Zemes pārvaldības likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) augsne — virsējais irdenais un auglīgais zemes garozas slānis, kas veidojies dabas procesu un cilvēka darbības ietekmē un sastāv no minerālā un organiskā materiāla, šķidrumiem un gāzveida vielām;

2) augsnes degradācija — dabas procesu un cilvēka darbības ietekmē radušās vai notiekošas izmaiņas, kuru dēļ samazinās iespēja izmantot augsni ekonomisko, vides aizsardzības un kultūras funkciju īstenošanā;

3) augsnes rekultivācija — pasākumu kopums, kas veicina augsnes auglības atjaunošanos;

4) degradētā teritorija — teritorija ar izpostītu vai bojātu zemes virskārtu vai pamesta apbūves, derīgo izrakteņu ieguves, saimnieciskās vai militārās darbības teritorija;

5) iekšzemes publiskie ūdeņi — Civillikuma I pielikumā norādītie publiskie ezeri un upes;

6) jūras piekrastes josla — teritorija, kurā ietilpst jūras piekrastes ūdeņi un jūras piekrastes sauszemes daļa;

7) jūras piekrastes ūdeņi — šā likuma izpratnē: akvatorija divu kilometru platumā no jūras krasta līnijas;

8) jūras piekrastes sauszemes daļa — teritorija starp jūras krasta līniju un vietu, kuru sasniedz jūras augstākās bangas;

9) jūras krasta līnija — robeža starp jūras piekrastes sauszemes daļu un jūras piekrastes ūdeņiem normālā stāvoklī;

10) neapbūvēta zemes vienība — šā likuma izpratnē: zeme, uz kuras neatrodas būves vai atrodas tikai tādas būves, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā nav ierakstāmas zemesgrāmatā;

11) zemes aizsardzība — pasākumi zemes degradācijas un degradācijas riska novēršanai un zemes derīgo īpašību saglabāšanai;

12) zemes degradācija — zemes un ar to saistīto resursu ekonomiskās vai ekoloģiskās vērtības samazināšanās vai izzušana cilvēka darbības vai bezdarbības vai dabas procesu rezultātā;

13) zemes konsolidācija — pasākumu kopums, kura ietvaros tiek veikta kompleksa zemes robežu pārkārtošana, lai veidotu racionālu saimniecību struktūru un zemes gabalu platību, veicinātu lauku infrastruktūras un lauku attīstību, kā arī vides aizsardzību;

14) zemes pārraudzība — zemi un tās izmantošanu raksturojošu datu iegūšana no valsts informācijas sistēmām, to analītiska apstrāde un zemes periodiska apsekošana apvidū, lai noteiktu zemes stāvokli un raksturotu tā izmaiņas;

15) zemes pārvaldība — zemes politikas īstenošanas pasākumu kopums, kura mērķis ir veicināt ilgtspējīgu zemes izmantošanu un aizsardzību.

(2) Šajā likumā lietotais termins "zemes gabals" atbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā lietotajam terminam "zemes vienība".

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu zemes izmantošanu un aizsardzību.

3.pants. Zemes izmantošanas un aizsardzības principi

Zemes izmantošanā un aizsardzībā ievēro šādus principus:

1) plānojot zemes izmantošanu, vietējā pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentos paredz efektīvu dabas resursu pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību;

2) vietējā pašvaldība lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes lietošanas kategorijas maiņai prioritāri paredz teritorijas ar zemāko zemes kvalitātes novērtējumu un teritorijas, kas novietojuma un konfigurācijas dēļ nav piemērotas izmantošanai lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā;

3) vietējā pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentos apbūvei prioritāri paredz degradētās teritorijas;

4) zemes īpašnieks, valdītājs un lietotājs (turpmāk — zemes izmantotājs) nerada zemei kaitējumu un ievēro samērīgumu starp sabiedrības vajadzībām un īpašnieku tiesībām.

4.pants. Zemes izmantošanas un aizsardzības nosacījumi

Zemes izmantošanā un aizsardzībā ievēro šādus nosacījumus:

1) ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums ir augstāks par 50 ballēm, vietējā pašvaldība nodrošina šīs vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu, nosakot ierobežojumus zemes sadrumstalošanai un zemes lietošanas kategorijas maiņai;

11) ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums ir augstāks par 45 ballēm, bet nepārsniedz 50 balles, vietējā pašvaldība var noteikt ierobežojumus zemes sadrumstalošanai un zemes lietošanas kategorijas maiņai;

2) zemi izmanto atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajai vai likumīgi uzsāktajai teritorijas izmantošanai;

3) zemes izmantotājs veic darbības, lai saglabātu zemes un augsnes kvalitāti un novērstu tās degradāciju;

4) veicot darbības, kas saistītas ar augsnes virskārtas bojāšanu, zemes izmantotājs ievēro augsnes rekultivācijas prasības;

5) zemes izmantotājs, atsavinot zemi, kas daļēji vai pilnībā atrodas degradētajā teritorijā, par to informē nekustamā īpašuma ieguvēju.

II nodaļaZeme publiskās infrastruktūras un piekļuves nodrošināšanai

5. pants. Zeme tehniskās publiskās infrastruktūras nodrošināšanai

(1) Tehniskās publiskās infrastruktūras attīstības un būvniecības vajadzībām nepieciešamās teritorijas un to izmantošanas nosacījumus nosaka Ministru kabinets vai vietējā pašvaldība neatkarīgi no zemes piederības vai piekritības.

(2) Teritorijas izmantošanas nosacījumus tehniskās publiskās infrastruktūras attīstībai nepieciešamajām teritorijām, ietverot ierobežojumus nekustamā īpašuma izmantošanai, nosaka:

1) Ministru kabineta noteikumos — nacionālo interešu objektiem;

2) vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos, kas apstiprina teritorijas plānojumu un lokālplānojumu, — pārējiem tehniskās publiskās infrastruktūras objektiem.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie izmantošanas nosacījumi aizskar nekustamā īpašuma īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja, vai, ja tāda nav, lietotāja tiesības vai likumiskās intereses, attiecīgā persona var pārsūdzēt tos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Tehniskās publiskās infrastruktūras attīstībai nepieciešamajās teritorijās, saskaņojot ar institūciju, kura ierosinājusi tās noteikt (turpmāk — atbildīgā institūcija), atļauts veikt darbības, kas neapgrūtinātu iecerētās publiskās infrastruktūras projekta īstenošanu. Lai saskaņotu paredzēto darbību, nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs, vai, ja tāda nav, lietotājs vēršas atbildīgajā institūcijā ar iesniegumu, kurā informē par paredzēto darbību. Ja atbildīgā institūcija viena mēneša laikā nav nosūtījusi atteikumu uzsākt paredzēto darbību vai pieprasījusi iesniegt papildu informāciju, uzskatāms, ka iestāde paredzēto darbību ir saskaņojusi.

(5) Atbildīgā institūcija var pieņemt pamatotu lēmumu, kas aizliedz turpināt uzsākto nekustamā īpašuma izmantošanu būvniecībai vai zemes dzīļu izmantošanai, ja nekustamais īpašums atbilstoši būvprojektam minimālā sastāvā vai būvprojektam, vai Ministru kabineta vai pašvaldības izdotam administratīvajam tiesību aktam būs atsavināms sabiedrības vajadzībām un uzsāktā nekustamā īpašuma izmantošana apgrūtina iecerētā infrastruktūras projekta īstenošanu vai būtiski palielina iespējamos papildu izdevumus. Šāda atbildīgās institūcijas lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(6) Tehniskās publiskās infrastruktūras attīstības un būvniecības vajadzībām nepieciešamās teritorijas un šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos paredzētos teritorijas izmantošanas nosacījumus paredz uz laiku līdz septiņiem gadiem ar iespēju termiņu pagarināt, kopā nepārsniedzot 14 gadus, vai līdz uzsāktās tehniskās publiskās infrastruktūras būvniecības pabeigšanai:

1) pēc tam, kad ir veikts sākotnējais izvērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums, ja tas nepieciešams atbilstoši normatīvajiem aktiem;

2) ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem sākotnējais izvērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, bet ir veikta izpēte, kas identificē vajadzīgās teritorijas, vides riskus un objekta funkcionalitāti.

(7) Teritorijas noteikšana par tehniskās publiskās infrastruktūras attīstībai nepieciešamo teritoriju negarantē, ka attiecīgā infrastruktūra tiks uzbūvēta un ka attiecīgais nekustamais īpašums tiks atsavināts sabiedrības vajadzībām.

(8) Atbildīgā institūcija šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos atlīdzina ar ierobežojumiem saistītos zaudējumus.

(9) Ar ierobežojumiem saistītos zaudējumus atlīdzina to faktiskajā apmērā. Šajā pantā noteiktajā kārtībā zaudējumus neatlīdzina, ja:

1) tie radušies nekustamā īpašuma īpašniekam, kurš nekustamo īpašumu ieguvis darījuma rezultātā pēc attiecīgo ierobežojumu noteikšanas;

2) tehniskās publiskās infrastruktūras attīstībai nepieciešamā teritorija sakrīt ar esošu tehniskās publiskās infrastruktūras objekta aizsargjoslu vai tā ir noteikta sarkanās līnijas robežās.

(10) Zaudējumus atlīdzina, pamatojoties uz nekustamā īpašuma īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja, vai, ja tāda nav, lietotāja iesniegumu, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina zaudējumus un to apmēru. Atbildīgā institūcija izvērtē saņemtos dokumentus un pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzināšanu. Izvērtējot iesniegtos dokumentus, atbildīgajai institūcijai ir tiesības pieaicināt sertificētu nekustamo īpašumu vērtētāju.

(11) Ar ierobežojumiem saistītie zaudējumi tiek izmaksāti vienā maksājumā vienā no šādiem gadījumiem (atkarībā no tā, kurš iestājas pirmais):

1) beidzoties šā panta otrajā daļā noteiktajiem izmantošanas nosacījumu ierobežojumiem sakarā ar to atcelšanu vai darbības termiņa izbeigšanos;

2) ja sabiedrības vajadzībām tiek atsavināts viss nekustamais īpašums vai daļa no nekustamā īpašuma, kuram noteikti šā panta otrajā daļā minētie ierobežojumi;

3) pēc tam, kad pieņemts šā panta ceturtajā daļā minētais institūcijas lēmums aizliegt turpināt uzsākto nekustamā īpašuma izmantošanu.

(12) Ja nekustamā īpašuma īpašnieku vai, ja tāda nav, tiesisko valdītāju, vai, ja tāda nav, lietotāju neapmierina institūcijas noteiktais atlīdzināmo zaudējumu apmērs, viņam ir tiesības vērsties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(13) Šajā pantā noteikto kārtību nepiemēro, ja publiskā infrastruktūra teritorijas plānošanas dokumentos tiek plānota privātpersonu interešu nodrošināšanai saskaņā ar šā likuma 7. panta otro daļu.

(14) Ja tehniskās publiskās infrastruktūras attīstības un būvniecības vajadzībām noteiktās teritorijas un šā panta otrajā daļā minētie izmantošanas nosacījumi vairs nav nepieciešami vai beidzies šā panta sestajā daļā noteiktais termiņš un nav uzsākta tehniskās publiskās infrastruktūras būvniecība, atbildīgā institūcija veic izmaiņas izmantošanas nosacījumos, atceļot ierobežojumus.

6.pants. Piekļuves nodrošināšana iekšzemes publiskajiem ūdeņiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām

(1) Lai nodrošinātu piekļuvi iekšzemes publiskajiem ūdeņiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru apmeklēšana ir atļauta saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā nosaka gājēju ceļu kā nekustamā īpašuma tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt šādai teritorijai un organizē gājēju ceļa ierīkošanu. Zemes īpašniekam ir tiesības uz aprobežojuma noteikšanas dēļ radušos zaudējumu atlīdzību.

(2) Ja nekustamā īpašuma tiesību aprobežojums nav noteikts šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā un nekustamā īpašuma īpašnieks nav ierobežojis pārvietošanos pa viņa īpašumā esošiem ceļiem vai ielām, personai ir tiesības izmantot šos citas personas īpašumā esošos ceļus vai ielas, lai piekļūtu iekšzemes publiskajiem ūdeņiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Pārvietojoties pa citas personas īpašumā esošiem ceļiem vai ielām, neizmanto transportlīdzekļus ar motoru, izņemot invalīdu ratiņus ar motoru.

(3) Persona, kas šajā pantā minētajos gadījumos atrodas citai personai piederošā nekustamā īpašumā, ar savu rīcību nedrīkst radīt zaudējumus nekustamā īpašuma īpašniekam vai citādi aizskart īpašuma tiesības.

7.pants. Piekļuves nodrošināšana jaunveidojamiem zemes gabaliem

(1) Visiem jaunveidojamiem zemes gabaliem, izņemot starpgabalus, nodrošina piekļuvi no pašvaldības ceļa vai ielas vai šā likuma 8.1 panta kārtībā noteikta pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas vai arī nodrošina piekļuvi no valsts autoceļa atbilstoši normatīvajiem aktiem par ceļu pievienošanu valsts autoceļiem. Ja tas nav iespējams, piekļuvi nodrošina pa servitūta ceļu vai pa projektētu servitūta ceļu pēc servitūta nodibināšanas.

(2) Paplašinot pilsētas un ciemus vai veidojot jaunas apbūves teritorijas, pirms teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma apstiprināšanas vietējā pašvaldība un zemes īpašnieki vienojas par ielu būvniecībai to sarkanajās līnijās vai ceļu būvniecībai nepieciešamās zemes atsavināšanu vietējai pašvaldībai, kā arī par inženierbūvju būvniecību. Ja vienošanos par nepieciešamās zemes atsavināšanu panākt nav iespējams, vietējā pašvaldība apstiprina teritorijas plānojumu, lokālplānojumu vai detālplānojumu un uzsāk sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu.

8. pants. Ceļu uzturēšanai nepieciešamās zemes izmantošana un atsavināšana

(1) Ja līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai autoceļš reģistrēts kā pašvaldības vai valsts ceļš un iekļauts pašvaldības vai valsts bilancē, bet zeme zem ceļa zemesgrāmatā ierakstīta uz privātpersonas vārda, šī persona nedrīkst liegt pārvietošanos pa pašvaldības vai valsts ceļu.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais autoceļš reģistrēts pašvaldības ceļu un ielu reģistrā un ir vienota pašvaldības ceļu tīkla sastāvdaļa, tas ir koplietošanas ceļš vai iela. Koplietošanas ceļš vai iela ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, kas pieder pašvaldībai un rada īpašuma apgrūtinājumu zemes vienībai, uz kuras tas atrodas.

(3) Koplietošanas ceļa vai ielas robežas kopā ar ceļa nodalījuma joslu vai ielas sarkanajām līnijām pašvaldība iezīmē teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Koplietošanas ceļu vai ielu reģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā normatīvajos aktos par kadastra objektu reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju noteiktajā kārtībā.

(5) Pašvaldībai ir tiesības, informējot zemes īpašnieku, koplietošanas ceļa zemes nodalījuma joslā vai sarkanajās līnijās būvēt, rekonstruēt un atjaunot ceļu vai ielu, kā arī ierīkot jaunas inženierkomunikācijas — iekārtas, ierīces, ietaises, tīklus, līnijas un to piederumus —, ja tas ir nepieciešams sabiedrības interešu īstenošanai.

(6) Šā panta otrajā daļā minētais apgrūtinājums šā panta trešajā daļā noteiktajā apjomā var būt par pamatu zemes reformas laikā ar kompetentās institūcijas lēmumu noteiktā ceļa servitūta vai cita līdzvērtīga apgrūtinājuma dzēšanai.

(7) Valsts vai pašvaldība atbilstoši budžeta iespējām vienojas ar zemes īpašnieku par zemes zem ceļa vai ielas atsavināšanu un atsavina to saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu.

(8) Šā panta otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu nepiemēro attiecībā uz pirmajā daļā minēto valsts ceļu, kas atrodas uz privātpersonai piederošas un zemesgrāmatā ierakstītas zemes, kā arī uz ceļiem, kas atrodas uz valstij piederošas vai piekritīgas zemes.

(9) Valsts meža zemi atsavina Meža likumā noteiktajā kārtībā.

8.1 pants. Pašvaldības nozīmes ceļš vai iela

(1) Pašvaldības nozīmes ceļš vai iela ir privātā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums nekustamajam īpašumam, kas noteikts sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu vienotu ceļu un ielu tīklu pašvaldībā un sabiedrības iespējas un tiesības ikvienam to izmantot.

(2) Pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu pašvaldība nosaka pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā. Pašvaldības nozīmes ielas statusu pašvaldība var piešķirt ar atsevišķu administratīvo aktu, kam pievienots grafiskais pielikums. Pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldība noskaidro to zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju viedokli, kuru zemes robežās atrodas pašvaldības nozīmes iela.

(3) Ja pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas statuss piešķirts, pamatojoties uz atsevišķu administratīvo aktu, pašvaldība mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas statusa piešķiršanu, publicē to pašvaldības mājaslapā internetā kopā ar grafisko pielikumu.

(4) Pašvaldība saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā piedalās pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas būvniecībā un uzturēšanā. Pašvaldības saistošajos noteikumos paredz kārtību, kādā pašvaldība sedz izmaksas par pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas būvniecību un uzturēšanu.

(5) Pašvaldības nozīmes ceļš vai iela ir publiski pieejama, un līdz pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas statusa atcelšanai aizliegts ierobežot transporta un gājēju kustību pa to.

(6) Pašvaldībai ir tiesības, informējot zemes īpašnieku, ierīkot jaunas inženierkomunikācijas — iekārtas, ierīces, ietaises, tīklus, līnijas un to piederumus —, ja tas ir nepieciešams sabiedrības interešu īstenošanai.

III nodaļaZemes konsolidācija

9. pants. Zemes konsolidācijas vispārīgie nosacījumi

(1) Zemes konsolidāciju īsteno lauku apvidos, pārkārtojot zemes robežas, tai skaitā likvidējot starpgabalus, un izstrādājot zemes ierīcības projektu atbilstoši normatīvajiem aktiem zemes ierīcības jomā, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(2) Zemes konsolidācijā ir šādi posmi:

1) zemes robežu pārkārtošanas projekta izstrādāšana;

2) zemes konsolidācijas apstiprināšana;

3) zemes konsolidācijas īstenošana.

10. pants. Zemes robežu pārkārtošanas projekta izstrādāšana

(1) Lai zemes konsolidācijā pārkārtotu zemes robežas atbilstoši tās īpašnieku vai tādas valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības ierosinājumam, kura veic sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, zemes ierīcības darbos sertificēta persona, kuras civiltiesiskā atbildība par profesionālo darbību ir apdrošināta (turpmāk — zemes ierīkotājs), izstrādā zemes ierīcības projektu. Zemes īpašniekam vai valsts pārvaldes iestādei vai pašvaldībai ierosinājums pašvaldībā nav jāiesniedz.

(2) Zemes konsolidācijai izstrādātais zemes ierīcības projekta risinājums atbilst kādam no šā likuma 1. panta pirmās daļas 13. punktā noteiktajiem zemes konsolidācijas mērķiem.

(3) Šā likuma 1. panta pirmās daļas 13. punktā noteikto zemes konsolidācijas mērķi zemes ierīkotājs norāda zemes ierīcības projekta paskaidrojuma rakstā.

11. pants. Zemes konsolidācijas apstiprināšana

(1) Pirms administratīvā akta izdošanas par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu pašvaldība izvērtē, vai zemes konsolidācijai izstrādātais šā projekta risinājums atbilst zemes ierīkotāja zemes ierīcības projekta paskaidrojuma rakstā norādītajam zemes konsolidācijas mērķim.

(2) Apstiprinot zemes konsolidācijai izstrādāto zemes ierīcības projektu, vietējā pašvaldība apliecina zemes robežu pārkārtošanas risinājuma atbilstību zemes ierīkotāja šā projekta paskaidrojuma rakstā norādītajam zemes konsolidācijas mērķim.

(3) Ja zemes robežu pārkārtošanas risinājums neatbilst nevienam zemes ierīkotāja paskaidrojuma rakstā norādītajam zemes konsolidācijas mērķim, tas īstenojams atbilstoši normatīvajiem aktiem zemes ierīcības jomā.

12. pants. Zemes konsolidācijas īstenošana