Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem

Ministru kabineta noteikumi Nr.628Rīgā 2014.gada 14.oktobrī (prot. Nr.55 26.§)

Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 7. panta pirmās daļas 4., 4.1 un 5. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. novada vai valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) teritorijas attīstības plānošanas dokumentu – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas, teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un to grozījumu, detālplānojuma un tā pārskatīšanas kritēriju, kā arī tematiskā plānojuma (turpmāk – plānošanas dokumenti) – saturu un izstrādes kārtību;

1.2. prasības plānošanas dokumentu izstrādei, izmantojot Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu (turpmāk – sistēma);

1.3. kārtību, kādā organizē publisko apspriešanu plānošanas dokumentu izstrādes procesā;

1.4. lokālplānojuma un detālplānojuma finansēšanas kārtību un nosacījumus, kas iekļaujami līgumā par lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādi un finansēšanu;

1.5. prasības plānošanas dokumentu izstrādātājiem.

2. Plānošanas dokumentu izstrādi organizē un vada ar pašvaldības lēmumu apstiprināts izstrādes vadītājs – pašvaldības amatpersona vai darbinieks. Izstrādes vadītāja pienākums ir:

2.1. nodrošināt sadarbību ar plānošanas dokumentu izstrādē iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām nepieciešamās informācijas, nosacījumu un atzinumu saņemšanai;

2.2. laikus informēt sabiedrību un nodrošināt līdzdalību plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī skaidrot konkrētā plānošanas dokumenta publiskās apspriešanas mērķi;

2.3. sagatavot plānošanas dokumentu izstrādes materiālus, ietverot ziņojumu par publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu;

2.4. līdz šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minēto dokumentu iesniegšanai pašvaldībā sniegt privātpersonai atbildi par tās iesniegtā priekšlikuma ņemšanu vērā vai noraidīšanu, ietverot atbildē noraidīšanas pamatojumu.

2.1 Valstspilsētas pašvaldība un novada pašvaldība, kas Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā izstrādā kopīgu integrētu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu, – Daugavpils valstspilsētas pašvaldība un Augšdaugavas novada pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība un Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība un Rēzeknes novada pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība un Jelgavas novada pašvaldība, Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Ventspils novada pašvaldība – veido kopīgu sadarbības institūciju. Minētās institūcijas pilnvarotā amatpersona pilda izstrādes vadītāja funkciju, kā arī nodrošina attiecīgo dokumentu publicēšanu sistēmā.

3. Visus pašvaldības lēmumus, kas saistīti ar plānošanas dokumentu izstrādi un apstiprināšanu, pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc to spēkā stāšanās ievieto sistēmā, pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī nodrošina informācijas pieejamību citos sabiedrībai pieejamos veidos.

4. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei par informatīvu materiālu izmanto pastāvīgi aktualizējamu pašreizējās situācijas raksturojumu. Visus situācijas raksturojuma materiālus datē un apkopo atsevišķā sējumā. Ja plānošanas dokumenta izstrādes laikā tiek publiskoti pētījumi vai situāciju raksturojoši dati, kuri būtiski ietekmē pašreizējās situācijas analīzi un plānoto situāciju, izstrādes vadītājs izvērtē nepieciešamību grozīt plānošanas dokumenta izstrādes darba uzdevumu.

5. Pašvaldība nodrošina iespēju iepazīties ar plānošanas dokumentiem.

5.1 Publisko apspriešanu var organizēt:

5.11. attālināti vai hibrīdrežīmā – ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai, lokālplānojumam, detālplānojumam un tematiskajam plānojumam;

5.12. klātienē vai hibrīdrežīmā – teritorijas plānojumam.

5.2 Pašvaldība laikus izziņo informāciju par lokālplānojuma vai detālplānojuma publisko apspriešanu. Līdz ar publiskās apspriešanas uzsākšanas dienu tiek nodrošināta informatīvā stenda izvietošana publiskajā ārtelpā pēc iespējas tuvāk lokālplānojuma vai detālplānojuma teritorijai. Informatīvajam stendam jābūt vismaz A1 formātā un izturīgam pret apkārtējo vidi. Informatīvajā stendā norāda kvadrātkodu (Quick Response Code), lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes pamatojumu, mērķi un īsu risinājuma aprakstu, kā arī informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānoto attīstības ieceri.

5.3 Publiskās apspriešanas ietvaros atkārtoti neizskata tos priekšlikumus un iebildumus, par kuriem ir sniegts argumentēts skaidrojums, kāpēc tie nav ņemti vērā.

6. Teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un detālplānojuma grafisko daļu noformē, norādot koordinātu sistēmu, koordinātu tīklu, kartes nosaukumu, kartes pamatnes mēroga un izdrukas mēroga noteiktību (ja tas atšķiras no kartes pamatnes mēroga), lietotos apzīmējumus ar skaidrojumiem un grafiskās daļas izstrādātāju.

7. Teritorijas plānojuma un lokālplānojuma grafisko daļu sagatavo uz aktuālākās topogrāfiskās pamatnes atbilstoši nepieciešamajam mērogam.

2. Plānošanas dokumentu izstrāde, izmantojot sistēmu

8. Sistēma ir primārā plānošanas dokumentu publicēšanas darba vide un informācijas avots, un plānošanas dokumentus tajā izstrādā, ievērojot normatīvajā aktā par teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu noteiktās prasības.

9. Sistēmas lietotāji ir teritorijas attīstības plānošanas procesā iesaistītās:

9.1. valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī plānošanas reģioni;

9.2. valsts tiešās pārvaldes iestāžu pilnvarotās personas, kuras, pamatojoties uz likumu vai deleģēšanas līgumu, ir pilnvarotas veikt valsts tiešās pārvaldes uzdevumus;

9.3. fiziskās un juridiskās personas, kuras darbojas ar attiecīgo valsts vai pašvaldības iestādi noslēgtā līguma ietvaros.

10. Šo noteikumu 9.1. un 9.2. apakšpunktā minētie sistēmas lietotāji šo noteikumu izpratnē ir institūcijas, kas plānošanas dokumentu izstrādē sadarbojas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

11. Lai nodrošinātu sistēmas pašvaldības lietotāja funkciju, pašvaldība norīko atbildīgo personu darbam ar sistēmu.

12. Sistēmas pārzinis sistēmas lietotājam piešķir piekļuves tiesības sistēmai plānošanas dokumenta izstrādei un institūciju sadarbībai nepieciešamajā apjomā saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kompetenci.

13. Pašvaldība piešķir plānošanas dokumenta izstrādātājam piekļuves tiesības sistēmā tikai tam plānošanas dokumentam, par kura izstrādi ir noslēgts līgums starp pašvaldību un plānošanas dokumenta izstrādātāju.

14. Šo noteikumu 9. punktā minētie sistēmas lietotāji plānošanas dokumentu izstrādē un savstarpējā sadarbībā izmanto sistēmu.

15. Spēkā esošie plānošanas dokumenti un publiskajai apspriešanai nodotās plānošanas dokumentu redakcijas pēc publicēšanas sistēmā ir pieejamas valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā (turpmāk – ģeoportāls), savukārt pašvaldības tīmekļvietnē publicējama hipersaite ar unikālo identifikatoru uz ģeoportālā pieejamo plānošanas dokumenta redakciju un informācija par izstrādes procesā esošajiem plānošanas dokumentiem.

16. Plānošanas dokumenta publiskās apspriešanas termiņš sākas nākamajā darbdienā pēc attiecīgā plānošanas dokumenta publicēšanas sistēmā.

17. (Svītrots ar MK 16.01.2024. noteikumiem Nr. 53)

3. Plānošanas dokumentu saturs

3.1. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas saturs

18. Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādā, ievērojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attiecīgā plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kā arī izvērtējot blakus esošo pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģijas.

19. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ietilpst:

19.1. stratēģiskā daļa, kurā ietverts pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums (vīzija), stratēģiskie mērķi, ilgtermiņa prioritātes;

19.2. telpiskās attīstības perspektīva, kuras ietvaros izstrādā vadlīnijas – pamatprincipus teritoriju plānošanai un attīstībai.

20. Telpiskās attīstības perspektīvā apraksta un brīvi izvēlētā veidā grafiski shematiski attēlo teritorijas perspektīvo telpisko struktūru, ietverot galvenās funkcionālās telpas un nozīmīgākos telpiskās struktūras elementus un to ilgtermiņa izmaiņas:

20.1. apdzīvojuma struktūru un priekšlikumus attīstības centru izvietojumam;

20.2. dabas teritoriju telpisko struktūru;

20.3. galvenos transporta koridorus un infrastruktūru (valsts autoceļus, dzelzceļus, ostas, lidostas, maģistrālos inženiertīklus un līdzīgus objektus);

20.4. ja nepieciešams, ainaviski vērtīgās un kultūrvēsturiski nozīmīgās teritorijas un citas īpašas teritorijas;

20.5. prioritāri attīstāmās teritorijas;

20.6. citas pašvaldības ilgtermiņa attīstībai nozīmīgas telpas un struktūras elementus.

20.1 Šo noteikumu 2.1 punktā minētās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādā atbilstoši šo noteikumu 19. un 20. punktam kā vienotu dokumentu, ietverot tajā kopīgu stratēģisko daļu, kā arī kopīgu un katrai pašvaldībai individuālu telpiskās attīstības perspektīvu.

3.2. Attīstības programmas saturs

21. Attīstības programmu izstrādā, ievērojot pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un izvērtējot nacionālā līmeņa, attiecīgā plānošanas reģiona un blakus esošo pašvaldību plānošanas dokumentus.

22. Attīstības programmā ietilpst:

22.1. stratēģiskā daļa, kurā ietvertas vidēja termiņa prioritātes un rīcības virzieni (pasākumu kopums);

22.2. rīcības plāns un investīciju plāns, kurus izstrādā ne mazāk kā triju gadu periodam;

22.3. attīstības programmas īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas kārtība, kurā noteikti rezultatīvie rādītāji un uzraudzības pārskata sniegšanas biežums un saturs.

23. Rīcības plānā ietver:

23.1. plānotās darbības un to īstenošanas termiņus;

23.2. atbildīgos par darbību īstenošanu;

23.3. plānoto darbību īstenošanas avotus un, ja iespējams, indikatīvo nepieciešamā finansējuma apjomu;

23.4. darbības rezultātus.

24. Investīciju plānā ietver:

24.1. plānotos investīciju projektus un to īstenošanas termiņus;

24.2. atbildīgos par investīciju projektu īstenošanu;

24.3. indikatīvo plānoto investīciju projektu īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjomu un avotus;

24.4. sasniedzamos rezultātus.

25. Uzraudzības pārskatu par attīstības programmas īstenošanas rezultātiem pašvaldība izstrādā ne retāk kā reizi trijos gados. Tajā ietver informāciju par veiktajām aktivitātēm, rezultatīvo rādītāju izmaiņas, secinājumus un ieteikumus turpmākajai rīcībai, kā arī informāciju par atbilstību ilgtspējīgas attīstības stratēģijā izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem.

25.1 Šo noteikumu 2.1 punktā minētās pašvaldības attīstības programmā ietver kopīgu stratēģisko daļu un:

25.1 1. rīcības plānos ietver kopīgās un individuālās darbības;

25.1 2. investīciju plānos ietver kopīgos un individuālos investīciju projektus;

25.1 3. attīstības programmas īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas kārtībā paredz kopīgus un katrai pašvaldībai individuālus rezultatīvos rādītājus.

3.3. Teritorijas plānojuma saturs

26. Teritorijas plānojumu izstrādā, pamatojoties uz pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un ņemot vērā normatīvajos aktos par teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteiktās prasības, kā arī izvērtējot blakus esošo pašvaldību plānošanas dokumentus.

27. Ja likumā nav noteikts citādi, teritorijas plānojumu izstrādā visai pašvaldības administratīvajai teritorijai, bet grozījumus izstrādā visai teritorijai vai tās daļai – teritoriālā iedalījuma vienībai. Grafiskajā daļā, ja nepieciešams, lieto atšķirīgus mērogus ar atbilstošu detalizācijas pakāpi.

28. Teritorijas plānojumā ietilpst:

28.1. paskaidrojuma raksts;

28.2. grafiskā daļa;

28.3. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

29. Teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā ietver informāciju par tā atbilstību ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, plānoto risinājumu aprakstu un spēkā esošo teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu īstenošanas izvērtējumu.

29.1 Teritorijas plānojuma grozījumu paskaidrojuma rakstā ietver grozījumu pamatojumu un risinājumu aprakstu.

30. Ja teritorijas plānojumā paredzētas novada pagasta, novada pilsētas vai ciema robežu izmaiņas, jaunas pilsētas vai ciema izveide vai to statusa maiņa, paskaidrojuma rakstā papildus šo noteikumu 29. punktā noteiktajam ietver šādas nepieciešamības pamatojumu.

31. Grafiskajā daļā atbilstoši mēroga noteiktībai:

31.1. nosaka:

31.1.1. funkcionālo zonējumu;

31.1.2. teritorijas ar īpašiem noteikumiem;

31.1.3. pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas;

31.1.4. ciemu robežas;

31.2. attēlo:

31.2.1. valstspilsētu, novadu, novada pilsētu un novada pagastu robežas;

31.2.2. publiskās infrastruktūras objektus (izņemot sociālās infrastruktūras objektus);

31.2.3. nacionālas nozīmes derīgo izrakteņu atradņu teritorijas;

31.2.4. teritorijas un objektus, kuriem noteikts nacionālo interešu objekta statuss;

31.2.5. apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem nosaka aizsargjoslas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apgrūtinātajām teritorijām;

31.2.6. ja nepieciešams, citas teritorijas un objektus.

32. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nosaka:

32.1. prasības teritorijas izmantošanai katrā funkcionālajā zonā un apakšzonā;

32.2. apbūves parametrus katrā funkcionālajā zonā un apakšzonā;

32.3. nosacījumus detālplānojumu un to lokālplānojumu izstrādei, ar kuriem tiek grozīts pašvaldības teritorijas plānojums;

32.4. citas prasības, aprobežojumus un nosacījumus, ņemot vērā teritorijas īpatnības un specifiku.

3.4. Lokālplānojuma saturs

33. Lokālplānojumu izstrādā teritoriāli vienotai teritorijai, pamatojoties uz pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, pašvaldības teritorijas plānojumu un ņemot vērā normatīvajos aktos par teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteiktās prasības, kā arī blakus esošo pašvaldību plānošanas dokumentus.

34. Lokālplānojumā ietilpst:

34.1. paskaidrojuma raksts;

34.2. grafiskā daļa;

34.3. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

35. Paskaidrojuma rakstā ietver lokālplānojuma izstrādes pamatojumu, risinājuma aprakstu un tā saistību ar piegulošajām teritorijām, kā arī atbilstību pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, ja ar lokālplānojumu tiek mainīts teritorijas plānojumā noteiktais funkcionālais zonējums, izmantošanas nosacījumi un aprobežojumi.

36. Lokālplānojuma grafiskajā daļā:

36.1. detalizē teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo zonējumu un tajā atļautos izmantošanas veidus vai nosaka funkcionālo zonējumu un izmantošanas veidus;

36.2. precizē teritorijas plānojuma funkcionālā zonējuma robežas, ja tās mēroga noteiktības dēļ teritorijas plānojumā nav noteiktas precīzi;

36.3. attēlo valstspilsētas, novada pilsētu, novada pagastu un ciemu robežas, ja tās skar lokālplānojuma teritoriju;

36.4. nosaka vai precizē robežas teritorijām ar īpašiem noteikumiem;

36.5. nosaka vai precizē transporta infrastruktūru;

36.6. nosaka vai precizē galvenos inženiertīklu apgādes, meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju risinājumus;

36.7. ja nepieciešams, nosaka vai precizē pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas un tās pārziņā esošos objektus, kuriem nosaka aizsargjoslas;

36.8. attēlo apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem aizsargjoslas nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apgrūtinātajām teritorijām.

37. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nosaka:

37.1. prasības teritorijas izmantošanai katrā funkcionālajā zonā un apakšzonā;

37.2. apbūves parametrus katrā funkcionālajā zonā un apakšzonā;

37.3. nosacījumus detālplānojumu izstrādei, ja nepieciešams;

37.4. citas prasības, aprobežojumus un nosacījumus atkarībā no katras plānojamās teritorijas īpatnības un specifikas, kā arī prasības īstenošanai.

3.5. Detālplānojuma saturs

38. Detālplānojumu izstrādā, lai īstenotu konkrētu attīstības priekšlikumu vai plānošanas uzdevumu, detalizējot teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktās prasības.

39. Detālplānojumu izstrādā:

39.1. teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktajos gadījumos;

39.2. ja plānota jaunu zemes vienību izveide un piekļuves nodrošināšanai jaunizveidotajām zemes vienībām nepieciešams izveidot jaunas ielas vai pašvaldību ceļus;

39.3. ja paredzēts būvēt ceļa pievienojumu valsts un pašvaldību autoceļam un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā, transporta attīstības plānā vai tematiskajā plānojumā nav atrisināta piekļuve vienam vai vairākiem zemes īpašumiem;

39.4. pirms jaunas būvniecības uzsākšanas, ja:

39.4.1. nepieciešama esošās transporta organizācijas pārkārtošana vai jaunas satiksmes infrastruktūras plānošana;

39.4.2. plānotā objekta funkcionēšanas nodrošināšanai nepieciešamās būves paredzēts izvietot vairākās zemes vienībās.

40. (Svītrots ar MK 30.10.2018. noteikumiem Nr. 665)

41. Detālplānojumu neizstrādā, ja:

41.1. teritorijai ir izstrādāts lokālplānojums, ar kuru pietiekami detalizētā pakāpē ir noteikti teritorijas izmantošanas veidi un to aprobežojumi, kā arī sniegti kompleksi transporta infrastruktūras risinājumi;

41.2. valsts autoceļu būvniecības ietvaros atbilstoši būvprojektam paredzēts izbūvēt ceļa pievienojumu vai paralēlo ceļu ārpus valsts autoceļa ceļu zemes nodalījuma joslas;

41.3. objekta funkcionēšanai nepieciešamajai teritorijai, kurā tiek plānota lineāra inženierbūve un citu ar to saistīto būvju būvniecības process, ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss un tiks izveidotas ar to saistītas zemes vienības;

41.4. plānotā objekta funkcionēšanai nepieciešamo būvju izvietojumu iespējams risināt būvprojekta ietvaros un nav nepieciešama infrastruktūras pārkārtošana piegulošajā teritorijā, un tiek nodrošinātas satiksmes drošības prasības, un nav nepieciešams pārbūvēt esošo pievienojumu autoceļam.

42. Detālplānojumu izstrādā teritoriāli vienotai teritorijai uz derīga un aktuāla augstas detalizācijas topogrāfiskā plāna pamatnes, izmantojot aktuālo Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto informāciju par zemes vienību.

43. Detālplānojuma izstrādi var apvienot ar būvprojektēšanu atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

44. Detālplānojumā ietilpst:

44.1. paskaidrojuma raksts;

44.2. grafiskā daļa;

44.3. teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumi;

44.4. (svītrots ar MK 30.10.2018. noteikumiem Nr. 665);

44.5. (svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 777).

45. Paskaidrojuma rakstā ietver detālplānojuma izstrādes pamatojumu, risinājumu aprakstu un risinājumu saistību ar piegulošajām teritorijām.

46. Grafiskajā daļā:

46.1. nosaka vai precizē:

46.1.1. katras zemes vienības funkcionālo zonu vai apakšzonu;

46.1.2. pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas;

46.2. attēlo:

46.2.1. esošās un projektētās zemes vienības un zemes vienības daļu robežas, piekļūšanas iespējas katrai zemes vienībai, ievērojot zemes ierīcību regulējošo normatīvo aktu prasības;

46.2.2. zemes vienību kadastra apzīmējumus atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem;

46.2.3. plānotās apbūves, satiksmes infrastruktūras un ārējo inženiertīklu izvietojuma shēmu;

46.2.4. shematiskus ielu un ceļu profilus;

46.2.5. publiskās ārtelpas teritorijas un piekļuvi tām;