Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām

Ministru kabineta noteikumi Nr.790Rīgā 2014.gada 23.decembrī (prot. Nr.72 19.§)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzībaslikuma 13.panta pirmās daļas 3.1 un 11.punktu un Civilprocesa likuma 250.47 panta pirmās daļas 7.1 punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. no valsts budžeta finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk – pakalpojumi) veidus, apjomu, saturu, ko sniedz no vardarbības cietušām pilngadīgām personām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām (turpmāk kopā – personas), pakalpojumu saņemšanas nosacījumus un piešķiršanas kārtību;

1.2. sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai apjomu, saņemšanas, apmaksas, izpildes, pārtraukšanas un izbeigšanas kārtību.

2. No vardarbības (fiziskas, seksuālas, ekonomiskas vai emocionālas vardarbības vai fiziskas vai seksuālas vardarbības draudiem, vai vardarbīgas kontroles) cietušām pilngadīgām personām tiek sniegti pakalpojumi (turpmāk – cietušo rehabilitācijas pakalpojums), kuru mērķis ir:

2.1. nodrošināt psihosociālu palīdzību;

2.2. novērtēt apdraudējumu un plānot drošības pasākumus;

2.3. motivēt personu sociālās funkcionēšanas spēju (ierobežotas personas spējas strādāt, aprūpēt sevi, iekļauties sabiedrībā) atjaunošanai vai uzlabošanai;

2.4. nostiprināt vai atjaunot personas sociālās funkcionēšanas spējas.

3. Vardarbību veikušām pilngadīgām personām tiek sniegti pakalpojumi (turpmāk – vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojums), kuru mērķis ir novērst vai mazināt turpmākus vardarbības riskus.

4. Cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniedz vienā no šādiem veidiem:

4.1. sociālās rehabilitācijas kursa veidā – līdz 30 dienām sociālās rehabilitācijas institūcijā ar izmitināšanu (turpmāk – cietušo rehabilitācijas pakalpojums institūcijā);

4.2. individuālu konsultāciju veidā – ne vairāk par kopskaitā desmit 45 minūtes ilgām psihologa, jurista vai sociālā darbinieka konsultācijām, kuras var saņemt arī tiešsaistē vai krīzes centrā bez izmitināšanas (turpmāk – cietušo rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā). Jurista konsultāciju nodrošina, ja persona nesaņem Juridiskās palīdzības administrācijas juridisko atbalstu vardarbībā cietušām personām vai cita sociālā pakalpojuma ietvaros sniegtu juridisko atbalstu;

4.3. droša patvēruma veidā – līdz 30 dienām izmitinot pakalpojuma saņēmēju telpās, kuras atbilst dzīvojamo telpu ekspluatācijai noteiktajām prasībām (turpmāk – krīzes dzīvokļa pakalpojums).

4.1 Sociālais dienests vai pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma kursa ilgumu un apjomu nosaka individuāli un atbilstoši nepieciešamībai, regulāri izvērtējot sniegto pakalpojumu efektivitāti un, ja nepieciešams, pārskatot pakalpojuma sniegšanas veidu, ilgumu un apjomu. Terorismā cietušām personām pakalpojumu sniedz nekavējoties pēc terora akta, un pakalpojuma kursa ilgums un apjoms var pārsniegt šajos noteikumos noteikto maksimālo pakalpojuma kursa ilgumu un apjomu.

4.2 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta astotajā daļā minētā persona, kurai tiek sniegts šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētais pakalpojums, ja nepieciešams, var saņemt:

4.21. atbalstu no pakalpojuma saņēmēja brīvi izvēlētas personas, kurai tā uzticas, ar ikdienas dzīves jautājumiem saistītu problēmu risināšanā – ne vairāk par 10 stundām;

4.22. ne vairāk par piecām 45 minūtes ilgām ārstniecības personu konsultācijām;

4.23. tulka vai valodas zinātāja pakalpojumu valodā, kādā ar pakalpojuma saņēmēju var sazināties, saziņai un pakalpojumu nodrošināšanai.

4.3 Persona krīzes dzīvokļa pakalpojumu var saņemt kopā ar saviem nepilngadīgajiem bērniem un citām personām, ar kurām tā pirms pakalpojuma saņemšanas ir dzīvojusi nedalītā mājsaimniecībā. Pakalpojuma sniegšanas laikā, ja nepieciešams, krīzes dzīvokļa pakalpojuma sniedzējs personai nodrošina:

4.31. šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minēto pakalpojumu;

4.32. atbalstu no pakalpojuma saņēmēja brīvi izvēlētas personas, kurai tā uzticas, ar ikdienas dzīves jautājumiem saistītu problēmu risināšanā, ja persona nesaņem šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minēto pakalpojumu, – ne vairāk par 50 stundām.

4.4 Ja sociālais dienests vai pakalpojuma sniedzējs, saņemot personas iesniegumu cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai, konstatē augstu vardarbības risku, ko apliecina sociālā dienesta vai pakalpojuma sniedzēja speciālista veikts personas veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējums, sociālais dienests var pieņemt lēmumu par:

4.41. šo noteikumu 4.1. un 4.3. apakšpunktā minētā pakalpojuma sniegšanas ilguma pagarināšanu līdz 180 dienām;

4.42. šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētā pakalpojuma sniegšanas reižu skaita palielināšanu līdz 120 konsultācijām.

5. Pēc personas pamatota iesnieguma saņemšanas pašvaldības sociālajā dienestā:

5.1. cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā var pagarināt līdz 60 dienām šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētajā gadījumā;

5.2. cietušo rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā var palielināt par desmit psihologa, jurista vai sociālā darbinieka konsultācijām.

6. Vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu sniedz vienā no šādiem veidiem:

6.1. individuālu psihologa konsultāciju veidā – ne vairāk par sešpadsmit 45 minūtes ilgām konsultācijām;

6.2. grupu nodarbību veidā – 16 divas stundas ilgas nodarbības līdz 12 personām grupā.

7. Pakalpojumu sniedz iespējami tuvu personas dzīvesvietai, izņemot gadījumu, ja persona izteikusi pamatotu vēlmi saņemt pakalpojumu citā administratīvajā teritorijā vai tas nepieciešams personas drošības apsvērumu dēļ.

7.1 Ja personai ir tiesības saņemt pakalpojumu atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. pantam un pakalpojuma sniedzējs ir izvērtējis pakalpojuma sniegšanas iespējas klātienē, bet klātienē pakalpojumu sniegt nav iespējams, pakalpojumu var sniegt attālināti.

7.2 Ja vardarbība notikusi ģimenē, pakalpojumus organizē tā, lai sniegtu ģimenei kompleksu atbalstu, nodrošinot pakalpojumus vienlaikus vardarbībā cietušam bērnam un pilngadīgajam ģimenes loceklim, kā arī ģimenes loceklim, kas ir vardarbības veicējs.

8. Personai, kura saņem pakalpojumu, ir pienākums:

8.1. līdzdarboties individuālā sociālās rehabilitācijas plānā un speciālista atzinumā norādīto uzdevumu izpildē;

8.2. ievērot pakalpojumu sniedzēja noteikto pakalpojumu sniegšanas laiku un kārtību;

8.3. atlīdzināt nepamatoti izlietotos līdzekļus šo noteikumu 37.6. apakšpunktā minētajā gadījumā, ieskaitot tos valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

9. Cietušo rehabilitācijas pakalpojumu administrē pašvaldības sociālais dienests, kurā persona pieprasījusi pakalpojumu vai kurā atrodas personas izvēlētais pakalpojuma sniedzējs (turpmāk – sociālais dienests).

10. Vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu administrē Labklājības ministrija (turpmāk – ministrija) sadarbībā ar sociālajiem dienestiem.

11. Lēmumu par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma (izņemot šo noteikumu III1 nodaļā minēto pakalpojumu) piešķiršanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu pieņem sociālie dienesti, bet ministrija finansē:

11.1. vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma (izņemot šo noteikumu III1 nodaļā minēto pakalpojumu) sniegšanu;

11.2. vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma (izņemot šo noteikumu III1 nodaļā minēto pakalpojumu) sniedzēju apmācību;

11.3. supervīziju – konsultatīvu un izglītojošu atbalsta programmu kompetences un profesionālās darbības kvalitātes pilnveidošanai;

11.4. konsultēšanu pēc vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma (izņemot šo noteikumu III1 nodaļā minēto pakalpojumu) saņemšanas.

12. Pakalpojumu nepieciešamību izvērtē un atzinumu sniedz psihologs vai sociālais darbinieks (turpmāk – speciālists), izņemot šo noteikumu 4.1 punktā, 26.4. apakšpunktā un III1 nodaļā minētos gadījumus.

13. Speciālistam, kas sagatavo atzinumu, veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējumu, noslēguma ziņojumu vai šo noteikumu 39. punktā minēto informāciju, ir atbilstoša izglītība un pieredze vardarbības radīto seku novēršanā vai mazināšanā.

14. Speciālistam, kas sniedz vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu, papildus šo noteikumu 13. punkta nosacījumiem:

14.1. nepieciešama apliecība par apmācības kursa apgūšanu darbam ar vardarbīgām personām;

14.2. jāpiedalās šo noteikumu 11.3. apakšpunktā paredzētajā supervīzijā.

14.1 Kārtība, kādā persona saņem vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu, ja pienākumu apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai personai ir uzlikusi tiesa vai tiesnesis, un minētā pakalpojuma apmaksas, izpildes, pārtraukšanas un izbeigšanas kārtība noteikta šo noteikumu III1 nodaļā.

II. Cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nosacījumi un piešķiršanas kārtība

15. Persona var pieprasīt cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, kas reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā (piemēram, krīzes centrā, ģimenes atbalsta centrā), vai sociālajā dienestā, ja:

15.1. tā pārcietusi pret sevi vai tuvinieku vērstu vardarbību un tai ir traucētas sociālās funkcionēšanas spējas;

15.2. tā ir atzīta par cietušo ar vardarbību saistīta administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros vai ar vardarbību, vardarbības piedraudējumu vai terorismu saistīta kriminālprocesa ietvaros;

15.3. ir pieņemts tiesas vai tiesneša lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai policijas lēmums par nošķiršanu.

16. Lai saņemtu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis sociālās rehabilitācijas institūcijā vai sociālajā dienestā iesniedz:

16.1. iesniegumu;

16.2. izmeklētāja, prokurora, izmeklēšanas grupas dalībnieka vai administratīvā pārkāpuma lietu izskatījušās institūcijas (amatpersonas) lēmumu (kopiju) vai Kriminālprocesa likumā noteiktajā gadījumā – tiesas lēmumu (kopiju) par personas atzīšanu par cietušo (ja tāds ir);

16.3. tiesas vai tiesneša lēmumu (kopiju) par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai policijas lēmumu (kopiju) par nošķiršanu (ja tāds ir);

16.4. sociālā dienesta vai pakalpojuma sniedzēja speciālista sagatavotu personas veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējumu, ja persona pieprasa šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minēto krīzes dzīvokļa pakalpojumu vai pakalpojuma sniegšanas ilgums ir pagarināts atbilstoši šo noteikumu 4.4 punktam. Ja veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējums veikts sešus mēnešus pirms pakalpojuma pieprasīšanas, sociālais dienests vai pakalpojuma sniedzējs individuāli izvērtē atkārtota veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējuma sagatavošanas nepieciešamību.

17. Speciālists šo noteikumu 12. punktā minēto speciālista atzinumu sagatavo piecu darbdienu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas.

18. Sociālās rehabilitācijas institūcija pēc speciālista atzinuma saņemšanas nekavējoties nosūta šo noteikumu 12. un 16. punktā minētos dokumentus sociālajam dienestam.

19. Pēc šo noteikumu 12. un 16. punktā minēto dokumentu saņemšanas sociālais dienests piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu:

19.1. par cietušo rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu, tā saņemšanas laiku, kā arī, ja nepieciešams, transporta izmaksu kompensācijas apjomu, ja persona saņem cietušo rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā;

19.2. par cietušo rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu un personas uzņemšanu cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindā sociālajā dienestā, kurā persona ir vērsusies;

19.3. par atteikumu piešķirt cietušo rehabilitācijas pakalpojumu, ja:

19.3.1. personas statuss vai iesniegtie dokumenti (arī pēc precizējošas informācijas saņemšanas) neatbilst šo noteikumu prasībām;

19.3.2. pēc iepriekšējā cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas pabeigšanas nav pagājuši 12 mēneši, izņemot šo noteikumu 4.1, 4.2, 4.3 un 42. punktā minētos gadījumus;

19.3.3. šo noteikumu 12. punktā minētajā speciālista atzinumā norādīts, ka personai pirms cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nepieciešams iesaistīties citos atbalsta pasākumos vai sociālās rehabilitācijas programmās.

19.1 Ja šo noteikumu 12. punktā minētajā speciālista atzinumā norādīts, ka personai pirms cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nepieciešams iesaistīties citos no vardarbības cietušā atbalsta pasākumos vai sociālās rehabilitācijas programmās, sociālais dienests šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētajā lēmumā iekļauj informāciju, ka cietušo rehabilitācijas pakalpojumu persona uzsāk saņemt pēc attiecīgā atbalsta pasākuma vai sociālās rehabilitācijas programmas pabeigšanas.

20. Ja persona iesniegusi šo noteikumu 16.3. apakšpunktā minēto dokumentu, tai ir tiesības cietušo rehabilitācijas pakalpojumu saņemt steidzamības kārtā.

21. Sociālais dienests var pieņemt lēmumu atteikt pakalpojuma sniegšanu, ja iepriekš sniegtais cietušo rehabilitācijas pakalpojums izbeigts šo noteikumu 37.7. un 37.8. apakšpunktā minēto iemeslu dēļ.

22. Ja persona saņem cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, pakalpojuma sniedzējs iekārto klienta lietu un izstrādā klienta individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

23. Ja persona saņem cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā un tai ir bērns, kurš cietis no vardarbības, persona cietušo rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt tādā institūcijā, kura palīdzību sniedz bērnam. Ja bērns nav cietis no vardarbības, ja nepieciešams, viņa uzturēšanos pakalpojumu sniedzēja institūcijā kopā ar pilngadīgo personu, kas cietusi no vardarbības, sedz no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem līdzekļiem.

23.1 Sociālais dienests pēc cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēja attiecīga iesnieguma saņemšanas var pieņemt lēmumu mainīt pakalpojuma veidu, neievērojot saņemtā pakalpojuma apjomu, un aizstāt:

23.11. cietušo rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā ar cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā un otrādi;

23.12. cietušo rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā vai cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā ar krīzes dzīvokļa pakalpojumu un otrādi, vienlaikus lemjot par šo noteikumu 4.3 punktā minēto pakalpojumu nepieciešamību.

23.2 Konstatējot augstu vardarbības risku pakalpojumu sniegšanas laikā, ko apliecina sociālā dienesta vai pakalpojuma sniedzēja speciālista veiktais personas veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējums, sociālais dienests pēc klienta attiecīga iesnieguma saņemšanas var pieņemt lēmumu par cietušo rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā vai cietušo rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā pagarināšanu līdz šo noteikumu 4.4 punktā minētajam apjomam.

24. Gada laikā pēc cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas persona var saņemt trīs 45 minūtes ilgas psihologa, jurista vai sociālā darbinieka konsultācijas savu sociālo problēmu risināšanai, pamatojoties uz personas iesniegumu sociālajam dienestam. Pēc sociālā dienesta pieprasījuma pakalpojuma sniedzējs sagatavo noslēguma ziņojumu par šo konsultāciju sniegšanu.

25. Cietušo rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt atkārtoti, ja pēc iepriekšējā pakalpojuma saņemšanas pabeigšanas ir pagājuši 12 mēneši, izņemot gadījumu, ja cietušo rehabilitācijas pakalpojums piešķirts atbilstoši šo noteikumu 4.1, 4.2, 4.3 un 42. punktam.

III. Vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanas nosacījumi un piešķiršanas kārtība

26. Vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu var pieprasīt persona:

26.1. pret kuru uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību, vai kriminālprocess par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;

26.2. par kuru valsts vai pašvaldības policijas, sociālā dienesta vai bāriņtiesas rīcībā ir informācija, ka persona izturējusies vardarbīgi vai izteikusi draudus pielietot vardarbību;

26.3. kura baidās, ka tā varētu izturēties vardarbīgi, vai atzīst, ka ir veikusi vardarbību;

26.4. kuru vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanai nosūtījis Valsts probācijas dienests, norādot vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšanas veidu (vēlamas individuālas psihologa konsultācijas vai grupu nodarbības), ja Valsts probācijas dienestā nav pieejama analoģiska programma un Valsts probācijas dienesta amatpersona, sazinoties ar vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēju, ir pārliecinājusies, ka vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojums pieejams iespējami tuvu personas dzīvesvietai.

27. Ja persona ir probācijas klients un piedalās probācijas programmā, kas koriģē ar vardarbību saistītu uzvedību, tai vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu programmas īstenošanas laikā nepiešķir, izņemot gadījumu, ja personu pakalpojuma saņemšanai nosūtījis Valsts probācijas dienests.

28. Lai saņemtu vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu, persona iesniedz iesniegumu sociālajā dienestā.

29. Speciālists, sociālais dienests vai pakalpojuma sniedzējs, nosakot vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma veidu – individuālas psihologa konsultācijas vai grupu nodarbības, ņem vērā:

29.1. ka grupa tiek komplektēta no personām ar līdzīga rakstura problēmām un vardarbības veidu (piemēram, vardarbība pieaugušo, tuvinieku, partneru starpā, vardarbība pret bērniem);

29.2. personas intelekta līmeni, fiziska vai garīga rakstura traucējumu veidu;

29.3. vai personai ir nosliece uz atkarības vielu lietošanu, kas varētu traucēt grupas darbu;

29.4. vai personai ir pārmērīga agresivitāte, kas varētu apdraudēt citu grupas dalībnieku un iesaistīto speciālistu drošību.

30. Sociālais dienests pēc šo noteikumu 28. punktā minētā iesnieguma un šo noteikumu 12. punktā minētā speciālista atzinuma saņemšanas nekavējoties pieprasa no Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības atbilstoši sociālā dienesta atrašanās vietai informāciju par to, vai persona ir probācijas klients un piedalās probācijas programmā, kas koriģē ar vardarbību saistītu uzvedību, izņemot gadījumu, ja vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšanu pieprasījis Valsts probācijas dienests vai ja persona minēto informāciju ir norādījusi iesniegumā.

30.1 Sociālais dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 28. punktā minētā iesnieguma un 30. punktā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu:

30.11. par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma piešķiršanu;

30.1 2. par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma piešķiršanu un uzņemšanu minētā pakalpojuma saņēmēju rindā;

30.1 3. par atteikumu piešķirt vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu, ja:

30.1 3.1. personas statuss vai iesniegtie dokumenti (arī pēc precizējošas informācijas saņemšanas) neatbilst šo noteikumu prasībām;

30.1 3.2. pēc iepriekšējā vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanas nav pagājuši 12 mēneši;

30.1 3.3. personai vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojums iepriekšējo 12 mēnešu laikā izbeigts šo noteikumu 37.6., 37.7. vai 37.8. apakšpunktā minēto iemeslu dēļ.

30.2 Lēmuma un speciālista atzinuma kopiju, kā arī informāciju, kas attiecas uz vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšanu, sociālais dienests nosūta vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējam.

30.3 Lēmuma kopiju sociālais dienests nosūta arī Valsts probācijas dienestam, ja tas nosūtījis personu vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanai.

30.4 Ja mēneša laikā pakalpojuma sniedzējs nevar nokomplektēt grupu, vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu tas sniedz individuālu psihologa konsultāciju veidā.