošo pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģijas.

19. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ietilpst:

19.1. stratēģiskā daļa, kurā ietverts pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums (vīzija), stratēģiskie mērķi, ilgtermiņa prioritātes;

19.2. telpiskās attīstības perspektīva, kuras ietvaros izstrādā vadlīnijas – pamatprincipus teritoriju plānošanai un attīstībai.

20. Telpiskās attīstības perspektīvā apraksta un brīvi izvēlētā veidā grafiski shematiski attēlo teritorijas perspektīvo telpisko struktūru, ietverot galvenās funkcionālās telpas un nozīmīgākos telpiskās struktūras elementus un to ilgtermiņa izmaiņas:

20.1. apdzīvojuma struktūru un priekšlikumus attīstības centru izvietojumam;

20.2. dabas teritoriju telpisko struktūru;

20.3. galvenos transporta koridorus un infrastruktūru (valsts autoceļus, dzelzceļus, ostas, lidostas, maģistrālos inženiertīklus un līdzīgus objektus);

20.4. ja nepieciešams, ainaviski vērtīgās un kultūrvēsturiski nozīmīgās teritorijas un citas īpašas teritorijas;

20.5. prioritāri attīstāmās teritorijas;

20.6. citas pašvaldības ilgtermiņa attīstībai nozīmīgas telpas un struktūras elementus.

20.1 Šo noteikumu 2.1 punktā minētās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādā atbilstoši šo noteikumu 19. un 20. punktam kā vienotu dokumentu, ietverot tajā kopīgu stratēģisko daļu, kā arī kopīgu un katrai pašvaldībai individuālu telpiskās attīstības perspektīvu.

3.2. Attīstības programmas saturs

21. Attīstības programmu izstrādā, ievērojot pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un izvērtējot nacionālā līmeņa, attiecīgā plānošanas reģiona un blakus esošo pašvaldību plānošanas dokumentus.

22. Attīstības programmā ietilpst:

22.1. stratēģiskā daļa, kurā ietvertas vidēja termiņa prioritātes un rīcības virzieni (pasākumu kopums);

22.2. rīcības plāns un investīciju plāns, kurus izstrādā ne mazāk kā triju gadu periodam;

22.3. attīstības programmas īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas kārtība, kurā noteikti rezultatīvie rādītāji un uzraudzības pārskata sniegšanas biežums un saturs.

23. Rīcības plānā ietver:

23.1. plānotās darbības un to īstenošanas termiņus;

23.2. atbildīgos par darbību īstenošanu;

23.3. plānoto darbību īstenošanas avotus un, ja iespējams, indikatīvo nepieciešamā finansējuma apjomu;

23.4. darbības rezultātus.

24. Investīciju plānā ietver:

24.1. plānotos investīciju projektus un to īstenošanas termiņus;

24.2. atbildīgos par investīciju projektu īstenošanu;

24.3. indikatīvo plānoto investīciju projektu īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjomu un avotus;

24.4. sasniedzamos rezultātus.

25. Uzraudzības pārskatu par attīstības programmas īstenošanas rezultātiem pašvaldība izstrādā ne retāk kā reizi trijos gados. Tajā ietver informāciju par veiktajām aktivitātēm, rezultatīvo rādītāju izmaiņas, secinājumus un ieteikumus turpmākajai rīcībai, kā arī informāciju par atbilstību ilgtspējīgas attīstības stratēģijā izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem.

25.1 Šo noteikumu 2.1 punktā minētās pašvaldības attīstības programmā ietver kopīgu stratēģisko daļu un:

25.1 1. rīcības plānos ietver kopīgās un individuālās darbības;

25.1 2. investīciju plānos ietver kopīgos un individuālos investīciju projektus;

25.1 3. attīstības programmas īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas kārtībā paredz kopīgus un katrai pašvaldībai individuālus rezultatīvos rādītājus.

3.3. Teritorijas plānojuma saturs

26. Teritorijas plānojumu izstrādā, pamatojoties uz pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un ņemot vērā normatīvajos aktos par teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteiktās prasības, kā arī izvērtējot blakus esošo pašvaldību plānošanas dokumentus.

27. Ja likumā nav noteikts citādi, teritorijas plānojumu izstrādā visai pašvaldības administratīvajai teritorijai, bet grozījumus izstrādā visai teritorijai vai tās daļai – teritoriālā iedalījuma vienībai. Grafiskajā daļā, ja nepieciešams, lieto atšķirīgus mērogus ar atbilstošu detalizācijas pakāpi.

28. Teritorijas plānojumā ietilpst:

28.1. paskaidrojuma raksts;

28.2. grafiskā daļa;

28.3. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

29. Teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā ietver informāciju par tā atbilstību ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, plānoto risinājumu aprakstu un spēkā esošo teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu īstenošanas izvērtējumu.

29.1 Teritorijas plānojuma grozījumu paskaidrojuma rakstā ietver grozījumu pamatojumu un risinājumu aprakstu.

30. Ja teritorijas plānojumā paredzētas novada pagasta, novada pilsētas vai ciema robežu izmaiņas, jaunas pilsētas vai ciema izveide vai to statusa maiņa, paskaidrojuma rakstā papildus šo noteikumu 29. punktā noteiktajam ietver šādas nepieciešamības pamatojumu.

31. Grafiskajā daļā atbilstoši mēroga noteiktībai:

31.1. nosaka:

31.1.1. funkcionālo zonējumu;

31.1.2. teritorijas ar īpašiem noteikumiem;

31.1.3. pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas;

31.1.4. ciemu robežas;

31.2. attēlo:

31.2.1. valstspilsētu, novadu, novada pilsētu un novada pagastu robežas;

31.2.2. publiskās infrastruktūras objektus (izņemot sociālās infrastruktūras objektus);

31.2.3. nacionālas nozīmes derīgo izrakteņu atradņu teritorijas;

31.2.4. teritorijas un objektus, kuriem noteikts nacionālo interešu objekta statuss;

31.2.5. apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem nosaka aizsargjoslas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apgrūtinātajām teritorijām;

31.2.6. ja nepieciešams, citas teritorijas un objektus.

32. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nosaka:

32.1. prasības teritorijas izmantošanai katrā funkcionālajā zonā un apakšzonā;

32.2. apbūves parametrus katrā funkcionālajā zonā un apakšzonā;

32.3. nosacījumus detālplānojumu un to lokālplānojumu izstrādei, ar kuriem tiek grozīts pašvaldības teritorijas plānojums;

32.4. citas prasības, aprobežojumus un nosacījumus, ņemot vērā teritorijas īpatnības un specifiku.

3.4. Lokālplānojuma saturs

33. Lokālplānojumu izstrādā teritoriāli vienotai teritorijai, pamatojoties uz pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, pašvaldības teritorijas plānojumu un ņemot vērā normatīvajos aktos par teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteiktās prasības, kā arī blakus esošo pašvaldību plānošanas dokumentus.

34. Lokālplānojumā ietilpst:

34.1. paskaidrojuma raksts;

34.2. grafiskā daļa;

34.3. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

35. Paskaidrojuma rakstā ietver lokālplānojuma izstrādes pamatojumu, risinājuma aprakstu un tā saistību ar piegulošajām teritorijām, kā arī atbilstību pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, ja ar lokālplānojumu tiek mainīts teritorijas plānojumā noteiktais funkcionālais zonējums, izmantošanas nosacījumi un aprobežojumi.

36. Lokālplānojuma grafiskajā daļā:

36.1. detalizē teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo zonējumu un tajā atļautos izmantošanas veidus vai nosaka funkcionālo zonējumu un izmantošanas veidus;

36.2. precizē teritorijas plānojuma funkcionālā zonējuma robežas, ja tās mēroga noteiktības dēļ teritorijas plānojumā nav noteiktas precīzi;

36.3. attēlo valstspilsētas, novada pilsētu, novada pagastu un ciemu robežas, ja tās skar lokālplānojuma teritoriju;

36.4. nosaka vai precizē robežas teritorijām ar īpašiem noteikumiem;

36.5. nosaka vai precizē transporta infrastruktūru;

36.6. nosaka vai precizē galvenos inženiertīklu apgādes, meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju risinājumus;

36.7. ja nepieciešams, nosaka vai precizē pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas un tās pārziņā esošos objektus, kuriem nosaka aizsargjoslas;

36.8. attēlo apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem aizsargjoslas nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apgrūtinātajām teritorijām.

37. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nosaka:

37.1. prasības teritorijas izmantošanai katrā funkcionālajā zonā un apakšzonā;

37.2. apbūves parametrus katrā funkcionālajā zonā un apakšzonā;

37.3. nosacījumus detālplānojumu izstrādei, ja nepieciešams;

37.4. citas prasības, aprobežojumus un nosacījumus atkarībā no katras plānojamās teritorijas īpatnības un specifikas, kā arī prasības īstenošanai.

3.5. Detālplānojuma saturs

38. Detālplānojumu izstrādā, lai īstenotu konkrētu attīstības priekšlikumu vai plānošanas uzdevumu, detalizējot teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktās prasības.

39. Detālplānojumu izstrādā:

39.1. teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktajos gadījumos;

39.2. ja plānota jaunu zemes vienību izveide un piekļuves nodrošināšanai jaunizveidotajām zemes vienībām nepieciešams izveidot jaunas ielas vai pašvaldību ceļus;

39.3. ja paredzēts būvēt ceļa pievienojumu valsts un pašvaldību autoceļam un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā, transporta attīstības plānā vai tematiskajā plānojumā nav atrisināta piekļuve vienam vai vairākiem zemes īpašumiem;

39.4. pirms jaunas būvniecības uzsākšanas, ja:

39.4.1. nepieciešama esošās transporta organizācijas pārkārtošana vai jaunas satiksmes infrastruktūras plānošana;

39.4.2. plānotā objekta funkcionēšanas nodrošināšanai nepieciešamās būves paredzēts izvietot vairākās zemes vienībās.

40. (Svītrots ar MK 30.10.2018. noteikumiem Nr. 665)

41. Detālplānojumu neizstrādā, ja:

41.1. teritorijai ir izstrādāts lokālplānojums, ar kuru pietiekami detalizētā pakāpē ir noteikti teritorijas izmantošanas veidi un to aprobežojumi, kā arī sniegti kompleksi transporta infrastruktūras risinājumi;

41.2. valsts autoceļu būvniecības ietvaros atbilstoši būvprojektam paredzēts izbūvēt ceļa pievienojumu vai paralēlo ceļu ārpus valsts autoceļa ceļu zemes nodalījuma joslas;

41.3. objekta funkcionēšanai nepieciešamajai teritorijai, kurā tiek plānota lineāra inženierbūve un citu ar to saistīto būvju būvniecības process, ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss un tiks izveidotas ar to saistītas zemes vienības;

41.4. plānotā objekta funkcionēšanai nepieciešamo būvju izvietojumu iespējams risināt būvprojekta ietvaros un nav nepieciešama infrastruktūras pārkārtošana piegulošajā teritorijā, un tiek nodrošinātas satiksmes drošības prasības, un nav nepieciešams pārbūvēt esošo pievienojumu autoceļam.

42. Detālplānojumu izstrādā teritoriāli vienotai teritorijai uz derīga un aktuāla augstas detalizācijas topogrāfiskā plāna pamatnes, izmantojot aktuālo Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto informāciju par zemes vienību.

43. Detālplānojuma izstrādi var apvienot ar būvprojektēšanu atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

44. Detālplānojumā ietilpst:

44.1. paskaidrojuma raksts;

44.2. grafiskā daļa;

44.3. teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumi;

44.4. (svītrots ar MK 30.10.2018. noteikumiem Nr. 665);

44.5. (svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 777).

45. Paskaidrojuma rakstā ietver detālplānojuma izstrādes pamatojumu, risinājumu aprakstu un risinājumu saistību ar piegulošajām teritorijām.

46. Grafiskajā daļā:

46.1. nosaka vai precizē:

46.1.1. katras zemes vienības funkcionālo zonu vai apakšzonu;

46.1.2. pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas;

46.2. attēlo:

46.2.1. esošās un projektētās zemes vienības un zemes vienības daļu robežas, piekļūšanas iespējas katrai zemes vienībai, ievērojot zemes ierīcību regulējošo normatīvo aktu prasības;

46.2.2. zemes vienību kadastra apzīmējumus atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem;

46.2.3. plānotās apbūves, satiksmes infrastruktūras un ārējo inženiertīklu izvietojuma shēmu;

46.2.4. shematiskus ielu un ceļu profilus;

46.2.5. publiskās ārtelpas teritorijas un piekļuvi tām;

46.2.6. apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem nosaka aizsargjoslas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apgrūtinātajām teritorijām;

46.2.7. adresācijas priekšlikumus;

46.2.8. citu informāciju atbilstoši darba uzdevumam.

47. Detālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumos ietver:

47.1. detalizētus teritorijas izmantošanas nosacījumus (konkrētus izmantošanas veidus) un apbūves parametrus;

47.2. vides pieejamības nosacījumus;

47.3. labiekārtojuma nosacījumus;

47.4. prasības inženiertehniskajam nodrošinājumam;

47.5. ja nepieciešams, prasības arhitektoniskiem risinājumiem, ievērojot ainavu izvērtējumu un citas prasības atbilstoši darba uzdevumam.

48. Ja detālplānojums tiek izstrādāts kāda plānošanas uzdevuma risināšanai, nevis attīstības priekšlikumam, detālplānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumu saturu nosaka darba uzdevumā.

3.6. Tematiskā plānojuma saturs

49. Tematiskā plānojuma saturu un prasības pašvaldība nosaka darba uzdevumā.

50. Tematiskais plānojums sastāv no grafiskās daļas un teksta informācijas.

4. Institūciju sadarbība plānošanas dokumentu izstrādē

51. Institūcijas piedalās teritorijas attīstības plānošanā, konsultējot, kā arī sniedzot informāciju un atzinumus par attīstības plānošanas risinājumiem institūciju kompetencē esošajos jautājumos atbilstoši plānošanas dokumenta līmenim.

52. Ja institūcijas norādītas attiecīgā plānošanas dokumenta izstrādes darba uzdevumā vai sistēmā pieteikušās patstāvīgi, pamatojot savas intereses, tās sniedz nosacījumus, atzinumus un saskaņojumus.

53. Institūcijas atbilstoši kompetencei sistēmā var pieteikties nosacījumu un atzinumu sniegšanai:

53.1. atsevišķa plānošanas dokumenta izstrādē;

53.2. noteiktu plānošanas dokumentu izstrādē;

53.3. plānošanas dokumentu izstrādē noteiktai teritorijai.

54. (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 777)

55. Pašvaldība plānošanas dokumenta izstrādes gaitā, nosūtot sistēmā attiecīgu paziņojumu, informē institūcijas, kas sniedz informāciju, nosacījumus un atzinumus par plānošanas dokumenta izstrādes uzsākšanu, par izstrādāto redakciju un publiskās apspriešanas pasākumiem, kā arī par nepieciešamību sniegt ģeotelpiskos un teksta datus (ja tie nav pieejami sistēmā), nosacījumus un atzinumus.

56. Institūcija, izmantojot sistēmu, sniedz:

56.1. tās rīcībā esošos ģeotelpiskos un teksta datus, kas noteikti normatīvajā aktā par teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu;

56.2. nosacījumus plānošanas dokumenta izstrādei, izvirzot konkrētas prasības teritorijai, kurai tiek izstrādāts attiecīgais plānošanas dokuments, un informējot par tās darbības plāniem un interesēm, kas skar šo teritoriju;

56.3. atzinumu par izstrādāto plānošanas dokumenta redakciju.

57. (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 777)

58. Šo noteikumu 56.1. apakšpunktā minētos plānošanas dokumentu izstrādei nepieciešamos ģeotelpiskos un teksta datus un šo noteikumu 56.2. apakšpunktā minētos nosacījumus institūcija sniedz pēc iespējas īsākā termiņā, bet ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā no sistēmas pieprasījuma saņemšanas brīža.

59. Atzinumus par plānošanas dokumentu redakciju institūcijas sniedz termiņā, kas sakrīt ar publiskās apspriešanas norises laiku. Institūcija var informēt pašvaldību par atzinuma sniegšanas termiņa pagarināšanu līdz trim darbdienām, ja tā objektīvu iemeslu dēļ nevar sniegt atzinumu noteiktajā termiņā. Šāds termiņa pagarinājums piemērojams tikai vienu reizi, un tas attiecas uz visiem atzinuma sniedzējiem. Atzinumā izvērtē, vai risinājums atbilst:

59.1. attiecīgo nozari reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem;

59.2. institūcijas sniegtajiem nosacījumiem.

60. Atzinumus par ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas projektu plānošanas reģioni sniedz šo noteikumu 59. punktā noteiktajā termiņā, izvērtējot to atbilstību plānošanas reģiona plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām.

61. Institūciju atzinumos nevar izvirzīt jaunus nosacījumus vai prasības, izņemot gadījumu, ja ir mainījusies tiesiskā vai faktiskā situācija.

62. Ja institūcija noteiktajā termiņā nav sniegusi nosacījumus un atzinumu vai nav informējusi par atzinuma sniegšanas termiņa pagarinājumu, tiek pieņemts, ka tai nav publiskas intereses par attiecīgo plānošanas dokumentu.

62.1 Ekonomikas ministrija 10 darbdienu laikā sniedz viedokli par teritorijas plānojuma vai tā grozījumu sastāvā esošajos teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ietverto normu atbilstību būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, bet ne vēlāk kā līdz šo noteikumu 88.1. apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas dienai. Līdz galīgās redakcijas apstiprināšanai viedoklis ir izvērtējams un iekļaujams teritorijas plānojuma vai tā grozījumu redakcijā. Ja pašvaldība nepiekrīt Ekonomikas ministrijas viedoklim, tā pamato priekšlikumus, kurus vajadzētu ņemt vērā, un ietver tos šo noteikumu 86. punktā minētajā ziņojumā.

63. Ja teritorijas plānojuma ietvaros tiek grozītas ciemu robežas vai noteiktas jaunu ciemu robežas, vai sagatavoti priekšlikumi novadu pilsētu robežu maiņai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, pašvaldība teritorijas plānojuma redakcijas izstrādes procesā tās saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

63.1 Ja ar plānošanas dokumentu nosaka jūras piekrastes ūdeņu izmantošanas veidus un nosacījumus, izstrādes procesā to saskaņo ar ministriju, kas atbildīga par teritorijas attīstības plānošanu.

64. Ja atbildīgā institūcija par ietekmes uz vidi novērtējumu ir pieņēmusi lēmumu par stratēģiskās ietekmes uz vidi procedūras piemērošanu plānošanas dokumentam, pašvaldība nodrošina normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtēšanu noteiktās procedūras ievērošanu.

65. Šajos noteikumos noteikto paziņojumu nosūtīšanu, nosacījumu un atzinumu sniegšanu, sistēmā pieejamo ģeotelpisko un teksta datu sniegšanu un izplatīšanu, kā arī citu informācijas apriti institūcijas nodrošina, ievērojot normatīvajā aktā par teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu noteiktās prasības. Institūcija reģistrē sistēmā informācijas aprites veidu, kādā īstenojama turpmākā informācijas aprite ar attiecīgo institūciju, lai saņemtu paziņojumus un sniegtu nosacījumus un atzinumus plānošanas dokumentu izstrādei.

5. Plānošanas dokumentu izstrādes kārtība

5.1. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādes kārtība

66. Pašvaldības dome pieņem lēmumu par ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas izstrādes uzsākšanu vai aktualizēšanu, apstiprina izstrādes vadītāju un darba uzdevumu, kurā iekļauts izstrādes procesa un sabiedrības līdzdalības plāns, un atbilstoši tam pašvaldība sagatavo ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas projektu.

67. Pašvaldības dome pieņem lēmumu par ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas projekta nodošanu publiskai apspriešanai, nosakot termiņu, kas nav īsāks par 20 darbdienām, un informē attiecīgo plānošanas reģionu par atzinuma sniegšanas nepieciešamību.

68. Pēc plānošanas reģiona atzinuma saņemšanas pašvaldība izvērtē tajā izteiktos iebildumus un priekšlikumus, panākot vienošanas par to ņemšanu vai neņemšanu vērā. Ņemot vērā saskaņošanas ar plānošanas reģionu un publiskās apspriešanas rezultātus, pašvaldības dome pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

68.1. precizēt ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas projektu;

68.2. apstiprināt ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai attīstības programmu.

69. Ja pašvaldības dome pieņem šo noteikumu 68.1. apakšpunktā minēto lēmumu, pēc precizējumu veikšanas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas projektā tiek nodrošināta atkārtota publiskā apspriešana, kas ilgst ne mazāk kā 15 darbdienas, un plānošanas reģions tiek informēts par veiktajiem precizējumiem.

70. Pēc atkārtotas publiskās apspriešanas pašvaldības dome pieņem šo noteikumu 68.2. apakšpunktā minēto lēmumu.

71. Ja nepieciešams mainīt pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ilgtermiņa attīstības redzējumu (vīziju), stratēģiskos mērķus vai ilgtermiņa prioritātes, izstrādā jaunu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Ja nepieciešamas izmaiņas, kas neskar pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu (vīziju), stratēģiskos mērķus vai ilgtermiņa prioritātes, pašvaldība aktualizē ilgtspējīgas attīstības stratēģiju šajā apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.

72. Attīstības programmu aktualizē šajā apakšnodaļā noteiktajā kārtībā, izņemot rīcības plāna un investīciju plāna aktualizēšanu, ko veic saskaņā ar šo noteikumu 73. punktu.

73. Attīstības programmā noteikto prioritāšu sasniegšanu un rezultatīvo rādītāju izpildi plāno, paredzot finansējumu attīstības programmā noteikto darbību un investīciju projektu īstenošanai no pašvaldības budžeta un citiem finanšu avotiem. Rīcības plānu un investīciju plānu aktualizē ne retāk kā reizi gadā, ievērojot pašvaldības budžetu kārtējam gadam. Aktualizēto rīcības plānu un investīciju plānu apstiprina ar domes lēmumu un ievieto sistēmā.

74. Ilgtspējīgas attīstības stratēģija vai attīstības programma zaudē spēku, ja ir apstiprināta jauna pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija vai attīstības programma. Ja beidzies ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas darbības termiņš, tā ir spēkā līdz jaunas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas apstiprināšanai.

74.1 Šo noteikumu 2.1 punktā minētos plānošanas dokumentus izstrādā šādā kārtībā:

74.1 1. katra pašvaldība pieņem šo noteikumu 66. punktā minēto lēmumu;

74.1 2. sadarbības institūcija nodrošina ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas projekta sagatavošanu;

74.1 3. katra pašvaldība pieņem šo noteikumu 67. punktā minēto lēmumu;

74.1 4. sadarbības institūcija informē attiecīgo plānošanas reģionu par nepieciešamību sniegt atzinumu;

74.1 5. pēc plānošanas reģiona atzinuma saņemšanas sadarbības institūcija izvērtē tajā izteiktos iebildumus un priekšlikumus, panākot vienošanos par to ņemšanu vai neņemšanu vērā. Ņemot vērā saskaņošanas ar plānošanas reģionu un publiskās apspriešanas rezultātus, sadarbības institūcija sagatavo priekšlikumu pašvaldības lēmuma pieņemšanai;

74.1 6. katra pašvaldība pieņem vienu no šo noteikumu 68. punktā minētajiem lēmumiem;

74.1 7. ja pašvaldības pieņem šo noteikumu 68.1. apakšpunktā minēto lēmumu, sadarbības institūcija nodrošina šo noteikumu 69. punktā minēto darbību izpildi un iesniedz precizēto ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vai attīstības programmas projektu katrai pašvaldībai apstiprināšanai.

5.2. Teritorijas plānojuma un lokālplānojuma izstrādes kārtība

75. Pašvaldības dome pieņem lēmumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, apstiprina darba uzdevumu un izstrādes vadītāju.

75.1 Teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes procesa starplēmumu pieņemšanu pašvaldības dome normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var deleģēt pašvaldības institūcijai.

76. Pašvaldība domes lēmumā par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu pamato tā izstrādes nepieciešamību un norāda plānoto attīstības ieceri.

77. Darba uzdevumā ietver vismaz šādu informāciju un nosacījumus:

77.1. izstrādes pamatojumu un konkrētus uzdevumus;

77.2. institūcijas, no kurām saņemama informācija vai nosacījumi un atzinumi;

77.3. plānotos sabiedrības līdzdalības veidus un pasākumus.

78. Lokālplānojuma teritoriju nosaka pašvaldība.

79. Ievērojot šo noteikumu 4. nodaļā noteikto kārtību, pašvaldība pieprasa no institūcijām nepieciešamos ģeotelpiskos un teksta datus, ja tie nav pieejami sistēmā.

79.1 Pēc nosacījumu saņemšanas no institūcijām pašvaldība izvērtē un, ja nepieciešams, precizē teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darba uzdevumu.

80. Izstrādes vadītājs sagatavo ziņojumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādi un kopā ar attiecīgā plānošanas dokumenta izstrādātāja sagatavoto redakciju iesniedz to izskatīšanai pašvaldībā.

81. Šo noteikumu 80. punktā minētajā ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

81.1. apkopojumu par saņemtajiem institūciju nosacījumiem un to ņemšanu vērā vai noraidīšanu;

81.2. par attīstības priekšlikumiem;

81.3. par saņemtajiem personu priekšlikumiem.

82. Pašvaldība pieņem lēmumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai. Publiskās apspriešanas termiņu nosaka ne īsāku par 20 darbdienām.

83. Paziņojumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma publisko apspriešanu pašvaldība ievieto pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī nodrošina informācijas pieejamību citos sabiedrībai pieejamos veidos. Paziņojumā norāda:

83.1. pašvaldības lēmumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai;

83.2. teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakcijas publiskās apspriešanas termiņu;

83.3. vietu, kur noteiktā laikā var iepazīties ar teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju;

83.4. sabiedrības līdzdalības pasākumu norises veidu un laiku;

83.5. apmeklētāju pieņemšanas un rakstisko priekšlikumu iesniegšanas vietu.