Zaudējis spēku - Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālie pabalsti

Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.6Daugavpilī 2015.gada 30.janvārī (prot. Nr.2, 10.§)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma35.panta ceturto un piekto daļu, Ministru kabineta2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vaiatsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" 19.4.apakšpunktu,Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumu Nr.550 "Kārtība,kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalstsgarantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību" 13.punktu unMinistru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" 3.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu veidus un apmērus, saņemšanas kārtību, to personu loku, kurām ir tiesības saņemt sociālās palīdzības pabalstus, kā arī lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. Ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītie pakalpojumi – šo noteikumu izpratnē ir pārvaldnieka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības dzīvojamās mājas tehniskai uzturēšanai (dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts) un sanitārajai apkopei, aukstā ūdens, gāzes, elektroenerģijas piegāde un atkritumu apsaimniekošana.

2.2. Apgādnieks – persona, kurai saskaņā ar Civillikumu ir pienākums rūpēties par sociālās palīdzības pieprasītāju. Par apgādnieku šo noteikumu izpratnē neuzskata:

2.2.1. personu līdz 18 gadiem, vai līdz 21 gadam, ja tā turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un iegūt vidējo izglītību klātienē;

2.2.2. pensijas vecuma personu vai personu ar invaliditāti;

2.2.3. personu, kura atrodas brīvības atņemšanas vietā.

2.3. Atsevišķi dzīvojoša persona – persona, kura dzīvesvietā dzīvo viena.

2.4. Bērns – šo noteikumu izpratnē ir persona līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai vai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja tā turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu klātienē.

2.5. Ģimene – laulātie, bērni un citas personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī.

2.6. Ienākumus apliecinoši dokumenti – dokumenti, kas apliecina pabalsta pieprasītāja, tā laulātā un citu personu ienākumus un materiālo stāvokli, ar kurām pabalsta pieprasītājam ir kopējie izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī.

2.7. Izdevumus apliecinoši dokumenti – kases čeka, stingrās uzskaites kvīts vai faktūrrēķina oriģināls, kurā norādīts klienta vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis, samaksas summa un samaksas datums.

2.8. Krīzes situācija – stāvoklis, kad kāda ģimene (persona) ir nonākusi tādā sociāli – ekonomiskā situācijā, ka nav spējīga apmierināt savas pamatvajadzības.

2.9. Pabalsta pieprasītājs – persona vai personas ģimenes locekļi, kuri tieši vai ar pārstāvja palīdzību vēršas sociālajā dienestā un lūdz sociālās palīdzības pabalstu.

2.10. Pensijas vecuma persona – persona, kura sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.

2.11. Pirmspensijas vecuma persona – persona, kurai līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam ir atlikuši ne vairāk kā pieci gadi.

2.12. Vientuļa persona – persona, kura dzīvesvietā dzīvo viena un kurai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku.

2.13. Daudzbērnu ģimene – ģimene, kura aprūpē trīs vai vairāk bērnus, tai skaitā audžuģimenē ievietotus un aizbildnībā esošus bērnus.

3. Saistošo noteikumu mērķis ir noteikt pašvaldības sociālās palīdzības sistēmu, kas nodrošinātu finansiālu atbalstu trūcīgām un krīzes situācijā nonākušām ģimenēm (personām) to pamatvajadzību apmierināšanai un veicinātu viņu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

2. Sociālās palīdzības pabalstu veidi un to piešķiršanas vispārīgā kārtība

4. Šajos noteikumos noteiktos sociālās palīdzības pabalstus piešķir ģimenei (personai), kura savu dzīvesvietu ir deklarējusi Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā.

5. Daugavpils pilsētas pašvaldība izmaksā šādus sociālās palīdzības pabalstu veidus:

5.1. vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā;

5.2. pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai;

5.3. dzīvokļa pabalstu;

5.4. veselības aprūpes pabalstu;

5.5. pabalstu mācību piederumu iegādei;

5.6. pabalstu pārtikas produktu iegādei bērniem;

5.7. bērnu ēdināšanas pabalstu;

5.8. pieaugušo ēdināšanas pabalstu;

6. Noteikumos noteiktās ģimenes vai personas, kuru materiālais stāvoklis nav novērtēts atbilstoši kārtībai, kāda noteikta normatīvajos aktos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, var saņemt noteikumu 5.3. – 5.8.punktos noteiktos sociālās palīdzības pabalstus, ja to ienākumi nepārsniedz noteikumos noteikto maksimālo apmēru un tā nav noslēgusi uztura līgumu, un tām nepieder īpašums, kuru varētu izmantot ienākumu gūšanai.

6.1 Piešķirot sociālās palīdzības pabalstu daudzbērnu ģimenei saskaņā ar noteikumiem, tiek vērtēti tikai ģimenes ienākumi.

7. Nosakot ģimenes (personas) atbilstību trūcīgās ģimenes (personas) statusam, vai novērtējot ģimenes (personas) materiālo stāvokli atbilstoši noteikumu 6.punktam, par īpašumu netiek uzskatīts šāds ģimenei (personai) piederošs īpašums:

7.1. īpašums, kas noteikts normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu;

7.2. viens vai vairāki nekustamie īpašumi, kuru kopējā kadastrālā vērtība ir mazāka par 5000,00 euro;

7.3. apbūvēts zemes gabals, uz kura atrodas dzīvojamā māja (dzīvoklis), kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju;

7.4. viens automobilis vai motocikls, kas ģimenes (personas) īpašumā ir ilgāk par 24 mēnešiem un ir vecāks par 10 gadiem, skaitot no pirmās reģistrācijas gada, kā arī piekabe, viens motorollers, mopēds, motorlaiva vai airu laiva. Nosacījums par īpašuma tiesību ilgumu un automobiļa vecumu neattiecas uz I–II grupas invalīdiem piederošajiem transportlīdzekļiem, kā arī speciāli personām ar invaliditāti pielāgotu vieglo automobili. Transportlīdzeklis, kuram reģistrēts atsavināšanas aizliegums (izņemot gadījumu, ja tas ir reģistrēts uz paša īpašnieka iesnieguma pamata) valsts reģistros (tikai uz aizlieguma laiku);

7.5. nekustamais īpašums vai tā daļa, uz kuru ir vērsta piedziņa pēc izpildu dokumentiem vai rīcība ar to ir aprobežota ar tiesas lēmumu un šāds aprobežojums ir ierakstīts zemesgrāmatā, vai īpašums uz kuru uzlikta hipotēka vai citi atsavināšanas tiesību aprobežojumi, kas ierakstīti zemesgrāmatā.

8. Lai saņemtu sociālās palīdzības pabalstu, pabalsta pieprasītājs, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, ar rakstveida vai mutvārdu iesniegumu vēršas Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldē (turpmāk – Sociālo lietu pārvalde), personīgi vai ar sociālā darba speciālista palīdzību aizpilda, vai iesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu un iesniedz šajos noteikumos noteiktos dokumentus. Parakstot deklarāciju pabalsta pieprasītājs ar savu parakstu apliecina norādīto ziņu patiesumu. Iztikas līdzekļu deklarācija nav jāiesniedz, ja pieprasa vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā. Mutvārdos izteiktu lūgumu sociālā darba speciālists noformē rakstveidā un pabalsta pieprasītājs to paraksta.

9. Sociālo lietu pārvaldes sociālā darba speciālisti pabalsta pieprasītāja sniegtās ziņas pārbauda, izskatot pabalsta pieprasītāja iesniegtos dokumentus, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamās ziņas par ģimeni (personu) vai pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privātpersonām, ja nepieciešams, pieprasot arī ziņas apliecinošus dokumentus un apsekojot ģimeni (personu) dzīvesvietā.

10. Nosakot nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, tiek izmantota Valsts zemes dienesta publiskās daļas informācija. Strīda gadījumā ģimenei (personai) ir pienākums iesniegt nekustamā īpašuma kadastra izziņu.

11. Sociālās palīdzības piešķiršanas gadījumā, sociālā darba speciālists, ievērojot Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā noteikto kārtību un ierobežojumus, var noslēgt rakstisku vienošanos par līdzdarbības pienākumu pildīšanu ar katru pilngadīgo pabalsta saņēmēju, vienojoties par pasākumiem pabalsta pieprasītāja un viņa ģimenes sociālās situācijas uzlabošanai.

12. Sociālo lietu pārvalde ir tiesīga pieprasīt pabalsta pieprasītājam iesniegt atskaiti (izdevumus apliecinošus dokumentus) par skaidrā naudā izmaksātā sociālās palīdzības pabalsta izlietošanu atbilstoši tā mērķim.

13. Sociālo lietu pārvalde lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no dienas, kad saņemti visi šo noteikumu 8.punktā minētie dokumenti.

14. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu Sociālo lietu pārvalde pabalsta pieprasītājam paziņo mutvārdos, bet lēmumu par atteikumu piešķirt sociālās palīdzības pabalstu noformē rakstveidā, norādot atteikuma iemeslus, kā arī lēmuma apstrīdēšanas termiņus un kārtību.

15. Izdevumus apliecinošus dokumentus Sociālo lietu pārvalde pieņem un atzīst, ja tie izdoti ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas dienas.

3. Vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā

16. Sociālo lietu pārvalde, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, var piešķirt ģimenei (personai) vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, kura maksimālais apmērs ir 1500,00 euro vienai ģimenei (personai).

17. Pabalstu piešķir, ja pabalsta pieprasītāja iesniegums saņemts ne vēlāk kā viena mēneša laikā no ārkārtas situācijas rašanās brīža, izņemot gadījumus, kad vērsties pēc palīdzības nav bijis iespējams objektīvu iemeslu dēļ.

18. Lai saņemtu pabalstu, pabalsta pieprasītājam jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kas apliecina ārkārtas situācijas esamību un zaudējumu apmēru.

19. Nosakot pabalsta apmēru, ņem vērā:

19.1. pabalsta pieprasītāja spēju apmierināt savas pamatvajadzības, ievērojot ārkārtas situācijas izraisītās sekas;

19.2. pabalsta pieprasītāja zaudējumus, kas radušies ārkārtas situācijas izraisīto seku rezultātā;

19.3. pabalsta pieprasītāja tiesības pieprasīt apdrošināšanas atlīdzību.

20. Pabalstu izmaksā skaidrā naudā, vai ar pārskaitījumu uz pabalsta pieprasītāja norādīto norēķinu kontu bankā.

4. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai

21. Pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai aprēķina, piešķir un izmaksā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

22. Pabalsta apmērs mēnesī ir:

22.1. pilngadīgai personai – 57,00 euro;

22.2. bērnam – 65,00 euro.

23. Pabalstu par pirmo mēnesi persona ir tiesīga saņemt triju darba dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pabalsta piešķiršanu. Pabalstu par katru nākamo mēnesi persona ir tiesīga saņemt triju darba dienu laikā pēc iepriekšējā mēneša izmaksas perioda termiņa notecējuma.

5. Dzīvokļa pabalsts

5.1. Dzīvokļa pabalsta piešķiršanas vispārīgie noteikumi

24. Dzīvokļa pabalstu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā piešķir izdevumu apmaksai par pakalpojumiem, kas saistīti ar viena nekustamā īpašuma lietošanu, kurā pabalsta pieprasītājs dzīvo, ja īpašums atrodas Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā. Dzīvokļa pabalstu nepiešķir maksājumu parādu segšanai.

25. Dzīvokļa pabalsts ietver pabalstus šādiem mērķiem:

25.1. siltumenerģijas piegādes izdevumu apmaksai apkures un karstā ūdens cirkulācijas nodrošināšanai;

25.2. gāzes vai cietā kurināmā iegādei individuālās apkures nodrošināšanai;

25.3. ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto pakalpojumu apmaksai.

26. Ģimenēm (personām), kuras pretendē saņemt dzīvokļa pabalstu sakarā ar atbilstību trūcīgās ģimenes (personas) statusam, pabalstu izmaksā par laikposmu, kurā ģimenei (personai) noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam.

27. Pabalstu siltumenerģijas piegādes izdevumu apmaksai apkures un karstā ūdens cirkulācijas nodrošināšanai un pabalstu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto pakalpojumu apmaksai izmaksā pārskaitījuma veidā uz attiecīgā pakalpojumu sniedzēju norēķinu kontu bankā.

28. Pabalstu gāzes vai cietā kurināmā iegādei individuālās apkures nodrošināšanai, izmaksā skaidrā naudā, pārskaitījuma veidā uz pabalsta pieprasītāja norēķinu kontu bankā, vai pārskaitījuma veidā komersantam kā samaksu par iegādāto gāzi vai malku.

29. Lai saņemtu dzīvokļa pabalstu, persona vai tās likumiskais pārstāvis, papildus šo noteikumu 8.punktā minētajiem dokumentiem, pēc sociālā darba speciālista pieprasījuma iesniedz ienākumus apliecinošus dokumentus, ja informāciju par ienākumu apmēru nevar iegūt valsts informācijas sistēmā.

5.2. Pabalsts siltumenerģijas piegādes izdevumu apmaksai apkures un karstā ūdens cirkulācijas nodrošināšanai

30. Pabalstu siltumenerģijas piegādes izdevumu apmaksai apkures nodrošināšanai ir tiesības saņemt šādām personām vai ģimenēm, šādā apmērā:

30.1. vientuļai personai ar invaliditāti vai vientuļai pensijas vecuma personai, kuras ienākumi:

30.1.1. nepārsniedz 160,00 euro mēnesī – 46,00 euro apmērā mēnesī;

30.1.2. ir no 160,01 – 220,00 euro mēnesī – 35,00 euro apmērā mēnesī;

30.1.3. ir no 220,01 – 295,00 euro mēnesī – 29,00 euro apmērā mēnesī;

30.2. atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti vai atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai, kuras ienākumi:

30.2.1. nepārsniedz 160,00 euro mēnesī – 39,00 euro apmērā mēnesī;

30.2.2. ir no 160,01 – 220,00 euro mēnesī – 35,00 euro apmērā mēnesī;

30.2.3. ir no 220,01 – 280,00 euro mēnesī – 29,00 euro apmērā mēnesī;

30.3. atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti, kurai noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai un kuras ienākumi nepārsniedz 320,00 euro mēnesī – 22,00 euro apmērā mēnesī;

30.4. atsevišķi dzīvojošai darbspējīgai pirmspensijas vecuma personai, ja tās vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 210,00 euro mēnesī – 22,00 euro apmērā mēnesī;

30.5. ģimenēm, kurās visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensijas vecuma personas un/vai personas ar invaliditāti, kuru ģimenes ienākumi:

30.5.1. nepārsniedz 345,00 euro mēnesī – 35,00 euro apmērā mēnesī;

30.5.2. ir no 345,01 – 455,00 euro mēnesī – 29,00 euro apmērā mēnesī;

30.6. ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss un kuru aizgādībā nav bērnu – 35,00 euro apmērā mēnesī;

30.7. ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss un kuru aizgādībā ir viens bērns – 49,00 euro apmērā mēnesī;

30.8. ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss un kuru aizgādībā ir divi bērni – 58,00 euro apmērā mēnesī;

30.9. ģimenēm (personām), kuru aizgādībā nav bērnu, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz 170,74 euro mēnesī – 22,00 euro apmērā mēnesī;

30.10. ģimenēm, kuru aizgādībā ir bērns ar invaliditāti, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 29,00 euro apmērā mēnesī par katru bērnu ar invaliditāti, bet ne vairāk par 107,00 euro mēnesī;

30.11. ģimenēm, kuru aizbildnībā ir bērns bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns līdz pilngadības sasniegšanai, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 26,00 euro apmērā mēnesī par katru bērnu bāreni un/vai bez vecāku gādības palikušu bērnu, bet ne vairāk par 93,00 euro mēnesī;

30.12. ģimenēm, kuru aizgādībā ir viens bērns, ja vidējie ienākumi uz katru pilngadīgo darbspējīgo ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, un uz pārējiem ģimenes locekļiem nepārsniedz 50% no attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas – 43,00 euro apmērā mēnesī;

30.13. ģimenēm, kuru aizgādībā ir divi bērni, ja vidējie ienākumi uz katru pilngadīgo darbspējīgo ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, un uz pārējiem ģimenes locekļiem nepārsniedz 50% no attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas – 53,00 euro apmērā mēnesī;

30.14. daudzbērnu ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss – 29,00 euro apmērā mēnesī par katru bērnu, bet ne vairāk par 129,00 euro mēnesī;

30.15. daudzbērnu ģimenēm, ja vidējie ienākumi uz katru pilngadīgo darbspējīgo ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, un uz pārējiem ģimenes locekļiem nepārsniedz 50% no attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas – 25,00 euro apmērā mēnesī par katru bērnu, bet ne vairāk par 129,00 euro mēnesī.

31. Pabalstu siltumenerģijas piegādes izdevumu apmaksai karstā ūdens cirkulācijas nodrošināšanai šo noteikumu 30.punktā minētajām personām (ģimenēm) ir tiesības saņemt par laika periodu no 1.maija līdz 30.septembrim ieskaitot, 3,00 euro apmērā mēnesī.

32. Pabalstu siltumenerģijas piegādes izdevumu apmaksai apkures nodrošināšanai piešķir par laika periodu no 1.oktobra līdz 31.martam ieskaitot. Pabalstu izmaksā vienreiz par visu apkures sezonu neatkarīgi no tā, kad saņemts personas iesniegums.

33. Noteikumu 30.punktā minētajām ģimenēm (personām), kuras dzīvo pašvaldībai piederošajā Sociālajā mājā, īres līguma darbības laikā piešķir pabalstu, kura apmērs nepārsniedz siltumenerģijas apmaksas rēķinā norādīto summu.

34. Persona vai ģimene, kas vienlaicīgi atbilst divām vai vairākām šo noteikumu 30.punktā noteiktajām kategorijām, drīkst pieprasīt un saņemt pabalstu siltumenerģijas piegādes izdevumu apmaksai apkures un karstā ūdens cirkulācijas nodrošināšanai tikai saskaņā ar vienu kategoriju.

5.3. Pabalsts gāzes vai cietā kurināmā iegādei individuālās apkures nodrošināšanai

35. Pabalstu gāzes vai cietā kurināmā iegādei individuālās apkures nodrošināšanai ir tiesības saņemt šādām personām vai ģimenēm, šādā apmērā:

35.1. vientuļai personai ar invaliditāti vai vientuļai pensijas vecuma personai, kuras ienākumi:

35.1.1. nepārsniedz 155,00 euro mēnesī – 171,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

35.1.2. nepārsniedz 275,00 euro mēnesī – 143,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

35.2. atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti vai atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai, kuras ienākumi:

35.2.1. nepārsniedz 155,00 euro mēnesī – 171,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

35.2.2. nepārsniedz 260,00 euro mēnesī – 143,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

35.3. atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti, kurai noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai un kuras ienākumi nepārsniedz 320,00 euro mēnesī – 114,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

35.4. ģimenēm, kurās visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensijas vecuma personas un/vai personas ar invaliditāti, kuru ģimenes ienākumi nepārsniedz 445,00 euro mēnesī – 143,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

35.5. ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss un kuru aizgādībā nav bērnu – 143,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

35.6. ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss un kuru aizgādībā ir viens vai divi bērni – 157,00 euro apmērā kalendārajā gadā;