LegalizeZaudējis spēku - Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2014.–2015.gadam
| Latvija Doing Business – būvniecības atļaujas | 2013.g. | 2014.g. |
|---|---|---|
| Procedūru skaits | 21 | 18 |
| Ilgums (dienas) | 205 | 152 |
| Izmaksas (% no ienākuma uz 1 iedzīvotāju) | 18,6 | 15.4 |
| Vieta | 113 | 79 |
| Latvija Doing Business – nekustamā īpašuma reģistrācija | 2013.g. | 2014.g. |
| --- | --- | --- |
| Procedūru skaits | 5 | 5 |
| Ilgums (dienas) | 18 | 18 |
| Izmaksas (% no īpašuma vērtības) | 2,0 | 2,0 |
| Vieta | 29 | 33 |
| Latvija Doing Business – kredītu reģistrs | 2013.g. | 2014.g. |
| --- | --- | --- |
| Tiesību apjoma koeficients (0-10) | 10 | 10 |
| Kredītu informācijas indekss (0-6) | 5 | 5 |
| Publisko kredītreģistru segums (% no pieaugušo iedzīvotāju kopskaita) | 63,8 | 73.6 |
| Privāto kredītreģistru segums (% no pieaugušo iedzīvotāju kopskaita) | 0,0 | 0,0 |
| Vieta | 3 | 3 |
| Latvija Doing Business – investoru aizsardzība | 2013.g. | 2014.g. |
| --- | --- | --- |
| Darījumu caurspīdīguma indekss (0-10) | 5 | 5 |
| Direktora atbildības indekss (0-10) | 4 | 4 |
| Akcionāru tiesību indekss (0-10) | 8 | 8 |
| Investoru tiesību aizsardzības indekss (0-10) | 5,7 | 5,7 |
| Vieta | 67 | 68 |
| Latvija Doing Business - nodokļi | 2013.g. | 2014.g. |
| --- | --- | --- |
| Maksājumu skaits | 7 | 7 |
| Ilgums (stundas) | 264 | 264 |
| Kopējā nodokļu likme (% no peļņas) | 36,6 | 35.9 |
| Vieta | 52 | 49 |
| Latvija Doing Business – pārrobežu tirdzniecība | 2013.g. | 2014.g. |
| --- | --- | --- |
| Eksporta veikšanai nepieciešamo dokumentu skaits | 5 | 5 |
| Eksporta veikšanai nepieciešamais laiks (dienas) | 10 | 10 |
| Maksa standarta partijai eksportam (ASV $ par konteineru) | 600 | 600 |
| Importa veikšanai nepieciešamo dokumentu skaits | 6 | 5 |
| Importa veikšanai nepieciešamais laiks (dienas) | 11 | 11 |
| Maksa standarta partijai importam (ASV $ par konteineru) | 801 | 801 |
| Vieta | 23 | 17 |
| Latvija Doing Business – līgumsaistību izpilde | 2013.g. | 2014.g. |
| --- | --- | --- |
| Procedūru skaits | 27 | 27 |
| Ilgums (dienas) | 469 | 469 |
| Izmaksas (% no prasības apjoma) | 23,1 | 23,1 |
| Vieta | 24 | 21 |
| Latvija Doing Business – uzņēmējdarbības izbeigšana | 2013.g. | 2014.g. |
| --- | --- | --- |
| Maksātnespējas procesa ilgums (gadi) | 3,0 | 1.5 |
| Procesa izmaksas (% no īpašuma vērtības) | 13 | 10 |
| Apmierināto prasību koeficients (centi no 1 dolāra) | 59,8 | 48.4 |
| Vieta | 33 | 43 |
| Latvija Doing Business – elektroenerģijas pieslēgums | 2013.g. | 2014.g. |
| --- | --- | --- |
| Procedūras (skaits) | 5 | 5 |
| Procedūru laiks (dienas) | 108 | 108 |
| Izmaksas (% no IKP uz 1 iedzīvotāju) | 389,1 | 326,1 |
| Vieta | 86 | 83 |
| Sasaiste ar pamatnostādnēs noteiktajiem politikas mērķiem, rīcības virzieniem vai uzdevumiem | MĒRĶIS: vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā:vairāk e-pakalpojumu! | MĒRĶIS: vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā:vairāk e-pakalpojumu! |
| --- | --- | --- |
| Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai | Izpildes termiņi | Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas |
| Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: | 1. Uzņēmējdarbības uzsākšana | 1. Uzņēmējdarbības uzsākšana |
| 1.1. Procesa uzlabošana uzņēmuma datu grozījumu veikšanai KomercreģistrāAtbilstoši Komerclikuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajam ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina MK. Attiecīgi MK 27.12.2001. noteikumi Nr.567 "Noteikumi par pieteikumu veidlapām ierakstiem komercreģistrā" apstiprina 19 pieteikumu veidlapas ierakstiem komercreģistrā, tostarp veidlapas, kas paredz izmaiņu izdarīšanu dibināšanas līgumā, lēmumā statūtos, par uzņēmuma pievienošanu, sadalīšanu u.c. Turklāt ir noteikta prasība visas aizpildītās lapas sanumurēt un caurauklot. Prasības neattiecina uz elektronisko dokumentu, ja tas ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.Nepieciešams pārskatīt normatīvo regulējumu, kas paredz vienkāršot procesu par komercreģistrā ierakstāmo uzņēmuma datu precizēšanu, atsakoties no normatīvajā regulējumā noteiktajām veidlapām uzņēmumu datu izmaiņu veikšanai komercreģistrā un paredzot paziņojumu apriti tikai elektroniski ar šobrīd portālā www.latvija.lv nodrošinātā elektroniskā pakalpojuma starpniecību un atbilstoši pielāgot šī pakalpojuma funkcionalitāti.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus Komerclikumā, kas paredz vienkāršot procesu par komercreģistrā ierakstāmo uzņēmuma datu precizēšanu, atsakoties no noteiktajām veidlapām uzņēmumu datu izmaiņu veikšanai komercreģistrā un paredzot paziņojumu apriti tikai elektroniski ar šobrīd portālā www.latvija.lv nodrošinātā elektroniskā pakalpojuma starpniecību. Vienlaikus ar grozījumiem jāparedz deleģējums MK noteikumu izstrādei, ar kuriem tiktu noteikts iesniedzamo ziņu saturs.2. sešu mēnešu laikā pēc Komerclikuma grozījumu un no tiem izrietošo MK noteikumu apstiprināšanas atbilstoši pielāgot e-pakalpojuma funkcionalitāti.Minētā pasākuma īstenošana atvieglotu ar uzņēmējdarbību veikšanu saistītās procedūras procedūru un attiecīgi samazinātu nepieciešamo laiku uzņēmējam formalitāšu kārtošanai. | 1.01.12.2015. | TM, UR |
| 1.2. Atteikšanās no reģistrācijas apliecību izsniegšanas nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām, t.sk., saīsinot struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu MK 27.03.2001. noteikumi Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju VID" nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē UR, ir reģistrējamas VID Nodokļu maksātāju reģistrā. Šo noteikumu izpratnē filiāle, izņemot ārvalsts uzņēmēja filiāli, ir struktūrvienība, kas nav reģistrējama UR, bet kuru reģistrē VID Nodokļu maksātāju reģistrā.VID Nodokļu maksātāju reģistrā ietilpst:1. fizisko personu nodokļu maksātāju reģistrs;2. juridisko personu (arī juridisko personu struktūrvienību un filiāļu, kā arī nerezidentu (ārvalsts uzņēmumu) pastāvīgo pārstāvniecību) un uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (turpmāk — citas personas) nodokļu maksātāju reģistrs.Atbilstoši minēto MK noteikumu 6.punktam, nodokļu maksātāju struktūrvienības VID klientu apkalpošanas centrā reģistrējamas 10 dienu laikā no to izveidošanas dienas atbilstoši tā nodokļu maksātāja juridiskajai adresei, kurš izveidojis struktūrvienību. Reģistrējot nodokļu maksātāja struktūrvienību, galvenais uzņēmums iesniedz (uzrāda) VID klientu apkalpošanas centrā šādus dokumentus:1) pieteikuma veidlapu (3.pielikums MK 2001.gada 27.marta noteikumiem Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā" );2) iesniedzēja (pilnvarotās personas) pasi un pilnvarojumu iesniegt dokumentus;3) struktūrvienības telpu īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošus dokumentus vai to kopijas (uzrādot oriģinālus);4) galvenā uzņēmuma lēmumu par struktūrvienības izveidošanu.Pirmkārt, nepieciešams pārskatīt iesniedzamo dokumentu veidus, jo daļa informācijas ir pieejama publiski, piemēram, zvērinātu notāru prakses vietas. Tāpat nav nepieciešams galvenā uzņēmuma lēmums par struktūrvienības izveidošanu, jo struktūrvienība neizveidojas ar lēmuma pieņemšanu, bet gan ar faktisku rīcību (uzsākot lietot attiecīgās telpas, teritoriju vai interneta vietni). Ir izvērtējams jautājums par obligātu reģistrācijas apliecību nepieciešamībuVID 10 dienu laikā izskata nodokļu maksātāja iesniegtos dokumentus, reģistrē nodokļu maksātāju VID Nodokļu maksātāju reģistrā un izsniedz nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību. Nodokļu maksātāja struktūrvienības reģistrācijas apliecību saņem galvenais uzņēmums.MK 27.03.2001. noteikumi Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju VID" neliedz iespēju pieteikumus reģistrācijai Nodokļu maksātāju reģistrā iesniegt arī elektroniski. Līdz ar to jau šobrīd VID klientu apkalpošanas centri nodokļu maksātāju reģistrācijas pieteikumus, t.sk., arī pieteikumus struktūrvienību reģistrācijai, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, pieņem elektroniski. Ja nodokļu maksātājs ir reģistrēts kā VID EDS klients, tad pieteikumu struktūrvienību reģistrācijai nodokļu maksātājs var iesniegt, izmantojot EDS.Secināms, ka nodokļu maksātājs ir VID Nodokļu maksātāju reģistrā ierakstīta persona. Līdz ar to fiziskā persona vai juridiskā persona iegūst nodokļa maksātāja statusu tikai ar attiecīgā ieraksta izdarīšanas brīdi VID Nodokļu maksātāju reģistrā, nevis, saņemot reģistrācijas apliecību. Līdz ar to nepieciešams atteikties no reģistrācijas apliecību izsniegšanas un saīsināt struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu.Lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, FM ir uzsācis darbu pie MK 27.03.2001. noteikumu Nr.150 grozījumu izstrādes, kas noteiks jaunu nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrācijas kārtību VID. Minētie MK noteikumi paredzēs atteikšanos no nodokļu maksātāju reģistrācijas apliecību un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrācijas apliecību izsniegšanas, kā arī tiks saīsināts struktūrvienību reģistrācijai nepieciešamo dienu skaits.Vienlaikus, saskaņā ar TM izstrādāto koncepcijas projektu "Par vienotu institucionālo vienību un saimnieciskās darbības veicēju reģistrāciju" UR pārņems Publisko personu un iestāžu saraksta vešanu un tā kārtība tiks reglamentēta likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Saistībā ar minētās koncepcijas ieviešanu ir jāveic arī grozījumi MK 27.032001. noteikumos Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā". Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas paredz izveidot publisko personu un iestāžu sarakstu, 24.10.2013. izskatīti Saeimā pirmajā lasījumā un ir konceptuāli atbalstīti.Šobrīd VID tiek izstrādāts jauns MK noteikumu projekts. Minētie noteikumi ietvers Plāna 2014.–2015.gadam 1.2.apakšpunktā noteiktos uzdevumus, kā arī paredzēs ātrāku un ērtāku reģistrāciju, personai uzsākot veikt saimniecisko darbību, t.i., paredzēs pašnodarbināto personu reģistrāciju vienlaikus ar saimnieciskās darbības veicēju reģistrāciju. Vienlaikus būs jāveic grozījumi arī Ministru kabineta 07.09.2010. noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli".Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus MK 2001.gada 27.marta noteikumos Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā" vai, nepieciešamības gadījumā jaunus MK noteikumus, paredzot atteikšanos no reģistrācijas apliecību izsniegšanas nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām, atcelt prasības par atsevišķi iesniedzamajiem dokumentiem, un saīsinot struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu.Ieviešot pasākumu tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem to saimnieciskās darbības uzsākšanas un paplašināšanas fāzē, kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 01.09.2015. | FM, VID, TM, UR |
| 1.3. Uzņēmumu UR arhīvā esošo dokumentu elektronizēšana un atteikšanās no uzņēmumu ģeogrāfiskās lietu piekritībasPlāna 2012.gadam uzdevums paredzēja uzņēmumiem ģeogrāfisko lietu piekritības noņemšanu, tādējādi atvieglojot ar uzņēmumā saistīto izmaiņu paziņošanu UR. Jāatzīmē, iesniedzot dokumentus elektroniski (izmantojot reģistrācijas e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai UR oficiālo e-pasta adresi), nosacījums ievērot lietu ģeogrāfisko piekritību (gan jauna subjekta reģistrācijas, gan jebkuru izmaiņu gadījumā) no iesniedzēja viedokļa nav aktuāls, jo dokumenti tiek iesniegti attālināti, neapmeklējot iestādi klātienē.Lai nodrošinātu atteikšanos no uzņēmumu ģeogrāfiskas lietu piekritības, kas apgrūtina uzņēmumu formalitāšu kārtošanu, jāveic būtiskas izmaiņas UR procedūrās, ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus, kā arī ir nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā, kas noteiktu efektīvu dokumentu apstrādi.. Tehniskā risinājuma iegāde ir veikta 2013.gadā veiktā ERAF projekta "UR informācijas sistēmas izveide" aktivitātes "UR arhīva (dokumentu) elektronizācija" ietvaros. Iepirkuma mērķis bija izstrādāt un ieviest integrētu dokumentu digitalizācijas un atpazīšanas risinājumu, kurš nodrošina ātru un efektīvu UR vestajos reģistros reģistrējamo pieteikumu un tiem pievienoto dokumentu pārveidošanu elektroniskā formā, tādējādi optimizējot reģistrācijas procesu. Risinājums sastāv no dokumentu atpazīšanas un web saskarnes elektroniskās reģistrācijas lietas skatīšanai. Digitalizācijas risinājuma izstrāde pabeigta 2013. gada decembrī. Projekta ietvaros ir izstrādāts risinājums, kas nodrošina projekta apjomā noteikto pieteikumu digitalizāciju. 2014. gada laikā UR tiks turpināts darbs pie UR procedūru pielāgošanas risinājuma ieviešanai.Attiecībā uz normatīvā regulējuma pielāgošanu, nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu efektīvu dokumentu apstrādi. Šobrīd notiek darbs pie risinājumu variantu izstrādes, lai dokumentu izskatīšanu jebkurā UR nodaļā varētu nodrošināt bez liela apjoma papildus finansējuma un cilvēkresursiem.Konstatēta problēma, ka, lai UR spētu nodrošināt liela apjoma dokumentu elektronizāciju (ieskenēšanu), ja iesniegtais dokuments ir uz vairākām kopā sastiprinātām lapām, dokumenta lapas ir jāatdala viena no otras. Secināms, ka nav iespējams nodrošināt cauršūta (caurauklota) dokumenta lapu locīšanu ieskenēšanai, kā arī pastāv problēma, ka noteikta veida dokumenti (piemēram, dokumentu atvasinājumi, notariālie akti un notariālie apliecinājumi), tos sadalot, zaudēs juridisko spēku. Dokumenta cauršūšanas mērķis ir garantēt pilnīgu un negrozītu dokumenta saturu, līdz ar to, lai dokumentus (tostarp notariāli apliecinātus dokumentus) varētu sadalīt, nepieciešams normatīvi paredzēt, kārtību, kādā veicama šādu dokumentu apstrāde.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz uzlabot UR ienākošo dokumentu un datu apstrādes procedūras, ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus UR; sakārtot kārtību, kādā dokumenti tiek apstrādāti digitālajā formā nezaudējot to juridisko statusu pēc to sadales; paredz izslēgt nosacījumu reģistrācijas dokumentus iesniegt tajā UR nodaļā, kura veikusi sākotnējo uzņēmuma reģistrāciju (atteikties no lietu ģeogrāfiskās piekritības);2. nodrošināt UR dokumentu digitālo apriti un praksē atteikties no lietu ģeogrāfiskās piekritības, kas paredz reģistrācijas dokumentus iesniegt tajā UR nodaļā, kura veikusi sākotnējo uzņēmuma reģistrāciju no 01.01.2016.Minētais pasākums atvieglotu uzņēmējdarbības formalitāšu kārtošanu UR. | 01.05.2016. | TM, UR |
| 1.4. Mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju darbinieku reģistrācijas vienkāršošana šā uzņēmuma dibināšanas procesā.Šobrīd UR un VID saskaņā ar starpresoru vienošanos, apmainās ar informāciju par komersantu pieteikumiem PVN un mikrouzņēmumu nodokļa maksājumiem. Savukārt, lai jaundibināts uzņēmums, kas plāno veikt mikrouzņēmumu nodokļa maksājumus, reģistrētu darbiniekus VID, tam nepieciešams atsevišķi griezties VID un sagatavot iesniegumu par plānotā darbinieka reģistrēšanu, kas attiecīgi ir laika un izmaksas saturoša prasība. Minēto procedūru identificē arī Doing Business 2014 rādītāji uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā. Pamatojoties uz Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1.pantā noteikto, ka mikrouzņēmuma īpašnieks ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja kritērijiem atbilstoša uzņēmuma dalībnieks un ir šī mikrouzņēmuma darbinieks (t.i., fiziska persona, kuru uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs), un secinot, ka šāda uzņēmuma īpašnieks nodrošinās, ka reģistrējot nodokļu maksātāju kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju automātiski tā īpašnieks tiks reģistrēts kā darba ņēmējs, ir iespējams pieteikt jaundibināmo mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku reģistrāciju. Nodrošinot iespēju mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbinieku reģistrāciju šā uzņēmuma reģistrēšanas brīdī, reģistrējot uzņēmumu ar minētā portāla starpniecību, būtiski tiktu vienkāršota uzņēmējdarbības uzsākšana. Lai īstenotu minēto pasākumu, nepieciešams sagatavot grozījumus MK 07.09.2010. noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz atcelt prasību, ka darba devējs – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs – triju darbdienu laikā pēc VID lēmuma paziņošanas par reģistrāciju mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā reģistrē VID mikrouzņēmuma darbinieku – mikrouzņēmuma īpašnieku, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem. Jāatzīmē, ka minētais šobrīd iekļauts LM virzītajā VSS-475 projektā.Nepieciešams:1. nodrošināt praksē, ka ar 01.06.2015. jaundibinātu uzņēmumu – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju īpašnieki tiek pieteikti šā uzņēmuma reģistrācijas brīdī arī kā darbinieki, informācijas tālāknodošanai VID, un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nav nepieciešams atsevišķi vērsties ar iesniegumu VID par reģistrējamajiem darbiniekiem.Iespējas nodrošināšana pieteikt uzņēmuma - mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekus reģistrācijai VID uzņēmuma reģistrēšanas brīdī Komercreģistrā, atceltu 1 uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru un attiecīgi samazinātu nepieciešamo laiku uzņēmējam formalitāšu kārtošanai. | 01.06.2015. | LM sadarbībā ar TM, UR, FM, VID |
| 1.5. Uzņēmumu reģistra e-pakalpojuma "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros" pārskatīšanaLai nodrošinātu ērtu un vienkāršu uzņēmējdarbības uzsākšanu, ar 21.11.2012. portālā www.latvija.lv tika ieviesta iespēja iesniegt iesniegumu uzņēmuma reģistrēšanai Komercreģistrā. Savukārt kopš portāla www.latvija.lv atjaunošanas 2013.gada nogalē, minētais pakalpojums nebija pieejams līdz 2014.gada aprīļa beigām, tādējādi jau iepriekš identificētajai problēmai par uzņēmēju mazo skaitu, kas izmanto šo pakalpojumu un ar to saistīto risinājumu ieviešanu, šobrīd konstatējams, ka elektroniskā reģistrēšana caur minēto portālu nebija vispār iespējama 5 mēnešus.Neatliekami ir jāsakārto UR un portāla www.latvija.lv savietošanas sistēmas, lai nodrošinātu iespēju reģistrēt uzņēmumus Komercreģistrā ar portāla www.latvija.lv starpniecību, tādējādi nodrošinot atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un lietderīgi izmantojot valsts budžetā līdz šim piešķirtos resursus sistēmas darbībai.Pasākuma īstenošanai ir plānots piesaistīt ERAF finansējumu, ja projekta iesniegums, kurā tiks iekļautas pasākumā norādītās plānotās darbības, atbildīs ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa Nr.2.2.1. "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" ieviešanas nosacījumiem.Nepieciešams:1. izvērtēt UR portālā www.latvija.lv izvietotā e-pakalpojuma "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros" darbības laikā konstatētos trūkumus un veikt nepieciešamos uzlabojumus, nodrošinot stabilu e-pakalpojuma darbību un nepārtrauktu pieejamību.Ieviešot minēto pasākumu tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 30.10.2015. | UR sadarbībā ar VRAA |
| 1.6. E-paraksta funkcionalitātes paplašināšana uzņēmumu reģistrācijai portālā www.latvija.lvPortālā www.latvija.lv ir ieviesta iespēja iesniegt iesniegumu uzņēmuma reģistrēšanai Komercreģistrā. Reģistrācijas pieteikumu e-pakalpojuma ietvaros iespējams parakstīt ar Latvijā izsniegtu drošu e-parakstu (e-paraksts eID kartē vai elektroniskā paraksta viedkartē). Vienlaikus secināms, ka šobrīd ir uzņēmumu elektroniskajai dibināšanai piesakās maz, līdz ar to primāri jāveicina pasākumi, kas paredz uzņēmumu reģistrēšanu elektroniski, tādējādi atvieglojot uzņēmumu reģistrēšanas procedūras un samazinot formalitātēm nepieciešamo laiku.Nepieciešams paplašināt e-paraksta funkcionalitāti, nodrošinot portāla www.latvija.lv sasaisti ar virtuālo e-parakstītāju.VRAA ir izstrādāts risinājums, lai izmantojot portālu www.latvija.lv varētu nodrošināt sasaisti ar virtuālo e-parakstītāju. Lai risinājumu varētu ieviest produkcijas vidē 2013.gadā izsludināta iepirkuma procedūra, 22.11.2013. kā uzvarētājs paziņots LVRTC. Pēc līguma noslēgšanas ar LVRTC tiek turpināts darbs pie risinājuma ieviešanas produkcijas vidē un LVRTC un VRAA katrs savā informācijas sistēmā var uzsākt risinājuma ieviešanu produkcijas vidē. Jāatzīmē, ka uz 18.07.2014. līguma projekts starp LVRTC un VRAA ir saskaņošanas stadijā, līdz ar to līgums vēl nav noslēgts.Ņemot vērā, ka ETSI (European Telecommunication Standard Institute) šobrīd tiek gatavoti jaunajai Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū (COM(2012)0238–C7-0133/2012– 2012/0146(COD)) atbilstoši standarti, kuri būs jāievēro uzticamiem sertifikācijas pakalpojumu sniedzējiem (USPS), ir nepieciešams izvērtēt un lemt par uzdevumā noteiktā pakalpojuma turpmāku ieviešanu vai pielāgošanu no jaunā regulējuma izrietošajiem standartiem.Nepieciešams:1. nodrošināt portāla www.latvija.lv sasaisti ar virtuālo e-parakstītāju.E-paraksta funkcionalitātes paplašināšana uzņēmumu reģistrācijai portālā www.latvija.lv uzlabotu uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru. | 01.10.2015. | VARAM, VRAA SM, LVRTC |
| 1.7. Juridisku personu autentificēšana portālā www.latvija.lv un VRAA izstrādātajā koplietošanas modulī "Vienotā pieteikšanās"Drukātiem medijiem aizvien samazinās ietekme informācijas sniegšanā, jo uzņēmēja ikdiena bieži vien ir ļoti dinamiska un nepieciešama ātra un ērta informācijas iegūšana un darījumu kārtošana. Līdz ar VARAM, VRAA rodas aizvien lielāka nepieciešamība pēc centrālā informācijas portāla uzņēmējiem, kur varētu atrast un saņemt visu nepieciešamo informāciju par atbilstošo dzīves situāciju vienuviet. Šāda iespēja tiek nodrošināta fiziskām personām ar portāla www.latvija.lv palīdzību.Uzņēmēju aptauja liecina, ka vairāk nekā puse uzņēmēju neizmanto interneta vietni www.latvija.lv (54%). Lielākā daļa (85.4%) uzņēmumu internetu izmanto, lai iegūtu informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, nevis e-pakalpojumiem, kas ir augstāks rādītājs nekā 2011. gadā (78%).2013.gadā turpināts darbs pie portāla www.latvija.lv orientēšanas arī uz uzņēmēju auditoriju, lai personas autentificējoties varētu ne tikai atrisināt savas kā privātpersonas jautājumus, bet arī risināt ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus. UR ir nodrošinājis piekļuvi UR datiem, izmantojot VRAA infrastruktūru (e-pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm pieejami ekspluatācijā no 01.03.2013.).MK komitejas 22.04.2013. sēdē (Prot. Nr.15 4.§) tika atbalstīts likumprojekts "Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums". Taču pirms tā tālākas virzības MK, tika nolemts, ka jāizstrādā informatīvais ziņojums "Par kompetento un atbildīgo iestādi, kura nodrošinās kvalificētu un paaugstinātas drošības kvalificētu personas elektroniskās identifikācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību". Informatīvais ziņojums tika izsludināts 07.11.2013 VSS.Vienlaikus, lai nodrošinātu iespēju autentificēt juridiskas personas, gadījumos kad juridisko personu var pārstāvēt divas un vairāk fiziskas personas, šādu risinājumu VRAA plāno izstrādāt līdz 2015.gada aprīlim.VRAA projektā 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/007 "Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vides izveide" ir veikti grozījumi, lai iekļautu aktivitāti "Juridisko personu elektroniskās pilnvarošanas risinājuma izstrāde" un pagarinātu projekta termiņu līdz 27.05.2015, un "Centrālā finanšu un līgumu aģentūra tos ir apstiprinājusi. Līdz ar to uzsākts darbs pie funkcionalitātes izstrādes un ieviešanas, ko VRAA plāno pabeigt 2015.gada 2.ceturksnī.Nepieciešams:1. nodrošināt iespēju autentificēt juridiskas personas portālā www.latvija.lv gadījumos kad juridisko personu var pārstāvēt divas un vairāk fiziskas personas;2. lai nodrošinātu pilnīgu 1.punktā uzdevuma izpildi, nepieciešams VARAM informēt valsts pārvaldes iestādes par pieejamo pakalpojumu "Vienotā pieteikšanās" un izmantošanas nosacījumiem, aicinot iestādes koplietošanas komponenti izmantot (ņemot vērā minēto iestādēm tiktu nodrošināta iespēja pieteikties minētajam pakalpojumam, un VARAM/VRAA informē EM par dalībnieku skaitu un jomām, kurās izmantota minētā komponente);3. nodrošināt juridisku personu autentificēšana arī VRAA izstrādātajā koplietošanas modulī "Vienotā pieteikšanās", lai arī juridiskās personas ārpus portāla www.latvija.lv varētu autentificēties un saņemt e-pakalpojumus, piemēram, Būvniecības informācijas sistēmā.Nodrošinot juridisku personu autentificēšanu portālā www.latvija.lv gadījumos kad juridisko personu var pārstāvēt divas un vairāk fiziskas personas, kā arī VRAA izstrādātajā koplietošanas modulī "Vienotā pieteikšanās", lai arī juridiskās personas ārpus portāla www.latvija.lv varētu autentificēties un saņemt e-pakalpojumus, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 1. 01.04.2015.2. 01.02.2015.3. 01.07.2015. | 1. VARAM, VRAA2. VARAM, VRAA sadarbībā ar nozaru ministrijām3. VARAM, VRAA, EM |
| Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: | 2. Būvniecības process | 2. Būvniecības process |
| 2.1. Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) ieviešana ekspluatācijāBIS nodrošinās elektronisku būvniecības dokumentācijas apriti, sabiedrības vajadzības pēc informācijas par būvniecības procesiem, vienādu pieeju lēmumu pieņemšanā par būvniecību un vienādu likumu interpretāciju visā Latvijas teritorijā. Ar BIS projekta realizāciju plānots, ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi.BIS paredzēts iekļaut Būvkomersantu reģistru, Būvprakses un arhitektu prakses sertifikātu reģistru (Būvspeciālistu reģistru), Neatkarīgu ekspertu reģistru ēku energoefektivitātes jomā, Ēku energosertifikātu reģistru, Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru un Būvinspektoru reģistru. Tādējādi BIS garantēs, ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm – pašvaldību būvvaldēm, EM ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi.Jāatzīmē, ka Būvkomersantu reģistrs, Būvprakses un arhitektu prakses sertifikātu reģistrs, Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrs un Būvinspektoru reģistrs jau tiek ekspluatēts, izmantojot BIS, kā arī BIS izmantošana ir paredzēta attiecīgajos MK noteikumosPlānots, ka iesniegums būvniecības procesa ietvaros vienlaicīgi kalpos arī par iesniegumu būves un tās datu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Lai to īstenotu, TM ir iesniegusi priekšlikumu uz Saeimas 2.lasījumu likumprojektam "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" (reģ. Nr.673/Lp.11). Priekšlikums paredz papildināt likuma 24.pantu ar piekto daļu, nosakot, ka MK nosaka, kādos gadījumos būvniecības procesa ietvaros iesniegtais iesniegums vienlaicīgi ir uzskatāms arī par personu iesniegumu ierosināt kadastra objekta noteikšanu, nekustamā īpašuma veidošanu vai tā sastāva grozīšanu (deleģējums MK noteikumiem). Attiecīgi tiks grozīti MK 2012.gada 10.aprīļa noteikumi Nr.263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi", tajos iekļaujot šo regulējumu.Būves pirmsreģistrācija (kadastra apzīmējuma piešķiršana) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā notiks, izmantojot BIS būvniecības procesa ietvaros pirms būvniecības saskaņošanas, piemēram, pirms būvatļaujas izsniegšanas. Lai to īstenotu, grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.Normas, kas nepieciešamas BIS ieviešanai ekspluatācijā, tiks iekļautas visos uz Būvniecības likuma pamata izdodamajos MK noteikumos, kas regulē būvniecības procesu. Šobrīd minētajos MK noteikumu projektos, izņemot MK noteikumu projektu "Elektroenerģijas ražošanas, glabāšanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi", BIS netiek pieminēta un tie paredz dokumentu apriti tikai papīra formā, līdz ar to padarot neiespējamu BIS ieviešanu bez grozījumiem tajos.BIS paredz, ka dokumenti būs elektroniskā formā un arī komunikāciju starp uzraudzības iestādēm, pasūtītāju un būvkomersantu varēs veikt elektroniski.Saskaņā ar "Būvniecības informācijas sistēmas izstrāde" 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/004 projekta grozījumiem Nr.18, kas spēkā ar 05.06.2014., projekta sasniedzamie uzraudzības rezultāti ir minētie 4 e-pakalpojumi un projekta īstenošanas termiņš ir 30.06.2015., jo Būvniecības informācijas sistēmā tiek izmantoti citu darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2. prioritātes "Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana" 3.2.2. pasākuma "IKT infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.1. aktivitātes "Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība" 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" projektu ietvaros izstrādāti moduļi un saskarnes, kā arī nepieciešams pielāgot jaunajam Būvniecības likumam un uz to pamata izdotajiem pakārtotajiem normatīvajiem aktiem.VRAA izstrādātais koplietošanas modulis "Vienotā pieteikšanās šobrīd nodrošina tikai fizisko personu autentificēšanos. Tāpēc ir būtiski, lai līdz BIS ieviešanai, VRAA papildinātu minēto koplietošanas moduli ar juridisku personu autentificēšanos. Gadījumā, ja koplietošanas modulis nenodrošinās šādu funkcionalitāti, BIS būs jāizstrādā individuāls risinājums, lai arī juridiskās personas varētu autentificēties un saņemt e-pakalapojumus. Līdz ar to, ja BIS projekta ietvaros būs nepieciešams izstrādāt individuālu juridisko personu autentificēšanās līdzekli, ir nepieciešams lemt par papildus līdzekļu piešķiršanu, jo šā brīža BIS projekta ietvaros šādam mērķim nav paredzēti līdzekļi.BIS paredz elektronisku pakalpojumu sniegšanu juridiskām personām, izmantojot VRAA koplietošanas moduļa "Vienotā pieteikšanās" funkcionalitāti, pievienojot attiecīgu pilnvarojumu pakalpojuma izmantošanas laikā. Pašlaik ir iestājies plānotais 4. posma izstrādes pabeigšanas termiņš (10.10.2013.), līdz kuram bija paredzēts papildināt VRAA izstrādātā koplietošanas moduļa "Vienotā pieteikšanās" funkcionalitāti, nodrošinot arī juridisko personu autentificēšanos, līdz BIS ieviešanai vai BIS projekta ietvaros izstrādāt individuālu juridisko personu autentificēšanās risinājumu. BIS izstrādātājs SIA "Tieto Latvia" darbus nav nodevuši. Pašlaik nav zināms objektīvs iemesls darbu kavējumam, tādējādi tiek aprēķināti līgumā paredzētie līgumsodi lai nodrošinātu, ka darbi tiek veikti BIS projekta termiņā.Saeima 09.07.2013. trešajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Būvniecības likums", tā spēkā stāšanās ir noteikta ar 01.10.2014. Atbilstoši MK 17.12.2013. sēdes protokolam Nr.67 101. §, ir pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par 09.07.2013. Saeimā pieņemtā Būvniecības likuma spēkā stāšanās nodrošināšanu", kura pielikumā noteikts, ka Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi stājas spēkā 01.10.2014. saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumu 6. punktu, t.i., vienlaicīgi ar izveidoto reģistru darbības uzsākšanu Būvniecības informācijas sistēmā.Nepieciešams:1. Astoņu mēnešu laikā pēc būvniecības informācijas sistēmas izveides, izstrādāt grozījumus būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos būvniecības procesa nodrošināšanai, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu un citas valsts informācijas sistēmas. Grozījumi būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos, kas regulē datu apmaiņu starp būvniecības informācijas sistēmu un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu izstrādāti sadarbībā ar TM Minēto grozījumu izstrādes laikā nepieciešams lemt par plānoto būvju pirmsreģistrāciju un vai iesniegums būvniecības procesa ietvaros vienlaikus kalpo arī par iesniegumu būves un tās datu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.2. Nodrošināt BIS izstrādes ieviešanu, paredzot ieviest šādus e-pakalpojumus:1) būvniecības ieceres izskatīšana;2) būvatļaujas izsniegšana;3) vienkāršotas rekonstrukcijas vai renovācijas saskaņošana;4) būves nodošana ekspluatācijā.3. Nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmas teksta un telpisko datu apmaiņu digitālā formā ar VZD pārziņā esošajām Valsts informācijas sistēmām pakāpeniski, atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par Būvju kadastrālās uzmērīšanas attīstības koncepcijas ieviešanu (iesniegums būvniecības procesa ietvaros vienlaikus kalpo arī par iesniegumu būves un tās datu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā - būves pirmreģistrācijai).4. Papildināt VRAA izstrādātā koplietošanas moduļa "Vienotā pieteikšanās" funkcionalitāti, nodrošinot arī juridisko personu autentificēšanos, līdz BIS ieviešanai vai BIS projekta ietvaros izstrādāt individuālu juridisko personu autentificēšanās risinājumu.BIS projektu īstenošana būtiski atvieglotu uzņēmēju būvniecības saskaņošanu un tā izmaksas, un vienlaikus uzlabotu Latvijas rādītājus Doing Business reitingā, kā arī GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus. | 1. Astoņu mēnešu laikā pēc BIS izveides2. 01.07.2015.3. 01.01.2016.4. 01.07.2015. | 1. EM, TM, VZD.2. EM Būvvalde (pašvaldība).3. EM, TM, VZD, Būvvalde4.VRAA, EM. |
| 2.2. Būvkomersantu klasifikācijas ieviešanaBūvniecības likums nosaka - lai pretendētu uz tādu būvdarbu veikšanu, kas pilnībā vai daļēji tiks finansēti no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, ja pasūtītājs ir publisko tiesību juridiskā persona vai tās institūcija, būvkomersantam būs jāsaņem klasifikācijas dokuments.Būvniecības likuma 5.pants nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par būvkomersantu klasifikāciju, kuros nosaka:a) klasifikācijas dokumenta saņemšanai iesniedzamās ziņas,b) būvkomersantu klasifikācijas veidus un kritērijus,c) nosacījumus vienreizēja un pagaidu klasifikācijas dokumenta saņemšanai,d) nosacījumus lēmuma par klasifikācijas dokumenta piešķiršanu grozīšanai vai atcelšanai,e) klasifikācijas iestādes pilnvaras,f) informācijas par būvkomersantu klasifikāciju izvietošanas, uzturēšanas, aktualizācijas un pārbaudes kārtību.Būvniecības likuma 23.pants nosaka, ka, lai pretendētu uz tādu būvdarbu veikšanu, kas pilnībā vai daļēji tiek finansēti no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, ja pasūtītājs ir publisko tiesību juridiskā persona vai tās institūcija, būvkomersantam jāsaņem klasifikācijas dokuments. Būvkomersantus klasificē, izvērtējot to finansiāli ekonomiskos rādītājus (tai skaitā būvkomersantu reģistrā iekļautos komersantu raksturojošos datus), tehniskos kritērijus, kā arī profesionālo pieredzi. Būvkomersants ir tiesīgs pretendēt uz vienreizēju vai pagaidu klasifikācijas dokumentu. Informācija par būvkomersantu klasifikāciju ir iekļaujama būvniecības informācijas sistēmā un publiski pieejama.Ar būvkomersantu klasifikāciju tiks nodrošināts, ka:1) būvkomersantu nebūs nepieciešams vērtēt kā tādu publiskā iepirkuma ietvaros, līdz ar to vērtēšanas komisija vērtēs tikai konkursa piedāvājumus;2) būvkomersantam nebūs ik reizi jāiesniedz liels daudzums dokumentu (mazināsies administratīvais slogs būvkomersantiem);3) tiks mazināts korupcijas un nevienlīdzīgas attieksmes risks iepirkumos;4) sarežģītāks vai mērogā lielāks projekts tiks uzticēts tikai noteiktam būvnieku lokam.Nepieciešams:1. Izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt MK attiecīgus MK noteikumus, kas paredz noteikt Būvkomersantu klasifikācijas sistēmu, paredzot:1) klasifikācijas dokumenta saņemšanai iesniedzamās ziņas,2) būvkomersantu klasifikācijas veidus un kritērijus,3) nosacījumus vienreizēja un pagaidu klasifikācijas dokumenta saņemšanai,4) nosacījumus lēmuma par klasifikācijas dokumenta piešķiršanu grozīšanai vai atcelšanai,5) klasifikācijas iestādes pilnvaras,6) informācijas par būvkomersantu klasifikāciju izvietošanas, uzturēšanas, aktualizācijas un pārbaudes kārtību.Pasākuma īstenošana atvieglotu uzņēmēju būvniecības saskaņošanu, un vienlaikus uzlabotu Latvijas rādītājus Doing Business reitingā, kā arī uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus.Pasākums identificēts arī 2014.gada uzņēmumu aptaujā par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un tā ziņojumā par priekšlikumiem turpmāk nepieciešamajiem pasākumiem. | 01.01.2016. | EM |
| 2.3. Vienotu tehnisko noteikumu izdošana un saskaņošana ar BIS starpniecībuDoing Business 2014 Hong Kong SAR, Ķīna ir 1.vietā būvatļaujas saņemšanai procedūru – 6 procedūras, 70 dienas. Ķīnas vienas pieturas aģentūra paredz pieņemt pieteikumu būvatļaujas saņemšanai, kas ir identiska funkcijās Būvvaldei, vienlaikus kā atsevišķa vienība ir ieviesta Institūcija, kas nodrošina sinhronu tehnisko noteikumu izstrādi un saskaņošanu ar Vides aģentūru, Ūdensvada un kanalizācijas tīkla, Telekomunikāciju, Elektropiegādes pieslēguma nodrošinātājiem, Valsts veselības inspekciju, Valsts vides dienestu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.Šobrīd minēto tehnisko noteikumu saskaņošana Latvijā uzņēmējam notiek, atsevišķi griežoties ar iesniegumu katrā institūcijā atsevišķi, kas ir nesamērīgs administratīvo resursu, laika un izmaksu saturošs slogs uzņēmējam. Nepieciešams BIS ietvaros nodrošināt minēto tehnisko noteikumu izdošanu, tādējādi nodrošinot vienas pieturas aģentūras principu un pilnībā nodrošinot ātrāku dokumentu apriti būvatļaujas saņemšanai.09.07.2013. Saeima pieņēma jauno Būvniecības likumu, kas stāsies spēkā 01.10.2014. Līdz ar to šobrīd EM notiek darbs Būvniecības informācijas sistēmas izstrādes un nodošanas ekspluatācijā, vienlaikus turpinās darbs pie vienotu tehnisko noteikumu izdošanas un saskaņošanas ar BIS starpniecību. Vienotu tehnisko noteikumu saņemšanu un izdošanu ar BIS starpniecību paredz 28.11.2011. noslēgtais iepirkuma līguma Nr. EM 2011/04/ERAF "Par Būvniecības informācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu". Vienošanos noslēgšana ar lielākajiem pakalpojumu nodrošinātājiem Latvijā būs iespējama pēc pilnīgas BIS funkcionalitātes izstrādāšanasJāatzīmē, ka vienotu tehnisko noteikumu izdošana un saskaņošana ar BIS starpniecību ir paredzēta BIS projekta ietvaros, bet, iespējams, nepieciešams lemt par papildus līdzekļiem, jo BIS projekta izstrādes analīzes laikā ir noskaidrots, ka minētās funkcionalitātes nodrošināšanai ir nepieciešami lielāki resursi nekā minēts projekta pieteikumā.Nepieciešams:1. nodrošināt vienotu tehnisko noteikumu izdošanu un saskaņošanu ar BIS starpniecību. Nepieciešamības gadījumā, lemt par papildus līdzekļu piešķiršanu, jo BIS projekta analīzes laikā ir noskaidrots, ka minētās funkcionalitātes nodrošināšanai iespējams ir nepieciešami lielāki resursi nekā minēts projekta pieteikumā;2. noslēgt vienošanos ar vismaz lielākajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkla, telekomunikāciju, elektropiegādes pieslēguma nodrošinātājiem Latvijā, Veselības inspekciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu Valsts vides dienestu par to dalību BIS tehnisko noteikumu saskaņošanai.Nodrošinot tehnisko noteikumu saskaņošanu BIS ietvaros, Latvija uzlabotu būvatļaujas saņemšanas procedūras, attiecīgi apsteidzot Ķīnu (izvairoties no atsevišķas institūcijas izveides), ļautu Latviju ierindot šajā jomā 1.vietā (t.i., par 78.vietām augstāk) un ceļot kopējo reitingu par 6 vietām (no 24.vietas uz 18.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2014.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.Minētā pasākuma aktualitāti apstiprina arī VK veiktā pētījuma "Administratīvā sloga samazināšanas iespējas komersantu dokumentu glabāšanas un arhivēšanas jomā". | 01.07.2015. | EM |
| 2.4. Būvdarbu žurnāla un autoruzraudzības žurnāla ieviešana elektroniskajā vidē BIS lietotājiemSaskaņā ar MK 19.08.2014. noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" katrā būvobjektā regulāri aizpildāms būvdarbu žurnāls, izņemot gadījumu, ja speciālajos būvnoteikumos ir noteikts citādi un autoruzraudzības žurnāls, ja tiek veikta autoruzraudzība. No VARAM 2003.gada 24.janvāra rīkojuma Nr.26 "Par būvdarbu žurnālu" un MK 2003.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.342 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 304-03 "Būvdarbu autoruzraudzības noteikumi"" izriet, ka gan būvdarbu žurnāls, gan arī autoruzraudzības žurnāls ir papīra dokumenta formā.Lai mazinātu administratīvo slogu būvniecībā, t. sk. minēto žurnālu reģistrēšanu būvvaldē un to uzglabāšanu, labāku informācijas pieejamību visām iesaistītajām pusēm, izstrādājot BIS, tiek plānots būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības žurnālu nodrošināt elektroniskajā vidē BIS lietotājiem.Nepieciešams:1. nodrošināt būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības žurnālu elektroniskajā vidē Būvniecības informācijas sistēmas lietotājiem. Nepieciešamības gadījumā, MK lemt par papildus līdzekļu piešķiršanu, jo BIS projekta analīzes laikā ir noskaidrots, ka minētās funkcionalitātes nodrošināšanai iespējams ir nepieciešami lielāki resursi nekā minēts projekta pieteikumāNodrošinot būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības žurnālu elektroniskajā vidē BIS lietotājiem, tiktu mazināts administratīvais slogs būvniecības procesā iesaistītajām pusēm, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.Minētā pasākuma aktualitāti apstiprina arī VK veiktā pētījuma "Administratīvā sloga samazināšanas iespējas komersantu dokumentu glabāšanas un arhivēšanas jomā". | 01.07.2015. | EM |
| 2.5. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) izstrādeTAPIS nodrošinās visu līmeņu - nacionālā, reģionālā un vietējā, teritorijas attīstības plānošanas dokumentu teksta un grafisko daļu datu uzturēšanu un publicēšanu, kā arī nodrošinās personām elektroniskā pakalpojuma "Izziņa par nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu" pieejamību. Tādējādi tiks uzlabota informācijas pieejamība par teritorijas attīstības iespējām un ierobežojumiem.TAPIS nodrošinās rīku, ar kā palīdzību pašvaldības varēs atjaunot zemes izmantošanas informāciju, savietojot dažādu valsts reģistru ģeotelpiskos datus, t.sk., ar Būvniecības informācijas sistēmu. Sistēmas ieviešanas rezultātā uzņēmēji iegūs risinājumu ar interaktīvas kartes un dažādu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu palīdzību ērti meklēt un saņemt nepieciešamo ģeotelpisko informāciju, iesniegt priekšlikumus, piedalīties sabiedriskajās apspriešanās. Tādējādi tiks uzlabota pieejamība informācijai par teritorijas attīstības iespējām un ierobežojumiem, kā arī nodrošināta informācijas ticamība.TAPIS izstrāde paredzēta divās kārtās. TAPIS izstrādes 1.kārta ir īstenota 5 pašvaldībās un noslēgusies 19.11.2013.. Pašreiz uzsākta TAPIS izstrādes 2.kārta un VRAA risina jautājumus, kas saistīti ar sadarbības līgumu noslēgšanu par datu apmaiņu ar VZD un LĢIA, kas ir lielākie datu sniedzēji TAPIS. VARAM paralēli gatavo sadarbības līgumu projektus ar pārējiem ārējiem datu sniedzējiem (SM, EM, ZM, DAP, VKPAI, u.c.), lai nodrošinātu datu pieejamību tiešsaistes režīmā TAPIS produkcijas vidē. TAPIS 2.kārtā ir paredzēts ieviest TAPIS vēl 27 pašvaldībās. Ir precizēts pilotpašvaldību saraksts, ar kurām VRAA noslēgusi "Projekta sadarbības apliecinājumus". Paralēli turpinās darbs pie sistēmas pamatfunkcionalitātes izstrādes. Līdz brīdim, kad Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas pārzinis nodrošina Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā esošo datu izsniegšanu sistēmai, sistēmas pārzinis var slēgt vienošanās ar datu sniedzējiem, kuri Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā ir noteikti par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu sniedzējiem.08.07.2014. MK pieņemti noteikumi Nr.392 "Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas noteikumi".Nepieciešams:1. TAPIS ieviešanas ietvaros:1.1. veikt TAPIS integrāciju ar citām Valsts informācijas sistēmām, nodrošinot VARAM sadarbības līgumu noslēgšanu par datu apmaiņu ar VZD un LĢIA, kas ir lielākie datu sniedzēji TAPIS un VARAM kā arī noslēgt sadarbības līgumus ar pārējiem ārējiem datu sniedzējiem (SM, EM, ZM, DAP, VKPAI, u.c.), lai nodrošinātu datu pieejamību tiešsaistes režīmā TAPIS produkcijas vidē;1.2. izstrādāt un ieviest reģionālās attīstības indikatora moduli (RAIM), kas paredz uzkrāt informāciju par ekonomiskajiem un nozaru ieguldījumu datu rādītājiem, ļaus izvērtēt pašvaldību teritorijas attīstības tendences, tādējādi nodrošināt reģionālās attīstības uzraudzību un infrastruktūras plānošanu;1.3. izveidot e-pakalpojumu "Izziņa par nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu";1.4. pabeigt TAPIS sistēmas pamatfunkcionalitātes izstrādi.TAPIS un BIS projektu īstenošana būtiski atvieglotu uzņēmēju būvniecības saskaņošanu un tā izmaksas, un vienlaikus uzlabotu Latvijas rādītājus Doing Business reitingā, kā arī uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus. | 01.01.2016. | VARAM, VRAA, TM, VZD, EM, SM |
| Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: | 3. Nekustamā īpašuma reģistrācija | 3. Nekustamā īpašuma reģistrācija |
| 3.1. Elektroniskā nekustamā īpašuma reģistrēšanas ieviešanaŠobrīd, lai reģistrētu nekustamā īpašumu, uzņēmējs kārto visas nepieciešamās formalitātes papīrā, tostarp apmeklējot Zemesgrāmatu nodaļas klātienē.Saskaņā ar Doing Business 2014 vērtējumu, Latvijā identificējamas 5 procedūras un 18 dienas nekustamā īpašuma reģistrācijai Zemesgrāmatā. Turpretim Igaunijā un Lietuvā ir nekustamā īpašuma reģistrēšanai ir paredzētas 3 procedūras, kas aizņem attiecīgi 17,5 un 2,5 dienas.Doing Business 2014 kā labo praksi novērtē Gruziju (1.vieta). Gruzijā nekustamā īpašuma reģistrēšana aizņem 1 procedūru un 2 dienas. Lai reģistrētu nekustamo īpašumu ir nepieciešama sekojoša dokumentācija: pārdošanas līgums, kopija dokumentam, kas apliecina pārdevēja un pircēja identifikāciju, dokuments, kas apliecina samaksu par publisko reģistru reģistrācijas maksu, savukārt notariālais apstiprinājums un maksājums par valsts nodevu tiek saņemts izmantojot tiešsaisti. Turklāt Zemesgrāmatas tiesneši par iesaistīto pušu īpašumtiesībām pārliecinās pieejamajos kadastra reģistros (vienlaikus process ir nodrošināms arī klātienē). Jaunā tiešsaistes sistēma iekļauj "iepriekšējā biroja" informāciju, skenējot informāciju. Pieteikumu var iesniegt darījumu kādā no 500 autorizētiem lietotājiem (bankas, notāri vai nekustamā īpašuma kompānijas) – minētie speciālisti saņem apmācību ar Zemesgrāmatas turētāja institūcijas (Public Registry NAPR) un paraksta starpresoru vienošanos ar speciālistu. Pilnvarotā iestāde/speciālists, kas saņem pieteikumu, pārbauda pircēja un pārdevēja identitāti, kā arī īpašuma tiesības. Kad informācija ir iesniegta, Public Registry NAPR darbinieks pārbauda īpašumtiesības un personu identitāti (attiecīgajai datu bāzei var piekļūt elektroniski) esamība un apstrādāt pārskaitījumu. Gruzijas likumdošana paredz iespēju paātrinātās procedūras, ja pircējs vēlas reģistrēt īpašumu tiesības vienā iesniegšanas dienā visu nepieciešamo dokumentu, maksa ir attiecīgi 3 reizes lielāka par valsts maksas pakalpojuma veikšanu (informācijas apstrāde). Lai ieviestu mūsdienu uzņēmējdarbības prasībām atbilstošus un efektīvus valsts pārvaldes pakalpojumus Latvijā, kā arī vērtējot starptautisko labo praksi nekustamā īpašumtiesību reģistrācijā, nepieciešams turpināt Zemesgrāmatu nodaļu pakalpojumu pieejamību Latvijā un ieviest elektronisku nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas reģistrāciju.Pasākumi attiecībā uz elektroniskā nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas reģistrācijas ieviešanu ir atkarīgi no likumprojektu "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" (Nr.672/Lp11), "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" (Nr.673/Lp11) un "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" (Nr.674/Lp11) virzības Saeimā".Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta "Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu arhīvu sagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai - 1.kārta" ietvaros jau apzinātas nekustamā īpašuma ierakstīšanas un tiesību nostiprināšanas procesā iesaistītās institūcijas, t.sk., to elektroniska iesaiste. LikumprojektI ("Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" (VSS-559), "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" (VSS-560) un "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā"" (VSS-561)) palielina sadarbības apjomu tiesību nostiprināšanas procesā gan VZD un zemesgrāmatu nodaļām, kā arī starp zemesgrāmatu nodaļām (lēmumu pieņemšanas procesā tiks izmantoti citā zemesgrāmatu nodaļā iesniegti un ieskenēti dokumenti), kā arī paredz zvērinātam notāram pienākumu iesniegt nostiprinājuma lūgumu. Ievērojot minēto, ar attiecīgu grozījumu spēkā stāšanās, uzdevums tiks izpildīts tiktāl ciktāl tas neskar pašvaldību iesaisti.Tāpat nepieciešams nodrošināt, ka elektroniski tiek paplašināts no pašvaldības saņemamās informācijas apjoms, piemēram, informācija par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām. Lai to īstenotu nepieciešams veikt grozījumus likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", likumā "Par zemes reformu lauku apvidos" un MK 28.09.2010. noteikumos Nr.919 "Par vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību un termiņiem", kas šobrīd rada juridisku šķērsli praktiski īstenot jau šobrīd normatīvajos regulējumos paredzēto kārtību, ka iestādes saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.panta sestajā daļā noteikto sadarbojoties nepieciešamo informāciju sniedz elektroniskā veidā, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi).Nepieciešams:1. nodrošināt praksē nekustamā īpašumtiesību reģistrācijas nostiprināšanu elektroniski Zemesgrāmatā;2. izstrādāt grozījumus likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", likumā "Par zemes reformu lauku apvidos" un MK 28.09.2010. noteikumos Nr.919 "Par vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību un termiņiem", nodrošinot, ka elektroniski tiek paplašināts no pašvaldības saņemamās informācijas, t.i., informācijas par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām, apjoms.Ieviešot pilnīgi elektronisku nekustamā īpašuma reģistrāciju, uzņēmējiem tiktu būtiski atvieglota procedūras kārtošana, samazinot esošo 18 dienu skaitu līdz minimumam un paredzot tikai 1 procedūru atbilstoši Doing Business metodoloģiskajiem apsvērumiem, kā arī ļautu Latviju ierindot šajā jomā 9.vietā (no 33.vietas) un ceļot kopējo reitingu par 4 vietām (no 24.vietas uz 21.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2014.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. | 01.01.2015. | 1. TA2. VARAM, TM |
| 3.2. Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas funkcionalitātes izstrāde iespējai parakstīt elektronisku nostiprinājuma lūgumu ar drošu e-parakstuŠobrīd, lai reģistrētu nekustamā īpašumu, uzņēmējs kārto visas nepieciešamās formalitātes papīrā, tostarp apmeklējot Zemesgrāmatu nodaļas klātienē.Lai ieviestu pilnīgi elektronisku nekustamā īpašuma reģistrāciju, 2013.gadā ir izstrādāta tehniski iespēja lietotājam autorizēties tīmekļa vietnē www.zemesgramata.lv ar e-parakstu/e-ID, aizpildīt un parakstīt elektronisku nostiprinājuma lūgumu ar e-parakstu/e-ID. Saņemot nostiprinājuma lūgumu VVDZ, tiek veiktas e-paraksta atbilstības un laika zīmoga pārbaudes un vīrusa vai citas kaitnieciskās programmatūras neesamība dokumentos. Praktiski izmantot šo iespēju būs iespējams līdz ar grozījumu pieņemšanu Zemesgrāmatu likumā (16.04.2013 sēdē atbalstīts likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" (TA-2376) (prot. Nr.20., 58.§)). Likumprojekts (Nr.672/Lp11), kas 19.06.2014. pieņemts Saeimā otrajā lasījumā.Nepieciešams:1. nodrošināt praktiski iespēju, izmantojot e-parakstu, parakstīt elektronisku nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatā, t.sk., veicot e-paraksta atbilstības un laika zīmoga pārbaudes un vīrusa vai citas kaitnieciskās programmatūras neesamību dokumentos.Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas funkcionalitātes izstrāde iespējai parakstīt elektronisku nostiprinājuma lūgumu ar droša e-parakstu sniegtu iespēju ne tikai uzlabot Latvijas pozīcijas Doing Business reitingā, bet arī samazināt nekustamā īpašuma īpašniekam nepieciešamo procedūru skaitu un laiku formalitāšu kārtošanā. | 01.01.2015. | TA |
| Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: | 4. Investoru aizsardzība | 4. Investoru aizsardzība |
| 4.1. Kapitāldaļu reģistra vešanas kārtības pilnveidošanas iespēju vērtēšanaSaskaņā ar pašreizējo Komerclikuma regulējumu dalībnieku un akcionāru reģistru ved kapitālsabiedrības valde. Dalībnieka vai akcionāra statusu persona iegūst ar brīdi, kad tā tiek ierakstīta dalībnieku vai akcionāru reģistrā. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā valde dalībnieku reģistru iesniedz UR pievienošanai sabiedrības lietai, lai tas būtu publiski pieejams. Akciju sabiedrības gadījumā akcionāru reģistrs netiek iesniegts UR pievienošanai sabiedrības reģistrācijas lietai - akcionāru reģistrs ir pieejams tikai pašā sabiedrībā un nav publiski pieejams citām personām.Ar minēto kārtību saistītas dažādas problēmas attiecībā uz dalībnieku un akcionāra tiesību iegūšanu un aizsardzību. Atbilstoši Ārvalstu investoru padomes Latvijā sniegtajam viedoklim, viens no iespējamiem risinājumiem šādām situācijām būtu dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas funkcijas nodošana kādai trešajai personai (iestādei), un šādā gadījumā jaunais kapitālsabiedrības daļu vai akciju īpašnieks pats varētu vērsties pie dalībnieku un akcionāru reģistra turētāja, lai tiktu izdarīts attiecīgs ieraksts dalībnieku vai akcionāru reģistrā. Tādējādi tiktu nodrošināts kontroles mehānisms kapitāla daļu īpašnieku maiņai, kas veicinātu kapitāla daļu īpašnieku tiesību aizsardzību. Uz šādu iespēju norādīts jau 2011.gadā, aktualizējot diskusiju par dalībnieku un akcionāru reģistra vešanu, norādot, ka likumā būtu nepieciešams paredzēt kārtību, ka kapitāla daļu īpašniekiem (ar valdes starpniecību) ir tiesības dalībnieku reģistru vest valsts nodrošinātā kapitāla daļu reģistrā, vienlaikus nosakot tiesiskās sekas šāda ieraksta esamībai, t. sk. šāds ir ieraksts ir priekšnoteikums no kapitāla daļām izrietošo tiesību izmantošanai un tā ieraksts aizsargā labticīgas trešās personas.Jāatzīmē, ka Latvijas Centrālais depozitārijs jau šobrīd nodrošina akcionāru reģistra kārtošanu sabiedrībām, kuras to ir pieteikušas brīvprātīgi.Vienlaikus Ārvalstu investoru padomes Latvijā norāda, ka šāds publiskas reģistrācijas pienākums pēc būtības ir uzskatāms par civiltiesību subjektu privātās autonomijas ierobežojumu, tādēļ uzsver, ka šāda iespēja būtu nosakāma tikai kā opcionāla, tas ir, sabiedrības dalībniekiem vai akcionāriem būtu piešķiramas tiesības izvēlēties, vai iesaistīt sabiedrības reģistra vešanā trešo personu vai nē.Nepieciešams:1. izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu par kapitāldaļu reģistra vešanas kārtības pilnveidošanas iespēju, pārskatot tiesības dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas funkcijas nodot trešajai personai (iestādei).Minētā pasākuma īstenošana veicinātu ar uzņēmējdarbības veikšanu saistīto procedūru caurskatāmību, kā arī sakārtotu ar uzņēmējdarbību veikšanu saistītās procedūras, tādējādi uzlabojot arī Latvijas pozīcijas Doing Business, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus. | 01.12.2015. | TM |
| 4.2. Imperatīvu normu noteikšana Komerclikumam attiecībā uz akciju sabiedrībām (iespējams, arī sabiedrībām ar ierobežotu atbildību), kuru būtisku pārkāpumu gadījumā attiecīgie sabiedrības pārvaldes institūciju lēmumi un citas darbības automātiski atzīstamas par spēkā neesošām2010.gadā, tulkojot Komerclikuma 286.panta noteikumus par akcionāru sapulču lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts nonācis pie secinājuma, ka Komerclikuma 286.panta pirmā daļa atbilst dispozitīvas tiesību normas pazīmēm, tāpēc normā paredzētās tiesiskās sekas tiesa var piemērot vai nepiemērot, taču tiesai ir jāmotivē, kādēļ minētā tiesību norma ir vai nav attiecināma uz tās konstatētajiem lietas faktiskajiem apstākļiem (Senāta CD SKC-37/2010).Šāds Komerclikuma 286.panta tulkojums (kas mutatis mutandis piemērojams arī saistībā ar Komerclikuma 217.pantu, kas attiecas uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) praksē var novest pie mazākuma akcionāru tiesību pilnības ignorēšanas, piemēram, mazākuma akcionāru neaicināšu uz akcionāru sapulcēm, informācijas nesniegšana utt., kas savukārt nozīmē, ka mazākuma ieguldījums Latvijas akciju sabiedrībās ir nedrošs un nepievilcīgs, izņemot ja tiek noslēgts akcionāru līgumus, kas piešķir papildu aizsardzību mazākuma akcionāram (tomēr arī šāda līguma spēks un sekas Latvijas tiesu praksē nav nopietni vērtētas).Tam sekas ir šādu mazākuma ieguldījumu skaita un apmēra samazinājums, kas nozīmē, ka Latvijas akciju sabiedrībām ir grūtāk un dārgāk piesaistīt kapitālu mazākuma investīciju izskatā, kas bremzē visas ekonomikas attīstību.Tādēļ Ārvalstu investoru padomes Latvijā ieskatā būtu nepieciešams izstrādāt attiecīgus papildinājumus Komerclikumam, kas noteiktu, ka noteikumi par akciju sabiedrībām (un, iespējams, arī sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) ir imperatīvas normas, kuru būtisku pārkāpumu gadījumā attiecīgie sabiedrības pārvaldes institūciju lēmumi un citas darbības automātiski atzīstamas par spēkā neesošām.Nepieciešams:1. izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu par grozījumu veikšanu Komerclikumā, kas paredz, ka noteikumi par akciju sabiedrībām (un, iespējams, arī sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) ir imperatīvas normas, kuru būtisku pārkāpumu gadījumā attiecīgie sabiedrības pārvaldes institūciju lēmumi un citas darbības automātiski atzīstamas par spēkā neesošām.Minētā pasākuma īstenošana veicinātu ar uzņēmējdarbības veikšanu saistīto procedūru caurskatāmību, kā arī sakārtotu ar uzņēmējdarbību veikšanu saistītās procedūras, tādējādi uzlabojot arī Latvijas pozīcijas Doing Business, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus. | 01.12.2015. | TM |
| 4.3. Komerclikuma normu pārskatīšana, kas paredz noteikt kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu noteikumu spēku, sekas un izpildāmībuKapitālsabiedrību dalībnieku līgumi starp Latvijas sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību dalībniekiem ir praksē ļoti bieži izmantots tiesību instruments, kas paaugstina korporatīvās pārvaldības integritātes līmeni un komercdarbības paredzamību, tomēr ne Komerclikumā, ne Latvijas tiesu praksē nav skaidri un gaiši noteiktas kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu spēks, sekas un izpildāmība, piemēram, vai šie līguma noteikumi var saistīt pašu sabiedrību un tās valdi, vai tie var saistīt trešās personas, u.c. aspekti. Komerclikuma 281.panta noteikumi noteic vienīgi zināmu akcionāru saistību ierobežojumus.Ārvalstu investoru padomes Latvijā ieskatā būtu nepieciešams izstrādāt attiecīgus papildinājumus Komerclikumam, kas noteiktu kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu noteikumu spēku, sekas un izpildāmību u.c. aspektus, skaidri nosakot, ka dalībnieku līgumi nevar grozīt minētos noteikumus, bet var tos papildināt un sīkāk detalizēt.Nepieciešams:1. izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu par Komerclikuma normu pārskatīšana, kas paredz noteikt kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu noteikumu spēku, sekas un izpildāmību u.c. aspektus, skaidri nosakot, ka dalībnieku līgumi nevar grozīt minētos noteikumus, bet var tos papildināt un sīkāk detalizēt.Minētā pasākuma īstenošana veicinātu ar uzņēmējdarbības veikšanu saistīto procedūru caurskatāmību, kā arī sakārtotu ar uzņēmējdarbību veikšanu saistītās procedūras, tādējādi uzlabojot arī Latvijas pozīcijas Doing Business, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus. | 01.12.2015. | TM |
| 4.4. Komercreģistrā pieteikto ziņu pareizības pārbaudes veikšana pēc būtībasAtbilstoši Ārvalstu investoru padomes Latvijā norādījumiem, ir svarīgi nodrošināties pret situācijām, kad īslaicīgi komercreģistrā tiek reģistrētas nepatiesas ziņas, kas ļauj neatgriezeniski ietekmēt komersanta stāvokli un lietas, ievērojot komercreģistra ierakstu publisko ticamību. Līdz ar to Ārvalstu investoru padome Latvijā ir izvirzījusi priekšlikumu iekļaut Uzņēmuma reģistra likumā normu, kas paredz Uzņēmuma reģistra valsts notāra tiesības pārbaudīt reģistrācijai komercreģistrā pieteikto ziņu pareizību pēc būtības (faktisko apstākļu pārbaude), tostarp tiesības pieprasīt no pieteicēja un citām personām paskaidrojumus un pierādījumus.Minētās normas ieviešana sniegtu valsts notāram tiesības kritiskās situācijās pārliecināties par pieteikto ziņu pareizību, patiesumu un atbilstību likuma noteikumiem, kā arī novērstu nepamatotus ierakstus komercreģistrā līdz taisīts tiesas nolēmums pēc būtības saskaņā ar Civilprocesa likuma 30.4 nodaļas noteikumiem. Gadījumā, ja valsts notāram rastos pamatotas šaubas par pieteikto ziņu pareizību pēc būtības, valsts notārs varētu atlikt ieraksta izdarīšanu komercreģistrā līdz spēkā stājas augstākminētais tiesas nolēmums, pie nosacījuma, ja šāda tiesvedība tiek ierosināta konkrētu dienu laikā pēc valsts notāra lēmuma pieņemšanas. Tādēļ būtu nepieciešams izstrādāt attiecīgus grozījumus Uzņēmuma reģistra likumā, kas noteiktu Uzņēmuma reģistra valsts notāra tiesības pārbaudīt reģistrācijai komercreģistrā pieteikto ziņu pareizību pēc būtības. Minētie grozījumi būtu jāsalāgo ar Civilprocesa likuma 30.4 nodaļas noteikumiem. Priekšlikuma akceptēšanas gadījumā būtu nepieciešams arī izvērtēt, vai līdztekus nebūtu jānosaka kārtība, kā valsts notārs varētu izmantot tiesības pieprasīt papildu ziņas un dokumentus, atliekot ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, lai novērstu šaubas par negodprātīgu vai nepareizu tiesību normu piemērošanu.Vienlaikus jāņem vērā, ka 22.05.2013.gada stājās spēkā likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Reģ. Nr. 284/Lp11), kuru piemēro no 2013.gada 1.jūlija, un tā grozījumi noteic jaunu lietu kategoriju – ieviesta "specializēta" tiesa kapitālsabiedrību iekšējo strīdu izskatīšanai.Izvērtējot Ārvalstu investoru padomes priekšlikumu nepieciešamajām izmaiņām, TM norāda, ka šobrīd UR sistēma ir veidota tā, ka visus jautājumus pēc būtības var izskatīt tikai tiesa. Lietu izskatīšana pēc būtības prasītu radikālas izmaiņas UR darbībā, prasot arī ļoti lielus finanšu resursus. Turklāt tas nozīmētu, ka UR izskatāmo lietu termiņi ievērojami pieaugtu. Tajā pašā laikā TM atbalsta iespēju, ka strīdu gadījumā, ja ir saņemts pieteikums par pieteikuma neatbilstību faktiskajiem apstākļiem, UR varētu pieņemt lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu (lēmuma "iesaldēšana") līdz brīdim, kad tiesa izskata strīdu pēc būtības.Līdz ar to jautājums par komercreģistrā pieteikto ziņu pareizības pārbaudes veikšanu pēc būtības vērtējams, ņemot vērā 2013.gadā ieviesto specializēto tiesu.Nepieciešams:1. izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu par iespēju normatīvajā regulējumā paredzēt normas, kas nosaka kārtību, kādā notiek reģistrācijai komercreģistrā pieteikto ziņu pārbaude pēc būtības, , ja ir saņemts pieteikums par pieteikuma neatbilstību faktiskajiem apstākļiem, ņemot vērā 2013.gadā ieviesto specializēto tiesu iekšējo komercstrīdu risināšana.Minētā pasākuma īstenošana veicinātu ar uzņēmējdarbības veikšanu saistīto procedūru caurskatāmību, kā arī sakārtotu ar uzņēmējdarbību veikšanu saistītās procedūras, tādējādi uzlabojot arī Latvijas pozīcijas Doing Business, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus. | 01.12.2015. | TM, UR |
| 4.5. Akciju opciju normatīvā regulējuma pilnveidošanaAkciju opciju tiesību institūta būtību raksturo akciju sabiedrības iespējas pieņemt lēmumu par akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem. Akciju opcijas ļauj tām personām, kurām šādas tiesības ir piešķirtas, iegūt attiecīgās akciju sabiedrības akcijas. Lēmums par akciju pirkuma tiesību piešķiršanu ir balstīts uz akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānu, paredzot skaidrus nosacījumus, kādiem iestājoties, darbinieks var izlietot akciju opcijas (iegūt akciju sabiedrības akcijas). Parasti viens no nosacījumiem attiecas uz noteikta termiņa iestāšanos. Proti, lai nodrošinātu, ka akciju sabiedrības valdes un padomes locekļi, kā arī darbinieki būtu ieinteresēti augstāku akciju sabiedrības rezultātu sasniegšanā, tiek paredzēts, ka akciju pirkuma tiesības attiecīgā persona var izlietot tikai pēc noteikta laika perioda. Akciju opciju piešķiršana uzņēmuma darbiniekiem ir plaši izplatīta un valsts līmenī atbalstīta prakse daudzās valstīs, jo veicina akciju sabiedrību pārvaldes institūciju amatpersonu un darbinieku motivēšanu un ieinteresētību uzņēmuma darbības rezultātos un attīstībā. Turklāt akciju opciju regulējums veicina akciju sabiedrības ilgtermiņa interešu ievērošanu.Lai īstenotu darbinieku akciju opciju plānu, iestājoties akciju opciju īstenošanas termiņam, akciju sabiedrībai ir nepieciešams palielināt pamatkapitālu vai arī iegādāties akcijas tirgū, lai atbilstoši plāna noteikumiem pārdot akcijas darbiniekiem. Lai akciju sabiedrība varētu to īstenot, ir nepieciešami grozījumi Komerclikuma regulējumā par akciju opcijām un pirmtiesībām.20.12.2012. Saeimā jau tika pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kas no 2013.gada 10.janvāra nosaka, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts ir ienākums, kas gūts, īstenojot akciju opcijas, kuras darba ņēmējam piešķīris darba devējs vai ar darba devēju saistīts uzņēmums likuma "Par uzņēmuma ienākuma nodokli" izpratnē. Arī likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" no 01.01.2013. paredz akciju opciju īstenošanas ienākuma aplikšanu ar algas nodokli. Ņemot vērā, ka Komerclikuma normas pagaidām vietējām akciju sabiedrībām ierobežo akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem, tāda iespēja ir tikai ārvalstīs reģistrētām kapitālsabiedrībām.Nepieciešams:1. veikt grozījumi Komerclikumā, kas paredz pilnveidot normatīvo regulējumu par akciju opcijām un pirmtiesībām, atceļot akciju sabiedrībām ierobežojumu akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem.Minētā pasākuma ieviešana nodrošinās iespēju uzlabot uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus. | 01.01.2016. | TM |
| Rīcības virziens mērķa sasniegšanai | 5. Grāmatvedība un nodokļi | 5. Grāmatvedība un nodokļi |
| 5.1. Jaunā Gada pārskata likuma izstrāde18.12.2008. Eiropas Parlaments pieņēma neleģislatīvu rezolūciju par grāmatvedības prasībām maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši saimnieciskajām mikrovienībām norādot, ka Grāmatvedības direktīvas (Padomes Ceturtā un Septītā direktīva) bieži vien rada lielu slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem un jo īpaši saimnieciskajām mikrovienībām, un lūdza Eiropas Komisiju turpināt iesākto darbu, pārskatot minētās direktīvas. Eiropas Parlaments un Padome 26.06.2013. pieņēma Direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem. Eiropas Komisijas sagatavotās 2013/34/ES direktīvas izstrādes mērķis ir sniegt iespēju dalībvalstīm samazināt birokrātisko un administratīvo slogu mikro un mazajiem uzņēmumiem, stiprinot "domā par mazajiem vispirms" principa integrēšanu, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus un nodrošinot, ka administratīvais slogs ir samērīgs ar šā regulējuma radīto labumu, tādējādi veicinot šo uzņēmumu izaugsmi un darba vietu radīšanu, sniegtu taustāmu labumu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.2013.gada nogalē Latvijā uzsākts darbs pie jauna Gada pārskatu likumprojekta 2013/34/ES direktīvas pārņemšanai nacionālajā līmenī. Jāatzīmē, ka 2013/34/ES direktīva paredz atšķirīgu klasifikāciju mikro, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu noteikšanā, kas obligāti pārņemama visās EEZ valstīs, t.i., ir noteikti šādi sliekšņi Bilancei (EUR) / Neto apgrozījumam (EUR) / Vidējam darbinieku skaitam finanšu gada laikā:1) Mikro uzņēmumiem: 350 000/ 700000 / 10;2) maziem uzņēmumiem: 4000000/ 8000000 / 50;3) vidējiem uzņēmumiem: 20000 000/ 40000000/ 250.2013/34/ES direktīva paredz iespējas ieviest vairākus atvieglojumus prasībām gada pārskatu sagatavošanā mikro un maziem uzņēmumiem – ES dalībvalstis ir tiesīgas samazināt norādāmo posteņu skaitu bilances un peļņas vai zaudējumu pārskatos un tāpat kā līdz šim atbrīvot no naudas plūsmu aprēķināšanas un vadības ziņojuma sastādīšanas.Lai 2013/34/ES direktīvu pielāgotu nacionālajā līmenī un nodrošinātu tās noteiktā mērķa sasniegšanu ir izveidota FM darba grupa, kuras mērķis ir analizēt un noteikt prasības un atvieglojumus, atbilstoši direktīvai, un izstrādāt jaunu Gada pārskatu likumu, kurš stātos spēkā ar 01.07.2015.EM uzskata, ka ir svarīgi neapgrūtināt mikro/ mazos uzņēmumus ar detālas informācijas sniegšanu, kā, piemēram, mazāk par 0,5% mikro un mazās sabiedrības gada pārskatā norāda tādus posteņus kā aizņēmumi pret obligācijām, akcijās pārvēršamie aizņēmumi, maksājamie vekseļi un atvasinātie finanšu instrumenti.Vienlaikus, atbilstoši EM veiktajam vērtējumam, secināts, ka Latvijā ir noteiktas vienas no augstākajām prasībām ES, paredzot zemus sliekšņus bilances, neto apgrozījuma un vidējā darbinieku skaita veidā, no kuriem uzņēmumiem ir piemērojama obligātā revīzija. Latvijā noteiktie obligātās revīzijas sliekšņi: bilance – 400 000 EUR / neto apgrozījums – 800 000 EUR un 25 darbinieki. Salīdzinoši, Igaunijā sliekšņi ir noteikti šādā apmērā: 1 000 000 / 2 000 000 / 30, un Lietuvā - 3 500 000/ 1 700 000/ 50:ValstsNeto agrozījums (euro)Bilance (euro)DarbiniekiLatvija800 000400 00025Igaunija2000 0001000 00030Lietuva3500 0001700 00050Vācija9680 0004840 00050Francija3100 0001550 00050Lielbritānija8000 0004000 00050Nīderlande8800 0004400 00050Polija5000 0002500 00050Šveice16400 0008200 00050Somija200 000100 0003Norvēģija600 0002400 00010Dānija1100 000550 00012Zviedrija5000 0002500 00050 Saimnieciskās darbības ieņēmumiSavukārt saskaņā ar LZRA sniegto informāciju, šobrīd zemāki sliekšņi ir Zviedrijā, Norvēģijā, Ungārijā un Maltā. Līdz ar to var secināt, ka Eiropā obligāto revīziju sliekšņi citās valstīs ir pat vairāk kā divas reizes augstāki nekā Latvijā pašlaik.Atbilstoši EM apzinātajai informācijai, revīzijas pakalpojumu izmaksas par gada pārskata revīziju, atkarībā no uzņēmumā esošo darījumu apjoma, tautsaimniecībā esošajiem uzņēmumiem, uz kuriem ir attiecināma obligātā revīzija un tie iesniedz VID revidētus gada pārskatus, svārstās no 2829540 euro līdz 4379050 euro. Tādējādi Latvijā noteiktas, salīdzinoši augstas prasības uzņēmējiem un veidotas augstas administratīvās izmaksas, kas attiecīgi, iespējams, samazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Izvērtējot prasības uzņēmējiem citās valstīs būtu jāņem vērā ne tikai obligātās revīzijas sliekšņi, bet arī tas, kāda daļa no uzņēmumiem tiek pakļauti revīzijai. Šādu pētījumu dati šobrīd nav pieejami, bet saskaņā ar informāciju no FM, Igaunijā obligātajām revīzijām un pārbaudēm ir pakļauta lielāka daļa no uzņēmumiem kā Latvijā kaut arī kritēriji nomināli ir augstāki.Šobrīd arī uzņēmējus pārstāvošās organizācijas (LTRK, LDDK) ir norādījušas, t.sk., FM darba grupā, uz nepieciešamību mazināt administratīvo slogu MVU un piemērot līdzīgus kritērijus gada pārskatu sagatavošanā kā citās ES dalībvalstīs, īpaši izlīdzinot administratīvo slogu starp Baltijas valstīm. Tāpat tiek norādīta nepieciešamība pārskatīt augstās prasības attiecībā uz obligātajām revīzijām, jo šobrīd esošie sliekšņi, kā arī augstās gada pārskata sastādīšanas prasības Latvijā rada risku uzņēmumu konkurētspējas mazināšanai attiecībā pret citām Baltijas valstīm.EM piekrīt, ka obligātās revīzijas rezultātā tiek nodrošināta uzņēmumu darbības caurskatāmība, prognozējamība un uzticamība, īpaši tas attiecināms uz tādas kategorijas uzņēmumiem kā sabiedriskas nozīmes uzņēmumi, vidējie vai lielie uzņēmumi. Vienlaikus EM uzskata, lēmumā par obligātās revīzijas piemērošanu ir būtiski rast līdzsvaru starp finanšu pārskatu lietotāju interesēm un ziņošanas prasību izrietošo slogu - ir jāvērtē šīs prasības samērīgumu ar regulējuma radīto labumu.Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams izstrādāt Gada pārskata likumprojektu, ņemot vērā 2013/34/ES direktīvas ieviešanas mērķi un vērtēt iespējas atvieglojumu piemērošanai mikro un/vai mazajiem uzņēmumiem bilances un peļņas vai zaudējumu shēmu sastādīšanā, vadības ziņojumā un finanšu pārskata pielikumos, kā arī vērtēt Latvijā noteiktos obligātās revīzijas sliekšņus un iespējas to noteikšanai vismaz līdz Igaunijas un Lietuvas noteiktajam līmenim, tādējādi veidojot līdzvērtīgus konkurētspējas nosacījumus starp Baltijas valstīm.Nepieciešams:1. Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK Gada pārskata likumprojekts, ņemot vērā 2013/34/ES direktīvas ieviešanas mērķi un tā izstrādes laikā sagatavots:1.1. izvērtējums atvieglojumu piemērošanai mikro un mazajiem uzņēmumiem bilances un peļņas vai zaudējumu shēmu sastādīšanā, vadības ziņojumā un finanšu pārskata pielikumos;1.2. izvērtējums par iespēju paaugstināt obligātās revīzijas sliekšņus un to noteikšanu vismaz līdz Igaunijas un Lietuvas noteiktajam līmenim, tādējādi veidojot līdzvērtīgus konkurētspējas nosacījumus starp Baltija valstīm.Atvieglotas prasības gada pārskatu sagatavošanā samazinātu uzņēmējiem patērēto stundu skaitu nodokļu deklarācijas aizpildīšanai un nodokļu maksāšanai, kā arī obligātās revīzijas sliekšņu celšanas rezultātā samazināsies administratīvais slogs un izmaksas uzņēmumiem. | 01.02.2015. | FM, VID sadarbībā ar EM, CSP, LTRK |
| Valsts | Neto agrozījums (euro) | Bilance (euro) |
| Latvija | 800 000 | 400 000 |
| Igaunija | 2000 000 | 1000 000 |
| Lietuva | 3500 000 | 1700 000 |
| Vācija | 9680 000 | 4840 000 |
| Francija | 3100 000 | 1550 000 |
| Lielbritānija | 8000 000 | 4000 000 |
| Nīderlande | 8800 000 | 4400 000 |
| Polija | 5000 000 | 2500 000 |
| Šveice | 16400 000 | 8200 000 |
| Somija | 200 000 | 100 000 |
| Norvēģija | 600 000* | 2400 000 |
| Dānija | 1100 000 | 550 000 |
| Zviedrija | 5000 000 | 2500 000 |
| 5.2. Statistikas ceturkšņa pārskata par darbu 2-darbs vienkāršošanaPēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai un ar nodokļu deklarēšanu saistīto atskaišu sagatavošana un maksāšanai uzņēmēji patērē 264 stundas gadā, no kurām 139 stundas tiek tiešā veidā veltītas tiem nodokļiem un uzskaitei, kas saistīta ar darba ņēmēju algām un sociālajām apdrošināšanas iemaksām. Tikmēr Igaunijā šo dienu stundu skaits ir 81, bet Lietuvā – 175, turklāt Eiropas un Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir 246 stundas gadā.Uzņēmēji ikdienā pilda ne tikai ar nodokļu deklarēšanu saistīto atskaišu sagatavošanu VID, bet arī sagatavo informācijas pārskatus citām valsts pārvaldes iestādēm, piemēram, CSP statistiskās informācijas nodrošināšanai, atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajām prasībām. Uzņēmējiem izlases kārtībā aizpildāma ir ceturkšņa pārskata par darbu 2-darbs statistikas atskaite.EM vairāku tikšanos laikā 2014.gada 1.ceturksnī ar LTRK, CSP un VID diskutēja par statistikas atskaišu vienkāršošanu un aizpildīšanas kārtības atvieglošanu uzņēmējiem. Tika konstatēts, ka atsevišķās statistikas atskaitēs, ko apsekojuma veidā saņem CSP, tiek pieprasīta informācija, kas iesniedzama VID, kā rezultātā veidojas situācija, ka valsts pārvaldē iesniedzamā informācija dublējas un uzņēmējam tiek uzlikts papildus administratīvais slogs.Uzņēmēji ir identificējuši, ka informācija CSP iesniedzamajā ceturkšņa pārskatā par darbu 2-darbs vietām atkārtojas no VID iesniegtās ceturkšņu informācijas. Turklāt, ieviešot elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas no 2014.gada 1.jūnija VID pieejamā informācija paplašināsies, kuru ir iespējams sniegt CSP un tā dublē 2-darbs atskaitē norādāmos datus. Kā piemēram, VID ir zināma informācija, kas tiek pieprasīta 2-darbs veidlapas 1.1. sadaļā - kā norādāmais darba ņēmēju skaits ceturkšņa pēdējā kalendārajā darba dienā, kuri ir pamatdarbā vai blakus darbā; 1.3.sadaļas pirmās daļas "Nostrādātais un apmaksātais laiks" informācija "Nostrādātās stundas"; 1.4.sadaļas pirmās daļas "Darba samaksa" informācija "Darba ņēmēju skaits, kam aprēķināta darba samaksa"; 3.sadaļas otrās ailes informācija "Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" un cita informācija.Līdz ar to būtiski ir sakārtot normatīvo regulējumu attiecībā uz statistikas datu ievākšanu ar mērķi mazināt administratīvo slogu un nepieprasīt dublējošu informāciju uzņēmējiem.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus MK 06.11.2006. noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi", kas paredz ar 01.01.2015. jaunu vienkāršotu 2-darbs veidlapas formu uzņēmējiem un precizē tās aizpildīšanas kārtību, tādējādi nodrošinot, ka uzņēmējam nav jāsniedz atkārtoti dati CSP, ja šie dati ir iesniegti VID vai tiks iesniegta VID līdz ar elektronisko algas nodokļu grāmatiņu ieviešanu.Statistikas pārskata vienkāršošana (2-darbs) samazinās uzņēmējiem kopējo nodokļu deklarēšanai nepieciešamo stundu skaitu gadā un administratīvo slogu dublējošas informācijas sagatavošanā. | 01.10.2015. | CSP |
| 5.3. Statistikas atskaites finanšu aktīvi un pasīvi 1-FAP iesniegšanas termiņa pagarināšanaPēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai un ar nodokļu deklarēšanu saistīto atskaišu sagatavošana un maksāšanai uzņēmēji patērē 264 stundas gadā, no kurām 139 stundas tiek tiešā veidā veltītas tiem nodokļiem un uzskaitei, kas saistīta ar darba ņēmēju algām un sociālajām apdrošināšanas iemaksām. Tikmēr Igaunijā šo dienu stundu skaits ir 81, bet Lietuvā – 175, turklāt Eiropas un Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir 246 stundas gadā.EM vairāku tikšanos laikā 2014.gada 1.ceturksnī ar LTRK, CSP un VID diskutēja par statistikas atskaišu vienkāršošanu un aizpildīšanas kārtības atvieglošanu uzņēmējiem. Tika konstatēts, ka atsevišķu atskaišu iesniegšanas termiņi neatbilst biznesa cikliem un rada papildu administratīvo slogu, statistikas atskaišu iesniegšanai CSP.Uzņēmējiem izlases kārtībā aizpildāma ir gada atskaite par finanšu aktīviem un pasīviem 1-FAP. Uzņēmēji ir identificējuši, ka gada finanšu un pasīvu atskaite CSP iesniedzama maija sākumā, kas ir vēl pirms revidentu gala ziņojuma oficiālas nodošanas un publicēšanas, turklāt, līdz revidēto gada pārskatu iesniegšanai VID, uzņēmējiem praktiski nav iespējams veltīt laiku papildu statistikas aizpildīšanai. Līdz ar to ir nepieciešams pagarināts termiņu un to noteikt pēc revidēto gada pārskatu iesniegšanas.Minēto diskusiju laikā CSP norādīja uz zemo uzņēmēju disciplīnu, kā rezultātā vairāku atskaišu termiņi būtu pagarināmi vienīgi pie nosacījuma, ka atskaites tiek iesniegtas savlaicīgi, tomēr pašreizējā prakse rāda, ka neatkarīgi no termiņa statistikas pārskati tiek iesniegti ar nedēļas nokavēšanos. Vienlaikus CSP piekrīt, ka gada finanšu aktīvu un pasīvu pārskatu nav pamatoti pieprasīt iesniegt pirms revidēto gada pārskatu oficiālas publicēšanas un datu atzīšanas par patiesiem, līdz ar to 1-FAP atskaites termiņš būtu pagarināms līdz 1.jūnijam.Lai mazinātu administratīvo slogu un pielāgotu statistikas atskaišu iesniegšanu biznesa un grāmatvedības cikliem, nepieciešams finanšu aktīvu un pasīvu 1-FAP gada atskaites iesniegšanas termiņu noteikt 1.jūniju pēc taksācijas gada un attiecīgi sakārtot normatīvo regulējumu.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus MK 06.11.2006. noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi", kas paredz ar 01.01.2015. noteikt par 1-FAP atskaites iesniegšanas termiņu nākamā gada 1.jūniju pēc taksācijas gada.Minētā pasākuma ieviešana uzlabos uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. Turklāt publiskās pārvaldes pielāgošanās uzņēmēju vajadzībām mazina administratīvo slogu un atvieglo uzņēmējdarbību, padarot uzņēmējdarbības vidi pievilcīgāku jauniem tirgus dalībniekiem. | 01.01.2015. | CSP |
| 5.4. Limita palielināšana, no kura jāsniedz informācija UIN deklarācijas 2. pielikumā "Darījumi ar saistītiem uzņēmumiem (personām)"Pēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai un ar nodokļu deklarēšanu saistīto atskaišu sagatavošana un maksāšanai uzņēmēji patērē 264 stundas gadā. Igaunijā šo dienu stundu skaits gadā ir 81, bet Lietuvā – 175 stundas, turklāt Eiropas un Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir 246 stundas gadā.UIN likuma 12.pants paredz, ka darījumos ar saistītiem uzņēmumiem ar nodokli apliekamais ienākums jāpalielina par darījuma vērtības un tirgus vērtības starpību neatkarīgi no darījumu summas un attiecīgi vērtību starpības. Savukārt UIN likuma normu piemērošanas noteikumi nosaka konkrētas metodes pēc kurām nosakāma tirgus cena un šo metožu izvēles nosacījumus.Attiecīgi atbilstoši UIN likuma normām UIN deklarācijas 2.pielikumā jāiekļauj informācija par jebkura apmēra darījuma vērtības un tirgus vērtības starpību. Jau šobrīd MK 20.12.2011. noteikumu Nr.981 4.19. punkts paredz, ka atsevišķi darījumu summas ir jāuzrāda tikai gadījumos, ja vairākos darījumos ar vienu un to pašu personu izmantotās tirgus vērtības (cenas) noteikšanas metodes atsevišķiem darījumiem ir dažādas, vai atsevišķi darījumi ir veikti par cenām, kas neatbilst tirgus vērtībai.Praksē nodokļu maksātājam veidojas administratīvais slogs, aizpildot UIN deklarācijas 2. pielikumu ar darījumiem, kuru summas ir nebūtiskas. Līdz ar to nepieciešams samazināt administratīvo slogu saistībā ar UIN deklarācijas 2. pielikumu par darījumiem, kuru summas ir nebūtiskas, nosakot, ka UIN deklarācijas 2.pielikums būtu jāaizpilda tikai nodokļu maksātājiem, ja darījumi ir veikti par cenām, kas atbilst tirgus cenai (vērtībai) un par darījumiem ar saistītiem uzņēmumiem (personām), kuru summa pārsniedz 5000 EUR.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus MK 20.12.2011. noteikumos Nr.981 "Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu", kas paredz 4.19.punktā noteikt, ka UIN deklarācijas 2. pielikums ir jāaizpilda tikai nodokļu maksātājiem, kuru darījumi ir veikti par cenām, kas neatbilst tirgus vērtībai vai par darījumiem ar saistītiem uzņēmumiem (personām), kuru summa pārsniedz 5000 EUR.Nodrošinot minēto pasākumu īstenošanu, būtiski tiktu samazināts laiks, kas jāpatērē nodokļu un grāmatvedības prasībām, un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā, kā arī nodrošinās iespēju uzlabot uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus.Pasākums identificēts 2013.gadā veiktā pētījuma "Administratīvo prasību izvērtējums nodokļu jomā un priekšlikumu izstrāde uzņēmēju administratīvā sloga samazināšanai nodokļu jomā". | 01.01.2016. | FM, VID |
| 5.5. Paziņojuma par fiziskajām personām izmaksātajām summām (kopsavilkums) vienkāršošanaPēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai un ar nodokļu deklarēšanu saistīto atskaišu sagatavošana un maksāšanai uzņēmēji patērē 264 stundas gadā. Igaunijā šo dienu stundu skaits gadā ir 81, bet Lietuvā – 175 stundas, turklāt Eiropas un Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir 246 stundas gadā.Paziņojumā par fiziskajām personām izmaksātajām summām šobrīd ir norādāma informācija par ienākuma izmaksas datumu, līdz ar to gadījumos, ja viena veida ienākums tiek izmaksāts vairākos datumos, tas jānorāda par katru izmaksu atsevišķi, kas rada administratīvo slogu uzņēmējam, apkopojot informāciju par katru veikto izmaksu.Lietuvas un Igaunijas prakses izpēte liecina, ka šajās valstīs, sniedzot atskaites par fiziskajām personām izmaksātajām summām, nav nepieciešams atsevišķi norādīt izmaksāto summu izmaksas datumus.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus MK 25.08.2008. noteikumos Nr.677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem" 2.pielikumā, kas paredz izslēgt paziņojuma "Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (kopsavilkums)" 04. rindu "Ienākuma izmaksas datums" un dot iespēju nodokļu maksātājam summēt paziņojumā izmaksas fiziskām personām pa ienākumu veidiem, nenorādot konkrētus ienākuma izmaksas datumus, vai aizstājot šo informāciju ar ienākuma izmaksas mēnesi.Nodrošinot minēto pasākumu īstenošanu, būtiski tiktu samazināts laiks, kas jāpatērē nodokļu un grāmatvedības prasībām, un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā, kā arī nodrošinās iespēju uzlabot uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus.Pasākums identificēts 2013.gadā veiktā pētījuma "Administratīvo prasību izvērtējums nodokļu jomā un priekšlikumu izstrāde uzņēmēju administratīvā sloga samazināšanai nodokļu jomā". | 01.12.2014. | FM, VID |
| 5.6. Izvērtējuma sagatavošana par nodokļu maksājumu ieviešanu pēc FIFO metodes un viena konta ieviešanu visiem nodokļu maksājumiemPēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai un 7 nodokļu deklarēšanai un maksāšanai uzņēmēji patērē 264 stundas gadā, savukārt Igaunijā šo dienu stundu skaits gadā ir 81, Lietuvā – 175, bet Eiropas un Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir 246 stundas gadā.Šobrīd uzņēmējiem sagādā problēmas situācija, kad tiek nomaksāti ar tā saimniecisko darbību saistītie nodokļi, bet šo nodokļu samaksa notiek caur dažādiem kontiem, turklāt nodokļu nomaksas rezultātā cilvēciskā faktora rezultātā rodas dažādas kļūdas piemēram naudas summas pārskaitīšana uz nepareizu kontu, vai arī nodokļu pārmaksas gadījumā uzņēmējam ir jāvēršas ar iesniegumu VID par pārmaksāto nodokļu atmaksu vai VID ir jāpatērē laiks lēmuma pieņemšanai par šo summu atmaksu vai novirzīšanu uz citu nodokļu maksājumu segšanai. Minētā situācija rada papildus administratīvo slogu un izmaksas gan uzņēmējiem, gan VID.Līdz ar to nepieciešams vērtēt iespēju ieviest nodokļu maksājumu uzskaiti pēc uzkrājuma principa, lai nodrošinātu vienu kontu uzņēmumam visiem nodokļu maksājumiem un maksājumus veikt pēc FIFO metodes1, t.i., uzņēmums noteiktā laika periodā nomaksā ar tā saimniecisko darbību saistīto nodokļa apmēru uz vienu kontu un brīdī, kad iestājas nodokļa maksājumu nomaksas saistība, VID ir tiesīgs no minētā konta pārskaitīt deklarētā nodokļa apmēru uz attiecīgo budžeta kontu.Nepieciešams:1. izstrādāt izvērtējumu par iespēju ieviest nodokļu maksājumu uzskaiti pēc uzkrājuma principa, lai nodrošinātu vienu kontu visiem nodokļu maksājumiem un maksājumu FIFO metodi un turpmāk nepieciešamo rīcību.Vienota nodokļa konta atvēršana uzņēmumam un nodokļu maksāšanas veikšana pēc FIFO metodes, ne tikai atvieglotu ar nodokļu nomaksu saistīto problēmas, bet arī uzlabotu pozīcijas Latvijas Doing Business nodokļu rādītājā, ļaujot apvienot 7 uzskaitītos nodokļu maksājumus vienā, kā arī tādējādi potenciāli samazinot nodokļu nomaksai nepieciešamo laiku vismaz par 25%, un nodrošinātu iespēju uzlabot uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus. | 01.02.2015. | FM, VID |
| 5.7. Izvērtējuma sagatavošana par UIN maksāšanas atvieglojumu noteikšanu, t.sk., jaundibinātiem uzņēmumiem pirmo trīs saimnieciskās darbības gadu laikāPēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai un nodokļu, tai skaitā, UIN, deklarēšanai un maksāšanai uzņēmēji patērē 264 stundas gadā, savukārt Igaunijā šo dienu stundu skaits gadā ir 81, Lietuvā – 175, bet Eiropas un Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir 246 stundas gadā.Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 23.pants nosaka, ka nodokļa maksātāji taksācijas gada laikā līdz katra mēneša 15.datumam (ieskaitot) iemaksā valsts budžetā avansa maksājumu vienas divpadsmitās daļas apmērā no aprēķinātā UIN.Jaundibināti uzņēmumi pirmajos trīs gados sastopas ar problēmām, kuru cēlonis ir nestabilitāte un zemā tirgus daļa, kā rezultātā viens gads no otra var atšķirties būtiski, tai skaitā, novērtējot tīro peļņu vai zaudējumus. Papildu apgrūtinājums veidojas uzņēmumiem, kuri pirmajā vai otrajā gadā ir strādājuši ar pozitīvu tīro peļņu un attiecīgi nākamajā taksācijas gadā tiem jāmaksā UIN ikmēneša avansa maksājumi. Gadījumā, kad nākamajā gadā uzņēmums cieš zaudējums, šis nodokļa maksāšanas režīms ir liels slogs, jo uzņēmums sastopas ar finansiālām grūtībām, kad iespējams nevar segt parādsaistības un kurām papildus uzlikts apgrūtinājums ik mēnesi maksāt UIN. Šādos gadījumos ir nepieciešams valdes locekļu personisko līdzekļu ieguldījums uzņēmumos, kas tā jau ir salīdzinoši liels uzņēmējdarbības uzsākšanas pirmajos gados.Jāatzīmē, ka uzņēmumiem, kuru UIN avansa maksājumi mēnesī iepriekšējā taksācijas periodā nepārsniedza 711 EUR, ir iespēja UIN avansa maksājumus veikt reizi ceturksnī. Vienlaikus identificējams, ka arī ceturkšņa maksājumi sastāda lielu nodokļa slogu uzņēmējiem to darbības sākumposmā.Nepieciešams tieši jaundibinātiem uzņēmumiem, kuri atrodas pirmajā uzņēmējdarbības uzsākšanas fāzē, ieviest atvieglotu nodokļu maksāšanas kārtību, piemēram, paredzot UIN aprēķināšanu un nomaksu vienu reizi gadā vai pirmo reizi pēc pirmo trīs gadu kopējās tīrās peļņas vai zaudējumu rādītāja vai UIN maksāšanu pēc taksācijas gada, un attiecīgi pēc pirmajiem trīs saimnieciskās darbības gadiem UIN aprēķināšana un maksāšana būtu piemērojama ierastajā kārtībā. Šāda iespēja jāpiedāvā ir mikro un mazajiem uzņēmējiem, kur tieši uzņēmējdarbības pirmajā fāzē uzņēmēji iegulda savus personiskos līdzekļus un jebkuras UIN izmaksas, kas nav atbilstošas tekošajiem peļņas rādītājiem, rada pastiprinātus draudus.Ir nepieciešams veicināt jauno uzņēmēju aktīvāku uzņēmējdarbību, kas vērta uz izaugsmi. No valsts puses tas nozīmē piedāvāt pareizos stimulus, kas sakārto finanšu plūsmas uzņēmuma uzsākšanas fāzē, pirms tas ir pakļauts regulāriem UIN avansa maksājumiem.Tāpat risināms jautājums par ceturkšņa maksājumiem, kas ir mazāki par gada beigās maksājamo UIN. Atsevišķos gadījumos (piemēram, tiek prognozēts ievērojams apgrozījuma samazinājums, uzņēmums ir mainījis darbības veidu) ir iespēja vērsties VID ar lūgumu samazināt UIN avansa maksājumus. Tomēr gadījumā, ja avansa maksājumi būs mazāki par gada beigās maksājamo UIN, tad par starpību tiek aprēķināta nokavējuma nauda.Nepieciešams izvērtēt iespēju noteikt, ka uzņēmumiem, kuru apliekamais ienākums iepriekšējā taksācijas periodā nepārsniedza noteiktu summu, UIN avansa maksājumi nav jāveic (šāda sistēma tiek praktizēta atsevišķās ES valstīs, piemēram, Lietuvā). Tāpat nepieciešams papildus vērtēt iespēju paaugstināt slieksni UIN avansa maksājumam iepriekšējā taksācijas periodā (šobrīd 711 euro mēnesī), līdz kuram UIN avansa maksājumus var veikt reizi ceturksnī, piemēram līdz 3000 EUR.Nepieciešams:1. izstrādāt izvērtējumu par iespēju likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" paredzēt:1.1. jaundibinātiem uzņēmumiem veikt UIN aprēķināšanu un nomaksu vienu reizi gadā vai pirmo reizi pēc pirmo trīs gadu kopējās tīrās peļņas vai zaudējumu rādītāja vai UIN maksāšanu pēc taksācijas gada, un attiecīgi pēc pirmajiem trīs saimnieciskās darbības gadiem UIN aprēķināšana un maksāšana būtu piemērojama ierastajā kārtībā;1.2. iespēju noteikt, ka uzņēmumiem, kuru apliekamais ienākums iepriekšējā taksācijas periodā nepārsniedza noteiktu summu, UIN avansa maksājumi nav jāveic;1.3. iespēju paaugstināt slieksni UIN avansa maksājumam iepriekšējā taksācijas periodā līdz kuram UIN avansa maksājumus var veikt reizi ceturksnī, piemēram, no 711 EUR līdz 3000 EUR2. Ņemot vērā šā pasākuma 1.punktā izvērtējuma rezultātus, attiecīgi izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".Atvieglotas UIN maksāšanas kārtības ieviešana, īpaši uzņēmuma pirmajos trīs gados veicinātu uzņēmējdarbības aktivitāti tautsaimniecībā, straujāku uzņēmumu skaita un nodarbināto cilvēku skaita pieaugumu, kā arī veicinātu Latvijas uzņēmēju izaugsmi un konkurētspēju. | 01.02.2015. | FM |
| 5.8. Pārmaksātā PVN atmaksāšanas kārtības pārskatīšana un atvieglošanaSaskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109.pantā noteikto kārtību, VID, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, pārceļ apstiprināto pārmaksāto PVN summu uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo PVN summu, 30 dienu laikā pēc: 1) PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa; 2) nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja nodokļa deklarācija ir iesniegta pēc likumā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa; 3) precizētās nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja iesniegta precizēta nodokļa deklarācija. Ja reģistrētam nodokļa maksātājam ir PVN parāds vai citu nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu parāds, VID pārmaksāto PVN summu pirms tā pārcelšanas uz nākamo taksācijas periodu novirza likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā kārtējo nodokļu maksājumu un nokavēto nodokļu maksājumu veikšanai. Ja reģistrētam nodokļa maksātājam pēc pārmaksātās PVN summas novirzīšanas parādu segšanai joprojām ir pārmaksātā PVN summa, to pārceļ uz nākamajiem taksācijas periodiem. Beidzoties taksācijas gadam, VID PVN pārmaksu atmaksā reģistrētā nodokļa maksātāja norādītajā bankas kontā 10 dienu laikā pēc tam, kad VID apstiprinājis pārmaksāto PVN summu par taksācijas gadu.Pārmaksāto PVN summu, kas izveidojusies taksācijas periodā, VID atmaksā reģistrētā nodokļa maksātāja norādītajā bankas kontā, ievērojot Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto termiņu, ja ir īstenots kāds no minētajā likumā noteiktajiem nosacījumiem:1) reģistrētā nodokļa maksātāja ar PVN 0 procentu likmi apliekamo darījumu un to darījumu apjoms, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, ir vismaz 90 procenti no kopējās ar PVN apliekamo darījumu vērtības;2) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro un reģistrētā nodokļa maksātāja ar PVN 0 procentu likmi vai PVN samazināto likmi apliekamo darījumu apjoms vai to darījumu apjoms, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, ir vismaz 20 procenti no kopējās ar PVN apliekamo darījumu vērtības;3) pārmaksātā PVN summa, kas izveidojusies par pamatlīdzekļiem, pārsniedz 142,29 euro un reģistrētais nodokļa maksātājs ir pieprasījis šīs pārmaksātās PVN summas atmaksu;4) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro un ir izveidojusies par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar būvniecības, kokmateriālu un metāllūžņu darījumiem;5) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 11 382,97 euro.Lai veicinātu reģistrētā nodokļa maksātāja apgrozāmo līdzekļu apriti un attiecīgi to attīstību, nepieciešams izvērtēt Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto regulējumu par pārmaksātā PVN atmaksāšanas kārtību un iespēju samazināt minētā likuma 109.panta piektajā daļā norādīto summu apmēru.Nepieciešams1. sagatavot izvērtējumu (ar secinājumiem un priekšlikumiem turpmāk nepieciešamajiem pasākumiem) par iespēju Pievienotās vērtības nodokļa likumā samazināt ārpus iekšzemes darījumu apjomu slieksni (šobrīd 90 procenti) un pārmaksātās PVN summas slieksni šādos gadījumos:1) reģistrētā nodokļa maksātāja ar PVN 0 procentu likmi apliekamo darījumu un to darījumu apjoms, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, ir vismaz 90 procenti no kopējās ar PVN apliekamo darījumu vērtības;2) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro un reģistrētā nodokļa maksātāja ar PVN 0 procentu likmi vai PVN samazināto likmi apliekamo darījumu apjoms vai to darījumu apjoms, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, ir vismaz 20 procenti no kopējās ar PVN apliekamo darījumu vērtības;3) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro un ir izveidojusies par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar būvniecības, kokmateriālu un metāllūžņu darījumiem;4) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 11 382,97 euro.Minētā pasākuma ieviešana uzlabos uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm un ietekmēs ar nodokļu nomaksu veikšanas vieglumu. | 01.02.2015. | FM sadarbībā ar VID |
| 5.9. Statistikas pārskatu automatizēta iesniegšana, paaugstinot grāmatvedības programmu funkcionalitātiPēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai un ar nodokļu deklarēšanu saistīto atskaišu sagatavošana un maksāšanai uzņēmēji patērē 264 stundas gadā, no kurām 139 stundas tiek tiešā veidā veltītas tiem nodokļiem un uzskaitei, kas saistīta ar darba ņēmēju algām un sociālajām apdrošināšanas iemaksām. Tikmēr Igaunijā šo dienu stundu skaits ir 81, bet Lietuvā – 175, turklāt Eiropas un Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir 246 stundas gadā.Lai gan CSP statistikas atskaites ir aizpildāmas elektroniski, katra datu vietne ir aizpildāma internetā manuāli, kā rezultātā atskaišu aizpildīšana prasa lielu laika patēriņu informācijas atlasei no informācijas avota (grāmatvedības programmas) uz CSP veidlapu, kas varētu tikt automatizēta, līdzīgi kā tas jau ir ieviests ar VID EDS. Turklāt, arī CSP veidlapās informācija par iepriekšējo periodu jau pašlaik aizpildās automātiski.Uzņēmēji ir konstatējuši, ka liela daļa CSP norādāmās informācijas tiek uzskaitītas savlaicīgi grāmatvedības programmās, līdz ar to, izstrādājot datu automātiskas pārneses programmu, statistikas atskaites tiktu aizpildītas automātiski, kā rezultātā tiktu samazināts patērētais laiks un uzlabotos datu kvalitāte, jo tiktu samazināts cilvēka kļūdu faktors.Lai pilnveidotu statistikas pārskatu iesniegšanas kārtību, EM organizēja tikšanos ar CSP, LTRK, grāmatvedības datorprogrammu s, kuras rezultātā tika panākta vienošanās, ka tiks identificēts konkrēts to statistikas pārskatu saraksts, kur iesniedzamie dati būtu nolasāmi no grāmatvedības uzskaites programmām, turpmāk CSP izstrādās tehnisko specifikāciju, kā šie statistikas pārskati būtu aizpildāmi elektroniski no grāmatvedības uzskaites sistēmām, un balstoties uz šo grāmatvedības datorprogrammu izstrādāji varēs uzsākt darbu pie jauna produkta izstrādes, ar kura rīka palīdzību statistikas pārskatus būtu iespējams aizpildīt automātiski no grāmatvedības programmas.Nepieciešams:1. CSP sagatavot aktuālāko statistikas pārskatu kopu, kas satur tipveida grāmatvedības programmās pieejamos datus un kuru iesniegšanai pakļauta lielākā uzņēmēju kopa;2. izstrādāt un saskaņot specifikāciju datu automatizētai ievadei statistikas pārskatos, uz kā pamata grāmatvedības programmu izstrādātāji var attīstīt jaunu produktu programmu lietotājiem;3. publicēt minētās specifikācijas CSP mājas lapā.Minētā pasākuma ieviešana uzlabos uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 01.01.2015. | CSP |
| 5.10. Vadlīnijas grāmatvedības organizācijas dokumentu sagatavošanaiPasākums par vadlīniju izstrādi grāmatvedības dokumentu sagatavošanai tikai iekļauts Plānā 2013.-2014.gadam. Saskaņā ar MK 18.092012. sēdes protokollēmuma Nr.52 7.§ "Likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu likumā"" 3.punktā doto uzdevumu – FM sadarbībā ar EM, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un profesionālajām asociācijām grāmatvedības un revīzijas jomā tika izvērtēt iespēju piemērot grāmatvedības vienkāršā ieraksta sistēmu visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem neatkarīgi no juridiskās formas. 2012.gada nogalē noritēja darbs pie situācijas izvērtēšanas un iespējām ļaut vienkāršā ieraksta sistēmu izmantot visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem neatkarīgi no juridiskās formas. Darba grupas ietvaros tika secināts, ka šobrīd pasākumu nav iespējams īstenot, jo ir ierobežots EK 4.direktīvas par grāmatvedību deleģējums un ir saskatāmi riski grāmatvedības datu atspoguļošanai gadījumos, kad uzņēmums pāries no vienkāršās ieraksta sistēmas uz divkāršo (vai otrādi), t.i., zaudēs vai iegūs mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu.Vienlaikus secināts, ka mikrouzņēmumiem (SIA) grūtības sagādā grāmatvedības organizācijas dokumentu, jo sevišķi grāmatvedības kontu plāna un grāmatvedības politiku izstrādāšana. Administratīvā sloga samazināšanas nolūkā būtu noderīgi vienkāršoti un centralizēti sagatavoti grāmatvedības organizācijas dokumentu paraugi vadlīniju vai rokasgrāmatas formā, kas nav saistīti ar konkrētu nozari. Tajā skaitā, būtu noderīgs grāmatvedības kontu plāna paraugs vai centralizēts grāmatvedības kontu plāns, kuru varētu izmantot brīvprātīgai lietošanai tajos gadījumos, kad uzņēmējs nevēlas sagatavot un izmantot pats savu grāmatvedības kontu plānu. Būtu nepieciešams izstrādāt arī grāmatvedības politiku paraugus.Vienlaikus 20.07.2013. ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, ar ko groza Eiropas parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK un šī jaunā Grāmatvedības Direktīva jāpārņem 2 gadu laikā, t.i., līdz 01.07.2015. Jaunās Grāmatvedības Direktīvas mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kā arī samazināt administratīvo slogu jo īpaši mazajiem uzņēmumiem. Ņemot vērā minēto, FM ir uzsākts darbs pie jauna Gada pārskatu likuma izstrādes, kas paredz atvieglot prasības mazajiem uzņēmumiem, līdz ar to būs nepieciešams sagatavot grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmatu tām SIA, kuras atbilst jaunā Gada pārskatu likuma norādītajai mikro sabiedrību kategorijai, un publicēt FM (VID) tīmekļa vietnē izstrādāto rokasgrāmatu, kas būs brīvi pieejama bez maksasNepieciešams:1. sagatavot grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmatu tām SIA, kuras atbilst jaunā Gada pārskatu likuma norādītajai mikro sabiedrību kategorijai, un publicēt FM (VID) tīmekļa vietnē izstrādāto rokasgrāmatu, kas būs brīvi pieejama bez maksas.Minēto pasākumu ieviešana būtiski samazinātu laiku, kas jāpatērē gada pārskatu aizpildīšanai, un būtu iespējams paaugstināt uzlabot uzņēmēju viedokli GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājā. | 01.01.2016. | FM sadarbībā ar EM un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām |
| 5.11. Brīdinošas informācijas aprite EDS par nodokļu maksātāja darījuma partnera apturēto saimniecisko darbībuAr 01.01.2012. uzņēmējiem ir ieviesta EDS, kas paredz kārtot formalitātes tikai elektroniskā formā. Praksē ir konstatēti gadījumi, kad sniedzot PVN deklarācijas, uzņēmējam ir problēmas ar PVN apliekamā ienākuma atgūšanu, kas saistīts ar tā darījuma partnera saimnieciskās darbības pārtraukšanu, tādējādi apgrūtinot laicīgu grāmatvedības pārskatu gatavošanu uzņēmumā.Lai risinātu minēto situāciju nepieciešams uzlabot EDS funkcionalitāti un nodrošināt brīdinošas informācijas apriti EDS par nodokļu maksātāja darījuma partnera apturēto saimniecisko darbību.2013.gadā VID tika uzsākta izmaiņu veikšana EDS, kuras mērķis nodrošināt PVN deklarācijas kontroli un informēt nodokļu maksātāju ar brīdinājumu, ka deklarācijā norādītajam nodokļu maksātāja darījuma partnerim darījuma veikšanas brīdī ir apturēta saimnieciskā darbība, norādot saimnieciskās darbības apturēšanas datumu. Pasākuma izpilde tika apturēta un kavējās saistībā ar prioritārajiem eiro ieviešanas pasākumiem EDS. Brīdinošas informācijas norādīšana EDS par nodokļu maksātāja darījuma partnera apturēto saimniecisko darbību tiks nodrošināta 2014.gadā.Nepieciešams:1. nodrošināt brīdinošas informācijas apriti EDS par nodokļu maksātāja darījuma partnera apturēto saimniecisko darbību ar 01.11.2014.Nodrošinot minēto pasākumu īstenošanu, būtiski tiktu samazināts laiks, kas jāpatērē nodokļu un grāmatvedības prasību kārtošanai, un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā. | 01.11.2014. | FM, VID |
| 5.12. Uzņēmējiem nepieciešamās informācijas par nodokļu nomaksu un deklarāciju aprites uzlabošana EDSŠobrīd EDS neparedz iespēju nodokļa deklarācijas iesniegt pirms taksācijas perioda beigām.Praksē ir situācijas, kad uzņēmumam būtu vienkāršāk un lētāk organizēt nodokļu uzskaites darba plūsmu, iesniedzot deklarāciju pirms taksācijas perioda beigām gadījumos, kad nodokļu deklarācijas saturs jau ir iepriekš zināms, ja šāda iespēja tiktu paredzēta.2014.gadā VID tiks izveidots risinājums, lai realizētu līdz šim nodrošinātā ierobežojuma - aizliegt EDS deklarāciju iesniegšanu pirms taksācijas perioda beigām, atcelšanu. Iesniedzot deklarāciju priekšlaicīgi, tā tiks sekmīgi pieņemta un nodota pārnešanai uz Nodokļu informācijas sistēmas datu bāzi.Tāpat, lai nodrošinātu nodokļu maksātāju ar pilnīgu informāciju par tā pienākumiem sagatavot un noteiktos termiņos sniegt attiecīgās nodokļu deklarācijas, nepieciešams izstrādāt EDS izmaiņas, kas paredz lietotājam EDS sākumlapā informāciju par deklarāciju iesniegšanas plānu, ko pēc VID rīcībā esošās informācijas nodokļu maksātājam ir jāiesniedz.Šobrīd vairāku deklarāciju dokumentu ievada formās (piemēram PVN deklarācijas pielikums "PVN 1-I") vienlaicīgi uz ekrāna tiek attēlotas vienīgi 10 ierakstu rindas. Veicot vairāk kā 10 ierakstus, lietotājam ir jāpārvietojas starp vairākām ievadformas lapām. Līdz ar minēto, veicot lielu skaitu ierakstu, lietotājam ir apgrūtinoši pārskatīt visus veiktos ierakstus (piemēram, datu manuālas pārbaudes nolūkā).Tāpat šobrīd EDS dokumentus var iesniegt pa vienam, tomēr būtu noderīga iespēja iesniegt vairākus dokumentus vienlaicīgi.Pastāv atšķirības Nodokļu maksātāju deklarēšanas sistēmā (NMDS) sistēmā uzreiz redzamajos datos un datos, kuri tiek saņemti pēc uzņēmēja nodokļu nomaksas stāvokļa informācijas aktualizācijas pieprasījuma. Turklāt negatīvi tika atzīmēts minētā aktualizācijas pieprasījuma ilgais izpildes laiks.Aizpildot UIN avansa maksājumu aprēķinu, uzņēmējiem ir jānorāda informācija par taksācijas periodā samaksāto UIN avansa maksājumu kopējo apmēru. Turklāt, aprēķinot UIN avansa maksājumus, UIN summa ir jākoriģē atbilstoši CSP noteiktajam pirmstaksācijas gada kopējam patēriņa cenu indeksam (vai kopējam patēriņa cenu indeksam pirmstaksācijas periodā, kas aprēķināts, reizinot CSP noteiktos pirmstaksācijas perioda ikmēneša patēriņa cenu indeksus, ja taksācijas periods nesakrīt ar kalendāra gadu). Uzņēmējiem administratīvais slogs UIN avansa aprēķināšanai tiktu samazināts, ja tiktu atvieglota pieeja minētajai informācijai, to informatīvi vai automātiska aprēķina veidā iekļaujot UIN avansa maksājumu aprēķina veidlapā deklarācijas sagatavošanas brīdī.Nepieciešams:1. 2014.gada ietvaros izstrādāt EDS izmaiņas, kas paredz:1.1. iespēju iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas pirms taksācijas perioda beigām;1.2. lietotājam EDS sākumlapā informāciju par deklarāciju iesniegšanas plānu, ko pēc VID rīcībā esošās informācijas nodokļu maksātājam ir jāiesniedz;1.3. nodokļu maksātājus automātiski brīdināti par deklarāciju neiesniegšanu;1.4. nodokļu maksātājam iespēju aprēķināt parāda summu uz noteiktu datumu (kalendārs);2. 2015.gada ietvaros izstrādāt EDS izmaiņas, kas paredz:2.1. iespēju nodokļu deklarāciju ievadformās attēlot lielāku ierakstu skaitu pēc nodokļu maksātāja paša izvēles (piemēram, neierobežota skaita ierakstus, 100 vai 20 ierakstus vienā lapā);2.2. iespēju EDS iesniegt vairākus iesniedzamos dokumentus vienlaicīgi;2.3. NMDS sistēmas sniegtās informācijas attēlojuma aktualizēšanu un ātrdarbību;2.4. UIN deklarācijas sagatavē iekļaut informāciju par nodokļu maksātāja taksācijas periodā samaksāto UIN avansa maksājumu apmēru, kā arī informāciju par CSP noteiktajiem patēriņa cenu indeksiem, kas izmantojami UIN avansa maksājumu aprēķinā.Ieviešot šo pasākumu, tiktu mazināts uzņēmējiem administratīvais slogs saistībā ar darba organizācijas plānošanu un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā, kā arī nodrošinās iespēju uzlabot uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus.Pasākums identificēts 2013.gadā veiktā pētījuma "Administratīvo prasību izvērtējums nodokļu jomā un priekšlikumu izstrāde uzņēmēju administratīvā sloga samazināšanai nodokļu jomā".Tāpat pasākums identificēts arī 2014.gada uzņēmumu aptaujā par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un tā ziņojumā par priekšlikumiem turpmāk nepieciešamajiem pasākumiem | 1.01.07.2015.2. 01.01.2016. | VID |
| Rīcības virziens mērķa sasniegšanai | 6. Pārrobežu tirdzniecība - muita | 6. Pārrobežu tirdzniecība - muita |
| 6.1. Kravu muitošanas procesu pilnveidošana, normatīvajos aktos noteiktajā apjomā atvieglojot tranzīta kravu plombēšanu, un plašāka muitas vienkāršojumu piemērošanaPārrobežu tirdzniecības jomā Doing Business 2014 Latvija ir ierindota 17.vietā. Salīdzinoši Igaunija ir novērtēta 7.vietā, bet Lietuva – 15.vietā, kas skaidrojams ar izmaksu apmēriem importa-eksporta darījumiem. Vērojams, ka Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir lielāks nekā kaimiņvalstīsSaskaņā ar Komisijas 02.07.1993. Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – regula Nr. 2454/93), 357.panta 1. un 4.punktu (1987.gada 20.maija Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru 11.pantu un I. papildinājuma 31.pantu) preces, kam jāpiemēro Kopienas (Kopīgā) tranzīta procedūra, neizlaiž, ja tām nav uzlikta plomba, izņemot gadījumus, kad nosūtītāja muitas iestāde atbrīvo no pienākuma uzlikt plombu, ja, ņemot vērā citus iespējamos identifikācijas pasākumus, preču apraksts tranzīta deklarācijā sniegtajā informācijā vai papildu dokumentos padara tās viegli identificējamas.Analizējot 2014.gada 1.ceturksnī Latvijas muitas kontroles punktos piemēroto tranzīta procedūru statistiku, ir jāatzīmē, ka 84,9% no piemērotajām tranzīta procedūrām ir piemērotas vienkāršotā kārtība, t.i., izmantojot piešķirtās atļaujas atzītā nosūtītāja statusam, kas nozīmē, ka to ir veikuši paši uzņēmēji, bez muitas iestāžu starpniecības. Rīgas ostā šādi noformēto kravu īpatsvars ir 78,6%, taču, neskatoties uz to, dažkārt tranzīta kravas izlaišana no Rīgas brīvostas brīvo zonu termināliem laika ziņā var aizņemt līdz vairākām stundām, kas būtiski palielina izmaksas un padara Rīgas ostas terminālus kā tranzīta kravām nepievilcīgu ostu, kā rezultātā nepieciešams meklēt risinājumus tranzīta kravu aprites paātrināšanai, t.sk. izvērtējot tranzītu kravu plombēšanas kārtības atvieglošanas iespējamību.Šobrīd spēkā esošas ir 84 atļaujas atzītā nosūtītāja un/vai atzītā saņēmēja statusa izmatošanai, kas nodrošina komersantiem (atļauju turētājiem) iespēju pieteikt preces tranzīta procedūrai atļaujā noteiktajās vietās, iesniedzot muitas deklarāciju elektroniskā veidā VID informācijas sistēmās, un izlaist tranzīta procedūrai elektroniski pieteiktās preces patstāvīgi (neuzrādot preces un tranzīta deklarāciju nosūtītāja muitas iestādē), ja muitas iestāde komersantiem (atļauju turētājiem) nav paziņojusi par nepieciešamību pārbaudīt muitojamās preces un muitojamo preču dokumentus.Pamatojoties uz komersantu iesniegumiem, VID Muitas pārvalde atbilstoši regulas Nr. 2454/93 357. un 399.panta nosacījumiem jau šobrīd ir pieņēmusi lēmumus:1) atbrīvot no pienākuma uzlikt atzītā nosūtītāja plombas šādos gadījumos:a) kravām, kas tiek nosūtītas ar neskartu nodrošinājumu, ar kurām pirms nosūtīšanas tranzītā netiek veiktas nekādas darbības (izkraušana, iekraušana) un kas paredzētas nosūtīšanai pa dzelzceļu - 7 komersanti;b) kravām, kuras tiek pārvadātas pa dzelzceļu specializētos dzelzceļa vagonos, ar dzelzceļa platformām un pusvagoniem pārvadājamām kravām, autotransporta līdzekļiem savā gaitā un lielgabarīta kravām neuzlikt ar atzītā nosūtītāja atļauju apstiprināto atzītā nosūtītāja nodrošinājumu – 8 komersanti;2) noteikusi precēm citus identifikācijas līdzekļus - gadījumos, kad preces izmērs ir neliels un tās no komersanta muitas noliktavas tiek vestas transporta līdzeklī, kas nav piemērots plombēšanai, kravu identificēšanai izmantot pašlīmējošas uzlīmes – 9 komersanti.Komersantiem, piemērojot Kopienas (Kopīgā) tranzīta procedūras vienkāršojumu - atzītais nosūtītājs - būtiski samazinās administratīvais slogs, jo komersanti paši, bez muitas iestāžu starpniecības piemēro precēm tranzīta muitas procedūras, bez kravas un tās pavaddokumentu uzrādīšanas muitas iestādē, tādejādi efektīvāk izmantojot komersantam pieejamos darbaspēka un finansiālos resursus.Saskaņā ar 14.11.1975. Muitas Konvencijas par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, izmantojot TIR karneti (turpmāk - TIR konvencija) 19.pantu un 19.panta 0.19. "paskaidrojošo rakstu", nosūtītāja muitas iestādei, pirms izlaist preces TIR procedūrā transportlīdzeklim jāuzliek muitas nodrošinājums.Pamatojoties uz Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes priekšlikumu par nacionālā TIR procedūras vienkāršojuma ieviešanu, Finanšu ministrija un VID Muitas pārvalde sadarbībā ar nacionālo garantējošo asociāciju – biedrību "Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto" ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu "Muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtība" projektu, kas paredz pilnvarotā nosūtītāja TIR procedūrā statusa izveidošanu. MK noteikumu projekts paredz, ka pilnvarotais TIR nosūtītājs – persona, kas ir saņēmusi atbilstošo Valsts ieņēmumu dienesta atļauju –, ir tiesīgs piemērot TIR procedūru, neuzrādot preces, transportlīdzekli un TIR karneti nosūtītāja muitas iestādei.Nepieciešams:1. izvērtēt tranzīta kravu aprites paātrināšanai regulas Nr. 2454/93 357.panta 4.punkta noteikumu piemērošanu, izlaižot Kopienas tranzīta procedūrā preces, kas ir iekrautas jūras konteineros ar preču nosūtītāja neskarto nodrošinājumu, ievērojot 4.punktā noteikto attiecībā uz preču identifikāciju:- preces tika pārvadātas ar jūras konteineri, bez preču pārkraušanas pārvadājuma laikā;- jūras konteinerim uzliktā preču nosūtītāja kravas plomba atbilst starptautiskajiem kravas nodrošinājumu (plombu) standartiem (piemēram, ISO 17712:2013 "Freight containers - Mechanical seals"), ir norādīta jūras transporta preču dokumentos un ir neskarta;- tranzīta deklarācijā un pavaddokumentos norādītā informācija atbilst regulas Nr. 2454/93 357.panta 4.punkta noteikumiem (preces un preču daudzums ir viegli identificējami, preču apraksts pietiekami precīzs, lai preci varētu identificēt un klasificēt saskaņā ar Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru, kas noteikta ar Padomes 23.07.1987. Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu un ikgadējiem grozījumiem tās I pielikumā, tranzīta deklarācijas 44.ailē norādīta preču nosūtītāja kravas plomba);2. īstenot aktivitātes, kas paredz veicināt tranzīta kravu apriti, sadarbojoties ar Latvijas loģistikas un transporta nozares asociācijām atbalsta sniegšanā uzņēmējiem (informācijas kampaņa, konsultācijas, pārrunas ar ostas kravu apstrādes uzņēmumiem, kuri varētu sniegt šādu pakalpojumu citiem komersantiem (autopārvadātājiem)), lai paplašinātu Kopienas tranzīta procedūras vienkāršojuma - atzītais nosūtītājs - izmantošanu;3. izstrādāt un publicēt VID mājas lapā tranzīta kravu muitošanas procesu aprakstus, kravu izvešanai no Rīgas ostas.Ieviešot minēto pasākumu, tas nodrošinātu ātrākas pārrobežu tirdzniecības procedūras uzņēmējiem. | 01.01.2015. | VID |
| 6.2. Elektroniskās informācijas aprite muitā – muitas maksājumus veikt tiešsaistes režīmā, izmantojot portālu www.latvija.lv, un iespēja uzņēmējiem elektroniski iesniegt datus preču pagaidu uzglabāšanas nLai vienkāršotu muitošanas procesu, samazinot muitas formalitāšu kārtošanai nepieciešamo laiku un izmaksas gan komersantiem, gan valsts iestādēm un paaugstinātu muitas kontroles un riska analīzes efektivitāti, un samazinātu krāpniecības iespējas, tādējādi veicinot ekonomikas attīstību un legālu tirdzniecību un nodrošinātu attiecīgo ES normatīvo aktu prasību izpildi, Latvijas muitā 2006.gadā uzsākta e-muitas projekta īstenošana. E-muitas projekta ieviešana notiek vairākos posmos. Līdz šim ieviesta Eksporta kontroles sistēma un Importa kontroles sistēma, kas nodrošina eksporta deklarāciju, kā arī izvešanas un ievešanas kopsavilkuma deklarāciju elektronisku iesniegšanu un apstrādi, automātisku riska analīzi atbilstoši Kopienas riska kritērijiem un elektronisku datu apmaiņu starp ES dalībvalstīm. Līdz ar jaunajām sistēmām Latvijas muitā tika ieviesta jauna komersanta lietotāja saskarne, kas nodrošina TIR/tranzīta deklarāciju elektronisku iesniegšanu. Sistēmās ir integrēta Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēma (EORI), kas sasaistīta ar EK centrālo Ekonomisko operatoru sistēmu (EOS) un nodrošina datu apmaiņu par Latvijā un citās ES dalībvalstīs Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēmā (EORI) reģistrētām personām, t.sk., atzītajiem komersantiem.Ieviešot Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas EMDAS funkcionalitāti importa muitas procedūru noformēšanai, ar 2014.gada 6.maiju ir nodrošināta iespēja uzņēmējiem elektroniski iesniegt un noformēt ievešanas muitas deklarācijas, tai skaitā, vienkāršotas importa deklarācijas, kā arī muitas vērtības deklarācijas.Nepieciešams turpināt uzlabot elektronisko muitas vidi, izmantojot jau ieviesto EMDAS platformu.VID tiek turpināta projekta "Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas izstrāde, pilnveidošana un uzturēšana" īstenošana:- 06.05.2014. EMDAS produkcijas vidē tika uzstādīta versija, kurā realizēta jaunā EMDAS funkcionalitāte importa muitas procedūru noformēšanai, tai skaitā, vienkāršoto un muitas vērtības deklarāciju datu elektroniskai iesniegšanai un apstrādei, aizstājot līdz šim importa muitas procedūru formēšanai izmantoto deklarēšanas sistēmu ASYCUDA++;- turpinās darbs pie e-pakalpojumu izstrādes un testēšanas muitas maksājumu veikšanai tiešsaistes režīmā, izmantojot portālu www.latvija.lv.Lai nodrošinātu komersantiem iespēju elektroniski iesniegt datus preču pagaidu uzglabāšanas noformēšanai:- ir izstrādāta manifestu funkcionalitātes un pagaidu uzglabāšanas funkcionalitātes 1. un 2.kārta EMDAS komersanta un muitas modulī,- 2014.gadā turpinās darbs pie pagaidu uzglabāšanas deklarāciju iesniegšanas un apstrādes funkcionalitātes (3.kārta), kā arī vienotas elektroniskas preču uzskaites izstrādes EMDAS.Projekta "EMDAS izstrāde, pilnveidošana un uzturēšana" īstenošanas termiņš ir 30.06.2014. Pēc ERAF projekta beigām, 2014.gadā EMDAS pilnveidošana tiks turpināta Jauno politikas iniciatīvu īstenošanai papildus piešķirtā finansējuma ietvaros.Nepieciešams:1. nodrošināt e-pakalpojumu muitas maksājumu veikšanai tiešsaistes režīmā, izmantojot portālu www.latvija.lv;2. nodrošināt pagaidu uzglabāšanas deklarāciju iesniegšanas un apstrādes, kā arī vienotas pagaidu uzglabāšanai deklarēto preču uzskaites funkcionalitātes izstrādi EMDAS.Ieviešot minēto pasākumu, uzņēmējiem tiks nodrošināta vienota sistēma elektronisku muitas deklarāciju un citu ar muitu saistītu datu iesniegšanai un apstrādei. | 01.01.2015. | VID |
| 6.3. Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) ieviešanaSKLOIS projekta ietvaros paredzēta elektroniska standartizētas informācijas un dokumentu iesniegšana un nodošana starptautisko kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem, izmantojot sistēmu līmeņa saskarni, kā arī elektroniska informācijas aprite par kravas statusiem, statistikas atskaites. SKLOIS uzdevums būs nodrošināt elektroniskās informācijas un elektronisko dokumentu apriti starp visām kravu pārvadājumus iesaistītājām institūcijām, t.sk., Muitas iestādes, Valsts robežsardzi, Pārtikas un veterināro dienestu un Krasta apsardzes dienestu. SKLOIS projekta rezultātā tiktu nodrošināta "vienas pieturas aģentūras" principa ieviešana kravu pārvadājumu jomā, kas atvieglos dokumentu iesniegšanu un novērsīs informācijas dublēšanu. Tāpat tiktu samazināts starptautisko kravu noformēšanai nepieciešamais laiks, jo informāciju būtu iespējams iesniegt elektroniski.SKLOIS projekta ietvaros ir veikta esošo un nākotnes biznesa procesu apzināšana un definēšana, precizēts projekta attīstības modelis un izmaksu sadalījums, kā arī pabeigts darbs pie projekta ieviešanai nepieciešamo tehnisko specifikāciju izstrādes. 2013.gada laikā projekta ietvaros ir veikta iepirkuma procedūra – slēgts konkurss "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas izstrāde, integrācija, e-pakalpojumu izstrāde" un 2014.gadā noslēdzot līgumu ar izvēlēto pretendentu uzsākta SKLOIS sistēmas praktiska izstrāde un ieviešana.Nepieciešams nodrošināt projekta "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma" īstenošanu un tajā ietverto e-pakalpojumu ieviešanu.Nepieciešams:1. nodrošināt projekta "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma" īstenošanu un tajā ietverto e-pakalpojumu ieviešanu, paredzot nodrošināt elektroniskās informācijas un elektronisko dokumentu apriti starp visām kravu pārvadājumus iesaistītājām institūcijām, t.sk., Muitas iestādes, Valsts robežsardzi, Pārtikas un veterināro dienestu un Krasta apsardzes dienestu.Ieviešot minēto pasākumu, tas atvieglotu dokumentu aprites un noformēšanas kārtību pārrobežu tirdzniecības uzņēmējiem. | 01.07.2015 | SM |
| 6.4. Administratīvā sloga mazināšana marķējamo akcīzes preču apritē iesaistītajiem uzņēmējiemMK 07.04.2009. noteikumi Nr.320 "Kārtība, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām" nosaka kārtību, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām, tajā skaitā nosacījumus par pasūtāmo akcīzes nodokļa marku daudzumu, to izsniegšanas termiņus un saņemšanas nosacījumus, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par izlietotajām akcīzes nodokļa markām. Tostarp kārtība regulē akcīzes nodokļa marku lietošanu, attiecīgā uz akcīzes precēm, kuras laistas brīvā apgrozībā vai nodotas patēriņam, izvestas uz citu dalībvalsti vai valsti, kas nav dalībvalsts. Šobrīd spēkā esošie MK noteikumi nosaka sadrumstalotu uzskaiti alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu (izņemot cigaretes) marķēšanai ar akcīzes nodokļa markām.Līdz ar to nepieciešams izstrādāt jaunus MK noteikumus par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu marķēšanas kārtību, lai vienkāršotu alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu (izņemot cigaretes) marķēšanas sistēmu un samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, nosakot alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu (izņemot cigaretes) marķēšanu atbilstoši alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu kategorijām, pēc kurām tiek noteiktas akcīzes nodokļa likmes.Nepieciešams:1. izstrādāt jaunus MK noteikumus par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu marķēšanas kārtību, nosakot alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu (izņemot cigaretes) marķēšanu, atbilstoši alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu kategorijām, pēc kurām tiek noteiktas akcīzes nodokļa likmesIeviešot minēto pasākumu, tas vienkāršotu alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu (izņemot cigaretes) marķēšanas sistēmu un samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, ka arī nodrošinātu ātrākas pārrobežu tirdzniecības procedūras uzņēmējiem. | 01.07.2015. | FM, VID |
| Rīcības virziens mērķa sasniegšanai | 7. Līgumsaistību izpilde | 7. Līgumsaistību izpilde |
| 7.1. Augstākās tiesas reformu veikšana un kompetenču pārdales īstenošana starp tiesu instancēm - "tīrās tiesu instances" ieviešana.Grozījumi likumā "Par tiesu varu" noteic, ka pakāpeniski tiks pārdalīta kompetence starp tiesu palātām, apgabaltiesām un rajona (pilsētu) tiesām, paredzot, ka pēc reformas pabeigšanas 31.12.2016. visas lietas kā pirmā tiesu instance skatīs tikai rajonu (pilsētu) tiesas, kā apelācijas instance – apgabaltiesas, bet kā kasācijas instance – Augstākā tiesa. Termiņi reformas īstenošanai nostiprināti likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumu 57. punktā, proti:1) līdz 31.12.2014. decembrim pastāv Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta;2) līdz 31.12.2016. pastāv Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta.Norādāms, ka ir pabeigts darbs pie tiesu kompetenču pārdales jeb pārejas uz "tīrajām tiesu instancēm" kriminālprocesā. 01.01.2014. stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz pārejas noteikumus, lai nodrošinātu pakāpenisku lietu nodošanu attiecīgajām tiesu instancēm pēc piekritības. Attiecībā uz tiesu kompetenču pārdali, vēl nepieciešams turpināt darbu pie tiesu kompetenču pārdales civilprocesā, lai nodrošinātu minēto mērķu sasniegšanu arī civilprocesā. Tā nodrošināšanai jau ir veikti pirmie pasākumi: 04.01.2014. stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz rajonu (pilsētas) tiesu kompetencē nodot lietas, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 210 000 euro, un kuras līdz grozījumu spēkā stāšanās izskatīja apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa.Sagaidāms, ka reformas rezultātā tiks izveidota vienkāršāka un sabiedrībai, tajā skaitā, uzņēmējiem saprotamāka tiesu instanču sistēma, vienādojot piekritības noteikumus un nosakot, ka neatkarīgi no prasības priekšmeta un tā summas, visus pieteikumus kā pirmās instances tiesa skatīs pilsētas (rajona) tiesa.Līdz ar to nepieciešams nodrošināt grozījumu Civilprocesa likumā sagatavošanu, ar mērķi pakāpeniski veikt kompetenču pārdali starp tiesu instancēm civilprocesā.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu Augstākās tiesas reformu un kompetenču pārdali starp tiesu instancēmMinētā pasākuma ieviešana samazinās komercstrīdu risināšanai. Tāpat minētie pasākumi ietekmēs uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 01.11.2014. | TM |
| 7.2. Normatīvā regulējuma sakārtošana elektronisko dokumentu aprites ieviešanai tiesu iestādēsPēc Doing Business 2014.gada datiem Latvijā līgumsaistību izpilde aizņem 469 dienas un 27 procedūras. Lietuvā – 300 dienas un 32 procedūras, Igaunijā – 425 dienas un 35 procedūras. Ja dienu skaits tiktu samazināts, Latvijas varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas Doing Business 2015.gadam.Tiesu administrācija 2013.gadā īstenoja Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālo projektu "Tiesu modernizācija Latvijā", kura ietvaros tiek izveidota elektroniska platforma (Datu izplatīšanas sistēma), lai būtu iespējama elektronisko dokumentu un elektronisko pakalpojumu ieviešana tiesu iestādēs, t.sk., iesniegt elektroniskos dokumentus – elektroniski izstrādātās un sistēmā pieejamās veidlapas, nodrošinot arī to apstrādi.Datu izplatīšanas sistēmas publiskā daļa produkcijas versijā jaunajā tiesu portālā www.tiesas.lv ir pieejama no 15.03.2013. Ir pabeigta elektroniskās platformas, kas nodrošinās elektronisko dokumentu apriti tiesu iestādēs, ieviešana, nodrošinot arī to apstrādi. Šobrīd elektroniski izstrādātās un sistēmā pieejamās veidlapas ir iespējams lejuplādēt un izdrukāt, iespēja aizpildīt veidlapas on-line ir atspējota, jo nav izsludināti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai nodrošinātu elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs.Pašlaik TM strādā pie normatīvo aktu grozījumiem, lai nodrošinātu elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs, tajā skaitā, lai personas varētu dokumentus tiesā iesniegt elektroniskā formā. Ir secināts, ka pamatā grozījumi būs nepieciešami Civilprocesa likumā. Minētie grozījumi ir iesniegti izskatīšanai TM pastāvīgajā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā. Pēc izstrādāta grozījumu projekta izskatīšanas darba grupā, tas tiks iesniegts VK izsludināšanai VSS.Nepieciešams:1. sagatavot nepieciešamos grozījumus Civilprocesa likumā, lai nodrošinātu elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs.Minētā pasākuma ieviešana samazinās komercstrīdu risināšanai nepieciešamo laiku. Tāpat minētie pasākumi ietekmēs uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 31.12.2015. | TM |
| 7.3. Šķīrējtiesu regulējuma sakārtošanaPastāvošā situācija neveicina alternatīvo strīdu risināšanas metožu attīstību Latvijā, kas, rada negatīvu ietekmi uz komersantu iespējām panākt efektīvu līgumsaistību izpildi.Latvijā ir reģistrētas 200 šķīrējtiesas. Salīdzinoši ar citām pasaules valstīm lielais šķīrējtiesu skaits skaidrojams ar spēkā esošo šķīrējtiesu regulējumu, saskaņā ar kuru vienīgais izvirzītais kritērijs šķīrējtiesas dibinātājam ir juridiska persona (Civilprocesa likuma 486.panta trešā daļa). Pastāv virkne nepilnību, t.sk., attiecībā uz šķīrējtiesu darbību, šķīrējtiesnešu iecelšanu, šķīrējtiesu procesa un spriedumu kvalitātes uzraudzību, kā arī šķīrējtiesas spriedumu izpildi. Šķīrējtiesu tiesiskais regulējums nav pilnīgs un pietiekami efektīvs. Nereti strīdu izšķiršana Latvijas šķīrējtiesās nenoved pie ātra un efektīva risinājuma, rosinot uzņēmējus izvēlēties citu valstu, piemēram, Zviedrijas, šķīrējtiesu.Lai ieviestu efektīvu un caurskatāmāku šķīrējtiesu regulējumu, 2012.gadā TM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm vērtēja šobrīd pastāvošo starptautisko praksi, t.sk., ANO 21.06.1985. UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas Parauglikuma redakciju, un izstrādāja likumprojektu "Šķīrējtiesu likums" un likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā".Šķīrējtiesu likums (Nr.1039/Lp11) izsludināts 2014.gada 1.oktobrī un stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī, savukārt likums "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr.1038/Lp11) izsludināts 2014.gada 1.oktobrī un stāsies spēkā 2014.gada 1.novembrī.Nepieciešams:1. izstrādāt ar Šķīrējtiesu likumu saistītos MK noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā pastāvīgā šķīrējtiesa reģistrējama un izslēdzama no šķīrējtiesu reģistra un valsts nodevas apmēra un samaksas kārtību par ieraksta izdarīšanu šķīrējtiesu reģistrā;2. nodrošināt sabiedrības informēšanas aktivitātes par plānotajām izmaiņām šķīrējtiesu darbības regulējumā.Ar Šķīrējtiesu likumu un grozījumiem Civilprocesa likumā saistīto MK līmeņa normatīvo aktu sakārtošana perspektīvā pozitīvi ietekmēs Doing Business rādītāju līgumsaistību izpildē un GKI indeksa rādītājus "tiesību sistēmas efektivitāte strīdu risināšanā", "tiesību sistēmas efektivitāte tiesību normu apstrīdēšanā", "mazākuma akcionāru interešu aizsardzība" un "ārvalstu investīciju aizsardzība", kā arī Ekonomiskās brīvības rādītājus. | 01.06.2015. | TM |
| 7.4. Tiesnešu specializācijas principu ieviešana un lietas slodzes rādītāju noteikšana - lietu izskatīšanas noslodzes tiesās mazināšanaLatvijas tiesas ir noslogotas, kas rada lietu uzkrājumu un ilgus lietu izskatīšanas termiņus. Ilgais laiks, kas uzņēmējiem jāgaida līdz tiesas spriedumam un strīda risinājumiem ietekmē biznesa attīstību un grauj Latvijas kā biznesam draudzīgas jurisdikcijas reputāciju.Pēc Doing Business 2014.gada datiem Latvijā līgumsaistību izpilde aizņem 469 dienas un 27 procedūras. Lietuvā – 300 dienas un 32 procedūras, Igaunijā – 425 dienas un 35 procedūras. Ja dienu skaits tiktu samazināts, Latvijas varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas Doing Business 2015.gadam.Pamatojoties uz Tieslietu padomes nolemto, TA sagatavo Tiesnešu specializācijas principus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību, kuru apstiprina Tieslietu padome. TA sagatavotā Tiesnešu specializācijas principu un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtība (turpmāk – Kārtība) 13.05.2013. nosūtīta Tieslietu padomei jautājuma par tās apstiprināšanu izlemšanai. Kārtība pēc Tieslietu padomes ieskata nodota atkārtotai precizēšanai TA.28.05.2014. notika sanāksme, kurā piedalījās apgabaltiesu, vairāku rajona (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji, Tiesu administrācijas un Tieslietu ministrijas pārstāvji. Sanāksmē tika apspriesti tiesu priekšsēdētāju izteiktie iebildumi un priekšlikumi par Kārtības projektu, kā arī par pašiem specializācijas un lietu slodzes rādītāju noteikšanas principiem. Sanāksmē akceptēts, ka tiesu priekšsēdētāji sadarbībā ar Tiesu administrāciju un Tieslietu ministriju izstrādā jaunus tiesnešu specializācijas un lietu slodzes rādītāju noteikšanas principus. Šobrīd tiek veikts sagatavošanās darbs jaunu tiesnešu specializācijas un lietu slodzes rādītāju noteikšanas principu izstrādei.Nepieciešams:1. iesniegt saskaņošanai TM un tālākai iesniegšanai Tieslietu padomei apstiprināšanai precizētus Tiesnešu specializācijas principus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību.Minētā pasākuma ieviešana nodrošinātu maksimālu lietu izskatīšanas efektivitāti, nejaušības principu lietu sadalē un lietu sadales rezultātu caurskatāmību, samazinātu komercstrīdu risināšanai nepieciešamo dienu skaitu. | 01.09.2015. | TA |
| 7.5. Portāla www.tiesas.lv papildināšana ar dokumentu iesniegšanas risinājumu iesniegumu e-aprites nodrošināšanaiTiesu administrācija 2013.gadā īstenoja Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālo projektu "Tiesu modernizācija Latvijā", kura ietvaros tika izveidota elektroniska platforma (Datu izplatīšanas sistēma), lai būtu iespējama elektronisko dokumentu un elektronisko pakalpojumu ieviešana tiesu iestādēs, t.sk., iesniegt elektroniskos dokumentus – elektroniski izstrādātās un sistēmā pieejamās veidlapas. Šobrīd elektroniski izstrādātās un sistēmā pieejamās veidlapas ir iespējams lejuplādēt un izdrukāt, iespēja aizpildīt veidlapas tiešsaistē ir atslēgta, jo nav izsludināti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai nodrošinātu elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs.Šobrīd TA noris darbs pie izstrādātā dokumentu iesniegšanas risinājuma papildinājumu izveides, nodrošinot iespēju portāla www.tiesas.lv autorizētiem lietotājam tiešsaistē aizpildīt, elektroniski parakstīt un nosūtīt iesniegumu tiesai (bez e-veidlapas piesaistes), kā arī sekot līdzi nosūtītā iesnieguma statusa informācijas izmaiņām.Šādu dokumentu iesniegšanas risinājuma papildinājumu ieviešana portālā www.tiesas.lv atvieglos iesniegumu iesniegšanu tiesā, kā arī nodrošinās iespēju lietotājam ērti sekot līdzi iesnieguma statusa informācijas izmaiņām.Nepieciešams:1. izstrādāt elektronisko dokumentu iesniegšanas risinājuma papildinājumu izstrādi, nodrošinot iespēju portāla www.tiesas.lv autorizētiem lietotājam tiešsaistē aizpildīt, elektroniski parakstīt un nosūtīt iesniegumu tiesai (bez e-veidlapas piesaistes), kā arī sekot līdzi nosūtītā iesnieguma statusa informācijas izmaiņām, un ieviest to portālā www.tiesas.lv.Minētā pasākuma ieviešana ļaus secīgi turpināt tieslietu jomas reformu procesu, kas paredz komercstrīdu risināšanai nepieciešamos uzlabojumus. | 01.01.2015. | TA |
| 7.6. Maksājumu uzdevumu veikšanas tiešsaistē iespējas nodrošināšana portālā www.tiesas.lvTA izstrādā papildinājumus portālā www.tiesas.lv, lai gan autentificētiem, gan neautentificētiem lietotājiem nodrošinātu iespēju, pēc aprēķina veikšanas nodevu kalkulatorā, izveidot maksājuma uzdevumu, veikt izveidoto maksājumu atlasi, meklēšanu, drukāšanu, kā arī veikt maksājuma uzdevuma apmaksu.Šāda papildinājuma ieviešana portālā www.tiesas.lv ļaus gan autorizētiem, gan neautorizētiem lietotājiem ātri un ērti veikt tiesas maksājumu uzdevumu apmaksu.Nepieciešams:1. izveidot maksājumu uzdevumu un ieviest apmaksas funkcionalitāti portālā www.tiesas.lvMinētā pasākuma ieviešana ļaus secīgi turpināt tieslietu jomas reformu procesu, kas paredz komercstrīdu risināšanai nepieciešamos uzlabojumus. | 01.05.2015. | TA |
| 7.7. Iespējas nodrošināšana fiziskai personai portālā www.tiesas.lv sekot līdzi tiesvedības gaitas datiem, lietās, kur pārstāvamā juridiskā persona ir lietas dalībnieks.Šobrīd portālā www.tiesas.lv tikai fiziskām personām pēc autorizācijas ir nodrošināta iespēja piekļūt tiesvedības gaitas datiem lietās, kur autorizētā fiziskā persona ir lietas dalībnieks.TA izstrādā papildinājumus, lai autentificētiem lietotājiem, kuriem reģistrēta juridiskas personas pārstāvība, portālā www.tiesas.lv būtu iespēja piekļūt tiesvedības gaitas datiem lietās, kur attiecīgā juridiskā persona ir reģistrēta kā lietas dalībnieks.Šāda sistēmas papildinājumu ieviešana ļaus juridiskas personas pārstāvim ērti sekot līdzi pārstāvamās juridiskās personas tiesvedības gaitas datiem.Nepieciešams:1. ieviest portālā www.tiesas.lv papildus funkcionalitāti, nodrošinot iespēju fiziskai personai sekot līdzi pārstāvamās juridiskās personas tiesvedības gaitas datiemMinētā pasākuma ieviešana ļaus secīgi turpināt tieslietu jomas reformu procesu, kas paredz komercstrīdu risināšanai nepieciešamos uzlabojumus. | 01.01.2015. | TA |
| Rīcības virziens mērķa sasniegšanai | 8. E-pakalpojumu attīstība un lietpratīgs regulējums | 8. E-pakalpojumu attīstība un lietpratīgs regulējums |
| 8.1. Dokumentu kopas apstiprināšanas principa ieviešanaPraksē ir novērots, ka, piemēram, iepirkuma piedāvājuma dokumentācijā bieža prasība ir pievienot papilddokumentus, kuru autors ir trešā persona (izglītību apliecinoši dokumenti, partneru apliecinājums utt.). Dokumentu juridiskā spēka likuma 6.pants noteic, ka fiziskā persona var apliecināt tikai tāda dokumenta atvasinājuma pareizību, kura autors tā ir. Līdz ar to fiziskai personai kā iepirkuma procedūras kandidātam nav tiesību apliecināt dokumentu atvasinājumus. Minētais sarežģī iepirkuma piedāvājumu iesniegšanu.Papildus praksē ir novērota ļoti sarežģīta iepirkuma dokumentācijas parakstīšana. Privātpersonai katrs dokuments ir jāparaksta atsevišķi, jo tikai tā tas var iegūt juridisku spēku. Ja iepirkumu procedūras dokumentācija satur ļoti daudz dokumentu, tad tas uzliek privātpersonai lielu administratīvo slogu.Minētais attiecas arī uz atvasinājumu apliecināšanu. Jāvērš uzmanība, ka speciālajā likumā – Publisko iepirkumu likuma 33.panta septītajā daļā ir noteikts, ka, iesniedzot piedāvājumu vai pieteikumu, kandidāts vai piegādātājs ir tiesīgs visu iesniegto dokumentu atvasinājumu un tulkojumu pareizību apliecināt ar vienu apliecinājumu, ja viss piedāvājums vai pieteikums ir cauršūts vai caurauklots.Tomēr šis regulējums attiecas tikai uz iepirkuma procedūrām. Lai atvieglotu uzņēmējiem dokumentu kopas iesniegšanu arī citos gadījumos, būtu lietderīgi ietvert Dokumentu juridiskā spēka likumā jaunu terminu "dokumentu kopa", kas paredz iespēju vairākus noteiktā secībā sakārtotus dokumentus parakstīt ar vienu parakstu.Ņemot vērā minēto, Dokumentu juridiskā spēka likumā ir nepieciešams:1) paredzēt fiziskai personai tiesības apliecināt dokumentu atvasinājumus tādā apmērā, kādas pašreiz ir organizācijām, proti, apliecināt dokumenta atvasinājumu pašai, nodrošinot iespēju pēc pieprasījuma uzrādīt tā oriģinālu;2) ieviest jaunu terminu "dokumentu kopa", kas paredzētu iespēju vairākus noteiktā secībā sakārtotus dokumentus parakstīt ar vienu parakstu.Vienlaikus jāatzīmē, ka daudzās valsts un pašvaldību iestādēs tiek veikta papīrā iesniegto dokumentu digitalizācija. Ja dokumenti ir cauršūti (cauraukloti), tas apgrūtina digitalizācijas procesu, jo katrs cauršūtais dokuments ir jāskenē manuāli, turklāt biezu dokumentu kopu cauršūtā (caurauklotā) veidā dažkārt ir ļoti grūti skenēt. Ievērojot minēto, kā arī lai neapgrūtinātu uzņēmējus ar prasību parakstīt katru dokumentu atsevišķi, būtu jāparedz iespēja iestādēm dokumentu digitalizācijas procesā cauršūtu (caurauklotu) dokumentu sadalīt, paredzot Ministru kabineta 2012.gada 28.februāra noteikumos Nr.143 "Kārtība, kādā publiskos dokumentus pārvērš elektroniskā formā" prasības šim procesam, kas nodrošinātu iespēju saglabāt šiem dokumentiem juridisku spēku.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kas ievieš jaunu terminu "dokumentu kopa", paredz fiziskai personai tiesības apliecināt dokumentu atvasinājumus tādā apmērā, kādas pašreiz ir organizācijām, kā arī ļauj valsts pārvaldes iestādēm apstrādāt dokumentu kopu digitālā formā, saglabājot šo dokumentu juridisko spēku, un tādējādi atbrīvojot uzņēmējus no administratīvā sloga parakstīt katru iesniegumā pievienoto dokumentu atsevišķi.Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai. | 01.07.2015. | TM sadarbībā ar KM, VARAM, SM, LVRTC |
| 8.2. Publisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšana uzņēmējiem, ievērojot vienas pieturas aģentūras principu, un nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošanaLai izveidotu virtuālās vienas pieturas aģentūras, portāla www.latvija.lv regulējumu un nodrošinātu vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas atbalstam nepieciešamās informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtību Publisko pakalpojumu katalogā, nepieciešams izstrādāt attiecīgus normatīvo aktu projektus.14.01.2014. Ministru kabinetā ir apstiprināts Publisko pakalpojumu likumprojekts (sēdes protokola Nr.2, 25.§.). Šobrīd notiek projekta virzība izskatīšanai Saeimā. 30.01.2014. likumprojekts nodots izskatīšanai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai un 08.05.2014. izskatīts 1.lasījumā. Likumprojekta mērķis ir noteikt tiesisko regulējumu publisko pakalpojumu sistēmai un tās attīstībai, tādējādi mazinot administratīvo slogu, uzlabojot publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, kvalitāti un pieejamību. Likumprojekts nosaka noteiktus publisko pakalpojumu nodrošināšanas pamatprincipus – samērīguma princips, laika ekonomijas princips, vienas pieturas aģentūras princips, e-pārvaldes princips, labas sadarbības princips, daudzkanālu pakalpojumu sniegšanas princips, klusēšanas piekrišanas princips, teritoriālās diferenciācijas princips, kā arī publisko pakalpojumu finansēšanas princips.Likumprojekts attiecas uz visiem publisko pakalpojumu turētājiem, sniedzējiem un saņēmējiem, izņemot Saeimu, tiesu varu, neatkarīgās iestādes un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus.Vienlaikus jāturpina darbs pie saistošo MK noteikumu izstrādes, lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar Publisko pakalpojumu likumprojektu. Nepieciešams izstrādāt MK līmeņa normatīvo regulējumu nosaka virtuālās vienas pieturas aģentūras portāla www.latvija.lv regulējumu un paredz vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas atbalstam nepieciešamās informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtību Publisko pakalpojumu katalogā, tādējādi nodrošinot to vienlaicīgu spēkā stāšanos ar Publisko pakalpojumu likumu.Nepieciešams:1. izstrādāt MK noteikumu projektus, lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar atbilstoši Saeimā pieņemto Publisko pakalpojumu likumprojektu, kas nosaka:1.1. kārtību, kādā tiek veikta publisko pakalpojumu elektronizācija un nodrošināta e-pakalpojuma pieejamība ne tikai fiziskām, bet arī juridiskām personām;1.2. vienotu publisko pakalpojumu pieprasīšanas un samaksas kārtību;1.3. kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes aktualizē informāciju par tās kompetencē esošajiem publiskajiem pakalpojumiem (t.sk., atļaujām, licencēm), kas ietverti Publisko pakalpojumu katalogā.Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai. | 01.01.2016. | VARAM |
| 8.3. Pašvaldību saistošo noteikumu pieejamības nodrošināšana, paredzot pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un sistematizēšanu portālā www.likumi.lvŠobrīd saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" tikai daļa no pašvaldību saistošajiem noteikumiem tiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Saskaņā ar minētā likuma 45.panta piekto daļu republikas pilsētas dome saistošos noteikumus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", savukārt novada dome – vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā. Vēsturiski šāda situācija izveidojusies, jo papīra laikraksta apjoms bija ierobežots ar standarta pastkastes lielumu, līdz ar to visu pašvaldību saistošo noteikumu apkopošana vienā laikrakstā bija nepraktiska. Ņemot vērā, ka ar 01.07.2012., stājoties spēkā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumam, ir ieviesta oficiālā elektroniskā publikācija, faktiski šķēršļi visu pašvaldību saistošo noteikumu publikācijai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vairs nepastāv. Tomēr pastāv juridiski šķēršļi, jo likuma "Par pašvaldībām" 45. panta piektā daļa nepieļauj iespēju novada domei publicēt savus saistošos noteikumus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".Šobrīd republikas pilsētu domes savus saistošos noteikumus publicē par maksu, kas noteikta MK 29.01.2013. noteikumu Nr.65 "Oficiālo publikāciju noteikumi" pielikuma I sadaļas 18.punktā – cena par pašvaldību saistošo noteikumu rakstu zīmi ir 0.0235 euro.Ņemot vērā, ka pašvaldību saistošie noteikumi ir ārējie normatīvie akti, kuros var būt paredzētas tiesības vai pienākumi privātpersonām (t.sk., pašvaldību nodevas), ir svarīgi, lai pašvaldības nodrošinātu sabiedrībai (t.sk., uzņēmējiem) efektīvu pieeju tās izdotajiem saistošajiem noteikumiem. Kā jau minēts, tikai daļa no pašvaldību saistošajiem noteikumiem šobrīd tiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", jo novadu domes saistošos noteikumus publicē vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā. Pašvaldību saistošo noteikumu pieejamība būtu daudz efektīvāka, ja visu pašvaldību saistošie noteikumi būtu publicēti un sistematizēti vienuviet, nodrošinot arī efektīvu meklēšanas rīku, kāds ir oficiālajam izdevumam "Latvijas Vēstnesis" un portālam www.likumi.lv. Oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" un portālam www.likumi.lv sabiedrībai ir brīvi un bez maksas pieejams internetā.Pasākuma īstenošanas rezultātā visi ārējie normatīvie akti, kas ir saistoši uzņēmējiem, būs pieejami vienuviet, nodrošinot, tai skaitā, ērtu meklēšanas rīku. Tādējādi uzņēmējiem būs vieglāk sameklēt to darbību regulējošos normatīvos aktus.TM priekšlikumu veikt minētās izmaiņās likumā "Par pašvaldībām" 06.06.2013. ir sniegusi VARAM, uz kuru atbildot VARAM sniedza informāciju, ka minētos grozījumus iekļaus izstrādes stadijā esošajā likumprojektā "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". VARAM 06.02.2014. ir iesniegusi priekšlikumus Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai grozījumiem likumā "Par pašvaldībām" (Nr:983/Lp11) 2.lasījumam, viens no ministrijas priekšlikumiem ir veikt grozījumus 45.pantā, kas paredz pašvaldības domei saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".Nepieciešams:1. noteikt pienākumu pašvaldības domei publicēt saistošos noteikumus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tādējādi samazinot uzņēmējiem nepieciešamo laiku to saimniecisko darbību regulējošo normatīvo aktu izzināšanai.Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai. | 01.01.2015. | VARAM, TM, VSIA "Latvijas Vēstnesis" |
| 8.4. E-risinājumu stiprināšana publiskajā pārvaldē uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanai, t.sk., uzņēmēju pārrobežu darbībāLai veicinātu ātrāku saziņu ar valsts iestādēm un pašvaldībām, elektronisko pakalpojumu lietojamību, Latvijā iedzīvotājiem un uzņēmējiem tiek nodrošināta iespēja rokas paraksta vietā izmantot drošu elektronisko parakstu (e-parakstu). Līdzīgi e-parakstu var izmantot:1) saziņai ar valsts un pašvaldību iestādēm. Visa veida dokumentu parakstīšanai, kas paredzēti iesniegšanai valsts un pašvaldību iestādēs. Elektronisko dokumentu likumā noteikts, ka visām valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums pieņemt ar drošu e-parakstu parakstītus dokumentus. Darījumiem juridisko personu starpā. Līgumu, rēķinu, iesniegumu un jebkura veida citu dokumentu parakstīšanai atsevišķi vai, izmantojot lietvedības un grāmatvedības sistēmas, kur iestrādāta e-paraksta funkcionalitāte. E-parakstam ir līdzvērtīgs juridiskais spēks kā parakstam uz dokumentiem papīra formā;2) trešo personu pilnvarošanai. Ar e-parakstu, identiski kā ar rokas parakstu, var pilnvarot arī trešās personas. Piemēram, zvērināts notārs klienta uzdevumā var izsniegt elektronisku notariālo aktu grāmatas izrakstu arī par citiem notariālo aktu grāmatā ierakstītiem aktiem, piemēram, pirkuma līgumu, dāvinājuma līgumu, maiņas līgumu, uztura līgumu, galvojuma līgumu, īres vai nomas līgumu u.c. gadījumos, ja elektroniskā paraksta izmantošanu attiecīgajā gadījumā neierobežo Elektronisko dokumentu likuma 3.panta sestā daļa.3) autentifikācijai un autorizācijai (ar viedkartes e-parakstu vai personas apliecību (eID)). Autentifikācijas un autorizācijas iespējas dažādos portālos iestāžu sniegto pakalpojumu saņemšanai, turklāt visur ar vienu un to pašu viedkartes e-paraksta vai eID kartes PIN kodu, nevis lai atcerētos un ievadītu katrā savu paroli, piemēram, portālā www.latvija.lv , kur apkopoti visi valsts un pašvaldību pakalpojumi, kā arī pieejami dažādi e-pakalpojumi; izmantojot VID EDS grāmatvedības atskaišu, deklarāciju un citu dokumentu iesniegšanai; Ceļu satiksmes drošības direkcijas piedāvāto e-pakalpojumu izmantošanai u.c.4) attālinātas oficiālas saziņas nodrošināšanai uzņēmējiem ar viņu klientiem. Uzņēmēji, veidojot savus portālus un apkalpošanas vides, var veidot vienotu piekļuves rīku, vienlaikus radot iespēju klientiem dažādu uzņēmēju portālos izmantot vienotu autentifikācijas rīku un ietaupīt izmaksas uz jaunu autentifikācijas rīku iegādi. Uzņēmēji, kuru pakalpojumu saņemšanai nepieciešams iesniegums uz noteikta parauga veidlapas, var nodrošināt publisku pieeju attiecīgajām veidlapām rediģējamā formā un iespēju tās lejupielādēt, lai būtu iespējams tās aizpildīt elektroniski un parakstīt ar e-parakstu.Saskaņā ar 2014.gada uzņēmēju aptaujas datiem lielākā daļa (54%) uzņēmēju joprojām neredz vērtību e-pakalpojumu izmantošanā, savukārt 20% uzskata, ka pagaidām nav pietiekamu šo pakalpojumu izmantošanas iespēju. Turklāt jāatzīmē, ka uzņēmēji šobrīd elektroniskās identifikācijas savstarpēju atzīšanas neesamību saskata kā būtisku šķērsli pārrobežu uzņēmējdarbības veikšanāLai vienkāršotu un veicinātu tiešsaistes un pārobežu darījumus, un nodrošinātu pārrobežu elektroniskās identifikācijas savstarpēju atzīšanu, šobrīd noris darbs pie Eiropas Parlamenta un Padomes regulas "Par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū" pieņemšanas. Šīs regulas mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, nodrošinot vienotu pamatu drošai elektroniskai mijiedarbībai starp uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskām iestādēm, tādējādi palielinot publisko un privāto tiešsaistes pakalpojumu, elektroniskās uzņēmējdarbības un elektroniskās tirdzniecības efektivitāti ES. Minētā regula 03.04.2014. ir izskatīta 1.lasījumā Parlamentā.Eiropas Komisija ir izstrādājusi Elektroniskā paraksta programmatūru (Digital Signature Sofware (DSS)), kas nodrošina ES dalībvalstīm kopēju vietni, kur būtu iespēja pārbaudīt elektroniskā paraksta autentiskumu attiecīgajai ES dalībvalstij. Minētais DDS rīks pieejams Eiropas Komisijas mājas lapā: https://joinup.ec.europa.eu/software/sd-dss/description.DSS rīks ir atvērtā koda programma, ko iespējams integrēt WEB vietnē vai izmantot kā programmatūru. DSS rīks pārbauda dokumenta autentiskumu pret publiski pieejamo uzticamo sertifikātu sarakstu, kuru ir norādījusi katra ES dalībvalsts. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt Latvijā iespēju pārbaudīt ES dalībvalstu elektroniskā paraksta atbilstību pret noteikto uzticamo sertifikātu sarakstu, izmantojot Eiropas Komisijas izstrādāto atvērtā koda programmu (DSS).Jāatzīmē, ka, lai būtu iespējams ne tikai pārbaudīt citu ES valstu e-parakstu ar DSS (Digital Signature Software) moduli, bet arī praksē parakstīt pārrobežu dokumentus, visu trīs Baltijas valstu premjerministri ir vienojušies līdz 2014.gada beigām izstrādāt un ieviest nacionālajos parakstīšanās risinājumos (piemēram, LVRTC uzturētajā programmatūrā) abu pārējo Baltijas valstu eID karšu atbalstu. Tādējādi praksē varēs noritēt pārrobežu darījumi, būtiski uzlabojot uzņēmējdarbības vidi.Nepieciešams:1. nodrošināt informāciju par DDS rīka pieejamību portālā www.latvija.lv un iespēju pārbaudīt ES dalībvalstu elektroniskā paraksta atbilstību pret noteikto uzticamo sertifikātu sarakstu, izmantojot Eiropas Komisijas izstrādāto atvērtā koda programmu (DSS);2. nodrošināt nepieciešamos pasākumus praktiskai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas "Par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū" pārņemšanai.Īstenojot aktivitātes, kas paredz starpvalstu vispārēja elektronisko parakstu lietošanas vienkāršošanu un pieejamības nodrošināšanu, tiks ievērojami samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business visos uzņēmējdarbības rādītājos identificētajām procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam. | 1. 01.07.2015.2. 01.01.2016. | 1. VARAM, VRAA, LVRTC2. VARAM, VRAA |
| 8.5. Portāla www.latvija.lv papildināšana ar informāciju par uzņēmējiem nepieciešamajām licencēm un atļaujām un citām prasībām pēc "ceļa kartes" principaLatvijā šobrīd nepastāv vienots e-pakalpojums pieprasījumam saņemt licences, pamatojoties uz kuru uzņēmēji varētu ērti un efektīvi atrast kādas uzņēmējdarbībai nepieciešamās licences un atļaujas tam ir nepieciešams saņemt pie dažādiem darbības veidiem. Lai arī uzņēmējiem nepieciešamās licences un atļaujas ir atrunātas attiecīgajos normatīvajos aktos, kas tās regulē, uzņēmējiem nav viegli gūt pārliecību par to, ka viņi ir visas nepieciešamās licences un atļaujas nokārtojuši.Šobrīd informācija par visām uzņēmējdarbībai nepieciešamajām atļaujām un licencēm ir apkopota portālā www.latvja.lv, kur ir apkopota informācija par administratīvajām procedūrām, kuras jāveic, lai iegūtu attiecīgo licenci vai atļauju. Jāatzīmē, ka portālā nav strukturēti pieejama visa minētā informācija. Tādēļ uzņēmējiem informācija ir jāmeklē vairākās vietnēs un jāliek kopā, kas ne visās situācijās ir skaidri un pašsaprotami izdarāms.Lai veicinātu vispārēju uzņēmēju izpratni par to, kāda uzņēmējdarbības forma tiem jāreģistrē, kādas licences nepieciešamas u.c., būtu jāizveido pakalpojums, kura ietvaros būtu strukturēta informācija par ar uzņēmējdarbības formām saistītajām administratīvajām procedūrām un nodokļiem portālā www.latvija.lv, kā arī drukātos informācijas materiālos un atbildīgo institūciju mājas lapās. Piemēram, minētā informācija varētu tikt kārtota pēc "ceļa kartes" principa, kur uzņēmējam pakāpeniski izvēloties uzņēmējdarbības veidu un nozari parādās tālākie soļi, pastāvošie administratīvās procedūras, nepieciešamās licences un atļaujas un turpmākie reģistrācijas soļi.Izvērtējot portālā www.latvija.lv pieejamo informāciju, identificēts, ka tā nav viegli pārskatāma un pastāv iespēja pilnveidot portāla www.latvija.lv sniegto informāciju.Vienlaikus jāņem vērā, ka "ceļa kartes" veidošana paredz lielu informācijas resursa apjoma sakārtošanu, līdz ar to kvalitatīva rezultāta nodrošināšanai minētais uzdevums jāveic pakāpeniski, prioritāri sakārtojot to nozaru pakalpojumus, kurās uzņēmēji piesakās visbiežāk.Atbilstoši 2013.gadā veiktās "Uzņēmumu reģistra klientu analīzes" (sagatavotājs pēc Uzņēmumu reģistra pasūtījuma – SIA "LURSOFT IT", vienotais reģ. Nr. 40003170000, pamatojoties uz 09.12.2013. noslēgto līgumu Nr.53554 "Par datu apstrādes pakalpojumu sniegšanu") rezultātiem, secināms, ka Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā pastāv zināmas atšķirības starp populārākajām darbības nozarēm. 2012.gadā starp visiem Komercreģistrā ierakstītajiem subjektiem 41 858 jeb 28,05% kā galveno darbības sfēru norādījuši vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību; automobiļu un motociklu remontu, savukārt no visiem Uzņēmumu reģistrā ierakstītajiem subjektiem 7 572 jeb 29,78% nodarbojušies ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību. Komercreģistrā ierakstīto subjektu populārākās darbības nozares 2012.gadā:1. Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts – 41858 subjekti;2. Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi – 18113 subjekti;3. Būvniecība – 14286 subjekti;4. Apstrādes rūpniecība – 12199 subjekti.Nepieciešams:1. sakārtot www.latvija.lv pieejamās atļaujas, licences un citas valsts institūciju izdotās apliecības un licences, atbilstoši NACE 2 klasifikācijai, tādējādi būtiski atvieglojot to meklēšanu;2. pilnveidot www.latvija.lv pieejamo informāciju (ņemot vārā portālā jau norādīto informāciju un sagatavojot iztrūkstošos aprakstus), kas paredz sniegt uzņēmējiem informāciju par UR pētījumā identificētajā populārākajā nozarē - vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts - izrietošajām prasībām, p., atļauju saņemšana, nodokļu deklarāciju aizpildīšana, ņemot vērā uzņēmuma juridisko formu, "ceļa kartes" principa veidā, tādējādi nodrošinot iespēju sniegt skaidru un pārākstāmu priekšstatu par attiecīgai uzņēmējdarbības formai nepieciešamajām prasībām.Uzņēmējs, izvēloties attiecīgo pamatdarbības NACE 2 kodu un juridisko formu, varētu redzēt atbilstīgās prasības, kuras nepieciešamas veiksmīgai uzņēmējdarbībai minētajā nozarē, un vienlaikus šī uzdevuma izpilde veicinātu sakārtot jautājumu par uzņēmējiem norādāmajiem darbības klasifikācijas kodiem – tie būtu atbilstošāki uzņēmējdarbībai, ar kuru nodarbojas uzņēmums;3. ņemot vērā ES fondu plānošanas perioda 2014.-2020.gadam, izvērtēt iespēju veikt iepirkumu www.latvija.lv funkcionalitātes paplašināšanai, kas paredz iespēju, ka katrs uzņēmums reģistrējoties portālā redzētu savas aktīvās licences un to termiņus, uzņēmējiem tiktu izsūtīti atgādinājumi tās atjaunot (minētais saistāms ar oficiālās e-adreses iniciatīvas īstenošanu).Pilnveidojot portāla www.latvija.lv darbību, uzņēmējiem tiktu saīsināts laiks uzņēmējdarbībai nepieciešamo atļauju un licenču iegūšanā un tādējādi samazināts administratīvais slogs.Pasākums identificēts arī 2014.gada uzņēmumu aptaujā par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un tā ziņojumā par priekšlikumiem turpmāk nepieciešamajiem pasākumiem. | 01.01.2016. | 1. VARAM, VRAA sadarbībā ar nozaru ministrijām2. EM, VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām3. VARAM4. VARAM, VRAA |
| 8.6. "Informē vienreiz" principa integrēšana valsts uzraugošajās iestādēsŠobrīd uzņēmēji konstatē informācijas dublējošas informācijas sniegšanas prasības dažādās valsts uzraugošajās pārvaldes institūcijās, kas rada nesamērīgu administratīvo slogu, izmaksas un laiku saturošas prasības.Nepieciešams pārskatīt vispārīgo informācijas apriti, par prasībām uzņēmums sniedz institūcijās, un izvērtēt "informē vienreiz" principa integrēšanas iespējas valsts uzraugošajās iestādēs, lai neapgrūtinātu uzņēmumus ar atkārtotas informācijas pieprasījumiem.Līdzīga prakse ir Igaunijā – visi dati, ko uzņēmējs iesniedz UR vai citā valsts iestādē (Iedzīvotāju reģistrs, VID, CSP, u.c.) tiek uzkrāti centralizēti un netiek prasīti uzņēmējam atkārtoti.VARAM 2013.gadā apzināta citu valstu pieredze "informē vienreiz" principa integrēšanai, t.sk. 14.10.2013. notika videokonference ar Igauniju (RIK, Centre of Registers and Information Systems - atbildīgā iestāde, kas atbild par inovatīviem un integrētiem risinājumiem Igaunijas e-pārvaldē) par viņu pieredzi un labo praksi "Best practices for reducing administrative burdens", kā viņi ieviesuši "informē vienreiz" principu savā valstī.Vienlaikus VK 2014.gada 2.pusgadā plāno izsludināt iepirkumu "Pētījums par pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespējām", pētījuma īstenošana ir paredzēta līdz 2015.gada 1.pusgadam Nepieciešams sagatavot un nodrošināt iepirkuma "Pētījums par pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespējām" virzību un norisi, un izvērtējot pētījuma rezultātus un priekšlikumus turpmāk nepieciešamajiem pasākumiem, kas paredz novērst uzņēmējiem atkārtotas informācijas sniegšanas saistības valsts pārvaldes iestādēs, uz tā pamata attiecīgi izstrādāt un MK iesniegt informatīvo ziņojumu par turpmāku rīcību "informē vienreiz" principa praktiskai ieviešanai uzņēmējus kontrolējošās valsts pārvaldes institūcijās.Nepieciešams:1. ņemot vērā VK veiktā pētījuma "Pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespēju izpēte" rezultātus, sagatavot vērtējumu par VIS sistēmas nodrošinājumu "informē vienreiz" principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs.2. izstrādāt informatīvo ziņojumu, kas paredz pieņemt lēmumu par turpmāku rīcību "informē vienreiz" principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs, paredzot nākotnes uzdevumus principa praktiskai ieviešanai.Nodrošinot "informē vienreiz" principa integrēšanu uzņēmējus kontrolējošās valsts pārvaldes institūcijās, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam. | 1.01.07.2015.2.01.10.2015. | VK, VARAM sadarbībā ar EM, TM, FM |
| 8.7. E-paraksta izmantošanas pieejamības veicināšanaElektronisko identifikācijas karšu eID un e-paraksts ieņem nozīmīgu lomu e-pakalpojumu nodrošināšanai. Ja bāze pakalpojumu pieejamībai netiek izveidota, t.i. ikvienam nav pietiekamā apjomā pieejami parakstīšanās un autentifikācijas, jeb identitātes apliecināšanas līdzekļi elektroniskajā vidē, īstenotie pasākumi e-pakalpojumu aprites veicināšanai nesasniegs savu mērķi.Droša e-paraksta pielietojumam ikdienas uzņēmējdarbības procesos pastāv vairākas būtiskas barjeras. Viens no būtiskākajiem elektroniskās vides attīstības apgrūtinājumiem ir maksa par e-paraksta izmantošanu.Lai gan eID kartē ir iekļautas 120 bezmaksas parakstīšanās reizes, kas jāizmanto piecu gadu laika periodā, šis skaits ir nepietiekams, īpaši juridisko personu dokumentu apritē. Savukārt, citu droša e-paraksta veidu – virtuālā e-paraksta un LVRTC izsniegto e-paraksta viedkaršu, izmantošana ir maksas pakalpojums.Ņemot vērā eID kartēs iekļauto ierobežoto bezmaksas e-parakstīšanās reižu skaitu, gan valsts iestādes, gan privātais sektors joprojām kūtri izmanto elektroniskās vides priekšrocības un dokumentu aprite norit papīra formātā, kā dēļ tiek nelietderīgi izlietoti valsts pārvaldes resursi (resursi papīra dokumenta privātpersonai sagatavošanai un klientu apkalpošanas centru uzturēšanai ir lielāki, kā elektroniska dokumenta sagatavošanai un apstrāde), gan arī uzņēmēju laika un naudas resursi, kas ietekmē arī tautsaimniecības produktivitāti un Latvijas starptautisko konkurētspēju Baltijas un pasaules mērogā.Jāatzīmē, ka "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam" nosaka darbības virzienu valsts IKT pārvaldības veicināšanai, kur viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt plašāku eID iekļaušanu e-autentifikācijas mehānismos, bezmaksas e-paraksta ieviešana un plašāka e-paraksta pielietošana.Nepieciešams:1. uzsākt īstenot nepieciešamos pasākumus, kas paredz e-ID kartē neierobežotu paraksta reižu skaitu, ņemot vērā "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam" noteikto darbības virzienu valsts IKT pārvaldības veicināšanai.Minētā pasākuma īstenošanas rezultātā tiktu veicināta e-pakalpojumu aprite, kas tādējādi mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 01.01.2016. | SM sadarbībā ar VARAM, IEM, PMLP |
| Rīcības virziens mērķa sasniegšanai | 9. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana | 9. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana |
| 9.1. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana tiesu ekspertu sertifikācijāTiesu ekspertu likuma 5. pants nosaka pienākumu personai, kas vēlas veikt tiesu ekspertīzi, saņemt eksperta sertifikātu.Atbilstoši MK 10.07.2008. noteikumos Nr. 427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība" noteiktajai kārtībai tiesu eksperta kandidāts iesniedz noteiktus dokumentus pārbaudījuma kārtošanai, lai iegūtu tiesu eksperta sertifikātu.Tiesu ekspertu padome mēneša laikā informē kandidātu, vai viņš ir pielaists pārbaudījuma kārtošanai. Kandidāts kārto pārbaudījumu, pēc kura Tiesu ekspertu padome pieņem lēmumu par tiesu eksperta kvalifikācijas piešķiršanu kandidātam, pamatojoties uz pārbaudījuma vērtējumu. Ja lēmums ir pozitīvs, Tiesu ekspertu padome izsniedz sertifikātu. Tiesu ekspertu reģistrs ir pieejams arī TA mājaslapā www.ta.gov.lv.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus Tiesu ekspertu likumā, kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu tiesu ekspertu sertificēšanas procesā – kandidātu dokumentu izskatīšanā un Tiesu ekspertu padomes lēmuma paziņošanā par sertifikāta izsniegšanu (pozitīva lēmuma gadījumā piemērojot klusēšanas–piekrišanas principu un nosakot, ka 10 darbdienu laikā pēc pārbaudījuma padome pieņem lēmumu);2. izstrādāt grozījumus MK 10.07.2008. noteikumos Nr. 427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu tiesu ekspertu sertificēšanas procesā – Tiesu ekspertu padomes lēmuma paziņošanā par sertifikāta izsniegšanu.Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 31.12.2016. | TM |
| 9.2. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana tiesu ekspertu resertifikācijāTiesu ekspertu likuma 7. pants nosaka – lai atkārtoti saņemtu sertifikātu, tiesu eksperts iesniedz normatīvajos aktos noteiktos dokumentus resertifikācijai. Atbilstoši MK 10.07.2008. noteikumos Nr. 427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība" noteiktajai kārtībai Tiesu ekspertu padome mēneša laikā informē tiesu ekspertu, vai viņš ir resertificēts, un izsniedz jaunu sertifikātu. Tiesu ekspertu reģistrs pieejams arī TA mājaslapā www.ta.gov.lv.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus Tiesu ekspertu likumā, kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu tiesu ekspertu resertificēšanā;2. izstrādāt grozījumus MK 10.07.2008. noteikumos Nr. 427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu tiesu ekspertu resertificēšanā, ja resertifikācijas dokumenti novērtēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ir sasniegts pietiekams punktu skaits, nosakot, ka mēneša laikā pēc dokumentu iesniegšanas izsniedz sertifikātu.Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 31.12.2016. | TM |
| 9.3. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana atļaujas izsniegšanai atlikušo zāļu krājumu izplatīšanai, ja zāles nav pārreģistrētas vai to pārreģistrācija ir atteiktaMK 26.06.2007. noteikumu Nr. 416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles noteikumi" (turpmāk – MK 26.06.20017. noteikumi Nr. 416) regulējums nosaka ZVA tiesības izsniegt atļauju atlikušo zāļu krājuma izplatīšanai, ja zāles nav pārreģistrētas vai to pārreģistrācija ir atteikta, lai noteiktu atlikušo zāļu krājumu izplatīšanai īsāku vai garāku termiņu par 12 mēnešiem. Tas uzliek pienākumu reģistrācijas apliecības īpašniekam vai paralēlajam importētājam iesniegt ZVA iesniegumu. Pēc iesnieguma saņemšanas un tiesiskuma izvērtēšanas, pamatojoties uz zāļu patēriņa datiem, ZVA veic risku un lietderības novērtējumu un izvērtē, cik ilgam laikam var atļaut atlikušo zāļu krājumu izplatīšanu. Lēmums par atlikušo zāļu krājumu izplatīšanas termiņa noteikšanu un atļaujas piešķiršanu tiek paziņots iesniedzējam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus MK 26.06.2007. noteikumos Nr. 416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu atļaujas izsniegšanā atlikušo zāļu krājumu izplatīšanai, ja zāles nav pārreģistrētas.Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 31.12.2016. | VM |
| 9.4. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta sertifikāta izsniegšanaiMK 16.03.2010. noteikumi Nr. 267 "Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība" nosaka, ka sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanu veic DAP. DAP lēmumu par sertifikāta piešķiršanu, atkārtotu izsniegšanu, anulēšanu vai atteikumu piešķirt sertifikātu pieņem, konsultējoties ar nozares institūcijām, profesionālajām asociācijām, biedrībām, nodibinājumiem, izglītības vai zinātniskajām iestādēm vai sertificētiem ekspertiem. DAP lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt sertifikātu pretendentam izsniedz rakstiski, kā arī pretendentam rakstiski izsniedz sertifikātu. DAP pieņem lēmumu par sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu vai atteikumu to pagarināt, norādot atteikuma pamatojumu, un par to rakstiski paziņo pretendentam.DAP izveido un uztur sertificēto ekspertu reģistru un ievieto attiecīgu informāciju tīmekļa vietnē www.daba.gov.lv.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus MK 16.03.2010. noteikumos Nr. 267 "Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta sertifikāta izsniegšanai, izvietojot informāciju par sertifikāta derīguma termiņu pagarināšanu DAP tīmekļa vietnē, bez pienākuma par to informēt rakstveidā.Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 31.12.2016. | VARAM |
| 9.5. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēja reģistrācijāMK 10.09.2013. noteikumi Nr. 768 "Prasības veterinārmedicīniskās prakses iestādēm un veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem, to reģistrācijas un reģistrācijas anulēšanas kārtība" nosaka, ka veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējs pirms darbības uzsākšanas iesniedz PVD iesniegumu veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēja reģistrācijai. PVD triju darbdienu laikā pēc minētā iesnieguma saņemšanas reģistrē veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēju uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus MK 10.09.2013. noteikumos Nr. 768 "Prasības veterinārmedicīniskās prakses iestādēm un veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem, to reģistrācijas un reģistrācijas anulēšanas kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēja reģistrācijā.Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 30.06.2015. | ZM |
| 9.6. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana dzīvnieku kapsētu darbībāMK 29.09.2009. noteikumi Nr. 1114 "Noteikumi par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām" nosaka, ka pirms dzīvnieku kapsētas ierīkošanas iesniedzējs saņem būvatļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvniecību, zemes transformācijas atļauju un reģionālās vides pārvaldes izsniegtus tehniskos noteikumus pēc sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas. Pēc tam iesniedz PVD pieteikumu dzīvnieku kapsētas reģistrācijai. PVD, saņemot pieteikumu un apliecinājumu par būvju nodošanu ekspluatācijā, 10 dienu laikā piešķir reģistrācijas numuru dzīvnieku kapsētai, ievada uzņēmuma datus PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un rakstiski paziņo dzīvnieku kapsētas valdītājam par dzīvnieku kapsētas reģistrāciju.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus MK 29.09.2009. noteikumos Nr. 1114 "Noteikumi par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu dzīvnieku kapsētu reģistrācijā.Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 31.12.2015. | ZM |
| 9.7. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana informācijas par veikto koku ciršanu mežā reģistrēšanāMK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" nosaka, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vai tā pilnvarota persona, kas veic koku ciršanu (gan saskaņā ar apliecinājumu koku ciršanai, gan saskaņā ar paziņojumu par koku ciršanu) savā vai tiesiskajā valdījumā esošajā mežā katru gadu līdz 1. februārim iesniedz VMD pārskatu par faktiski izcirstajiem koksnes apjomiem. VMD pārbauda iesniegtās informācijas atbilstību situācijai dabā un pieņem lēmumu informāciju reģistrēt informācijas sistēmā – Meža valsts reģistrā – vai atteikt tās reģistrēšanu.Nepieciešams:1. izstrādāt un noteiktā kārtībā MK iesniegt grozījumus MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu, VMD pozitīva lēmuma gadījumā paredzot veikt reģistrāciju tikai informācijas sistēmā.Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 31.12.2015. | ZM |
| 9.8. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana meža inventarizācijas datu pieņemšanā Meža valsts reģistrāMK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" nosaka, ka mēneša laikā pēc meža inventarizācijas datu saņemšanas VMD izvērtē tos un pieņem lēmumu par to reģistrēšanu MVR vai par pamatotu reģistrēšanas atteikumu. Lēmumu paziņo meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, meža inventarizācijas veicējam un, ja lēmums ir negatīvs, arī tai sertifikācijas institūcijai, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas veicēju sertifikāciju un sertificēto personu darbības uzraudzību meža inventarizācijas veicējam izsniegusi sertifikātu.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu, paredzot VMD pozitīva lēmuma gadījumā veikt tikai reģistrāciju informācijas sistēmā.Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 31.12.2015. | ZM |
| 9.9. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana izmaiņās Meža valsts reģistra datos pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījumaMK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" nosaka, ka pakalpojums paredzēts meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kuri starpinventarizācijas periodā vēlas veikt MVR iekļauto meža inventarizācijas datu izmaiņas. Saņemot iesniegumu datu izmaiņām, VMD veic pārbaudi un dabā novērtē, vai izmaināmie dati atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, un pieņem lēmumu par datu izmainīšanu vai par atteikumu veikt izmaiņas informācijas sistēmā MVR reģistrētajos datos.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu izmaiņu veikšanai MVR datos pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma, paredzot VMD pozitīva lēmuma gadījumā veikt datu izmaiņas tikai informācijas sistēmā.Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 31.12.2015. | ZM |
| 9.10. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar labības sēklu audzēšanu un tirdzniecībuMK 13.02.2007. noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" noteikts, ka, lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus reģistrācijai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un mēneša laikā pieņem lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai atteikt reģistrāciju, par to informējot iesniedzēju. Reģistrs ir pieejams VAAD mājaslapā.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus MK 13.02.2007 noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" kas paredz to personu reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar labības sēklu audzēšanu un tirdzniecību.Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 31.12.2017. | ZM |
| 9.11. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar lopbarības sēklu audzēšanu un tirdzniecībuMK 17.02.2009. noteikumos Nr. 152 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" noteikts, ka, lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus reģistrācijai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un mēneša laikā pieņem lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai atteikt reģistrāciju, par to informējot iesniedzēju. Reģistrs ir pieejams VAAD mājaslapā.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus MK 17.02.2009. noteikumos Nr. 152 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar lopbarības sēklu audzēšanu un tirdzniecību.Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 31.12.2017. | ZM |
| 9.12. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar dārzeņu sēklu audzēšanu un tirdzniecībuMK 29.06.2010. noteikumos Nr. 592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" noteikts, ka, lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus reģistrācijai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un mēneša laikā pieņem lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai atteikt reģistrāciju, par to informējot iesniedzēju. Reģistrs ir pieejams VAAD mājaslapā.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus MK 29.06.2010. noteikumos Nr. 592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar dārzeņu sēklu audzēšanu un tirdzniecību.Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 31.12.2017. | ZM |
| 9.13. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar biešu sēklu audzēšanu un tirdzniecībuMK 14.08.2012. noteikumos Nr. 554 "Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" noteikts, ka, lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus reģistrācijai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un mēneša laikā pieņem lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai atteikt reģistrāciju, par to informējot iesniedzēju. Reģistrs ir pieejams VAAD mājaslapā.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus MK 14.08.2012. noteikumos Nr. 554 "Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar biešu sēklu audzēšanu un tirdzniecību.Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 31.12.2017. | ZM |
| 9.14. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar eļļas un šķiedraugu sēklu audzēšanu un tirdzniecībuMK 13.04.2010. noteikumos Nr. 352 "Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" noteikts, ka, lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus reģistrācijai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un mēneša laikā pieņem lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai atteikt reģistrāciju, par to informējot iesniedzēju. Reģistrs ir pieejams VAAD mājaslapā.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus MK 13.04.2010. noteikumos Nr. 352 "Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar eļļas un šķiedraugu sēklu audzēšanu un tirdzniecību.Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 31.12.2017. | ZM |
| 9.15. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar kartupeļu sēklu audzēšanu un tirdzniecībuMK 12.08.2003. noteikumos Nr. 446 "Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" noteikts, ka, lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus reģistrācijai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un mēneša laikā pieņem lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai atteikt reģistrāciju, par to informējot iesniedzēju. Reģistrs ir pieejams VAAD mājaslapā.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus MK 12.08.2003. noteikumos Nr. 446 "Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar kartupeļu sēklu audzēšanu un tirdzniecību.Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 31.12.2015. | ZM |
| 9.16. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana atļaujas izsniegšanā sēklu maisījumu dabiskās vides saglabāšanai tirdzniecībaiMK 22.11.2011. noteikumi Nr. 899 "Noteikumi par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai" nosaka, ka persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus atļaujas saņemšanai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un 12 mēnešu laikā pēc noteikumos noteiktā iesnieguma iesniegšanas datuma, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc visu sēklu kvalitāti apliecinošo dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju un par to informē iesniedzēju.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus MK 22.11.2011. noteikumos Nr. 899 "Noteikumi par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu atļaujas izsniegšanā sēklu maisījumu dabiskās vides saglabāšanai tirdzniecībai.Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 31.12.2017. | ZM |
| 9.17. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana atļaujas izsniegšanā šķirnes pārbaudes veikšanaiMK 28.12.2010. noteikumos Nr. 1229 "Noteikumi par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi" nosaka, ka, lai saņemtu šķirnes pārbaudes veikšanas atļauju, VAAD iesniedz iesniegumu u.c. normatīvajos aktos noteiktos dokumentus. VAAD pārbauda institūcijas atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Ja institūcija atbilst visiem noteiktajiem kritērijiem, dienests divu mēnešu laikā pēc minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par AVS (atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes) pārbaudes atļaujas izsniegšanu, publicējot informāciju AVS pārbaudes veicēju sarakstā VAAD mājaslapā www.vaad.gov.lv.Nepieciešams:1. izstrādāt grozījumus MK 28.12.2010. noteikumos Nr. 1229 "Noteikumi par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu atļaujas izsniegšanā šķirnes pārbaudes veikšanai.Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. | 31.12.2015. | ZM |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)