Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam "Ieguldījumi materiālajos aktīvos"

Ministru kabineta noteikumi Nr.600Rīgā 2014.gada 30.septembrī (prot. Nr.51 51.§)

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma5.panta ceturto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā šādiem pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumiem (turpmāk – atbalsts):

1.1. "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" (pasākuma kods – 4.1.);

1.2. "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" (pasākuma kods – 4.2.);

1.3. "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā" (pasākuma kods – 4.3.).

2. Projektu iesniegumu pieņemšanu izsludina, projektu iesniegumus iesniedz, vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo, kā arī atbalstu pieprasa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai.

3. Pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumu mērķi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2013. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1698/2005 (turpmāk – Regula Nr. 1305/2013) 4. pantu ir:

3.1. šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajam apakšpasākumam – atbalstīt lauku saimniecības, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kā arī veicināt kooperācijas attīstību, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atbalstot pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku;

3.2. šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajam apakšpasākumam – paaugstināt lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti un palielināt produktu pievienoto vērtību, veicinot konkurētspējīgas kooperācijas attīstību un ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un inovāciju ieviešanu uzņēmumos;

3.3. šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajam apakšpasākumam – uzlabot infrastruktūru, kas attiecas uz lauksaimniecības attīstību, meža ražības paaugstināšanu, audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes uzlabošanu, saglabājot un uzlabojot meža ilgtermiņa ieguldījumu globālajā oglekļa apritē, uzturot bioloģisko daudzveidību un nodrošinot klimata pārmaiņu mazināšanu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanu.

3.1 Lauku atbalsta dienests un atbalsta pretendents apstrādā personas datus (personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru, e-pasta adresi, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru, nekustamā īpašuma adresi, nekustamā īpašuma kadastra numuru), lai nodrošinātu šo noteikumu 1. punktā minēto apakšpasākumu īstenošanu. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā fiziskās personas datus uzglabā līdz 2028. gada 31. decembrim un pēc tam iznīcina saskaņā ar Arhīvu likumā noteiktajām prasībām.

2. Atbalsta saņemšanas nosacījumi

2.1. Apakšpasākumu kopīgie atbalsta saņemšanas nosacījumi

4. Vienā projekta iesniegumā (1. pielikums) var ietvert vairāku apakšpasākumu vairākas aktivitātes.

5. Šo noteikumu izpratnē:

5.1. lauksaimniecības produkti ir Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētie lauksaimniecības produkti, izņemot zivsaimniecības produktus un mājas (istabas) dzīvniekus un tādus dzīvniekus, uz kuriem neattiecas Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums (turpmāk – lauksaimniecības produkti);

5.2. lauku saimniecība ir juridiska vai fiziska persona, kas ražojusi lauksaimniecības produktus un guvusi ieņēmumus no lauksaimniecības produktu pārdošanas pēdējā noslēgtajā gadā (turpmāk – lauku saimniecība);

5.3. lauksaimniecības produktu pārstrāde atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187), 2. panta 10. punkta definīcijai, ietverot jebkuru darbību ar lauksaimniecības produktu, tostarp karsēšanu, kūpināšanu, konservēšanu, nogatavināšanu, žāvēšanu, marinēšanu, ekstrakciju, ekstrūziju, malšanu, saldēšanu vai vienlaikus vairākus šos procesus, kas maina sākotnējo produktu. Par lauksaimniecības produktu pārstrādi uzskatāma arī dzīvnieku kaušana un sadalīšana;

5.4. zālēdāji ir visi lauksaimniecības dzīvnieki atgremotāji un zirgu dzimtas (Equidae) dzīvnieki (turpmāk – zālēdāji);

5.5. atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ir tāda kooperatīvā sabiedrība, kas saņēmusi atbilstības statusu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu (turpmāk – kooperatīvā sabiedrība);

5.6. vietējā pamatizejviela ir lauksaimniecības produkti, kuri iepirkti no juridiskām vai fiziskām personām (primārajiem ražotājiem, lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem, kooperatīviem vai kooperatīvām sabiedrībām), kas atrodas 300 kilometru attālumā no lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmuma;

5.7. gados jaunais lauksaimnieks ir fiziska vai juridiska persona, kura atbilst Regulas (ES) Nr. 1305/2013 2. panta 1. punkta "n" apakšpunktā minētajai definīcijai (juridiskas personas gadījumā minētos nosacījumus piemēro fiziskai personai – saimniecības īpašniekam vai personai, kurai uzņēmumā pieder ne mazāk kā 51 procents kapitāldaļu un Uzņēmumu reģistrā reģistrētas atsevišķas paraksta tiesības):

5.7.1. projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav vecāka par 40 gadiem;

5.7.2. ir ieguvusi augstāko vai profesionālo vidējo lauksaimniecības izglītību vai apguvusi lauksaimniecības kursus vismaz 160 stundu apjomā vai to iegūs līdz projekta īstenošanai;

5.7.3. sešu mēnešu laikā pēc Lauku atbalsta dienesta lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu spēkā stāšanās pirmo reizi dibina vai, nomainoties paaudzei, pārņem lauku saimniecību vadītāja statusā ar vairāk nekā 51 procentu kapitāldaļu un Uzņēmumu reģistrā reģistrētas atsevišķas paraksta tiesības vai lauku saimniecību nodibinājis ne agrāk kā piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Atbalsta pretendentam 18 mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ir jāatbilst aktīvā lauksaimnieka statusam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (turpmāk – regula Nr. 1307/2013), 9. pantu;

5.8. materiālie aktīvi un nemateriālie aktīvi atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. un 30. punkta un 2. panta 49. panta "a" apakšpunkta definīcijai, ja, īstenojot projektu, iegūst šo noteikumu 27.2 punktā minēto galaproduktu;

5.9. inovācija šo noteikumu izpratnē ir jauna produkta ieviešana ražošanā, kas veicina jaunas tirgus nišas izveidošanos, Latvijā līdz šim neražotu produktu ražošanas uzsākšana, zinātniskās, tehniskās vai citas jomas idejas izstrādnes un tehnoloģijas ieviešana ražošanas procesā tirgū pieprasīta konkurētspējīga produkta ražošanai;

5.10. projekta īstenošana nozīmē aktivitātes īstenošanu, ja preču iegādei pretendents izmanto finanšu līzinga līdzekļus;

5.11. stratēģisks projekts ir projekts, kas tiek īstenots lauksaimniecības produktu pārstrādē pēc vienotas sistēmas – ar saliedētību lauksaimniecības nozares produktu ražošanas un pārstrādes jomā, lai veicinātu lauksaimniecības un tās pārstrādes produktu cenu stabilizēšanu, konkurētspēju un produktu ražošanu atbilstoši pieprasījumam;

5.12. pārcelšana atbilst Regulas Nr. 651/2014 2. panta 61. "a" punktā noteiktajam.

5.1 Atbalstu par ēkas energoefektivitātes palielināšanu piešķir, ja ēkā enerģija tiek izmantota mikroklimata regulēšanai – apkurei un telpu dzesēšanai.

6. Ekonomiskās darbības rādītājus izvērtē saskaņā ar šajos noteikumos minētajiem ekonomiskās dzīvotspējas kritērijiem, kurus atbalsta pretendents (turpmāk – pretendents) apliecinājis projekta iesniegumā atbilstoši šo noteikumu 15., 16. un 17. punktā minētajām prasībām.

7. Pretendents visu projekta īstenošanas un uzraudzības laiku atbilst šādiem publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem:

7.1. atbilst konkrētā apakšpasākuma mērķim;

7.2. neaizvieto esošos pamatlīdzekļus (atbilstoši šo noteikumu 10. punktam).

8. Šo noteikumu 1. punktā minēto apakšpasākumu īstenošanas vieta ir Latvija.

9. Pasākumā atbalsta šādas aktivitātes:

9.1. šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā:

9.1.1. investīcijas tādu jaunu iekārtu, tehnikas, tās aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzēts nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai, un ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu iegādei, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegādei, uzstādīšanai un stādījumu ierīkošanai;

9.1.2. nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai, ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei paredzētu:

9.1.2.1. jaunu būvju būvniecībai un esošo būvju pārbūvei, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām;

9.1.2.2. būvju ierīkošanai (būvdarbi inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē);

9.1.2.3. būvju novietošanai (būvdarbi iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem);

9.1.2.4. būvju atjaunošanai, ja būves tiek tehniski vai funkcionāli uzlabotas (piemēram, ēkas energoefektivitātes uzlabošana, telpu pārveidošana un pielāgošana ražošanas vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju). Pēc projekta īstenošanas būves atjaunošanas izmaksas iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē);

9.2. šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā:

9.2.1. investīcijas tādu jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzēts lauksaimniecības produktu pārstrādei, un ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei;

9.2.2. pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu veikšanu,– lauksaimniecības produktu pārstrādei, ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei paredzētu:

9.2.2.1. jaunu būvju būvniecībai un esošo būvju pārbūvei;

9.2.2.2. būvju ierīkošanai (būvdarbi inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē);

9.2.2.3. būvju novietošanai (būvdarbi iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem);

9.2.2.4. būvju atjaunošanai, ja būves tiek tehniski vai funkcionāli uzlabotas (piemēram, ēkas energoefektivitātes uzlabošana, telpu pārveidošana un pielāgošana ražošanas vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju). Pēc projekta īstenošanas būves atjaunošanas izmaksas iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē);

9.3. šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu veikšanu:

9.3.1. meliorācijas sistēmu pārbūvei un atjaunošanai, tai skaitā pārbūvētajam vai atjaunotajam meliorācijas objektam piegulošu brauktuvju klātņu pārbūvei vai atjaunošanai (bez seguma);

9.3.2. lauksaimniecības infrastruktūras attīstībai:

9.3.2.1. laukumu būvniecībai vai pārbūvei pie ražošanas objektiem (izņemot ražošanas objektus, kuros ražo enerģiju no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas nolūkā gūt ieņēmumus);

9.3.2.2. ražošanas objektu (izņemot ražošanas objektus, kuros ražo enerģiju no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas nolūkā gūt ieņēmumus) pievedceļu būvniecībai un pārbūvei (bez cietā seguma);

9.3.3. šo noteikumu 9.3.1. un 9.3.2. apakšpunktā minēto ceļu izveidošanai ar betona plākšņu klājumu lauksaimniecībā izmantojamu augsto sūnu purvā vai izstrādātā kūdras purvā.

10. Par pamatlīdzekļu aizvietošanu neuzskata:

10.1. papildu investīcijas esošos pamatlīdzekļos, kas vecāki par 10 gadiem. Papildinot esošos pamatlīdzekļus, kas jaunāki par 10 gadiem, tie jāsaglabā vismaz piecus gadus no projekta iesniegšanas vai līdz pamatlīdzekļa nolietojuma 10 gadiem;

10.2. tādu pamatlīdzekļu iegādi, kuru jauda, ražība, celtspēja ir vismaz par 25 procentiem lielāka nekā saimniecībā vai uzņēmumā esošā pamatlīdzekļa ražošanas jauda;

10.3. tāda pamatlīdzekļa iegādi, kurš būtiski maina ražošanas vai tehnoloģiju raksturu;

10.4. jaunbūvi, pārbūvi un būves atjaunošanu, ja būve tiek tehniski uzlabota;

10.5. meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu, ja meliorācijas sistēma ir vecāka par 15 gadiem vai ja projektā paredzētajos meliorācijas sistēmas atjaunošanas darbos izrokamās grunts apjoms, rēķinot tikai vaļējo meliorācijas sistēmu izbūvē izraktās grunts apjomu (kubikmetros), ir vismaz 30 procentu no atjaunojamās meliorācijas sistēmas izbūvē izraktās grunts apjoma (kubikmetros).

11. Pēc projekta īstenošanas pretendents (izņemot kooperatīvo sabiedrību) sasniedz vismaz vienu no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem vai mērķiem:

11.1. salīdzinājumā ar pēdējo noslēgto gadu pirms projekta iesniegšanas vismaz par pieciem procentiem palielina:

11.1.1. neto apgrozījumu no lauksaimniecības produktu ražošanas vai pārstrādes (vai vismaz par pusi no ieguldīto investīciju apmēra) vai fizisko ražošanas apjomu. Fiziskā ražošanas apjoma pieaugums nedrīkst būt sasniegts jau projekta iesniegšanas dienā;

11.1.2. ražošanas efektivitāti (rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama);

11.1.1 ja projektu īsteno šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minētos rādītājus, kas nedrīkst būt zemāki par iepriekšējo projektu iesniegumu iesniegšanas kārtas apstiprināto projektu plānotajiem rādītājiem, sasniedz salīdzinājumā ar:

11.1.1 1. pēdējo triju noslēgto gadu vidējiem rādītājiem pirms projekta iesniegšanas;

11.1.1 2. pēdējo divu noslēgto gadu vidējiem rādītājiem pirms projekta iesniegšanas, ja saimnieciskās darbības ilgums ir mazāks par trim gadiem un saimniecībai ir tikai divi noslēgti gadi;

11.1.1 3. pēdējā noslēgtā gada vidējiem rādītājiem, ja saimniecība dibināta gadā pirms projekta iesniegšanas un tai ir tikai viens noslēgts gads;

11.1.2 ja pretendents pēc projekta īstenošanas šo noteikumu 11.1. apakšpunktā un 11.1 punktā minētos rādītājus nevar sasniegt nepārvaramas varas dēļ, no tā neatkarīgu vispārēju tirgus izmaiņu vai tādu vispārēju cenu izmaiņu dēļ kā, piemēram, valsts ekonomiskā krīze, pretendents, sniedzot pamatojumu, ir tiesīgs lūgt Lauku atbalsta dienestu:

11.1.2 1. pārskatīt plānoto rādītāju palielinājumu, bet ne zemāk par šo noteikumu 11.1. apakšpunktā un 11.1 punktā noteikto, ja projektā sākotnēji plānotie rādītāji ir augstāki;

11.1.2 2. pagarināt projekta uzraudzības periodu plānoto rādītāju sasniegšanai šo noteikumu 11.1. apakšpunktā un 11.1 punktā minētajā līmenī;

11.2. veic ieguldījumus klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumos:

11.2.1. būvējot graudu kaltes ar rekuperācijas sistēmu un šo noteikumu 15. pielikumā minētās būves:

11.2.1.1. atjaunojot vai pārbūvējot esošās būves, panāk vismaz 20 procentu enerģijas ietaupījumu apkurei un telpu dzesēšanai, un to pierāda ēkas energoaudits vai energoefektivitātes aprēķins, kurā iekļauta informācija par ēkas enerģijas patēriņu pirms un pēc ēkas atjaunošanas vai pārbūves;

11.2.1.2. būvējot jaunas būves, panāk, lai to enerģijas patēriņš apkurei un telpu dzesēšanai ir vismaz par 20 procentiem mazāks, nekā minēts šo noteikumu 15. pielikumā, un to pierāda ēkas energoaudits vai energoefektivitātes aprēķins, kurā iekļauts jaunbūves enerģijas patēriņš;

11.2.1.1 investējot apgaismojumā, ražošanas līnijās un citās ierīcēs vai iekārtās, kuru darbināšanai tiek patērēta enerģija, lai palielinātu energoefektivitāti vismaz par 20 procentiem salīdzinājumā ar nomainīto iekārtu, ierīci, apgaismojumu vai ražošanas līniju;

11.2.2. būvējot būves vai ieviešot tehnoloģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG emisijas) vai amonjaka emisiju samazināšanai:

11.2.2.1. uzbūvējot vai pārbūvējot vides prasībām piemērotas kūtsmēslu krātuves;

11.2.2.2. ieviešot tehnoloģijas alternatīvās enerģijas (atjaunojamo resursu – biokurināmā, hidroenerģijas, saules vai vēja enerģijas) izmantošanai;

11.2.2.3. laukkopībā ieviešot tehnoloģiju ar precīzu izpildes kontroli, kas ir diferencēta atkarībā no agrotehnoloģiskajiem un ekoloģiskajiem apstākļiem un ļauj reaģēt uz iepriekš konstatētām un izanalizētām zemes platības nogabalu kvalitatīvajām īpašībām, ja iegādājas sējumu vai stādījumu mēslošanas vai augu aizsardzības tehniku vai iekārtu;

11.2.2.4. lopkopībā ieviešot tehnoloģiju informācijas iegūšanai par lauksaimniecības dzīvnieku identificēšanu un produktivitātes un reprodukcijas iespējām, izmantojot precīzu datu uzskaiti, analīzi un kontroli;

11.3. nodrošina efektīvu vides prasību ievērošanu, lauksaimniecības produktu pārstrādē ieviešot gaisa vai ūdens piesārņojuma samazināšanas tehnoloģiju;

11.4. uzlabo infrastruktūru lauksaimniecības attīstībai, meža ražības, audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes paaugstināšanai, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas palielināšanai:

11.4.1. atjaunojot vai pārbūvējot meliorācijas sistēmu;

11.4.2. uzbūvējot vai pārbūvējot ražošanai nepieciešamos laukumus un pievadceļus;

11.5. uzlabo dzīvnieku labturības apstākļus vai investē lauksaimniecības dzīvnieku novietnes biodrošības pasākumu īstenošanā, lai mazinātu epizootiju un epifitotiju iespējamās sekas.

11.1 Atbalsta pretendents, kura kopējais apgrozījums kopā ar saistītajiem uzņēmumiem un (vai) vienu vienotu uzņēmumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pēdējā noslēgtajā gadā ir lielāks nekā 50 000 001 euro, papildus šo noteikumu 11. punktā minētajiem mērķiem izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:

11.1 1. projekta īstenošanā ieguldītās investīcijas ir vismaz par 25 procentiem lielākas nekā projekta attiecināmo izmaksu summa;

11.1 2. pēc projekta īstenošanas atbalsta pretendentam, neņemot vērā saistītos uzņēmumus, vismaz par sešiem procentiem palielinās darbavietu skaits, salīdzinot ar pēdējā noslēgtā gada kopējo darbinieku skaitu.

12. Pēc projekta īstenošanas kooperatīvā sabiedrība salīdzinājumā ar pēdējo noslēgto gadu pirms projekta iesniegšanas palielina vienu no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem:

12.1. par 10 procentiem – apgrozījumu ar kooperatīvās sabiedrības biedriem vai par pusi – ieguldīto investīciju apmēru;

12.2. par 10 procentiem – biedru skaitu;

12.3. par 10 procentiem – ražošanas efektivitāti (rādītājiem jābūt pārbaudāmiem un vērtībai auditējamai);

12.4. par 10 procentiem – neto apgrozījumu no produktu pārstrādes (vai to palielina vismaz par pusi no ieguldīto investīciju apmēra) vai fizisko ražošanas apjomu, ja kooperatīvā sabiedrība īsteno projektu šo noteikumu 1.2. apakš­punktā minētajā apakšpasākumā.

13. Šo noteikumu 11.1. apakšpunktā un 12. punktā minētos saimnieciskās darbības rādītājus pretendents sasniedz trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas un nepazemina tos visā turpmākajā saistību periodā. Jaunajiem uzņēmumiem neto apgrozījums trešajā gadā pēc projekta ieviešanas un turpmāk visu projekta uzraudzības laiku ir vismaz 20 procentu no projekta investīciju apmēra. Ja projektu īsteno gaļas liellopu audzēšanas nozarē vai ierīko ilggadīgos augļkopības kultūru stādījumus, attiecīgo rādītāju sasniedz sestajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas.

14. Šo noteikumu 11. punktā minētos investīciju projekta rezultatīvos rādītājus un mērķus pretendents norāda projekta iesniegumā.

15. Projekta iesniegumam (izņemot projekta iesniegumu šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajam atbalstam), kura kopējā attiecināmo izmaksu summa ir mazāka par 150 000 euro, pievieno:

15.1. vienkāršotu biznesa plānu, kas ietver ražošanas apjomu un izmaksas, par pēdējo noslēgto gadu, turpmākajiem gadiem līdz projekta īstenošanas beigām un gadu pēc projekta īstenošanas, kā arī naudas plūsmas pārskatu pa gadiem projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, turpmākajos gados līdz projekta īstenošanas beigām un gadā pēc projekta īstenošanas. Šo noteikumu 22.2. un 26.2. apakšpunktā minētie pretendenti papildus iesniedz naudas plūsmas aprēķinu par diviem gadiem pēc projekta īstenošanas;

15.2. pierādījumu apkopojumu par pretendenta ekonomisko dzīvotspēju, ražošanas apjomu un izmaksām. Ekonomisko dzīvotspēju apliecina pozitīva naudas plūsma projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, visos projekta īstenošanas gados un gadā pēc projekta īstenošanas. Naudas plūsmā naudas atlikums katra gada beigās ir pozitīvs:

15.2.1. šo noteikumu 22.1., 22.3., 26.1. un 26.3. apakšpunktā minētajiem pretendentiem ražošanas apjoms un izmaksas par pēdējo noslēgto gadu, turpmākajiem gadiem līdz projekta īstenošanas beigām un gadu pēc projekta īstenošanas, kā arī naudas plūsmas pārskats pa gadiem projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, turpmākajos gados līdz projekta īstenošanas beigām un gadā pēc projekta īstenošanas atspoguļo iespēju īstenot projektu un sasniegt projekta mērķi;

15.2.2. šo noteikumu 22.2. un 26.2. apakšpunktā minētajiem pretendentiem projekta iesniegumam pievienotais naudas plūsmas pārskats, ražošanas apjoms un izmaksas projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, visos projekta īstenošanas gados un divus gadus pēc projekta īstenošanas atspoguļo iespēju īstenot projektu un sasniegt projekta mērķi.

16. Projekta iesniegumam (izņemot projekta iesniegumu šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajam atbalstam), kura kopējā attiecināmo izmaksu summa ir no 150 000 līdz 700 000 euro, pievieno:

16.1. standartizētu biznesa plānu, kas ietver informāciju par ražošanas apjomu un izmaksām, par pēdējo noslēgto gadu, turpmākajiem gadiem līdz projekta īstenošanas beigām un gadu pēc projekta īstenošanas, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci par pēdējo noslēgto gadu, kā arī naudas plūsmas pārskatu pa gadiem projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, turpmākajos gados līdz projekta īstenošanas beigām un gadā pēc projekta īstenošanas. Komersants, kas nav veicis saimniecisko darbību, papildus iesniedz naudas plūsmas pārskatu par vismaz diviem gadiem pēc projekta īstenošanas. Naudas plūsmā naudas atlikums katra gada beigās ir pozitīvs;

16.2. pierādījumu apkopojumu par pretendenta ekonomisko dzīvotspēju pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Pretendents atbilst vismaz diviem no šādiem rādītājiem:

16.2.1. pašu kapitāla attiecība pret aktīvu kopsummu ir 0,20 vai lielāka;

16.2.2. apgrozāmo līdzekļu attiecība pret īstermiņa kreditoriem ir 1,00 vai lielāka (no īstermiņa kreditoriem svītro nākamo periodu ieņēmumu daļā ietverto īstermiņa valsts un Eiropas Savienības finansiālo atbalstu);

16.2.3. saskaitot tīro peļņu un nolietojumu, kas reizināts ar 50 procentiem, summa ir vismaz nulle.

16.1 Šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minēto pretendentu ekonomisko dzīvotspēju nosaka saskaņā ar šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, ja projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu summa ir lielāka par 150 000 euro un pretendents nav uzsācis saimniecisko darbību.

17. Projekta iesniegumam (izņemot projekta iesniegumu šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajam atbalstam), kura kopējā attiecināmo izmaksu summa ir lielāka par 700 000 euro, pievieno:

17.1. biznesa plānu, kurā ietver informāciju par:

17.1.1. uzņēmuma vēsturi;

17.1.2. uzņēmuma pašreizējo darbību;

17.1.3. projekta īstenošanas termiņiem un īstenošanas sistēmu;

17.1.4. konkurenci;

17.1.5. sadarbību ar citiem partneriem un saistību ar citiem projektiem un nepieciešamajām investīcijām;

17.2. informāciju par ražošanas apjomu un izmaksām par pēdējo noslēgto gadu, turpmākajiem gadiem līdz projekta īstenošanas beigām un par trim gadiem pēc projekta īstenošanas, peļņas un zaudējumu aprēķinu, bilanci par pēdējo noslēgto gadu, kā arī naudas plūsmas pārskatu pa gadiem par projekta iesnieguma iesniegšanas gadu, visiem īstenošanas gadiem un trim gadiem pēc projekta īstenošanas. Naudas plūsmā naudas atlikums katra gada beigās ir pozitīvs;

17.3. tādu pierādījumu apkopojumu par pretendenta ekonomisko dzīvotspēju pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, kas atbilst vismaz diviem no šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētajiem rādītājiem.

18. Ja, sarindojot projektu iesniegumus, to atlasē punktu skaits ir vienāds:

18.1. atbilstoši šo noteikumu 2., 3. un 4. pielikumā minētajiem projektu atlases kritērijiem priekšroka saņemt publisko finansējumu ir pretendentam, kuram ir izmaksāts mazāks publiskais finansējums. Ja ir vienāds gan punktu skaits, gan izmaksātā publiskā finansējuma apmērs, priekšroka saņemt publisko finansējumu ir:

18.1.1. šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā – atbalsta pretendentam, kuram projekta īstenošanai paredzētas mazākas attiecināmās izmaksas;

18.1.2. šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā – atbalsta pretendentam, kuram ir lielāks koeficients kritēriju grupā par iemaksātajām sociālā nodokļa iemaksām;

18.2. atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem projektu atlases kritērijiem priekšroka saņemt publisko finansējumu ir pretendentam, kam ir mazāks koeficients. Koeficientu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

K – koeficients, kas raksturo publiskā finansējuma apmēru uz vienu lauksaimniecības vai mežsaimniecības infrastruktūras būvējamās, pārbūvējamās vai atjaunojamās meliorācijas sistēmas metru (euro/m) vai ražošanas objekta pievedceļa metru (EUR/m), vai ražošanas objekta laukuma kvadrātmetru (EUR/m2);

F – atbalsta apmērs (euro);

G – lauksaimniecības infrastruktūras būvējamās, pārbūvējamās vai atjaunojamās meliorācijas sistēmas garums (m) vai ražošanas objekta pievedceļa garums (m), vai ražošanas objekta laukuma platība (m2).

19. Šajos noteikumos attiecināmajām izmaksām piešķirto atbalstu var apvienot ar citu atbalstu, nepārsniedzot Regulas Nr. 1305/2013 II pielikumā noteikto atbalsta intensitāti.

20. Šo noteikumu 9.1.1. un 9.2.1. apakšpunktā minēto aktivitāšu īstenošanu pretendents uzsāk ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā, bet šo noteikumu 9.1.2., 9.2.2. un 9.3. apakšpunktā minēto aktivitāšu īstenošanu – ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Ja projektu šo noteikumu 9.1.1. un 9.2.1. apakšpunktā minētajos apakšpasākumos īsteno kopā ar šo noteikumu 9.1.2., 9.2.2. un 9.3. apakšpunktā minētajiem apakšpasākumiem, projektu sāk īstenot deviņu mēnešu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Šī prasība neattiecas uz valsts nozīmes meliorācijas sistēmu tiesisko valdītāju.

20.1 Valsts nozīmes meliorācijas sistēmu tiesiskais valdītājs šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minēto apakšpasākumu sāk īstenot 18 mēnešu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

21. Šo noteikumu 20. punktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu, ja:

21.1. pretendents Lauku atbalsta dienestā ir iesniedzis papildinātu būvatļaujas kopiju (uzrādot oriģinālu) ar būvvaldes atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;

21.2. pretendents ir iegādājies vismaz vienu no projektā paredzētajiem pamatlīdzekļiem, kura vērtība veido vismaz 10 procentu no paredzētās pamatlīdzekļu iegādes summas;

21.3. citos gadījumos pretendents ir noslēdzis līgumu un samaksājis avansu vismaz 20 procentu apmērā no paredzētās iegādes summas;

21.4. ir pieņemts kredītiestādes lēmums par finansējuma piešķiršanu, ja projekta īstenošanai tiek izmantots kredīts.

2.2. Atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās"

22. Apakšpasākumā pretendents ir:

22.1. lauku saimniecība;

22.2. fiziska persona, kas plāno nodibināt zemnieku saimniecību vai iegūt komersanta statusu, vai juridiska persona, kas plāno uzsākt nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanu;

22.3. kooperatīvā sabiedrība, kas visā saistību periodā (no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas līdz uzraudzības perioda beigām) atbilst normatīvajos aktos par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu atbalsta piešķiršanai noteiktajiem kritērijiem;

22.4. valsts zinātniskā institūcija, kas atbilst Regulas Nr. 1305/2013 17. panta 2. punkta nosacījumiem.

23. (Svītrots ar MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 565)

24. (Svītrots ar MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 565)

25. Šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētā fiziskā persona nodibina zemnieku saimniecību vai iegūst komersanta statusu ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

25.1 Augļu un dārzeņu nozarē atbalstu nepiešķir par izmaksām, kas attiecināmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2013. gada 17. decembra Regulu Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007.

25.2 Saistīti uzņēmumi, kas atbilst normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā ir tiesīgi īstenot vienu kopīgu projektu (turpmāk – kopprojekts), ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

25.2 1. kopprojekta dalībnieki noslēdz attiecīgu līgumu. Kopprojekta līgumu iesniedz un atbalstu saņem viens no kopprojekta dalībniekiem;

25.2 2. kopprojekta dalībnieki apliecina savu ekonomisko dzīvotspēju;

25.2 3. šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minētos rādītājus un mērķus sasniedz katrs kopprojekta dalībnieks atsevišķi;

25.2 4. kopprojekta dalībnieki atbilst normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

25.3 Investīcijām atbalstu piešķir, ja pretendents dzīvnieku novietnē izpilda nosacījumus, kas noteikti normatīvajos aktos par īpašajām prasībām piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs. Šo prasību nepiemēro gados jaunam lauksaimniekam, kas saimniecību dibinājis ne agrāk kā 24 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas.

2.3. Atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē"

26. Apakšpasākumā pretendents ir:

26.1. juridiska persona (tai skaitā kooperatīvā sabiedrība), kas lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi (turpmāk – pārstrādes uzņēmums);

26.2. juridiska persona, kas plāno uzsākt lauksaimniecības produktu pārstrādi, ja ir pierādīta projekta dzīvotspēja (atbilstoši šo noteikumu 15., 16. un 17. punktā minētajām prasībām) un pamatizejvielu nodrošinājums (turpmāk – jauns pārstrādes uzņēmums);

26.3. juridiska persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos (turpmāk – ražotājs mājas apstākļos).

27. Projekta īstenošanā izmantotās pamatizejvielas ir lauksaimniecības produkti. Projekta īstenošanā iegūtais gala produkts ir:

27.1. produkts, kas iekļauts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā;

27.2. produkts, kas nav iekļauts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, bet atbilst šādiem Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras kodam: 04031051–04031099, 04039071–04039099, 04052010–04052030, 1518, 1704, 1805, 1806, 1901–1905, 20041091, 20052010, 2103, 2104, 2105, 2106, 2202 (tikai dabīgi raudzēts kvass ar alkohola saturu līdz 0,5 tilp. %), 2203, 3501, 3502.

27.1 Atbalstu projektā, kurā paredzamais gala produkts ir minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, var apvienot ar citu atbalstu, nepārsniedzot Padomes Regulas Nr. 1305/2013 pielikumā noteikto atbalsta intensitāti.

27.2 Ja projektā paredzamais gala produkts nav minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā:

27.2 1. atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187), atbilstoši regulas 5. panta 2. punkta "a" apakšpunktam;

27.2 2. par sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem uzskata komersantus, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā noteiktajai definīcijai;

27.2 3. par lielajiem komersantiem uzskata komersantus, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajai definīcijai;

27.2 4. par saistītajām personām uzskata personas, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā noteiktajai saistīto komersantu definīcijai un normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā;

27.2 5. piemēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 13. punkta prasības, ja atbalsta projekts uzskatāms par vienotu investīciju projektu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 13. punktam;

27.2 6. šo noteikumu ietvaros piešķirto finansējumu var apvienot ar citu valsts atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas apvienošanas rezultātā netiek pārsniegta lielākā finansējuma intensitāte vai maksimālais publiskā finansējuma apjoms saskaņā ar šiem noteikumiem vai Komisijas Regulu Nr. 651/2014, vai Eiropas Komisijas lēmumu;

27.2 7. atbalstu, kurš piešķirts šo noteikumu ietvaros, var apvienot ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, nepārsniedzot attiecīgo augstāko kopējā finansējuma robežvērtību, kas noteikta Komisijas Regulā Nr. 651/2014, citā Komisijas pieņemtā grupu atbrīvojuma regulā, de minimis regulā vai EK lēmumā;

27.2 8. projekta iesniedzējs, kas darbojas gan Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā vai 13. panta "a" vai "b" apakšpunktā minētajās nozarēs, gan citās nozarēs, uz kurām attiecas Komisijas regulas Nr. 651/2014 darbības jomas, nodala atbalstāmās darbības vai finanšu plūsmas no citu darbības nozaru finanšu plūsmas, tādējādi nodrošinot, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014;

27.2 9. atbalstu nepiešķir Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā un 14. panta 16. punktā minētajos gadījumos;

27.2 10. atbalstu nepiešķir, ja Lauku atbalsta dienests projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdī konstatējis kādu no grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktam un normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā;

27.2 11. atbalstu piešķirt Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minētajos gadījumos;

27.2 12. piešķirot atbalstu būtisku pārmaiņu ieviešanai ražošanas procesā, ievēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 7. punkta prasības;

27.2 13. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktu un 12. panta 1. punktu nodrošina informācijas publicēšanu un pieejamību;

27.2 14. (svītrots ar MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 565);

27.2 15. saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktu par projekta īstenošanas uzsākšanu uzskatāms ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Tādi sagatavošanās darbi kā atļauju saņemšana vai priekšizpētes veikšana netiek uzskatīta par darbu sākumu. Ja projekta īstenošana ir uzsākta pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, projekta iesniegums ir noraidāms. Atbalstu apvienot ar citu atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai, projekta īstenošanu drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad visas iesaistītās institūcijas pieņēmušas lēmumu par atbalsta sniegšanu ieguldījumu projektam;

27.2 16. maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 40 procentus, bet lielajiem komersantiem – 35 procentus;

27.2 17. preču iegādei izmantojot finanšu līzinga līdzekļus, ievēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 6. punkta "b" apakšpunkta nosacījumus, un noslēgtajā finanšu līzinga līgumā atbalsta saņēmējs paredz pēc minētā līguma termiņa beigām izpirkt projekta ietvaros iegādātos aktīvus;

27.2 18. (svītrots ar MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 565).

27.3 Iegūstot šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minēto gala produktu, atbalsta saņēmējs nodrošina, ka finansiālais ieguldījums ir vismaz 25 procenti no attiecināmajām izmaksām, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, par kuru nav saņemts publiskais atbalsts.

28. Ja projekts tiek īstenots republikas nozīmes pilsētās, pretendents pirms projekta iesniegšanas ir noslēdzis sadarbības līgumu par vietējās izcelsmes pamatizejvielas iepirkšanu vai iepriekšējā pārskata gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir iepircis vietējo pamatizejvielu, kas no kopējās komersanta iepirktās pamatizejvielas apjoma ir vismaz:

28.1. 40 procenti (gaļa) gaļas pārstrādes sektorā;

28.2. 30 procenti (augļi, dārzeņi un kartupeļi) augļu un dārzeņu pārstrādes sektorā;

28.3. 50 procenti (milti) maizes, miltu konditorejas, sausiņu un cepumu ražotājiem;

28.4. 70 procenti pārējos sektoros.

29. Šo noteikumu 28. punktā minētajos sektoros vietējās pamatizejvielas apjomu pretendents palielina vismaz par 10 procentiem trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas (izņemot gadījumu, ja vietējo pamatizejvielu īpatsvars jau pārsniedz 70 procentus) un nesamazina to visā turpmākajā saistību periodā.

30. Atbalstu nepiešķir alkoholisko dzērienu ražošanai (izņemot tādu dabiski raudzētu dzērienu ražošanu, kuros alkohola saturs nepārsniedz sešus procentus, ja projektu īsteno teritorijā ārpus republikas nozīmes pilsētām).

31. Atbalstu nepiešķir ražotājiem, kas ražo mājas apstākļos un kuru kopējais apgrozījums ir lielāks par 200 000 euro.

2.4. Atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā"

32. Apakšpasākumā pretendents ir:

32.1. šo noteikumu 9.3.1. apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošanai:

32.1.1. lauku saimniecība, kas plāno īstenot projektu lauksaimniecības vai meža zemē;

32.1.2. (svītrots ar MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 575);

32.1.3. pašvaldība (arī pašvaldības kapitālsabiedrība), kas veiks pašvaldības īpašumā esošu meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju pārbūvi vai atjaunošanu lauksaimniecības vai meža zemē un pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu lauksaimniecības vai meža zemē;

32.1.4. valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājs vai tiesiskais valdītājs, kas plāno īstenot projektu lauksaimniecības vai meža zemē;

32.1.5. fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā ir mežs un kura plāno īstenot projektu meža zemē, ietverot lauksaimniecības zemi, ja lauksaimniecības zemē plānotās meliorācijas sistēmas pārbūves un atjaunošanas izmaksas nav lielākas par 30 % no kopējām projekta meliorācijas sistēmas pārbūves un atjaunošanas izmaksām un projektā plānotā;

32.2. šo noteikumu 9.3.2. apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošanai – kooperatīvā sabiedrība un lauku saimniecība.

32.1 Šo noteikumu 32.1.1., 32.1.3. un 32.1.5. apakšpunktā minētie pretendenti var īstenot kopprojektu šo noteikumu 9.3.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, ja starp kopprojekta dalībniekiem ir noslēgts līgums un pēc kopprojekta īstenošanas tiek pārbūvēta vai atjaunota viena koplietošanas meliorācijas sistēma, kura regulē ūdens režīmu vismaz divos zemes īpašumos ar kopēju robežu. Kopprojekta līgumu iesniedz un atbalstu saņem viens no meliorācijas sistēmas īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Šis nosacījums neattiecas uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", kura kopprojektā nepiedalās.

32.2 Šo noteikumu 32.1.1. apakšpunktā minētie pretendenti meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu veic zemē, kas tiek izmantota lauksaimniecības produktu ražošanai.

33. Pretendenta īpašumā, nomā vai tiesiskajā valdījumā ir:

33.1. meliorācijas kadastrā reģistrēta pārbūvējama vai atjaunojama meliorācijas sistēma;

33.2. zeme, uz kuras plānots attīstīt lauksaimniecības infrastruktūru, – ja tiek īstenota šo noteikumu 9.3.2. apakšpunktā minētā aktivitāte;

33.3. zeme, uz kuras plānota meliorācijas sistēmas pārbūve vai atjaunošana.

34. Šo noteikumu 33. punktā minētajā nomas gadījumā nomas līgums paredz meliorācijas sistēmas pārbūvi, atjaunošanu vai lauksaimniecības infrastruktūras attīstību.

35. Atbalstu meliorācijas sistēmas atjaunošanai un pārbūvei piešķir, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

35.1. būvdarbi meliorācijas sistēmā veikti pirms vairāk nekā 15 gadiem no projekta iesniegšanas dienas;

35.2. projektā paredzētajos meliorācijas sistēmas atjaunošanas darbos izrokamās grunts apjoms, rēķinot tikai vaļējo meliorācijas sistēmu izbūvē izraktās grunts apjomu, ir vismaz 30 procenti no atjaunojamās meliorācijas sistēmas izbūvē izraktās grunts apjoma (kubikmetros).

35.1 Normatīvajos aktos par riska ūdensobjektiem noteiktajos riska ūdensobjektu sateces baseinos atbalstu par meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu saņem tikai par videi draudzīgu meliorācijas sistēmu izveidi saskaņā ar šo noteikumu 12. pielikumu.

36. Atbalstu nepiešķir meliorācijas sistēmas pārbūvei vai atjaunošanai:

36.1. Natura 2000 teritorijās, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju stingrā režīma, dabas lieguma un dabas parka režīma zonās (izņemot, ja meliorācijas sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu paredz Natura 2000 teritorijas vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns) un mikroliegumos vai bioloģiski vērtīgajos zālājos;

36.2. dabiskās ūdenstecēs.

3. Publiskā finansējuma veids un apmērs

37. Maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru (6. pielikums) un atbalsta intensitāti (7. pielikums) saskaņā ar Regulas Nr. 1305/2013 17. panta 3. punktu nosaka katram pretendentam (kopprojekta īstenošanas gadījumā – katram kopprojekta dalībniekam) un katra apakšpasākuma aktivitāšu izmaksām atsevišķi. Šo noteikumu 5.11. apakšpunktā minētajam stratēģiskajam projektam attiecināmo izmaksu apmērs ir līdz 10 000 000 euro, ja šāda projekta virzību atbalsta Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome.

38. Ja projekta iesniegumā paredzētas šo noteikumu 9.1., 9.2. un 9.3. apakšpunktā minētās aktivitātes, vispārējām izmaksām piemēro lielāko atbalsta intensitāti, bet nepārsniedzot 50 procentus (izņemot šo noteikumu 32.1.3. un 32.1.4. apakšpunktā minētos pretendentus).

4. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

4.1. Visiem apakšpasākumiem kopīgās attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

39. Šo noteikumu 1. punktā minētajos apakšpasākumos attiecināmas ir vispārējās izmaksas (tai skaitā arhitektu, inženieru un konsultantu honorāri, izdevumi par uzmērīšanas darbiem pirms iekļaušanas meliorācijas kadastrā, ekspertīzes, būvuzraudzības un autoruzraudzības pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi un tehniski ekonomiskie pamatojumi, patentu un licenču saņemšanas, kā arī energoefektivitātes audita sagatavošanas izmaksas), kuras ir tieši saistītas ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu un nepārsniedz septiņus procentus no kopējām izmaksām, kas minētas šo noteikumu 50.1., 50.2., 50.3., 52.1., 52.2. apakšpunktā un 53. punktā, tai skaitā:

39.1. divus procentus no šo noteikumu 50.1. un 52.1. apakšpunktā minētajām izmaksām;

39.2. septiņus procentus no šo noteikumu 50.2., 50.3. un 52.2. apakšpunktā, un 53. punktā minētajām izmaksām.

39.1 Šo noteikumu 39. punktā minētās patentu un licenču saņemšanas izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 8. punkta nosacījumiem. Pārējās 39. punktā minētās vispārējās izmaksas šo noteikumu 27.2 2. apakšpunktā minētajiem pretendentiem ir attiecināmas, ja tās atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 18. pantā ietvertajiem nosacījumiem, savukārt 27.2 3. apakšpunktā minētajiem pretendentiem tās nav attiecināmas.

40. Šo noteikumu 39. punktā minēto izmaksu apmērs vienam projektam nepārsniedz:

40.1. 10 000 euro šo noteikumu 22.1., 22.2., 26.2., 26.3., 32.1.1., 32.1.3., 32.1.5. un 32.2. apakšpunktā minēto pretendentu iesniegtajiem projektiem;

40.2. 30 000 euro šo noteikumu 22.3. un 26.1. apakšpunktā minēto pretendentu iesniegtajiem projektiem.

40.1 Šo noteikumu 40.1. un 40.2. apakšpunktā vienam projektam noteiktās izmaksas nav apvienojamas.

41. Šo noteikumu 32.1.4. apakšpunktā minēto pretendentu iesniegtajiem projektiem attiecināmas ir vispārējās izmaksas (tai skaitā uzmērīšanas darbi pirms iekļaušanas meliorācijas kadastrā, būvprojektēšanas, ekspertīzes, būvuzraudzības un autoruzraudzības pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi, tehniski ekonomiskie pamatojumi), kuras tieši saistītas ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu un nepārsniedz 15 procentus no šo noteikumu 53. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām.

42. Šo noteikumu 50.1. un 52.1. apakšpunktā minētajās izmaksās iekļauj arī vienreizējās izmaksas, kas saistītas ar iekārtu uzstādīšanu, lai nodrošinātu to atbilstošu darbību.

43. Ja pretendents neparedz publisko finansējumu iekārtu uzstādīšanai, tās uzstāda un nodod ekspluatācijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par iekārtu uzstādīšanas un lietošanas kārtību. Publisko finansējumu par minētajām iekārtām saņem tikai pēc to nodošanas ekspluatācijā un apliecinošu dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.

44. Maksimālo attiecināmo izmaksu publiskā finansējuma aprēķinā ietver visas ar objekta būvniecību saistītās izmaksas (tai skaitā iekšējo un ārējo ūdensvadu, iekšējās un ārējās kanalizācijas, iekšējās un ārējās elektroapgādes, ventilācijas un apkures sistēmas izmaksas, kā arī šo noteikumu 47. punktā minētās izmaksas). Būvju tehniskajā projektā vai tehnoloģiskajā daļā norādīto stacionāro iekārtu un to aprīkojuma iegādes izmaksas neattiecina uz šo noteikumu 9. pielikumā minētajām izmaksām.

45. Ja projektā paredzētās jaunās būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas konkrētajam būves tipam pārsniedz noteiktās maksimālās attiecināmās izmaksas un tās ir nepieciešamas projekta mērķu sasniegšanai, projekta iesniegumu nenoraida, ja pretendents pilnībā sedz izmaksu starpību.

46. Attiecināmas ir tikai tās būvprojekta tāmes pozīcijas un būvmateriāli, kas ir tiešā veidā saistīti ar attiecīgā pasākuma mērķa sasniegšanu.