Zaudējis spēku - Ieteikumi iekšējo modeļu pirms-pieteikuma procesā

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumi Nr.1Rīgā 2015.gada 7.janvārī(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomessēdes protokols Nr.1 2.p.)

I. Ievads

1. "Ieteikumi iekšējo modeļu pirms-pieteikuma procesā" (turpmāk – Ieteikumi) ir izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 24.11.2010. regulas (ES) Nr. 1094/2010 16. panta 3. punktā noteikto, ka uzraudzības iestādēm ir jādara viss iespējamais, lai ievērotu Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (turpmāk – EAAPI) izdotajās vadlīnijās un rekomendācijās noteikto, kā arī lai veicinātu apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzību Latvijas Republikā.

2. Ieteikumi piemērojami iekšējo modeļu pirms-pieteikuma procesā, kurā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) izveido viedokli par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības (turpmāk – sabiedrība) sagatavotību iesniegt pieteikumu par iekšējā modeļa lietošanu maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) un, lai izpildītu direktīvā, jo īpaši tās 112., 113., 115., 116. un 120.–126. un 231. pantā iekšējiem modeļiem izvirzītās prasības.

3. Pirms-pieteikuma procesa laikā sabiedrība nodrošina Komisiju ar nepieciešamo informāciju, lai Komisija varētu izveidot viedokli par to, vai sabiedrība ir gatava iesniegt pieteikumu iekšējā modeļa lietošanai maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā, un kā pirms-pieteikuma procesā iesaistītā sabiedrība veic atbilstošos pasākumus, lai:

3.1. veidotu tās iekšējā modeļa tvērumu veidā, kas nodrošina sabiedrības gatavību lietot iekšējo modeli gan riska vadības mērķiem, gan pamatdarbības (tai skaitā stratēģisku) un citu būtisku lēmumu pieņemšanas mērķiem, gan maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanā;

un,

3.2. sagatavotos iespējai, ka tās iekšējais modelis varētu netikt apstiprināts, un izveidotu procesus maksātspējas kapitāla aprēķināšanai ar standarta formulu, kā arī apsvērtu, kā tas ietekmēs kapitāla plānošanu.

4. Sabiedrības dalība pirms-pieteikuma procesā ir brīvprātīga. Sabiedrība var iesniegt Komisijai pieteikumu par iekšējā modeļa lietošanu maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai arī bez piedalīšanās pirms-pieteikuma procesā.

5. Dalība pirms-pieteikuma procesā negarantē iekšējā modeļa apstiprināšanu pēc tam, kad iesniegts pieteikums.

6. Ja atsevišķos gadījumos netiek noteikts citādi, šos ieteikumus piemēro šādu iekšējo modeļu pirms-pieteikuma procesā:

6.1. pilnīgs vai daļējs sabiedrības iekšējais modelis, par kuru tiks iesniegts pieteikums Komisijai lēmuma pieņemšanai par tā lietošanu sabiedrības individuālās maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai saskaņā ar Maksātspēja II direktīvu;

6.2. pilnīgs vai daļējs grupas iekšējais modelis, par kuru tiks iesniegts pieteikums lēmuma pieņemšanai par tā lietošanu grupas konsolidētās maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai saskaņā ar Maksātspēja II direktīvu.

II. Vispārīgie jautājumi

7. Ieteikumu vajadzībām lietoti šādi termini:

7.1. grupas iekšējais modelis – gan iekšējais modelis, kas saskaņā ar Maksātspēja II direktīvas prasībām tiek lietots tikai grupas konsolidētās maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai (atbilstoši Maksātspēja II direktīvas 230. panta prasībām), gan iekšējais modelis, kas saskaņā ar Maksātspēja II direktīvu tiek lietots grupas konsolidētās maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai un vismaz vienas tādas saistītās sabiedrības individuālās maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai, kura ietilpst šā iekšējā modeļa darbības jomā, veicot grupas konsolidētās maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu (grupas iekšējais modelis atbilstoši Maksātspēja II direktīvas 231. panta prasībām);

7.2. ārējais modelis vai dati – iekšējā modelī integrēts modelis vai izmantoti dati, kas iegūti no trešās personas;

7.3. eksperta atzinums – atsevišķu personu vai komiteju, ja tādas izveidotas, kam ir attiecīgās zināšanas, pieredze un izpratne par apdrošināšanā un pārapdrošināšanā sastopamajiem un modelī ietvertajiem riskiem, viedoklis;

7.4. varbūtības sadalījuma prognozes pilnīgums – sabiedrības zināšanu apjoms par riska profilu, kā to atspoguļo varbūtības sadalījuma prognozes pamatā esošo notikumu kopums, un izvēlētās aprēķina metodes spēja pārveidot šo informāciju ar pamata pašu kapitāla izmaiņām saistītu naudas vērtību sadalījumā. Pilnīguma jēdziens neattiecas tikai uz varbūtības sadalījuma prognozes detalizācijas pakāpi, jo pat nepārtrauktas funkcijas veidā sagatavota prognoze var būt stipri nepilnīga;

7.5. atsauces riska mērs – pamata pašu kapitāla riskam pakļautā vērtība (VaR), uz ko attiecas ticamības līmenis 99.5 % apmērā viena gada laikā, kā noteikts Maksātspēja II direktīvas 101. panta 3. punktā;

7.6. analītiskas slēgtas formulas – tiešas matemātiskās formulas, kas saista sabiedrības izvēlēto riska mēra rādītāju ar atsauces riska mēra rādītāju;

7.7. t=0 – datums, no kura sabiedrība veiks maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu saskaņā ar savu iekšējo modeli;

7.8. t=1 – viens gads pēc datuma, no kura sabiedrība veiks maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu saskaņā ar savu iekšējo modeli;

7.9. pārējo terminu lietojums atbilst Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Pārapdrošināšanas likumā un Maksātspēja II direktīvā lietotajiem terminiem.

8. Iekšējā modeļa kvantitatīvs vai kvalitatīvs aspekts uzskatāms par būtisku, ja šā aspekta izmaiņas vai kļūda varētu izraisīt tādu ietekmi uz iekšējā modeļa darbības rezultātu jebkurā tā pielietošanas jomā, kas varētu iespaidot informācijas lietotāja, tai skaitā Komisijas, lēmuma pieņemšanu vai atzinumu.

9. Lai paziņotu par savu dalību pirms-pieteikuma procesā, sabiedrība iesniedz Komisijai pieteikumu, kurā norāda vismaz šādu informāciju:

9.1. paziņojumu, ka sabiedrība vēlas iesniegt Komisijai pieteikumu, lai saņemtu atļauju veikt maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu saskaņā ar savu iekšējo modeli;

9.2. datumu, kurā sabiedrība plāno iesniegt pieteikumu iekšējā modeļa apstiprināšanai;

9.3. plānoto iekšējā modeļa tvērumu un piemērošanas jomu, norādot, kuras no sabiedrības funkcijām plāno izmantot iekšējo modeli;

9.4. sabiedrības plānotais iekšējā modeļa izstrādes un ieviešanas procesa grafiks.

10. Katrā atsevišķā gadījumā sabiedrība vienojas ar Komisiju par iekšējā modeļa pirms-pieteikuma procesa grafiku, saskaņā ar kuru sabiedrība iesniedz Komisijai viedokļa izveidošanai nepieciešamo informāciju.

11. Pirms-pieteikuma procesa ietvaros sabiedrība iesniedz maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu, kas veikts izmantojot standarta formulu. Informācija jāiesniedz tādā apmērā, lai aptvertu kopējo maksātspējas kapitāla prasību un sekojošas riska kategorijas riskiem iekšējā modeļa ietvaros:

11.1. tirgus risks;

11.2. darījumu partnera saistību neizpildes risks;

11.3. dzīvības apdrošināšanas riska parakstīšanas risks;

11.4. veselības apdrošināšanas riska parakstīšanas risks;

11.5. nedzīvības apdrošināšanas riska parakstīšanas risks;

11.6. nedzīvības apdrošināšanas katastrofas risks;

11.7. operacionālais risks.

12. Laika periodā līdz 31.12.2015. sabiedrība iesniedz maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu, kas veikts, izmantojot standarta formulu, saskaņā EAAPI "Informācijas iesniegšanas pamatnostādņu" I Tehniskajā pielikumā definētajiem posteņiem un II Tehniskajā pielikumā aprakstīto detalizāciju, kā arī ievērojot minētajās pamatnostādnēs norādītos pārskatu periodus un iesniegšanas termiņus. Sākot ar 01.01.2016. sabiedrība iesniedz maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu, kas veikts, izmantojot standarta formulu, saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Komisijas regulām.

III. Iekšējā modeļa izmaiņas

13. Pirms-pieteikuma procesa ietvaros sabiedrība paziņo par visām pēc informācijas iesniegšanas veiktajām vai plānotajām iekšējā modeļa izmaiņām, kuras sabiedrība uzskata par būtiskām.

14. Attiecībā uz izmaiņām, ko sabiedrība veic iekšējā modelī pirms-pieteikuma procesa laikā, sabiedrība iesniedz informāciju par:

14.1. pārvaldības sistēmas procesiem, ko sabiedrība izveido saistībā ar šīm izmaiņām, tai skaitā izmaiņu apstiprināšanas procedūru, iekšējo informēšanas procesu, izmaiņu dokumentēšanu un validāciju;

14.2. sabiedrības izveidoto izmaiņu klasifikāciju, kā arī kvalitatīvos vai kvantitatīvos rādītājus, kas objektīvi nosaka būtiskas izmaiņas.

15. Sabiedrība iesniedz Komisijai informāciju par iekšējā modeļa izmaiņu politiku, kas aptver visus būtiskos izmaiņu avotus, kas ietekmēs tās maksātspējas kapitāla prasību, un vismaz šādas izmaiņas:

15.1. izmaiņas sabiedrības pārvaldības sistēmā;

15.2. izmaiņas sabiedrības atbilstībā iekšējā modeļa lietošanas prasībām;

15.3. izmaiņas sabiedrības iekšējā modeļa tehnisko specifikāciju atbilstībā;

15.4. izmaiņas sabiedrības riska profilā.

16. Sabiedrība novērtē katras izmaiņas ietekmi atsevišķi un visu izmaiņu kopējo ietekmi uz maksātspējas kapitāla prasību vai tās atsevišķiem komponentiem, kā arī novērtē atsevišķas savstarpēji kompensējošas ietekmes un vairāku izmaiņu kopējo ietekmi.

17. Izstrādājot grupas iekšējā modeļa izmaiņu politiku (atbilstoši Maksātspēja II direktīvas 231. pantam) sabiedrība nodrošina, ka:

17.1. sabiedrība izstrādā vienotu grupas iekšējā modeļa izmaiņu politiku;

17.2. grupas iekšējā modeļa izmaiņu politika ietver grupai, kā arī katrai saistītajai sabiedrībai, kas lietos grupas iekšējo modeli savas individuālās maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai, būtisku un nebūtisku izmaiņu klasifikāciju;

17.3. atsevišķai sabiedrībai būtiskas izmaiņas tiek klasificētas kā būtiskas izmaiņas arī grupas iekšējā modeļa izmaiņu politikā.

IV. Iekšējā modeļa izmantošana

18. Sabiedrība informē Komisiju par to, kā tiek nodrošināta atbilstība Maksātspēja II direktīvas 120. pantā noteiktajām iekšējā modeļa izmantošanas prasībām, tai skaitā informē par:

18.1. modeļa dažādiem pielietojumiem;

18.2. modeļa piemērotību veiktajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbībai;

18.3. sabiedrības valdes un attiecīgo lietotāju, kas iekšējo modeli lieto lēmumu pieņemšanas procesā, izpratni par iekšējo modeli;

18.4. iekšējā modeļa lietošanu lēmumu pieņemšanas procesā;

18.5. iekšējā modeļa integrēšanu riska pārvadības sistēmā.

19. Sabiedrība nodrošina iekšējā modeļa pielietošanu tās riska vadības sistēmā un lēmumu pieņemšanas procesos veidā, kas rada stimulu uzlabot paša iekšējā modeļa kvalitāti.

20. Sabiedrība nodrošina, ka iekšējais modelis atbilst sabiedrības darbības veidam, tai skaitā:

20.1. sabiedrība, lietojot iekšējo modeli lēmumu pieņemšanas procesā, aptver pamatdarbības lēmumus, tai skaitā stratēģiskus lēmumus, un citus būtiskus lēmumus;

20.2. iekšējais modelis ir piemērots sabiedrības riska vadības sistēmai un tās detalizācijas pakāpei;

20.3. iekšējais modelis ir piemērots detalizācijas pakāpei, kas nepieciešama sabiedrības lēmumu pieņemšanas procesā, un tas atbilst sabiedrības lēmumu pieņemšanas struktūrai;

20.4. iekšējais modelis atbilst sabiedrības iekšējās uzskaites sistēmas, kur tiek reģistrēti iekšējā modeļa darbības rezultāti, uzbūvei.

21. Izmantojot iekšējo modeli lēmumu pieņemšanas procesā, sabiedrība nodrošina, ka:

21.1. sabiedrības valde un attiecīgie lietotāji, kas iekšējo modeli lieto lēmumu pieņemšanas procesā, regulāri saņem iekšējā modeļa rezultātus, kas nepieciešami attiecīgo lēmumu pieņemšanai;

21.2. iekšējais modelis, kā minimums, spēj novērtēt ekonomisko kapitālu un noteikt to iespējamo lēmumu ietekmi uz riska profilu, kuru pieņemšanai izmanto modeli;

21.3. sabiedrība izprot lēmumu, kuru pieņemšanai izmanto modeli, ietekmi uz maksātspējas kapitāla prasību.

22. Sabiedrība izstrādā procesu tās riska profila uzraudzībai un kā būtiskas riska profila izmaiņas nosaka maksātspējas kapitāla prasības pārrēķinu.

23. Gadījumā, ja grupas iekšējais modelis tiks izmantots saistītās sabiedrības individuālās maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai, tā informē Komisiju par to, kā iekšējā modeļa uzbūve atbilst tās veiktajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbībai, tai skaitā informē par:

23.1. individuālās maksātspējas kapitāla prasības aprēķina biežuma atbilstību Maksātspēja II direktīvas 102. panta prasībām, kā arī lēmumu pieņemšanas vajadzībām;

23.2. procesu, kādā saistītā sabiedrība var ierosināt veikt izmaiņas grupas iekšējā modelī;

23.3. saistītās sabiedrības izpratni par tām grupas iekšējā modeļa sastāvdaļām, kas aptvers saistītās sabiedrības riskus;

23.4. iekšējā modeļa atbilstību risku pārvaldības sistēmai;

23.5. iekšējā modeļa lomu lēmumu pieņemšanas procesā.

V. Pieņēmumu noteikšana un eksperta atzinums

24. Sabiedrība iesniedz Komisijai informāciju par iekšējā modelī izmantoto pieņēmumu noteikšanas un ekspertu atzinumu izmantošanas procesu un nodrošina, ka procesā atbilstoši tiek ņemts vērā izmantoto pieņēmumu un ekspertu atzinumu būtiskums.

25. Sabiedrība nodrošina, ka iekšējā modelī izmantoto pieņēmumu noteikšanas un ekspertu atzinuma izmantošanas procesā tiek ņemta vērā:

25.1. pieņēmumu noteikšana un jo īpaši eksperta atzinuma izmantošana notiek saskaņā ar apstiprinātu un dokumentētu procesu;

25.2. procesi saistībā ar pieņēmumiem un jo īpaši saistībā ar eksperta atzinuma izmantošanu pieņēmumu izvēlē ir vērsti uz to, lai mazinātu pārpratumu vai saziņas kļūdu risku starp visām ar šiem pieņēmumiem saistītajām personām vai komitejām;

25.3. pieņēmumu noteikšanas process un jo īpaši eksperta atzinuma izmantošana tiek dokumentēti tādā veidā, kas nodrošina procesa pārredzamību.

26. Sabiedrība nodrošina pieņēmumu izvēles un eksperta atzinuma izmantošanas procesa validāciju.

VI. Metodoloģijas konsekvence

27. Sabiedrība iesniedz Komisijai informāciju, kas apliecina, ka sabiedrība nodrošina konsekvenci starp metodēm, ko izmanto varbūtības sadalījuma prognozes aprēķinam, un metodēm, kas tiek izmantotas bilances aktīvu un saistību novērtēšanai kapitāla pietiekamības noteikšanas vajadzībām.

28. Sabiedrība nodrošina regulāru konsekvences novērtējumu tās iekšējā modeļa validācijas procesa ietvaros, kā noteikts Maksātspēja II direktīvas 124. pantā.

VII. Varbūtības sadalījuma prognoze

29. Sabiedrība iesniedz Komisijai informāciju, kas apliecina tās riska profila pārzināšanu, tai skaitā:

29.1. informāciju par to, kā sabiedrība nodrošina to, ka iekšējā modeļa pamatā esošās varbūtības sadalījuma prognozes notikumu uzskaitījums ir pilnīgs;

29.2. informāciju par procesiem, ko sabiedrība izveidojusi, lai nodrošinātu pietiekamas un aktuālas zināšanas par tās riska profilu;

29.3. informāciju par to, kā sabiedrība iecerējusi uzturēt informāciju par risku noteicošajiem un citiem faktoriem, kas izskaidro varbūtības sadalījuma prognozes pamatā esošā mainīgā lieluma izmaiņas, tā, lai varbūtības sadalījuma prognoze var atspoguļot visas sabiedrības riska profila būtiskās īpašības.

30. Sabiedrība iesniedz Komisijai informāciju, kas apliecina tās varbūtības sadalījuma prognozes pilnīgumu, tai skaitā:

30.1. informāciju par to, kā sabiedrība novērtē varbūtības sadalījuma prognozes aprēķinā izmantoto aktuāro un statistikas metožu piemērotību un kā tā novērtē metožu spēju apstrādāt informāciju par riska profilu;

30.2. informāciju par to, kā sabiedrība izvēlas metodes, kas sagatavo tādu varbūtības sadalījuma prognozi, kura ir pietiekami pilnīga, lai atspoguļotu visas sabiedrības riska profila būtiskās īpašības un palīdzētu lēmumu pieņemšanas procesā;

30.3. informāciju par to, kā sabiedrība, veicot 30.1. un 30.2. punktā minēto metodoloģisko novērtējumu, apsver, cik ticamas ir, pamatojoties uz varbūtības sadalījuma prognozi, aplēstās negatīvās ietekmes kvantiles;

30.4. informāciju par to, kā sabiedrība nodrošina to, ka centieni izstrādāt pilnīgu varbūtības sadalījuma prognozi nekaitē negatīvās ietekmes kvantiļu aplēses ticamībai.

31. Sabiedrība iesniedz Komisijai informāciju par metodoloģiju varbūtības sadalījuma prognozes papildināšanai. Sabiedrība nodrošina, ka metodoloģija atbilst statistikas kvalitātes standartiem attiecībā uz metodēm, pieņēmumiem un datiem (atbilstoši Maksātspēja II direktīvas 121. panta prasībām). Ja metodoloģija paredz eksperta atzinumu izmantošanu, sabiedrība ievēro VI. sadaļā minētos ieteikumus par pieņēmumu noteikšanu un eksperta atzinumu izmantošanu. Sabiedrība nodrošina, ka varbūtības sadalījuma prognoze netiek nepamatoti papildināta, kā rezultātā tā neatspoguļotu patieso informāciju par sabiedrības riska profilu.

VIII. Kalibrēšana – tuvinājumi (approximations)

32. Sabiedrība informē Komisiju par tuvinājumiem, ko tā izmantojusi iekšējā modelī saskaņā ar Maksātspēja II direktīvas 122. panta 3. punktā pieļauto iespēju, tai skaitā informē par:

32.1. tuvinājumu ietekmi uz maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu;

32.2. parāda, ka tās veikto tuvinājumu rezultātā netiek iegūta tāda maksātspējas kapitāla prasība, kas ir būtiski mazāka salīdzinājumā ar aprēķina rezultātu, izmantojot atsauces riska mēru, lai nodrošinātu, ka apdrošinājuma ņēmēju aizsardzības līmenis ir vienāds ar Maksātspēja II direktīvas 101. panta 3. punktā paredzēto;

32.3. kā tiek plānots laika gaitā un ārkārtējus zaudējumus izraisošos apstākļos pārbaudīt un pamatot tuvinājumu rezultāta stabilitāti atbilstīgi tās riska profilam.

33. Ja sabiedrība spēj iegūt atsauces riska mēru kā ekonomiskā kapitāla aprēķina procesa starprezultātu, tā nodrošina, ka šis rezultāts arī atbilstoši atspoguļo tās riska profilu.

34. Sabiedrība, ja tā maksātspējas kapitāla prasības aprēķinam izmanto tāda bāzes mainīgā lieluma variāciju, kas nav pamata pašu kapitāls, iesniedz Komisijai informāciju, kas apstiprina:

34.1. vai nu to, ka pamata pašu kapitāla un bāzes mainīgā lieluma atšķirība nav būtiska t=0 un jebkurā paredzamā situācijā līdz pat un ieskaitot t=1;

vai

34.2. gadījumā, ja šī atšķirība ir būtiska, ka saskaņā ar sabiedrības riska profilu nākamā perioda laikā nav iespējamas šīs būtiskās atšķirības jebkādas nozīmīgas variācijas jo īpaši ārkārtējos zaudējumus izraisošos apstākļos.

35. Ja sabiedrība pamata pašu kapitāla vērtības noteikšanai izmanto tāda bāzes mainīgā lieluma variāciju, kas nav pamata pašu kapitāls, tā nodrošina, ka tā spēj:

35.1. izlīdzināt atšķirības starp pamata pašu kapitālu un bāzes mainīgo lielumu laikā t=0;

35.2. novērtēt starpību starp pamata pašu kapitālu un bāzes mainīgo lielumu jebkurā situācijā līdz pat un ieskaitot t=1.

36. Sabiedrība nodrošina, ka tās bilance maksātspējas vajadzībām ļauj tai noteikt izmantojamā pašu kapitāla apmēru, kas pieejams maksātspējas kapitāla prasības segšanai, neatkarīgi no maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas metodes.

37. Ja sabiedrība izmanto analītiskas slēgtas formulas, lai pārkalibrētu tās kapitāla prasību no iekšējā riska mēra uz atsauces riska mēru, tā iesniedz Komisijai informāciju, kas apliecina, ka formulas pamatā esošie pieņēmumi ir reālistiski un ir spēkā arī ārkārtējus zaudējumus izraisošos apstākļos atbilstīgi sabiedrības riska profilam.